Par Viņas majestātes Nīderlandes karalienes Beatrikses valstsvizīti Latvijā 2006.gada 22.-24.maijā

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa valstsvakariņās par godu Viņas majestātei Nīderlandes karalienei Beatriksei Rīgas Melngalvju namā 2006. gada 22. maijā:

Vakar, 23.maijā, valstsvizītes otrajā dienā Viņas majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse devās pastaigā pa Vecrīgu, kā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga un Rīgas domes priekšsēdētāja Aivara Aksenoka pavadībā apmeklēja Rīgas Doma baznīcu Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Jūsu majestāte!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un patiess prieks pirmo reizi sveikt Nīderlandes Karalistes valsts galvu valstsvizītē Latvijā! Jūsu majestāte, es ļoti priecājos par šo iespēju sveikt jūs manā dzimtajā pilsētā, kur, es ceru, jūs un delegācija jutīsities kā mājās, tāpat kā es jutos oficiālajā valstsvizītē Nīderlandē 2005. gada janvārī. Ar gandarījumu un siltām jūtām es atceros to jūsu un Nīderlandes valdības un tautas sirsnību un viesmīlību, ko vizītes laikā baudīju jūsu skaistajā zemē.

Jūsu majestāte!

Jūsu vizīte Latvijā notiek mūsu valstu attiecību dubultu jubileju gadā. Martā apritēja 85.gadskārta, kopš Latvija un Nīderlande nodibināja diplomātiskās attiecības, un augustā apritēs 15.gadskārta kopš to atjaunošanas 1991.gadā, kad mūsu valsts atguva neatkarību pēc vairāk nekā 50 gadu svešzemju valdīšanas. Nīderlandes karalienes valstsvizīte Latvijā, kas vienlaikus ir arī pirmā Baltijas valstīs, ir īpaša dāvana šajos svētkos.

Mūsu valstis nav tieši kaimiņi, un ir pārsteidzoši, cik daudz mūsu abām piejūras zemēm ir līdzīgu uzskatu, kas mūs vieno. Zināmā mērā to var skaidrot ar salīdzinoši mazu valstu un tautu atrašanos stratēģiski svarīgā vietā. Mēs esam spējuši sīksti saglabāt savu valodu un kultūru par spīti lielākas un spēcīgākas kaimiņvalsts okupācijai. Pāri visam mums ir vienas un tās pašas vērtības un ideāli, kā arī līdzīgs nākotnes redzējums. Mūs vieno līdzīga pārliecība, ka 21.gadsimta globalizētajā pasaulē mēs varam cīnīties ar tādiem izaicinājumiem kā nabadzība, slimības, apkārtējās vides degradācija un terorisms un to mēs varam nodrošināt tikai partnerībā ar līdzīgi domājošām valstīm. Tāpēc spēcīgas un vienotas Eiropas Savienības un NATO pastāvēšana, kā arī ANO un starptautisko tiesību stiprināšana ir mūsu valstīm primāri svarīga.

Gan ES, gan NATO ir pārmaiņu posmā. Lai gan Nīderlandes un Francijas balsotāji noraidīja ES konstitucionālo līgumu, es esmu pārliecināta, ka mums ir jāsasniedz trīs svarīgi mērķi, kuri ierakstīti šajā līgumā. Pirmais – vienkāršot ES darbību, padarot to saprotamāku tās pilsoņiem, otrais – paaugstināt ES efektivitāti, un trešais – stiprināt demokrātiju, caurskatāmību un organizāciju decentralizāciju. Nīderlandiešu teiciens ŅEerlijkheid duurt het langstÓ (ŅGodīgums ilgst mūžībuÓ) varētu būt labs pamats mūsu kopīgajiem pūliņiem, lai mēs varētu nonākt pie stabilas vienprātības.

NATO alianse, kurā Latvija un Nīderlande strādā ciešā sadarbībā, arī meklē veidus, kā mūsdienās stiprināt un kā nodrošināt drošību. Vēlos arī uzsvērt Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības neaizvietojamību alianses mērķu izpildei un tādu mūsdienu apdraudējumu novēršanai kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālo konfliktu novēršana un terorisma izplatība. Latvija ir pagodināta un gandarīta, ka ir izvēlēta NATO samita uzņemšanai šā gada novembrī, kurā tiks pieņemti nozīmīgi lēmumi par alianses nākotni.

Izmantojot šo iespēju, es vēlos pateikties Nīderlandei par atbalstu, lai nodrošināšanu pastāvīgu kolektīvo risinājumu Baltijas gaisa telpas aizsardzībai. Pirms desmit gadiem, kad no Latvijas nesen kā bija izvesta Krievijas armija, nevarēja iedomāties, ka Nīderlandes lidotāji sargās Latvijas gaisa telpu. Taču šogad tā bija realitāte, un tas ir vēl viens piemērs mūsu valstu spējai sekmīgi sastrādāties.

Jūsu majestāte!

Varu apgalvot, ka gan Latvija, gan Nīderlande šodien izskatītos citāda, ja nebūtu bijis ciešās mūsu tautu tirgoņu izveidotās sadarbības 16. un 17.gadsimtā. Šodien šo nīderlandiešu ietekmi un ieguldījumu var vērot Rīgas arhitektūrā un kultūrā. Melngalvju nams, kurā mēs visi šovakar esam pulcējušies, 17.gadsimtā tika pie krāšņas fasādes, pateicoties arī meistariem no Nīderlandes. Roterdamas Erasma domubiedrs Jakobuss Batuss 1528.gadā dibināja Rīgas Luterāņu Doma skolu, bet Nikolauss Mollīns 1588.gadā atvēra pirmo spiestuvi Rīgā. Savukārt tirdzniecība ar Baltijas ostām un īpaši Rīgu veicināja Nīderlandes Zelta laikmeta atnākšanu un sniedza būtisku ieguldījumu nīderlandiešu pasaules panākumos. Šīs tirdzniecības svarīgumu apliecina īpašais termins, ar ko šo tirdzniecību apzīmēja – moedernegotie (Ņmāte tirdzniecībaÓ).

Jūsu majestāte!

Šodien jūsu vēsturiskā vizīte ir apliecinājums mūsu valstu tuvajām un draudzīgajām attiecībām, kas turpinās attīstīties. Mūsu sadarbību stiprina visas dzīves jomas – ekonomika, kultūra, aizsardzība, pašvaldību, sociālā u.c. Tieši tāpēc šo vakariņu viesu vidū ir gan sabiedrisko organizāciju darbinieki, gan Latvijas mazo un lielo pašvaldību vadītāji, kultūras darbinieki, zinātnieki un uzņēmēji. Šie cilvēki ir tikai neliela daļa no tiem, kuri sadarbojas un draudzējas ar Nīderlandes partneriem. Esmu īpaši gandarīta, ka jūsu vizītes ietvaros Rīgā viesojas Amsterdamas Karaliskais orķestris, kas rīt Latvijas Nacionālajā operā koncertēs latviešu diriģenta Marisa Jansona vadībā.

Jūsu majestāte!

Pagājušais gads bija īpašs gads jums, Nīderlandei un Nīderlandes tautai – apritēja 25 gadi kopš jūsu valdīšanas sākuma. Es uzsaucu šo tostu jums, Jūsu majestāte, par jūsu veselību un laimi, par karaliskās ģimenes veselību un laimi, Nīderlandes tautas labklājību un par Latvijas un Nīderlandes tautu draudzības un valstu sadarbības turpmāku uzplaukumu!

Viņas majestātes Nīderlandes karalienes Beatrikses runa Latvijas Valsts prezidentes rīkotajās valstsvakariņās Rīgas Melngalvju namā 2006.gada 22.maijā:

Prezidentes kundze!

Man sagādā lielu prieku apmeklēt jūsu valsti un šovakar būt jūsu viesim. Pagājušajā gadā man bija gandarījums uzņemt jūs Nīderlandē. To, ka šī oficiālā vizīte uz Latviju varēja notikt tik drīz pēc tam, var uzskatīt par skaidru apliecinājumu lieliskajām attiecībām starp abām mūsu valstīm. Es priecājos, ka tagad man ir iespēja pašai redzēt lielās pārmaiņas, kuras notikušas jūsu valstī pēdējo gadu laikā.

Kopš Latvija 1991.gadā atguva savu neatkarību, tā ir atguvusi savu pienācīgo vietu Eiropas ģimenē. Tā ir pievienojusies Eiropas Savienībai, Ziemeļatlantijas aliansei un Eiropas Padomei un tādējādi iestājusies Eiropas juridiskajā kopienā, kļūstot par daļu no transatlantiskās drošības arhitektūras. Šie un citi notikumi ir ļāvuši tai iziet radikālu pārveides procesu. Līdz šim zināmais ir devis ceļu jauniem izaicinājumiem un iespējām. Jūsu jaunā, dinamiskā un augsti izglītotā tauta pierāda, ka ir pilnībā spējīga risināt šos izaicinājumus. Ieguldījums, kuru jūsu tautieši ir devuši Eiropas Savienībai un citām starptautiskām organizācijām, ir ievērojams, un mēs patiesi to ļoti augstu vērtējam.

Šo pārmaiņu laikā jūs arī saskaraties ar grūtu, bet būtisku uzdevumu – aizsargāt vājākos sabiedrības locekļus un palīdzēt viņiem izdzīvot šos dažkārt grūtos laikus. Eiropas Savienības paplašināšanās sekas ir izraisījušas pārejas laika problēmas ne tikai jūsu valstī. Tās ir arī radījušas daudz nenoteiktības cilvēkos Rietumeiropā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs nesaskatītu pašreizējo situāciju kā draudus, bet gan kā attīstību, kas mums piedāvā jaunas perspektīvas un iespējas. Valstis, kas nesen ir iestājušās Savienībā, ir bagātinājušas Eiropu ar jaunu vitalitāti un zināšanām, kas ir ieguvums mums visiem.

Veids, kādā jūsu valsts atsaucas uz savu dalību, vēlreiz parāda, ka grūti apstākļi izceļ vislabāko latviešos. Viņi to ir pierādījuši jau iepriekš, pēc 1919.gada, kad jūsu valsts atguva savu neatkarību. Šajos gados starp kariem Latvija bija viena no Eiropas ekonomiskajiem līderiem. Diemžēl šis brīvības un labklājības periods bija īslaicīgs, tas beidzās pēc divdesmit gadiem līdz ar Otro pasaules karu.

Latvijas vēsture 20.gadsimta otrajā pusē ir gan traģiska, gan dramatiska, jo Otrā pasaules kara beigas neatnesa jums brīvību un neatkarību, uz kādu jūs cerējāt, bet iezīmēja jauna apspiešanas perioda sākumu. Vairākkārt jūs esat uzsvērti teikusi, ka šos faktus nevajadzētu aizmirst. Drosmīgais un nepārprotamais veids, kādā jūs esat runājusi par šo jautājumu, pelna visu cieņu.

Jūsu valsts vēsture bija traģiska, bet nekad bez cerības. Neatkarīgas Latvijas ideāls vienmēr palika dzīvs, pat laikā, kad šķita neticami to drīz sasniegt. Starptautisko notikumu attīstība astoņdesmito gadu beigās mainīja situāciju. 1989.gada tēls, kad Baltijas tautas deva spēku savām ilgām pēc brīvības, sadodoties rokās, lai veidotu cilvēku ķēdi, kas stiepās no Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, paliks mūžīgi iegravēts mūsu atmiņās. Un tādējādi, tāpat kā 1919.gads, 1991.kļuva par gadu, kurā tika atgūta brīvība.

Rūgtā jūsu valsts vēsture ir atstājusi savu zīmi ne tikai cilvēku atmiņās, bet arī ikdienas realitātē. Latvijā ir liela minoritāte ar savu valodu. Tā ir situācija, kura neizbēgami ved pie noteiktas spriedzes, kā tas notiek arī citās Eiropas valstīs, tajā skaitā Nīderlandē. Lai gan šo jautājumu izcelsmes var būt dažādas, rezultāti bieži ir salīdzināmi. Šī spriedze ir jāatzīst un jādod iespēja debatēm. Šī ir viena no vissvarīgākajām jomām, kurā mūsu galvaspilsētas Rīga un Amsterdama sadarbojas un dalās pieredzē. Turklāt mēs uzturam lieliskus sakarus citās jomās, tādās kā transports, arhīvu sistēmas un arheoloģiskā izpēte.

Šādā veidā ir atjaunota sena tradīcija. Rīga un Amsterdama bija lieli komercdarbības centri 17.gadsimtā, kas pavērsa to skatienu uz ārpasauli. Latvija un Nīderlande bija tirdzniecības valstis, kuras raksturoja radošs uzņēmības gars. Jau šajā tālajā gadsimtā mēs sarakstījāmies starp Rīgu un Amsterdamu ar regulāra pasta dienesta palīdzību. Bet mūsu attiecības nebija ierobežotas ar tirdzniecību un transportu, tās ietvēra arī kultūras jautājumus. Fakts, ka Latvijā dzimušais Mariss Jansons pašreiz ir ŅRoyal Concertgebouw OrchestraÓ Amsterdamā diriģents, parāda, cik tuvas atkal ir kļuvušas šīs kultūras attiecības. Tā ir arī atbilstoša ilustrācija harmoniskajam attiecību raksturam starp abām mūsu valstīm. Mēs ceram rītdien baudīt šo ļoti īpašo māksliniecisko sadarbību kopā ar daudziem jūsu tautiešiem.

Prezidentes kundze!

Ietekmīgais un prestižais stāvoklis, kuru jūs ieņemat pasaules līmenī, ir pierādījums gan jūsu izcilajām personīgajām īpašībām, gan cieņai, kuru bauda jūsu valsts. Es gribētu pacelt tostu uz jūsu veselību, prezidentes kundze, uz jūsu vīra profesora Freiberga veselību, uz labām attiecībām starp abām mūsu tautām un uz gaišu nākotni Latvijas cilvēkiem!

Apmeklējot Latvijas Universitāti, piedaloties Cilvēku attīstības ziņojuma prezentācijā un Nīderlandes un Latvijas attiecību grāmatas atvēršanā

Vakar, 23.maijā, Viņas majestāte Nīderlandes karaliene Beatrikse kopā ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, grāmatas redaktoru no Nīderlandes Hanno Branduun mākslas zinātnieci Elitu Grasmani piedalījās Nīderlandes un Latvijas savstarpējo attiecību grāmatas atvēršanā, kā arī iepazinās ar vēsturisku dokumentuekspozīciju; Nīderlandes karaliene un Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis pēc grāmatas prezentācijas Foto: Boriss Koļesņikovs, ŅLVÓ; Normunds Mežiņš, A.F.I.