Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 24. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 24.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, V.Buzajeva, A.Tolmačova un A.Aleksejeva jautājums tieslietu ministram G.Grīnvaldam (jautājumu reģistra nr.138)

“Par valsts amatpersonu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5876)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums satiksmes ministram K.Peteram (jautājumu reģistra nr.139)

“Par Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” sabrukumu un ārkārtas situāciju uz tā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

3. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un V.Buzajeva jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.140)

“Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums ekonomikas ministram A.Štokenbergam, finanšu ministram O.Spurdziņam un labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra nr.141)

“Par optimālo mēnešalgas apjomu Latvijā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

5. Deputātu A.Latkovska, I.Druvietes, K.Šadurska, S.Āboltiņas un A.K.Kariņa jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.142)

“Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Rīgā 2006.gada 22.maijā Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Pielikums

Par valsts amatpersonu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi

Valsts valodas likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka valsts iestāžu darbiniekiem jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Valsts valodas zināšanu apjomu atbilstoši 6.panta 5.daļā minētajam deleģējumam nosaka Ministru kabinets.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 “Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” 1.pielikumu, 3.līmeņa A pakāpe ir nepieciešama arī ministram. Šie noteikumi neattiecas uz personām, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā.

Saskaņā ar Valsts valodas likuma 26.panta pirmo daļu šā likuma ievērošanu pārrauga Valsts valodas centrs.

Ņemot vērā minēto, lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai Valsts valodas centrs pārbaudīja, kādi dokumenti apliecina, ka tiem ministriem, kas ieguvuši izglītību ārvalstīs, ir atbilstoša valsts valodas prasme (ja pārbaude netika veikta, lūdzam norādīt iemeslu)?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti J.Pliners, J.Sokolovskis,
Rīgā 2006.gada 11.maijā V.Buzajevs, A.Tolmačovs, A.Aleksejevs

Par Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” sabrukumu un ārkārtas situāciju uz tā

Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļš “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” šķērso Jēkabpils rajona Salas pagasta un Sēlpils pagasta, Aizkraukles rajona Staburaga pagasta, Seces pagasta, Sērenes pagasta un Jaunjelgavas pilsētas, Ogres rajona Birzgales pagasta un Ķeguma pilsētas ar lauku teritoriju, kā arī Rīgas rajona Daugmales pagasta un Ķekavas pagasta teritoriju.

Minētais ceļš posmā no Aizkraukles rajona robežas pie Piksteres upes līdz Pļaviņu HES pagriezienam Sērenē ir pilnīgi sabrucis un kļuvis neizbraucams ar transporta līdzekļiem.

Divdesmitā gadsimta sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā Latvijas PSR iestādes izstrādāja projektu galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” rekonstrukcijai. 1974.gadā tika uzsākta autoceļa posmu iezīmēšana dabā, lai uzsāktu būvdarbus. Diemžēl nezināmu iemeslu dēļ būvdarbi netika veikti.

Aizritējuši gadu desmiti, un kārtējo reizi nākas konstatēt, ka gadu no gada uz šā Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa ir veidojusies un turpina veidoties ārkārtas situācija.

Cienījamais Petera kungs!

Vēlamies uzzināt:

1) Kad ministrija mainīs savu attieksmi un tā kļūs valstiski nozīmīga pret Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļu “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga”?

2) Kad tiks likvidēta ārkārtas situācija uz Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” Aizkraukles un Jēkabpils rajona teritorijā un risināti neatliekami jautājumi par Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” posmā: Aizkraukles rajona Staburaga pagasta, Seces pagasta un Sērenes pagasta teritorijā – kapitālo remontu, lai nodrošinātu civilizētu satiksmi?

Ar cieņu deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs,
Rīgā 2006.gada 16.maijā S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Par bezvīzu ieceļošanas kārtību

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr.2004-15-0106 17.punktam nepilsoņiem noteiktās tiesības un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies pret šīm personām, liecina, ka nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98.panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas uz 72 valstīm, bet Latvijas nepilsoņi – tikai uz 7 valstīm.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ārlietu ministrija plāno veicināt bezvīzu ieceļošanas kārtības attiecināšanu uz Latvijas nepilsoņiem?

2. Vai Ārlietu ministrija ievēro Latvijas nepilsoņu intereses, saskaņojot starptautiskos līgumus par bezvīzu ieceļošanas kārtību?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti J.Pliners, J.Sokolovskis,
Rīgā 2006.gada 17.maijā N.Kabanovs, A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, V.Buzajevs

Par optimālo mēnešalgas apjomu Latvijā

Cienījamie ministri!

Vēlamies uzzināt, kāda šobrīd būtu optimālā mēnešalga Latvijā, lai varētu normāli dzīvot?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
Rīgā 2006.gada 18.maijā M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai

1. Vai izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa (ZZS) pieļautā atkāpšanās no mazākumtautību izglītošanas daļēji latviešu valodā, nenoraidot Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītāja Igora Pimenova izstrādāto mazākumtautību izglītības likumu, ir saskaņota ar Ministru prezidentu un atbilst valdības politikai? Vai spēsiet novērst sabiedrības šķelšanos un šī likuma ietvaros provocētos krievu skolu aizstāvības štāba protestus?

2. Vai Jūsu vadītā valdība atteiksies no Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamo īpašumu nodošanas augstskolām, kuras kļūst par atvasinātām publiskām personām, lai apsaimniekotu savus īpašumus pašas, neveidojot arī specializētu izglītības īpašumu apsaimniekotājus? Tā vietā ēkas un zemi ir paredzēts nodot Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Kā tas sekmēs augstskolu, skolu un sporta centru attīstību, īpaši, ja objekti tiks nodoti privatizācijai, kā paredz Baibas Rivžas rīkojums?

3. Kāpēc Ministru kabineta rīkojumā “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” vienīgais izņēmums augstskolu vidū, kam iespējama nekustamo īpašumu atsevišķa pārvaldīšana, ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ar ko saistīta gan Baiba Rivža, gan Jūs?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti A.Latkovskis, I.Druviete,
Rīgā 2006.gada 18.maijā K.Šadurskis, S.Āboltiņa, A.K.Kariņš