2006. gada 18. maija stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 18.maija sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt Saeimas šā gada 18.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas–iekļaut tajā likumprojekta “Koncesiju likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt 18.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas–nodot likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Banku”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–70, pret un atturas–nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–70, pret–nav,
atturas–1. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Dzintara Rasnača, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Annas Seiles, Imanta Kalniņa un Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir apmēram 130000 lauku saimniecību, bet, pēc šīs pašas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tikai 58,4% no tām nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārdošanu. Liela daļa no šīm lauku saimniecībām ir ārkārtīgi mazas un ražo tikai pašpatēriņam. Daļa vainas varbūt ir tur, ka lielai daļai zemes platības ir ārkārtīgi nelielas (piemēram, saimniecību, kuru platība ir mazāka par vienu hektāru, ir apmēram deviņpadsmit tūkstoši).

Visvairāk lauksaimniecības produkcijas ražo, protams, lielās saimniecības, kuru platība pārsniedz piecsimt hektārus, un tādu ir pavisam simt septiņdesmit deviņas saimniecības. Šīs lielās saimniecības, kuras ir reģistrējušās kā juridiskās personas, ienākuma nodokli maksā kā juridiskās personas, un tām šis nodoklis ir tikai 15 procenti. Mazās saimniecības, kas ražo ne tikai pašpatēriņam, bet arī pārdošanai, ir spiestas vēl joprojām maksāt 25 procentus lielu ienākuma nodokli.

Lai atvieglinātu darbu šīm nelielajām saimniecībām un lai to ienākumi būtu kaut cik taustāmi, mūsu frakcija ierosina samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli zemnieku saimniecībām, kuras ražo produkciju un ir apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli,–samazināt šo nodokli arī tām līdz 15 procentiem. Lai novērstu šo netaisnību, ka viena tipa saimniecības maksā dažādus nodokļus.

Protams, mēs saprotam, ka šā budžeta gada laikā nav iespējams ieviest šādas jaunas un kardinālas izmaiņas, un tāpēc likuma pārejas noteikumos ierosinām šo grozījumu pieņemt, lai tas stātos spēkā tikai ar nākamā gada sākumu, kad sāksies jaunais budžeta gads.

Mēs ļoti lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo tieši laukos aug tie spēka zari, aug tie talanti, aug sportisti, bet viņu dzīves apstākļi ir ārkārtīgi grūti. Mazo saimniecību aplikšana ar šādu paaugstinātu nodokli, salīdzinot ar lielajām saimniecībām, mūsuprāt, taisnīga nav. Ja mēs sakām, ka Latvijas laukos ir jānodrošina latviskais dzīvesveids, tas nebūt nenozīmē, ka mēs prasām, lai būtu tā, ka zemnieki staigātu pastalās vai vīzēs un nevarētu iegādāties tehniku. Gluži otrādi, arī šīm mazajām saimniecībām ir jāiegādājas sev piemērota tehnika un jāmaksā tāds nodoklis, kāds ir visām pārējām zemnieku saimniecībām.

Lūdzam atbalstu mūsu izstrādātajam likumprojektam. Manuprāt, pēc savas pārliecības visi varētu par šo likumprojektu balsot “par”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–43, pret–nav, atturas–36. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Valērija Agešina un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “par”.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labrīt, augsti godātie deputāti!

Es izstrādāju likumprojektu ne jau tāpēc, ka man gribas runāt par vienu un to pašu lietu piecas reizes pēc kārtas. Kā jūs saprotat, es jau piekto reizi uzstājos pret šo nodokli–lai neapliktu ar nodokli pensijas–, bet katru reizi es nevaru savākt vairāk par piecdesmit procentiem zālē esošo deputātu balsu.

Es gribu pajautāt jums: vai jūs lasījāt to pastu, kuru mēs saņēmām no vēlētājiem? Pēdējā vēstulē, kuru mēs frakcijā saņēmām (es domāju, jūs arī saņēmāt) no Daugavpils pilsētas Pensionāru apvienības valdes priekšsēdētājas Zujevas, cilvēki lūdz mūs neaplikt ar nodokļiem viņu pensijas sakarā ar to, ka viņi uzskata–un pareizi uzskata! –, ka viņi pelnījuši mierīgi pavadīt savus pensijas gadus un ka viņi savus parādus valstij jau sen atdevuši. Aplikt ar nodokļiem pensijas–tas, es uzskatu, ir ne tikai morālā ziņā nekorekti, bet arī maldina cilvēkus un nestimulē viņus maksāt nodokļus. Šodien cilvēkiem uzkrāt pensiju, lai vēlāk viņi saņemtu vairāk par 100 latiem, ir ļoti viegli, ja viņi maksās visus nodokļus un nesaņems algu konvertos. Taču tas, ka mēs visu laiku šo pensiju apdraudam ar to, ka vēlāk to apliksim ar vēl vienu nodokli, nestimulē cilvēkus. Viņiem vieglāk to naudu “paslēpt zeķē”, ielikt kontā bankā vai nopirkt nekustamo īpašumu. Tas pilnīgi nedod valstij nekādas iespējas izmaksāt pensijas un pabalstus, un tas ir kaitīgi sociālajam budžetam.

Sakarā ar to es piedāvāju jums kompromisa variantu: neaplikt ar nodokļiem pensijas, kuras ir virs 130 latiem. Ja mēs nopietni paskatīsimies uz šodienas situāciju, kad Latvijā izdzīvošanas minimums ir gandrīz 120 latu, tad šī summa izskatīsies pilnīgi saprotama un ekonomiski pamatota. Es ceru, ka piektā reize, kad mēs iesniedzam šo likumprojektu, būs laimīga un šā parlamenta deputāti, ejot pie vēlētājiem, varēs tiem parādīt viņu konkrētās vēstules un pateikt: “Redziet, mēs ne tikai aģitējam jūs, bet arī uzklausām jūsu lūgumus, vēlējumus un reaģējam uz tiem, neskatīdamies uz to, vai priekšlikumi ir no pozīcijas vai opozīcijas.”

Cik tas izmaksās valsts budžetam? Nedaudz vairāk par 2 miljoniem. Es domāju, ka valsts var to atļauties šodien–situācijā, kad ir proficīta budžets. Ir runa par 2 miljoniem!

Ko reāli saņems cilvēki? Cilvēki reāli saņems aptuveni 5 latus klāt pie savas pensijas. Tas nav daudz, bet tas ir pirmais solis, lai, pieņemsim, nākamajā gadā vai, strādājot jau nākamajam parlamentam, vispār neiekasētu nodokļus no pensijām. Ja mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuriem mēs to darītu, tad jāteic, ka aptuveni 50000 pensionāru saņemtu tādu atvieglojumu. Puse no viņiem ir izdienas pensiju saņēmēji–cilvēki, kuri visu mūžu ir nostrādājuši vai nu Iekšlietu ministrijas struktūrā, vai, pieņemsim, teātros (tie ir baletdejotāji un tā tālāk). Es uzskatu, ka šie cilvēki ir nopelnījuši to, un viņiem izdienas pensija ir lielāka ne jau tāpēc, ka viņi vairāk vai mazāk darīja darbu valsts labā, bet sakarā ar to, ka viņi nevar vairs turpināt strādāt savā profesijā. Un tagad, kad viņiem ir šie ierobežojumi, kas nedod viņiem tiesības strādāt savā profesijā–gan profesionāli, gan likumīgi –, tas viņiem būs liels atbalsts.

Es ceru, ka vairākums atbalstīs. Es ceru, ka paspēsim līdz sesijas beigām likumu pieņemt, ja likumprojekts tiks atbalstīts. Un ierosinu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai šo likumprojektu pieņemt divos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–65, pret–nav, atturas–22. (Aplausi.) Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Arī Klementjeva kungs! Netraucē man te!

Šā likumprojekta iesniegšana ir likumsakarīga rīcība, sekojot līdzi visam tam, kas notiek starp latviskajām partijām. Un, kamēr turpināsies šādas ķīvēšanās un grūstīšanās, šādi projekti parādīsies vēl un vēl.

Šā likumprojekta būtība ir pateikta vienā teikumā, kurš ir anotācijā: “Pēdējā laikā...” ...pēdējā laikā!... “...Latvijas mazākumtautību sabiedriskās organizācijas, skolu skolēni, viņu vecāki un pedagogi vairākkārt ir izteikuši savu nepatiku pret pāreju uz apmācību pārsvarā latviešu valodā.” Viss ir pateikts! Nepatika. Nepatīk latviešu valoda, nepatīk mācības latviešu valodā. Un viss pārējais ir sekas, kas izriet no šīs nepatikas. Tā ir kārtējā tāda provokācija, mēģinot samazināt latviešu valodas ietekmi Latvijā. Un kur tad nu atrast vēl izdevīgāku brīdi, lai kaut ko “ieslidinātu” Izglītības likumā!

Ko tad nu piedāvā šie vārda mākslas ģēniji? Paskatieties uzmanīgi! Viņi ierosina novērst jebkuru iespēju Izglītības un zinātnes ministrijai noteikt izglītības programmā tos mācību priekšmetus, kuri ir apgūstami valsts valodā. Ļoti skaisti! Bet kas tad to darīs tādā gadījumā? Tādā gadījumā to darītu izglītības iestādes pašpārvalde. Tātad katrā Latvijas nostūrī katra pašpārvalde rīkosies, kā tai patiks. Un tad nu mēs saņemsim zilus brīnumus–brīnīsimies, kas notiek ar latviešu valodu un kā izskatās latviešu valodas apguve Latvijas valstī.

Tālāk. Vēl ir arī citi brīnumi. Skaists 31.panta trešās daļas papildinājums– punkts Nr.4: “nosaka mācību priekšmetus, kuri attiecīgajā klasē apgūstami valsts valodā, mazākumtautības valodā vai citā valodā, vadoties no izglītojamo vai viņu pārstāvju pieprasījuma.”

Tātad mierīgi atnāk viens vecītis vai vecenīte: “Es esmu tas un tas pārstāvis, un es jums pieprasu, lai šo priekšmetu apgūtu tādā un tādā valodā!” Ne tas pārstāvis kaut ko jēdz no izglītības, ne no tā priekšmeta, bet prasīgs viņš būs.

Nu, vai jūs nesaprotat, kādus murgus jūs te piedāvājat? Protams, jūs to saprotat, jums tie murgi ir vajadzīgi politisku iemeslu dēļ.

Tālāk. Palasīsim 41.pantu “Mazākumtautību izglītības programmas”! Ko tad šie konkrētie iesniedzēji vēlas? Viņi vēlas izmest ārā Izglītības un zinātnes ministrijas iespējas kaut ko te ieteikt vai noteikt.

Tātad, ja šodien Latvijā pieņemsim šādus grozījumus, katrs elpesteris un katrs prikaselis varēs bakstīties un traucēt apgūt, normāli apgūt, latviešu valodu. Tāda ir šā priekšlikuma būtība, un ar to mums būs jāsastopas.

Protams, es ceru, ka Saeimas vairākums noraidīs šo priekšlikumu. Taču virzība, kas šajā piedāvātajā priekšlikumā ietverta, ir acīm redzama. Es atkārtoju vēl vienu reizi: kamēr mēs plēsīsimies, cenzdamies populistiski izcelt katrs sevi, tikmēr tas spārns saskaņoti un saliedēti strādās, lai nostiprinātu savas pozīcijas un vājinātu mūsu pozīcijas. Ņemiet to, lūdzu, vērā!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, turies!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! PCTVL frakcija ir iesniegusi Saeimai izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Šo grozījumu būtība (vienīgais ģēnijs Saeimā–Dobeļa kungs –, es domāju, nesaprot to) (No zāles dep. J.Dobelis: “Tu nepareizi domā!”) ir sekojoša: pirmkārt, skolas pašvaldība, vadoties no skolēnu, viņu vecāku vai vecākus aizvietojošo personu prasībām, nosaka tos priekšmetus, kas ir apgūstami valsts valodā, mazākumtautības valodā vai citās valodās.

Otrkārt, valsts pārbaudes darbi par vidusskolas kursu, tātad eksāmeni, tiek kārtoti tajā valodā, kurā tika apgūts mācību priekšmets.

Treškārt, jāatceļ pārejas noteikumi, tāpēc ka to termiņš–2004.gads–jau ir sen beidzies.

Tāda veida likumprojekts patiešām atcels sākotnēji politizēto neprofesionālo un izglītības sistēmai kaitīgo mazākumtautību skolas pseidoreformu, kuru, neskatoties uz daudzu tūkstošu skolēnu, viņu vecāku un pedagogu protestiem, uzspieda Emša kunga vadītā valdība.

Divi “reformas” (pēdiņās!) mācību gadi ir pierādījuši, ka pasliktinās skolēnu zināšanu kvalitāte, pieaug viņu slodze, jo ir jāveic tulkošana no vienas valodas uz otru, tātad darbojas dažādas smadzeņu puslodes. Faktiski tas atstāj sliktu iespaidu uz bērnu veselību, pieaug skolēnu psiholoģiskā un nervu slodze, pieaug nesekmīgo un uz otru gadu atstāto skolēnu skaits, arvien vairāk skolēnu tiek atstāts uz otru gadu un “atsijāts” no vidusskolām. Virknē skolu biežākas ir kļuvušas konfliktsituācijas starp skolotājiem un skolēniem, kas kopumā pasliktinājis bērnu audzināšanas un apmācības mikroklimatu.

Tā kā reformas pirmie rezultāti acīm redzami ir negatīvi, kas bija paredzams jau pirms reformas ieviešanas, PCTVL piedāvā glābt situāciju, atceļot to “reformu” (es atkārtoju, pēdiņās!) tajā formā, kādu to bija iecerējis nacionāli radikālais Saeimas valdošais vairākums, un demokratizēt Izglītības likumu.

Mūsu priekšlikumi pilnībā atbilst Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas prasībām, kuru mēs ne visai sen ratificējām.

Tātad aicinu jūs balsot par likumprojekta nodošanu komisijai.

Kā jums ir zināms, arī Satversmes tiesa atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijā bija nepietiekami organizēts reformas monitorings. Es arī zinu, ka eksministre Druvietes kundze teica, ka to nevar veikt etapos, kamēr mūsu bērni nebūs vismaz 12.klasē, tātad tas būs tikai nākamajā gadā.

Mēs esam veikuši šādu monitoringu, un es uzdāvināju esošajai izglītības un zinātnes ministrei... iegūtos rezultātus.

Es gribu uzdāvināt arī Saeimas priekšsēdētājai varbūt necilu divu pedagoģijas doktoru–ne ģēniju, bez šaubām, jo ģēnijs ir tikai Dobeļa kungs– brošūru–necilu grāmatiņu, kura saucas “Kačestvo obrazovaņija v uslovijah reformi russkih škol Latvii. Ekspertnaja ocenka”.

Lūdzu atbalstīt...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu, sniedziet tulkojumu šim nosaukumam valsts valodā!

J.Pliners.

Tātad latviski tas skan tā: “Izglītības kvalitāte reformas apstākļos Latvijas krievu skolās. Ekspertu vērtējums”.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Šo grāmatu mēs nodosim bibliotēkai. Paldies.

Plinera kungs, skolās, es gribētu jums aizrādīt, nav vis pašvaldības, bet gan ir skolu pašpārvaldes. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–19, pret–68, atturas–3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes, Kārļa Šadurska, Ausmas Ziedones-Kantānes, Sarmītes Ķikustes un Alberta Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Valsts sociālo pabalstu likums”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs uzklausīt “Jaunā laika” sagatavotos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā. Tie paredz, pirmkārt, harmonizēt bērna invalīda kopšanas pabalsta piešķiršanas nosacījumus, otrkārt, nodrošināt iespējas turpināt izglītību dzīvu vecāku bāreņiem un, treškārt, piedāvā ģimenes valsts pabalstu palielināšanas principus.

2004.gada rudenī “Jaunais laiks”, būdams opozīcijā, no šīs pašas tribīnes rosināja līdzīgus likuma grozījumus, un tagad varētu uzrakstīt dramatisku, tomēr interesantu stāstu par to, kā mums izdevās īstenot vienu no toreiz piedāvātajiem punktiem–ieviest bērna invalīda kopšanas pabalstu. Šā gada sākumā tika uzsākta šā pabalsta piešķiršana, kas finansiāli ievērojami uzlabo ar smagām funkcionālām un mentālām patoloģijām piemeklēto bērnu aprūpi mājās, dod iespēju vecākiem pašiem apkopt savu ļoti smagi slimo bērnu un neievietot viņu speciālajā aprūpes iestādē, jo arī šādam bērnam ir tiesības atrasties un izaugt ģimenē.

Mūsu piedāvātajos likuma grozījumos nebija ietverta prasība, ka šo pabalstu bērna invalīda aprūpētājs var saņemt vienīgi tad, ja viņš nestrādā. Diemžēl steidzamības kārtā atbalstītais Labklājības ministrijas piedāvātais variants paredz tieši šādu striktu prasību. Mūsuprāt, tas ir Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojums. To pagājušajā gadā pierādīja arī Satversmes tiesas lēmums par māmiņu algām jeb bērna kopšanas pabalsta saņemšanas nepamatoto saistīšanu ar obligātu nestrādāšanu, tāpēc nācās šo nosacījumu atcelt.

Gada sākumā Labklājības ministrijai nosūtīju vēstuli, aicinot pievērst uzmanību šai problēmai saistībā ar bērna invalīda kopšanas pabalstu un atrisināt to, bet saņēmu atbildi, ka viss ir pareizi. Mūsuprāt, arī šoreiz Labklājības ministrijai nav taisnība. “Jaunais laiks” aicina šo jautājumu atrisināt bez Satversmes tiesas iejaukšanās.

Otrs likuma grozījums, kas šogad ir pilnveidots, ir saistīts ar uzturlīdzekļu nodrošināšanu visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, arī dzīvu vecāku bāreņiem, ja viņi vēlas turpināt izglītību. Šobrīd finansiālais atbalsts apgādnieka pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā ir tikai tiem jauniešiem, kuru vecāki ir miruši, turpretī dzīvu vecāku bāreņi, kuru vecākiem vecāku tiesības ir atņemtas visbiežāk dzeršanas dēļ, sasniedzot pilngadību, zaudē gan aizbildņa atbalstu, gan valsts nodrošināto uzturnaudu.

Pagājušajā gadā gan tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.857 “Par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, taču tajos piedāvātais risinājums nav pilnīgs, jo neattiecas uz augstāko mācību iestāžu studentiem. Turklāt šie noteikumi visu problēmas smagumu uzkrauj uz pašvaldību kamiešiem, kas atsevišķām pašvaldībām izraisa finansiālas grūtības. “Jaunais laiks” uzskata, ka šāda attieksme nav nedz pareiza, nedz taisnīga, jo par bērnu izglītību pamatā ir jārūpējas valstij.

Mēs izpētījām Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Centrālās statistikas pārvaldes datus, un tie liecina, ka vidēji gadā varētu būt ap trīssimt aizbildnībā izaugušu bērnu, bet piecu gadu ekspozīcijā–vienlaicīgi ap tūkstoš piecsimt bērnu, kuriem būtu nepieciešams valsts atbalsts izglītības turpināšanai.

Šajos likuma grozījumos “Jaunais laiks” ierosina nodrošināt viņiem šādos gadījumos tiesības saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Mēs aprēķinājām, ka tam būtu nepieciešams ap sešsimt tūkstošiem latu. Tādā veidā valsts nodrošinātu vienādas attieksmes principa ievērošanu un šīs riska grupas jauniešiem dotu labu starta pozīciju un attīstības iespējas nākotnē.

Visbeidzot “Jaunais laiks” aicina vēlreiz nopietni pievērsties ģimenes valsts pabalsta palielināšanai. Latvijā tieši bērni ir pret nabadzību visneaizsargātākā grupa. Viena trešdaļa mūsu bērnu dzīvo trūkumā, bet trīspadsmit procenti bērnu dzīvo tādā nabadzībā, ka viņiem ir nepietiekams uzturs un veselība. Latvijas Universitātes veiktais pētījums liecina, ka deviņdesmit procenti trūcīgo ģimeņu dzīvo zem iztikas minimuma un ka vislielāko nabadzības riska grupu veido ģimenes, kurās ir trīs un vairāk bērnu un kurās ir tikai viens pelnītājs. Nabadzīgo skaita indekss trīsbērnu ģimenēs ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā ģimenēs ar diviem bērniem. Tomēr, ņemot vērā Labklājības ministrijas savulaik Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pausto nostāju, ka valsts redzeslokā ir jāpatur arī divbērnu ģimenes, kā arī izanalizējuši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, mēs secinājām, ka tad uz ģimenes valsts pabalstu kopumā varētu pretendēt ap 217000 bērnu.

“Jaunais laiks” piedāvā ieviest skaidru un loģisku ģimenes valsts pabalsta aprēķināšanas sistēmu, nosakot, ka par otro bērnu ģimenes valsts pabalsts ir divas reizes, bet par trešo–trīs reizes...

Sēdes vadītāja.

Bendrātes kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

S.Bendrāte.

...bet par ceturto un nākamajiem bērniem–četras reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē. Tam būtu nepieciešami 14 miljoni latu gadā, kas pie Latvijas straujās izaugsmes ir iespējams... tiešām ir iespējams.

Tāpēc es aicinu atbalstīt visus šos trīs “Jaunā laika” iesniegtos, precizētos un pilnveidotos Valsts sociālā pabalsta likuma grozījumus.

(No zāles: “Lai dzīvo “Jaunais laiks”!”)

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–48, pret–nav, atturas–46. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–82, pret un atturas–nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 18.maija sēdes darba kārtībā, virzīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to darba kārtībā pēc 22.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, turpināsim Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Irīnas Jansones apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Irīnas Jansones apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–87, pret–nav, atturas–1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Ingas Krigenas-Jurkānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ingas Krigenas-Jurkānes apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Vid­zemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–81, pret–nav, atturas–2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Sanitas Vilciņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Sanitas Vilciņas apstiprināšanu par Alūksnes rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–75, pret un atturas–nav. Lēmums pieņemts. Paldies

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Andra Zaviļeiska apstiprināšanu par Siguldas tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–83, pret–nav, atturas–1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Ineses Trēdes iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ineses Trēdes iecelšanu par Jelgavas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–81, pret–nav, atturas–1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Dianas Mašinas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Dianas Mašinas atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amata” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–86, pret–nav, atturas–1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par Aivara Kaparšmita atcelšanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Aivara Kaparšmita atcelšanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu nobalsot par lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Stipra un neatkarīga tiesu vara ir demokrātiskas valsts stūrakmens. Tiesu varas neatkarība ir nostiprināta Satversmē. Tās 83.pantā ir teikts: “Tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.” Tās ir patiesības, kuras neapstrīd neviens, kuras zina ikviens. Diemžēl mūsu valstī tiesu varas prestižs savā nepopularitātē, kāda ir vērojama iedzīvotāju attieksmē pret to, var sacensties vienīgi ar mums, politiķiem. Tiesneši sabiedriskajās aptaujās jau ilgu laiku konstanti ieņem otro vietu, slikto otro vietu, iedzīvotāju atbildēs uz jautājumu, vai sabiedrība viņiem uzticas.

Laikā, kad es biju politiski atbildīga amatpersona, es uzskatīju, ka valdības svarīgākais uzdevums tieslietu jomas sakārtošanā ir sabiedrības uzticības atgūšana tiesu sistēmai. Jo–kas var būt vēl briesmīgāks, nepatīkamāks, ja demokrātiskā valstī cilvēks neuzticas tiesai? Ja cilvēkam nav uz kurieni iet pēc taisnības tad, kad viņa tiesības ir aizskartas? Cilvēks uzskata, ka nav vērts uz turieni iet, jo taisnību viņš tur neatradīs.

Ne vienu reizi vien esmu uzsvērusi, ka mūsu valstī ir gandrīz 500 tiesnešu, kas šo darbu veic godīgi, atbildīgi, pēc labākās sirdsapziņas.

Pēdējā gada laikā arī tiesneši vairs nevar žēloties par to, ka valsts un valdība nav likusies par viņiem ne zinis un ka šo tiešām nepateicīgo un svarīgo darbu viņi dara par cilvēka cieņu pazemojošu atalgojumu, un ka darba apstākļi ir zem katras kritikas.

Es esmu gandarīta, ka tiesneši ir sadzirdējuši manu aicinājumu, ka svarīgi ir pašiem domāt par to, ko sabiedrība domā par viņiem. Esmu gandarīta arī par to, ka ir sācis īstenoties tas, kas ir Valdības deklarācijā rakstīts: tiesnešu pašattīrīšanās process.

Šodien piedāvātais lēmuma projekts ir tieši šāds–par tiesnešu pašattīrīšanās procesu. Par tiesneša Kaparšmita neatbilstību ieņemamajam amatam ir lēmusi tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Uzsveru: tiesneši paši ir par to lēmuši. Par to ir lēmusi Tiesnešu disciplinārkolēģija, kura ievēlēta demokrātiskās vēlēšanās: kā tas ir pieņemts, tiesnešu konferencē tiesneši paši, aizklāti balsojot, ir uzticējuši daļai tiesnešu lemt par to, kas tad notiek tiesnešu vidū.

Tas, kas notika Juridiskās komisijas sēdē, pierāda to, ka ir politiski spēki vai kādi aiz viņiem stāvoši, kurus neapmierina neatkarīga un sabiedrības uzticību baudoša tiesu vara.

Es vēršos pie jums, mani kolēģi! Pierādīsim, ka tiesu vara ir neatkarīga, un apstiprināsim šo lēmumu, ko ir pieņēmuši paši tiesneši! Nepieņemsim lēmumu, kuru mēs paši nevarēsim sabiedrībai izskaidrot! Atbalstīsim Juridiskās komisijas vairākuma lēmumu! Atcerēsimies, ka neatkarīga un stipra tiesu vara ir ikviena sabiedrības locekļa interesēs!

Es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas vairākuma lēmumu!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Arī es, bijušais tieslietu ministrs, pilnībā piekrītot tam, ko sacīja bijusī tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, teikšu, ka jāļauj tiesnešu pašpārvaldei attīstīties. Šis ceļš ir bijis ļoti smags. Likums “Par tiesu varu” tika pieņemts 1992.gadā. Nu jau būs pagājuši trīspadsmit ar pusi gadu, un pa šo laiku tiesnešu pašpārvalde ir augusi. Straujāku attīstību tā ir sasniegusi tieši 90.gadu beigās un šajos piecos... nedaudz vairāk nekā piecos gados. Un liels nopelns te ir tam, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns tika otro reizi, tas ir, atkārtoti, apstiprināts savā amatā: pēc šā notikuma iestājās krass pavērsiens tiesnešu pašpārvaldē. Es katrā ziņā ļoti pozitīvi vērtēju to, ko dara tiesneši savā vidē. Tātad veic savu rindu attīrīšanu, un šis ir kārtējais solis.

Tāpēc arī es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Un, protams, tos, kas Juridiskajā komisijā bija aizklātajā balsojumā balsojuši citādi nekā “par”, es aicinu tomēr pārdomāt, jo... nu uz ko gan citu, ja ne uz tiesu varu balstīsies sabiedrības uzticība, ticība taisnīgumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tad, kad mēs gaidījām pašu tiesnešu lēmumu par savu rindu attīrīšanu nonākam Saeimā, šķita, ka šeit nekādi pārsteigumi mūs negaida. Taču, kad es tās dienas vakarā no saziņas līdzekļiem uzzināju par balsojumu, kāds bijis Juridiskajā komisijā (tur bija tikai četras balsis pret trim), tad es biju pirmajā brīdī ļoti pārsteigts, bet pēc tam sāku domāt par to: interesanti, kādi pārsteigumi mūs vēl gaida vai negaida Saeimas sēžu zālē.

Godātie kolēģi no labējām partijām, it īpaši no valdošās koalīcijas! Mēs bieži mēdzam runāt par to, ka dažādi ķīviņi, kašķēšanās politiķu vidū ir tas, kas mudina iedzīvotājus vispār nenākt balsot. Un bieži vien mēs no tā izdarām secinājumu: ja latviešu vēlētāji (nu ļaujiet man lietot to žargonvārdu!) neatnāks, apātijā ieslīguši, tad atnāks citi, un tad Saeimas sastāvs vairs nebūs tāds, bet savādāks, mums varbūt vairs nebūs labēja valdība, un tā tālāk...

Droši vien visā tajā teiktajā ir sava taisnība. Taču es domāju, ka iedzīvotāju slīgšanai apātijā un nenākšanai balsot viens no būtiskākajiem cēloņiem ir absolūtā neticība gan politiķiem, gan tiesu varai.

Tiesu vara ir izdarījusi ļoti nopietnu soli. Es negribu piekrist Rasnača kungam, ka tā ir kārtējā attīrīšanās. Es gribu teikt, ka šī ir viena ārkārtēja attīrīšanās, un es ļoti ceru, ka tā notiks. Un es ļoti ceru, ka politiķi spers šo soli– izdarīs to, kas tagad ir viņiem jādara. Un es ļoti ceru, ka Latvijas sabiedrība šo Saeimas pozitīvo jeb Kapar­šmita kungam negatīvo balsojumu adekvāti uztvers.

Un tāpēc es aicinu savus kolēģus ļoti atbildīgi balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ir žēl, ka atsevišķi politiķi ir metuši plinti krūmos un vairs negrib uzraudzīt tieslietu sistēmu. Taču es gribu jūs informēt, ka Tautas partijas frakcija vienbalsīgi (es atkārtoju–vienbalsīgi!) nolēma atbalstīt neuzticības izteikšanu tiesnesim Kaparšmitam, un es aicinu gan partiju “Jaunais laiks”, gan arī visas pārējās partijas atbalstīt šo mūsu lēmumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–93, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir pieprasījuma izskatīšana–iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētiem policijas darbiniekiem”.

Vārds iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram.

Dz.Jaundžeikars (iekšlietu ministrs).

Labdien, priekšēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka es neiešu atkārtot visu to, ko es pagājušajā Saeimas sēdē runāju par pasākumiem, kurus esmu veicis, lai novērstu iekšlietu struktūrās korupciju un šīs nepilnības un lai pildītu Valdības deklarāciju. Es gribētu šodien vispirms lūgt, lai jūs, deputāti, man kā lielu atbalstu sniegtu no savas puses to, ka atbalstītu Iekšlietu ministrijas iesniegtos likumprojektus, kas sistēmu sakārtotu un novērstu nepilnības likumdošanā–gan Dienesta gaitas likuma projektu, gan disciplinārlietu sakārtošanu, gan arī visu kopējo paketi, kas saistīta ar iekšlietu struktūras regulējošo likumdošanas normu sakārtošanu, jo tā novērstu daudzas nepilnības un tādējādi varētu uzlaboties tieši korupcijas, kukuļdošanas novēršana, jo tur būtu skaidri definēts, kādas ir katra Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošā tiesības, pienākumi un arī garantijas.

Es domāju, ka jūs esat iepazinušies ar manu atbildi, kas ir tieši un konkrēti saistīta ar uzdotajiem jautājumiem. Es kā iekšlietu ministrs gribu vēlreiz pateikt, ka viena no manām pamatprioritātēm ir tiesiskuma stiprināšana un korupcijas apkarošana, un manas aktivitātes šajā jomā daļēji ir jau minētas šajā atbildē.

Iepriekš es jau uzskaitīju daļu no veiktajiem pasākumiem, kas ir vērsti pārsvarā uz korupcijas cēloņu likvidēšanu, nevis cīnīšanos tikai ar sekām. Es kā iekšlietu ministrs uzskatu, ka Valdības deklarācijā izvirzītos uzdevumus es pildu pēc iespējas un pēc labākās sirdsapziņas, bet dabiski, ka jebkurā lietā ne viss izdodas, kā ir domāts. Pieprasījumā minētajos gadījumos nevar būt runa vien par manu politisko atbildību, ja minēto iestāžu neizdarības dēļ viens vai otrs korumpēts policists līdz šim vēl strādā policijā. Man, iekšlietu ministram, kas nes politisko atbildību par likumu un tiesiskuma ievērošanu valstī, nav un nevar būt pieņemamas pieprasījuma autoru metodes, ar kurām bez tiesiska pamatojuma tika no darba atbrīvoti ierēdņi, kas pēc tam tika atjaunoti darbā, saņemdami no valsts budžeta desmitiem un simtiem tūkstošus latu lielu kompensāciju.

Es uzskatu, ka es darbojos pēc noteiktiem likumiem, un ceru tādā veidā sakārtot sistēmu. Un, ja man būs dota iespēja strādāt turpmāk, es esmu gatavs arī katrai frakcijai parādīt to komplekso risinājumu, kādā veidā es uzlaboju situāciju iekšlietu struktūrās katrā atsevišķi–gan policijā, gan robežsardzē, gan pilsonības un migrācijas dienestā, gan ugunsdzēsības dienestā –, un atbildēt arī atsevišķi uz jautājumiem.

Es domāju, pašlaik tas ir jūsu rokās–vai nu strādāt, vai atkal apturēt tās pozitīvās izmaiņas, kuras ir sākušās iekšlietu struktūrās strādājošajiem un kuras viņi jau ir sajutuši atbilstoši manis solītajam plānam. Lemiet jūs! Un es, ja būs man lemts, strādāšu. Ja ne, atgriezīšos šeit un saņemšu arī kompensāciju, kā varbūt viena daļa par to rūpējas.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Kolēģi! Pēdējā laikā mēs daudz runājam par iekšlietu ministra Jaundžeikara kunga darbiem un nedarbiem. Bet, kā jau itin bieži mūsu sarunās, morālie jautājumi paliek kaut kur ārpus sabiedriskās diskusijas.

Šķiet, tikai retais uzdrošināsies teikt, ka ministrs Jaundžeikara kungs ir iekšlietu jomā profesionālis, kas zina un saprot sistēmas problēmas, risināmos jautājumus, un ka viņam ir redzējums... nu, labi, ja ne darbam līdz šīs valdības pilnvaru termiņa beigām, tad vismaz... ka viņš vismaz saprot, ko darīt nākamajā dienā. Uz to necerēsim! Nu tad varbūt var teikt, ka ministrs ir godavīrs, kas, ja arī īsti nezina, kas jādara, tad vismaz ar savu stāju ir piemērs godīgajiem profesionāļiem iekšlietu struktūrās? Arī tas laikam ir ne gluži tā.

Pirmkārt, kad Valsts policijas vadība pieņēma lēmumu atbrīvot no darba pieķertos kukuļņēmējus, tad tieši ministrijas politisks lēmums bija šo policijas lēmumu atcelt. Un kukuļņēmējs turpina darbu iekšlietu sistēmā blakus godīgajam policistam. Godīgais policists strādā par 200 latiem mēnesī, kukuļņēmējs–par tūkstošiem. Tā, ministra Jaundžeikara izpratnē, ir policijas prestiža celšana. Patiesībā šķiet, ka ar to ministrs iespļauj sejā tūkstošiem godīgo Latvijas policistu.

Otrkārt, Jaundžeikara kungs ir izdarījis to, ar ko es laikam tīri cilvēciski visvairāk nevaru samierināties. Mēs zinām, ka teroristi ņem ķīlniekus. Mēs zinām, ka bandīti sola atriebties ģimenes locekļiem. Bet tas, paldies Dievam, notiek tālu ārpus mūsu valsts robežām. Bet Latvijā ministrs, kas nesen televīzijas raidījumos lielīja Valsts policijas Iekšējās drošības biroju, pēkšņi... kad biroja priekšnieka Raimonda Mūrnieka sieva Linda Mūrniece parakstīja pieprasījumu Jaundžeikara kungam, tad izrādījās, ka birojs (citēju) “nepilda tam uzticētos uzdevumus un esot ietekmējams”. Tūlīt arī sekoja risinājums–biroja reorganizācija (lasi: Mūrnieka padzīšana no darba). Sak’, lai sieva saprot, ka ministru aiztikt nedrīkst. Nožēlojami, ministra kungs!

Un vēl. Jaundžeikara kungs, jūs lielajā politikā ienācāt no Vidrižu puses, kur bijāt Zemes komisijas priekšsēdis. Kāda likteņa ironija, ka jūsu darbībai iekšlietu sistēmas vadībā, šķiet, pat nemaz netraucē kriminālprocess, kas, cik es zinu, ierosināts par jūsu iepriekšējo darbību!

Vai tiešām Latvijas Pirmā partija, kuras devīze ir “Vīrs un vārds!”, ir tik savāda organizācija, ka Jūrmalas domnieks Hlevickis noliks savu mandātu tikai, ejot cietumā, kas, es ceru, notiks pēc tiesas sprieduma?

Un ministrs Jaundžeikars atkāpsies no amata tikai pēc tālākām procesuālām darbībām, ko tiesībsargājošās institūcijas veiks pret viņu ierosinātajā kriminālprocesā?

Vai tiešām atbildes uz šiem jautājumiem ir tieši tādas?

Mums to lemt, kolēģi! Un lemt pēc savas sirdsapziņas.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jaundžeikara kungs! Vienmēr, kad tiek runāts par Iekšlietu ministriju, es to uztveru ļoti personīgi viena vienīga iemesla dēļ: tā ir mana pirmā darbavieta. Darbavieta, kur es esmu nostrādājusi gandrīz 10 gadus. Tā ir sistēma, kurā strādā ļoti daudzi man svarīgi cilvēki. Cilvēki, ar kuriem es esmu gājusi kopā izlūkos un ietu kopā izlūkos. Tāpēc, es domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka jebkuru darbību, jebkuru jūsu bezdarbību vai neizdarību es uztveru ļoti personīgi.

Vakar, domājot par to, ko es teikšu jums šodien sēdē, man nāca prātā daudz skarbu vārdu, bet tad pārdomāju–sapratu, ka īstenībā man jūsu ir žēl, jo jūs jau neesat vainīgs pie tā, ka jūs nevarat strādāt, jo es ticu, ka jūs gribat.

Tautas partija tajā dienā, kad jūs apstiprināja par ministru, atklāti pateica, ka jūs esat labs cilvēks, bet būsiet “nekāds” ministrs, jo jūs vienkārši netraucēsiet iepriekš iesāktās viņu lietas, kas bija iespējamas iepriekšējā ministra laikā. Un, lai nostiprinātu to, ka tieši Tautas partija varēs darīt to, ko grib šajā ministrijā, tā atstāja jums mantojumā padomnieku no iepriekšējā ministra, kurš vienlaikus ir premjera padomnieks un ir arī pazīstama Tautas partijas advokāta ģimenes draugs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kurš tas ir?”) Viņa vienīgā nelaime ir tā, ka viņam ir vidējā izglītība. Viņam nav nekāda sakara ar iekšlietu sistēmu, viņam nav pieredzes saistībā ar policiju, ja nu vienīgi personīgas dabas, toties viņš prot “bīdīt lietas”, kā viņš pats saka. “Bīdīt lietas” jums aizmuguriski, par kurām jūs visticamāk neko nezināt, jo es negribu ticēt, ka jūs to varētu zināt.

Tāpēc man ir jūsu žēl, jo es domāju, ka tas, ko šis kungs ir sadarījis ar sadārdzinātiem iepirkumiem, apstrīdētiem konkursiem, aizvainotiem ģenerāļiem (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “A kurš tas ir?”), uzspiestiem kriminālprocesiem, būs uz jūsu sirdsapziņas, lai gan visticamāk jūs patiešām gribat strādāt, tikai jūs to nevarat.

(No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kurš tad cits var?”

Dep. J.Pliners: “Juri, uzdod jautājumu, kas mainīsies?”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nu tāda pasmaga tā runāšana laikam būs. Redziet, kaut ko nogāzt–tur neko nevajag. Vienkārši nobalso, un sveiki! Un viss ir kārtībā. Kas notiks tālāk–ej nu sazini! Vai tad tas ir tik svarīgi? Galvenais ir nogāzt.

Viens pienākums mums, opozīcijai, ir rūpīgi analizēt valdības darbu, rūpīgi analizēt ministru darbu, kam, protams, ir vajadzīga zināma izpratne. Ir vajadzīga objektīva attieksme pret darbu. Un jāatmet arī personīgās simpātijas vai antipātijas, kas diemžēl Latvijā ir ļoti grūti izdarāms. Ietekmēt valdības darbu un ministru darbu–to var! Tam ir domāti deputātu jautājumi, tam ir domāti deputātu pieprasījumi, tāpēc arī mēs pagājušajā reizē balsojām par “Jaunā laika” pieprasījumu, jo uzskatām, ka tas ir pareizi. Ir jābūt pamatotiem pieprasījumiem, un jāsaņem ir šīs atbildes.

Galu galā mums ir iespējas arī piedāvāt savus likumprojektus, lai ietekmētu sistēmu, lai ietekmētu ministriju darbu. Es domāju, ka tas ir galvenais, kas parāda Saeimas deputātu prasmīgu darbu,–šie iesniegtie likumprojekti un risinājumu piedāvājumi, bet to darīt ir daudz grūtāk, jo tas prasa nedaudz smadzeņu, nedaudz izpratnes. Kaut ko nogāzt vai otram pateikt: “Tu esi dumjš! Tu esi zaglis! Tu esi tāds vai šitāds!”–tur prātu vispār nevajag. Nemaz! Tur vienkārši to var pateikt. Jā, Latvijas sabiedrībai, tās lielākajai daļai, šodien patīk, ja kādam kārtīgi iesper. It īpaši, ja iesper kādam no tiem priviliģētajiem. Nu tad viņus tā skaisti var dauzīt, un daudziem tas patīk. Bet vai politiķis drīkst ar to aizrauties?

Tas ir tas galvenais mūsu frakcijas jautājums: kā mums tagad vajadzētu rīkoties? Ar “Jauno laiku” mēs šad un tad it kā varam vairāk vai mazāk normāli sadarboties, mēs balsojam par viņu priekšlikumiem–tiem, kuri mums ir pieņemami. Tā ir viena lieta.

Bet tagad es atkārtošu to pašu jautājumu, uz kuru man vakar raidījumā “Kas notiek Latvijā?” neviens nebija spējīgs atbildēt: “Kas notiks nākamajā dienā pēc Jaundžeikara kunga krišanas? Kas konkrēti notiks?” Tas, ka viņš saņems kompensāciju vajadzīgajā līmenī–tas notiks. To mēs visi zinām, taču vai tas Valsts kasei nāks par labu vai par sliktu–kā nu kurš to redz.

Atlikuši ir kādi mēneši līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šinī brīdī neviens normāls speciālists neuzņemsies gāzties iekšā tajā Iekšlietu ministrijas sistēmā. Tādu jūs nesameklēsiet! Un tad sameklēs kaut kādu skribasti no malas, kurš kaut kā tos mēnešus tur nobumbulēs, bet jēgas no viņa nebūs nekādas. Es, kolēģi, atvainojiet, lūdzu, šaubos, vai vismaz puse no Saeimas deputātiem zina, kas ir Iekšlietu ministrijas sistēma. Es stingri par to šaubos!

Tad, kad mēs Augstākajā padomē dibinājām Aizsardzības un iekšlietu komisiju, mums, cilvēkiem ar dažādu izglītību, vajadzēja stāties pretī interfrontes piedāvātajiem kandidātiem–speciālistiem militārajās zinātnēs, militārajos un iekšlietu jautājumos, un tur bija PSRS Robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gapoņenko, tur bija augsta līmeņa militārie profesionāļi, miliči. Mums nācās tikties ar vairāku tūkstošu satracinātu miliču pūli, viņus nomierināt un daļu no viņiem pārliecināt, lai netaisa te nekādas sarkanās revolūcijas... Mēs šo pieredzi ieguvām ikdienas darbā. Es varu pateikt vienu: nebija vienkārši daudzus profesionāļus–miličus iesaistīt atkal atjaunotās Latvijas darbā. Tas nebija vienkārši! Es daudzus pazīstu personīgi un zinu, kā viņi ir strādājuši,–kurš ir strādājis labi un kurš ir strādājis slikti. Un es jums pasaku, ka tā ir viena briesmīga sistēma–šī iekšlietu sistēma. Lai tur kaut ko izdarītu, ir gadi un gadi, un gadi vajadzīgi.

Jā, mēs kaut ko varam viņiem iedot, kaut kādas aldziņas pielikt, varbūt jaunāku tehniku nopirkt un tā tālāk, bet jūs saprotiet, ka tur strādā visdažādākie cilvēki–dažāda vecuma. Tas ir tāds pārejas periods, ko vajadzētu izprast.

Un tagad, draugi mīļie, paņemiet kaut vai šo pašu Saeimu... šito pašu Saeimu un atcerieties katrs no jums, kad jūs esat strādājuši pozīcijā un kad jūs esat strādājuši opozīcijā. Bija mums jauki iekšlietu ministri šinī Saeimā. “Jaunā laika” pārstāvis Māris Gulbis bija iekšlietu ministrs, kuru izvirzīja “Jaunais laiks”. Šodien Māris Gulbis vairs nav “Jaunā laika” biedrs. Viņš dibina citu partiju. Lūk!

Vēlāk bija cits iekšlietu ministrs. Arī viņš šeit pat sēž zālē–mūsu kolēģis Jēkabsona kungs. Viņš vairs nav Latvijas Pirmajā partijā. Vai mums varbūt te tāda tradīcija būs: paņemam ministru, ieliekam ķeblī iekšā un tad, kad šo nomet nost, viņš iet prom arī no partijas, jo partija viņu izmet ārā... Es gan nezinu, kā nu tur kurš rīkojas...

Bet ko iekšlietu sistēma no visa šitā ir ieguvusi? Viens ministrs, otrs ministrs, trešais ministrs... sistēma tikai ņemas. No šā viedokļa skatoties, jā, mums nepatīk daudz kas no tā, kas notiek iekšlietu sistēmā. Nu kuram tad tur var daudz kas patikt? It īpaši tādam, kas tajā iedziļinās. Mums nepatīk, un mēs ļoti asi nosodām to, kas notika 16.martā un 25.martā. Jā, bet tad nosodīsim visus, kuri to žogu tur meistaroja! Ne tikai Iekšlietu ministrijas vadību vien. Tur jau nu lēmumu pieņēma daudz augstāki cilvēki...

Un es jums pasaku šeit skaidri un gaiši: kamēr Latvijas Republikas amatpersonas raustīsies un nepratīs skaidri izteikt savu nostādni, vērtējot tos, kuri ir cīnījušies pret komunistiem–gan leģionārus, gan nacionālos
partizānus –, tik ilgi būs visas šīs blēņas 16.martā. Vienmēr tās būs! Tikai tāpēc, ka mēs izvairāmies skaidri pateikt savu vēsturisko patiesību, meklējam kaut kādus peramos puikas: “Nu tas te tuvumā ir–tam dosim pa ģīmi!”, bet tie pārējie mierīgi sēdēs un skatīsies.

Lūk, tāpēc šajā pašā Saeimā mēs esam gan valdības mainījuši, gan likuši, gan ņēmuši nost, gan paši gājuši prom. Arī viss tas jau ir noticis. Kādi ir ieguvumi no tā bijuši? Ar ko kāda jaunāka valdība vai jaunāks ministrs ir bijis labāks par iepriekšējo? Šķiet, ka šādam vērtējumam vajadzēja būt vispirms.

Ņemsim kaut vai visus tos ministrus, kuri mums iekšlietu sistēmā ir strādājuši šīs Saeimas darbības laikā, visus pēc kārtas, sākot ar pirmo un beidzot ar pēdējo, un paskatīsimies: “Šitas ministrs strādāja labi, bet nākamais ministrs to un to sabojāja.” Vai arī otrādi! Vai arī otrādi. Vai tāds vērtējums mums ir? Nav šāda vērtējuma! Vienkārši nav!

Tiek izrauti gabali no konteksta, un mums nav nekādu problēmu, lai kaut ko nosodītu. Absolūti nekādu problēmu nav un arī nebūs! (No zāles dep. J.Pliners: “Ir! Ir!”) Bet es personīgi jūtu, ka šajos četros mēnešos pēc šā ministra izsviešanas vispār nekas jēdzīgs nenotiks. Drīzāk notiks kaut kas sliktāks, jo, ticiet man, iekšlietu sistēmā ir augsta līmeņa profesionāļi, kuri lieliski izmanto politiķu ķildas. Viņiem ir savi kontakti, sava pazīšanās. Viņi tikai pasmaida: “Ahā! Atnācis nākamais ministrs. Nu lai viņš tur sēž!” Un viņi turpinās savu darbu.

Jūs taču zināt šīs ne sevišķi patīkamās lietas, kas ir saistītas ar šiem iepirkšanas konkursiem, ar visām šīm speciālistu pretenzijām. Kaut kas tur tagad notiek. Cik labi vai cik slikti–lūdzu, mēģināsim sekot tuvākajos četros mēnešos tam visam līdzi.

Kaut kāds jaunieceltais–īstermiņa jefiņš–vispār tur neko nejēgs, un paies pāris mēnešu, kamēr viņš vispār sapratīs, kas tā iekšlietu sistēma vispār ir. Neko vairāk viņš nebūs spējīgs izdarīt.

Šeit nav runa ne par mīlestību, ne par naidu. Šeit ir mierīgs, pragmatisks aprēķins. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pietiekama pieredze, lai mēs varētu mierīgi un pragmatiski aprēķināt to, kas valstij ir vairāk vajadzīgs un kas tai ir mazāk vajadzīgs. Populisms, sišana un bļaušana ir ļoti ietekmīgi paņēmieni, lai kāda partija vai kāds personīgi iegūtu sev kaut ko vairāk. Jā, tas tā ir! Un skaidri ir saprotams arī tas, ka tas tā notiks un turpināsies: “Vienam–pa ģīmi, otram–pa ģīmi! Un tas ir labi, jo es esmu cīnītājs par godīgumu. Es esmu cīnītājs par taisnīgumu.” Bet mani interesē tas, kā cilvēks ir spējīgs cīnīties tad, kad ir kaut kādas grūtības. Tad gan tas ir labi redzams. 1991.gada janvārī daži Augstākās padomes deputāti pielaida bikses tepat... Pirms tam bija vareni runātāji, bet tad, kad bija...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Dobeļa kungs, lūdzu, izvēlieties atbilstošus izteicienus!

J.Dobelis.

Bet tas taču ir literārs izteiciens! Es taču neteicu, ka...

Sēdes vadītāja.

Es domāju, ka Saeimas Ētikas komisija to novērtēs.

J.Dobelis.

Labi! Lūdzu, vērtējiet, vai “pielaist bikses” ir pieklājīgi vai nav pieklājīgi...

(No zāles: “Kauns! Nav pieklājīgi! Fui!”)

Labi! Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Es jums vēlreiz izsaku aizrādījumu. Ja jūs turpināsiet tā runāt, mēs balsosim par vārda noņemšanu...

J.Dobelis.

Labi! Par biksēm vairs nebūs! Par biksēm nebūs, bet būs par Iekšlietu ministriju.

Lūk! Es tikai gribu pateikt, ka cilvēku pārbauda tanī brīdī, kad kaut kas ir jādara. Un es lūdzu tos, kuri taisās balsot par ministra noņemšanu: atnāciet šeit un pasakiet skaidri un gaiši: kas notiks... kas varētu notikt iekšlietu sistēmā tuvākajos četros mēnešos? Kādi ir jūsu piedāvājumi. Un tad mūsu frakcija var domāt. Šinī brīdī mēs neesam gatavi piedalīties kaut kādu rēķinu kārtošanā. Šinī brīdī mēs gribam izanalizēt to, kas te notiks tuvākajās minūtēs, un tad pieņemt galīgo lēmumu.

Patlaban mēs neesam gatavi šeit piedalīties.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Dzintar! Tāda dīvaina un īstenībā nepatīkama situācija, varbūt arī nepareiza situācija–runāt par savu bijušo kolēģi. Es nebūtu to darījusi, droši vien es vakar nebūtu piedalījusies ne Dombura raidījumā, ne arī šodien kāpusi tribīnē, jo ikvienam ministram, arī Kalvīša vadītās valdības ministram, ir savi padarītie darbi un ir savi nepadarītie darbi, un ir darbi, kurus tiešām nevar padarīt ne jau savas vainas pēc.

Taču es nevaru izlikties, ka iekšlietu sistēmā, ka Iekšlietu ministrijā viss ir kārtībā. Tā būtu liekulīga klusēšana. Un manu liekulīgo klusēšanu nav pelnījuši tie daudzie tūkstoši policistu, kuri nepaguruši bez brīvdienām par niecīgu atalgojumu ik dienas nodrošina mūsu valstī drošību un kārtību. Arī šodien, kad Rīgā cilvēki ar sajūsmu vēro hokeja čempionātu, tūkstoši policistu no visas valsts–ne tikai no Rīgas–nodrošina to, lai mēs varētu būt pārliecināti, lai mūsu valsts prestižs būtu aizstāvēts, lai šis pasākums būtu visaugstākajā līmenī.

Manu liekulīgo klusēšanu nav pelnījuši tie daudzie simti policistu, kuri dēļ politiskās vadības nespējas domāt par saviem darbiniekiem ir devušies uz Īriju lasīt sēnes.

Klusēšanu nav pelnījuši tie daudzie tūkstoši policistu, kuri no pagājušā gada 1.oktobra nodrošina to, ka jauno Kriminālprocesa likumu patiešām var sākt piemērot, lai gan viņiem, atšķirībā no kolēģiem tiesās un prokuratūrās, politiskā vadība nav parūpējusies ne par cilvēka cienīgu atalgojumu, ne par materiāli tehnisko nodrošinājumu, ne arī pat par pienācīgu jaunā likuma apmācības procesu.

Pieprasījums, kuru vairāk nekā pirms mēneša iesniedza “Jaunais laiks”, izraisīja sašutuma pilnus kolēģu pārmetumus: “Tā ir nekorekta rīcība! Kā tad tā var? Jūs taču visi esat tādi paši! Jūs vienā draudzīgā koalīcijā strādājat, bet tagad pēkšņi izliekaties, ka jums kaut kas nepatīk. Tas taču ir tāds ikdienišķs, nenozīmīgs sīkums–vienu policistu kaut kur pārcēla, viņš palika, viņš strādā, viņu paaugstināja vai viņu nepaaugstināja...” Nē, tas nav sīkums! Nav sīkums! Tā ir sistēma, pret kuru vērsās un arī turpmāk vērsīsies “Jaunais laiks”.

Tas, ar ko mēs nevaram samierināties un pieņemt, ir pašreizējā situācija, kad valdošās koalīcijas rūpīgi kopto un loloto tiesisko nihilismu mēģina padarīt par dzīves normu.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka pat individuāli tieslietu sistēmas darbinieku pārkāpumi tiek uzskatīti par ikdienišķu gadījumu.

Iekšlietu sistēma ir atbildīga par drošību, tāpēc tur nevar būt mazsvarīgu jautājumu.

“Jaunajam laikam” nav pieņemams, ka politiskā vadība tā vietā, lai piedāvātu izsvērtus, konceptuālus ilgtermiņa plānus sistēmas attīstībai, galvenokārt rūpējas par daudzmiljonu naudas sadalīšanu. Gan to, kas tika sadalīta NATO sammita sakarā, gan arī hokeja čempionāta rīkošanas sakarā. Un, protams, arī jautājumā, kas attiecas uz Šengenu. Šī nauda tiek iztērēta sev saprotamā veidā– ar daudziem iepirkumiem, liela daļa no kuriem ir arī KNAB uzraudzības lokā.

Jaundžeikara kungs! Arī savā atbildē uz pieprasījumu jūs diemžēl pierādījāt to, ka jūs vai nu nezināt, kas notiek sistēmā, vai arī nesaprotat, kas notiek sistēmā. Un otrām kārtām jūs diemžēl arī melojāt. Jūs maldinājāt sabiedrību, ka daudzie cilvēki, kuri tika atlaisti it kā “Jaunā laika” valdības laikā, ir atjaunoti amatos un ka valsts ir samaksājusi miljonu lielas kompensācijas. Nosauciet šos cilvēkus! Tāds ir tikai viens cilvēks–Kalvis Bricis. Un tas tā notika tikai tāpēc, ka pirmās instances tiesas spriedums, kurš Bricim bija labvēlīgs, netika pārsūdzēts. Man nav atbildes, kāpēc finanšu ministrs Spurdziņš nepārsūdzēja šo lēmumu.

Savukārt gan Sončika kungs, gan Valsts civildienesta pārvaldes vadītājs Kalniņa kungs, gan Kalvis Vītoliņš, Paiders un Spunde... Visi šie cilvēki iztiesāja tiesu visās trijās instancēs, un neviens no viņiem netika atjaunots darbā. Arī nekādas kompensācijas viņiem nav samaksātas.

To, ko jūs domājat par tiem cilvēkiem, kuri tiek atlaisti vai atjaunoti, skaidri parāda tas, ka starp atlaistajiem bija Elkšņa kungs, kas arī trijās instancēs mēģināja attiesāties atpakaļ un pierādīt, ka ir atlaists nepamatoti. Viņš nepierādīja to. Tiesa atzina, ka viņš ir atlaists pamatoti.

Savukārt šis cilvēks acīmredzot bija tik ļoti vērtīgs šai sistēmai un visam tam, kas tajā valda, ka viņš ātri tika atjaunots atkal atpakaļ tajā pašā amatā.

Vēl cits piemērs par iepirkumiem. Graša kungs. Jā, jūs izrēķinājāties ar viņu tad, kad jau vairs citādi nevarēja. Tad, kad bija pierādījumi, ka šis cilvēks kaut ko nepareizi dara. Ko jūs gribējāt darīt ar viņu? Nu taču iedabūt Rīgas Domē atkal, lai cilvēks atkal kaut ko padala un sadala, jo viņš to māk!

(No zāles: “Par tēmu!”)

Vēl. Jūs vakardien raidījumā teicāt, ka jūs jau nu nevienam klāt neķeraties. Jūs nevienam klāt neķeraties, kamēr jums nav pierādījumu, kamēr jums nav pārliecības, ka ir profesionāļi, kas strādā.

Jūs tā lepojaties ar manis pieminēto hokeja čempionātu, kurā ir nodrošināta kārtība, bet jūs taču zināt, ka šo kārtību pamatos nodrošina viens cilvēks, kurš atbild par to. Un tas ir Griguļa kungs. Kādu pateicību viņš ir saņēmis? Tad, kad, sasniedzot 50 gadus, bija viņa iesniegums, kurā normāli paraksta piecu gadu termiņa pagarināšanu, jūs ar savu roku personīgi to pārsvītrojāt un uzrakstījāt: “Viens gads.” Kas tad jums turpmāk tos pasākumus rīkos? Un ar ko tad jūs turpmāk leposieties?

Trešie meli ir tie, ka mēs negribam strādāt un ka mēs aizgājām no šīs valdības tāpēc, ka negribam strādāt. Mēs gribam strādāt! (No zāles: “Slinki!”) Mēs strādājam un strādāsim!

Dobeļa kungs, arī jums es gribu atbildēt. Nevar šajā valstī turpināties tas, ka mēs izliekamies, ka lietas, kuras ir nenormālas, ir normālas! Mēs visu laiku demonstrējam sabiedrībai, ka tās lietas, kas normālā demokrātiskā sabiedrībā tiek uzskatītas par nenormālām, ir normālas, ka mēs tām pielāgojamies. Viens saka: “Ak, seši mēneši? Nav ko nopietnus likumus pieņemt!” Ko tad mēs te strādājam? Tagad mēs zinām: ja ir kaut kādas problēmas... Bet kā tad mēs tās problēmas risināsim? Ko tad mēs te vispār sēžam? Vai mēs kaut ko varam izdarīt? Un kāda tad ir mūsu attieksme pret to?

Es varu piekrist tam, ka nekas jau nemainīsies, bet vai tas nozīmē, ka tāpēc, ka nekas nemainīsies, ka mēs it kā to zinām, mēs pat nemēģināsim kaut ko darīt? Mūs tauta ir ievēlējusi, lai mēs kaut ko darītu. (No zāles: “Kāpēc tad aizgājāt prom?”) Tas ir tas, par ko mēs runājam. Mēs iestāsimies par to, ka policijai ir jābūt nevis tādai, ar kuru biedē bērnus... ka policists, ugunsdzēsējs, robežsargs–tas ir cilvēkam tuvākais draugs un padomdevējs; ka ar viņu nevis biedē bērnus, bet ka tas ir cilvēks, kas ir kā paraugs,–cilvēks, pie kura var iet un lūgt palīdzību, jo tu zini, ka tā ir drošība... ka tā ir drošība un stabilitāte.

Tas, uz ko mēs aicinām, ir nodrošināt to, lai policisti varētu iziet ielās un lai tiktu piedāvāta tāda ilgtermiņa programma, kura apmierinātu gan policistus, gan arī sabiedrību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi!

Jaundžeikara kungs, jums nu gan ir bieza āda! Patiešām bieza āda! Un tas neko labu neliecina par jums. Cits jūsu vietā būtu pats nolicis pilnvaras, dzirdot, ka par viņu saka to, ko par jums saka. Un tam ir pamats. Un to es esmu teicis ne reizi vien, gan tad, kad jūs apstiprināja amatā, gan tad, kad iepriekšējā ceturtdienā mēs runājām par šo pieprasījumu, un es savu viedokli, protams, nemainu: jūs esat ārkārtīgi vājš ministrs.

Bet, redziet, ir jau tā stulbā prakse, ka vajag nākamajam ministram būt no tās pašas partijas... Ja viens ministrs demisionē vai viņu, tā teikt, noņem no amata, tad nākamajam ministram ir jābūt no šīs pašas partijas. Nu tur jau tā nelaime, ka jums jau nav rezervju! Nav ko likt vietā. Nu, ja Jaundžeikaru noņems no amata, kas tad nākamais ir? (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Šmitu par ministru!”) Mācītājs Šmits. Vai varbūt Stalidzāne. Nu, lūk, tāds ir līmenis, es atvainojos...

Valdībai vajadzēja pavisam savādāk pieiet šai lietai, it īpaši tad, ja ir runa par iekšlietu ministra amatu,–pateikt: “Tu, draugs, nederi!” un izraudzīt ministru no citas partijas. Un to es teicu jau tad, kad apstiprināja ministru. Es ceru un domāju, ka citām koalīcijas partijām atrastos pietiekami spēcīgs ministrs, vismaz drusciņ labāks. Lūk, tā ir tā lietas būtība.

Bet nu, redziet, ja jau valdībai vajag to sprāgušo kaķi vilkt aiz astes vēl līdz Saeimas vēlēšanām, tad tas sprāgušais kaķis ir jāvelk. (No zāles dep. A.Kampars: ““Tēvzeme” piepalīdzēs, ja?”) Es to domāju par valdību. Valdība ir ārkārtīgi vāja, tāpat kā Jaundžeikara kungs, un vajag novilkt līdz vēlēšanām. Un kā tur... Tu taču neaizvilksi līdz vēlēšanām... Kalvīša kungs neaizvilks līdz vēlēšanām, ja noņems Jaundžeikara kungu no ministra amata. Latvijas Pirmā partija pateiks: paldies par uzmanību, mēs vairs uz vienām trepēm nespēlējamies! Un viss! Ko tad?

Lūk, te ir tā bēda. Te ir tā bēda, ka valdība turas pie varas ar visiem līdzekļiem, absolūti ar visiem līdzekļiem: ka’ tik noturēties! Es saprotu Emša kungu, kurš savulaik gribēja iekļūt tanī portretu galerijā pie sienas kā premjers un tāpēc bija gatavs uz visu–uz “sarkano” atbalstu... un tā tālāk, un tā joprojām... Nu, un kas no tā iznāca? Nekas neiznāca.

Un tagad arī. Tas ir nožēlojami, bet līdz Saeimas vēlēšanām nekas labs tautai un valstij nebūs. Tur, draugi mīļie, ir tā galvenā traģēdija! Ne jau tur, ka Jaundžeikara kungs tur velk šo sprāgušo kaķi aiz astes. Tur jau tā lieta!

Tāpēc es savu viedokli nemainu. Jaundžeikara kunga vietā varētu būt jebkurš, arī jau manis nosauktais Šmita kungs, bet lietas būtību tas nemaina. Nožēlojama ir šī nostādne–nestrādāt valsts un tautas labā, bet savu partiju labā. Un kur nu vēl šogad, kad rudenī ir vēlēšanas un kad nu jādara viss, jāizmanto visi resursi, lai vēlēšanās gūtu pēc iespējas vairāk vietu Saeimā un atkal turpinātu to, ko turpina!

Lūk! Bet es gribu vēlreiz norādīt (No zāles dep. J.Pliners: “Nevajag!”) Jaundžeikara kungam uz 16.martu. Tad nu jūs kopā ar pārējiem valdības cilvēkiem un Valsts prezidenti izdarījāties visai dīvaini. Jūs kurinājāt šausmas, jūs teicāt: būs provokācijas, ir zināmi fakti no drošiem avotiem, būs asinsizliešana! Jūs tā teicāt. Un tad, kad es iepriekšējā Saeimas sēdē pateicu, ka, ja, Dievs nedod, krievi pie Brīvības pieminekļa būtu dabūjuši pa purnu... es tā teicu...

Sēdes vadītāja.

Tā, Tabūna kungs...

P.Tabūns.

... bet es atvainojos... Vai asinsizliešana...

Sēdes vadītāja.

Es jums izsaku aizrādījumu, un sakarā ar to, ka jautājumu par jūsu...

P.Tabūns.

Ūdres kundze!...

Sēdes vadītāja.

...jau sāka izskatīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, mans ierosinājums ir par atkārtotu...

P.Tabūns.

Es to arī gribu pateikt...

Sēdes vadītāja.

...šādu nepiedienīgu izteicienu lietošanu izslēgt jūs uz vienu sēdi.

P.Tabūns.

Ūdres kundze, kas ir nepiedienīgs, Dievs nedod?!...

Sēdes vadītāja.

Lūdzu izslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam!

(No zāles: “Nost no tribīnes!”)

Prezidija ierosinājums ir izslēgt deputātu Pēteri Tabūnu uz vienu sēdi par to, ka viņš nepakļaujas sēdes vadītāja noteikumiem. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu–izslēgt Tabūna kungu uz vienu sēdi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–36, pret–17, atturas–36. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles: “Brīvību Pēterim!”) Deputāta kungs var palikt zālē un turpināt strādāt.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

Cienījamie kolēģi! Tā kā Šlesera kungam ir nepieciešams vairāk laika nekā tas laiks, kas ir atlicis līdz pārtraukumam, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribētu teikt nelielu paziņojumu. Runājot par vienu no likumiem saistībā ar izglītības reformu, PCTVL frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners kā dāvinājumu pasniedza grāmatu, kuru mēs sākumā vēlējāmies nodot Saeimas bibliotēkai. Taču, šo grāmatu apskatot un uzmanīgāk izpētot, es saprotu, ka šis ir priekšvēlēšanu aģitācijas materiāls. Viens no ekspertiem, kas sarakstījuši šo grāmatu, ir pats frakcijas priekšsēdētājs Plinera kungs (tātad viņš ir viens no diviem ekspertiem), un autori izsaka pateicību PCTVL partijai un tieši (arī!) Eiropas Parlamenta deputātei Tatjana Ždanokai. Tā ka arī šis ir priekšvēlēšanu aģitācijas simbols... (No zāles: “Korupcija!”) Tātad es ceru, ka izmaksas, lai radītu šo grāmatu, to uzrakstītu un iespiestu, ir iekļautas priekšvēlēšanu aģitācijas izmaksās (nākamais darba kārtības jautājums, starp citu, ir likumprojekts par politisko organizāciju finansēšanu). Tāpēc es šo grāmatu kā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu atdodu atpakaļ deputātam Jakovam Plineram. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pareizi!”) Paldies.

Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz īsu sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Sarmītei Ķikustei.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Latvijas un Lietuvas parlamentu sadarbības grupas sanāksme tūlīt Saeimas Viesu zālē. Latvijas un Lietuvas!

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Vairai Paeglei.

V.Paegle (Tautas partijas frakcija).

Ārlietu komisijas deputāti, aicinu jūs uz sēdi Ārlietu komisijas telpās! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus lūdzu ierasties uz sēdi Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Aleksejeva un citu deputātu jautājumu ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”. Jautājums tiek nodots ministram.

Un ir arī saņemts deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums Latvijas Republikas satiksmes ministram Krišjānim Peteram “Par Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga sabrukumu un ārkārtas situāciju uz tā”. Jautājumu mēs nododam ministram.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Inese Šlesere un Arvīds Ulme.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Pagājušajā ceturtdienā mēs sākām runāt par Iekšlietu ministriju, un šodien šī diskusija turpinās. Protams, šī nav pēdējā diena–līdz vēlēšanām palikušas vēl diezgan daudzas dienas –, tāpēc katra ceturtdiena, protams, tiks izmantota, lai no šīs Saeimas tribīnes runātu par sabiedrībai un valstij aktuālām tēmām. Un tāda ir realitāte, jo opozīcijas uzdevums vienmēr ir kritizēt pozīciju. Un it sevišķi priekšvēlēšanu laikā šīs runas kļūst daudz intensīvākas, asākas un skaistiem vārdiem izrotātas.

Un, protams, ir jāteic, ka tas, ko mēs šodien dzirdam, tas, kas ir izskanējis... No vienas puses, protams, var teikt, ka Iekšlietu ministrijā tiešām viss nav tādā kārtībā, kā tam būtu jābūt. Un to neviens nenoliedz.

Taču jautājums ir tāds: kas tad īsti ir atbildīgs par vienu otru neizdarību un cik lielā mērā ir atbildīgs konkrēti Jaundžeikara kungs–ministrs, kurš pēdējo pusgadu ir strādājis šajā amatā–un cik daudz atbildīgi ir pārējie?

Un ir jāsaka tas, ka mēs redzam, ka tieši “Jaunais laiks” ir tā partija, kura ir izvēlējusies šādu taktiku pirms vēlēšanām–kritizēt visus pārējos, bet nerunāt par tiem darbiem, ko pati reāli ir darījusi. Taču ir jāsaprot, ka pēc vēlēšanām jau kādam būs valdība jāveido un būs nepieciešams strādāt.

Un, ja mēs šodien tiešām sāksim analizēt Iekšlietu ministrijas darbu, tad ir jāsaka tas, ka viena no galvenajām tēmām, par kuru ministrs pēdējā laikā ir aktīvi runājis, nez kāpēc netiek pārāk detalizēti analizēta tikai tāpēc, ka tā nav pārāk izdevīga. Un šajā gadījumā runa ir tieši par neizmaksātiem bērnu pabalstiem, par neizmaksātām algām.

Un jāsaka tas, ka partija “Jaunais laiks”, kura šodien tik naski kritizē ministru, ir vistiešākajā veidā atbildīga par to visu, jo mēs redzējām, kā Repšes valdība strādā pie vairākiem budžetiem. Šī nelikumība–neizmaksāt nopelnīto jeb neizmaksāt to, kas pēc likuma pienākas,–tika atbalstīta tieši no “Jaunā laika” valdības puses!

Un, kad Jaundžeikars tagad stāsta, cik veiksmīgi šī lieta risinās un tiek atrisināta, tad, protams, “Jaunajam laikam” ir kauns. Kauns par to, ka jūs nebijāt tie, kas nodrošināja, lai šīs algas iekšlietu sistēmā strādājošajiem tiktu atmaksātas un lai bērnu pabalsti tiktu atmaksāti. Nez kāpēc tas tika atlikts. Nauda neatradās ne tad, kad pieņēma budžetu, ne arī tad, kad veica budžeta grozījumus.

Un tieši tāpēc es gribu teikt, ka “Jaunajam laikam” ir vistiešākajā veidā jāuzņemas atbildība par daudzām neizdarībām.

Ja jau runājam par ieinteresētību un tiek pārmests Jaundžeikaram, kurš varbūt pie vienas, otras vai trešās lietas ir vainīgs, tad nāciet, “Jaunā laika” deputāti, un stāstiet par jūsu interesēm, par kurām nez kāpēc jūs nerunājat no šīs tribīnes!

Āboltiņas kundze savulaik pieminēja Baštika kungu, kurš it kā ir vainīgs pie bērnu tirdzniecības... it kā... nevis apgalvojuma formā, bet it kā. Tad nu izstāstiet, cik lielus pasūtījumus jūsu vīrs saņem no Iekšlietu ministrijas, cik gadu garumā! Protams, šie pasūtījumi ir godīgi un atbilst visiem likumiem, visām likumu normām. Es nepārmetu jums šodien, ka jūsu vīrs var saņemt šos pasūtījumus no Iekšlietu ministrijas. Bet kāpēc tad jūs pārmetat citiem, kuri arī saņem pasūtījumus, ka, redziet, tie ir tie negodīgie, bet jūsu vīra saņemtie pasūtījumi ir tie godīgie? Pasakiet, cik lieli ir tie cipari, cik gadu garumā tā ir sanācis, ka viens uzņēmums veiksmīgi, regulāri saņem šos pasūtījumus! Tātad tā ir “Jaunā laika” politika. Un šajā gadījumā jāsaka tas: ja kāds kļūdās, ja kāds izdara kaut ko sliktu, tad viņš ir ļoti slikts, bet, ja to izdara “Jaunais laiks”, tad tas vienmēr ir labi, jo slikti ir citi.

(No zāles: “Labais uzvar!”)

Un tieši tāpēc es domāju, ka mums šodien vajadzētu pēc iespējas ātrāk pārtraukt šīs debates un vienkārši ļaut iekšlietu ministram strādāt, jo notiekošais hokeja čempionāts tomēr vēl joprojām nav beidzies, Latvijā ir pietiekami daudz viesu no ārvalstīm.

Arī NATO sammitam ir jāgatavojas, ir jādara viss iespējamais, lai darbs neapstātos. Un, protams, ja šodien kāds jautā: “Ja ministrs šodien beigs darbu un pēc kāda laika mēs stiprināsim jaunu, vai tas veicinās darbu izpildi saistībā ar gatavošanos NATO sammitam, par kuru Iekšlietu ministrija lielā mērā tomēr ir atbildīga, it sevišķi par drošības jautājumiem?” –, tad, es domāju, lielākā daļa apzinās, ka tas neveicinās, jo ikviena politizēšana ikvienā sektorā radīs problēmas.

Es domāju, ka, ja mēs turpināsim šīs diskusijas, tad mums nāksies arī runāt par tiem veiksmīgajiem sasniegumiem, ko “Jaunais laiks” savā darbības laikā valdībā sasniedza. Cik veiksmīgi ir attīstījusies sistēma, piemēram, ieslodzījuma vietu sektorā, kas notiek ar ieslodzītajiem, kas notiek ar nepamatoti apsūdzētajiem, tiem, kuri ir aizturēti un kuri, kā teikt, bez tiesas sprieduma atrodas ieslodzījumā? Kur ir šie sasniegumi? Kur kas ir mainīts?

Tā ka es domāju, ka, protams, šodien tas nebūtu pareizi–vainot tieši Āboltiņas kundzi, kas nespēja tikt galā ar šiem pienākumiem, jo tā problēma neradās tieši Āboltiņas kundzes darbības laikā. Taču diemžēl arī viņa nespēja tikt galā ar šīm problēmām.

Un tieši tāpēc uzņemsimies solidāri atbildību par tām lietām, par kurām ir jāuzņemas atbildība valdībai! Un, ja kādam ir jāuzņemas atbildība individuāli, tas lai uzņemas!

Taču galvenā problēma ir tā, ka partija “Jaunais laiks” ir izvēlējusies opozicionāra lomu šajā priekšvēlēšanu laikā un, šķiet, šī destruktīvā rīcība, šīs destruktīvās uzstāšanās turpināsies. Es ceru, ka cilvēki tomēr saprot, ka ir cilvēki, kas tiešām strādā un mēģina darīt savu darbu pēc labākās sirds­apziņas, un ir cilvēki, kas izvēlas saņemt pabalstus, lai vienkārši braukātu un kritizētu citus.

Es domāju, ka populisms Latvijā netiks nākotnē atbalstīts un nākamajā Saeimā populistu būs mazāk.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es faktiski arī atbalstu “Jaunā laika” titānisko cīņu ar tumsas spēkiem un cīņu pret korupciju.

Taču man ir viens neliels jautājums, un, lai jūs, godājamie deputāti, labāk šo jautājumu saprastu, es pastāstīšu vienu nelielu līdzību.

Padomju laikos pie vienas ziemeļbriežu tautiņas bija atbraucis PSKP politinformators un stāstīja par starptautisko stāvokli. Un tad viņš pajautāja, vai ir kādi jautājumi. Kāds briežu gans pacēla roku un teica, ka viņam ir tāds jautājums: “Vai ir arī sievietes, kas ir viscaur baltas?” Jo viņiem bija dzeltenīgas sievietes, ar dzeltenīgu ādas krāsu. Un politinformators teica: “Ir baltas sievietes!” Tad briežu gans teica: “Bet vai ir melnas sievietes?” Politinformators padomāja un teica, ka esot arī melnas sievietes. Un tad briežu gans jautāja: “Bet vai ir vienlaicīgi melnbaltas sievietes?” Politinformators teica, ka tā tas nav. Tad briežu gans konstatēja, ka draugi viņu jau bija brīdinājuši, ka nevajag pīties ar pingvīniem.

Un tad mans jautājums ir tāds: ja “Jaunais laiks”–un es viņus pilnīgi atbalstu šajā titāniskajā cīņā pret tumsas spēkiem–pilnīgi pamatoti norāda uz korupciju dažādās savu kolēģu darbībās, tad man nav skaidrs, kāpēc “Jaunais laiks” līksmā vienprātībā sadarbojas ar Latvijas Pirmo partiju un Tautas partiju Rīgas Domē. Tur tumsas spēki kļūst principā par gaismas spēkiem un visu šo brīnišķo un lielisko koalīciju atbalsta Žuravļovs. Tur, kā jūs zināt, ir arī tāda partija kā “Dzimtene”, kurā ir arī Rubika dēls. Un tur tā līksmā dziedāšana un dejošana kopā absolūti netraucē vienlaicīgi cīnīties pret tumsas spēkiem savukārt te–Saeimā.

Es atbalstu arī jauno domāšanu, tikai būtu jāprecizē, kāda tad īsti tā jaunā domāšana ir: kurā gadījumā privatizācija Jūrmalā, piemēram, ir taisnīga un kurā gadījumā tā ir netaisnīga. Bet, lai nobeigtu šo tēmu, es tomēr aicinu “Jauno laiku” pilnībā atkāpties no Rīgas Domes un pirms vēlēšanām pilnīgi sevi veltīt cīņai ar tumsas spēkiem.

Runājot par Jaundžeikara kungu, es gribētu atkārtot tikai to, ka man ir iebildums pret Iekšlietu ministriju par 16.marta notikumiem, par kuriem šeit nez kāpēc arī “Jaunais laiks” nerunāja. Es domāju, tas bija lielākais varbūt pārkāpums, ko veica policija, bet savukārt par to nav atbildīgs Jaundžeikara kungs, jo viņš tad vēl nebija ministrs. Šeit vajadzētu konstatēt, ka policija nevar būt labāka par to, kāda ir policijas priekšniecība. Un es gribētu pateikt, ka, piemēram, policijas priekšnieks Zaščerinska kungs man atļāvās personiski melot trīs reizes 16.martā. Pirmo reizi viņš man paziņoja, ka neviens nav aizturēts. Es viņam pajautāju: “Kā tā var būt, ka cilvēki, kas mierīgi iet pa Kaļķu ielu, tiek apcietināti un aizvesti uz iecirkni?” Pēc divām stundām policijas priekšnieks man piezvanīja un teica, ka esot gan aizturēti, bet uzreiz pēc piecām minūtēm arī atlaisti. Un tad, kad pulkstenis jau bija ap vienpadsmitiem vakarā, Zaščerinska kungs man trešo reizi stāstīja, ka tie, kuri esot aizturēti... ka viņi tur esot ieradušies brīvprātīgi, lai painteresētos par vienu cilvēku, kas esot aizturēts. Tā ka Jaundžeikara kungs, es domāju, šo lietu noskaidros un izdarīs attiecīgus secinājumus, bet rīkot šeit cirku un stāstīt par cīņu ar tumsas spēkiem, kad paši esat absolūti bezprincipiāli citās koalīcijās, nevajadzētu, kolēģi!

Tāpēc es aicinu šeit pašreiz neatbalstīt šo pieprasījumu. Ļausim cilvēkiem strādāt, jo līdz vēlēšanām ir atlicis ļoti maz laika!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Solvita Āboltiņa, otro reizi.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Šlesera kungs! Godājamie deputāti! Mēs acīmredzot piemērojam katrs sev to mērauklu, pēc kuras mēs vadāmies un pēc kuras mēs dzīvojam. Es pazīstu uzņēmējus, kuri man ir jautājuši: “Nu tad es nesaprotu, ko jūs tajā politikā gājāt, ja jūs par to naudu neņemat? Visi taču tur iet, lai ņemtu naudu!” Tā acīmredzot ir tā mēraukla, pēc kuras daži šajā zālē dzīvo un kā dēļ šeit ir nākuši. Bet pēc būtības mēs esam...

Sēdes vadītāja.

Cienījamā Āboltiņas kundze, es aizrādu jums par šādu apvainojošu izteicienu lietošanu, bet, ja jums ir pierādījumi par kādu cilvēku, kurš ir saņēmis naudu par kāda lēmuma pieņemšanu, tad lūdzu šos pierādījumus un faktiskos materiālus iesniegt atbilstošajām iestādēm.

S.Āboltiņa.

Es gribu arī atgādināt, ka mūs ir ievēlējusi tauta, lai mēs viņai kaut ko labu izdarītu. Un man ir ļoti žēl... man ir ļoti žēl, ka daži šeit sāk lietot retoriku. Īstenībā šī retorika te tiek lietota ne jau tikai tagad–tad, kad atceras, ka ir priekšvēlēšanu laiks. Mēs četrus gadus šeit esam un tādu retoriku lietojam, un mēs to lietojam vēl tagad. Un tas tā ir ne tikai priekšvēlēšanu laikā. Nekā tamlīdzīga! Mēs šeit nācām, lai šajā valstī kāds arī atcerētos, ka kaut kas ir jādara.

Mana sirdsapziņa par maniem darbiem, Šlesera kungs, ir tīra. Gan par to, ko es esmu izdarījusi, gan arī par to, ko es neesmu izdarījusi. Par to esmu gatava atbildēt ikvienam–arī jums.

Bet es tomēr gribētu jūs aicināt atcerēties Kārļa Ulmaņa vārdus, kuri ir teikti pirms apmēram septiņdesmit gadiem: “Mēs dzīvojam jaunā laikā, kurā kopīgi ceļam nākotnes ēku savai tautai, savai valstij, kas pastāvēs nesatricināma visos laiku laikos.”

Palasiet ik pa brītiņam Kārli Ulmani, kuru mēs tik bieži citējam, un atcerieties, kāda ir šī misija un kāpēc mēs šeit esam nākuši.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dainis Turlais.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Protams, ministra demisija pirmām kārtām ir politisks akts, politiskās rīcības motivēta darbība, un domāju, ka šodienas diskusija to tikai vēlreiz apliecina. Nav jau svarīgi, vai ministrs strādā efektīvi vai mazāk efektīvi. Svarīgi ir tas, ka viņš nav no mūsu sabiedrotajiem, un, šūpojot vai izgāžot vienu ministru, tiek gāzta valdība, kurā vairs nav “Jaunā laika”.

No politiskās taktikas un parlamentārās darbības taktikas viedokļa raugoties, viss ir izskaidrojams, un to var saprast. Patiesībā pat nebūtu ko iebilst. Lūdzu, rīkojieties! Bet es domāju, ka ir pilnīgi jāpiekrīt pieredzējušajam politiķim Dobeļa kungam, kurš šeit uzstājās un teica: “Bet kas būs tālāk? Kas būs tālāk?”

Iekšlietu sistēma tik tiešām ir diezgan sarežģīta, un cik tad mēs esam iedziļinājušies šīs sistēmas darbībā un situācijā, tajos apstākļos, kā ir jādarbojas dienestiem, kuri ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā. Domāju, ka tur situācija patiesībā ir daudz sarežģītāka un daudz smagāka, nekā to ir iztēlojušies pieprasījuma rakstītāji.

Būtībā pieprasījums ir primitīvs, un tas pat nebūtu adresējams ministram, jo tā ir policijas priekšnieka kompetence. Mēs taču visu laiku cīnāmies par to, lai nodrošinātu dienestu stabilitāti, dienestu vienvadību, lai policijas priekšniekam būtu tiesības rīkoties un lai viņam būtu jānes atbildība par savu rīcību un par viņa vadītā dienesta darbības rezultātiem. To taču mēs gribam panākt! Tāda ir mūsu politiskā griba!

Bet šodien, radot Iekšlietu ministrijā nestabilu situāciju, kura diemžēl turpinās jau vairākus gadus, uz kā dzirnavām tad mēs lejam ūdeni? Rokas apmierinātībā taču berzē tā daļa, kas mūsu sabiedrībai bremzē attīstību, tā daļa, kas patiesībā ir noziedzīgā puse, jo šī zināmā mērā ir ministra šantāža–neļaut viņam izlēmīgi rīkoties, neļaut viņam pietiekami patstāvīgi rīkoties, lai realizētu valdības izvirzīto programmu.

Ar ko tad Dzintars Jaundžeikars ir izpelnījies tādu nelabvēlību? Līdz tam, kamēr viņš nebija iecelts par ministru, visnotaļ cienījams cilvēks, labs deputāts, labs komisijas vadītājs, pieredzējis cilvēks biznesā. Visnotaļ cienījams un atbilstošs! Kam tad pēkšņi viņš tagad sāka traucēt? Vai policijai strādāt? Acīmredzot ne! Viņš ir izdarījis tik daudz, cik droši vien ļoti daudzi nav izdarījuši, sakārtojot un panākot to, ka beidzot tiek risināts jautājums par parādiem un algām, kuras diemžēl nemaksāja nevis ministri, bet nemaksājām mēs ar saviem lēmumiem.

Es domāju, ka, arī izlasot ministra iesniegto atbildi, kuru, bez šaubām, gatavoja attiecīgie ierēdņi, mēs redzam to sarežģīto situāciju, kāda ir izveidojusies likumdošanā. Iekšlietu ministrs faktiski ir sasaistīts savā rīcībā, un viņa rīcība ir ļoti, ļoti ierobežota, raugoties no likumdošanas viedokļa, lai viņš varētu efektīvi vadīt šo dienestu darbu.

Pašlaik Saeima ir saņēmusi valdības iesniegtos likumprojektus, kuri ir virzīti uz to, lai uzlabotu visas iekšlietu sistēmas–policijas, robežsardzes, ugunsdzēsības dienestu–darbu.

Šis darbs ir darīts vairāku gadu garumā, lai beidzot kaut ko atrisinātu un lai dienesti varētu efektīvāk pildīt savus pienākumus.

Manuprāt, šis ir tas brīdis, kad ministram vajadzētu izteikt atbalstu–atbalstu viņa rīcībai šo likumprojektu ieviešanā, realizācijā, lai beidzot tik tiešām notiktu efektīva, būtiska un patiesa cīņa pret noziedzību, pret visām tām negācijām, kuras ir gan sabiedrībā, gan pašos Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajos dienestos.

Tad izdarīsim to, nevis liksim kāju priekšā vai radīsim traucējumus ministram, lai realizētu šo visnotaļ svarīgo un atbildīgo uzdevumu!

Arī es vēlreiz gribu aicināt: nu tad rīkosimies mūsu sabiedrības interesēs! Rīkosimies tā, kā mēs to esam solījuši, uzsākot šīs Saeimas darbu, nevis mēģināsim populistiski risināt tos jautājumus, kas patiesībā sabiedrībai nenes absolūti nekādu labumu.

Es aicinu atbalstīt ministru ne tikai šodien, bet arī pieņemot tos likumprojektus, kuri ir izsniegti Saeimā, un daudz lielāku uzmanību pievēršot to saturam. Aicinu pārliecināties arī par to, vai tie tik tiešām panāks to rezultātu, kuru mēs gribam sasniegt,–efektīvāku un atbildīgāku iekšlietu sistēmas dienestu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man patika tie Kārļa Ulmaņa vārdi par ēkas celtniecību. Celtniecības darbi vienmēr ir tādi ļoti jauki. Latvijā šodien daudz ko ceļ un, cerams, cels vēl ilgi.

Bet tad, ja reiz sāk kaut kādas jaunas ēkas celt, tad ir jāpadomā par to, kādi priekšdarbi ir ieguldīti. Divas kolēģes mani ļoti uzmanīgi patlaban klausās. Tieši tās, kuras par jaunām ēkām runāja.

Varbūt es jums atgādināšu tos celtniecības darbus, kas sākās 8.Saeimas darbības sākumā.

Celtnieki, kas grib to ēku celt! Kurš tad no jums zvērēja mūžīgu mīlestību viens otram? Kuras partijas tās bija, kas slēdza draudzības līgumus? Varbūt atcerēsimies, kuri nesa tos ķieģeļus, cementu un citus celtniecības materiālus? Pēc tam, pēc kvēlās mīlestības beigām...

Kantānes kundze, jūs ļoti nepieklājīgi uzvedaties! Es jums pasaku skaidri un gaiši...

Kuri pēc tās kvēlās mīlestības beigām sāka trīt dažāda lieluma dunčus no dažādiem materiāliem?

Redziet, dāmas turpina pļāpāt! Viņām vairs galīgi neinteresē ministra liktenis. Viņas visu jau ir izrunājušas. Krata tagad savas personīgās simpātijas vai antipātijas.

Kāds bija turpmākais katra Saeimas deputāta ieguldījums, ceļot šo jauno ēku? Varbūt “izbrauksim cauri” visām valdībām, visiem ministriem? Tuvojas mūsu Saeimas darba beigas–8.Saeimas darba beigas. Un tad varētu runāt.

Redziet, dāma citēja Kārli Ulmani, kuru ļoti cienot. Tad, kad ir runa par Kārļa Ulmaņa vārdiem, tad viņai tas vairs neinteresē tāpēc, ka tā vairs nav viņa, kas par to runā. Un tad var mierīgi pļāpāt ar savu domubiedreni. Tad viņai Kārlis Ulmanis vairs nav vajadzīgs. Pēc tam viņa nāks tribīnē un atkal stāstīs, izvilks kādu vecu citātu un mūs te visus priecēs...

Redziet, tas secinājums ir ļoti vienkāršs: celtniecības darbi pie jaunās ēkas šinī brīdī ir apstājušies. Tas nu ir jāsaprot! Tad labākais, ko jūs varat izdarīt,–ir vismaz nesabojāt ar lielām mokām un pūlēm uzcelto. Kā nu ir sanācis, tā ir sanācis.

Un tāpēc es vēl vienu reizi atkārtoju jautājumu, jo neviens no ministra gāzējiem visā šīs sarunas laikā tā arī nav atnācis un pamatojis gāšanu, nav paskaidrojis mums, kādu viņš redz Iekšlietu ministrijas tuvāko četru mēnešu darbu pie cita ministra, labi apzinoties, protams, laiku, kurš ir vajadzīgs jaunajam ministra kandidātam, lai iepazītos ar darbu ministrijā, lai personīgi iepazītos ar darbiniekiem un saprastu, kurš aiz kura stāv. Un tāpēc nekas cits neatliek, vien paraustīt plecus, klausoties skaistus vārdus: kalpošana tautai, cīņa pret korupciju, visādas tur cīņas, cīņas, cīņas...

Tad, lūdzu, varbūt sāksim analizēt tos cīnītājus, kurš ko sev ir izcīnījis, tā cīnīdamies? Varbūt vairāk par to vajadzētu parunāt. Saeimas darbs tuvojas beigām, četri gadi tūlīt būs pagājuši, un tad nu izvērtēsim, ko un pie kura likumprojekta katrs ir darījis. Ja ir runa par iekšlietu sistēmu, tad paskatīsimies, kādi ir bijuši katra ierosinājumi šajā likumprojektu veidošanas darbā, panākumi un neveiksmes. Vairāk par to vajadzēja runāt! Un arī šodien, man liekas, vairāk vajadzētu runāt par to, ko vēl varētu izdarīt iekšlietu sistēmā šajos četros mēnešos, lai nesabojātu to, kas jau ir izdarīts. Kā nu ir sanācis, tā ir sanācis... Varbūt vēl kaut ko var pielikt klāt jautājumā par kompensācijām un kaut ko tamlīdzīgu, kas mums likumprojektos jau ir iestrādāts. Bet nesabojājiet to, kas jau ir izdarīts!

Redziet, kolēģi, ieraugot jūsu attieksmi pret jautājumu, kuru jūs paši uzskatāt par svarīgu, man rodas lielas šaubas, vai mēs piedalīsimies balsošanā.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

(No zāles Dz.Rasnačs: “Tikai bez aģitācijas!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Kā jūs saprotat, mums personīgi nekas nav iebilstams pret Jaundžeikara kungu, es tikai gribu paskaidrot mūsu frakcijas deputātu pozīciju, kāpēc mēs tomēr esam par viņa demisiju.

Šeit “Jaunā laika” pārstāvji daudz lielījās, cik viņi ir labi, un tā tālāk, bet tad, dāmas un kungi, kāpēc ekspremjers, ārlietu eksministrs Birkava kungs ir teicis... Es pats esmu lasījis... Tas nebūs citāts, bet būs precīzi pēc jēgas... Viņš teica apmēram tā: ““Jaunais laiks” izdarīja tik daudz ļaunuma Latvijai kā neviena cita partija līdz šim.”

Šeit mēs arī dzirdējām, cik svarīgi ir, lai šī valdība turpinātu darbu, bet ir skaidrs, ka tā maz ko dara, praktiski neko labu tā nav izdarījusi mūsu vēlētājiem. Un tāpēc es atkal atsaukšos... Tie nebūs mani vārdi, bet es atsaukšos uz latviešu publicista vārdiem. Paidera kungs rakstīja, ka Kalvīša kunga valdība ir visantilatviskākā valdība... Atkārtoju: visantilatviskākā valdība! Kāpēc viņš tā uzskata–jautājiet Paideram. Es gribu uzsvērt, ka tas nav citāts, bet pēc jēgas ir precīzi.

Es gribētu piebilst, ka antikrievu valdības, mūsuprāt, bija visas iepriekšējās valdības. Tātad...

Sēdes vadītāja.

Plinera kungs, es gribu jums aizrādīt, jo visas valdības strādā visu Latvijas iedzīvotāju, visas Latvijas tautas labā! Tāpēc es jums izsaku aizrādījumu.

J.Pliners.

Jums ir tiesības uzskatīt tā, kā jūs uzskatāt, bet man kā tautas ievēlētam deputātam...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, jums nav tiesību man atbildēt!

(No zāles dep. A.Aleksejevs: “Mēs jums atbildēsim!”)

J.Pliners.

Atvainojiet!

Tātad mēs nevaram atbalstīt šo valdību un katru atsevišķo ministriju, kura, mūsuprāt, strādā slikti, jo pēdējos četros piecos mēnešos problēmas faktiski netiek risinātas. Diemžēl jūs nodarbojaties ar... kā mēdz teikt: latvietim labākais ēdiens ir apēst citu latvieti.

Mēs gribam, lai valdība strādātu pozitīvi, progresīvi, risinātu milzīgās Latvijā uzkrājušās problēmas; lai jūs domātu, kāpēc tomēr cilvēki brauc ārpus Latvijas, kāpēc mums ir tik liela noziedzība, kāpēc mums nav kārtības cietumos, kāpēc mums ir krīze zinātnē un slīd uz leju izglītība, kāpēc un ko mēs darīsim ar denacionalizēto māju iedzīvotājiem... Un tā tālāk, un tā joprojām. Par to, ar ko mēs nodarbojamies, man ir kauns, jo mēs pārāk daudz tērējam laiku, nodokļu maksātāju līdzekļus, bet kārtējo reizi iznāks pšiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Linda Mūrniece, otro reizi.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Turlā kungs mani tomēr pamudināja nākt šeit otro reizi. Neapšaubāmi, Turlā kungs ir viens no diviem Jaundžeikara kunga komandas cilvēkiem, kurš kaut ko saprot no iekšlietu sistēmas. Otra ir Jaundžeikara kunga sekretāre. Bet es gribētu jautāt Turlā kungam, kura pusē viņš īsti ir, jo es nesaprotu... Pretkorupcijas komisijā viņš saka, ka Saeimā vispār nav vērts runāt par lietām, kas skar ministriju, nav vērts runāt par to, kā ministrijā tiek apkarota korupcija, vai arī par to, kā ministrijā cīnās ar citiem noziegumu veidiem, jo ministrijai neesot politiskās gribas to darīt. Acīmredzot Turlā kungs norāda uz to, ka viņa paša partijas ministram nav šīs politiskās gribas, jo kam tad citam ja ne ministram vai parlamentārajam sekretāram ir jābūt šai politiskajai gribai?

Otra mana piezīme par Turlā kunga teikto: nevajag aizbildināties ar likuma problēmām un likuma grūtībām! Turlā kungs ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un viņš ir tas, kurš atbild par likumdošanu. Viņš ir tas, kurš var palīdzēt ministram šos likumus sakārtot, tāpēc nevajag aizbildināties ar lietām, kuras jūs pats varat veiksmīgi risināt.

Un es patiešām aicinu Turlā kungu tad pateikt skaidri savu pozīciju: vai jūs aizstāvat savu ministru vai jūs runājat viņam pretī tāpat kā iepriekšējam?

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu runāt par apskatāmo tematu, un tās ir iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara atbildes uz Saeimas deputātu pieprasījumu.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es nāku tribīnē otro reizi, jo pirmo reizi man atņēma vārdu–nepamatoti, protams. Tāpat, kā tika aizrādīts Āboltiņas kundzei. Protams, deputātam ir tiesības teikt to, ko viņš vēlas, nevis rupjības. Es arī rupjības neteicu, un Āboltiņas kundze arī pateica lietas, par kurām viņa kā deputāte atbild. Un, ja kādam nepatīk tas, ko viņa saka, viņa atbildēs attiecīgo institūciju priekšā: lai iesniedz kāds sūdzības! Bet rīkoties vienkārši tā: man nepatīk, un es aizrādu!–tā, cienījamā Ūdres kundze, nevajadzētu rīkoties.

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, jums nav tiesību izteikt aizrādījumus sēdes vadītājam. Un deputāts nedrīkst runāt, ko vēlas, bet saskaņā ar Kārtības rulli deputātam jārunā par apskatāmo tematu.

Jūs varat turpināt. Lūdzu!

P.Tabūns.

Atkarībā no tā, kādus aizrādījumus...

Bet tagad par lietu.

Turlā kungs! Jūs runājat par noziedzību. Ka izvērsta noziedzība, ka cīņa pret noziedzību ir vāja Iekšlietu ministrijā. Lūk! Vēl vājāka ir cīņa pret korupciju. Un vakar raidījumā “Kas notiek Latvijā?” atklājās šī lieta par auto... Tā ir ārkārtīgi nesmuka, un tur nu skaidri ož pēc koruptīvām rīcībām, jo izrādās, ka konkursā ir uzvarējusi nevis speciālistu firma, autofirma, bet šūšanas firma. Redziet! Ar milzīgi izdevīgiem noteikumiem tur faktiski par brīvu labošot automašīnas... un tā tālāk, un tā joprojām. Es atvainojos, kādā veidā tas varēja notikt? Vakar Jaundžeikara kungs sacīja apmēram tā: “Bet man jau gar to nav nekādas daļas. Tur ir attiecīgās institūcijas, tur ir konkurenti. Lai cīnās viņi savā starpā un pēc tam pierāda, ka tur nav taisnība!”

Nu, ministra kungs, tā jau nu nevajadzētu–stāvēt malā, jūtot, ka tur grozās milzīgas naudas, un zinot, ka tur grozās milzīgas naudas–miljonos, miljonos! Un jums tas automašīnu iegādes diapazons ir fantastisks–no 600 līdz 1700... Ja jau jūs sakāt, ka jums vajadzīgas vislētākās automašīnas, tad, es atvainojos, pasūtiet! Pasūtiet “pa tiešo” Krievijai, un jums atsūtīs “pa lēto” zaporožecus vai moskvičus, un tad dodiet, lūdzu, policistiem, lai viņi brauc! Vai arī kaut ko līdzīgu šiem tuksneša džipiem, kurus (protams, ne jūsu laikā) pasūtīja un nopirka, samaksājot lielu naudu... Nu tā taču nevar darīties! Turklāt, kā izrādās, jums ir speciāls padomnieks, kas kārto pasūtījumu lietas. Tiesa, man ir tādas ziņas–varbūt nepatiesas –, ka pret viņu (es nesaukšu vārdā) esot iesniegta sūdzība, iesniegums KNAB. Vai tad arī viņš nav pielicis roku šajā darījumā ar automašīnām?

Lūk, šādas ir lietas! Šādas ir lietas, kuras jūs faktiski neuzraugāt. Jūs lielāties ar to, ka, redziet, nokārtoti parādi. Tas tik’ vēl trūka, lai nebūtu nokārtoti parādi, kas bija sakrājušies iepriekšējo ministru laikā un netika policistiem atmaksāti! Tā ir vienkārši ārkārtīgi milzīga nolaidība. Tā ir cūcība! Un tagad jūs sakāt, ka tas ir jūsu panākums! Tas, kā es jau iepriekšējā reizē teicu, ir drīzāk valdības panākums vai finanšu ministra Spurdziņa panākums, nevis jūsējais. Jums ir pavisam citi uzdevumi, un tos vajadzētu risināt.

Tāpēc es palieku pie sava viedokļa, ka diemžēl iekšlietu ministrs ir vājš. Viņa vietā nav ko likt, jo premjers, protams, pastāv uz to, ka no Latvijas Pirmās partijas jābūt šim ministram, citādi valdība sabrukšot.

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis–otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti! Kad kolēģis Dobelis nāk divreiz tribīnē un uzdod vienu un to pašu jautājumu, es saprotu, ka ir jāatbild. Man gan šķita, ka atbilde uz šo jautājumu ir pašsaprotama. Bet, ja kolēģis nesaprot, es ļoti labprāt paskaidrošu.

Proti, tā saucamais Jūrmalas korupcijas skandāls–un faktiski pat ne tikai pats korupcijas skandāls, bet Latvijas Pirmās partijas reakcija uz šo skandālu–proti, sašutums, ka tas viss ir atklājies,–parādīja šīs partijas politiskā darba metodes, proti, kukuļošanu. Pēc tam mēs sapratām, ka Latvijas Pirmās partijas darbs valdībā ir nepieļaujams, ka šīs partijas rīcība dara kaunu mūsu valstij, nodara tai nopietnus zaudējumus, to skaitā arī materiālus zaudējumus. Atcerēsimies kaut vai Šlesera kunga rīcību–miljonu latu, kas tika izdāļāts sev draudzīgiem pašvaldību vadītājiem, ar to pārkāpjot Budžeta likumu, kurā šī nauda bija paredzēta valsts ceļiem, nevis pašvaldībām! Tātad pilnīga darbošanās pa valsts budžetu kā pa savu kabatu–un turklāt vēl ar koruptīvām metodēm, jo ne velti bijušais domnieks (ja nekļūdos, viņš ir Latvijas Pirmajā partijā) ir šobrīd apsūdzēts krimināllietā.

Toreiz, kad mēs neatbalstījām neviena šīs partijas kandidāta apstiprināšanu atlaistā Šlesera kunga vietā par satiksmes ministru, mēs aicinājām premjeru Kalvīti uzņemties pildīt ministra pienākumus. Es domāju, ir pilnīgi saprotams (pat tad, ja mēs par šo lietu nerunājam), ka arī šajā gadījumā ir tāpat: mēs aicinām premjeru uzņemties pildīt iekšlietu ministra pienākumus šos atlikušos četrus mēnešus. Jo mēs uzskatām, ka pat tad, ja premjeram neatliks daudz laika šim darbam, būs labāk, ja tur būs klāt premjera acs, nevis no Latvijas Pirmās partijas nākuša ministra darbība.

Es ceru, Dobeļa kungs, ka es esmu atbildējis uz jūsu jautājumu.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Es arī ceru!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dainis Turlais–otro reizi.

D.Turlais (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ir tāds sens teiciens: “Kad trūkst argumentu par lietu, tad pāriet uz runāšanu par personībām.” Es domāju, ka tā ir vēsturiska patiesība un ka arī šodien mēs par to pārliecināmies: par lietu pieprasījuma iesniedzējiem diemžēl nav ko runāt, tāpēc labāk ir nodarboties ar šantāžu un uzbrukumiem tiem, kas vismaz mēģina runāt par lietu un arī kaut ko darīt.

Interesants bija pēdējais Šadurska priekšlikums. Tas, protams, ir jūsu kolēģa teiktais, kas izskanēja šeit, no šīs tribīnes... Kalvīša kunga padomnieku uzskatīja gandrīz vai par vaininieku Nr.1 visās nelaimēs mūsu iekšlietu sistēmā... Nu jūs piedāvājat premjeram vadīt visu šo sistēmu. Interesanti, pie kāda lēmuma tad jūs galu galā nonāksiet? Pie kāda? Es domāju, ka būtu tomēr labāk, ja mēs tik tiešām runātu par to, kas uzlabo sistēmas darbu, par visiem tiem likumprojektiem un par to atbildību, kas konkrēti jānes dienestiem par viņu padotībā esošo cilvēku darbību. Tabūna kungam var pilnīgi piekrist: problēmu ir daudz, un cīņa pret noziedzību nebūt nav efektīva. Bet vai šis process, kas šodien notiek Saeimā, uzlabos šo cīņu? Protams, ne! Protams, ne! Tad nu izbeigsim šo farsu!

Atbalstīsim ministru un paši strādāsim tā, lai kaut kas lietas labā būtu šajā Saeimā izdarīts!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Visi zina, ka mana attieksme pret “Jauno laiku” un pret Šadurska kungu ir kopumā negatīva. Taču šis ir tas retais gadījums, kad es varu būt, teiksim tā, gandarīts–gandarīts par to, ka “Jaunais laiks” tagad izvirza šo jautājumu. Jautājumu par ministra kunga profesionalitāti, kā tas ir labi zināms. Taču man šķiet, ka ar šo Saeimas balsojumu Jaundžeikara kungs netiks noņemts no amata. Kāpēc? Tāpēc, ka ne visa opozīcija strādā pret šo valdību, bet tikai daļa opozīcijas.

Paskatīsimies uz kreiso pusi, paskatīsimies uz labo pusi! Mums ir divas opozīcijas frakcijas, kuras jau iepriekš–jau iepriekš! –deva savu atbalstu ministra kungam. Vieniem no viņiem ir liela rīcības brīvība, bet otri ir ļoti gatavi būt saskanīgi ar jebko.

Cienījamie deputāti! Ja jūs kritizējat šo ministru un runājat par korupciju ministrijā, tad jums arī tā jānobalso, bet man šķiet, ka jūs nobalsosiet pavisam citādi.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ainārs Šlesers–otro reizi.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es domāju, ka mēs tiešām pārtrauksim šīs tukšās debates un ķersimies pie darba, bet nu izskatās, ka “Jaunais laiks” tiešām ir populisti tik lielā mērā, kāds pat Zīgerists savulaik nav bijis.

Šajā gadījumā man nepatīk kādu aizskart, man nepatīk kādam pārmest, jo es apzinos, ka ne vienmēr tas pārmetums cilvēkam var būt patīkams, it sevišķi tad, ja tas izsacīts publiski, taču šodien es tomēr esmu spiests vēlreiz atkārtot to, ko esmu teicis (un arī to, ko es neesmu pateicis) par “Jauno laiku”, par jūsu morāli, jūsu rīcību.

Āboltiņas kundze! Jūs tā arī neizstāstījāt, cik miljonu vērtus pasūtījumus jūsu vīrs cik gadu garumā ir saņēmis no Iekšlietu ministrijas. Diemžēl jūs citējāt Ulmani–vai ne?–un to laiku spilgtos citātus. Tātad jūsu ģimene reāli ir guvusi labumus no tiem miljoniem, ko it kā nelikumīgi kāds dala, iespējams...

Un nu vēršos pie jums, Šadurska kungs! Jūs aizgājāt no valdības ne tāpēc, ka Jūrmalā bija skandāls, jūs aizgājāt tikai tāpēc, ka jūsu partijas biedri tika pieķerti faktā, ka viņi saņēma, iespējams, nelikumīgi šos miljonus no Eiropas strukturālajiem fondiem. Grestes kungs, deputāts...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, lūdzu runāt par konkrēto tematu!

A.Šlesers.

Jā... Un tieši tāpēc es uzskatu, ka ir jāļauj ministram strādāt un partijai “Jaunais laiks” ir jāizbeidz nodarboties ar populismu, jo populisms nekādā ziņā neveicinās konstruktīvu rīcību ne valdībā, ne Saeimā. Neskatoties uz to, ka jūs esat tagad opozīcijā, centieties būt konstruktīvāki!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl Saeimas tehniskais aprīkojums nav izturējis šīs karstās debates. Tāpēc es lūdzu visus deputātus, kas vēlas uzstāties debatēs, savlaicīgi pieteikties rakstiski. Tā tas būs līdz brīdim, kad paziņosim, ka mūsu tehnika atkal darbojas.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es mēģināšu runāt ļoti īsi un ļoti konstruktīvi. Lai gan Šlesera kungs par to ļoti daudz runā, viņa konstruktīvismu ir pierādījusi “Jūrmalgeita”, un mēs tādu konstruktīvismu neatbalstīsim.

Jaundžeikara kungs! Es ļoti vienkārši jums pateikšu to pozitīvo ziņu, to atbildi, kuru “Jaunais laiks” no jums gaidīja, iesniegdams šo pieprasījumu. Pateikšu to, kādu jūsu atbildi saņēmuši mēs tiešām nebūtu ierosinājuši jūsu demisiju. Un tā atbilde ir ļoti vienkārša.

Pirmkārt. Skaidrs ministra paziņojums Latvijas tautai: “Iekšlietu sistēmā korupcija ir nevēlama, mēs ļoti neiecietīgi izturēsimies pret jebkuru tādu gadījumu.” Punkts!

Otrkārt. Aicinājums atbildīgajām policijas amatpersonām nekavējoties šos konkrētos gadījumus izvērtēt un–tieši tāpat, kā to savulaik darīja Drošības policijas vadītājs Reinika kungs,–tiešām atbrīvoties no šiem diviem policistiem, kuri ir pieķerti pie rokas kukuļdošanā. Punkts!

Tātad, ja ministrs skaidri pasacītu sabiedrībai, ka korupcija iekšlietu sistēmā nav pieņemama un šādi cilvēki tur vairs nestrādā, tanī brīdī “Jaunais laiks” teiktu: “Paldies jums, ministra kungs, un mēs atbalstīsim jūs šajā cīņā un darbā, iekšlietu sistēmā strādājošajiem palielinot algas un dodot jaunas mašīnas!” Tad “Jaunais laiks” būtu ar jums.

Tā ir, Šlesera kungs, konstruktīva pozīcija, nevis tā, kādu jūs esat pierādījis savā līdz šim ļoti aktīvajā politiskajā darbībā.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs ir pieteicies iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikara kungs.

Dz.Jaundžeikars (iekšlietu ministrs).

Nu es runāšu ļoti īsi. Es gribu vispirms pateikties visiem tiem deputātiem, kas tiešām izrāda patiesu interesi un atbalstu iekšlietu struktūrām. Es domāju, ka šeit ļoti daudz ir runāts–un it īpaši frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ir daudz runājuši un izteikuši īpaši lielas rūpes–par iekšlietu struktūrās strādājošajiem. Taču es domāju, ka visas tās runas, ko jūs teicāt par it kā lielo ieinteresētību, ļoti vienkārši, ar vienu teikumu, ir pateicis jūs partijas vadītājs Einars Repše, nosaukdams tieslietu struktūrās, iekšlietu sistēmā strādājošos vienkārši par prostitūtām. Es domāju, ka ar to tās īstās rūpes ir pateiktas.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzam.

Cienījamie kolēģi! Tagad mums ir jābalso par frakcijas “Jaunais laiks” deputātu Šadurska, Ķikustes, Āboltiņas, Kampara, Bendrātes un citu deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–32, pret–53, neviens neatturas. Tātad lēmums nav pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām darbu, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” deputātu Āboltiņas, Rībenas, Zaķa, Latkovska, Pētersona un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 18.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Ir!”) Jā, deputātiem ir iebildumi. Taču, pirms mēs balsojam, deputāts Kārlis Šadurskis runās par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Viņš runās “par”.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs visi labi atceramies, ka valdošā koalīcija gluži nesen grasījās būtiski samazināt Saeimas sēžu skaitu, lai šī, kā mēs to nupat redzējām no iepriekšējā balsojuma, pseidomazākuma valdība varētu netraucēti strādāt bez demokrātiskas parlamenta kontroles. Tikai sabiedrības un labējās opozīcijas spiediena ietekmē varas partijas atmeta šos nodomus, izlikās, ka tādu nemaz nav bijis, un šodien ir iesniegušas sēdē tādu būtībā pilnīgi normālu lēmuma projektu: strādāt līdz 22.jūnijam un atsākt darbu 2.septembrī.

Taču mēs aicinām iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Saeimas darba pagarināšanu, atsakoties no šīs deputātu vasaras atpūtas. Tam ir divi galvenie iemesli.

Pirmkārt. Mums ir ļoti daudz iesāktu likumprojektu, kurus komisiju vadītāji līdz šim ir cītīgi slēpuši savos rakstāmgaldos. Piemēram, jāskata Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, Sociālo pabalstu likums. Frakcija “Jaunais laiks” arī gatavojas vēl nākt ar jaunām likumdošanas iniciatīvām ar grozījumiem gan Pensiju likumā, gan likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, gan Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, gan arī citos.

Lai tas nekļūtu par tukšu priekšvēlēšanu laika populismu, ir nepieciešams laiks, lai šos likumprojektus pieņemtu visos trijos lasījumos. Protams, papildus jāievēro arī laika korekcija, kas nepieciešama, lai pārvarētu Kalvīša valdības un to veidojošo, Saeimā pārstāvēto partiju frakciju pretestību, jo viņi droši vien vilks laiku, cik spēs, lai neļautu opozīcijai ko derīgu izdarīt.

Otrkārt. Ko nu tur slēpt: mēs neticam Kalvīša valdībai un negribam viņiem dot rokās tādu spēcīgu instrumentu, kāds ir Satversmes 81.pants, kas dod Ministru kabinetam tiesības pārtraukumā starp Saeimas sesijām pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Kāpēc? Tāpēc, ka šī Šķēles, Lemberga un Šlesera valdība kopā ar “Saskaņas Centru” patiesībā ir vairākuma valdība. Un es ļoti baidos, ka ne visi šīs valdības īstenie vadītāji atrodas Latvijā. Daži varbūt ir arī aiz mūsu austrumu robežām.

Protams, ja jau valdībā ir reāls Saeimas vairākums, tā var arī Saeimā nodrošināt jebkuru sev nepieciešamo balsojumu. Bet rudenī ir Saeimas vēlēšanas, un lai tad sabiedrība redz, cik godīgi premjers Kalvītis izpilda savus kvēlos solījumus: “Kopā ar PCTVL saraksta deputātiem–nekad!”

Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu iesniegtā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Šadurska kungs! Ne Šķēli, ne Lemberga kungu es neesmu ievērojusi kā ministrus piedalāmies valdības sēdēs.

“Pret” jūsu priekšlikumu runās deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es esmu “pret” šo priekšlikumu, kurš aicina atteikties no atpūtas, taču ne jau tāpēc, ka man nepatiktu strādāt. Tieši otrādi!

Es domāju, ka šāds priekšlikums vispār ir pretrunā ar jebkādu loģisko saprātu. Ja pavasara sesiju slēdzam septembrī, tad, man liekas, mums šeit, Saeimā, valda pilnīga neizpratne par to, kādi un kad ir gadalaiki un kādi kad ir datumi. Tas, man liekas, tikai pasakā bija, ka meža vidū sēdēja divpadsmit mēneši, un, kad kāds no tiem piesita zizli pie zemes, tad ziemas vidū sāka augt zemenes. Ja jau šī ir pavasara sesija, tad tai ir arī jābeidzas apmēram tajā pašā laikā, kad beidzas pavasaris.

Un, ja jau runājam par atteikšanos no atpūtas, tad es gribu atgādināt, ka, piemēram, Eiropas lietu komisija arī turpinās darbu–vismaz līdz jūlija beigām. Kamēr strādās valdība, mēs arī apstiprināsim pozīcijas, pirms ministri dosies uz Briseli.

Katrā ziņā es domāju, ka šis nu nebūtu tas īstais laiks, lai tagad mēs pa vasaru strādātu un pilnā sparā producētu visādu populistisku likumu projektus, piemēram, jaunus pensiju likumus, jaunus pabalstus un tā tālāk, nemaz nebūdami droši par to, vai tos arī varēs izpildīt nākamā Saeima.

Tā ka es aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es gribu jums visiem atgādināt, ka Saeimas deputātiem nav atvaļinājuma un nav atpūtas: Saeimā ir tikai starplaiki starp sesijām, un visiem deputātiem ir pienākums strādāt arī tad, kad ir starplaiki starp sesijām.

Lūdzu, balsosim par frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu–par lēmuma projekta “Par pavasara sesijas slēgšanu un rudens sesijas sākšanu” iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–36, pret–8, atturas–43. Lēmuma projekts nav iekļauts darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” deputātu Āboltiņas, Rībenas, Latkovska, Pētersona un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (No zāles: “Nav!”) Nav iebildumu. Darba kārtībā iekļauts.

Deputāti Āboltiņa, Ķikuste, Rībena, Ziedone-Kantāne un citi deputāti ir iesnieguši lūgumu iekļaut 18.maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Stalidzānes, Turlā, Rugātes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 18.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas likumdošanas darba nepārtrauktības nodrošināšanu” pirms darba kārtības 15.jautājuma. Vai deputātiem...

Tātad “par” šādu darba kārtības izmaiņu runās deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu pavisam īsi par šo jautājumu, kas arī Saeimas kuluāros vairākkārt ir apspriests, proti, par to, ka Saeimai ir pienākums darīt savu galveno darbu arī šajā priekšvēlēšanu periodā, proti, komisijās un Saeimas sēdēs pieņemt un izstrādāt likumus. Tas ir mūsu, godātie kolēģi, pamatdarbs, nevis kult tukšus salmus, kā lielā mērā mēs to darījām šodien!

Tātad deputātu grupa ir iesniegusi lēmuma projektu, ar kuru mēs ierosinām šajā priekšvēlēšanu periodā nodrošināt to, ka Saeimas komisijas čakli strādā un sagatavo likumprojektus, to skaitā arī valdības un deputātu iesniegtos likumprojektus.

Tādējādi mēs ierosinām slēgt Saeimas pavasara sesiju, kā tas tradicionāli ir bijis parlamentā jau sešpadsmit gadus, dienu pirms Jāņiem un atsākt to rudenī, taču ar īpaša lēmuma diviem punktiem šajā priekšvēlēšanu periodā uzdot Saeimas pastāvīgajām komisijām turpināt darbu un sagatavot likumprojektus, bet Saeimas Prezidijam, saņemot šos komisiju darba rezultātus, proti, sagatavotos likumprojektus, sasaukt ārkārtas sēdes, lai varētu pieņemt likumus.

Es aicinu kolēģus deputātus atbalstīt šā lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas darba kārtībā un atbalstīt tā pieņemšanu arī ar Saeimas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Vai jums ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (No zāles: “Nav!”)

Ja deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības maiņu, tad nākamais darba kārtības jautājums ir šis lēmuma projekts–“Par Saeimas likumdošanas darba nepārtrauktības nodrošināšanu”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–91, pret un atturas–nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā–deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas Nr.1617) otrajā lasījumā. Šis ir politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums.

1.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

2.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

3.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

4.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es jums vēlreiz atgādinu, ka Saeimas Prezidijā tehniskais aprīkojums nedarbojas. Ja kāds grib pieteikties debatēs, lūdzu, piesakieties savlaicīgi, uzrakstot šos pieteikumus uz papīra lapiņām, kas jums ir pieejamas.

Es saprotu, ka deputāts Golubovs bija pieteicies debatēt par 3.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas grozījumu. Ņemot vērā to, ka šī tehniskā sistēma nedarbojas, pašreiz es došu vārdu deputātam Golubovam, lai viņš izteiktu savu viedokli, bet visus pārējos deputātus lūdzu savlaicīgi pieteikties jau tagad, ja jums ir zināms, par kādu grozījumu likumos jūs vēlaties runāt.

Paldies.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikumā it kā tieši uz šīm vēlēšanām priekšvēlēšanu periods ir sadalīts divās daļās. Viena daļa–pirms likuma stāšanās spēkā un otra daļa–pēc likuma stāšanās spēkā, bet tajā pašā laikā tieši šajā likumā nav mehānisma, ko tieši skaitīs mūsu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tāda mehānisma šajā likumā nav! Un diemžēl arī pats birojs ar kaut kādiem saviem lēmumiem nevar noteikt, ko viņi skaitīs pie priekšvēlēšanu izdevumiem tieši pēc likuma spēkā stāšanās termiņa un ko skaitīs pirms likuma spēkā stāšanās termiņa. To viņi paši noteikti diemžēl nevar. Un skaidrības diemžēl nav, kaut gan šis likums ir ļoti vajadzīgs. Varbūt tad tieši Ministru kabinetam vajadzēs pieņemt kaut kādus savus lēmumus, ko tieši skaitīt, jo nav skaidrības–vai nu skaitīs to, kas būs apmaksāts pēc šā termiņa, vai skaitīs to, kas bija apmaksāts pirms tam, bet notika pēc šā termiņa, vai arī skaitīs visu, kas būs apmaksāts saskaņā varbūt ar kaut kādiem saviem līgumiem.

Mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, bet šāda neskaidrība te diemžēl ir.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Izlasot šo priekšlikumu, man liekas, ka te ir pilnīga skaidrība, jo ir pilnīgi saprotams, ka likums rada personai nelabvēlīgas sekas... proti, šai personai, kas ir pārkāpusi likumu, būs lielāks sods. Dabīgi, šis likums nevar būt ar atpakaļejošu spēku, tāpēc būtu loģiski, ka likuma pieņemšanas diena tiek noteikta par robežšķirtni: līdz šā likuma pieņemšanai–vecie sodi, no pieņemšanas brīža–jaunie sodi.

Es domāju, ka vispār diskutabls ir jautājums par šīs normas iekļaušanu šajā likumā... šā pārejas noteikuma iekļaušana, jo tas jau izriet no mūsu vispārējās likumdošanas, bet, ja nu juristi ir uzskatījuši, ka dubults neplīst, tad ir ļoti labi, ka šeit šī norma ir, jo tad varbūt tiešām būs mazāk neskaidrību.

Es ļoti atbalstu šo normu, arī šo likumu kopumā un aicinu deputātus balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Latvieši parasti saka tā: labāk vēlāk nekā nekad... Un tomēr.

Saistībā ar šo likumu mēs ļoti labi redzam, ka vismaz gadu tas tika novilcināts līdz brīdim, kurā šobrīd esam. Tātad mēs esam spiesti... tiešām esam spiesti, jo juridiskā tehnika to saka mums priekšā, sadalīt priekšvēlēšanu periodu divās daļās: pirmajā daļā, kurā, es pieņemu, ļoti daudzas politiskās partijas jau ir samaksājušas tiem, kuriem vajag samaksāt, savu aģitācijas laiku, un otrajā daļā, kur to jau vairs nedarīs.

Es gribētu šodien nodarboties vienkārši ar tādu nelielu prognozi. Es pieņemu, ka apmēram pēc gada, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nāks klajā ar saviem pētījumiem, izrādīsies, ka visas tās politiskās partijas, kuras šobrīd atrodas valdībā un kuras ir kavējušas šā likuma attīstību, būs samaksājušas visus savus priekšvēlēšanu tēriņus tieši līdz šim datumam.

Tā ir tāda mana maza prognozīte, kuru, es ļoti, ļoti ceru, mēs tajā brīdī, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šos skaitļus vilks gaismā, visi varbūt atcerēsimies.

Aicinu, protams, balsot “par”, jo šobrīd citas izejas vienkārši nav. Un tomēr es aicinu vēlētājus pievērst uzmanību tam, kurš bija tas, kas kavēja šā likuma pieņemšanu, un kurš tomēr, brutāli ignorējot likumus, pārkāps visu šajā likumā noteikto.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Šķestera kungs!

S.Šķesters.

Cienījamais Kampara kungs! Šis likumprojekts netika kavēts ne par vienu gramu, jo faktiski... Jūs taču atceraties pagājušo sēdi, kad šim likumprojektam tika piešķirts steidzamības statuss, un šodien mēs reāli to izskatām. Kad no Ministru kabineta tas nonāca Saeimā, tad arī komisijā tas tika skatīts.

Tad vēl otra lieta, par kuru es gribēju piebilst. Šajā likumprojektā tiešām līdz šim bija zināma neskaidrība par šā likumprojekta pielietošanu, un, tā kā likumam nedrīkst būt atpakaļejošs spēks, šī norma pārejas noteikumos tika sadalīta divās daļās, kur ir konkrēti pateikts: ja politiskā organizācija (partija) līdz šā likuma 10.panta 2.¹ daļas spēkā stāšanās dienai nav pārsniegusi pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apjomu, tā ieskaita valsts budžetā finanšu līdzekļus, kas atbilst kopējam pārsniegtajam priekšvēlēšanu izdevumu apjomam.

Savukārt 2.punkts nosaka to, ka tad, ja politiskā organizācija (partija) līdz šā likuma 10.panta 2.¹ daļas spēkā stāšanās dienai jau ir pārsniegusi pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apjomu, tā ieskaita valsts budžetā finanšu līdzekļus, kas atbilst tādu pārsniegto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apjomam, kas radušies pēc šā likuma 10.panta 2.¹ daļas spēkā stāšanās.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka balsojums nav nepieciešams. Tātad visi atbalsta 3.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Iebildumu nav. Paldies.

Turpināsim izskatīšanu!

S.Šķesters.

4.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

Kopumā ir izskatīti visi priekšlikumi. Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–93, pret–nav, atturas–1. Likums “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemts. Paldies.

S.Šķesters.

Es gribētu pateikties komisijas deputātiem un arī jums, kolēģi, par šo pieņemto likumprojektu. Vismaz viens ierobežojums mums ir iznācis, kuru mēs esam pieņēmuši, lai ierobežotu partijām šos liekos tēriņus. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā–deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti, un līdz ar to es lūdzu atbalstīt tā pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–93, pret–nav, atturas... Es atvainojos, par–76, pret un atturas–nav. Likums “Grozījums Cilvēka genoma izpētes likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā–deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu (reģistrācijas Nr.1261). Komisijā ir iesniegti divdesmit pieci priekšlikumi.

1.–Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

2.–Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

3.–Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

4.–Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

5.–Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

6.–Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

7.–Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

Par šo priekšlikumu es gribētu pateikt to, ka faktiski...

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, Šķestera kungs! Jūs varat runāt tikai komisijas vārdā. Ja jūs gribējāt pieteikties debatēs, tas bija jāizdara iepriekš.

S.Šķesters.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Tā ka pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

8.–Juridiskā biroja priekšlikums. Es gribētu komisijas vārdā pateikt, ka faktiski likumā ir iestrādāta vēl viena norma, kas kopējā dzīvokļa īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem ļauj privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu atbilstoši viņiem izīrētajai dzīvojamai platībai, ja kopējā dzīvokļa īrnieki un viņu ģimenes locekļi ir atteikušies no kopējā dzīvokļa privatizācijas šā panta otrajā daļā paredzētajā kārtībā, ja nav celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un to īrnieku un viņu ģimenes locekļu izlikšanu, kuri vēlas privatizēt kopējā dzīvokļa domājamo daļu, un ja ir noslēgta vienošanās ar valsts vai pašvaldības pilnvarotu institūciju par kopējā dzīvokļa turpmākās lietošanas kārtību. Tātad reāli vēl tiek paplašināta un dota iespēja šiem kopīpašuma īrniekiem privatizēt savas dzīvokļa domājamās daļas... iesniegt šos pieteikumus līdz šā gada 31.augustam.

8.priekšlikums tātad ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

9.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

10.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

11.–Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

12.–Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

13.–Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

14.–deputātes A.Kalniņas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins. 14.priekšlikums.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Bez šaubām, 14.priekšlikums ir atbalstāms. Piedāvātā redakcija ir labāka un plašāka nekā iepriekšējā. Taču es gribu visus brīdināt, ka, neskatoties uz visu šo plašumu, kuru piedāvā 14.priekšlikums, tas ir jāskata kopā ar superkaitīgo 24.priekšlikumu, kuru nekādā ziņā nevar atbalstīt. Man ir lūgums atbalstīt 14.priekšlikumu un neatbalstīt 24.priekšlikumu, kurš ir vērsts pret to, lai cilvēkiem būtu tiesības privatizēt savu mājokli.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Es saprotu, ka pret 14.–deputātes Kalniņas priekšlikumu–deputātiem iebildumu nav. Jā.

S.Šķesters.

15.–Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

16.–Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Radzeviča kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

17.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

18.–Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters.

19.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

20.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

21.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā–22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 21. un 22.priekšlikumu.

S.Šķesters.

23.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

24.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es lūdzu noraidīt viltīgo un kaitīgo 24.priekšlikumu. Vispār nevar iedomāties, kā var izstrādāt šādu priekšlikumu, kurš ir pretrunā ar atbalstīto 14.priekšlikumu un visu pagriež otrādi, un pēc būtības legalizē atteikumus cilvēkiem privatizēt savu dzīvokli! Es saskatu, ka šis priekšlikums pēc būtības ir aicinājums Ventspils pilsētas domei un Liepājas pilsētas domei pieņemt lēmumu par dzīvokļu neprivatizēšanu. Turklāt 24.priekšlikums ir pretrunā ar gaidāmo, iespējamo Satversmes tiesas spriedumu, kurš tiks pasludināts 6.jūnijā.

Lūdzu noraidīt šo superkaitīgo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Šķestera kungs!

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums nav saistīts ar iepriekšminēto priekšlikumu–to, ko minēja kolēģis. Tieši otrādi, šis priekšlikums ir saistīts ar privatizācijas pabeigšanu mūsu valstī. Tas ir attiecināms uz to, ka, ja iesniegumi par īpašuma tiesību iegūšanu uz dzīvokli, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieku darbnīcu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai iesniegti privatizācijas komisijai līdz šā gada 30.jūnijam un pašvaldības dome vai padome līdz minētajam termiņam nav pieņēmusi lēmumu par dzīvojamās mājas, kurā atrodas attiecīgās telpas, neprivatizēšanu un saglabāšanu pašvaldības īpašumā, privatizācijas komisija iesniegumu izskata un lēmumu par dzīvokļa, neapdzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas privatizāciju pieņem, ievērojot šā likuma 5.panta noteikto daļu, kas stājās spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Kad tika atbalstīts deputātes Kalniņas priekšlikums, automātiski šis priekšlikums tika sakārtots saskaņā ar deputātes Kalniņas priekšlikumu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nebojāt likumprojekta un likuma jēgu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 24.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–37, pret–35, atturas–8. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

25.–Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–87, pret un atturas–nav. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā–deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5848. Likumprojekts “Obligāto eksemplāru likums”. Komisija izskatīja visus trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts... Es atvainojos! Es paņēmu nepareizo... Es ļoti atvainojos! Es paņēmu iepriekšējo likumprojektu. Šobrīd mums ir jāstrādā ar dokumentu Nr.5859. Es ļoti atvainojos!

1.–kultūras ministres Helēnas Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā–priekšlikumā Nr.10.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

2.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

3.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

4.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

5.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

6.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

7.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

8.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

9.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Strazdiņš.

10.–atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā iekļauti visi iepriekšējie priekšlikumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš.

11.–Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13.–atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

12.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 12. un 13.priekšlikumu.

J.Strazdiņš.

14.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

15.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Strazdiņš.

16.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 16. un 17.priekšlikumu

J.Strazdiņš.

18.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 18. un 19.priekšlikumu.

J.Strazdiņš.

20.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 20. un 21.priekšlikumu.

J.Strazdiņš.

22.–izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

23.–izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Strazdiņš.

24.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

25.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

26.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Strazdiņš.

27.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 27. un 28.priekšlikumu.

J.Strazdiņš.

29.–kultūras ministres Demakovas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 29. un 30.priekšlikumu.

J.Strazdiņš.

Godātie kolēģi, aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–82, pret un atturas–nav. Likums “Obligāto eksemplāru likums” pieņemts. Paldies.

J.Strazdiņš.

Paldies kolēģiem, komisijas locekļiem par darbu, un paldies visiem deputātiem kopumā!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Par valsts kompensāciju cietušajiem”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu trešajā lasījumā. Uz trešo lasījumu saņemti 17 priekšlikumi.

1.priekšlikums–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

5.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

6.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

8.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

9.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

11.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

12.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

13.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

15.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

16.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

17.–atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–79, pret un atturas–nav. Likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” pieņemts. Paldies.

Nākamais jautājums–likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā–deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Dokuments Nr.5694.

Šobrīd spēkā esošie Veselības ministrijas rīkojumi par veselības traucējumu un slimību sarakstu, kuru dēļ personai, kas nav Latvijas pilsonis un kam var atteikt repatriēšanos Latvijas Republikā, pašlaik indivīdam nav saistoši, jo šie rīkojumi nav ārējie normatīvie akti.

Grozījumi paredz deleģēt šīs lietas kārtot Ministru kabinetam, kā tas ir noteikts Imigrācijas likumā.

Komisija to ir atbalstījusi. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! It īpaši tie, kuri sevi uzskata par nacionāli domājošiem deputātiem.

Paskatieties, lūdzu, ko mēs patlaban taisāmies izdarīt! Savā laikā Saeimas vairākums ar mierīgu sirdi izsvieda ārā no Repatriācijas likuma praktiski visu to, kas attiecas uz civilokupantu repatriēšanos, un pamatīgi sašaurināja šo jēdzienu “repatriants”. Paskatieties, lūdzu, to tekstu, ko toreiz visi gandrīz lielā vienprātībā pieņēma un diez vai šodien vairs atceras. Un tagad šajā sakropļotajā likumā mēs vēl papildus ieliekam kaut kādas rūpes par tiem, kuri vēlas ierasties Latvijā, pat nebūdami Latvijas Republikas pilsoņi. Un vēl kopā ar viņiem tur ir arī visādi locekļi, tāpēc ir nepieciešams atgriezties pie jēdziena “repatriants” paplašināšanas un varbūt padomāt par to, kur paliks tie civilokupanti, kuri patlaban atrodas Latvijā un no kuriem kāds varbūt varētu arī miermīlīgi no Latvijas aizceļot. Tāda ir mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, pamatdoma. Tāpēc mēs šos kroplīgā likuma grozījumus neatbalstīsim, bet pēc tam iesniegsim vispirms savu likuma variantu un tad paskatīsimies, vai tiešām Saeimā ir vēl kāds, kam ir rūpes par šo civilokupantu miermīlīgu aizceļošanu, vai nav. Sliktākajā gadījumā, ja vairākums noraidīs mūsu projektu, mēs, izmantojot to, ka likums ir atvērts, iesniegsim uz otro un arī uz trešo lasījumu savus priekšlikumus.

Vienreiz par visām reizēm es aicinu padomāt par to, ko nozīmē vārds “repatriācija”–atgriešanās savā tēvu dzimtenē. Un Latvija ir pilna ar tādiem cilvēkiem, kam tomēr būtu vēlams atgriezties savā tēvu dzimtenē, sentēvu dzimtenē. Tad šeit nevajadzētu uztraukties par izglītības sistēmu, nevajadzētu uztraukties par latviešu valodas mācīšanos un nevajadzētu traucēt Latvijas valstij tālāk attīstīties.

Es tomēr aicinu tādus likumus, kur tiešām ir skartas, būtiski skartas, Latvijas pamatiedzīvotāju–latviešu–intereses, nedaudz paanalizēt.

Godātā sēdes vadītāja! Patlaban ir ļoti interesanti. Apskatieties, kas notiek piecu metru attālumā no manis! Vai vispār te kāds klausās? (No zāles: “Es!”) Vēsā mierā viens ir pagriezis vienu ķermeņa pusi, otrs–citu. Nevienam šī lieta neinteresē. Tad, kad vajadzēs populistiski bļaustīties par kaut ko, tad kāps tribīnē un teiks, ka konstruktīvi runā. Tāpēc parādiet, lūdzu, savu skaidro attieksmi pret repatriāciju! Parādiet savu skaidro attieksmi pret repatriantu, kas tas tāds ir, un cik tas viss jūs kādu te interesē! Un šie ir tie būtiskie jautājumi.

Kādu nomest vai iemest, vai pārmest nav liela māksla, bet sakārtot šo jautājumu, kas ir saistīts ar Latvijā nelikumīgi ieradušamies simtiem tūkstošu cilvēku, Saeimas vairākums diemžēl joprojām izvairās. Un pat nav ar mieru likumā ielikt vismaz kādu normu, kas uz to varētu attiekties, bet runā par kaut kādu mākslīgu integrāciju, par kaut kādu mākslīgu sapludināšanu, runā par cilvēkiem, kuri cits citu nevar ciest un nekad nevarēs paciest. Mums nemaz nav vēlēšanās radīt apstākļus, lai tie cilvēki, kuri necieš Latviju, varētu no šejienes aizbraukt kaut vai miermīlīgi.

Tāpēc mūsu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK šo “kropli” neatbalstīs, iesniegs savus priekšlikumus un aicinās nacionāli domājošus deputātus mūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vidavska iesniegumu ar paziņojumu, ka, balsojot par lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram, viņš ir vēlējās balsot “pret”.

Cienījamie kolēģi! Arī es, skatoties izmaiņas Saeimas budžetā, gribētu izteikt lūgumu. Mums patiešām ir nepieciešams atbalsts, lai mēs varētu nomainīt Saeimas apskaņošanas un balsošanas sistēmu. Aicinu deputātus ļoti rūpīgi pārskatīt šo lēmumu, jo, nobalsojot šā gada budžetu, mēs neparedzējām nomainīt balsošanas sistēmu, un līdz ar to mums bieži vien ir ļoti lielas tehniskas kļūdas, kas traucē mums veiksmīgi strādāt. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu atgādināt, ka šodien jaunieši pasniegs TOPoratora un ANTIoratora balvu Latvijas politiķiem. Tātad tūlīt no pulksten 12.40 līdz 13.00 Atgriežu ielā 1, lielajā zālē pretī Saeimai, notiks noslēguma pasākums Latvijas Jaunatnes padomes organizētajam projektam “TOPorators un ANTIorators”, kurā, klātesot Saeimas deputātiem un Latvijas ministriem, pasniegs balvu vissaprotamāk un visnesaprotamāk runājošajam politiķim Latvijā.

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.45 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai. Nē, viņa nelūdz vārdu paziņojumam.

Cienījamie kolēģi, tiksimies pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi. Atgādinu, ka mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” pirmajā lasījumā. Mēs turpinām debates par šo likumprojektu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Vienu nelielu stāstu sākšu ar faktu. Kāda krievu sieviete no Rīgas, pensionāre, dzīvoja Ģertrūdes ielā (viņas meita dzīvo Pēterburgā), pavisam nesen vēlējās izceļot–aizbraukt pie meitas un dzīvot savā etniskajā dzimtenē, jo šeit viņa jutās ne visai komfortabli: nebija apguvusi valodu. Un kā jums liekas–kā viņai klājās? Viņa izgāja veselu moku ceļu, lai aizbrauktu uz Krieviju, no kurienes bija šeit atbraukusi! Veselu moku ceļu ilgā laikā! Jo, redziet, Krievija nav ieinteresēta, lai krievu cilvēki aizbrauktu uz savām dzimtajām vietām. Nav ieinteresēta! Jo ir gan uzskaite Krievijas vēstniecībā Latvijā, kur cilvēki bija pieteikušies vēl pirms vairākiem gadiem–no 40000 līdz 60000 krievu cilvēku, kuri vēlējās aizbraukt. Bet viņus tur sagaida pēc būtības gandrīz vai ar suņiem un liek visvisādus šķēršļus, lai viņi neaizbrauktu, jo Krievijai šeit, Latvijā, ir nepieciešama 5.kolonna. Ir nepieciešami šie atvaļinātie virsnieki, kuri šobrīd uzskaitīti ap 20000. Ir gan vairāki... protams, ar ģimenes locekļiem ir krietni, krietni vairāk. Ir ļoti daudz cilvēku, kuri palīdzēja okupēt, kolonizēt un rusificēt Latviju. Un šie cilvēki vēlas aizbraukt!

Es saprotu šo Krievijas vēlmi, šo nostāju, bet es nekādi nesaprotu Latvijas Saeimas un valdību nostāju, jo Latvijas valdības cita pēc citas nu nekādi negrib palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties mājās.

Mēs, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ne reizi vien esam rosinājuši palīdzēt šiem cilvēkiem atgriezties dzimtenē, dodot viņiem attiecīgus pabalstus, attiecīgu naudiņu. Bet nē! Valdības aizvien uzskata, ka tas ir maznozīmīgi. Un mēs, protams, tagad esam sagatavojuši un tuvākajā laikā Saeimā iesniegsim veselu jaunu likumprojektu, tāpat kā Pilsonības likumprojektu, jo šī problēma ir jārisina. Pie tam tas ir jādara ārkārtīgi humāni, ārkārtīgi cilvēcīgi, jo vajag palīdzēt nomaldījušamies cilvēkam, kas ieklīdis citā teritorijā, citā valstī, kura, protams, kādreiz bija Padomju Savienība, bet tagad nu jau 16 gadus ir neatkarīga Latvija. Un viņi jūtas ļoti slikti šeit.

Palīdzēsim viņiem humānā, cilvēcīgā veidā, paredzot budžetā naudu, izveidojot speciālu izceļošanas, repatriācijas fondu, faktiski izveidojot (varētu izveidot, un mūsu priekšlikumā droši vien tas arī būs pateikts) uz Integrācijas ministrijas bāzes Integrācijas, repatriācijas un izceļošanas lietu ministriju, lai ar šīm lietām nodarbotos konkrēta Latvijas valsts institūcija. Protams, uzliekot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei veikt to cilvēku, kuri vēlas aizbraukt, uzskaiti, jo līdz šim brīdim Latvijā šādas uzskaites nav. Diemžēl nav!

Nupat, nupat apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ir saņēmusi kāda krievu cilvēka vēstuli, kurā viņš lūdz mūs iejaukties, lai palīdzētu (protams, sagādājot attiecīgo naudas summu) aizbraukt uz savu dzimteni.

Un mēs, “tēvzemieši”, iepriekšējā Saeimā vairākām ģimenēm palīdzējām to izdarīt paši no saviem līdzekļiem, tā sakot, sametām cepurē naudiņu un iedevām cilvēkiem. Viņi ar asarām acīs mums pateicās un aizbrauca. Es vēlreiz atkārtoju: ar pateicības asarām acīs!

Mums šis darbs, kolēģi, ir jādara, jo pretējā gadījumā īsta neatkarība vēl ilgi neiestāsies... ja vispār iestāsies, jo šeit ir pārāk liela (es atkārtoju: pārāk liela!) nelabvēļu, ienaidnieku armija. Un mēs to redzējām 9.maijā Pārdaugavā pie tā saucamā Uzvaras pieminekļa, redzējām, kā tur gāja–kā viņi tur pielūdza savu Krievzemi un priecājās par to, un noniecināja Latvijas valdību, Saeimu, citas institūcijas... Viņi ir svešās mājās! Tad palīdzēsim viņiem ļoti cilvēcīgā veidā, nevis tā, kā viņi mūs 1941., 1949. un daudzos citos gados izsūtīja uz Sibīriju, mērdēja un nomērdēja, un nošāva, un nobendēja. Mēs cilvēcīgi palīdzēsim viņiem aizbraukt uz mājām! Vai tas nav normāli?

Lūk, tāda ir mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, nostāja, un es jūs aicinu, kolēģi, ja jūs esat šīs valsts patrioti, tā saucamās labējās partijas, nu tad jums nākotnē ir jāatbalsta abi mūsu likumprojekti–gan Pilsonības likums, gan arī Repatriācijas likums, kas ir ārkārtīgi svarīgs. Diemžēl Tautas partija jau ir paziņojusi, ka Pilsonības likumu tā neatbalstīs. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka no tā patriotisma, no tā nacionālā gara, ko tā sev piedēvē, nekas vairs nav palicis pāri.

Taču tie, kuriem vēl ir palicis pāri šis nacionālais gars, nacionālās intereses, Latvijas intereses un latviešu tautas intereses, padomāsim par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mana uzruna galvenokārt ir domāta kolēģim Dobelim. Diemžēl es neredzu viņu šeit, zālē, kamēr mēs apspriežam Repatriācijas likumu, bet, frakcijas kolēģi, varbūt, lūdzu, atstāstiet viņam šīs domas.

Es klausījos Dobeļa kunga sacītajā un nesapratu, par ko ir šis stāsts. Ir saņemts no Ministru kabineta Repatriācijas likums. Jā, par tehniski sīku problēmu. Brīnišķīgi! Atbalstīsim pirmajā lasījumā, sagatavosim uz otro lasījumu savus priekšlikumus. Daudz kam no tā, ko teica Dobeļa kungs, ko teica Tabūna kungs, mēs varam piekrist... Iesniegsim priekšlikumus, atbalstīsim un iesim uz priekšu! Bet nē! Tā vietā mēs šeit runājam ļoti jocīgas runas, stāstīdami par savu nākotnē iesniedzamo Repatriācijas likumu. Ļoti labi, mēs gaidām šo likumu!

Taču, kā mēs visi labi zinām, opozīcijas likumprojektiem vienmēr ir risks netapt atbalstītiem. Un “Jaunais laiks” daudzkārt to ir novērojis attiecībā uz saviem labi pārdomātajiem likumprojektiem, kuriem diemžēl nevaram gūt atbalstu mēnešiem ilgi, lai neteiktu–gadiem ilgi. Tāpēc, godātie kolēģi, man jūsu nostāja ir kaut kā pilnīgi nesaprotama.

Aicinu frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK to pārskatīt un balsot “par” šo likumprojektu, kaut arī, protams, tas tika atvērts tikai sīkas tehniskas problēmas dēļ, bet, sagatavojot to uz otro lasījumu, nopietni pastrādāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ja es nemaldos, mēs tagad apspriežam nevis frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavoto likumprojektu “Repatriācijas likums”, bet gan grozījumus Repatriācijas likumā pirmajā lasījumā.

Tur konkrēti ir runa par slimību sarakstu saskaņošanu Repatriācijas likumā un Imigrācijas likumā. Un ne vairāk!

Taču, dzirdot šeit šīs tukšās runas, es gribētu atgādināt Rīgas Domes vakardienas sēdi, kur manu kolēģi Kotovu izslēdza no Drošības komitejas... (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Runā par lietu!”) Jā, jā, par lietu!... Un tas bija ierosināts tieši Rīgas Domes “tēvzemiešu” priekšlikumā, un tad mani partijas biedri... No Rīgas Domes tribīnes atskanēja ne slikta ideja–apvienot visus “tēvzemiešus” vienā komitejā, lai viņi apspriež šeit problēmas, kas interesē tikai viņus, bet vispār neinteresē plašu sabiedrību...

Sēdes vadītāja.

Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par tematu–par likumprojektu!

V.Buzajevs.

Līdz ar to es gribētu atgādināt, ka “tēvzemiešiem” ir lieliska iespēja strādāt ar Repatriācijas likumu. Viņu pārstāvji varētu būt atbildīgie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur diemžēl pagaidām neviena “tēvzemieša” nav, neraugoties uz to, ka mēs dzirdam viņu runas par šiem tematiem. Tad viņi paši ir galvenie speciālisti cilvēktiesību jomā.

Sakarā ar to man ir priekšlikums, cienījamie kolēģi! Lai viņi, visi septiņi, pierakstās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un apspriež Repatriācijas likumu šeit veselu diennakti. Un tā katru dienu līdz Saeimas vēlēšanām.

Lūdzu balsot “par” komisijas atbalstīto likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Šadurska kungs! Mēs tā arī bijām domājuši–iesniegt grozījumos dažādus mūsu priekšlikumus, bet tas nav iespējams, jo ir jārada pilnīgi jauns likums, jo pavisam jauna būtība tur jau ir jāliek iekšā, saprotiet! Un, kad jūs būsiet iepazinušies ar mūsu likumprojektu, Šadurska kungs, es nemaz nešaubos, ka jūs to izvērtēsiet un atbalstīsiet, jo tur būs ārkārtīgi svarīgas–principiāli svarīgas un būtiskas lietas ietvertas. Jo, vienkārši sakot, no čika pakavu jau nevar izkalt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Estas kungs!

J.Esta.

Godātie kolēģi! Deputāti Tabūns un Dobelis izklāstīja savus nākotnes plānus, kam diemžēl maz sakara ar šo izskatāmo likumprojektu un vēl mazāk saistības ar grozījumiem Repatriācijas likumā.

Es aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā un noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–72, pret–6, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Esta.

Termiņš–23.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam–23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā–deputāte Inta Feldmane.

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatām dokumentu Nr.1527. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu un ir to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Feldmane.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–70, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Feldmane.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā ”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā–deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5826. Likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” izskatīšana otrajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi vienu priekšlikumu, ko ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

E.Šņepste.

Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–77, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

E.Šņepste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godājamie kolēģi! Pavisam īsi pastāstīšu par šā likumprojekta būtību un par tā nepieciešamību.

Mēs esam noteikuši datumu, kurā beidzas privatizācija. Līdz ar to esam arī noteikuši datumu, pēc kura vairs netiks izsniegti jauni kompensācijas sertifikāti. Kompensācijas sertifikātus, kā jūs labi zināt, izsniedz Centrālā zemes komisija. Pagājušajā gadā bija apmēram 800 priekšlikumu pa visu gadu, un aizpagājušajā gadā–apmēram 500 priekšlikumu pa visu gadu, turpretim šogad pa četriem mēnešiem ir saņemts vairāk nekā 1000 priekšlikumu. Centrālā zemes komisija, kurā ir tikai divi cilvēki, kas ir tehniskais personāls, nespēs divu mēnešu laikā tikt galā ar vairāk nekā 1000 priekšlikumiem, jo likumā ir noteikts, ka pēc 1.jūnija jaunus kompensācijas sertifikātus izsniegt vairs nedrīkstēs. Līdz ar to arī bankas, starp citu, vairs nevarēs šos sertifikātus piešķirt pat tad, ja lēmums būs pieņemts iepriekš. Tāpēc ar šo likumprojektu mēs ierosinām pagarināt termiņu un tādējādi atrisināt šo problēmu–radīt tiesisku situāciju, lai cilvēki netiktu, tā teikt, piemānīti. Lai visi, kas ir iesnieguši–laikā, līdz likumā noteiktajam datumam, iesnieguši –, spētu šos kompensācijas sertifikātus saņemt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un aicinu to šodien izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–75, pret un atturas–nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–84, pret un atturas–nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā!

Dz.Zaķis.

Godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka lēmums tika pieņemts vienbalsīgi, un sakarā ar to, ka šie grozījumi ir vienkārši un attiecas uz samērā lielu daļu iedzīvotāju, es aicinu tūlīt pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–81, pret un atturas–nav. Likums “Grozījums likumā “Par zemes komisijām”” pieņemts.

Dz.Zaķis.

Paldies, kolēģi, par konstruktīvo pieeju!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums” otrajam lasījumam ir iesniegti 83 priekšlikumi, un tie tika izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 3.maija sēdē.

Pirms sākam izskatīt šos priekšlikumus, es varbūt vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šinī gadījumā, kā mēs redzam, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi netiek atbalstīti. Tā tas ir nevis tāpēc, ka komisijai būtu iebildumi pret tiem, bet gan tāpēc, ka tika pieņemts konceptuāls lēmums šos likumus nenodalīt atsevišķi–Iekšlietu ministrijai un Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Tāpēc šie priekšlikumi komisijā tika noraidīti.

1.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

2.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

3.–Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.–Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6.–Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta savā–8.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 7. un 8.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

9.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10.–deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–17, pret–56, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

11.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

12.–Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–56, pret–14, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

J.Dalbiņš.

14.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

16.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

17.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

18.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta savā19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 18. un 19.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

20.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

21.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta to savā 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

23.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

24.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

25.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

26.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

27.–Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

28.–Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

29.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

30.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta savā 31.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 30. un 31.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

32.–Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

33.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

34.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

35.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

36.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

37.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts atbildīgās komisijas 38.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

39.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

40.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

41.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

42.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

43.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi savā 46.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

44.–Saeimas deputāta Gunta Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts 46.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

45.–Saeimas deputāta Gunta Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts 46.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

46.–Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Mēs to jau atbalstījām...

J.Dalbiņš.

Paldies. 47.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

48.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

49.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

50.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

51.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

52.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

53.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

54.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

55.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

56.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

57.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

58.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

59.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā 60.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Pret 59. un 60.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

61.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

62.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

63.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

64.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

65.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

66.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

67.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

68.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

69.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

70.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

71.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

73.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

74.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

75.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

76.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

77.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

78.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

79.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

80.–Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

81.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

82.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

83.–iekšlietu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribētu teikt par šiem pārejas noteikumiem, ka “Jaunais laiks” šo likumprojektu atbalsta ar ļoti smagu sirdi. Mūsu uztverē, raugoties no valsts pārvaldes viedokļa, šis likums tiek virzīts nepareizā virzienā. Mēs uzskatām, ka Iekšlietu ministrijas dienestiem–policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem un Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei–vajag attīstīties kā civilajiem dienestiem, toties šajā un ar to saistītajos citos likumos tiek veikta šo Iekšlietu ministrijas dienestu bīdīšana atpakaļ milicijas virzienā, respektīvi, tie tiek ņemti ārā no Valsts civildienesta pārvaldes.

“Jaunais laiks” piekrīt, ka pašreizējā situācijā Iekšlietu ministrijā specializētajiem dienestiem ir dažādas problēmas, dažādas grūtības un ka šīs problēmas būtu steidzīgi risināmas. Tomēr mēs neuzskatām, ka šis risinājums, respektīvi, aiziešana no Valsts civildienesta pārvaldes, būtu pareizais risinājums. Un tādēļ mēs, “Jaunais laiks”, atbalstīsim šo likumprojektu, bet mēs ierosināsim garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja gadījumā šāds termiņš netiks pieņemts, mēs apsvērsim iespēju balsot “pret” šo likumu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 83.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–78, pret un atturas–nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Guntim Bērziņam.

G.Bērziņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–1.septembris.

Sēdes vadītāja.

Tātad ir divi priekšlikumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Es pateikšu dažus vārdus pa šo mikrofonu. Kolēģi, ja mēs pieņemsim šo te ilgo priekšlikumu iesniegšanas laiku, tad uzskatiet, ka ar šo likumu mums nekas vairs nesanāks. Tas taču jums ir jāsaprot!

Līdz ar to es esmu kategoriski pret tik garu priekšlikumu iesniegšanas laiku un ierosinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs ar savu balsojumu varam pieņemt lēmumu par to, kāds būs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tātad garākais priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 1.septembris.

Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–25, pret–50, atturas–15. Šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noraidīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir saņemti divdesmit divi priekšlikumi, kas izskatīti Aizsardzības un iekšlietu komisijas 3.maija sēdē.

1.–iekšlietu ministra Dz.Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.–Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.–Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.–Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7.priekšlikumu iesniedza Saeimas Juridiskais birojs. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8.–iekšlietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10.–iekšlietu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

11.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

12.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

14.–Juridiskā biroja priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

15.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

16.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

17.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

18.–Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

19.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

20.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

21.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

22.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–54, pret–2, atturas–21. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā–deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” (reģistrācijas numurs 1441) un nolēma to neatbalstīt, un savukārt tā vietā sagatavot alternatīvu likumprojektu (reģistrācijas numurs 1702).

Atšķirība starp pirmo un otro likumprojektu ir pirmām kārtām tā, ka pirmajā likumprojektā ir iestrādāta norma, kas paredz, ka nodeva par transportlīdzekļiem ir jāmaksā par iepriekšējo gadu arī tad, ja transportlīdzeklis netika izmantots, un tas komisijai likās nepieņemams šā iemesla dēļ. Un otra atšķirība ir tā, ka pirmajā likumprojektā ir noteiktas nesamērīgas likmes dažādām transportlīdzekļu grupām. Un, lai šīs normas pieskaņotu Eiropas Savienības direktīvām un lai tās būtu samērīgas dažādām grupām, ir tapis otrais, alternatīvais, likumprojekts.

Tāpēc lūdzu Saeimu neatbalstīt pirmo likumprojektu un balsot par otro.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Imants Kalniņš... Nē, deputāts Imants Kalniņš nepiedalīsies debatēs. Debates mēs neuzsākam.

Lūdzu deputātus balsot vispirms par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–10, pret–55, atturas–10. Likumprojekts nav atbalstīts.

Un tagad mēs balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””, ko ir izstrādājusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–70, pret–6, atturas–5. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Ē.Zunda.

Kolēģi, aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 23.maiju.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–23.maijs. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā–deputāte Žanete Vasaraudze.

Ž.Vasaraudze (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.5847.

Iesniegts ir viens priekšlikums, un tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ž.Vasaraudze.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–79, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

Ž.Vasaraudze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” saņemti četri priekšlikumi.

1.–tieslietu ministra Guntara Grīnvalda priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

2.–tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

4.–tieslietu ministra Grīnvalda priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–74, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Robežsardzes likumā” saņemti divi priekšlikumi.

1.–iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–79, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījums Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojektam “Grozījums Militārā dienesta likumā” komisija nav saņēmusi priekšlikumus. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–79, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” ir iesniegti četri priekšlikumi.

1.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija to neatbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

J.Dalbiņš.

2.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

4.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–69, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā–deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par policiju”” saņemti deviņi priekšlikumi.

1.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

2.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta to 3.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 2. un 3.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

4.–iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta to 5.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 4. un 5.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

6.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

7.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

8.–Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 7.–iekš­lietu ministra priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

8.–Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Tas nav 8.priekšlikums... Cienījamie kolēģi, deputātiem nav iesniegti šie priekšlikumi... 8.priekšlikums... Papildu dokumenta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (reģistrācijas numurs 1533) lappusē 1A ir 9.priekšlikums–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Taču 8.priekšlikuma vismaz manos dokumentos nav...

Jā, es saprotu. 46.lappusē ir 8.–Juridiskā biroja priekšlikums, bet 70.lappusē ir 7.–iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums...

Cienījamie kolēģi, vai jūs piekrītat, ka, ievērojot šo secību, kādā ir konsultanti ievietojuši šos priekšlikumus, mēs vispirms izskatītu 8.priekšlikumu un tad–7.priekšlikumu? Tātad mēs varam turpināt sēdes darbu, jā? Labi.

Tātad pret 8.–Juridiskā biroja priekšlikumu–deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

7.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Un 9.–iekšlietu ministra priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 9.priekšlikumu.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi deputāti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–85, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs.

J.Dalbiņš.

Cienījamā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas darbinieku un savā vārdā es atvainojos par jums sagādātajām neērtībām... par nekārtībām, kādas tika pieļautas dokumentu noformēšanā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā–deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā likumprojekta sakarā komisija ir izskatījusi septiņus priekšlikumus.

1.–finanšu ministra O.Spurdziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

3.–finanšu ministra O.Spurdziņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Līdzīgi ir jābūt arī ar 4.priekšlikumu... Jā, arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Ē.Zunda.

7.–atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Zunda.

Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–84, pret un atturas–nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 25.maiju.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–25.maijs. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā–deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim likumprojektu ar reģistrācijas numuru 1595.

Juridiskā komisija ir izskatījusi priekšlikumus un 1.priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Oi, Buzajev, pietiek! Cik var runāt?”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis deputāta Jurķa 1.priekšlikums, kā arī 3.priekšlikums būtiski paplašina pašvaldības tiesības sodīt iedzīvotājus un pašvaldības teritorijā strādājošās juridiskās personas.

Man bija diezgan liela pieredze, strādājot galvaspilsētas pašvaldībā, un es gribētu atgādināt kolēģiem, ka deputātu un amatpersonu tiesiskais līmenis pašvaldībās, salīdzinot, teiksim, ar ministrijām, ir ļoti neliels, un viņu tiesību paplašināšana, lai kādu sodītu, var tikt arī ļaunprātīgi izmantota korupcijas sfērā. Tāpēc man šķiet ļoti dīvaini, ka tieši “Jaunā laika” deputāts ir iesniedzis šādus priekšlikumus.

Līdz ar to lūdzu neatbalstīt gan 1., gan arī 3.priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas iebilstams? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 1.–deputāta Jurķa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–58, pret–10, neviens neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–6, pret–62, atturas–1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–11, pret–58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

11.–nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–12, pret–61, atturas–2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–75, pret–nav, atturas–4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

23.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–23.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–likumprojekts “Koncesiju likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Koncesiju likums (dokuments Nr.5523). Likuma mērķis ir noteikt, kurās jomās ir paredzēts slēgt koncesijas līgumu, kā arī ir noteikts, kādā veidā atklāti tiks iegūtas tiesības noslēgt koncesijas līgumu, kā arī ir skaidroti koncesijas līguma pamatprincipi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja un atbalstīja minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pirmīt debatēs viens no Latvijas Pirmās partijas deputātiem aicināja “Jaunā laika” politiķus runāt par darbiem. Nu tad es arī runāšu par darbiem.

Šo likumprojektu, kas šobrīd ir jūsu rīcībā un mūsu rīcībā balsošanai, izstrādāja Ekonomikas ministrija vēl tajā laikā, kad es biju ekonomikas ministrs (No zāles: “O-o-o!”), un šis likumprojekts ir ļoti svarīgs mūsu valstij, jo tas, protams, dod tiesisko, likumisko bāzi, lai varētu attīstīt valsts un privātās partnerības izmantošanu valstī.

Mēs ļoti labi zinām, ka valsts budžetā hroniski trūkst līdzekļu, lai celtu visus tos infrastruktūras objektus, kuri mums valstī ir nepieciešami. Eiropas Savienības fondus ir ļoti svarīgi izmantot ne tikai infrastruktūras, bet jo īpaši cilvēkresursu attīstībai. Un tieši šis privātās un publiskās partnerības modelis, kam šis likumprojekts dod likumisko bāzi, ir visu mūsu attīstības virziens.

Aicinu jūs to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

A.Radzevičs.

Kā redzams, likumprojekta izskatīšanas gaitā problēmu nebūs, bet ir viens jautājums, pie kura arī “Jaunais laiks” tomēr vēlas turpināt darbu.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–85, pret un atturas–nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Radzevičs.

1.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš–1.jūnijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–50, pret–1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums–lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par–77, pret un atturas–nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Druvietes, Šadurska, Āboltiņas un Kariņa jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”. Šo jautājumu mēs nododam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Vilnis Edvīns Bresis... ir. Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 18.maija sēde ir slēgta.

Paldies.