Pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni diriģentam Marisam Jansonam Rīgas pilī 2006.gada 23.maijā
Godātais diriģent [Mariss Jansons]! Kundze [Irīna Jansone]!
Dārgie klātesošie!
Ordeņu kapitulam ir šī lielā privilēģija Latvijas valsts vārdā pasacīt paldies visiem tiem ļaudīm, kas ar saviem izcilajiem sniegumiem ir darījuši to valsts labā, Latvijas labā, Latvijas vārda labā. Kapitula lēmums bija viens no tiem, par kuriem Ordeņu kapitulam diskusiju nebija. Šaubu par izvirzītās personas nopelniem nebija ne Ordeņu kapitulam, ne kādam citam. Tieši otrādi, mēs uzskatījām, ka ar šo apbalvoto personu gods tiek atnests gan Latvijai, gan ordeņa saņēmējam.
Jansona kungs!
Jūsu sasniegumi jau tagad ir ierakstīti pasaules mūzikas vēsturē, un jūsu muzikalitāti un to, ko jūs spējat izvilināt ar diriģenta zizli no mūziķiem jebkurā pasaules malā, apbrīno neskaitāmi melomāni un mūzikas cienītāji.
Man pašai bija tas lielais prieks jau tālos gados vairākkārt dzirdēt vieskoncertus, ko Mariss Jansons bija atbraucis diriģēt kā diriģents Monreālas simfoniskajā orķestrī. Vietējie mūzikas mīļotāji, tajā skaitā latvieši, stāvēja garā rindā aizkulisēs, lai šim viesdiriģentam pateiktu paldies. Es vēlētos šodien uzsvērt, ka te ir viens diriģents, kuram nav nekādas iedomības, nekādas lepnības, kas vienmēr ir bijis atvērts pret tiem, kam viņa darbs ir bijis domāts, un tie ir klausītāji. Es esmu pārliecināta, ka Jansona kungam pirmajā vietā ir mūzikas spēlētāji, tie, kuru instrumenti ir viņa instruments, jo orķestranti, man šķiet, Jansona kunga rokās kļūst katrs par tādu unikālu instrumentu, kas tad visi kopā veido unikālu, nebijušu orķestra skaņu. Ne velti mazi bērni bieži vaicā: “Orķestris, kas tas tāds ir, un kas tas par instrumentu orķestrī? Kā ir iespējams sasniegt tādu skaņu?”. Šīs skaņas sasniegt ir burvju māksla. Protams, izvilināt no jebkura orķestra jebkurā pasaules malā absolūti maksimālo skaņas spēju ar vieniem un tiem pašiem instrumentiem ir diriģenta izaicinājums. Atkarībā no tā, kas viņu priekšā nostājas, kā ar savu zizli dod mājienus – maigus, dinamiskus un entuziasma pilnus, atraisa viņos augstākās spējas un augstāko muzikalitāti. Rezultāts ir brīnums, tas ir sasniegums.
Es vēlētos teikt Marisam Jansonam, ka man kā prezidentei tas ir ne tikvien gods, bet arī prieks būt šajā amatā, kad Latvijai ir izdevība pateikties savam izcilajam dēlam, kas ir aizgājis pasaulē un sasniedzis tādas virsotnes mūzikas pasaulē, kādas līdz šim vēl nevienam pašam nav izdevies sasniegt. Jansona kungs, mēs esam ļoti pagodināti par iespēju jums piešķirt Latvijas augstāko atzinību – Triju Zvaigžņu ordeni.