Ministru kabineta noteikumi Nr.248

Rīgā 2006.gada 28.martā (prot. Nr.17 50.§)

Noteikumi par jūras zvejas kuģu drošību

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 11.panta ceturto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka drošības prasības esošiem un jauniem jūras zvejas kuģiem (izņemot izklaides kuģus, kas nodarbojas ar nekomerciālu zvejniecību), kuru garums ir 15 metri un lielāks (turpmāk — zvejas kuģi), ja noteikumos nav norādīts citādi, kas:

1.1. reģistrēti Latvijas Kuģu reģistrā;

1.2. nodarbojas ar zveju Latvijas teritoriālajos ūdeņos;

1.3. nodod nozveju Latvijas ostās.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. jauns zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

2.1.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003.gada 1.janvārī vai vēlāk;

2.1.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003.gada 1.janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam vismaz trīs gadus pēc šī datuma;

2.1.3. nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai arī ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no vērtībām — 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara);

2.2. zvejas kuģis ir kuģis, kas ir īpaši aprīkots un tiek komerciāli izmantots zivju un citu jūras dzīvo resursu ķeršanai jeb zvejai;

2.3. esošs zvejas kuģis ir zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis;

2.4. par garumu (L) uzskata garumu, kas ir 96 % no pilna kuģa garuma pa ūdenslīniju ar iegrimi 85 % no teorētiskā sānu augstuma (augstums tiek mērīts no ķīļa augšējās malas), vai garumu no kuģa priekšvadņa priekšējās malas līdz stūres vārpstas asij pa to pašu ūdenslīniju (izvēlas garāko). Kuģiem, kas ir projektēti ar konstruktīvo galsveri, ūdenslīnijai, pēc kuras tiek mērīts garums, jābūt paralēlai konstruktīvajai ūdenslīnijai;

2.5. priekšgala un pakaļgala perpendikuli ir fiksēti garuma “L” galos. Priekšgala perpendikuls atbilst priekšvadņa priekšējai malai uz ūdenslīnijas, pa kuru tiek mērīts garums;

2.6. par platumu (B) uzskata kuģa vislielāko platumu, kas mērīts kuģa garuma vidusdaļā starp brangu ārējām malām kuģiem ar metāla apšuvi un starp korpusa ārējām virsmām kuģiem ar apšuvi no citiem materiāliem;

2.7. teorētiskais sānu augstums ir vertikālais attālums no horizontālā ķīļa līdz darba klāja apakšējai virsmai pie kuģa sāna:

2.7.1. kuģiem ar noapaļotu klāja un sāna savienojumu teorētisko sānu augstumu mēra līdz klāja un sānu teorētisko līniju turpinājumu krustpunktam;

2.7.2. ja darba klājam ir pakāpiens un tā paaugstinātā daļa atrodas virs teorētiskā sānu augstuma mērīšanas punkta, teorētisko sānu augstumu mēra līdz darba klāja zemākās daļas turpinājuma nosacītai līnijai, kas ir paralēla paaugstinātajai klāja daļai;

2.8. sānu augstums (D) ir teorētiskais sānu augstums kuģa garuma viduspunktā;

2.9. dziļākā ekspluatācijas ūdenslīnija ir ūdenslīnija, kas atbilst maksimāli atļautajai kuģa iegrimei;

2.10. kuģa garuma viduspunkts ir garuma L viduspunkts;

2.11. vidus šķēlums ir kuģa korpusa šķēlums kuģa garuma vidusdaļā ar teorētisku plakni perpendikulāri ūdenslīnijai;

2.12. ķīļa līnija ir līnija, paralēla ķīļa trajektorijai, kas kuģa garuma viduspunktā krustojas ar:

2.12.1. horizontālā ķīļa augšējo malu kuģiem ar metāla apšuvumu;

2.12.2. ķīļa un ārējā apšuvuma salaiduma apakšējo malu kuģiem ar koka vai kompozīta materiāla ārējo apšuvumu;

2.12.3. kuģa diametrālās plaknes un kuģa apšuvuma ārējā kontūra krustošanās līniju kuģiem ar ārējo apšuvumu no cita materiāla, nevis koka un metāla;

2.13. bāzes līnija ir horizontāla līnija, kas kuģa garuma viduspunktā šķērso ķīļa līniju;

2.14. darba klājs ir zemākais nepārtrauktais klājs, kas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas un no kura tiek zvejots. Ja kuģis ir būvēts ar diviem vai vairākiem nepārtrauktiem klājiem, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk — administrācija) var akceptēt zemāko no tiem kā darba klāju, ja tas atrodas virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas;

2.15. virsbūve ir ar klāju nosegta konstrukcija uz darba klāja visā kuģa platumā, vai konstrukcija, kuras garensienas nav tālāk par 0,04 B no kuģa sānu apšuvuma;

2.16. slēgta virsbūve ir virsbūve, ko veido pietiekami efektīvas sienas vai kuras ieejas atveres sienās ir aprīkotas ar pastāvīgi piestiprinātām ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kas ir tikpat izturīgas kā sienu konstrukcija un ir atveramas gan no iekšpuses, gan no ārpuses, vai citas atveres sienās ir aprīkotas ar pietiekami efektīviem noslēgšanas līdzekļiem;

2.17. virsbūves klājs ir nepārtraukts vai daļējs klājs, kas veido virsbūves, klāja mājas vai citas konstrukcijas jumtu un atrodas ne mazāk kā 1,8 m augstumā virs darba klāja. Klāja māja un citu konstrukciju segumi, kuri atrodas zemāk par 1,8 m virs darba klāja, tiek uzskatīti par darba klāju;

2.18. virsbūves augstums ir minimālais attālums virsbūves sānos no darba klāja šķērssijas augšējās malas līdz virsbūves klāja šķērssijas augšējai malai;

2.19. “šļakatu necaurlaidīgs” nozīmē, ka neatkarīgi no jūras stāvokļa ūdens nevar iekļūt kuģī;

2.20. “ūdensnecaurlaidīgs” nozīmē konstrukcijas spēju nelaist cauri ūdeni jebkurā virzienā, ja ir tāds ūdens spiediens, kādam šī konstrukcija ir projektēta;

2.21. Organizācija ir Starptautiskā jūrniecības organizācija (SJO);

2.22. COLREG ir Organizācijas 1972.gada 20.oktobra konvencija par starptautiskiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

2.23. MARPOL ir 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

2.24. SOLAS ir 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras un tās 1978.gada un 1988.gada protokoli;

2.25. Helsinku konvencija ir 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija;

2.26. Helsinku Komisija ir komisija, kas dibināta 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencijas mērķiem;

2.27. Baltijas jūra nozīmē Baltijas jūras reģionu saskaņā ar 1992.gada Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju;

2.28. jēdziens “visi zvejas kuģi” nozīmē, ka attiecīgās šo noteikumu prasības attiecas kā uz esošajiem zvejas kuģiem, tā arī uz jauniem zvejas kuģiem neatkarīgi no būves datuma;

2.29. Torremolinas protokols ir 1993.gada Torremolinas protokols, kas attiecas uz Torremolinas 1977.gada Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu drošību (ar tā grozījumiem);

2.30. Ziemeļu teritoriālais rajons ir jūras rajoni uz ziemeļiem no šo noteikumu 11.pielikuma kartē norādītās robežas, izņemot Baltijas jūru. Šo rajonu norobežo 62^o N paralēle no Norvēģijas rietumu krasta līdz 4^o W garuma grādam, tālāk 4^o W meridiāns līdz 60^o 30’ N platuma grādam, tālāk 60^o 30’ N paralēle līdz 5^o W garuma grādam, tālāk 5^o W meridiāns līdz 60^o N platuma grādam, tālāk 60^o N paralēle līdz 15^o W garuma grādam, tālāk 15^o W meridiāns līdz 62^o N platuma grādam, tālāk 62^o N paralēle līdz 27^o W garuma grādam, tālāk 27^o W meridiāns līdz 59^o N platuma grādam un tālāk 59^o N paralēle uz rietumiem;

2.31. Dienvidu teritoriālais rajons ir Vidusjūra un Atlantijas okeāna Spānijas un Portugāles piekraste 20 jūras jūdžu robežās, kā norādīts 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku II pielikuma kartē;

2.32. smagi ledus apstākļi nozīmē, ka dreifējošais ledus nosedz astoņas desmitdaļas no jūras virsmas;

2.33. atzīts vai atzīta tipa aprīkojums vai materiāls ir aprīkojums vai materiāls, ko administrācija atzinusi par derīgu izmantošanai uz zvejas kuģa;

2.34. A klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām:

2.34.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;

2.34.2. tie ir atbilstoši nostiegroti;

2.34.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu integritāti;

2.34.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu degtnespējīgu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākuma temperatūras šādā laikposmā:

klasei A-60 — 60 minūtēs;

klasei A-30 — 30 minūtēs;

klasei A-15 — 15 minūtēs;

klasei A-0 — nulle minūtēs.

Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code);

2.35. B klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai oderējums un kas atbilst šādām prasībām:

2.35.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu integritāti;

2.35.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākuma temperatūras šādā laikposmā:

klasei B-15 — 15 minūtēs;

klasei B-0 — nulle minūtēs;

2.35.3. tie ir konstruēti no atzīta, degtnespējīga materiāla. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījumu konstrukcijā un montāžā, ir degtnespējīgi (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šīs nodaļas attiecīgajām prasībām). Administrācija pieprasa starpsienas vai klāja prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tie atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code);

2.36. C klases nodalījumi ir nodalījumi, kas konstruēti no atzīta, degtnespējīga materiāla. Tiem neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu integritāti un temperatūras paaugstināšanos;

2.37. F klases nodalījumi ir nodalījumi, ko veido starpsienas, klāji, griesti vai oderējums, kas atbilst šādām prasībām:

2.37.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu integritāti;

2.37.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 139 °C virs sākuma temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākuma temperatūras pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās. Administrācija pieprasa šķirtnes prototipa testu, lai pārliecinātos, ka tas atbilst minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code);

2.38. standarta ugunsdrošības tests ir tests, kura laikā starpsienas vai klāja paraugus testu krāsnī noteiktā laikposmā pakļauj noteiktai temperatūras iedarbībai. Standarta laika un temperatūras līkne ir šāda:

2.38.1. krāsns iekšējā sākuma temperatūra ir 20 °C;

2.38.2. temperatūra pirmo piecu minūšu beigās ir 576 °C;

2.38.3. temperatūra desmitās minūtes beigās ir 679 °C;

2.38.4. temperatūra piecpadsmitās minūtes beigās ir 738 °C;

2.38.5. temperatūra trīsdesmitās minūtes beigās ir 841 °C;

2.38.6. temperatūra sešdesmitās minūtes beigās ir 945 °C.

Testa metodika ir atbilstoša Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksa (FTP Code) prasībām;

2.39. degtnespējīgs materiāls ir materiāls, kas nedeg, neizdala uzliesmot spējīgus tvaikus pašuzliesmošanai pietiekamā daudzumā, kad tas uzkarsēts aptuveni līdz 750 °C (saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code), ko pieņēmusi Jūras drošības komisija (MSC) ar rezolūciju MSC.61(67)). Visi pārējie materiāli ir degtspējīgi;

2.40. materiāls ar zemu liesmu izplatīšanās spēju nozīmē, ka tas ierobežo liesmu izplatīšanos (saskaņā ar Organizācijas Ugunsdrošības testu procedūru kodeksu (FTP Code)).

2.41. A kategorijas mašīntelpas ir telpas un tām piederošās palīgtelpas, kurās atrodas iekšdedzes tipa dzinēji, ko lieto zvejas kuģa galvenajam dzinējspēkam vai citiem mērķiem, un šo mašīnu jauda agregātā nav mazāka par 375 kilovatiem, vai arī kurās ir ar degvielu darbināms katls (boilers) vai degvielas mezgls;

2.42. kuģa apkalpe ir kapteinis un visas personas uz kuģa, kuras ir pieņemtas darbā un veic noteiktus pienākumus, nodrošinot kuģa ekspluatāciju.

3. Visu zvejas kuģu korpuss, galvenie un palīgmehānismi, elektroiekārtas un automātika ir projektēta, būvēta un tiek uzturēta saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem, kas ir spēkā tajā laikā, kad tiek būvēts kuģis.

4. Drošības prasību ievērošanu uz zvejas kuģiem kontrolē administrācijas kuģošanas drošības inspekcijas inspektori (turpmāk — inspektori). Inspektori pārbauda Latvijas ostās ienākošos ārvalstu zvejas kuģus saskaņā ar Torremolinas protokola 4.panta prasībām.

5. Inspektori vai atzītās organizācijas veic Latvijas zvejas kuģu apskati, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām zvejas kuģu drošības prasībām.

6. Ja zvejas kuģis atbilst noteiktajām zvejas kuģa drošības prasībām, inspektori vai atzītās organizācijas izsniedz atbilstības apliecību saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un atbilstības apliecībai pievienoto aprīkojuma sarakstu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.

7. Noteikumu 1.1.apakšnodaļā norādītajos izņēmuma gadījumos inspektori vai atzītās organizācijas zvejas kuģim izsniedz izņēmuma apliecību atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumā norādītajai apliecības formai.

 

1.1. Izņēmumi

8. Administrācija var atbrīvot zvejas kuģi, kam ir jauna konstrukcija un aprīkojums, no šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6. un 7.nodaļā noteiktajām prasībām, ja to piemērošana būtiski apgrūtina jaunās konstrukcijas un aprīkojuma īpatnību izpēti un ieviešanu. Tomēr šāds zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus.

9. Izņēmumi šo noteikumu 9.nodaļā noteiktajām prasībām ir noteikti 1028. un 1029.punktā, bet izņēmumi 10.nodaļā noteiktajām prasībām — 1065.punktā.

10. Ja administrācija uzskata, ka šo prasību piemērošana ir pārmērīga un nav nepieciešama, ņemot vērā noteikto kuģošanas rajonu, zvejas kuģa tipu, meteoroloģiskos un navigācijas apstākļus, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, ja kuģis nodarbojas ar zveju vienīgi Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Zvejas kuģis ievēro tās drošības prasības, kuras nodrošina tā vispārēju drošību un pēc administrācijas ieskatiem ir piemērojamas, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus.

11. Ja administrācija saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu piekrīt atbrīvot kuģi no šo noteikumu prasību izpildes, tā informē Eiropas Komisiju, apstiprinot, ka drošības līmenis ir saglabāts. Eiropas Komisija šo informāciju nosūta pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

1.2. Ekvivalenti

12. Ja šie noteikumi nosaka, ka zvejas kuģis izmanto kāda noteikta tipa materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievēro kādus īpašus nosacījumus, vai tam ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz projektu un konstrukciju, administrācija var atļaut to vietā izmantot citus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai ievērot citus nosacījumus vai projekta un konstrukcijas prasības, ja administrācija ar attiecīgiem izmēģinājumiem vai citā veidā ir pārliecinājusies, ka tie ir tikpat efektīvi.

13. Ja administrācija atļauj zvejas kuģim izmantot aizvietojošus materiālus, iekārtas, aprīkojumu, aparātus vai citus nosacījumus, tā paziņo Eiropas Komisijai par tādu aizvietošanu, pievienojot ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un izmēģinājumiem. Komisija šo informāciju nosūta pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai informētu to atbildīgās personas.

 

1.3. Remonts, pārbūve un modernizācija

14. Zvejas kuģis pēc remonta, pārbūves, modernizācijas un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma maiņas atbilst vismaz tām pašām prasībām, kuras uz to attiecās pirms minēto darbu veikšanas.

15. Liela apjoma remonta, pārbūves un modernizācijas darbi un ar to saistītās zvejas kuģa apgādes un aprīkojuma izmaiņas atbilst prasībām, kuras attiecas uz jaunu zvejas kuģi tādā apjomā, kādā administrācija to uzskata par nepieciešamu un praktiski iespējamu.

16. Kuģi, kam mainīts galvenais dzinējs vai veikta ievērojama pārbūve vai modifikācija, vai tādas izmaiņas konstrukcijā, kas mainījušas zvejas kuģa tilpības apliecībā noteiktos izmērus vai ievērojami mainījušas zvejas kuģa smaguma centru, vai mainījušas tā aprīkojumu, pirms nodošanas ekspluatācijā apgādā ar jaunu noturības informāciju, kā arī veic tā inspekciju.

 

1.4. Apskates

17. Uz jauna zvejas kuģa veic šādas apskates:

17.1. sākotnējo apskati, pirms zvejas kuģis nodots ekspluatācijā vai pirms pirmo reizi izsniegtas šo noteikumu 1.5.apakšnodaļā noteiktās apliecības. Sākotnējās apskates laikā pārbauda, vai:

17.1.1. zvejas kuģa konstrukcija, noturība, izmantotie materiāli, mehānismi un aprīkojums, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas, (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām;

17.1.2. zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir apmierinoša un vai zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām;

17.2. periodiskās apskates.

18. Periodiskās apskates veic šādos termiņos:

18.1. konstrukciju un mehānismu apskati (tajā skaitā apskati dokā) — reizi četros gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5. un 6.nodaļas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu šo termiņu var pagarināt, veicot zvejas kuģa apskati tādā apjomā, cik tas nepieciešams un praktiski iespējams;

18.2. zvejas kuģa aprīkojuma apskati — reizi divos gados saskaņā ar šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. nodaļas prasībām;

18.3. radioiekārtu apskati (tai skaitā glābšanas līdzekļu radioiekārtu apskati) — reizi gadā.

19. Periodiskās apskates veic tā, lai nodrošinātu, ka visi šo noteikumu 18.punktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgām noteikumu prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Ja saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām izsniegtajās apliecības derīguma termiņš ir pagarināts, kā noteikts šo noteikumu 45. un 47.punktā, attiecīgi pagarina intervālu starp apskatēm.

20. Papildus šo noteikumu 18.punktā noteiktajām periodiskajām apskatēm jauniem zvejas kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, reizi divos gados (plus/mīnus trīs mēneši) veic korpusa un mehānismu starpapskates, ja kuģis būvēts no citādiem materiāliem nekā koksne, bet zvejas kuģiem, kas būvēti no koksnes, šādas pārbaudes veic administrācijas noteiktajos intervālos. Šādās starpapskatēs pārliecinās, ka nav veiktas nepieļaujamas un zvejas kuģa vai tā apkalpes drošību negatīvi ietekmējošas izmaiņas.

21. Apliecībā, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, izdara atzīmes par veiktajām periodiskajām apskatēm un starpapskatēm.

22. Kuģu inspekcijas un apskates saistībā ar šo noteikumu piemērošanu un izņēmumu piešķiršanu veic administrācija. Administrācija var uzdot veikt šīs inspekcijas un apskates īpaši šim mērķim norīkotiem inspektoriem vai atzītām organizācijām.

23. Administrācijas norīkotie inspektori vai atzītās organizācijas ir pilnvarotas veikt vismaz šādas darbības:

23.1. pieprasīt zvejas kuģa remontu;

23.2. veikt inspekcijas un apskates, ja to pieprasa ostas valsts institūcijas.

24. Uz jauna zvejas kuģa ar garumu, mazāku par 24 metriem, un esoša zvejas kuģa veic šādas apskates:

24.1. sākotnējo apskati pirms jauna zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai arī esoša zvejas kuģa reģistrēšanas Latvijas Kuģu reģistrā. Sākotnējās apskates laikā pārbauda zvejas kuģa konstrukciju, noturību, izmantotos materiālus, mehānismus un aprīkojumu, ieskaitot korpusa apskati dokā, katlu un boileru iekšējo un ārējo apskati, aprīkojuma pārbaudi tādā apjomā, lai pārliecinātos par zvejas kuģa atbilstību šo noteikumu prasībām. Apskates laikā pārbauda, vai zvejas kuģa konstrukcija, izmantotie materiāli, elementu izmēri, katli un citi spiediena trauki un to armatūra, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, elektroiekārtas, radioiekārtas (arī tās, kas tiek izmantotas glābšanas līdzekļos), ugunsdrošība, ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums, glābšanas līdzekļi un iekārtas, navigācijas līdzekļi, navigācijas rokasgrāmatas un cits zvejas kuģa aprīkojums pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, vai visu zvejas kuģa daļu un aprīkojuma izgatavošanas kvalitāte ir no visiem viedokļiem apmierinoša un zvejas kuģis ir apgādāts ar signālugunīm, signālu zīmēm, kā arī skaņu un briesmu signālu padošanas līdzekļiem saskaņā ar šo noteikumu un COLREG prasībām. Ja ir uzstādīts loču uzņemšanas aprīkojums, pārbauda, vai tas ir drošā darba stāvoklī un atbilst SOLAS prasībām;

24.2. kārtējo apskati ne vēlāk kā piecus gadus pēc sākotnējās apskates un turpmāk ne retāk kā reizi piecos gados. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, ka visi šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētie zvejas kuģa elementi pilnībā atbilst attiecīgajām prasībām, zvejas kuģa aprīkojums ir labā darba kārtībā un apkalpes rīcībā ir zvejas kuģa noturības informācija. Veicot kārtējo apskati, ņem vērā zvejas kuģa vecumu, korpusa materiālu, aprīkojumu un citus drošas kuģošanas nosacījumus ietekmējošus faktorus. Zvejas kuģi obligāti pārbauda dokā, dzenskrūves un stūres iekārtas pārbauda izjauktā veidā. Pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu;

24.3. starpapskati dokā, lai pārliecinātos par kuģa zemūdens daļas atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem. Starpapskates termiņu nosaka starp zvejas kuģa otro un trešo ikgadējo apskati, lai starp kuģa apskatēm dokā būtu ne vairāk kā 36 mēneši;

24.4. ikgadējo apskati — reizi gadā, lai pārliecinātos, ka kuģa konstrukcija, komplektācija, tehniskais stāvoklis un apkalpes kvalifikācija ir saglabājusi atbilstību drošas kuģošanas nosacījumiem;

24.5. jūras zvejas laivu (zvejas kuģi ar garumu 12 metri un mazāku) apskates — reizi gadā, lai pārliecinātos, ka laivas konstrukcija, aprīkojums un tehniskais stāvoklis atbilst šo noteikumu 9.pielikumā norādītajiem kritērijiem.

25. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem šo noteikumu 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24.punktā noteiktās apskates veic atzītās organizācijas, administrācijas inspektori veic karoga valsts inspekcijas (saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1044 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzību”).

26. Ja inspektors vai atzītā organizācija konstatē, ka zvejas kuģa vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā noteiktā vai ka zvejas kuģis nav derīgs iziešanai jūrā, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta, tie nekavējoties nodrošina, lai trūkumi tiktu novērsti, un informē administrāciju. Ja trūkumi netiek novērsti, attiecīgo apliecību izņem un nekavējoties informē administrāciju, bet, ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, informē attiecīgos ostas valsts dienestus.

27. Zvejas kuģa īpašnieks nodrošina, lai zvejas kuģis neiziet jūrā, kamēr tas nav gatavs darbam jūrā, vai arī dodas uz noteiktu kuģu remonta rūpnīcu, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta.

28. Administrācija garantē, ka inspekcijas un apskates tiek veiktas pilnā apjomā un efektīvi, un veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs saistības izpildi.

29. Zvejas kuģi un tā aprīkojumu uztur atbilstoši šo noteikumu prasībām, lai nodrošinātu, ka zvejas kuģis ir pastāvīgi gatavs kuģošanai, neradot briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz borta.

30. Pēc zvejas kuģa apskates bez administrācijas atļaujas nedrīkst mainīt zvejas kuģa konstrukciju, mehānismus, aprīkojumu vai citus elementus.

31. Ja uz zvejas kuģa notiek avārija vai tiek atklāts defekts, kas ietekmē zvejas kuģa drošību, glābšanas līdzekļu vai citu iekārtu komplektāciju vai efektivitāti, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks par to ziņo administrācijai, inspektoram vai atzītajai organizācijai, kas ir atbildīga par attiecīgās apliecības izsniegšanu un kas veic izmeklēšanu, nosakot, vai ir nepieciešama zvejas kuģa apskate. Ja zvejas kuģis atrodas citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostā, zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks nekavējoties ziņo arī ostas valsts dienestiem. Inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts.

 

1.5. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana zvejas kuģiem

32. Pēc apskates visiem zvejas kuģiem, kuri atbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz:

32.1. zvejas kuģa atbilstības apliecību ar aprīkojuma sarakstu — tikai kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku;

32.2. kuģošanas spējas apliecību ar pielikumu:

32.2.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, — saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

32.2.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, — saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

32.3. kravas zīmes apliecību:

32.3.1. kuģiem, kuri veic starptautiskus reisus, — saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumu;

32.3.2. kuģiem, kuri neveic starptautiskus reisus, — saskaņā ar šo noteikumu 7.pielikumu;

32.4. zvejas kuģa tilpības apliecību;

32.5. kuģošanas spējas apliecību jūras zvejas laivām — saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu.

33. Ja zvejas kuģim ir piešķirti izņēmumi, tam izsniedz arī zvejas kuģa izņēmuma apliecību.

34. Apliecības izsniedz un apstiprina administrācijas inspektori vai atzītās organizācijas pilnvarota persona. Administrācija ir pilnībā atbildīga par apliecību izsniegšanu.

35. Zvejas kuģiem, uz kuriem saskaņā ar šo noteikumu 25.punkta prasībām apskates veic atzītās organizācijas, šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minēto apliecību neizsniedz, bet tās vietā administrācija izsniedz karoga valsts sertifikātu saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1044 “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzību”.

 

1.6. Apliecību izsniegšana vai apstiprināšana citas Eiropas Savienības dalībvalsts vārdā

36. Administrācija var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts prasību un, ja zvejas kuģis atbilst šo noteikumu prasībām, izsniegt tam apliecības vai, ja tas nepieciešams, apstiprināt apliecības.

37. Šādā kārtībā izsniegtajā apliecībā izdara ierakstu, ka šī apliecība ir izsniegta pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, tai ir tāds pats juridiskais spēks un tā ir atzīta tāpat kā apliecība, kas izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5.apakšnodaļas prasībām.

38. Apliecību kopijas un zvejas kuģa apskates akta kopiju administrācija nosūta tai Eiropas Savienības dalībvalstij, kas ir pieprasījusi zvejas kuģa apskati.

39. Administrācija var pieprasīt citai Eiropas Savienības dalībvalstij veikt šo noteikumu 36., 37. un 38.punktā minētās darbības.

 

1.7. Apliecību forma un aprīkojuma saraksts

40. Apliecību un aprīkojuma saraksta noformēšanu veic atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajam paraugam.

41. Ja apliecība nav ne angļu, ne franču valodā, apliecības tekstā iekļauj tulkojumu vienā no minētajām valodām, izņemot gadījumus, ja administrācija uzskata to par nevajadzīgu, ņemot vērā zvejas kuģa darbības rajonu.

42. Apliecības pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa un ir pieejamas, veicot zvejas kuģa inspekciju vai apskati.

 

1.8. Apliecību derīguma termiņi

43. Zvejas kuģa atbilstības apliecību izsniedz ar derīguma termiņu līdz četriem gadiem un, veicot periodisko apskati vai starpapskati, to pagarina ne vairāk kā uz vienu gadu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 44., 45. un 46.punktā. Zvejas kuģa izņēmuma apliecības derīguma termiņš nav ilgāks par atbilstības apliecības derīguma termiņu.

44. Ja dienā, kad izbeidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas Republikas ostā, valsts, kuras teritorijā tas atrodas, var pagarināt apliecības derīguma termiņu, bet šādu pagarinājumu izsniedz tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, un tikai tad, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu. Citas Eiropas Savienības dalībvalstis šādu apliecības termiņa pagarinājumu saviem zvejas kuģiem var pieprasīt no administrācijas.

45. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas Republikas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt, kamēr nav saņēmis jaunas apliecības.

46. Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 45.punktā noteiktajā kārtībā, administrācija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim.

47. Apliecība, kas ir izsniegta saskaņā ar šo noteikumu 1.5. un 1.6.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos:

47.1. ja zvejas kuģim nav veiktas šo noteikumu 1.4.apakšnodaļā paredzētajās apskates;

47.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 43., 44., 45. un 46.punkta prasībām;

47.3. ja zvejas kuģis tiek reģistrēts zem citas valsts karoga.

 

2. Konstrukcija, hermētiskums un aprīkojums

2.1. Konstrukcija

48. Korpusa, virsbūvju, klāja māju, mašīntelpas šahtu, noeju un citu konstrukciju, kā arī zvejas kuģa aprīkojuma stiprība un konstrukcija ir pietiekama, lai izturētu visus paredzamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļus un atbilstu atzīto organizāciju noteikumiem.

49. Ledus apstākļiem paredzēto kuģu korpusus pastiprina atbilstoši paredzamajiem kuģošanas apstākļiem un darbības rajonam.

50. Triecienstarpsiena ir ūdensnecaurlaidīga starpsiena kuģa priekšgalā, kas atbilst šādām prasībām:

50.1. tā atrodas:

50.1.1. kuģiem ar garumu 45 metri un garākiem — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,08 L no priekšgala perpendikula;

50.1.2. kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, — ne tuvāk par 0,05 L un ne tālāk par 0,05 L (plus 1,35 m) no priekšgala perpendikula;

50.1.3. jebkurā gadījumā — ne tuvāk par diviem metriem no priekšgala perpendikula, bet uz kuģiem ar garumu, mazāku par 24 metriem, — ne tuvāk par metru no priekšgala perpendikula;

50.2. ja kāds kuģa korpusa zemūdens punkts ir izvirzīts uz priekšu tālāk par priekšgala perpendikulu, 50.1.apakšpunktā noteikto attālumu mēra no izvirzījuma garuma viduspunkta vai no punkta, kas atrodas 0,015 L uz priekšu no priekšgala perpendikula (izvēlas mazāko attālumu);

50.3. starpsiena var veidot pakāpienu vai nišu, ievērojot šo noteikumu 50.1.apakšpunktā noteiktos attālumus.

51. Starpsienas, atveru noslēgšanas līdzekļi šajās starpsienās, noslēgšanas mehānismi un to pārbaudes metodes atbilst administrācijas prasībām. Kuģus, kas nav būvēti no koka, aprīko ar triecienstarpsienu un ūdensnecaurlaidīgām starpsienām, kas norobežo vismaz mašīntelpu. Šīs starpsienas sniedzas līdz darba klājam. Arī koka kuģus aprīko ar starpsienām, kam jābūt ūdensnecaurlaidīgām, cik vien tas praktiski iespējams:

51.1. caurules, kuras šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piemērotiem vārstiem, kuru pievadi ir virs darba klāja. Vārstu kārbu nostiprina priekšpīķī pie triecienstarpsienas. Triecienstarpsienā zemāk par darba klāju nedrīkst ierīkot durvis, lūkas, ventilācijas kanālus vai citas atveres. Vietās, kur caurules, kanāli, elektriskie kabeļi šķērso ūdensnecaurlaidīgās starpsienas, veic pasākumus, lai nodrošinātu šo starpsienu ūdensnecaurlaidību;

51.2. ja zvejas kuģa priekšgalā uzstādīta gara virsbūve, ūdensnecaurlaidīgu triecienstarpsienu būvē līdz nākamajam klājam virs darba klāja. Starpsienu nepagarina tieši virs tās apakšējās daļas, tā var atrasties šo noteikumu 51.punktā paredzētajās robežās. Šajā gadījumā klāja daļu, kas veido pakāpienu, būvē ūdensnecaurlaidīgu;

51.3. triecienstarpsienā augstāk par darba klāju ierīko tikai minimālu skaitu atveru, kas nodrošina zvejas kuģa ekspluatāciju. Šīs atveres veido ūdensnecaurlaidīgi noslēdzamas un to eņģes ierīko tā, lai tās būtu atveramas uz priekšu;

51.4. uz zvejas kuģiem ar garumu 75 m un lielāku uzstāda dubultdibenu no triecienstarpsienas līdz ahterpīķa starpsienai, ja tas ir praktiski iespējams.

 

2.2. Ūdensnecaurlaidīgās durvis

52. Atveru skaitu šo noteikumu 51.punktā paredzētajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās samazina līdz minimumam atbilstoši zvejas kuģa plānojumam un ekspluatācijas vajadzībām. Atveres aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošiem, bet uz jauniem zvejas kuģiem — arī ar atzītu organizāciju noteikumu prasībām atbilstošiem, ūdensnecaurlaidīgiem noslēgšanas līdzekļiem. Ūdensnecaurlaidīgās durvis konstruē tikpat izturīgas kā apkārtējās konstrukcijas, kurās nav atveru.

53. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, durvis var būt verama tipa un atveramas no abām pusēm. Tās tur aizvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā. Abās durvju pusēs ir norāde, ka durvīm jābūt aizvērtām, ja zvejas kuģis atrodas jūrā.

54. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ūdensnecaurlaidīgās durvis ir slīdoša tipa šādās telpās:

54.1. telpās, kur ir paredzēts, ka durvis var būt atvērtas, zvejas kuģim atrodoties jūrā, un durvju apakšējā mala atrodas zemāk par dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju, ja vien administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas īpatnības, neuzskata to par nepraktisku vai nevajadzīgu (ja Eiropas Savienības dalībvalsts atļāvusi šādu izņēmumu, par to nepieciešams informēt visas dalībvalstis);

54.2. mašīntelpas lejas daļā, ja tās noslēdz ieeju dzenvārpstas tunelī. Pārējos gadījumos ūdensnecaurlaidīgās durvis var būt verama tipa. Slīdošajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm jādarbojas, ja zvejas kuģa sānsvere ir līdz 15^o uz vienu vai otru bortu.

55. Slīdošās ūdensnecaurlaidīgās durvis gan ar rokas, gan cita veida pievadu konstruē tā, lai tās varētu darbināt atsevišķi no abām pusēm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, šīs durvis ir ar distances vadību no ērti pieejamas vietas augstāk par darba klāju, izņemot gadījumu, ja durvis ir izvietotas apkalpes dzīvojamās telpās.

56. Postenī, no kura tiek veikta distances vadība, paredz iespēju noteikt, vai slīdošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas.

 

2.3. Korpusa hermētiskums

57. Korpusa ārējās atveres ierīko aizveramas tā, lai novērstu ūdens ieplūšanu kuģī. Klāja atveres, kurām ir jābūt atvērtām zvejas laikā, izvieto iespējami tuvu zvejas kuģa diametrālajai plaknei. Administrācija var atzīt dažādus variantus, ja tā ir pārliecināta, ka zvejas kuģa drošība nepasliktinās.

58. Zvejas rīki uz traleriem ar aizmugures tralēšanu ir vadāmi un kontrolējami no vietas, no kuras zvejas rīku darbība ir labi pārskatāma.

 

2.4. Šļakatu necaurlaidīgās durvis

59. Visas ieejas atveres slēgto virsbūvju sienās un citās ārējās konstrukcijās, caur kurām var ieplūst ūdens un apdraudēt kuģi, aprīko ar pastāvīgi pie starpsienas piestiprinātām durvīm ar attiecīgu rāmi un pastiprinājumiem, lai konstrukcija izturības ziņā būtu ekvivalenta konstrukcijai bez atveres un aizvērtā veidā būtu šļakatu necaurlaidīga. Līdzekļi, kas nodrošina šo durvju necaurlaidību, sastāv no blīves un piespiešanas mehānisma vai cita ekvivalenta aprīkojuma, tie ir stacionāri piestiprināti pie sienas vai durvīm un darbināmi gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Administrācija, ja tas nekaitē apkalpes drošībai, var atļaut ierīkot saldētājtelpās no vienas puses atveramas durvis, nodrošinot, ka tiek uzstādīta atbilstoša signalizācija, lai šajās telpās netiktu ieslēgti cilvēki.

60. Apmales augstums durvīm, kas ved uz mašīntelpu, šahtām un kāpnēm lejup no klāja daļām, kas ir pakļautas tiešai atmosfēras un jūras iedarbībai, ir vismaz 600 mm uz darba klāja un vismaz 300 mm uz virsbūves klāja. Ja ekspluatācijas pieredze to attaisno un administrācija apstiprina, augstumu var samazināt attiecīgi līdz 380 mm un 150 mm, izņemot apmales augstumu durvīm, kas ved tieši uz mašīntelpu.

 

2.5. Lūkas ar koka vākiem

61. Lūku apmaļu augstums ir vismaz 600 mm virs darba klāja atklātajās vietās un vismaz 300 mm virs virsbūves klāja.

62. Nosakot koka lūku vāku biezumu, paredz ekspluatācijas nodiluma rezervi. Nodrošina galīgo vāka biezumu vismaz 4 mm uz attāluma starp vāka atbalsta punktiem katriem 100 mm, bet ne mazāku par 40 mm. Vāka atbalsta virsmas platums ir vismaz 65 mm.

63. Metodes, kas nodrošina koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību, saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem koka lūku vāku ūdensnecaurlaidību nodrošina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi I pielikuma 14. un 15.noteikumā.

 

2.6. Lūkas ar vākiem no cita materiāla

64. Lūku apmaļu augstumu nosaka atbilstoši šo noteikumu 61.punkta prasībām. Ja ekspluatācijas pieredze attaisno un administrācija to apstiprina, apmaļu augstumu var samazināt vai arī apmales var nebūt, ja tas nepasliktina zvejas kuģa drošību. Šajā gadījumā lūku atveres ir tik mazas, cik tas praktiski iespējams, un vāku stiprina stacionāri ar virām vai ar citu ekvivalentu līdzekli. Paredz iespēju lūku ātri aizvērt un aizsist ar dēļiem vai nodrošināt ar citām administrācijas atzītām metodēm.

65. Stiprības aprēķinam pieņem, ka lūku vāki ir pakļauti uz tiem uzkraujamas kravas statiskai slodzei. Slodzi nosaka šādi:

65.1. 10,0 kN/m² zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un mazāks;

65.2. 17,0 kN/m² zvejas kuģiem, kuru garums ir 100 metri un vairāk;

65.3. zvejas kuģiem, kuru garums ir starp šiem robežlielumiem, slodzi nosaka ar lineāras interpolācijas palīdzību. Administrācija atļauj samazināt šīs slodzes, bet tās nedrīkst būt mazākas par 75 % no minētajiem lielumiem lūkām, kas atrodas uz virsbūves klāja tālāk nekā 0,25 L uz aizmuguri no priekšgala perpendikula.

66. Ja lūku vāki izgatavoti no mazleģēta tērauda, saskaņā ar šo noteikumu 65.punktu aprēķinātais maksimālais spriegums, pareizināts ar 4,25, nepārsniedz materiāla pretestību. Ar šādu slodzi vāka deformācija nepārsniedz 0,0028 no attāluma starp vāka atbalsta punktiem.

67. Ja lūku vāki nav izgatavoti no mazleģēta tērauda, nodrošina, lai to stiprība būtu ekvivalenta no mazleģēta tērauda izgatavoto vāku stiprībai, un nodrošina to konstrukciju šļakatu necaurlaidību šo noteikumu 65.punktā noteiktajām slodzēm.

68. Lūku vākus aprīko ar piespiešanas mehānismu un blīvējumu, kas nodrošina šļakatu necaurlaidību, vai ar citu administrācijas atzītu ekvivalentu aprīkojumu.

 

2.7. Mašīntelpu atveres

69. Mašīntelpu atveres aprīko ar apmalēm un vējtveriem, kas pēc stiprības atbilst apkārtējām virsbūvēm. Tiešas ieejas atveres aprīko ar šo noteikumu 2.4.apakšnodaļas prasībām atbilstošām durvīm.

70. Atveres, kas nav paredzētas ieejai, aprīko ar vākiem, kuru stiprība ir vienāda ar apkārtējo konstrukciju stiprību un kuri ir pie tās piestiprināti stacionāri un ir šļakatu necaurlaidīgi noslēdzami.

 

2.8. Citas klāja atveres

71. Ja zvejas operāciju veikšanai ir nepieciešami klāja iluminatori un līdlūkas, tās aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem, stacionāri pie apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Atveru izmērs un izvietojums, kā arī noslēgšanas līdzekļu konstrukcija ir tāda, lai administrācija būtu pārliecināta, ka tās ir pilnībā ūdensnecaurlaidīgas.

72. Visas atveres darba un virsbūves klājos, izņemot kravas lūkas, mašīntelpas atveres, līdlūkas un klāja iluminatorus, aizsargā ar slēgtu ierobežojošu konstrukciju, ko aprīko ar šļakatu necaurlaidīgām durvīm vai to ekvivalentu. Lejupceļus izvieto, cik tas praktiski iespējams, tuvāk zvejas kuģa diametrālajai plaknei.

 

2.9. Ventilatori

73. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilatoru (kas nav mašīntelpas ventilatori) kanālu apmaļu augstums ir vismaz 900 mm uz darba klāja un vismaz 760 mm uz virsbūves klāja. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, šo apmaļu augstums ir attiecīgi vismaz 760 mm un 450 mm. Mašīntelpas ventilatoriem, kas paredzēti nepārtrauktai mašīntelpas ventilācijai un, ja nepieciešams, nekavējošai ģeneratoru telpas ventilācijai, atveru augstums virs klāja atbilst šo noteikumu 75.punkta prasībām. Tur, kur zvejas kuģa izmēru un iekārtojuma dēļ tas nav iespējams, augstums var būt mazāks, bet ne mazāks par 900 mm virs darba vai virsbūvju klāja, ja ūdensnecaurlaidīgās aizvēršanas ierīces kombinācijā ar citiem pieņemamiem pasākumiem nodrošina šajās telpās nepārtrauktu un adekvātu ventilāciju.

74. Ventilācijas kanālu apmaļu stiprību nodrošina ekvivalentu apkārtējo konstrukciju stiprībai. Kanālus būvē šļakatu necaurlaidīgi noslēdzamus ar stacionāri pie kanāla vai apkārtējās konstrukcijas piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Ja ventilācijas kanāla apmales augstums pārsniedz 900 mm, to īpaši pastiprina.

75. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ventilācijas kanāliem noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami, ja ventilācijas kanāla apmale atrodas augstāk nekā 4,5 metri virs darba klāja vai augstāk nekā 2,3 metri virs virsbūves klāja (ja vien nav īpašu administrācijas prasību). Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 45 metri, noslēgšanas līdzekļi nav nepieciešami ventilācijas kanāliem, kuru apmales atrodas augstāk nekā 3,4 metri virs darba klāja un augstāk nekā 1,7 metri virs virsbūves klāja. Ja administrācija ir pārliecināta, ka ir maz ticama ūdens ieplūšana kuģī caur mašīntelpas ventilatoriem, šo ventilatoru kanāli var būt bez noslēgšanas līdzekļiem.

 

2.10. Gaisa caurules

76. Ja tanku un zemklāja tukšo tilpumu gaisa cauruļu izvadi ir virs darba klāja vai virsbūves klāja, cauruļu atklātā daļa pēc izturības ir ekvivalenta apkārtējai konstrukcijai un aprīkota ar atbilstošu aizsardzību. Atveres gaisa caurulēs aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kas stacionāri piestiprināti pie caurules vai apkārtējās konstrukcijas.

77. Gaisa cauruļu augstums virs klāja vietās, kur ūdens varētu iekļūt zemāk, ir vismaz 760 mm uz darba klāja un vismaz 450 mm uz virsbūves klāja. Administrācija piekrīt gaisa cauruļu augstuma samazināšanai, ja tās traucē zvejas operācijām.

 

2.11. Mērīšanas līdzekļi

78. Administrācijas prasībām atbilstošus mērīšanas līdzekļus uzstāda:

78.1. bilžās, kuru nodalījumi nav viegli pieejami apskatei reisa laikā;

78.2. visos tankos un koferdamos.

79. Ja uzstāda mērīšanas caurules, to augšējos galus izvada līdz ērti pieejamai vietai virs darba klāja, ja tas ir praktiski iespējams. Cauruļu atveres aprīko ar stacionāri piestiprinātiem noslēgšanas līdzekļiem. Mērīšanas caurules, kas nav izvadītas virs darba klāja, aprīko ar automātisku pašaizvēršanās ierīci.

 

2.12. Iluminatori un logi

80. Telpās zem darba klāja un slēgtajās konstrukcijās uz šī klāja iluminatorus aprīko ar ūdensnecaurlaidīgiem vētras vākiem. Priekšējiem logiem virsbūves citos līmeņos paredz vismaz divus pietiekamas izturības vētras vākus katram logu tipam, kuru biezums ir vismaz 5,0 mm, ja tie ir no tērauda, vai 7,5 mm, ja tie ir no alumīnija. Paredz vienu vētras vāku katram logam. Nodrošina iespēju viegli un droši noslēgt bojātos logus ar vētras vākiem no ārpuses.

81. Iluminatoru apakšējā mala ir vismaz 500 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas.

82. Zemāk par 1000 mm virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas uzstāda tikai neatverama tipa iluminatorus.

83. Izmanto tikai atzītas konstrukcijas iluminatorus, to stiklus un vētras vākus. Iluminatorus aizsargā tā, lai tos nevarētu sabojāt ar zvejas rīkiem.

84. Stūres mājas logus izgatavo no izturīga, droša stikla vai tā ekvivalenta.

85. Administrācija var piekrist, ka klāja virsbūvju sānu un aizmugures sienās iluminatori un logi ir bez vētras vākiem, ja šīs virsbūves atrodas uz darba klāja vai virs tā un tādējādi netiek samazināta zvejas kuģa drošība. Uz jauniem zvejas kuģiem ievēro atzītu organizāciju noteikumus.

 

2.13. Iesūknēšana un atsūknēšana

86. Notekas, kas izvadītas caur korpusa ārējo apšuvumu, gan no telpām, kas atrodas zem darba klāja, gan no slēgtajām virsbūvēm un klāja mājās uz darba klāja aprīko ar līdzekļiem, kas novērš ūdens iekļūšanu korpusā. Katru noteku aprīko ar automātisku neatgriezenisku vārstu ar piespiedu noslēgšanas pievadu no ērti pieejamas vietas. Vārsts nav nepieciešams, ja administrācija uzskata, ka ūdens ieplūde caur noteku nevar būt bīstama un noteku cauruļu biezums ir pietiekams. Vārsta noslēgšanas pievadu aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

87. Mašīntelpā ar pastāvīgu sardzi jūras ūdens ieplūdi un izplūdi, kas nodrošina galvenā dzinēja un palīgdzinēju darbu, kontrolē uz vietas. Uzstāda indikatorus, kas norāda, vai jūras ūdens vārsti ir atvērti vai aizvērti.

88. Vārstus un pie ārējā apšuvuma stiprinātās detaļas izgatavo no tērauda, bronzas vai cita atzīta, elastīga materiāla. Visas caurules starp ārējo apšuvumu un vārstu ir no tērauda. Uz zvejas kuģiem, kas nav būvēti no tērauda, telpās, kas nav mašīntelpas, administrācija atļauj izmantot citus materiālus.

 

2.14. Ūdens vārti

89. Ja margsiena darba klāja atklātajās daļās veido akas, minimālo ūdens vārtu laukumu (kvadrātmetros) katrā zvejas kuģa bortā, katrai akai uz darba klāja aprēķina atkarībā no margsienas garuma (l) un augstuma akā, izmantojot šādu formulu:

A = 0,07 l, kur

l nevar būt lielāks par 0,7 L.

Ja margsiena ir vidēji augstāka par 1200 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu palielina par 0,004 m² uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma palielinājuma. Ja margsiena vidēji ir zemāka par 900 mm, pēc formulas aprēķināto laukumu samazina par 0,004 m² uz katru akas garuma metru uz katriem 100 mm margsienas augstuma samazinājuma.

90. Šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto ūdens vārtu laukumu palielina, ja administrācija uzskata, ka zvejas kuģa klāja sedlveida ieliekums ir nepietiekams, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens.

91. Minimālo ūdens vārtu laukumu uz virsbūves klāja saskaņo ar administrāciju, bet tas nedrīkst būt mazāks par pusi no šo noteikumu 89.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātā laukuma A.

92. Ūdens vārtus izvieto gar margsienu tā, lai nodrošinātu, ka klājs tiek ātri un efektīvi atbrīvots no ūdens. Ūdens vārtu apakšējā mala ir tik tuvu klājam, cik vien tas ir praktiski iespējams.

93. Nožogojumus un zvejas rīku glabāšanas aprīkojumu izvieto tā, lai netiktu samazināta ūdens vārtu darbības efektivitāte. Nožogojumos paredz konstruktīvas atveres, lai darba stāvoklī tie netraucētu ūdens noplūdi.

94. Ūdens vārtus, kuru augstums ir lielāks par 300 mm, aprīko ar režģi (attālums starp stieņiem nav mazāks par 150 mm un nav lielāks par 230 mm) vai ar citu piemērotu aizsargaprīkojumu. Ja uzstāda ūdens vārtu aizveres, to konstrukcijai jābūt atzītai. Ja ūdens vārtus nepieciešams aizvērt zvejas operāciju laikā, aizvēršanas aprīkojumu saskaņo ar administrāciju, un tas ir viegli darbināms no ērti pieejamas vietas.

95. Zvejas kuģiem, kas ir paredzēti kuģošanai rajonos, kur ir iespējams apledojums, ūdens vārtu aizveres un režģi ir viegli noņemami, lai ierobežotu to aizdambēšanos ar ledu. Atveru izmērus un aizsargaprīkojuma noņemšanas veidu saskaņo ar administrāciju.

 

2.15. Enkura un pietauvošanās aprīkojums

96. Katru kuģi aprīko ar ātram un drošam darbam projektētu enkura iekārtu, kas sastāv no enkuriem, enkurķēdēm vai tērauda trosēm, aizturmehānismiem un enkurspilves vai cita aprīkojuma, kas nodrošina enkuru nolaišanu, pacelšanu un zvejas kuģa noturēšanu uz enkura visos paredzamajos ekspluatācijas apstākļos. Katru kuģi aprīko ar atbilstošu pietauvošanās aprīkojumu, kas nodrošina drošu zvejas kuģa pietauvošanu jebkuros ekspluatācijas apstākļos. Enkura un pietauvošanās aprīkojums atbilst administrācijas prasībām, bet uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku — atzītu organizāciju noteikumiem.

97. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks, bet mazāks nekā 24 metri, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no Latvijas Republikas atzīto kuģu klasifikācijas sabiedrību prasībām vai Organizācijas 1974.gada kodeksa “Zvejnieku un zvejas kuģu drošības kodekss” ar 1983. gada grozījumiem “B” daļas II pielikuma (Code for the safety of fishermen and fishing vessels, part B-Safety and health requirements for the construction and equipment of fishing vessels, annex II) prasībām.

98. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, enkura un pietauvošanās ierīces būvē atbilstoši vienas no atzīto organizāciju prasībām.

 

2.16. Zivju apstrādes klājs noslēgtā virsbūvē

99. Klāju aprīko ar efektīvu drenāžas sistēmu ar pietiekamu drenāžas kapacitāti, lai novadītu ūdeni un zivju atkritumus.

100. Visas atveres, kas nepieciešamas zvejas operācijām, aprīko ar noslēgšanas līdzekļiem, kurus var darbināt viens cilvēks.

101. Ja loms tiek nogādāts uz šādu klāju sadalīšanai un apstrādāšanai, to novieto nožogojumā. Nožogojums atbilst šo noteikumu 3.11.apakšnodaļas prasībām. Ierīko efektīvu drenāžas sistēmu. Nodrošina darba klāja adekvātu aizsardzību pret nejaušu ūdens ieplūšanu.

102. No šāda klāja ir vismaz divas izejas.

103. Brīvais augstums visās darba vietās ir vismaz divi metri.

104. Ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtēju gaisa apmaiņu stundā.

 

2.17. Iegrimes skalas

105. Visus zvejas kuģus aprīko ar iegrimes skalām (decimetros) uz abiem bortiem gan priekšgalā, gan pakaļgalā.

106. Iegrimes skalas uzstāda iespējami tuvu priekšgala un pakaļgala perpendikuliem.

 

2.18. Tanki zivju uzglabāšanai atdzesētā ūdenī

107. Ja uzstāda tankus zivju uzglabāšanai atdzesētā jūras ūdenī vai citu līdzīgu iekārtu, šos tankus aprīko ar atsevišķu stacionāru sistēmu to piepildīšanai ar jūras ūdeni un atsūknēšanai.

108. Ja šādus tankus izmanto arī sausas kravas pārvadāšanā, tajos ierīko bilžu sistēmu un nodrošina ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj ūdens nokļūšanu no bilžu sistēmas šajos tankos.

 

2.19. Zvejas kuģu marķēšana

109. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro visiem Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem zvejas kuģiem.

110. Uz abiem bortiem zvejas kuģa priekšgalā, cik vien iespējams augstu virs ūdenslīnijas, tā, lai būtu skaidri saskatāms gan no gaisa, gan ūdens, uzkrāso zvejas kuģa reģistrācijas numuru Latvijas Kuģu reģistrā. Numurs sastāv no triju burtu indeksa, kas identificē zvejas kuģa piederību Latvijai un pieraksta ostu, kā arī no četrciparu skaitļa. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 10 metriem, bet nepārsniedz 17 metrus, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 25 cm, līniju platums nav mazāks par 4 cm. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks par 17 metriem, burtu un ciparu augstums nav mazāks par 45 cm, līniju platums nav mazāks par 6 cm. Numuru uzkrāso krāsā, kas kontrastē ar pamatkrāsu.

111. Jūras laivas un zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 10 metri, marķē ar numuru, kas sastāv no divu burtu indeksa un trīsciparu skaitļa.

112. Numuru nedrīkst nodzēst, mainīt, aizsegt, paslēpt, padarīt nesalasāmu.

113. Laivas, kas pastāvīgi atrodas uz zvejas kuģa, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tās pieder.

114. Bojas un citus līdzīgus peldošus objektus, kas norāda zvejas rīku atrašanās vietu, marķē ar tā zvejas kuģa numuru, kuram tie pieder.

115. Uz zvejas kuģa vienmēr ir Latvijas Kuģu reģistra izsniegti dokumenti, kuros ir norādīts:

115.1. zvejas kuģa vārds;

115.2. zvejas kuģa reģistrācijas numurs;

115.3. pazīšanās signāls, ja uz zvejas kuģa ir radiostacija;

115.4. zvejas kuģa īpašnieka vai fraktētāja vārds un adrese;

115.5. zvejas kuģa garums, dzinēja jauda un zvejas kuģiem, kuri nodoti ekspluatācijā pēc 1987.gada 1.janvāra, ekspluatācijā stāšanās datums.

116. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir lielāks nekā 17 metri, atrodas administrācijas apstiprināts kravas telpu plāns, kurā norādīta kravas telpu ietilpība kubikmetros.

117. Uz zvejas kuģiem, kuri ir aprīkoti ar tankiem atdzesētu zivju uzglabāšanai, atrodas administrācijas apstiprināts šo tanku plāns, kurā norādīta tanku ietilpība atkarībā no ūdens līmeņa tajos ar intervālu 10 cm.

 

3. Noturība un jūras spēja

118. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz visiem zvejas kuģiem.

 

3.1. Vispārīgie noteikumi

119. Zvejas kuģi ir projektēti un būvēti tā, lai šīs apakšnodaļas prasības būtu izpildītas visos šo noteikumu 3.7.apakšnodaļā noteiktajos slogošanas variantos. Noturības plecu līkņu (statiskās noturības diagrammas) aplēses ir administrācijas atzītas. Uz visiem zvejas kuģiem statiskās noturības diagrammas aplēses veic saskaņā ar Organizācijas kodeksu par nebojāta zvejas kuģa noturību visu tipu zvejas kuģiem.

 

3.2. Noturības kritēriji

120. Izpilda šādus noturības kritērijus, ja vien ekspluatācijas pieredze nepārliecina administrāciju par pieļaujamajām atkāpēm no tiem:

120.1. laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,055 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 30° un nav mazāks par 0,09 m × rad sānsveres diapazonā no 0° līdz 40° vai piesmelšanās leņķim θ_f , ja tas ir mazāks par 40°. Attiecīgi laukums zem noturības pleca līknes (GZ līkne) nav mazāks par 0,03 m × rad sānsveres diapazonā no 30° līdz 40° vai no 30° līdz piesmelšanās leņķim θ_f , ja tas ir mazāks par 40°. Piesmelšanās leņķis θ_f ir tāds sānsveres leņķis, kad caur atverēm zvejas kuģa korpusā, uzbūvēs vai klāja mājās, kuras nevar ātri ūdens necaurlaidīgi aizvērt, sāk lielā daudzumā ieplūst ūdens, un zvejas kuģis sāk grimt. Mazas atveres, caur kurām liels ūdens daudzums nevar ieplūst zvejas kuģa korpusā, nav uzskatāmas par atvērtām;

120.2. noturības plecs GZ ar sānsveres leņķi, vienādu ar 30° vai lielāku, nav mazāks par 200 mm;

120.3. noturības plecs maksimālo vērtību GZ_MAX sasniedz, ja sānsveres leņķis nav mazāks par 30°. Pamatotā gadījumā šis leņķis nav mazāks par 25°;

120.4. zvejas kuģiem ar vienu klāju sākotnējais izlabotais metacentriskais augstums GM nav mazāks par 350 mm. Zvejas kuģiem ar nepārtrauktu uzbūvi vai kuģiem, kuri ir garāki par 70 metriem, metacentrisko augstumu ar administrācijas piekrišanu var samazināt, bet tas nedrīkst būt mazāks par 150 mm.

121. Ja zvejas kuģim ir citāds aprīkojums zvalstīšanās amplitūdas samazināšanai, nevis ķimeņu ķīļi, administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā minētie noturības kritēriji tiek izpildīti visos slogošanas variantos.

122. Ja šo noteikumu 120.punkta kritēriju izpildes nodrošinājumam paredzēts balasts, tā veidu un izvietojumu saskaņo ar administrāciju. Uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, tāds balasts ir pastāvīgs, no cieta materiāla, droši nostiprināts kuģī. Administrācija var atļaut šķidro balastu, kas tiek uzglabāts pilnīgi piepildītos tankos, kuri nav savienoti ne ar vienu zvejas kuģa sūkņu sistēmu. Ja šķidro balastu izmanto kā pastāvīgu, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 120.punkta prasībām, visu informāciju par to iekļauj atbilstības sertifikātā un informācijā par noturību.

123. Pastāvīgo balastu nedrīkst pārvietot uz zvejas kuģa vai aizvākt no zvejas kuģa bez administrācijas atļaujas.

 

3.3. Zivju kravas telpas appludināšana

124. Sānsveres leņķis, kad progresējoša zivju kravas tilpnes appludināšana notiek pa zvejas procesā atvērtu tilpnes lūku, kuru nevar ātri aizvērt, nav mazāks par 20°, ja vien šo noteikumu 120.punktā noteiktie noturības kritēriji nav izpildīti, pilnīgi vai daļēji applūstot attiecīgajai zivju kravas telpai.

 

3.4. Īpašas zvejas metodes

125. Jauniem zvejas kuģiem, kas nodarbojas ar īpašām zvejas metodēm, kuru laikā tie tiek pakļauti papildus ārējo spēku iedarbībai, šo noteikumu 120.punktā noteiktos noturības kritērijus, ja nepieciešams, var pastiprināt pēc administrācijas norādījuma. Sānu traleri atbilst šādiem paaugstinātiem noturības kritērijiem:

125.1. prasības attiecībā uz noturības diagrammas (GZ līknes) laukumu palielina par 20 %, šo noteikumu 120.2.apakšpunkta prasības attiecībā uz noturības plecu GZ palielina par 20 %;

125.2. metacentriskais augstums nav mazāks par 500 mm;

125.3. kritērijus, kas noteikti šo noteikumu 125.1. un 125.2.apakšpunktā, piemēro tikai zvejas kuģiem ar uzstādītiem galvenajiem dzinējiem, kuru jauda (kilovatos) nepārsniedz šādi aprēķināto:

125.3.1. N = 0,6 L_s² — zvejas kuģiem ar garumu 35 metri un mazāku;

125.3.2. N = 0,7 L_s² — zvejas kuģiem ar garumu 37 metri un lielāku, kur L_s ir lielākais garums saskaņā ar tilpības sertifikātu.

126. Zvejas kuģiem ar garumu no 35 līdz 37 metriem L_s koeficientu nosaka ar interpolācijas metodi starp 0,6 un 0,7.

127. Ja galvenā dzinēja pilna jauda pārsniedz standarta jaudu, kas noteikta šo noteikumu 125.3.1. un 125.3.2.apakšpunktā, kritērijus saskaņā ar 120.1. un 120.2.apakšpunktā noteikto palielina tieši proporcionāli lielākajai dzinēja jaudai.

128. Administrācija pārliecinās, ka noturības kritēriji tiek ievēroti noteiktajos ekspluatācijas apstākļos, kas paredzēti šo noteikumu 132.punktā.

129. Noturības aprēķiniem sānu tralēšanai pieņem leņķi līdz 45º attiecībā pret horizontāli.

 

3.5. Stiprs vējš un šūpošanās (zvalstīšanās)

130. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt vienlaicīgu vēja brāzmu un zvalstīšanās iedarbību attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu. Pārbaudes aprēķinus veic saskaņā ar Organizācijas Kodeksu par nebojāta kuģa noturību visu veidu kuģiem.

 

3.6. Ūdens uz klāja

131. Zvejas kuģi ar garumu 15 metri vai lielāku spēj izturēt ūdeni uz klāja attiecīgajos jūras apstākļos, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kurā jākuģo, zvejas kuģa tipu un darbošanās veidu.

 

3.7. Slogošanas varianti

132. Slogošanas variantu skaitu un tipus, kuros pārbauda zvejas kuģa noturību, saskaņo ar administrāciju. Obligāti ir šādi nosacījumi:

132.1. iziešana uz zvejas rajonu ar 100 % krājumu, ledu, zvejas aprīkojumu;

132.2. iziešana no zvejas rajona ar pilnu lomu;

132.3. atgriešanās ostā ar pilnu lomu un 10 % krājumu;

132.4. atgriešanās ostā ar 10 % krājumu un minimālo loma daudzumu, kas ir vienāds ar 20 % no pilna loma, bet pēc administrācijas prasības var būt līdz 40 %, ja zvejošanas veids pamato tādu vērtību;

132.5. zvejošanai ar tīkliem paredzētiem zvejas kuģiem — iziešana uz zvejas rajonu ar zvejas aprīkojumu, 30 % krājumu, bez loma.

133. Papildus šo noteikumu 132.punktā noteiktajiem slogošanas variantiem administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 120.punktā noteiktie minimālie noturības kritēriji arī citos aktuālajos slogošanas gadījumos, ieskaitot tos, kuriem ir zemākās noturības kritēriju vērtības, iekļauti šajos kritērijos. Administrācija pārliecinās, ka ir ņemti vērā īpaši slogojuma gadījumi, kas saistīti ar izmaiņām zvejas kuģa konstrukcijā vai zvejošanas rajonā, kuri ietekmē šīs nodaļas noturības noteikumu ievērošanu.

134. Pārbaudot noturību, šo noteikumu 132.punktā noteiktajos slogošanas gadījumos aprēķinā iekļauj šādu informāciju:

134.1. slapja zvejas aprīkojuma svara palielinājums;

134.2. slodzes palielinājums apledojuma gadījumā saskaņā ar šo noteikumu 3.8.apakšnodaļas prasībām;

134.3. loma vienmērīgs sadalījums, ja tas nav pretrunā ar praksi;

134.4. loma atrašanās uz klāja (ja tas ir paredzēts) šo noteikumu 132.2., 132.3. un 133.punktā norādītajos slogošanas variantos;

134.5. ūdens balasts, ko pārvadā kādā no tam īpaši paredzētajiem tankiem vai citos ūdens balasta pārvadāšanas vajadzībām aprīkotos tankos;

134.6. šķidro kravu brīvo virsmu labojumi un, ja tas ir piemērojams, loma pārvadāšana.

 

3.8. Zvejas kuģa apledojums

135. Zvejas kuģiem, kas kuģo zonās, kurās ir iespējams apledojums, noturības aprēķinos ņem vērā šādu slodzes palielinājumu:

135.1. 30 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru;

135.2. 7,5 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru;

135.3. margu, apmastojuma (izņemot mastus), takelējuma (zvejas kuģiem, kuriem nav buru) un citu mazu objektu nelielu pārtrauktu virsmu projekcijas uz vertikālo plakni tiek ievērotas, palielinot kopējo nepārtraukto virsmu laukumu par 5 % un šo laukumu statisko momentu par 10 %;

135.4. zvejas kuģiem, kas kuģo rajonos uz ziemeļiem no 63° N platuma grādiem un starp 28° W un 11° W garuma grādiem, apledojuma slodzes palielinājums ir 40 kilogrami uz atklāto klāju un eju katru kvadrātmetru un 10 kilogrami uz zvejas kuģa virsūdens daļas abu sānu projekcijas (uz vertikālo plakni) laukuma katru kvadrātmetru.

136. Zvejas kuģus, kas paredzēti operācijām zonās, kur iespējams apledojums:

136.1. projektē, minimalizējot apledojuma daudzumu;

136.2. aprīko ar ledus likvidēšanas iekārtām, ko administrācija var pieprasīt.

 

3.9. Sānsveres tests

137. Katram zvejas kuģim pēc būves pabeigšanas veic sānsveres testu un nosaka faktisko ūdens izspaidu un smaguma centra koordinātas bez dedveita (“tukšs zvejas kuģis”).

138. Ja pēc zvejas kuģa pārbūves mainījusies tā “tukša zvejas kuģa” masa vai smaguma centra stāvoklis, zvejas kuģim veic sānsveres testu un noturības informācijas revīziju (ja administrācija to uzskata par nepieciešamu). Ja “tukša zvejas kuģa” masas izmaiņas pārsniedz 2 % no sākotnējās masas un ar aprēķiniem nevar pierādīt, ka zvejas kuģis turpina atbilst noturības kritērijiem, zvejas kuģim atkārtoti veic sānsveres testu.

139. Administrācija atļauj kuģi atbrīvot no sānsveres testa, ja tā paredz noturības pamatdatus iegūt no cita tāda paša projekta zvejas kuģa sānsveres testa, pārliecinoties, ka noturības informācija, kas iegūta, izmantojot šos izejas datus, ir šim zvejas kuģim ticama. Sānsveres testus un šo noteikumu 137.punktā minēto parametru noteikšanu veic vismaz reizi 10 gados.

 

3.10. Noturības informācija

140. Kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt zvejas kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot to par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē zvejas kuģa noturību vai galsveri. Noturības informācijas kopiju iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Kapteinis veic pasākumus, lai visos kuģošanas apstākļos saglabātu atbilstošu kuģa stabilitāti.

141. Apstiprinātā noturības informācija atrodas uz zvejas kuģa, tā ir viegli novērtējama jebkurā laikā un pārbaudāma zvejas kuģa periodisko pārbaužu laikā, kā arī tā ir atzīta par labu reāliem slogošanas variantiem.

142. Ja zvejas kuģa pārbūve ietekmē tā noturību, koriģētos noturības aprēķinus iesniedz administrācijā apstiprināšanai. Ja administrācija nolemj, ka noturības informāciju nepieciešams koriģēt, kapteinim izsniedz jaunu noturības informāciju.

 

3.11. Noņemamais zivju telpas sadalījums

143. Lomu pienācīgi nodrošina pret pārvietošanos, kas var izraisīt bīstamu zvejas kuģa sānsveri vai galsveri. Tilpni sadalošo konstrukciju (ja tādas tiek ierīkotas) izmēri atbilst administrācijas prasībām.

 

3.12. Priekšgala augstums

144. Zvejas kuģa priekšgala augstums ir pietiekams, lai pasargātu kuģi no pārmērīgas ūdens uzņemšanas uz klāja.

145. Uz jauniem zvejas kuģiem, kas strādā ierobežotā rajonā ne tālāk par 10 jūras jūdzēm no krasta, minimālo priekšgala augstumu nosaka saskaņā ar administrācijas atzinumu, ņemot vērā sezonas laikapstākļus, jūras stāvokli, kādā zvejas kuģis strādās, tā tipu un darbības veidu.

146. Zvejas kuģiem, kas strādā citos rajonos, priekšgala minimālo augstumu aprēķina šādi:

146.1. ja zvejas operāciju laikā lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja stūres mājas vai virsbūves priekšā, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar aprēķina metodiku, kas noteikta Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 4.rekomendācijā;

146.2. ja lomu iekrauj zivju tilpnē caur lūku, kas izvietota uz atklāta klāja, ko aizsargā stūres māja vai virsbūve, priekšgala minimālo augstumu aprēķina saskaņā ar 1966.gada Organizācijas Konvencijas par kravas marku I pielikuma 39.noteikumu, tomēr tas nav mazāks par 2000 mm. Vasaras brīvā borta augstuma vietā nosaka maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi.

 

3.13. Maksimāli pieļaujamā ekspluatācijas iegrime

147. Maksimāli pieļaujamo ekspluatācijas iegrimi apstiprina administrācija. Iegrime ir tāda, lai noteiktie noturības kritēriji, kā arī šo noteikumu 2. un 6.nodaļas attiecīgās prasības visos slogošanas gadījumos ir atbilstošas.

 

3.14. Dalīšana nodalījumos un avārijas noturība

148. Zvejas kuģi ar garumu 100 metri vai lielāku un ar cilvēku skaitu uz borta 100 un vairāk spēj palikt uz ūdens ar pozitīvu noturību pēc jebkura viena nodalījuma appludināšanas avārijas gadījumā, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un kuģošanas rajonu atbilstoši Organizācijas 1993.gada 2.aprīļa konferences rezolūcijas pielikuma 5.rezolūcijā noteiktajam.

 

4. Mehānismi un elektroiekārtas

149. Ja nav norādīts citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 metri un garākiem.

 

4.1. Mehānismi

150. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, kontroles iekārtas, tvaika vadus, deidveita iekārtas, degvielas, saspiestā gaisa, elektroapgādes un saldēšanas sistēmas, palīgmehānismus, katlus un citus spiediena traukus, sūkņus un cauruļvadus, stūres iekārtu, jaudas pārvadu vārpstas un sajūgus projektē, izgatavo, pārbauda, uzstāda un apkalpo atbilstoši atzīto organizāciju noteikumiem.

151. Šos mehānismus un aprīkojumu, kā arī celšanas ierīces, vinčas un zivju pārkraušanas un apstrādes aprīkojumu apgādā ar drošības ierīcēm, lai līdz minimumam samazinātu draudus cilvēkiem, kuri atrodas uz zvejas kuģa. Īpašu uzmanību pievērš mehānismu kustīgajām daļām, karstām virsmām un citām bīstamām detaļām.

152. Mašīntelpas projektē tā, lai nodrošinātu drošu un brīvu pieeju visiem mehānismiem un to vadības pultīm, kā arī tām vietām, kur jāveic regulāri apkopes darbi. Mašīntelpas nodrošina ar pietiekamu ventilāciju.

153. Paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību nodrošina vai atjauno galveno dzeniekārtas mehānismu darbību, ja pārstāj strādāt kāds no palīgmehānismiem. Īpašu uzmanību pievērš šādu sistēmu darbam:

153.1. aprīkojumam, kas nodrošina degvielas padevi zem spiediena galvenajiem dzeniekārtas mehānismiem;

153.2. aprīkojumam, kas nodrošina normālu eļlas spiedienu eļļošanas sistēmā;

153.3. hidrauliskajiem, pneimatiskajiem un elektriskajiem galveno dzeniekārtas mehānismu (tai skaitā dzenskrūvju ar maināmo soli) vadības līdzekļiem;

153.4. aprīkojumam, kas nodrošina ūdens spiedienu galveno dzeniekārtas mehānismu dzesēšanas sistēmās;

153.5. gaisa kompresoram un spiediena traukiem, kas paredzēti dzinēju palaišanas un vadības vajadzībām.

154. Ņemot vērā kopējos zvejas kuģa drošības aspektus, administrācija akceptē daļējas šo sistēmu darbības parametru izmaiņas attiecībā pret normālu režīmu.

155. Paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību zvejas kuģa mehānismus un iekārtas bez enerģijas padeves var iedarbināt bez palīdzības no malas.

156. Galvenie dzeniekārtas mehānismi un palīgmehānismi, kas nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ir darba spējīgi, ja zvejas kuģa statiskā sānsvere ir līdz 15° uz jebkuru sānu un dinamiskā sānsvere līdz 22,5° uz jebkuru sānu, kā arī minētās sānsveres vienlaikus ar dinamisku galsveri ir līdz 7,5° uz priekšgalu vai pakaļgalu. Administrācija pieļauj atkāpes no šiem leņķiem, ņemot vērā zvejas kuģa tipu, izmērus un ekspluatācijas apstākļus.

157. Galvenos dzeniekārtas mehānismus projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai normālas ekspluatācijas režīmā to radītās vibrācijas neradītu pārmērīgas spriedzes mehānismos.

158. Elektriskās iekārtas projektē un izgatavo tā, lai tās nodrošinātu:

158.1. sistēmu darbību, kas nepieciešama, lai kuģi uzturētu normālā ekspluatācijas un apdzīvojamības stāvoklī, neizmantojot avārijas enerģijas avotus;

158.2. zvejas kuģa drošībai būtisku sistēmu darbību, ja pārstājis strādāt galvenais elektroenerģijas avots;

158.3. zvejas kuģa un tā apkalpes aizsardzību no elektriskās strāvas iedarbības.

159. Administrācija pārliecinās, ka šo noteikumu 4.3.apakšnodaļas prasības ir vienveidīgi ieviestas un tiek pielietotas saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem.

160. Zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām papildus šo noteikumu 150.–268.punkta un 5.nodaļas prasībām ievēro 4.4.apakšnodaļas prasības.

161. Zvejas kuģi ar periodiski neapkalpojamām mašīntelpām izpilda visas administrācijas prasības, lai nodrošinātu, ka visi mehānismi strādā droši jebkuros ekspluatācijas apstākļos (arī zvejas kuģim veicot manevrus) un ir ieviesta atzīto organizāciju noteikumiem atbilstoša mehānismu regulāru pārbaužu un izmēģinājumu kārtība, lai nodrošinātu mehānismu drošu darbu.

162. Saskaņā ar atzīto organizāciju prasībām uz zvejas kuģa ir dokuments, kas apliecina, ka zvejas kuģis ir piemērots ekspluatācijai ar periodiski neapkalpojamu mašīntelpu.

 

4.2. Mehāniskās iekārtas

4.2.1. Mehānismi

163. Zvejas kuģa galvenos un palīgmehānismus, kam ir būtiska nozīme zvejas kuģa drošības un kustības nodrošināšanā, apgādā ar efektīviem vadības līdzekļiem.

164. Ja iekšdedzes dzinēja cilindra diametrs ir lielāks nekā 200 mm vai kartera tilpums ir lielāks nekā 0,6 m³, iekšdedzes dzinēju karterus aprīko ar atzīta tipa un pietiekama šķērsgriezuma laukuma redukcijas vārstiem, lai novērstu sprādziena iespēju.

165. Galvenos un palīgmehānismus, kā arī šo mehānismu daļas, tai skaitā spiediena traukus, kas ir pakļauti iekšējam spiedienam, aprīko ar līdzekļiem, kas nodrošina, ka pieļaujamais spiediens ekspluatācijas gaitā netiek pārsniegts.

166. Visus pievadus, vārpstas un to savienojumus, ko izmanto jaudas piegādei mehānismiem, kas nodrošina zvejas kuģa kustību, drošību un uz zvejas kuģa esošo cilvēku drošību, projektē un izgatavo tā, lai tie varētu izturēt maksimālās slodzes, kas varētu rasties jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.

167. Galvenos dzeniekārtas mehānismus, ja nepieciešams, arī palīgmehānismus, aprīko ar ierīcēm, kas tos automātiski izslēdz bojājumu gadījumā (piemēram, eļļošanas sistēmas defekti, kas ātri var radīt nopietnus bojājumus, pilnīgu salūšanu vai sprādzienu). Uzstāda avārijas signalizāciju, kas dod trauksmes signālu pirms mehānismu automātiskas apturēšanas. Administrācija atļauj izmantot līdzekļus, kas atslēdz automātiskās izslēgšanas ierīces. Ņemot vērā zvejas kuģa tipu un ekspluatācijas apstākļus, administrācija var atbrīvot no šīs prasības izpildes.

 

4.2.2. Atpakaļgaitas nodrošināšanas līdzekļi

168. Kuģi nodrošina ar pietiekamas jaudas atpakaļgaitas līdzekļiem, kas nodrošina pienācīgu zvejas kuģa vadību normālos ekspluatācijas apstākļos.

169. Pārbauda jūrā mehānismu spēju pietiekami īsā laika sprīdī mainīt dzenskrūves virzošā spēka virzienu un tādējādi pieņemami īsā ceļa posmā apturēt kuģi, kas iet ar maksimālo ekspluatācijas ātrumu.

 

4.2.3. Tvaika katli, barošanas sistēmas un tvaika vadi

170. Katru tvaika katlu un katru utilizācijas tvaika ģeneratoru aprīko vismaz ar diviem pietiekamas caurlaides spējas drošības vārstiem. Ņemot vērā tvaika katla vai utilizācijas tvaika ģeneratora ražību vai citus raksturlielumus, administrācija var atļaut saskaņā ar atzītas organizācijas noteikumiem uzstādīt tikai vienu drošības vārstu, ja tā ir pārliecināta, ka ir nodrošināta pietiekama aizsardzība pret pārmērīgi lielu spiedienu katlā.

171. Katru katlu, kas strādā ar šķidro kurināmo un ir paredzēts ekspluatācijai bez sardzes, aprīko ar drošības ierīcēm, kas atslēdz degvielas padevi un ieslēdz trauksmes signalizāciju, ja ūdens līmenis kļūst zemāks par pieļaujamo, rodas traucējumi gaisa padevē vai nodziest liesma.

172. Administrācija īpaši izvērtē tvaika katlu uzstādīšanu, lai nodrošinātu, ka barošanas sistēmas, kontroles mēraparāti un drošības aprīkojums atbilst atzītās organizācijas prasībām un nodrošina tvaika katlu, spiediena trauku un tvaika vadu drošību.

 

4.2.4. Sakari starp stūres māju un mašīntelpu

173. Paredz divus neatkarīgus sakaru līdzekļus starp stūres māju un vadības pulti mašīntelpā. Viens no tiem ir mašīnas telegrāfs. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem un galvenos dzeniekārtas mehānismus vada no stūres mājas, administrācija var atļaut izmantot sakaru līdzekļus, kas atšķiras no mašīnas telegrāfa.

174. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, bet lielāks par 15 metriem, nodrošina ar sakaru līdzekļiem saskaņā ar administrācijas noteikto.

 

4.2.5. Dzeniekārtas mehānismu vadība no stūres mājas

175. Ja dzeniekārtas mehānismu distances vadība tiek veikta no stūres mājas:

175.1. visos ekspluatācijas apstākļos, tai skaitā manevrējot, ātrums, dzenskrūves virzošā spēka virziens un maināmā soļa dzenskrūves solis ir pilnībā regulējami no stūres mājas;

175.2. šo noteikumu 175.1.apakšpunktā paredzēto distances vadību nodrošina ar vadības līdzekļiem, kas atbilst atzītu organizāciju noteikumiem un kuros, ja tas nepieciešams, paredz līdzekļus, kas izslēdz galveno dzeniekārtas mehānismu pārslodzes iespēju;

175.3. stūres mājā paredz no šo noteikumu 175.1.apakšpunktā noteiktajām ierīcēm neatkarīgu galveno dzeniekārtas mehānismu avārijas apturēšanas ierīci;

175.4. dzeniekārtas mehānismu distances vadība vienlaicīgi ir iespējama tikai no vienas vadības pults, ja ir atļauts izmantot savstarpēji saistītus vadības līdzekļus. Uz katras pults paredz indikāciju, kas norāda, no kādas pults dzeniekārtas mehānismus attiecīgajā brīdī vada. Vadības pārslēgšana starp stūres māju un mašīntelpu ir iespējama tikai mašīntelpā vai centrālajā mehānismu vadības pultī. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut, ka vadības pults mašīntelpā tiek izmantota tikai kā avārijas pults, ja ir ierīkota pietiekama kontroles un vadības sistēma stūres mājā;

175.5. stūres mājā uzstāda šo noteikumu 167.punktā paredzēto avārijas signalizāciju un indikatorus, kas fiksē:

175.5.1. dzenskrūves griešanās ātrumu un virzienu zvejas kuģiem ar fiksētā soļa dzenskrūvi;

175.5.2. dzenskrūves griešanās ātrumu un lāpstiņu stāvokli zvejas kuģiem ar maināmā soļa dzenskrūvi;

175.6. paredz iespēju galvenos dzeniekārtas mehānismus vadīt no vietējās vadības pults, ja pārstāj darboties kāds no distances vadības sistēmas elementiem;

175.7. ja administrācija neuzskata to par nevajadzīgu, distances vadības sistēmu projektē tā, lai, tai pārstājot darboties, atskanētu trauksmes signāls un tiktu saglabāts iepriekšējais ātrums un dzenskrūves virzošā spēka virziens, līdz mehānismu vadība tiek turpināta no vietējās vadības pults;

175.8. galveno mehānismu automātisko palaišanas mēģinājumu skaitu ierobežo, lai neizsmeltu palaišanas iespējas. Paredz brīdinājuma signalizāciju, kas norāda uz zemu gaisa spiedienu palaišanas sistēmā, bet kas ieslēdzas tādā gaisa spiedienā, kurā vēl ir iespējama galvenā dzinēja palaišana.

176. Ja galvenie mehānismi un ar tiem saistītie palīgmehānismi, tai skaitā galvenie elektroenerģijas avoti, ir apgādāti ar dažāda līmeņa automātiskām un distances vadības sistēmām un sardze veic nepārtrauktu mehānismu uzraudzību no centrālās vadības pults, centrālo vadības pulti projektē, aprīko un uzstāda tā, lai mehānismu darbs būtu tikpat drošs un efektīvs kā tad, ja tiktu veikta tieša mehānismu uzraudzība.

177. Automātiskajās palaišanas, vadības un kontroles sistēmās iekļauj automātisko sistēmu rokas atslēgšanas līdzekļus, ko var izmantot arī jebkura automātisko sistēmu elementa bojājuma gadījumā.

 

4.2.6. Saspiestā gaisa sistēmas

178. Paredz līdzekļus, kas novērš pārāk liela spiediena rašanās iespēju jebkurā saspiestā gaisa sistēmas daļā un tur, kur ir iespējama saspiestā gaisa iekļūšana gaisa kompresoru un dzesētāju apvalkos, radot bīstamu spiedienu. Visas sistēmas aprīko ar drošiem spiediena samazināšanas līdzekļiem.

179. Galveno iekšdedzes dzinēju palaišanas gaisa sistēmas pienācīgi aizsargā pret dzinēja liesmu nokļūšanu tajās un sprādziena iespēju gaisa cauruļvados.

180. Visi uzpildes gaisa cauruļvadi no palaišanas gaisa kompresoriem tiek izvadīti tieši uz palaišanas gaisa baloniem, bet visi palaišanas cauruļvadi no baloniem uz galvenajiem un palīgdzinējiem ir pilnīgi nošķirti no kompresoru cauruļvadiem.

181. Eļļas iekļūšanas iespēju saspiestā gaisa cauruļvados samazina līdz minimumam un paredz līdzekļus cauruļvadu attīrīšanai no šķidrumiem.

 

4.2.7. Degvielu, smērvielu un citu uzliesmojošu šķidrumu lietošanas kārtība

182. Par degvielu neizmanto naftas produktus ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C (slēgtā trauka tests). Izņēmums ir avārijas ģeneratori, kuros var izmantot degvielu ar uzliesmošanas temperatūru ne zemāku par 43 °C. Administrācija atļauj uz zvejas kuģa izmantot degvielu, ar uzliesmošanas temperatūru ne zemāku par 43 °C, ja ir izpildīti drošības pasākumi, kurus administrācija uzskata par pietiekamiem, un tiek ievērots nosacījums, ka telpās, kurās degviela tiek uzglabāta un izmantota, temperatūra vienmēr ir par 10 °C zemāka nekā degvielas uzliesmošanas temperatūra.

183. Paredz drošus un efektīvus līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā. Ja tiek izmantotas mērījamās caurules, to augšējos galus izvieto drošās vietās un aprīko ar piemērotiem noslēgšanas līdzekļiem. Var izmantot mēriekārtas no pietiekami bieza stikla, ja tās ir metāla apvalkos un ir uzstādīti automātiski noslēdzošie vārsti. Var izmantot cita tipa līdzekļus, lai noteiktu, cik daudz degvielas atrodas katrā tankā, nodrošinot, ka to kļūdas vai tanka pārpildīšanās dēļ nevar notikt degvielas noplūde.

184. Izmanto līdzekļus, kas nepieļauj pārāk liela spiediena rašanos naftas produktu tankā un degvielas sistēmas daļā, tai skaitā uzpildes caurulēs. Redukcijas vārstiem, gaisa un pārplūdes caurulēm jāatslogo sistēmu drošā vietā un veidā.

185. Uz degvielas caurulēm, kuru bojājuma gadījumā var notikt degvielas noplūde no augstāk par zvejas kuģa dubulto dibenu izvietotiem degvielas tankiem, tieši pie šiem tankiem uzstāda vārstus, kuri ugunsgrēka gadījumā telpā, kurā izvietoti minētie tanki, ir noslēdzami no drošas vietas ārpus šīs telpas. Atsevišķos gadījumos, ja degvielas tanki ir izvietoti dzenvārpstas vai cauruļu tuneļos vai citās līdzīgās vietās, pie tiem uzstāda vārstus, bet ugunsgrēka gadījumā jābūt iespējai noslēgt degvielas padevi uz tiem ar citu vārstu, kas izvietots papildus uz caurules vai caurulēm ārpus šāda tuneļa vai tam līdzīgas vietas. Ja šāds papildu vārsts ir uzstādīts mašīntelpā, jābūt iespējai to noslēgt no vietas ārpus mašīntelpas.

186. Degvielas sūkņi ir atdalīti no visām pārējām sistēmām. Degvielas sūkņus aprīko ar redukcijas vārstiem. Ja degvielas tanki tiek izmantoti arī kā balasta tanki, paredz drošus līdzekļus, lai atdalītu balasta un degvielas sistēmas.

187. Degvielas tankus izvieto tā, lai sūces vai pārplūdes gadījumā degviela nenonāktu uz sakarsētām virsmām. Veic pasākumus, kas novērš iespēju, ka degviela, kas varētu zem spiediena izšļākties no sūkņiem, filtriem, sildītājiem, nonāk uz sakarsētām virsmām.

188. Degvielas caurules, vārstus un pārējo armatūru izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, elastīgas caurules izmanto minimāli. Elastīgās caurules un to gala savienojumi ir ar adekvātu izturību un izgatavoti no atzītiem ugunsdrošiem materiāliem vai apšūti ar ugunsdroša materiāla apšuvumu saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem.

189. Vietās, kur tas ir nepieciešams, uz degvielas un eļļas cauruļvadiem uzstāda apvalkus vai izmanto citus līdzekļus, lai novērstu degvielas vai eļļas nokļūšanu uz sakarsētām virsmām vai mehānismu gaisa iesūkšanas kolektoros. Pieļaujams minimāls savienojumu skaits cauruļvados.

190. Ja iespējams, degvielas tanki ir zvejas kuģa konstrukcijas daļa un tie ir izvietoti ārpus A kategorijas mašīntelpām. Ja degvielas tankus, kuri nav dubultdibena tanki, nepieciešams izvietot mašīntelpā vai tai līdzās, vismaz viena šī tanka vertikālā siena sakrīt ar mašīntelpu norobežojošu starpsienu un vēlams, lai tā būtu kopēja ar šajā rajonā izvietoto dubultdibena tanku sienu. Šādu degvielas tanku virsma mašīntelpā ir iespējami mazāka.

191. Degvielas tankos, kas ir izvietoti A kategorijas mašīntelpās, nedrīkst atrasties degviela ar uzliesmošanas temperatūru, zemāku par 60 °C. Izvairās no atsevišķi stāvošu degvielas tanku izvietošanas ugunsbīstamās vietās un īpaši A kategorijas mašīntelpās. Ja ir atļauta atsevišķi stāvošu degvielas tanku uzstādīšana, tos uzstāda uz pietiekama izmēra hermētiska paliktņa, kuru drenāžas caurule savieno ar netīrās degvielas tanku.

192. Mašīntelpās nodrošina pietiekamu ventilāciju, lai ekspluatācijas apstākļos mašīntelpā neuzkrātos degvielas tvaiki.

193. Aprīkojums cirkulācijas eļļošanas sistēmās izmantojamās eļļas uzglabāšanai un izmantošanai atbilst atzīto organizāciju noteikumiem. Šis aprīkojums A kategorijas mašīntelpās un, ja iespējams, arī citās mašīntelpās atbilst vismaz šo noteikumu 182., 184., 187., 188. un 189.punkta prasībām un, ja saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem nepieciešams, arī 183. un 185.punkta prasībām. Ir atļauta mērstiklu izmantošana eļļošanas sistēmās, ja ir eksperimentāli pierādīts, ka šie stikli ir pietiekami ugunsdroši.

194. Nodrošina, ka degtspējīga aprīkojuma hidraulikas eļļa, kā arī eļļa, kas nav norādīta šo noteikumu 193.punktā un paredzēta vadības un apkures sistēmām, tiek uzglabāta un izmantota atbilstoši atzīto organizāciju prasībām. Vietās, kur atrodas potenciāli uzliesmošanas avoti, šis aprīkojums atbilst vismaz 183. un 187.punkta prasībām un attiecībā uz izturību un konstrukciju arī 184., 188. un 189.punkta prasībām.

195. Degvielu un uzliesmot spējīgas eļļas neuzglabā priekšējā pīķa tankos.

 

4.2.8. Atsūknēšanas sistēma

196. Kuģi aprīko ar efektīvu atsūknēšanas sistēmu, kas visos ekspluatācijas apstākļos spēj atsūknēt zvejas kuģa hermētisko nodalījumu (degvielas un ūdens tanku), zvejas kuģim esot gan uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri un galsveri. Veic visu nepieciešamo, lai ūdens brīvi nokļūtu pie iesūkšanas radziņiem. Pieļaujams atsevišķos zvejas kuģa nodalījumos neuzstādīt atsūknēšanas līdzekļus, ja administrācija uzskata, ka tas nevar negatīvi iespaidot zvejas kuģa drošību.

197. Uz katra zvejas kuģa paredz vismaz divus atsūknēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu, viens no tiem var būt ar piedziņu no galvenā dzinēja. Kā atsūknēšanas sūkņus izmanto balasta sūkņus vai citus universālas nozīmes sūkņus ar pietiekamu jaudu.

198. Atsūknēšanas sūkņa jaudu nodrošina tādu, lai tas galvenajā atsūknēšanas maģistrālē radītu ūdens plūsmu ar ātrumu vismaz divi metri sekundē. Galvenās atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējais diametrs ir vismaz šāds:

d = 25 + 1,68 L(B + D), kur

d — iekšējais diametrs milimetros;

L, B un D — iekšējais diametrs metros.

Saskaņā ar formulu noteikto atsūknēšanas maģistrāles cauruļu iekšējo diametru noapaļo līdz tuvākajam administrācijai pieņemamam standarta izmēram.

199. Katru šajos noteikumos paredzēto atsūknēšanas sūkni tieši pievieno pie iesūkšanas radziņiem mašīntelpas labās un kreisās puses bilžās. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 75 metriem, tikai viens atsūknēšanas sūknis ir tieši pievienots pie iesūkšanas radziņiem mašīntelpas bilžās.

200. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu iekšējais diametrs nav mazāks par 50 mm. Atsūknēšanas sistēmas cauruļu izmērus un izvietojumu nosaka tādu, lai atsūknēšanas sūkņa jaudu var pilnībā izmantot jebkura zvejas kuģa nodalījuma atsūknēšanai (no triecienstarpsienas līdz pakaļējā pīķa starpsienai).

201. Ar administrācijas piekrišanu bilžu ežektoru kopā ar neatkarīgas piedziņas augstspiediena jūras ūdens sūkni uzskata par vienu no šo noteikumu 197.punktā noteiktajiem atsūknēšanas sūkņiem.

202. Uz zvejas kuģiem, kur zivju apstrādes dēļ slēgtās telpās uzkrājas daudz ūdens, paredz atbilstošu drenāžas sistēmu.

203. Caur degvielas, balasta vai dubultā dibena tankiem neliek atsūknēšanas sistēmas cauruļvadus, ja vien tie nav ievietoti hermētiskos, izturīgas tērauda konstrukcijas tuneļos.

204. Atsūknēšanas un balasta sistēmas veido tā, lai caur tām jūras vai balasta ūdens nevarētu nokļūt kravas telpās, mašīntelpās vai arī no viena ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma citā. Atsūknēšanas sistēmas iesūkšanas radziņus, kuri ir pievienoti sūknim, kas sūknē jūras vai balasta ūdeni, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem vai krāniem, kas nevar būt vienlaicīgi atvērti uz bilžām un jūras ūdens sūknēšanai vai uz bilžām un balasta tankiem. Arī atsūknēšanas sistēmas vārstu kārbās uzstāda neatgriezeniskus vārstus.

205. Atsūknēšanas sistēmas caurules, kas šķērso triecienstarpsienu, aprīko ar piespiedu noslēgšanas līdzekļiem ar distances vadību no darba klāja un indikatoru, kas norāda vārsta stāvokli. Ja vārsts ir uzstādīts starpsienas pakaļgala pusē un ir pieejams visos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos, atļauts vārstu neaprīkot ar distances vadību.

 

4.2.9. Stūres iekārta

206. Kuģi aprīko ar atzītu organizāciju prasībām atbilstošu galveno stūres pievadu un rezerves stūres pievadu. Galveno pievadu un rezerves stūres pievadu konstruē tā, lai viena pievada darbība neapstātos, ja pārstāj darboties otrs pievads (cik tas praktiski iespējams).

207. Ja galvenais stūres pievads sastāv no diviem vai vairākiem spēka agregātiem un, pārstājot darboties kādam no šiem spēka agregātiem, galvenais stūres pievads spēj nodrošināt stūres darbību atbilstoši šo noteikumu 215.punkta prasībām, nav nepieciešams uzstādīt rezerves stūres pievadu. Katru spēka agregātu darbina caur atsevišķu kontūru.

208. Ja stūres pievadu darbina no enerģijas avota, stūres mājā ir stūres stāvokļa rādītājs. Stūres stāvokļa rādītājs darbojas neatkarīgi no stūres pievada vadības sistēmas.

209. Jebkura stūres pievada defekta gadījumā stūres mājā nodrošina trauksmes signāla iedarbināšanu.

210. Stūres mājā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu dzinēju darba indikatorus. Elektrodzinējiem un elektroķēdēm paredz aizsardzību pret īssavienojumu, kā arī brīdinājuma signalizāciju par pārslodzi un elektroapgādes traucējumiem. Ja ierīko aizsardzību pret pieļaujamās strāvas pārsniegšanu, to aprēķina vismaz dubultam aizsargājamās ķēdes vai dzinēja pilnas slodzes strāvas stiprumam. Aizsardzībai jāiztur atbilstošās palaišanas strāvas.

211. Galveno stūres pievadu projektē pietiekami izturīgu un atbilstošu, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību ar maksimālu ekspluatācijas ātrumu. Galveno stūres pievadu un stūres vārpstu projektē tā, lai tie nesabojātos, zvejas kuģim virzoties atpakaļgaitā ar maksimālo ātrumu vai manevrējot zvejas laikā.

212. Galvenajam stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā, ja zvejas kuģim ir lielākā atļautā iegrime un lielākais ekspluatācijas ātrums. Galvenā stūres pievada jauda ir pietiekama, lai stūres pārlikšana no 35° vienā bortā līdz 35° otrā bortā minētajos apstākļos būtu veicama ne ilgāk par 28 sekundēm. Lai izpildītu šos nosacījumus, ja nepieciešams, uzstāda stūres pievada spēka agregātus.

213. Galvenā stūres pievada spēka agregātu konstruē tā, lai to var iedarbināt no stūres mājas ar roku vai tas iedarbojas automātiski, kad atjaunojas jaudas padeve pēc tās atslēgšanās.

214. Rezerves stūres pievads ir pietiekami izturīgs un atbilstošs, lai nodrošinātu zvejas kuģa vadību, ja tas brauc ar attiecīgu ātrumu, kā arī lai tas būtu ātri iedarbināms avārijas situācijā.

215. Rezerves stūres pievadam jānodrošina stūres pārlikšana no 15° vienā bortā līdz 15° otrā bortā 60 sekunžu laikā, zvejas kuģim ejot ar pusi no maksimālā ekspluatācijas ātruma vai ar septiņu mezglu ātrumu (izvēlas lielāko). Lai izpildītu šo nosacījumu, ja nepieciešams, rezerves stūres pievadam uzstāda spēka agregātu. Ja šis spēka agregāts darbojas no elektroenerģijas, avārijas enerģijas avotam jābūt spējīgam darbināt palīgmehānismus stūres aktivizēšanai vismaz 10 minūtes.

216. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, nodrošina elektrisko un elektrohidraulisko stūres pievadu barošanu no vismaz divām neatkarīgām ķēdēm un katru pieslēdz tieši galvenajam sadales dēlim.

 

4.2.10. Mehāniķu trauksmes signāls

217. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aprīko ar mehāniķu trauksmes signālu, kuru var ieslēgt no dzinēju vadības pults un kurš ir labi dzirdams mehāniķu kajītēs, kopkajītēs, ēdamtelpās, smēķēšanas vietās un uz slēgtajiem darba klājiem.

 

4.2.11. Saldēšanas sistēmas loma saglabāšanai

218. Saldēšanas sistēmas projektē, izgatavo, pārbauda un uzstāda atbilstoši administrācijas prasībām, ņemot vērā sistēmu drošību un hlora fluora oglekļu (CFC_s) vai citu ozona slāni sagraujošu vielu (kas ir kaitīgas cilvēka veselībai vai apkārtējai videi) izmešu daudzumu un koncentrāciju.

219. Saldēšanas sistēmās atļauts izmantot tikai administrācijas atzītus aukstuma aģentus. Metilhlorīdu vai CFC_s, kuru ozona slāņa noārdīšanas potenciāls ir augstāks nekā 5 % no CFC-11, aizliegts izmantot par aukstuma aģentu.

220. Saldēšanas iekārtas atbilstoši aizsargā pret vibrāciju, izplešanos, saraušanos un sprādzieniem, kā arī aprīko ar automātisku aizsardzības sistēmu, kura nepieļauj bīstamu temperatūras un spiediena maiņu.

221. Saldēšanas sistēmas, kurās kā aukstuma aģentu izmanto toksiskas vai viegli uzliesmojošas vielas, aprīko ar drenāžas sistēmām, kas minētās vielas izvada uz vietām, kur aukstuma aģents vairs nerada briesmas zvejas kuģim vai cilvēkiem uz tā.

222. Visus zvejas kuģa nodalījumus, kuros izvieto saldēšanas sistēmas mehānismus (tai skaitā kondensatorus un gāzes tankus, kuros tiek uzglabāti toksiski aukstuma aģenti), atdala no pārējiem nodalījumiem ar gāzes necaurlaidīgām starpsienām. Katru šādu nodalījumu aprīko ar gāzes noplūdes atklāšanas sistēmu, kuras indikators izvietots blakus telpā pie ieejas saldēšanas mehānismu nodalījumā. Saldēšanas mehānismu nodalījumus aprīko ar neatkarīgu ventilācijas sistēmu un ūdens sprinkleru sistēmu.

223. Ja, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus, tāds izvietojums nav praktiski iespējams, saldēšanas sistēmu var izvietot zvejas kuģa mašīntelpā. Šajā gadījumā izmanto tikai tādu aukstuma aģenta daudzumu, kas, pat visai gāzei izplūstot, nevar būt bīstams mašīntelpā strādājošiem cilvēkiem, kā arī uzstāda signalizāciju, kura brīdina, ja noplūdes dēļ nodalījumā izveidojas bīstama gāzu koncentrācija.

224. Lai novērstu cilvēku ieslēgšanas iespēju saldēšanas mehānismu telpās, signalizāciju no šīm telpām izvieto stūres mājā vai centrālajā vadības pultī. Vismaz viena izeja no saldēšanas mehānismu telpām ir atverama no iekšpuses. Ja tas ir praktiski iespējams, izejas no telpām, kurās atrodas ar toksisku vai viegli uzliesmojošu gāzi darbojošās saldēšanas iekārtas, nedrīkst ierīkot tā, lai tās tieši vestu uz dzīvojamām telpām.

225. Ja saldēšanas iekārtā izmanto cilvēkam kaitīgu gāzi, paredz vismaz divus elpošanas aparātus. Vienu no tiem izvieto vietā, kur ir minimāla varbūtība, ka aukstuma aģenta noplūdes dēļ aparāts nebūs pieejams. Šim nolūkam var izmantot elpošanas aparātus, kas iekļauti zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumā, ja tie ir izvietoti tā, ka tos var izmantot abiem mērķiem. Elpošanas aparātus apgādā ar rezerves cilindriem.

226. Uz zvejas kuģa ir sīkas instrukcijas par saldēšanas iekārtu drošu ekspluatāciju un rīcību avārijas situācijās.

 

4.3. Elektriskās iekārtas

4.3.1. Galvenais elektroenerģijas avots

227. Ja elektriskā jauda ir vienīgais līdzeklis, kas nodrošina zvejas kuģa kustībai un drošībai būtisku palīgmehānismu darbību, kuģi aprīko ar galveno elektroenerģijas avotu, kas sastāv vismaz no diviem ģeneratoriem, no kuriem vienu var darbināt ar galveno dzinēju. Saskaņā ar atzīto organizāciju noteikumiem, administrācija var akceptēt citas iekārtas ar līdzvērtīgu elektroenerģijas ražotspēju.

228. Ģeneratoru jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu šo noteikumu 158.1.apakšpunktā noteiktās funkcijas, izņemot zvejai un zivju apstrādei nepieciešamās jaudas, ja vienu no ģeneratoriem aptur. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, elektriskā jauda ir pietiekama to iekārtu darbam, kuras nodrošina zvejas kuģa kustību un drošību, ja viens no ģeneratoriem apstājas.

229. Zvejas kuģa galveno elektroenerģijas avotu projektē tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 158.1.apakšpunktā noteikto funkciju izpildi neatkarīgi no galvenā dzinēja vai dzenvārpstas griešanās ātruma un virziena.

230. Ja šo noteikumu 4.3.1.apakšnodaļā paredzētās elektroapgādes sistēmas būtiska sastāvdaļa ir transformatori, sistēmu konstruē tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādes nepārtrauktību.

231. Galveno apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots galvenais elektroenerģijas avots (tai skaitā arī transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārtrauktu darboties avārijas apgaismošanas sistēma.

232. Avārijas apgaismošanas sistēmu konstruē tā, lai ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā telpā vai telpās, kur izvietots avārijas elektroenerģijas avots (tai skaitā transformatori, ja tie tiek izmantoti), nepārstātu darboties galvenā apgaismošanas sistēma.

233. Ja zvejas kuģim ir tikai elektriski ieslēdzamas navigācijas ugunis, to darbību nodrošina no atsevišķa sadales dēļa, nodrošinot piemērotu veidu, kā kontrolēt šo uguņu darbību.

 

4.3.2. Avārijas elektroenerģijas avots

234. Paredz autonomu avārijas elektroenerģijas avotu, ko saskaņā ar administrācijas prasībām izvieto virs zemākās ekspluatācijas ūdenslīnijas ārpus mašīntelpām. Autonomais avārijas elektroenerģijas avots spēj darboties, ja ugunsgrēka, applūšanas vai cita iemesla dēļ pārtrauc darboties galvenās elektroiekārtas.

235. Ņemot vērā palaišanas strāvas stiprumu un atsevišķu slodžu mainīgumu, avārijas elektroenerģijas avots nodrošina vienlaicīgu vismaz trīs stundu darbu (uz kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku — astoņu stundu darbu) šādām iekārtām:

235.1. šo noteikumu 1034.1.1., 1034.1.2. un 1034.2.apakšpunktā noteiktajām ultraīsviļņu radioiekārtām un, ja tādas ir, arī šādām radioiekārtām:

235.1.1. šo noteikumu 1036.1., 1036.2., 1037.2.1., 1037.2.2. un 1037.3.apakšpunktā noteiktajām vidējo viļņu radioiekārtām;

235.1.2. šo noteikumu 1037.1.apakšpunktā noteiktajai zvejas kuģa−zemes stacijai;

235.1.3. šo noteikumu 1038.1.apakšpunktā noteiktajām vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtām.

235.2. zvejas kuģa iekšējām sakaru iekārtām, ugunsgrēka atklāšanas sistēmām un signalizācijai, kas nepieciešama avārijas gadījumos;

235.3. signālugunīm un avārijas apgaismojumam:

235.3.1. glābšanas līdzekļu nolaišanas vietās, tai skaitā arī jūras apgaismojumam;

235.3.2. koridoros, uz trapiem un pie izejām;

235.3.3. telpās, kurās izvietoti mehānismi vai avārijas enerģijas avoti;

235.3.4. vadības pultīs;

235.3.5. zivju apstrādes telpās;

235.4. ugunsdzēsības sūknim, ja tāds ir.

236. Avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators vai akumulatoru baterijas. Avārijas enerģijas avotu, kā arī signālugunis un avārijas apgaismojumu pastāvīgi uztur labā darba kārtībā un regulāri testē.

237. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir dīzeļģenerators, to aprīko ar neatkarīgu degvielas padeves sistēmu un administrācijas prasībām atbilstošu palaišanas iekārtu. Ja nav paredzēts otrs neatkarīgs avārijas ģeneratora palaišanas līdzeklis, vienīgo palaišanas enerģijas avotu aizsargā, lai to nevarētu izmantot, veicot atkārtotus iedarbināšanas mēģinājumus ar automātisko palaišanas sistēmu.

238. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir akumulatoru baterija, tā bez uzlādēšanas ir spējīga izturēt avārijas slodzi, saglabājot izlādēšanās perioda laikā spriegumu +12 % no nominālā. Ja galvenā elektroenerģijas sistēma ir bojāta, šī akumulatoru baterija automātiski pieslēdzas pie avārijas slēgdēļa un nekavējoties apgādā ar enerģiju šo noteikumu 235.2. un 235.3.apakšpunktā noteiktos patērētājus. Avārijas slēgdēli aprīko ar rokas slēdzi, ar kuru akumulatoru bateriju var pieslēgt, ja ir bojāta automātiskā pieslēgšanas sistēma.

239. Avārijas slēgdēli uzstāda iespējami tuvu avārijas elektroenerģijas avotam saskaņā ar šo noteikumu 234.punkta prasībām. Ja avārijas elektroenerģijas avots ir ģenerators, avārijas slēgdēli uzstāda tajā pašā vietā, ja vien tas negatīvi neietekmē slēgdēļa darbu. Galveno slēgdēli un avārijas slēgdēli uzstāda tā, lai tos vienlaicīgi nevarētu sabojāt ugunsgrēks vai ūdens ieplūšana. Slēgdēļi ir nepārprotami marķēti. Drošinātāju kārbas un drošinātāju turētājus regulāri pārbauda, lai pārliecinātos, ka ir lietoti pareizās vērtības drošinātāji.

240. Uz kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, uzstādīto akumulatoru bateriju izvieto labi ventilējamā telpā. Akumulatoru bateriju neuzstāda telpā, kurā atrodas avārijas slēgdēlis. Uz avārijas slēgdēļa vai dzinēju vadības pults uzstāda indikatoru, kas brīdina, ka baterijas, kuras ir avārijas elektroenerģijas avots, izlādējas. Normālā darba stāvoklī avārijas slēgdēlis saņem elektroenerģiju no galvenā slēgdēļa caur fīderi, kuram uz galvenā slēgdēļa ir aizsardzība pret pārslodzēm un īssavienojumu. Avārijas slēgdēli konstruē tā, lai tad, ja pārstāj darboties galvenais elektroenerģijas avots, automātiski pieslēgtos avārijas elektroenerģijas apgāde. Ja sistēma ir paredzēta arī atgriezeniskām operācijām, fīderim arī uz avārijas slēgdēļa nodrošina aizsardzību vismaz pret īssavienojumu.

241. Avārijas ģeneratoru, dzinēju, kas to piedzen, un akumulatoru baterijas konstruē tā, lai tie varētu strādāt ar pilnu slodzi, gan zvejas kuģim esot uz līdzena ķīļa, gan ar sānsveri līdz 22,5° uz jebkuru bortu, gan vienlaicīgu galsveri līdz 10° uz priekšgalu vai pakaļgalu, gan jebkurā šo leņķu kombinācijā norādītajās robežās.

242. Avārijas elektroenerģijas avotus un automātisko palaišanas aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai zvejas kuģa apkalpe tos varētu pārbaudīt, zvejas kuģim esot ekspluatācijā.

 

4.3.3. Aizsardzība pret šoku, ugunsgrēku vai citām briesmām

243. Elektrodzinēju un aprīkojuma atklātas metāla daļas, kurām nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kuras bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē, izņemot gadījumus, ja elektrodzinēji un iekārtas:

243.1. strādā ar līdzstrāvu, kuras spriegums nepārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidēji kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 55 V, bez tam, lai iegūtu šo spriegumu, netiek izmantoti autotransformatori;

243.2. strādā ar strāvu, kuras spriegums nepārsniedz 250 V no izolētiem drošības transformatoriem, kas baro tikai vienu patērētāju;

243.3. ir izgatavoti saskaņā ar dubultās izolācijas principu.

244. Atļauts izmantot tikai tādu pārnēsājamo elektrisko aprīkojumu, kas strādā ar drošu spriegumu. Šī aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nevajadzētu būt zem sprieguma, bet kas bojājumu gadījumā var nonākt zem sprieguma, iezemē. Administrācija pieprasa papildu drošības pasākumus attiecībā uz pārnēsājamām elektriskajām lampām, instrumentiem un citu līdzīgu aprīkojumu, ko izmanto šaurās vai mitrās telpās, kur īpašu bīstamību rada paaugstināta vadītspēja.

245. Visus elektriskos aparātus izgatavo un uzstāda tā, lai, tos pareizi apkalpojot un tiem pieskaroties, nerastos traumas.

246. Galveno un avārijas slēgdēļus konstruē tā, lai apkalpojošajam personālam nodrošinātu vieglu un drošu pieeju pie aparātiem un ierīcēm. Slēgdēļu aizmugures un sānu, ja nepieciešams, arī priekšējos paneļus atbilstoši nožogo. Slēgdēļu priekšējā panelī nedrīkst uzstādīt vaļējus elementus, kas ir zem lielāka sprieguma attiecībā pret zemi nekā administrācijas noteiktais. Slēgdēļu priekšā un aizmugurē, kur tas nepieciešams, uzstāda dielektriskus paklājus vai režģi. Galveno un avārijas slēgdēļus attiecīgi marķē.

247. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, aizliegts izmantot zvejas kuģa korpusu kā otru vadu spēka, apgaismes un apkures elektrotīkliem.

248. Šī prasība neizslēdz iespēju, saskaņojot ar administrāciju, izmantot:

248.1. katoda pretkorozijas aizsardzības sistēmas;

248.2. ierobežotas un vietēji iezemētas sistēmas;

248.3. izolācijas līmeņa kontroles iekārtas, ja noplūdes strāvas vissliktākajos apstākļos nepārsniedz 30 mA.

249. Ja zvejas kuģa korpusu izmanto kā otro vadu, visi gala atzarojumi (t.i., visas ķēdes, kas ir pieslēgtas pēc pēdējās aizsargierīces) sastāv no diviem vadiem, kā arī tiek veikti īpaši ar administrāciju saskaņoti drošības pasākumi.

250. Ja spēka, apgaismes vai apkures ķēdēm izmanto neiezemētu primāro vai sekundāro strāvas sadales sistēmu, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi.

251. Ja strāvas sadales sistēma ir izveidota saskaņā ar šo noteikumu 243.punkta nosacījumiem un izmanto līdzstrāvu, kuras spriegums pārsniedz 55 V, vai maiņstrāvu, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem pārsniedz 55 V, paredz ierīci, kas nodrošina nepārtrauktu izolācijas līmeņa kontroli attiecībā pret zemi un dod skaņas vai gaismas signālu, ja izolācijas līmenis kļūst nepieļaujami zems.

252. Ja ierobežota garuma sadales sistēma strādā no līdzstrāvas, kuras spriegums nepārsniedz 250 V, vai maiņstrāvas, kuras vidējais kvadrātiskais spriegums starp vadītājiem nepārsniedz 250 V, tās atbilstības nepieciešamību šo noteikumu 243.punkta prasībām nosaka administrācija.

253. Izņemot atsevišķus gadījumus, ko administrācija pieļauj izņēmuma kārtā, kabeļu metāla aizsargapvalki un bruņas ir elektriski nepārtraukti un iezemēti.

254. Visi elektrokabeļi un vadi ir ar zemu liesmu izplatīšanās spēju un tos uzstāda tā, lai netiktu mazinātas šīs īpašības. Administrācija īpašos gadījumos (piemēram, augstfrekvences radioiekārtās) atļauj izmantot kabeļus, kas neatbilst minētajai prasībai.

255. Elektrokabeļus un vadus, ko izmanto atbildīgās vai avārijas spēka elektroķēdēs, kā arī apgaismojuma nodrošināšanai, zvejas kuģa iekšējiem sakariem un signalizācijai, cik tas praktiski iespējams, instalē ārpus kambīzes, A kategorijas mašīntelpām un citām augstas ugunsbīstamības riska zonām, kā arī veļas mazgātavas, zivju apstrādes telpām un citām telpām ar paaugstinātu mitrumu. Ja kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas slēgdēli, instalēti caur augstas ugunsbīstamības riska zonām, tie ir ugunsizturīga tipa. Šie kabeļi, ja tas iespējams, ir instalēti tā, lai tie nevarētu tikt bojāti, starpsienām sakarstot, ja blakus telpā izcēlies ugunsgrēks.

256. Saskaņā ar administrācijas prasībām veic īpašus drošības pasākumus, ja bojāti kabeļi bīstamajās zonās var radīt ugunsgrēka vai sprādziena draudus.

257. Vadus nostiprina tā, lai novērstu to pārrīvēšanās vai cita bojājuma iespēju.

258. Visus pieslēgumus un savienojumus veic tā, lai saglabātos kabeļu oriģinālās elektriskās, mehāniskās, liesmu neizplatīšanas īpašības un, kur tas ir nepieciešams, arī ugunsizturīgums.

259. Saldēšanas iekārtu telpās instalē kabeļus, kas ir izturīgi pret zemu temperatūru un mitruma iedarbību.

260. Elektriskās ķēdes aizsargā no īssavienojuma. Tās aizsargā arī pret pārslodzi, izņemot šo noteikumu 4.2.9.apakšnodaļā paredzētos gadījumus un gadījumus, kad administrācija pieļauj izņēmumus.

261. Vietās, kur uzstāda aizsardzības ierīces pret pārslodzi, ir norādīti šo ierīču nomināli vai uzstādītie raksturlielumi.

262. Apgaismošanas ierīces uzstāda tā, lai nepieļautu tām pārmērīgi sakarst un bojāt vadus vai citus apkārtējos materiālus.

263. Ja apgaismošanas un spēka ķēdes beidzas telpās, kurās pastāv ugunsbīstamības vai sprādziena risks, attiecīgos slēdžus ierīko ārpus šīm telpām.

264. To telpu konstrukcija un ventilācija, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, atbilst administrācijas prasībām.

265. Telpās, kurās uzglabā akumulatoru baterijas, neizvieto elektrisko vai cita veida aprīkojumu, kas var aizdedzināt uzliesmojošus tvaikus, izņemot šo noteikumu 267.punktā paredzētos gadījumus.

266. Akumulatoru baterijas neuzglabā dzīvojamās telpās, izņemot gadījumu, ja tās ir ievietotas hermētiskā konteinerā.

267. Telpās, kur iespējama uzliesmojošu maisījumu uzkrāšanās, un telpās, kas paredzētas akumulatoru bateriju uzglabāšanai, neuzstāda elektroiekārtas, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šīs elektroiekārtas ir:

267.1. nepieciešamas ekspluatācijas mērķiem;

267.2. tāda tipa, kas izslēdz uzliesmojošo maisījumu aizdedzināšanas iespēju;

267.3. paredzētas tieši šai telpai;

267.4. paredzētas izmantošanai putekļu, tvaiku un gāzu uzkrāšanās vietās.

268. Visus koka mastus un stengas aprīko ar zibens novadītājiem. Ja zvejas kuģis ir izgatavots no materiāliem, kas nevada elektrību, zibens novadītājus ar piemērotiem vadiem pievieno vara plāksnei, kas ir piestiprināta zvejas kuģa korpusam iespējami zemāk zem ūdenslīnijas.

 

4.4. Periodiski neapkalpojamas mašīntelpas

4.4.1. Ugunsdrošība. Ugunsgrēka novēršana

269. Īpašu vērību pievērš augstspiediena degvielas caurulēm. Ja ir iespējams, noplūdušo degvielu no šo cauruļu sistēmām savāc piemērotā drenāžas tankā, ko aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par tanka pārpildīšanos.

270. Ja degvielas patēriņa cisternas piepildās automātiski vai ar distances vadību, veic pasākumus, lai nenotiktu degvielas noplūde cisternu pārpildīšanās dēļ. Līdzīgus pasākumus veic attiecībā uz visu aprīkojumu, kas automātiski darbojas ar uzliesmojošiem šķidrumiem (piemēram, degvielas separatoru, ko, ja tas ir praktiski iespējams, izvieto speciālā separatoriem un to sildītājiem paredzētā telpā).

271. Ja degvielas patēriņa cisternas ir aprīkotas ar sildītājiem, tiek uzstādīta signalizācija, kas dod brīdinājuma signālu par degvielas uzliesmošanas temperatūras pārsniegšanu.

272. Mašīntelpās instalē atzītu, atbilstoši paškontroles principam veidotu ugunsgrēka atklāšanas sistēmu, kurā ir paredzētas ierīces sistēmas periodiskām pārbaudēm.

273. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmā iekļauj gan vizuālo, gan skaņas signalizāciju stūres mājā un citās telpās, kur zvejas kuģa apkalpe to varētu dzirdēt un redzēt laikā, kad zvejas kuģis ir ostā.

274. Ugunsgrēka atklāšanas sistēmu automātiski nodrošina ar barošanu no avārijas enerģijas avota, kad galvenais enerģijas avots pārstāj darboties.

275. Iekšdedzes dzinējus ar jaudu 2500 kW un lielāku aprīko ar kartera eļļas tvaiku koncentrācijas rādītājiem vai dzinēja gultņu temperatūras kontroles sistēmu, vai citām līdzvērtīgām ierīcēm.

276. Uz zvejas kuģa uzstāda administrācijas prasībām un noteikumu V/22 un V/40 prasībām atbilstošu stacionāro ugunsdzēsības sistēmu.

277. Lai būtu iespējams nekavējoties padot ūdeni no galvenās ugunsdzēsības sistēmas, uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, veic šādus pasākumus:

277.1. nodrošina iespēju iedarbināt galvenos ugunsdzēsības sūkņus no stūres mājas un no ugunsdzēsības vadības pults, ja tāda ir ierīkota;

277.2. nodrošina pastāvīga spiediena uzturēšanu galvenajā ugunsdzēsības sistēmā un nodrošina to pret aizsalšanu.

278. Mašīntelpu hermetizācija ugunsgrēka gadījumā, ugunsdzēsības sistēmu vadības izvietojums un centralizācija, šo noteikumu 4.4.6.apakšnodaļā paredzētās noslēgšanas ierīces, ventilācija, degvielas sūkņi un šo iekārtu uzturēšana atbilst administrācijas prasībām. Administrācija var pieprasīt apgādāt kuģi ar ugunsdzēšanas iekārtām un aprīkojumu, kā arī ar elpošanas aparātiem papildu attiecīgajām šo noteikumu 5.nodaļas prasībām.

 

4.4.2. Aizsardzība pret ūdens ieplūšanu

279. Mašīntelpas bilžās uzstāda sateču ūdeņu līmeņa signalizāciju, kas nosaka sateču ūdeņu uzkrāšanos, ja zvejas kuģim ir normāla sānsvere un galsvere, un ieslēdz vizuālu un skaņas brīdinājuma signālu vietās, kur atrodas pastāvīga sardze.

280. Vārstiem, caur kuriem jūras ūdens tiek iesūknēts un izsūknēts zemāk par zvejas kuģa ūdenslīniju vai caur kuriem notiek sateču ūdeņu ežektora darbs, vadības ierīces izvieto tādās vietās, lai būtu pietiekami daudz laika tās izmantot, ja nodalījumā ieplūst ūdens.

 

4.4.3. Sakari

281. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, vienam no šo noteikumu 4.2.4.apakšnodaļā paredzētajiem sakaru līdzekļiem jābūt drošam balss sakaru līdzeklim. Drošu papildu balss sakaru līdzekli uzstāda sakariem starp stūres māju un mehāniķu dzīvojamām telpām, kopkajītēm, ēdamtelpām, smēķēšanas vietām un slēgtajiem darba klājiem.

 

4.4.4. Trauksmes sistēma

282. Ierīko trauksmes sistēmu, kas brīdina par katru defektu, kam nepieciešams pievērst uzmanību.

283. Trauksmes sistēma nodrošina skaņas signālu mašīntelpā un katra signāla vizuālu indikāciju attiecīgā vietā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, administrācija var atļaut izmantot sistēmu, kas nodrošina katra signāla vizuālu indikāciju tikai stūres mājā.

284. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, trauksmes sistēmu savieno ar mehāniķu kajītēm caur selektoru, kas nodrošina savienojumu ar vienu no šīm kajītēm un mehāniķu koplietošanas telpām, ja tādas ir. Administrācija var atļaut izmantot alternatīvu aprīkojumu, kas nodrošina ekvivalentu drošības līmeni.

285. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ja administrācijas noteiktajā laikā zvejas kuģa apkalpe nereaģē uz kāda defekta indikāciju, ieslēdzas mehāniķu izsaukuma signāls un izsaukuma signāls stūres mājā sardzes personālam.

286. Nodrošina skaņas un vizuālās signalizācijas ieslēgšanos stūres mājā, ja nepieciešama sardzē esošā atbildīgā apkalpes locekļa rīcība vai nepieciešams pievērst viņa uzmanību.

287. Trauksmes sistēmu, cik tas praktiski iespējams, projektē saskaņā ar bezatteices principu.

288. Trauksmes sistēmu:

288.1. pastāvīgi nodrošina ar enerģiju, kuras padeve automātiski pārslēdzas uz rezerves avotu, ja pārstāj darboties galvenais enerģijas avots;

288.2. veido tā, lai iedarbotos brīdinājuma signāls, ja rodas traucējumi enerģijas padevē.

289. Trauksmes sistēma ir spējīga vienlaicīgi uzrādīt vairāk nekā vienu defektu un ir projektēta tā, lai viena signāla saņemšana netraucētu citu signālu saņemšanu.

290. Brīdinājuma signāli turpinās tik ilgi, līdz uz tiem reaģē apkalpe, bet katra atsevišķa signāla vizuālā indikācija saglabājas tik ilgi, līdz defekts netiek likvidēts. Pēc tam trauksmes sistēma automātiski pāriet normālā režīmā.

 

4.4.5. Speciālas prasības attiecībā uz mehānismiem, katliem un elektroiekārtām

291. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, galvenais elektroenerģijas avots atbilst šādiem nosacījumiem:

291.1. ja elektroenerģijas padevi parasti veic viens ģenerators, uzstāda attiecīgas iekārtas, kas pārslodzes gadījumā atslēdz pārējos otršķirīgos patērētājus, lai ierīcēm, kas nodrošina zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību, elektroenerģiju piegādātu nepārtraukti. Ja strādājošs ģenerators pārstāj darboties, paredz rezerves ģeneratora automātisku iedarbināšanu un pieslēgšanos galvenajam slēgdēlim un, ja nepieciešams, svarīgāko palīgmehānismu atkārtotu iedarbināšanu, ievērojot noteikto to iedarbināšanas kārtību. Rezerves ģeneratora jauda ir pietiekama, lai nodrošinātu zvejas kuģa kustību, vadāmību un drošību. Var paredzēt administrācijas atzītus līdzekļus rezerves ģeneratora distances (rokas) iedarbināšanai un pieslēgšanai pie galvenā slēgdēļa un līdzekļus svarīgāko palīgmehānismu distances iedarbināšanai;

291.2. ja elektroenerģijas padevi parasti veic vairāki vienlaicīgi strādājoši ģeneratori, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu, ka, pārstājot darboties kādam no ģeneratoriem, pārējie bez pārslodzes garantē nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu zvejas kuģa kustībai un vadāmībai.

292. Ja nepieciešama palīgmehānismu dublēšana, tos palīgmehānismus, kas nepieciešami zvejas kuģa kustības nodrošināšanai, aprīko ar attiecīgiem pārslēdzējiem, lai tos automātiski pārslēgtu uz rezerves mehānismiem. Nodrošina brīdinājuma signālu par automātisko pārslēgšanos.

293. Nodrošina tikai tādas vadības un brīdinājuma signalizācijas sistēmas, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

293.1. vadības sistēmu konstruē tā, lai ar automātisku ierīču palīdzību nodrošinātu galveno dzeniekārtas mehānismu un palīgmehānismu darbībai nepieciešamo sistēmu funkcionēšanu;

293.2. ja galvenie dzeniekārtas mehānismi ir iekšdedzes dzinēji, paredz līdzekļus, kas pastāvīgi uztur vajadzīgajā līmenī dzinēju palaišanas gaisa spiedienu;

293.3. uzstāda šo noteikumu 4.4.4.apakšnodaļas prasībām atbilstošu trauksmes sistēmu, kas brīdina par visām būtiskākajām spiediena, temperatūras un šķidrumu līmeņu izmaiņām;

293.4. atbilstošā vietā ierīko centralizētu pulti ar nepieciešamajiem trauksmes signalizācijas paneļiem un ierīcēm, kas uzrāda katru defektu, par ko brīdina signalizācija.

 

4.4.6. Drošības sistēma

294. Paredz drošības sistēmu, kas automātiski nekavējoties aptur mehānismu vai katlu un ieslēdz brīdinājuma signālu, ja kāda mehānisma vai katla darbībā radušies traucējumi vai atkāpes, kas var novest pie avārijas.

295. Dzeniekārtu aptur tikai tad, ja, darbu turpinot, dzeniekārtas mehānismi var pilnīgi pārstāt darboties vai var notikt sprādziens. Ja paredzēta galveno mehānismu drošības sistēmu atslēgšanas iespēja, nodrošina, lai atslēgšana nevarētu notikt netīšām. Uzstāda vizuālo indikāciju, kas norāda, vai drošības sistēma ir ieslēgta, vai nē.

 

5. Ugunsdrošība

5.1. Vispārīgie ugunsdrošības noteikumi

296. Dzīvojamās un apkalpošanas telpās izmanto vienu no šādām aizsardzības metodēm:

296.1. metode I F — visu iekšējo degtnespējīgo “B” vai “C” klases nodalījumu starpsienu konstrukcija vispārējā gadījumā bez aizdegšanās atklāšanas ierīcēm un sprinkleru sistēmas dzīvojamās un apkalpošanas telpās;

296.2. metode II F — automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu;

296.3. metode III F — automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas nodrošināšana ugunsgrēka atklāšanai un dzēšanai visos nodalījumos, kur tas varētu izcelties, vispārējā gadījumā bez ierobežojumiem attiecībā uz iekšējo starpsienu tipu, izņemot gadījumu, ja jebkuras dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar “A” vai “B” klases nodalījumu, platība pārsniedz 50 m². Administrācija var palielināt šādas telpas platību kolektīvām telpām līdz 75 m².

297. Degtnespējīgu materiālu lietošanas prasības konstrukcijās un izolācijai starp sienām, kas robežojas ar mašīntelpām, kontroles punktiem un aizsardzībai iekļautajās kāpņu telpās un koridoros ir visām trim metodēm kopējas.

 

5.2. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60 metri un lielāks

5.2.1. Materiāli

298. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto tēraudu vai citu līdzvērtīgu materiālu, izņemot gadījumus, kas noteikti šo noteikumu 301.punktā.

299. Alumīnija komponentu sakausējumu izolācija “A” un “B” klases nodalījumos, izņemot konstrukcijas, kas pēc administrācijas ieskatiem nav nesošās, veido tā, lai nesošo starpsienu temperatūra nepaceltos augstāk par 200 °C virs apkārtējās temperatūras jebkurā laikposmā standarta ugunsdrošības testa laikā.

300. Īpaša uzmanība pievēršama alumīnija komponentu sakausējuma kolonnu, balstu un citu konstruktīvo elementu izolācijai, kas nepieciešami glābšanas laivu un plostu izvietojuma, kā arī nolaišanas un iekāpšanas zonu un “A” un “B” klases nodalījumu balstīšanai, lai nodrošinātu, ka:

300.1. tādiem elementiem, kas balsta glābšanas laivu un plostu zonas un “A” klases nodalījumus, šo noteikumu 299.punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pēc vienas stundas;

300.2. tādiem elementiem, kas balsta “B” klases nodalījumus, šo noteikumu 299.punktā noteikto temperatūras limitu sasniegtu ne ātrāk kā pirmās pusstundas beigās.

301. “A” klases mašīntelpu virsbūvju konstrukcijas un pārsegumus konstruē no tērauda un atbilstoši izolē, jebkuras atveres tajos iekārto un aizsargā tā, lai nepieļautu uguns izplatīšanos.

 

5.2.2. Starpsienas dzīvojamajās un apkalpošanas telpās

302. Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās visas starpsienas, kas noteiktas “B” klases nodalījumiem, būvē no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām, ja vien “B” klases vienlaidu griesti vai oderējums, vai abi neturpinās starpsienu abās pusēs, ja starpsiena ir pārtraukta pie vienlaidu griestiem vai oderējuma.

303. Metode I F — visas starpsienas, kas pēc šī punkta vai citu šīs daļas noteikumu punktiem nav būvētas “A” vai “B” klases nodalījumiem, būvē vismaz kā “C” klases nodalījumiem paredzētas.

304. Metode II F — nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šī punkta vai citu šīs daļas punktu noteikumiem nav būvētas “A” vai “B” klases nodalījumiem, izņemot atsevišķus gadījumus, kad “C” klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 314.punkta 1.tabulai.

305. Metode III F — nav ierobežojumu starpsienu uzbūvei, kas pēc šī punkta vai citu šīs daļas punktu noteikumiem nav būvētas “A” vai “B” klašu nodalījumiem. Dzīvojamās telpas vai telpas, kas robežojas ar vienlaidu “A” un “B” klases nodalījumiem, nedrīkst pārsniegt 50 m², izņemot atsevišķus gadījumus, kad “C” klases starpsienas ir nepieciešamas atbilstoši šo noteikumu 314.punkta 1.tabulai. Administrācija var palielināt šo platību sabiedriskām telpām līdz 75 m².

 

5.2.3. Kāpņu un liftu šahtu aizsardzība dzīvojamajās telpās, apkalpošanas telpās un kontrolpunktos

306. Kāpņu telpas, kas iet tikai caur vienu klāju, aizsargā vismaz vienā līmenī ar vismaz “B-0” klases sienu un durvīm, kas pašas aizveras. Liftus, kas iet tikai caur vienu klāju, iežogo ar “A-0” klases konstrukcijām — ar tērauda durvīm abos līmeņos. Kāpņu telpas un liftu šahtas, kas iet cauri vairāk nekā vienam klājam, iežogo vismaz ar “A-0” klases sienām un aizsargā visos līmeņos ar pašaizverošām durvīm.

307. Visas kāpnes būvē no tērauda karkasa konstrukcijām, izņemot vietas, kur administrācija atļāvusi lietot citus līdzvērtīgus materiālus.

 

5.2.4. Durvis ugunsdrošajos nodalījumos

308. Durvis, cik vien tas praktiski iespējams, izgatavo tādas, lai tās nodrošinātu ugunsdrošību, kas līdzvērtīga nodalījumam, kurā tās iebūvētas. Durvis un durvju rāmjus “A” klases nodalījumos izgatavo no tērauda. Durvis “B” klases nodalījumos ir degtnespējīgas. Durvis, ko iebūvē “A” klases mašīntelpu starpsienās, aizveras pašas un ir gāzu necaurlaidīgas. Administrācija atļauj lietot degtspējīgus materiālus durvīs, kas atdala kajītes no individuālajām iekšējām sanitārajām telpām (piemēram, dušas), ja tās konstruētas saskaņā ar šo noteikumu 303.punktā noteikto I F metodi.

309. Durvis, kur ir nepieciešams, lai tās pašas aizvērtos, neaprīko ar aizturēšanas āķiem. Tomēr ir atļauts izmantot aiztures aprīkojumu, kas apgādāts ar pretaizkrišanas ierīces atbrīvošanas iekārtu no attāluma.

310. Ventilācijas atveres ir atļautas durvīs vai zem durvīm koridoru starpsienās, izņemot gadījumu, ja šādas atveres vēlas ierīkot kāpņu telpu durvīs vai zem tām. Atveres ierīko tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām ierīkoto atveru kopējais efektīvais katras atveres laukums nepārsniedz 0,05 m². Ja šāda atvere ir iebūvēta durvīs, to aprīko ar režģi, kas izgatavots no degtnespējīga materiāla.

311. Ūdensdrošas durvis nav nepieciešams izolēt.

 

5.2.5. Starpsienu un klāju integritāte pret uguni

312. Papildus īpašiem noteikumiem minimālā starpsienu un klāju integritāte pret uguni atbilst tai, kas norādīta šo noteikumu 314.punkta 1. un 2.tabulā.

313. Šo noteikumu 312.punktā minēto integritāti izmanto attiecīgi klājiem un starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas. Lai noteiktu atbilstošas prasības integritātei pret uguni blakus esošu telpu starpsienām, šādas telpas klasificē saskaņā ar to ugunsgrēka risku:

313.1. kontrolpunkti (1):

313.1.1. telpas, kur ir avārijas enerģijas un gaismas avoti;

313.1.2. stūres māja un karšu telpa;

313.1.3. telpas ar zvejas kuģa radioaprīkojumu;

313.1.4. ugunsdzēšanas telpas, ugunsgrēka kontroles telpas un ugunsgrēka reģistrēšanas stacijas;

313.1.5. zvejas kuģa galveno dzinēju darbības kontroles telpa, ja tā atrodas ārpus mašīntelpas;

313.1.6. telpas, kurās ir ugunsgrēka trauksmes centralizēts aprīkojums;

313.2. koridori (2) — koridori un vestibili;

313.3. dzīvojamās telpas (3) ir tādas telpas kā koridori, tualetes, kajītes, biroji, hospitāļi, kinozāles, spēļu un atpūtas telpas un pieliekamie, kas tiek lietotas sabiedriskām vajadzībām un kurās nav ēdiena sagatavošanas iekārtu vai līdzvērtīgu iekārtu. Sabiedriskās telpas ir tās dzīvojamo telpu daļas, kas tiek izmantotas kā ēdamtelpas, zāles, atpūtas telpas un līdzīgas tām pastāvīgi pievienotas telpas, ieskaitot koridorus;

313.4. kāpņu telpas (4) ir iekšējās kāpņu telpas, lifti un eskalatori un tiem pievienotās telpas, izņemot tās, kas pilnīgi iekļautas mašīntelpās. Kāpņu telpu, kas ir ietverta tikai vienā līmenī, uzskata par daļu no telpas, no kuras tā nav atdalīta ar ugunsdrošām durvīm;

313.5. zema ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (5) ir skapji un pieliekamie ar platību, mazāku par 2 m², žāvējamās telpas un veļas mazgātavas;

313.6. A kategorijas mašīntelpas ir telpas un tām piederošās palīgtelpas, kurās atrodas iekšdedzes tipa dzinēji, ko lieto zvejas kuģa galvenajam dzinējspēkam vai citiem mērķiem, un šo mašīnu jauda agregātā nav mazāka par 375 kilovatiem, vai arī kurās ir ar degvielu darbināms katls (boilers) vai degvielas mezgls;

313.7. mašīntelpas ir tādas A kategorijas mašīntelpas un citas telpas, kurās atrodas dzinēji zvejas kuģa gaitai, boileri, degvielas mehānismi, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori, stūres iekārta, galvenie elektromehānismi, degvielas iepildes stacijas, refrižeratoru iekārtas, stabilizācijas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtas, un līdzīgas telpas un šahtas šādām telpām.

313.8. citas mašīntelpas (7) ir telpas, ieskaitot zivju produkcijas apstrādāšanas telpas, kas nav A kategorijas mašīntelpas;

313.9. kravas telpas (8) ir telpas, ko izmanto kravai, ieskaitot kravas eļļas tankus, šahtas un lūkas uz šādām telpām;

313.10. augsta ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas ir kambīzes, trauku glabātavas, telpas, kurās ir ēdienu gatavošanas iekārtas, krāsu noliktavas, lukturu glabātavas, skapji un pieliekamie ar platību 2 m² un lielāki un cehi (darbnīcas), izņemot tos, kas veido daļu no mašīntelpām;

313.11. atklāti klāji (10) ir atklātas klāja telpas un pastaigu vietas, telpas svaigu zivju apstrādei, zivju mazgāšanas telpas un līdzīgas telpas, kur nav ugunsgrēka riska. Atklātas telpas ārpus virsbūvēm un klāja mājām.

314. Katras telpu kategorijas nosaukums ir domāts kā tipisks, nevis ierobežojošs. Cipars iekavās norāda aili vai rindu tabulās.

1.tabula. Ugunsdrošības integritāte starpsienām, kas atdala blakus esošas telpas

Telpas	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)
Kontrolpunkti (1)	A-0e	A-0	A-60	A-0	A-15	A-60	A-15	A-60	A-60	*
Koridori (2)		C	B-0	B-0 A-Oc	B-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Dzīvojamās telpas (3)			Ca,b	B-0 A-0c	B-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Kāpņu telpas (4)				B-0 A-0c	B-0 A-0c	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Zema ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (5)					C	A-60	A-0	A-0	A-0	*
A kategorijas mašīntelpas (6)						*	A-0	A-0	A-60	*
Citas mašīntelpas (7)							A-0d	A-0	A-0	*
Kravas telpas (8)								*	A-0	*
Augsta ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (9)									A-0d	*
Atklāti klāji (10)										-

 

Piezīme.

* Starpsienas ir no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet tām nav jāatbilst “A” klases prasībām.

2.tabula. Klāju, kas atdala blakus esošas telpas, ugunsdrošības integritāte

Telpas virs→ Telpas zem↓	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)
Kontrolpunkti (1)	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Koridori (2)	A-0	*	*	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Dzīvojamās telpas (3)	A-60	A-0	*	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Kāpņu telpas (4)	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*
Zema ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (5)	A-15	A-0	A-0	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*
“A” kategorijas mašīntelpas (6)	A-60	A-60	A-60	A-60	A-60	*	A-60	A-30	A-60	*
Citas mašīntelpas (7)	A-15	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-0	*
Kravas telpas (8)	A-60	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	*
Augsta ugunsgrēka riska apkalpošanas telpas (9)	A-60	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0d	*
Atklāti klāji (10)	*	*	*	*	*	*	*	*	*	-

 

Piezīme.

*Starpsienas ir no tērauda vai līdzvērtīga materiāla, bet tām nav jāatbilst “A” klases prasībām.

315. Ja caur klāju izvadīti elektriskie kabeļi, caurules un ventilācijas kanāli, šķērsošanas vietas hermētiski noblīvē, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos.

316. Attiecībā uz prasībām nodalījuma izolācijai un integritātei vienlaidus “B” klases griestus vai apšuvumu saistībā ar piegulošo klāju vai starpsienu pieņem kā pilnībā vai daļēji līdzvērtīgus.

317. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:

317.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla. Šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;

317.2. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.

318. Šo noteikumu 298.punktā noteikto tērauda vai tam līdzvērtīga materiāla virsbūvju un konstrukciju ārējā apšuvumā iebūvē logus un sānu lūkas, ja nav nepieciešams, lai šo konstrukciju apšuvums būtu ar “A” klase integritāti. Šādā apšuvumā (kur nav prasīta “A” klases integritāte) durvis izgatavo no administrācijas atzīta materiāla.

 

5.2.6. Konstrukcijas detaļas

319. Metode IF — visu oderējumu, caurvēja aiztures, griestus un ar tiem saistīto gruntējumu dzīvojamās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos veido no degtnespējīga materiāla.

320. Metode IIF un IIIF — koridoros un kāpņu telpās pie dzīvojamām un apkalpošanas telpām, kā arī kontrolpunktos griestus, oderējumu, caurvēja aiztures un ar tiem saistīto gruntējumu veido no degtnespējīga materiāla.

321. Metode IF, IIF un IIIF:

321.1. izolējoši materiāli, izņemot kravas telpas vai apkalpošanas telpu ledusskapju nodalījumus, ir degtnespējīgi. Tvaiku barjeras un lipekļus, ko lieto savienojumos ar izolāciju, tāpat kā cauruļvadu armatūras izolāciju aukstās apkalpošanas sistēmās konstruē no degtnespējīga materiāla, bet to lieto pēc iespējas mazākā daudzumā. Telpās, kur iespējama naftas produktu iekļūšana, izolācijas virsmas ir naftas produktu un to tvaiku necaurlaidīgas;

321.2. ja degtnespējīgas starpsienas, apšuvumu un griestus izmanto dzīvojamās un apkalpošanas telpās, tiem var būt degtspējīga apdare, kas nepārsniedz 2,0 milimetru biezumu katrā šādā telpā, izņemot koridorus, kāpņu telpas un kontrolpunktus, kur tas nepārsniedz 1,5 mm biezumu;

321.3. tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne vairāk kā 14 metrus. Vertikālā virzienā šādas platības, ieskaitot tās, kas ir aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma, uz katra klāja ir noslēgtas.

 

5.2.7. Ventilācijas sistēmas

322. Ventilācijas kanālus būvē no degtnespējīga materiāla. Īsi kanāli, kas nepārsniedz divus metrus garumā un 0,02 m² šķērsgriezumā, var nebūt no degtnespējīga materiāla, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

322.1. tie ir no materiāla ar zemu ugunsgrēka risku;

322.2. tos lieto tikai ventilācijas iekārtas beigās;

322.3. tos izvieto ne tuvāk par 600 mm, mērot gar kanālu no atverēm “A” un “B” klases nodalījumos un ieskaitot vienlaidu “B” klases griestus.

323. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, lielāku par 0,02 m², šķērso “A” klases starpsienu vai klāju, atveres izklāj ar tērauda lokšņu apvalku. Kanālus, kas šķērso starpsienu vai klāju, starpsienas vai klāja šķērsošanas tuvumā būvē no tērauda. Kanāli šajā ventilācijas kanāla daļā atbilst šādām prasībām:

323.1. ja kanālu šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m², to apvalks ir vismaz 3 mm biezs un vismaz 900 mm garš. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē. Kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,02 m², apgādā ar ugunsdrošu izolāciju. Izolācija ir ar vismaz tādu pašu integritāti kā šķērssiena vai klājs, ko šķērso kanāls. Līdzvērtīgu šķērsojuma caurlaidības aizsardzību nodrošina saskaņā ar administrācijas atzinumu;

323.2. kanālus, kuru šķērsgriezums pārsniedz 0,075 m², papildus šo noteikumu 323.1.apakšpunkta prasībām apgādā ar ugunsgrēka aizbīdni. Ugunsgrēka aizbīdņi strādā automātiski, bet ir nodrošināta arī iespēja tos aizvērt ar roku no starpsienas vai klāja abām pusēm. Aizbīdņus apgādā ar indikatoru, kas norāda, vai tas ir atvērts vai aizvērts. Ugunsgrēka aizbīdņi nav nepieciešami tur, kur kanāli šķērso telpas, kas atrodas starp “A” klases nodalījumiem, bet neapkalpo šos nodalījumus, ja šiem kanāliem ir tā pati uguns integritāte kā starpsienām, ko tie šķērso.

324. A kategorijas mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

325. Ventilācijas kanāli uz dzīvojamajām telpām, apkalpošanas telpām un kontroles telpām nedrīkst šķērsot A kategorijas mašīntelpas vai kambīzes. Administrācija var atļaut šādu risinājumu, ja kanāli ir konstruēti no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārtoti tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

326. Ja ventilācijas kanāli ar šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m², šķērso “B” klases starpsienas, šķērsojuma vietas izklāj ar tērauda lokšņu apvalku vismaz 900 mm garumā. Kanālus šajā garumā veido no tērauda. Starpsienas šķērsojumā šo garumu vēlams sadalīt līdzīgās daļās katrā šķērssienas pusē.

327. Attiecībā uz kontrolpunktiem ārpus mašīntelpām, cik vien praktiski iespējams, nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ventilāciju, redzamību un nepieļautu dūmu klātbūtni, lai tur esošos mehānismus un aprīkojumu ugunsgrēka gadījumā varētu uzraudzīt un tie turpinātu efektīvi funkcionēt. Nodrošina alternatīvus un atsevišķus gaisa piegādes līdzekļus. Divu gaisa piegādes avotu ieplūdes izvieto tā, lai vienlaicīga dūmu ieplūšana abās būtu minimāla. Pēc administrācijas ieskatiem šādas prasības var neņemt vērā attiecībā uz kontrolpunktiem un to atverēm, kas izvietotas uz atklāta klāja vai kur vietējais noslēgšanas aprīkojums ir pietiekami iedarbīgs.

328. Ja izplūdes kanāli no kambīzes pavardiem šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās ir degtspējīgi materiāli, tos konstruē kā “A” klases nodalījumus. Katru izplūdes kanālu aprīko ar:

328.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli noņemams un tīrāms;

328.2. ugunsgrēka aizbīdni, kas izvietots kanāla augstākajā un zemākajā galā (prasību par papildu aizbīdni kanāla augstākajā galā attiecina uz jauniem zvejas kuģiem);

328.3. aprīkojumu, ko var darbināt no kambīzes, lai izslēgtu izplūdes ventilatoru;

328.4. stacionāriem ugunsdzēšanas līdzekļiem liesmu dzēšanai kanālā, izņemot zvejas kuģus ar garumu, kas mazāks par 75 metriem, ja administrācija uzskata to par nepraktisku.

329. Visu ventilācijas sistēmu galvenās ieplūdes un izplūdes atveres aprīko tā, lai būtu iespēja tās aizvērt no ventilējamo telpu ārpuses. Dzīvojamajās telpās, apkalpošanas telpās, kontrolpunktos un mašīntelpās ierīkotās piespiedu ventilācijas iekārtas aprīko tā, lai būtu iespēja tās apstādināt no viegli pieejamas vietas ārpus telpām, ko tās ventilē. Izraugās vietu, ko ugunsgrēks nevarētu viegli norobežot. Aprīkojumu, kas paredzēts piespiedu ventilācijas atslēgšanai mašīntelpā, veido pilnīgi atdalītu no tā aprīkojuma, kas paredzēts ventilācijas atslēgšanai citās vietās.

330. Nepieciešams nodrošināt aprīkojumu, lai no drošas vietas varētu aizvērt gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem.

331. Ventilācijas sistēmas, kas nodrošina mašīntelpas, veido neatkarīgas no tām sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

332. Pieliekamos, kur tiek glabāts noteikts produktu daudzums ar augstu uzliesmotspēju, aprīko ar ventilēšanas sistēmām, kas ir atdalītas no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu nodrošina kā telpas augšējā daļā, tā arī apakšējā, un ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās un apgādā ar dzirksteļu uztvērējiem (drāšu sietiem).

 

5.2.8. Apkures iekārtas

333. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

334. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu uguni. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes limitēšanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama laukuma ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 329.punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.

335. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās ir šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

336. Ja gāzes kurināmo izmanto sadzīves mērķiem, tās sagatavošanu, glabāšanu, izplatīšanu un lietošanu veic administrācijas atzītā veidā saskaņā ar šo noteikumu 5.2.10.apakšnodaļu.

 

5.2.9. Dažādas prasības

337. Jauniem zvejas kuģiem visām atklātām virsmām koridoros un kāpņu telpās (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) un virsmām dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās līmeni.

338. Jauniem zvejas kuģiem atklātām virsmām dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās līmeni.

339. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, glazūras un citas apdares, kas neizdala pārmērīgu dūmu un toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu.

340. Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos klāja pārklājuma apakšējam slānim izmanto atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmojošs un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.

341. Ja “A” vai “B” klases starpsienas šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli vai tajās iestrādā ventilācijas atveres, apgaismošanas armatūru un līdzīgas ierīces, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka starpsienas integritāte pret uguni nav vājināta.

342. Cauruļvadiem, kas šķērso “A” vai “B” klases starpsienas dzīvojamās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un apkalpošanas telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

343. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot atsūknēšanas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

344. Kuģu kinoiekārtās nedrīkst lietot filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

345. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no degtnespējīga materiāla, bez atverēm vai caurumiem to sānos un dibena daļā.

346. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai tos varētu apturēt, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti.

347. Lai nepieļautu degvielas noplūdi bilžās, izvieto pilienu uztveršanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.

348. Nodalījumos, ko izmanto zivju kravas glabāšanai, uzliesmot spējīgu izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.

 

5.2.10. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana

349. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

350. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojāšanu. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 351. un 353.punkta prasībām.

351. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

352. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr.79 “Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi”. Šādās telpās nedrīkst atrasties karstuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus “Nesmēķēt” un “Nelietot atklātu liesmu”.

353. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.

 

5.2.11. Evakuācijas līdzekļi

354. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta, izņemot mašīntelpas, iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:

354.1. no visu līmeņu dzīvojamajām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:

354.1.1. galvenā izeja uz leju no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), ir kāpnes, bet otra izeja var būt šahta vai kāpnes;

354.1.2. izeja uz augšu no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija;

354.2. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas raksturu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;

354.3. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt septiņus metrus, ja no turienes ir tikai viens glābšanās ceļš;

354.4. glābšanās ceļu nepārtrauktību nosaka saskaņā ar administrācijas atzinumu. Kāpņu telpas un koridorus, ko izmanto kā evakuācijas ejas, konstruē vismaz 700 mm platus (“tīrais” platums) un aprīko ar margām vismaz vienā pusē. Ieejas šādās kāpņu telpās nav šaurākas par 700 mm.

355. No katras “A” klases mašīntelpas nodrošina divas evakuācijas ejas vienā no šādiem veidiem:

355.1. divi tērauda kāpņu komplekti, kas atdalīti viens no otra, cik plaši vien iespējams, un ved uz līdzīgi atdalītām durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Vienām no šīm kāpnēm nodrošina nepārtrauktu aizsardzību no uguns no telpas zemākās daļas līdz drošai vietai ārpus telpas. Šo aizsardzību konstruē no tērauda, izolē atbilstoši “A-60” klases prasībām un tās zemāko daļu apgādā ar pašaizverošām tērauda durvīm. Administrācija var neprasīt šādu aizsardzību, ja šādā mašīntelpā tās iekārtojuma vai izmēru dēļ ir nodrošināts drošs izglābšanās ceļš no šīs telpas zemākās daļas;

355.2. vienas tērauda kāpnes, kas ved uz durvīm telpas augšējā daļā, no kurienes ir nodrošināta izkļūšana uz atklāta klāja. Telpas zemākajā daļā ir tērauda durvis, kas ir atdalītas no minētajām kāpnēm un kuras var atvērt un aizvērt no abām pusēm, un kas nodrošina drošu evakuācijas ceļu no telpas zemākās daļas uz atklātu klāju.

356. Evakuācijas ceļus no citām mašīntelpām, kas nav “A” klases mašīntelpas, nodrošina saskaņā ar administrācijas atzinumu, ņemot vērā telpas raksturu un izvietojumu un to, vai cilvēki parasti atrodas šajā telpā.

357. Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas līdzekļiem.

 

5.2.12. Automātiskās sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas

358. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem, lai aizsargātu dzīvojamās un apkalpošanas telpas (izņemot telpas, kurās nav būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks, piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas), pieņemta IIF metode, uzstāda un aprīko atzīta tipa sprinkleru un ugunsgrēka trauksmes sistēmas, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

359. Sistēmu uztur pastāvīgā gatavībā nekavējošai darbībai bez apkalpes iejaukšanās. Izmanto ar ūdeni piepildītu cauruļvadu tipa sistēmu, izņemot mazas atklātas sekcijas, kur tā var būt arī sausu cauruļvadu tipa, ja pēc administrācijas ieskatiem nepieciešama šāda piesardzība. Sistēmas daļas, kas pakļautas sala iedarbībai, piemērotā veidā aizsargā pret sasalšanu. Sistēmu uztur piepildītu līdz nepieciešamajam spiedienam un paredz tās nepārtrauktu apgādi ar ūdeni, kā tas noteikts šo noteikumu 370.punktā.

360. Katrā sprinkleru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski padotu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākām indikācijas shēmām, kad iedarbojas jebkurš sprinklers. Šādas shēmas centralizēti izvieto stūres mājā, tās norāda, kurā sistēmas apkalpojamajā sekcijā izcēlies ugunsgrēks. Vizuālās un skaņas trauksmes posteņus papildus izvieto arī citās vietās tā, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem signālus par ugunsgrēka izcelšanos. Trauksmes sistēmu konstruē tā, lai tā informētu par jebkura defekta rašanos tajā.

361. Sprinklerus sagrupē atsevišķās sekcijās, kurās ir ne vairāk par 200 sprinkleriem katrā.

362. Nodrošina jebkuras sprinkleru sekcijas izolēšanu tikai ar vienu izslēgšanas ventili. Nodrošina vieglu pieejamību katras sekcijas izslēgšanas ventilim un tā atrašanās vietu nepārprotami un pastāvīgi apzīmē. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu, ka nepiederošas personas var nesankcionēti aktivizēt izslēgšanas ventiļus.

363. Katra izslēgšanas ventiļa atrašanās vietu un centrālo staciju apgādā ar manometru, kas norāda spiedienu sistēmā.

364. Nodrošina sprinkleru izturību pret koroziju. Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās garantē sprinkleru iedarbošanos temperatūras robežās no 68 ºC līdz 79 ºC, izņemot vietas, kur iespējama paaugstināta apkārtējā temperatūra (piemēram, žāvējamās telpas). Sprinklera iedarbošanās temperatūru var palielināt ne vairāk kā par 30 ºC virs maksimālās klāja virsmas temperatūras.

365. Katru indikācijas shēmu apgādā ar sarakstu vai plānu, kas norāda aptvertās telpas un katras sekcijas izvietojuma zonu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību.

366. Sprinklerus izvieto telpas augšējā daļā un izkārto piemērotā veidā, lai uzturētu caurmēra ūdens padošanas ātrumu ne mazāku kā pieci litri minūtē uz 1 m² virs nominālā laukuma, ko aptver sprinklers. Administrācija atļauj izmantot arī cita veida sprinklerus, ja derīgais izsmidzinātā ūdens daudzums ir ne mazāk efektīvs.

367. Sistēmu nodrošina ar spiediena tvertni. Tvertnē garantē pastāvīgu saldūdens krājumu, kas ir līdzvērtīgs ūdens daudzumam, ko vienā minūtē izsūknē sūknis. Nodrošina tāda gaisa spiediena uzturēšanai tvertnē, lai, izlietojot pastāvīgo saldūdens krājumu tankā, šis spiediens nebūtu mazāks par sprinklera darba spiedienu, kam pieskaitīts spiediens, kas rodas no hidrostatiskā ūdens staba spiediena, kas mērīts no tvertnes dibena līdz augstākajam sprinkleram sistēmā. Nodrošina stikla mērīšanas cauruli, lai noteiktu pareizo ūdens līmeni tvertnē.

368. Paredz līdzekļus, lai nepieļautu jūras ūdens ieplūšanu tvertnē.

369. Paredz patstāvīgu sūkni ar spēka piedziņu tikai nepārtrauktas automātiskas ūdens padeves nodrošināšanai no sprinkleriem. Krītoties spiedienam sistēmā, nodrošina automātisku sūkņa ieslēgšanos, pirms no spiediena tvertnes ir izsūknēts tās pastāvīgais ūdens daudzums.

370. Sūkņa cauruļvadu sistēma spēj uzturēt spiedienu tādā līmenī, kāds nepieciešams, lai augstākajos sprinkleros nodrošinātu nepārtrauktu tādu ūdens daudzuma padevi, lai vienlaicīgi pārklātu maksimālo laukumu, kas ierobežots ar ugunsizturīgām starpsienām “A” un “B” klases nodalījumos vai 280 m² laukumu (ņem vērā mazāko), ja ūdens padošanas ātrums atbilst šo noteikumu 366.punktā noteiktajam.

371. Sūkni ūdens padošanas pusē apgādā ar pārbaudes ventili, aprīkotu ar īsu izplūdes cauruli ar vaļēju galu. Ventiļa un caurules derīgais laukums ir adekvāts, lai, uzturot sistēmā spiedienu saskaņā ar šo noteikumu 367.punktu, izlaistu ūdens daudzumu, kas atbilst sūkņa jaudai.

372. Jūras ūdens padevi sūknim iekārto pēc iespējas tajā pašā telpā, kur atrodas sūknis, un tā, lai, zvejas kuģim esot jūrā, nav nepieciešams noslēgt jūras ūdens ieplūdi citos gadījumos, izņemot sūkņa revīziju vai remontu.

373. Sprinkleru sūkni un tvertni izvieto saprātīgā attālumā no jebkuras “A” klases mašīntelpas, bet tos nedrīkst izvietot nevienā no tām telpām, kuras tiek aizsargātas ar sprinkleru sistēmu.

374. Jūras ūdens sūkni un automātiskās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas nodrošina ar enerģijas padevi no vismaz diviem avotiem. Ja sūknis ir ar elektrisko piedziņu, to pieslēdz pie galvenā elektriskās strāvas avota, kura apgādi ar strāvu nodrošina vismaz divi ģeneratori.

375. Strāvas padeves līnijas iekārto tā, lai tās nešķērso kambīzes, mašīntelpas un citas slēgtas telpas ar augstu ugunsgrēka risku, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams, lai pievienotos attiecīgam sadales dēlim. Viens no ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas enerģijas avotiem ir avārijas avots. Ja viens no sūkņa enerģijas padeves avotiem ir zvejas kuģa iekšienē izvietots iekšdedzes dzinējs, to papildus šo noteikumu 373.punkta prasībām izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās jebkurā aizsargājamā telpā neietekmētu gaisa padevi šim dzinējam.

376. Sprinkleru sistēmu savieno ar zvejas kuģa galveno ugunsdzēšanas maģistrāli ar noslēdzošu, aizskrūvējamu, neatgriezenisku ventili, kas nepieļauj ūdens atplūdi no sprinkleru sistēmas ugunsdzēšanas maģistrālē.

377. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar pārbaudes ventili, lai pārbaudītu automātisko trauksmes sistēmu, izlaižot viena sprinklera darbības ūdens ekvivalentu. Katras sekcijas pārbaudes ventili izvieto šīs sekcijas izslēgšanas ventiļa tuvumā.

378. Paredz sūkņa automātiskās ieslēgšanās pārbaudi, ja sistēmā samazinās spiediens.

379. Paredz slēdžus vienā no šo noteikumu 360.punktā noteiktajām indikācijas shēmām, lai varētu pārbaudīt katras sprinkleru sekcijas indikatorus un trauksmes signalizāciju.

380. Katru sprinkleru sekciju apgādā ar sprinkleru rezerves galviņām. Rezervē iekļauj visu tipu un kategoriju sprinkleru galviņas, kas uzstādītas kuģī, piemērojot šādas normas atkarībā no uzstādīto skaita:

380.1. mazāk par 100 sprinkleru galviņām — trīs rezerves galviņas;

380.2. mazāk par 300 sprinkleru galviņām — sešas rezerves galviņas;

380.3. no 300 līdz 1000 sprinkleru galviņām — 12 rezerves galviņas.

5.2.13. Ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas

381. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem pieņemta IIIF metode, uzstāda atzīta tipa automātisku ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmu, kas atbilst šo noteikumu prasībām un ir aprīkota, lai atklātu uguns klātbūtni visās dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, izņemot telpas, kurās nav būtisks ugunsgrēka izcelšanās risks (piemēram, neaizņemtas telpas vai sanitārās telpas).

382. Nodrošina sistēmas pastāvīgu gatavību nekavējošai darbībai bez nepieciešamības apkalpei veikt tās sagatavošanu darbam vai ieslēgšanu.

383. Katrā detektoru sekcijā iestrādā līdzekļus, lai automātiski padotu redzamu un dzirdamu trauksmes signālu uz vienu vai vairākām indikācijas shēmām, ja ir iedarbojies jebkurš no detektoriem. Šādās shēmās norāda, kurā sekcijā izcēlies ugunsgrēks, un tās centralizēti izvieto stūres mājā un citās vietās, lai nodrošinātu, ka apkalpe nekavējoties saņem jebkuru trauksmes signālu no sistēmas. Papildus paredz iespēju, lai trauksmes signāls skanētu arī uz tā klāja, uz kura ugunsgrēks ir atklāts. Šādu trauksmes un ugunsgrēka atklāšanas sistēmu konstruē tā, lai noteiktu jebkura defekta rašanos tajā.

384. Detektorus sagrupē atdalītās sekcijās, kurās nav vairāk par 100 detektoriem. Katra sekcija aptver ne vairāk par 50 apkalpojamajām telpām. Detektorus sadala zonās, lai noteiktu, uz kura klāja ugunsgrēks ir izcēlies.

385. Paredz sistēmas iedarbošanos no neatbilstošas gaisa temperatūras, no neatbilstošas dūmu koncentrācijas vai cita faktora, kas norāda uz ugunsgrēka pirmsākumu jebkurā no aizsargājamajām telpām. Sistēmas, kas ir jutīgas pret gaisa temperatūru, neiedarbojas temperatūrā, kas ir zemāka par 54 ºC, bet nodrošina tās iedarbošanos temperatūrā, kas nav augstāka par 78 ºC, ja temperatūras pieaugšana līdz šim līmenim nav straujāka par vienu grādu minūtē. Pēc administrācijas ieskatiem žāvējamajās telpās vai citās vietās ar paaugstinātu apkārtējo temperatūru sistēmas iedarbošanās temperatūru var paaugstināt par 30°C virs maksimālās temperatūras uz klāja virsmas. Pret dūmu koncentrāciju jutīgu sistēmu iedarbošanos paredz, ja samazinās pārraidītā gaismas stara intensitāte. Dūmu detektorus sertificē tā, lai tie iedarbotos, pirms dūmu biezums pārsniedz 12,5 % obskurāciju uz metru, bet neiedarbotos, kamēr dūmu biezums nav pārsniedzis 2 % obskurāciju uz metru. Citas līdzvērtīgi efektīvas sistēmu iedarbošanās metodes var izmantot pēc administrācijas ieskatiem. Atklāšanas sistēmas nedrīkst izmantot citam mērķim, tikai ugunsgrēka atklāšanai.

386. Detektorus trauksmes iedarbināšanai ierīko tā, ka tie iedarbojas, atbrīvojot vai saslēdzot kontaktus vai arī ar citu piemērotu metodi. Tos izvieto telpas augšējā daļā un aizsargā pret triecieniem un fiziskiem bojājumiem. Tie ir piemēroti lietošanai jūras gaisā. Tos izvieto atklātā vietā, kur nav siju un citu līdzīgu objektu, kas varētu traucēt karstu gāzu vai dūmu plūsmai uz jutīgo elementu. Detektorus, kas iedarbojas, kontaktiem saslēdzoties, apgādā ar izolēta tipa kontaktiem, un ķēdi pastāvīgi pārrauga, lai noteiktu bojājumus.

387. Katrā telpā, kur nepieciešamas ugunsgrēka atklāšanas iespējas, uzstāda vismaz vienu detektoru un izvieto ne mazāk kā vienu detektoru uz aptuveni 37 m² klāja laukuma. Lielās telpās detektorus izvieto tā, lai viens detektors no otra nebūtu tālāk par 9 metriem vai tālāk par 4,5 metriem no starpsienas.

388. Ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmu darbināšanai paredzētā elektriskā aprīkojuma apgādi ar enerģiju nodrošina vismaz divi piegādes avoti, no kuriem viens ir avārijas avots. Strāvas piegādi nodrošina no diviem atsevišķiem fīderiem, kas paredzēti tikai šim mērķim. Šādus fīderus savieno ar pārslēgšanas slēdzi, kas izvietots uguns atklāšanas sistēmas kontrolpunktā. Elektroinstalācijas sistēmu iekārto tā, lai izvairītos no kambīzēm, mašīntelpām un citām slēgtām telpām ar augstu ugunsgrēka izcelšanās risku, izņemot tur, kur tas nepieciešams, lai nodrošinātu ugunsgrēka atklāšanu šajās telpās vai sasniegtu attiecīgo sadales dēli.

389. Blakus katrai indikācijas shēmai izvieto plānu vai sarakstu, kur norāda sistēmas aptverto telpu un zonas izvietojumu. Nodrošina piemērotu testēšanas un apkalpošanas instrukciju pieejamību.

390. Nodrošina detektoru un indikācijas shēmu pareizas darbības pārbaudes iespēju, paredzot līdzekļus karsta gaisa vai dūmu izmantošanai detektoru izvietošanas vietās.

391. Katru detektoru sekciju apgādā ar detektoru rezerves galvām saskaņā ar administrācijas noteikto.

392. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13. apakšnodaļas prasībām.

393. Augsta ugunsgrēka riska kravas telpas aizsargā ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu vai ar citu ugunsdzēšanas sistēmu, kas saskaņā ar administrācijas atzinumu nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību no uguns.

 

5.2.14. Ugunsdzēšanas sūkņi

394. Nodrošina vismaz divus ugunsdzēšanas sūkņus.

395. Ja pastāv iespēja, ka ugunsgrēks jebkurā vienā nodalījumā var apturēt visu ugunsdzēšanas sūkņu darbību, paredz alternatīvas ūdens piegādes iespējas ugunsdzēšanai. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, šāds alternatīvs līdzeklis ir stacionārs avārijas ugunsdzēšanas sūknis, kas darbināms no neatkarīga enerģijas avota. Šādam avārijas ugunsdzēšanas sūknim paredz tādu jaudu, lai tas nodrošinātu divas ūdens strūklas ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm².

396. Ugunsdzēšanas sūkņiem, izņemot avārijas sūkni, paredz tādu jaudu, lai ugunsdzēšanas vajadzībām nodrošinātu ūdens padeves daudzumu ar minimālo spiedienu 0,25 N/mm² un vismaz šādu kopējo ražotspēju (Q):

 

Q = (0,15 √L(B+D) + 2,25)² m³/h, kur

L ir garums;

B un D — izteikti metros.

Kopējā nepieciešamā ugunsdzēšanas sūkņu ražotspēja nepārsniedz 180 m³/h.

397. Katram ugunsdzēšanas sūknim, izņemot avārijas sūkni, garantē ražotspēju, ne mazāku par 40 % no kopējās ugunsdzēšanas sūkņu ražotspējas, kas noteikta šo noteikumu 396.punktā, lai nodrošinātu ūdens piegādi saskaņā ar šo noteikumu 409.punktā noteikto. Šie ugunsdzēšanas sūkņi apgādā maģistrālās ugunsdzēšanas sistēmas atbilstoši šiem noteikumiem. Ja uzstāda vairāk nekā divus ugunsdzēšanas sūkņus, papildus uzstādāmo sūkņu ražotspēju nosaka pēc administrācijas ieskatiem.

398. Izmanto mehāniskos ugunsdzēšanas sūkņus ar neatkarīgu piedziņu. Sanitāros, balasta, bilžu un vispārēja rakstura sūkņus var atzīt par ugunsdzēšanas sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārkārtošanas iespējām.

399. Ja ugunsdzēšanas sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz projektēto spiedienu piegādes cauruļvados, krānos un šļūtenēs, savienojumā ar visiem sūkņiem uzstāda drošības vārstus. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, lai nepieļautu pārāk lielu spiedienu jebkurā maģistrālā ugunsdzēšanas sistēmā.

400. Mehāniskie avārijas ugunsdzēšanas sūkņi ir atsevišķi neatkarīgi darbināmi sūkņi ar atsevišķu tiešu dīzeļdzinēja piedziņu un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators (kā norādīts šo noteikumu 4.3.2.apakšnodaļā) ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja). Nodrošina avārijas ugunsdzēšanas sūkņa darbību vismaz trīs stundas.

401. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēšanas sūkņus, jūras ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, lai avārijas ugunsdzēšanas sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.

 

5.2.15. Galvenās ugunsdzēšanas maģistrāles

402. Ja ir nepieciešams vairāk nekā viens hidrants, lai nodrošinātu vairākas strūklas saskaņā ar šo noteikumu 409.punktu, paredz galveno ugunsdzēšanas maģistrāli.

403. Lai nodrošinātu ugunsdzēšanas sistēmai pietiekamu efektivitāti, ir pieļaujami tikai tādi pievienojumi galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei, kas nepieciešami uguns dzēšanai, izņemot klāja un enkurķēžu mazgāšanu un bilžu atsūknēšanas ežektoru darbināšanu.

404. Ja galvenā ugunsdzēšanas maģistrāle nav pašnosusinoša tipa, ja iespējams, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.

405. Galvenajās ugunsdzēšanas maģistrālēs un ūdens padeves cauruļvados izmanto caurules ar diametru, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu maksimālā ūdens daudzuma efektīvu sadali no diviem vienlaikus strādājošiem sūkņiem vai arī lai nodrošinātu 140 m³/h (ņem vērā mazāko lielumu).

406. Ja divi sūkņi saskaņā ar šo noteikumu 413., 414. un 415.punkta prasībām vienlaicīgi padod šo noteikumu 405.punktā noteikto ūdens daudzumu caur jebkuriem diviem blakus esošiem ugunsdzēšanas krāniem, minimālais spiediens visos ugunsdzēšanas krānos nedrīkst būt mazāks par 0,25 Nt/mm².

 

5.2.16. Ugunsdzēšanas krāni, ugunsdzēšanas šļūtenes un stobri

407. Paredzēto ugunsdzēšanas šļūteņu skaitu nosaka atbilstoši ierīkoto ugunsdzēšanas krānu skaitam, papildus nodrošina vienu rezerves šļūteni. Šajā skaitā nav iekļautas ugunsdzēšanas šļūtenes mašīntelpā vai boileru telpā. Administrācija palielina nepieciešamo ugunsdzēšanas šļūteņu skaitu, lai nodrošinātu, ka tās ir pieejamas un izmantojamas jebkurā laikā, ņemot vērā zvejas kuģa lielumu.

408. Lai ūdens strūklas sasniegtu telpas, no atzīta materiāla izgatavo pietiekama garuma ugunsdzēšanas šļūtenes, nosakot to maksimālo garumu — 20 metri. Katru ugunsdzēšanas šļūteni apgādā ar stobru un nepieciešamo sakabi. Ugunsdzēšanas šļūtenes kopā ar nepieciešamajiem piederumiem un rīkiem tur gatavas izmantošanai skaidri redzamās vietās pie ūdens piegādes ugunsdzēšanas krāniem vai savienojumu vietām.

409. Paredz tādu ugunsdzēšanas krānu skaitu un izvietojumu, lai vismaz divas ūdens strūklas, kas nav no viena un tā paša ugunsdzēšanas krāna, un viena no tām tiek padota no vienkārša garuma ugunsdzēšanas šļūtenes, sasniegtu jebkuru zvejas kuģa vietu, kas pieejama apkalpei zvejas kuģa ekspluatācijas laikā.

410. Ugunsdzēšanas krānus apgādā ar ugunsdzēšanas šļūtenēm, kas ir aprīkotas ar divu veidu stobriem saskaņā ar šo noteikumu 413., 414. un 415.punkta prasībām. Vienu ugunsdzēšanas krānu izvieto pie ieejas telpā, kura tiek aizsargāta.

411. Galvenajām ugunsdzēšanas maģistrālēm un ugunsdzēšanas krāniem, ja tie nav adekvāti aizsargāti, nedrīkst izmantot materiālus, kas karstumā kļūst neefektīvi. Caurules un ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai ugunsdzēšanas šļūtenes būtu viegli savienojamas ar tiem. Uz zvejas kuģiem, uz kuriem iespējams pārvadāt klāja kravas, ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai tie vienmēr būtu viegli pieejami, un cauruļvadus iekārto tā, lai, cik tas praktiski iespējams, novērstu iespēju tos sabojāt ar šādu kravu. Paredz ugunsdzēšanas šļūteņu savienojumu un stobru pilnīgu savstarpējas apmaiņas iespēju.

412. Katras ugunsdzēšanas šļūtenes apkalpošanai ierīko krānu vai vārstu, lai ikvienu ugunsdzēšanas šļūteni varētu atvienot, kamēr ugunsdzēšanas sūkņi turpina darboties.

413. Izmanto standarta stobrus ar izmēriem 12 mm, 16 mm vai 19 mm vai, cik vien iespējams, tuvu tam. Pēc administrācijas ieskatiem var atļaut lielāka izmēra stobru izmantošanu.

414. Dzīvojamās un apkalpošanas telpās nav nepieciešams lietot stobrus ar diametru, lielāku par 12 mm.

415. Mašīntelpās un ārējās dislokācijās stobru izmēru paredz tādu, lai iegūtu maksimālu ūdens padevi no divām strūklām ar spiedienu, kas noteikts šo noteikumu 406.punktā, paredzot, ka stobrus ar izmēru, lielāku par 19 mm, nav nepieciešams lietot.

 

5.2.17. Ugunsdzēšamie aparāti

416. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Prasītajiem pārnēsājamajiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu — 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu — 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.

417. Rezerves lādiņi:

417.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) — 50 %;

417.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

417.3. uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

418. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kas tos izmanto.

419. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Visu to ugunsdzēšamo aparātu konteinerus, kas pastāvīgi ir zem spiediena, pārbauda ar hidraulisku spiedienu reizi 10 gados (ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas pastāvīgi nav zem spiediena, pārbauda reakcijas traukus).

420. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.

 

5.2.18. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās

421. Vismaz piecus atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus izvieto kontrolpunktos, dzīvojamajās un apkalpošanas telpās saskaņā ar administrācijas norādīto.

422. Rezerves lādiņi:

422.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) — 50 %;

422.2. ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

422.3. uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

 

5.2.19. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās

423. Visās A kategorijas mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.

424. Telpas, kurās ir ar šķidro degvielu kurināmi katli vai degvielas agregāti, saskaņā ar administrācijas norādīto nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsgrēka dzēšanas sistēmām:

424.1. spiediena ūdens aerosolu iekārtu;

424.2. ugunsdzēšanas dūmgāzu iekārtu;

424.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;

424.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgās putas. Ja mašīntelpa un katlu telpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlu telpas mašīntelpā, apvienoto mašīntelpu un katlu telpu uzskata par vienu nodalījumu.

425. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas norādīto.

426. Katlutelpas kurtuvi un telpu, kur ir izvietota daļa no šķidrās degvielas iekārtām, nodrošina vismaz ar diviem atzītiem pārnēsājamiem putu ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to ekvivalentiem. Katru katlutelpu nodrošina vismaz ar vienu atzītu putu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu ar 135 litru tilpumu vai tā ekvivalentu. Šos ugunsdzēšamos aparātus nodrošina ar šļūtenēm uz spoles, pielāgotām tā, lai sasniegtu jebkuru katlutelpas daļu. Administrācija var atvieglot šā apakšpunkta prasības, ņemot vērā to telpu izmērus un izmantošanu, kuras nepieciešams aizsargāt.

427. Pie katras kurtuves izvieto tvertni ar smiltīm, sodu, impregnētām zāģu skaidām vai ar citu atzītu sausu materiālu tādā daudzumā, kā noteikusi administrācija. Kā alternatīvu var izmantot atzītus pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.

428. Telpas, kur ir iekšdedzes dzinēji, kas tiek izmantoti par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:

428.1. vienu no ugunsgrēka dzēšanas sistēmām, kas noteiktas šo noteikumu 424.punktā;

428.2. vismaz vienu pārvietojamo gaisa mehānisko putu iekārtas komplektu saskaņā ar administrācijas uzskatiem;

428.3. atzītiem putu vai līdzvērtīgiem pārvietojamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru no degvielas vai eļļas augstspiediena sistēmām, mehānismiem un citiem ugunsgrēka riska avotiem. Papildus paredz pietiekamu putu vai tiem ekvivalentu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu skaitu. Ugunsdzēšamos aparātus izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi tādi ugunsdzēšamie aparāti. Mazākām telpām administrācija var atvieglot šīs prasības.

429. Telpas, kurās ir tvaika turbīnas vai tvaika mašīnas, ko izmanto par galvenajiem dzinējiem vai arī citiem mērķiem, ja to kopējā jauda ir 750 kW vai lielāka, nodrošina ar šādu aprīkojumu:

429.1. putu ugunsdzēšamajiem aparātiem, katru ar vismaz 45 litru ietilpību, vai līdzvērtīgiem aparātiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu, ka putas vai to ekvivalentu būtu iespējams novirzīt uz jebkuru spiediena eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru apvalka daļu, kas aptver zem spiediena eļļojamas turbīnas daļas, mašīnas vai ar tām saistīto sazobi, kā arī uz jebkuru citu ugunsgrēka riska vietu. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzība, kas ir līdzvērtīga vismaz šajā apakšpunktā noteiktajai, šādās telpās ir nodrošināta ar stacionāro ugunsdzēšanas sistēmu, kas ierīkota saskaņā ar šo noteikumu 424.punktu;

429.2. pietiekamu skaitu portatīvajiem vai līdzvērtīgiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko izvieto tā, lai ikviens pārnēsājamais ugunsdzēšamais aparāts nebūtu tālāk par 10 metriem no jebkura punkta telpā, paredzot, ka katrā šādā telpā ir vismaz divi ugunsdzēšamie aparāti. Šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami papildus šo noteikumu 428.punktā noteiktajam.

430. Ja administrācija uzskata, ka ugunsgrēka bīstamība pastāv mašīntelpās, kurās attiecībā uz ugunsdzēšanas iekārtām nav noteiktas īpašas prasības, šādās telpās vai blakus tām izvieto atzītus portatīvos ugunsdzēšamos aparātus vai citus ugunsdzēšanas līdzekļus saskaņā ar administrācijas noteikto.

431. Ja stacionārās ugunsdzēšanas sistēmas saskaņā ar šīs apakšnodaļas prasībām nav nepieciešamas, bet ir uzstādītas, nodrošina šo sistēmu atbilstību administrācijas prasībām.

432. Ja nokļūšana A klases mašīntelpās ir paredzēta zemākā līmenī par blakusesošo vārpstas tuneli, papildus katrām ūdensdrošām durvīm drošā attālumā no šādas mašīntelpas aizsardzībai no uguns ierīko vieglas tērauda durvis, kuras var atvērt un aizvērt no abām to pusēm.

 

5.2.20. Starptautiskie krasta savienojumi

433. Nodrošina vismaz vienu starptautisko krasta savienojumu, kas atbilst šo noteikumu 434.punktā noteiktajam.

434. Nodrošina starptautisko krasta savienojumu atloku izmērus saskaņā ar šādu tabulu:

3.tabula

Mērījuma objekts	Izmēri
Ārējais diametrs	178 milimetri
Iekšējais diametrs	64 milimetri
Skrūvju caurumu centru loka diametrs	132 milimetri
Spraugas atlokā	Četri caurumi ar diametru 19 mm, izvietoti uz skrūvju centru loka (ø 132 mm) vienādos attālumos ar izfrēzētām spraugām atloka perifērijā
Atloka biezums	Vismaz 14,5 milimetri
Skrūves un galvas	Četras skrūves ar ø16 mm un 50 mm garumu

 

435. Savienojumus konstruē no materiāla, kas ir piemērots darba spiedienam 1,0 Nt/mm².

436. Atloka viena puse ir ar plakanu virsmu, bet otra puse pastāvīgi pievienota savienojumam, kas atbilst zvejas kuģa ugunsdzēšanas krānu un šļūteņu savienojumu izmēriem. Savienojums ir uz klāja kopā ar jebkura materiāla blīvi, kas derīga darba spiedienam 1,0 Nt/mm², un kopā ar četrām 50 mm garām 16 mm diametra skrūvēm, galvām un atbilstošām astoņām paplāksnēm.

437. Paredz iespēju šādu krasta savienojumu izmantot no abiem zvejas kuģa bortiem.

 

5.2.21. Ugunsdzēsēja ekipējums

438. Uz zvejas kuģa nodrošina ne mazāk kā divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus. Katru elpojamo aparātu nodrošina ar diviem rezerves lādiņiem.

439. Ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus izvieto pēc iespējas dažādās vietās tā, lai tie būtu viegli pieejami un pastāvīgi gatavi izmantošanai.

440. Uz zvejas kuģa pastāvīgi ir ugunsgrēka kontroles plāns.

441. Ugunsdzēšanas ierīces uztur kārtībā un nodrošina to vieglu pieejamību jebkurā laikā.

442. Ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi vai ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību.

 

5.3. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 60 metriem

5.3.1. Konstruktīvā ugunsdrošība

443. Zvejas kuģa korpusa, virsbūves, konstruktīvo starpsienu, klāju un klāju būvju konstrukcijās izmanto degtnespējīgus materiālus. Administrācija atļauj izmantot degtspējīga materiāla konstrukcijas, ja tiek ievērotas šajā punktā un šo noteikumu 5.2.12.apakšnodaļā papildus noteiktās ugunsdzēsības prasības.

444. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtnespējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus no A klases mašīntelpām, konstruē atbilstoši “A-60” klases prasībām, ja mašīntelpas nav nodrošinātas ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu, un atbilstoši “A-30” klases prasībām, ja stacionārā ugunsdzēšanas sistēma ir uzstādīta. Klājus un starpsienas, kas atdala citas mašīntelpas no dzīvojamām, apkalpošanas telpām un kontrolpunktiem, konstruē atbilstoši “A-0” klases prasībām.

445. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamajām un apkalpošanas telpām, konstruē atbilstoši “A” klases prasībām un izolē saskaņā ar šo noteikumu 314.punkta 1. un 2.tabulas nosacījumiem. Administrācija var atļaut izmantot “B-15” klases šķirtnes, lai atdalītu tādas telpas kā kapteiņa (škipera) kajīte no stūres mājas, ja šādas telpas uzskata par stūres mājas daļu.

446. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas, kas atdala dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus no mašīntelpām, konstruē atbilstoši “F” vai “B-15” klases prasībām. Nepieļauj dūmu caurlaidību mašīntelpu robežās. Klājus un starpsienas, kas atdala kontrolpunktus no dzīvojamām un apkalpošanas telpām, konstruē atbilstoši “F” klases prasībām.

447. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtnespējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, būvē kā “B-15” klases šķirtnes.

448. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, koridoru starpsienas, kas savieno dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, būvē kā “F” klases šķirtnes.

449. Starpsienas saskaņā ar šo noteikumu 447. un 448.punktu sniedzas no klāja līdz klājam, ja vien abpus starpsienai nav ierīkoti nepārtraukti griesti (tādas pašas klases kā starpsienas). Šajā gadījumā starpsiena pie griestiem var būt pārtraukta.

450. Iekšējās kāpnes, kas savieno dzīvojamās, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, izgatavo no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla. Šādu kāpņu telpu konstrukcijas veido atbilstoši “F” klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no degtspējīga materiāla, vai atbilstoši “B-15” klases nodalījumiem, ja kuģa korpuss ir no degtnespējīga materiāla, ņemot vērā, ka tad, ja kāpnes šķērso tikai vienu klāju, tās iekļaujas viena līmeņa kāpņu telpā.

451. Durvis un citas aizvēršanas ierīces klājos un starpsienās, kuras minētas šo noteikumu 444., 445., 446., 447., 448. un 449.punktā, kā arī durvis, kas ierīkotas kāpņu telpās un kas minētas 450.punktā, un durvis, kas ierīkotas mašīntelpās un boileru nodalījumos, cik vien tas praktiski iespējams, konstruē ar līdzvērtīgu uguns izturību, kāda ir tiem nodalījumiem, kurās tās ierīkotas. “A” klases mašīntelpu durvis ir pašaizverošas.

452. Liftu šahtas, kas šķērso dzīvojamās un apkalpošanas telpas, būvē no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, kas ļauj ierobežot caurvēju un dūmu izplatīšanos.

453. Uz zvejas kuģa, kura korpuss ir konstruēts no degtspējīgiem materiāliem, klājus un starpsienas pa perimetru telpās, kur ir avārijas enerģijas avoti, un starpsienas un klājus starp kambīzēm, krāsu un lukturu noliktavām vai jebkurām telpām, kur tiek glabāts noteikts ugunsnedrošu materiālu daudzums, un dzīvojamām, apkalpošanas telpām vai kontroles stacijām, konstruē kā “F” vai “B-15” klases šķirtnes.

454. Klājus un starpsienas, kas minēti šo noteikumu 453.punktā, uz zvejas kuģa, kura korpuss ir no degtnespējīgiem materiāliem, būvē kā “A” klases šķirtnes, kas izolētas saskaņā ar administrācijas noteikto, ņemot vērā ugunsgrēka risku. Administrācija var noteikt “B-15” klases šķirtnes starp kambīzi un dzīvojamām, apkalpošanas telpām vai kontrolpunktiem, ja kambīzē ir uzstādīti elektriski sildāmi pavardi, elektriski sildāmas karstā ūdens ierīces un citas tikai elektriski sildāmas ierīces.

455. Produktus ar augstu uzliesmošanas spēju pārvadā piemērotos hermētiski noslēgtos konteineros.

456. Ja saskaņā ar šo noteikumu 444., 445., 446., 447., 448,. 449., 451., 453., 454. un 455.punktu starpsienas un klāji ir būvēti kā “A”, “B” vai “F” klases šķirtnes un tās šķērso elektriskie kabeļi, cauruļvadi, šahtas, kanāli, veic pasākumus, lai netiktu vājināta šķirtnes uguns integritāte.

457. Tukšumus, kas atrodas aiz griestiem, paneļiem vai apšuvuma dzīvojamās, apkalpošanas telpās vai kontrolpunktos, sadala ar cieši piegulošām caurvēja aizturēm, kas izvietotas savrup ne tālāk kā septiņus metrus viena no otras.

458. Mašīntelpu logus un gaismas lūkas aprīko šādi:

458.1. ja gaismas lūkas ir atveramas, paredz iespēju tās aizvērt no telpas ārpuses. Gaismas lūkas ar stikla paneļiem aprīko ar pastāvīgi pievienotiem ārējiem slēģiem no tērauda vai līdzvērtīga materiāla. Šādās gaismas lūkās lieto ar stiepli armētu stiklu;

458.2. stiklu vai līdzvērtīgu materiālu nav atļauts izmantot mašīntelpās. Mašīntelpu gaismas lūkās un kontroles telpās drīkst izmantot ar stiepli armētu stiklu.

459. Dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās, izņemot vietējos ledusskapju nodalījumus, kontrolpunktos un mašīntelpās izmanto degtnespējīgus izolācijas materiālus. “A” klases mašīntelpu iekšējo robežu izolācijas virsmas veido naftas produktus un to tvaikus necaurlaidīgas.

460. Zivju uzglabāšanas nodalījumos degtspējīgo izolāciju aizsargā ar cieši piegulošu apšuvumu.

461. Administrācija var atļaut izmantot “A-0” klases šķirtnes “B-15” vai “F” klases šķirtņu vietā, novērtējot blakus telpās izmantoto degtspējīgo materiālu daudzumu.

 

5.3.2. Ventilācija

462. Paredz ventilatoru apstādināšanas iespējas un galveno ventilācijas atveru noslēgšanu no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 469.punktā noteikto.

463. Nodrošina aprīkojumu, lai gredzenveida telpas apkārt dūmvadiem varētu aizvērt no drošas vietas.

464. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m². Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no degtnespējīga materiāla.

465. A kategorijas mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

466. Dzīvojamajām telpām, apkalpošanas telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot A kategorijas mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu integritāti.

467. Pieliekamos, kur uzglabā noteiktu produktu daudzumu ar augstu uzliesmot spēju, aprīko ar ventilēšanas sistēmu, atdalītu no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem stiepļu tīklu aizsargiem dzirksteļu uztveršanai.

468. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

469. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ierīkoti telpās abās “A” klases starpsienu (šķirtņu) pusēs, ierīko starpsienu vai klāja aizbīdņus tā, lai nepieļautu liesmu un dūmu izplatīšanos starp nodalījumiem. Ar roku vadāmus aizbīdņus iekārto tā, lai varētu tos darbināt no abām klāja vai starpsienas pusēm. Ja ventilācijas šahtas vai kanāli ar brīvo šķērsgriezumu, kas pārsniedz 0,02 m², šķērso “A” klases starpsienas vai klājus, ierīko automātiskos aizbīdņus, kas paši aizveras. Šahtas, ko izvieto tikai vienā starpsienu pusē, iekārto atbilstoši šo noteikumu 323.punkta prasībām.

 

5.3.3. Apkures iekārtas

470. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

471. Nedrīkst pieļaut apkuri ar atklātu uguni. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes limitēšanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama laukuma ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu. Šādus ventilatorus nedrīkst aprīkot ar aizvēršanas ierīcēm, un tos izvieto tā, lai aizvēršanas ierīces, kas noteiktas šo noteikumu 329.punktā, tiem nebūtu nepieciešamas.

472. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās ir šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

 

5.3.4. Dažādas prasības

473. Atklātām virsmām dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās (slēptās virsmas aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un oderējuma) izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās līmeni.

474. Dzīvojamās un apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, “A” klases mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka risku visu atklāto stikla plastika konstrukciju pēdējo kārtu klāj no atzītiem sveķiem ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām vai tās pārklāj ar atzītu krāsu ar uguns izplatību neveicinošām īpašībām, vai arī aizsarga ar citu degtnespējīgu materiālu.

475. Atklātu iekšējā interjera virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, glazūras un citas apdares, kas degot neizdala pārmērīgu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu.

476. Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmot spējīgs vai sprādzienbīstams un nekļūst toksisks paaugstinātā temperatūrā.

477. Cauruļvadiem, kas šķērso “A” vai “B” klases starpsienas dzīvojamās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un apkalpošanas telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

478. Materiālus, kas karstuma iespaidā viegli kļūst neefektīvi, nedrīkst lietot atsūknēšanas, sanitārās sistēmas un citos izvados aiz borta, kas ir tuvu ūdenslīnijai un kur materiāla bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

479. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no degtnespējīga materiāla bez atverēm vai caurumiem to dibens daļā.

480. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai tos varētu apturēt, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti.

481. Lai nepieļautu degvielas noplūdi bilžās, izvieto pilienu uztveršanas paplātes tur, kur tas ir nepieciešams.

 

5.3.5. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana

482. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

483. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojāšanu. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 484. un 486.punkta prasībām.

484. Telpas, kur tiek uzglabāti ļoti viegli uzliesmot spējīgi šķidrumi (ātri iztvaikojošas krāsas, petroleja, benzols) un, ja atļauts, sašķidrināta gāze, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

485. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos uzstāda tikai sertificētu droša tipa elektroarmatūru saskaņā ar Starptautisko standartu IEC publikāciju Nr.79 “Elektriskā armatūra sprādzienu bīstamai gāzes videi”. Šādās telpās nedrīkst atrasties karstuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus “Nesmēķēt” un “Nelietot vaļējus gaismas avotus”.

486. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.

 

5.3.6. Evakuācijas ceļi

487. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta, izņemot mašīntelpas, iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju un no turienes glābšanas laivās vai plostos. Ievēro šādas prasības:

487.1. no visu līmeņu dzīvojamajām telpām nodrošina vismaz divas evakuācijas iespējas. Evakuācijas ejas izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otras. Par evakuācijas ejām uzskata arī parastos piekļūšanas līdzekļus šīm telpām:

487.2. zem klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), galvenais evakuācijas ceļš ir kāpnes, bet otrs evakuācijas ceļš var būt šahta vai kāpnes;

487.3. virs klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), evakuācijas ceļš ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija. Ja nav iespējams ierīkot kāpnes vai durvis, viens no evakuācijas ceļiem var būt attiecīgu izmēru iluminatori vai lūkas, ko aizsargā pret apledošanu;

487.4. izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas raksturu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā;

487.5. koridora vai koridora daļas garums nedrīkst pārsniegt 2,5 metrus, ja no turienes ir tikai viens glābšanās ceļš;

487.6. evakuācijas ceļu platumu un nepārtrauktību nosaka saskaņā ar administrācijas atzinumu.

488. No katras “A” klases mašīntelpas nodrošina divus evakuācijas ceļus, kas atrodas pēc iespējas tālāk viens no otra. Par vertikālo evakuācijas ceļu paredz tērauda trapu. Ja mašīntelpas izmēru dēļ nav iespējams nodrošināt divus evakuācijas ceļus, vienu no tiem var neiekārtot. Šādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš palikušajai izejai. Izejas, ko var izmantot kā avārijas izejas un kas normālos apstākļos ir slēgtas, avārijas situācijā ir bez piepūles atveramas ar strādnieku vai avārijas komandas spēkiem.

489. Liftu neuzskata par vienu no prasītajiem evakuācijas līdzekļiem.

490. Uz jauniem zvejas kuģiem automātiskās ugunsgrēka trauksmes, detektoru un indikācijas sistēmas uzstāda arī koridoros, kāpņu telpās un evakuācijas ceļos saskaņā ar šo noteikumu 5.2.13.apakšnodaļas prasībām.

 

5.3.7. Ugunsdzēšanas sūkņi

491. Minimālais uzstādāmo ugunsdzēšanas sūkņu skaits un tips ir šāds:

491.1. viens sūknis ar mehānisku piedziņu, kura dzinējspēks nav atkarīgs no galvenā dzinēja;

491.2. viens sūknis ar piedziņu no galvenā dzinēja, ja transmisijas pārnesumu ir viegli atvienot, vai arī ir nodrošināta skrūve ar regulējamu kāpi. Nodrošina vismaz divus ugunsdzēšanas sūkņus.

492. Par ugunsdzēšanas sūkņiem izmanto arī sanitāros, balasta, bilžu, vispārējas lietošanas vai jebkurus citus sūkņus, ja tie atbilst šīs nodaļas prasībām un neiespaido bilžu atsūknēšanas spējas. Ugunsdzēšanas sūkņu savienojumus veido tā, lai tos nevarētu izmantot naftas produktu vai citu viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu pārsūknēšanai.

493. Centrbēdzes sūkņus vai citus ar galveno ugunsdzēšanas sistēmu savienotos sūkņus, caur kuriem ūdens var atplūst atpakaļ, aprīko ar neatgriezeniskiem vārstiem.

494. Zvejas kuģus, kuri nav aprīkoti ar avārijas ugunsdzēšanas sūkņiem ar mehānisko piedziņu un ar stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām mašīntelpā, nodrošina ar papildu ugunsdzēšanas līdzekļiem pēc administrācijas ieskatiem.

495. Ja zvejas kuģus aprīko ar avārijas ugunsdzēšanas sūkņiem, tie ir atsevišķi sūkņi ar mehānisko piedziņu, neatkarīgi darbināmi vai nu ar atsevišķu tiešu dīzeļdzinēja piedziņu un degvielas apgādi, kas ierīkota viegli pieejamā vietā ārpus tās telpas, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, vai arī darbināmi ar atsevišķu ģeneratoru, kas var būt arī avārijas ģenerators ar pietiekamu jaudu, kurš ir izvietots drošā vietā ārpus mašīntelpas (ja iespējams, virs darba klāja).

496. Nodrošina iespēju darbināt avārijas ugunsdzēšanas sūkņus, jūras ūdens iesūkšanas vārstus un citus nepieciešamos vārstus no vietas ārpus nodalījuma, kur ir uzstādīti galvenie ugunsdzēšanas sūkņi, lai avārijas ugunsdzēšanas sūkņus neapdraudētu ugunsgrēks, ja tas izceltos šajos nodalījumos.

497. Nosaka vismaz šādu kopējo galveno mehānisko ugunsdzēšanas sūkņu ražotspēju (Q):

 

Q = (0,15 √L(B+D) + 2,25)² m³/h, kur

L ir garums;

B un D — izteikti metros.

498. Ja uzstāda divus neatkarīgus sūkņus ar mehānisko piedziņu, katra sūkņa ražotspēju nosaka ne mazāku par 40 % no šo noteikumu 497.punktā noteiktās vai 25 m³/h (izvēlas lielāko).

499. Ja galvenie ugunsdzēšanas sūkņi padod caur galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei pievienotajām ugunsdzēšanas šļūtenēm un stobriem šo noteikumu 497.punktā noteikto ūdens apjomu, ūdens spiedienu jebkurā krānā nodrošina ne mazāku par 0,25 Nt/mm².

500. Ja avārijas ugunsdzēšanas sūkņi ar mehānisko piedziņu padod noteikto ūdens daudzumu, ugunsdzēšanas krānā nodrošina spiedienu saskaņā ar administrācijas noteikto.

 

5.3.8. Galvenās ugunsdzēšanas maģistrāles

501. Ja saskaņā ar šo noteikumu 506.punktu ir nepieciešams vairāk nekā viens ugunsdzēšanas krāns, izveido galveno ugunsdzēšanas maģistrāli.

502. Galvenajā ugunsdzēšanas maģistrālē, ja tā nav atbilstoši aizsargāta, neizmanto materiālus, kas karstumā viegli kļūst neefektīvi.

503. Ja ugunsdzēšanas sūkņi var padot galvenajā maģistrālē ūdeni ar spiedienu, kas pārsniedz projektēto darba spiedienu, ierīko drošības vārstus.

504. Lai nodrošinātu pietiekamu ugunsdzēšanas sistēmas efektivitāti, galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei drīkst būt tikai tādi pievienojumi, kas nepieciešami uguns dzēšanai, izņemot tos, kas paredzēti klāja un enkurķēžu mazgāšanai un bilžu atsūknēšanas ežektoru darbināšanai.

505. Ja galvenā ugunsdzēšanas maģistrāle nav pašnosusinoša tipa, ierīko piemērotus drenāžas krānus, lai nepieļautu maģistrāles aizsalšanu.

 

5.3.9. Ugunsdzēšanas krāni, ugunsdzēšanas šļūtenes un stobri

506. Ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.

507. Strūklu nodrošina no viena garuma ugunsdzēšanas šļūtenes.

508. A klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēšanas krānu, kas ir komplektā ar ugunsdzēšanas šļūteni un dubultveida stobru. Šo ugunsdzēšanas krānu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.

509. Katru ugunsdzēšanas krānu nodrošina ar vienu ugunsdzēšanas šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.

510. Vienas ugunsdzēšanas šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.

511. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēšanas šļūtenes. Katru ugunsdzēšanas šļūteni nodrošina ar savienojumu un dubultveida stobru.

512. Ugunsdzēšanas šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumus, ja ugunsdzēšanas šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei.

513. Nodrošina šo noteikumu 511.punktā noteikto stobru atbilstību uzstādīto ugunsdzēšanas sūkņu ražotspējai, bet jebkurā gadījumā to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.

 

5.3.10. Ugunsdzēšamie aparāti

514. Izmanto atzīta tipa ugunsdzēšamos aparātus. Prasītajiem pārnēsājamajiem šķidruma ugunsdzēšamajiem aparātiem paredz tilpumu, ne lielāku par 13,5 litriem un ne mazāku par 9 litriem. Cita tipa ugunsdzēšamo aparātu tilpums nepārsniedz pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu — 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu — 9 litri. Administrācija nosaka pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu ekvivalentus.

515. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:

515.1. katra tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, izņemot šo noteikumu 515.2.apakšpunktā noteiktos, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) — 50 %;

515.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

515.3. uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai drīkst izmantot tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

516. Nepieļauj tādu ugunsdzēšamo aparātu izmantošanu, kuros par ugunsdzēšanas aģentu izmanto līdzekli, kas saskaņā ar administrācijas uzskatiem attiecīgos lietošanas apstākļos var izdalīt toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas var apdraudēt personas, kas tos izmanto.

517. Ugunsdzēšamos aparātus reizi gadā pārbauda kompetenta persona, kuru pilnvarojusi administrācija. Katru ugunsdzēšamo aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts. Visu to ugunsdzēšamo aparātu konteinerus, kas pastāvīgi ir zem spiediena, pārbauda ar hidraulisku spiedienu reizi 10 gados (ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas pastāvīgi nav zem spiediena, pārbauda reakcijas traukus).

518. Vienu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu, kas paredzēts lietošanai jebkurā telpā, izvieto šīs telpas ieejas tuvumā.

 

5.3.11. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti kontrolpunktos un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās

519. Pietiekamu skaitu atzītu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu izvieto kontrolpunktos un dzīvojamajās un apkalpošanas telpās, lai nodrošinātu, ka vismaz viens piemērota tipa ugunsdzēšamais aparāts ir viegli pieejams izmantošanai ikvienā šo telpu daļā. Šajās telpās izvieto ne mazāk kā trīs ugunsdzēšamos aparātus. Ar rokām darbināmais ugunsdzēsības aprīkojums ir viegli pieejams un lietojams. To apzīmē saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumu. Zīmes izvieto atbilstošās vietās, un tās ir izturīgas.

520. Rezerves lādiņus nodrošina saskaņā ar administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem nosaka šādus rezerves lādiņus:

520.1. ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, izņemot šo noteikumu 520.2.apakšpunktā noteiktos, nodrošina rezerves lādiņus. Pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem nodrošina 100 % rezerves lādiņu, pārējiem ugunsdzēšamajiem aparātiem (bet ne vairāk kā 60) — 50 %;

520.2. uz zvejas kuģiem, kuru garums mazāks par 45 metriem, ugunsdzēšamajiem aparātiem, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, nodrošina rezervē vismaz 50 % tāda paša tipa un tilpuma ugunsdzēšamos aparātus;

520.3. uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas ugunsdzēšamo aparātu pārlādēšanai. Pārlādēšanai izmanto tikai tādus rezerves lādiņus, kas atzīti par derīgiem attiecīgā tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem.

 

5.3.12. Ugunsdzēšanas iekārtas mašīntelpās

521. Visās A kategorijas mašīntelpās uzstāda stacionāru ugunsdzēšanas aprīkojumu.

522. Telpas, kurās ir ar šķidro degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopējo jaudu 375 kW un vairāk, nodrošina ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām:

522.1. spiediena ūdens aerosola iekārtu;

522.2. ugunsdzēšanas dūmgāzu iekārtu;

522.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto tvaikus no iztvaikojošiem šķidrumiem ar zemu toksiskuma līmeni;

522.4. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.

523. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlu telpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.

524. Šo noteikumu 522.punktā minēto iekārtu vadības posteņus iekārto ārpus norādītajām telpām viegli pieejamās vietās, ko nevar nošķirt ugunsgrēks, kas izcēlies šajās telpās. Ugunsgrēka gadījumā aizsargājamā telpā nodrošina ugunsdzēšanas sistēmas darbināšanai nepieciešamās enerģijas un ūdens padevi.

525. Uz zvejas kuģiem, kas galvenokārt vai pilnīgi ir būvēti no koka vai plastmasas šķiedras un kuriem ar šķidro degvielu kurināmie katli vai iekšdedzes dzinēji ir izvietoti mašīntelpās, kas arī būvētas no šāda materiāla, uzstāda vienu no šo noteikumu 522.punktā minētajām ugunsdzēšanas iekārtām.

526. Visas A kategorijas mašīntelpas nodrošina vismaz ar diviem tāda tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas piemēroti ar naftas produktiem saistītu ugunsgrēku dzēšanai. Ja šādās mašīntelpās ir uzstādīti dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW un lielāku, tās nodrošina ar trim šādiem pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem. Vienu no pārnēsājamajiem ugunsdzēšamajiem aparātiem izvieto pie ieejas telpā.

527. Zvejas kuģus, kuru mašīntelpās nav uzstādītas stacionāras ugunsdzēšanas sistēmas, nodrošina ar putu ugunsdzēšamo aparātu, kura tilpība ir vismaz 45 litri, vai tā ekvivalentu, kas derīgs degošu naftas produktu dzēšanai. Ja mašīntelpas izmēru dēļ šis nosacījums nav praktiski izpildāms, administrācija atļauj tā vietā izvietot pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus.

528. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 45 metri vai lielāks, nodrošina vismaz divus ugunsdzēsēja ekipējuma komplektus, ko izvieto viegli pieejamās vietās pēc iespējas tālāk vienu no otra. Katru elpojamo aparātu nodrošina vismaz ar diviem rezerves lādiņiem.

529. Uz zvejas kuģa pastāvīgi atrodas ugunsgrēka kontroles plāns. Uz kuģiem, kas būvēti, sākot ar 2003.gada 1.janvāri, šāda plāna saturs atbilst Organizācijas Rezolūcijai A.654(16) “Grafiskie simboli ugunsgrēka kontroles plānam” un Organizācijas Rezolūcijai A.756(18) “Vadlīnijas informācijai, ko nodrošina ugunsgrēka kontroles plāni”. Zvejas kuģus ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atbrīvot no šīs prasības, bet tikai īpašos gadījumos. Visus apkalpes locekļus iepazīstina ar ugunsdzēšanas iekārtu lietošanas kārtību pēc ierašanās uz kuģa, kā arī regulāro ugunsdzēsības mācību trauksmju laikā.

530. Ugunsdzēšanas ierīces uztur labā kārtībā, veicot to regulāras pārbaudes, un nodrošina to vieglu pieejamību jebkurā laikā. Pirms kuģa iziešanas jūrā pārbauda rokas ugunsdzēšamo aparātu un cita pārnēsājamā ugunsdzēšanas aprīkojuma esību uz kuģa.

531. Ja ir noteikti īpaši ierīču, aparātu un aprīkojuma tipi, kā arī ugunsdzēšanas paņēmieni, tos var aizstāt ar jebkura cita tipa ierīcēm un aparātiem, ja administrācija ir atzinusi to efektivitātes līdzvērtību.

 

5.4. Ugunsdrošības pasākumi uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 12 metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem

5.4.1. Konstruktīvā ugunsdrošība

532. Ja tērauda klāji vai tērauda starpsienas dzīvojamās telpās vienlaicīgi ir arī degvielas tanka sienas vai griesti, tos noklāj ar vismaz 40 mm biezu izolācijas slāni no degtnespējīga materiāla. Degvielas tanku lūkas vai citas atveres neizvieto dzīvojamās telpās.

533. Ārējās starpsienas un zvejas kuģa sānus, kas robežojas ar dzīvojamajām telpām, izolē ar vismaz 50 mm biezu izolācijas materiālu. Tērauda kuģos starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām konstruē no tērauda. Koka kuģos tās konstruē no divām koka kārtām ar divām filca vai līdzvērtīga materiāla starpkārtām vai no 60 mm bieza koka ar izolācijas plātnes oderējumu.

534. Ja starp dzīvojamām telpām un mašīntelpu ir paredzētas durvis, tās izgatavo no tērauda un tādas, kas pašas aizveras. Ir atļautas durvis starp kambīzi un ēdamtelpu, ja tās ir izgatavotas no uguns izplatīšanos neveicinoša materiāla, tāpat kā apkalpošanas lūka.

 

5.4.2. Ventilācijas sistēmas

535. Iespēju apstādināt ventilatorus un aizvērt galvenās ventilācijas sistēmas atveres paredz no vietas, kas atrodas ārpus ventilējamās telpas, izņemot šo noteikumu 541., 542. un 543.punktā noteiktos gadījumus.

536. Koridoru starpsienu durvīs un zem tām ir pieļaujamas ventilācijas atveres. Atveres nav atļautas kāpņu telpu durvīs un zem tām. Atveres izvieto tikai durvju apakšējā daļā. Durvīs vai zem tām esošas atveres kopējais laukums nepārsniedz 0,05 m². Ja šāda atvere ir iestrādāta durvīs, to apgādā ar režģi, kas izgatavots no degtnespējīga materiāla.

537. A kategorijas mašīntelpām un kambīzēm paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.

538. Dzīvojamajām telpām, apkalpošanas telpām un kontrolpunktiem paredzētie ventilācijas kanāli nedrīkst šķērsot A kategorijas mašīntelpas vai kambīzes. Ja administrācija to ir atļāvusi, kanālus konstruē no tērauda vai līdzvērtīga materiāla un iekārto tā, lai saglabātu šo telpu ugunsdrošību.

539. Pieliekamos, kur uzglabā noteiktu produktu daudzumu ar augstu uzliesmot spēju, aprīko ar ventilēšanas sistēmu, atdalītu no citām gaisa apmaiņas sistēmām. Ventilēšanu iekārto telpas augšējā un apakšējā līmenī. Ventilatoru ieplūdes un izplūdes atveres izvieto drošās vietās. Ventilācijas ieplūdes un izplūdes atveres aprīko ar piemērotiem stiepļu tīklu aizsargiem dzirksteļu uztveršanai.

540. Mašīntelpu ventilācijas sistēmas veido neatkarīgas no sistēmām, kas nodrošina gaisa apmaiņu citās telpās.

 

5.4.3. Apkures iekārtas

541. Elektriskos radiatorus piestiprina un konstruē tā, lai aizdegšanās risks būtu minimāls. Radiatorus nedrīkst aprīkot ar elementiem, kas uzstādīti tā, ka var aizsvilties drēbes, aizkari vai citi līdzīgi materiāli vai tie var aizdegties no elementa izdalītā karstuma.

542. Krāsnis un līdzīgas iekārtas stingri nostiprina un nodrošina atbilstošu to aizsardzību un izolāciju zem tām, apkārt tām un ceļā uz to dūmvadiem. Ja krāsnīs izmanto cieto kurināmo, to dūmvadus konstruē un iekārto tā, lai būtu minimāls risks, ka tos varētu nobloķēt sadegšanas produkti. Dūmvadus apgādā ar gatavībā esošiem līdzekļiem to tīrīšanai. Aizbīdņos vilkmes limitēšanai dūmvados, kad tie ir aizvērtā stāvoklī, paredz nenoslēgtu, pietiekamu gaisa spraugu. Telpas, kur uzstāda krāsnis, apgādā ar pietiekama laukuma ventilatoriem, lai nodrošinātu krāsns apgādi ar degšanai nepieciešamo gaisu.

543. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas pagatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās ir šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

 

5.4.4. Dažādas prasības

544. Neaizsargātām virsmām dzīvojamās telpās, apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, koridoros un kāpņu telpās un virsmām aiz starpsienām, griestiem, paneļiem un iekšējiem apvalkiem (ieskaitot gruntējumu apslēptās vai nepieejamās vietās) izmanto materiālus ar zemu uguns izplatīšanās līmeni.

545. Visas neaizsargātās virsmas dzīvojamās un apkalpošanas telpās, kontrolpunktos, A kategorijas mašīntelpās un citās mašīntelpās ar līdzīgu ugunsgrēka izcelšanās risku veido no stikla šķiedras un pārklāj ar atzītu poliesteri, kam piemīt uguns izplatīšanos kavējošas īpašības, vai nokrāso ar atzītu uguns izplatīšanos kavējošu krāsu, vai aizsargā ar degtnespējīgu materiālu.

546. Iekšējā interjera neaizsargātu virsmu apstrādei izmanto tikai tādas krāsas, lakas, glazūras un citas apdares, kas degot neizdala lielu dūmu, toksisku gāzu vai tvaiku daudzumu. Nepieciešams administrācijas atzinums, ka tām nepiemīt pārmērīga uguns bīstamība.

547. Dzīvojamajās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos klāja pamatu pārklāj ar atzītu materiālu, kas nav viegli uzliesmot spējīgs un paaugstinātā temperatūrā nekļūst toksisks vai sprādzienbīstams.

548. Cauruļvadiem, kas šķērso “A” vai “B” klases starpsienas dzīvojamās un apkalpošanas telpās un kontrolpunktos, izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz temperatūru, kādu šīm starpsienām nepieciešams izturēt. Ja administrācija atļauj pārsūknēt eļļu un uzliesmojošus šķidrumus caur dzīvojamām un apkalpošanas telpām, cauruļvadiem izmanto atzītu materiālu, kas izvērtēts attiecībā uz ugunsgrēka risku.

549. Atsūknēšanas sistēmā, sanitārajās sistēmās un citos izvados aiz borta, kas ir tuvu ūdenslīnijai, nelieto materiālus, kas viegli var kļūt neefektīvi karstuma iespaidā un kuru bojājums ugunsgrēka gadījumā var radīt applūšanas briesmas.

550. Visas atkritumu tvertnes, izņemot zivju apstrādē lietojamās, izgatavo no degtnespējīga materiāla bez atverēm vai caurumiem to sānos un apakšdaļā.

551. Degvielas pārsūknēšanas sūkņus ar mehānisko piedziņu, agregātu degvielas sūkņus un citus līdzīgus degvielas sūkņus aprīko ar distances vadību, kas izvietota ārpus saistītās telpas tā, lai, izceļoties ugunsgrēkam telpā, kur tie ir izvietoti, tos varētu apturēt.

552. Lai nepieļautu degvielas noplūdi bilžās, izvieto pilienu uztveršanas paplātes.

 

5.4.5. Gāzes balonu un bīstamu materiālu uzglabāšana

553. Saspiestās, šķidrās vai izšķīdinātās gāzes balonus nostiprina un skaidri marķē ar noteiktu identifikācijas krāsu, norādot uz tiem skaidri salasāmu satura ķīmisko formulu un nosaukumu.

554. Balonus, kas satur viegli uzliesmojošas vai citādi bīstamas gāzes, un izlietotos balonus izvieto un nostiprina uz atklāta klāja. Visus ventiļus, spiediena regulatorus un cauruļvadus, kas pievienoti šiem baloniem, aizsargā pret bojāšanu. Balonus aizsargā arī no pārmērīgām temperatūras izmaiņām, tiešiem saules stariem un no sniega uzkrāšanās. Administrācija var atļaut šādu balonu uzglabāšanu nodalījumos, kas atbilst šo noteikumu 555. un 557.punkta prasībām.

555. Telpas, kur uzglabā sašķidrinātu gāzi, iekārto tā, lai ieeja tajās būtu iespējama tikai tieši no atklāta klāja. Spiediena regulēšanas ierīces un drošības ventiļus iekārto tā, lai nodrošinātu izplūdi nodalījuma robežās. Ja šādu nodalījumu ierobežojošās starpsienas atrodas blakus citām norobežotām telpām, tās veido gāzu necaurlaidīgas.

556. Nav pieļaujama elektroinstalācijas un elektroarmatūras uzstādīšana nodalījumos, kas tiek izmantoti ļoti viegli uzliesmot spējīgu šķidrumu vai sašķidrinātas gāzes uzglabāšanai, izņemot to elektroinstalāciju un elektroarmatūru, kas nepieciešama nodalījuma apkalpošanai. Šādos gadījumos nepieciešams administrācijas atzinums par tās piemērotību lietošanai ugunsnedrošā vidē. Šādās telpās nedrīkst atrasties karstuma avoti. Labi saredzamā vietā izvieto uzrakstus “Nesmēķēt” un “Nelietot atklātu liesmu”.

557. Katra tipa saspiestu gāzi uzglabā atsevišķi. Nodalījumos, ko izmanto šādu gāzu uzglabāšanai, nedrīkst glabāt citus degtspējīgus produktus, instrumentus vai priekšmetus, kas nav gāzes sadales sistēmas sastāvdaļas. Administrācija var atvieglot šīs prasības, ņemot vērā saspiestu gāzu raksturojumu, daudzumu un paredzēto izmantošanu.

 

5.4.6. Evakuācijas līdzekļi

558. Kāpņu telpas un kāpnes uz dzīvojamām telpām un telpām, kur apkalpe parasti ir nodarbināta, izņemot mašīntelpas, iekārto tā, lai tās varētu izmantot kā parocīgus evakuēšanās ceļus uz atklātu klāju.

559. No visu līmeņu dzīvojamajām telpām (no katras lielākas telpas vai telpu grupas) nodrošina vismaz divus evakuācijas ceļus. Evakuācijas ceļus izvieto pēc iespējas tālāk vienu no otra.

560. Galvenā izeja uz leju no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), ir kāpnes, otru izeju izmanto par avārijas izeju. Izeja uz augšu no klāja, kas ir atklāts no augšas un vismaz no divām pusēm (weather deck), ir kāpnes vai durvis uz atklātu klāju vai to kombinācija.

561. Izņēmuma gadījumā administrācija atļauj vienu glābšanās ceļu, ņemot vērā telpas raksturu, izvietojumu un cilvēku skaitu, kas parasti dzīvo vai strādā tajā. Nepieciešams atzinums par izeju platumu un virzienu. Liftus neuzskata par evakuācijas ceļu.

562. Uz zvejas kuģiem ar garumu no 12 līdz 24 metriem, kuru konstrukcija ir ugunsnedroša vai uz kuriem citu apsvērumu dēļ, izbūvējot dzīvojamās telpas, apkalpošanas telpas un kontrolpunktus, ir izmantots liels degtspējīgu materiālu daudzums, var ierīkot automātisko ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Lemjot par šādas signalizācijas sistēmas nepieciešamību, ņem vērā telpu lielumu, plānojumu, kontroles telpām arī izvietojumu un, ja nepieciešams, mēbeļu un inventāra uguns izplatīšanās īpašības.

 

5.4.7. Ugunsdzēšanas sūkņi, to skaits, ražotspēja un izvietojums

563. Uz zvejas kuģiem nodrošina vismaz vienu ugunsdzēšanas sūkni ar mehānisku piedziņu. Atkarībā no kuģošanas rajona un citiem nosacījumiem administrācija var prasīt arī avārijas sūkni.

564. Ja avārijas sūknis ir pārvietojams sūknis, ievēro prasības attiecībā uz maksimālo iesūkšanas augstumu. Sūknim nepieciešama neatkarīga dīzeļdegvielas piegāde un pietiekama degvielas rezerve. Pārvietojamo avārijas ugunsdzēšanas sūkni pārbauda vismaz reizi mēnesī. Kopā ar sūkni izvieto nepieciešamo aprīkojumu tā palaišanai, iesūkšanai un šļūteņu pievienošanai. Sūkņus, ko nepieciešams sagatavot darbam, apgādā ar dūmvadu un noslēgšanas vārstu.

565. Par ugunsdzēšanas sūkņiem izmanto sanitāros, balasta un vispārēja rakstura sūkņus, ja tos parasti neizmanto naftas produktu vai eļļu pārsūknēšanai, bet, ja tos atsevišķos gadījumos izmanto degvielas pārsūknēšanai, sūkņus apgādā ar piemērotām pārkārtošanas ierīcēm, lai nebūtu iespējams sūkņus nejauši palaist atsūkšanai no tankiem, kuros balasta ūdeņu vietā var būt cits šķidrums, vai arī atsūknēšanai no bilžu sistēmas, vienlaicīgi nodrošinot spiedienu zvejas kuģa ugunsdzēšanas krānos. Nelieto drošības ierīces, kas bāzētas uz caurplūdes samazināšanu noteiktos cauruļvados, izmantojot diafragmas tipa atlokus.

566. Izmantojot sūkņus ugunsdzēšanai, nodrošina, lai ūdens padeve notiktu tikai uz ugunsdzēšanas krāniem.

567. Ugunsdzēšanas sūkņi var sastāvēt no vairākiem sūkņiem, ja tie apmierinoši darbojas paralēli un uztur šo noteikumu 570.punktā noteikto ražotspēju.

568. Nepārvietojamiem ugunsdzēšanas sūkņiem nodrošina vismaz 0,25 Nt/mm² lielu spiedienu vienlaicīgi divos no sūkņa attālākajos ugunsdzēšanas krānos, kuriem katram pievienota viena garuma šļūtene ar 12 mm sprauslu.

569. Pārvietojamie ugunsdzēšanas sūkņi ar šo noteikumu 570.punktā noteikto ražotspēju nodrošina 0,25 Nt/mm² lielu spiedienu ugunsdzēšanas krānā.

570. Katra norādītā ugunsdzēšanas sūkņa ražotspēju Q nosaka, izmantojot šādu formulu, bet ražotspēja nedrīkst būt mazāka par 16 m³/h:

 Q = (0,15 √L(B+D) + 2,25)² m³/h, kur

L, B un D — izteikti metros.

Kopējā nepieciešamā ugunsdzēšanas sūkņu ražotspēja var nepārsniegt 30 m³/h.

571. Ja ugunsdzēšanas sūkņa enerģijas avots ir dīzeļa piedziņa, paredz iespēju viegli iedarbināt aukstu dīzeli ar roku 0 ºC temperatūrā. Ja tas nav iespējams vai ja kuģi paredzēts ekspluatēt arī zemākās temperatūrās, veic administrācijas noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu dzinēja vieglu iedarbināšanu.

572. Ja dīzeļa iedarbināšana ar roku nav iespējama, administrācija atļauj citus iedarbināšanas līdzekļus. Tie ir tāda tipa līdzekļi, kas nodrošina dzinēja palaišanu vismaz sešas reizes 30 minūšu periodā un vismaz divas reizes pirmo 10 minūšu laikā.

573. Avārijas sūkņa dzinēju ar dīzeļa piedziņu nodrošina ar degvielas bāku un pietiekamu degvielas daudzumu trīs stundu nepārtrauktam darbam ar pilnu slodzi un ar degvielas rezervēm ārpus mašīntelpas dzinēja darbam turpmākās 15 stundas.

574. Kuģojot aukstos rajonos, avārijas dīzeļus apgādā ar dīzeļdegvielu, kas paredzēta lietošanai zemās temperatūrās.

575. Elektriskās piedziņas avārijas sūkņus nodrošina ar elektroenerģiju no tādiem enerģijas avotiem, no kuriem enerģiju var piegādāt neatkarīgi no mašīntelpas iekārtām.

576. Nav atļauta tieša nokļūšana no mašīntelpas telpā, kurā izvietoti avārijas ugunsdzēšanas sūkņi un to enerģijas avoti, un otrādi. Ja šo prasību nav iespējams izpildīt, administrācija atzīst aprīkojumu, kuram piekļūšana iespējama caur gaisa slūžām, kurām abas durvis ir pašaizveroša tipa, vai caur ūdensdrošām durvīm ar apmierinošu darbināšanas mehānismu.

577. Ugunsdzēšanas sūkņus, ieskaitot avārijas ugunsdzēšanas sūkņus, neizvieto un neglabā priekšgalā no priekšpīķa starpsienas vai tās paplašinājuma.

578. Ugunsdzēšanas sūkņa jūras vārstus un citus nepieciešamos vārstus izvieto tā, lai ugunsgrēka izcelšanās vietās, kas ir ārpus sūkņa izvietošanas telpas, netiktu kavēta sūkņa izmantošana.

579. Jebkurā iespējamā zvejas kuģa sānsverē vai galsverē navigācijas laikā sūkņa kopējais iesūkšanas augstums nepārsniedz 4,5 metrus (iesūkšanas augstums + cauruļvada pretestība).

580. Visus stacionāri uzstādītos ugunsdzēšanas sūkņus apgādā ar kontroles vārstiem sūkņu ūdens izplūdes pusē.

581. Ja ugunsdzēšanas sūkņi spēj radīt spiedienu, kas pārsniedz atļauto darba spiedienu cauruļvados, krānos un šļūtenēs, sūkņus nodrošina ar drošības vārstiem, lai ugunsdzēšanas sistēmā nepieļautu pārāk lielu spiedienu.

 

5.4.8. Galvenās ugunsdzēšanas maģistrāles

582. Uz zvejas kuģa izveido galveno ugunsdzēšanas maģistrāli tā, lai nodrošinātu norādītā ūdens daudzuma efektīvu sadali.

583. Maksimālais spiediens ugunsdrošības krānos nepārsniedz to, kurā var nodrošināt efektīvu rīkošanos ar ugunsdzēšanas šļūteni.

584. Galveno ugunsdzēšanas maģistrāli izgatavo no tērauda vai cita materiāla caurulēm, kas karstuma iespaidā nevar viegli deformēties.

585. Galveno ugunsdzēšanas maģistrāli izvieto tā, lai būtu minimāla mehānisku bojājumu rašanās iespēja cauruļvados.

586. Ja pastāv bojājumu rašanās iespēja no aizsalšanas, veic pasākumus, lai to nepieļautu.

 

5.4.9. Ugunsdzēšanas krāni, ugunsdzēšanas šļūtenes un stobri

587. Ugunsdzēšanas krānus izvieto tā, lai tiem varētu viegli un ātri pievienot šļūtenes, un tā, lai vismaz vienu strūklu varētu virzīt uz jebkuru zvejas kuģa daļu, kas ir sasniedzama kuģošanas laikā.

588. Strūklu nodrošina no viena garuma ugunsdzēšanas šļūtenes.

589. A klases mašīntelpu nodrošina vismaz ar vienu ugunsdzēšanas krānu, kas ir komplektā ar ugunsdzēšanas šļūteni un dubultveida stobru. Šo ugunsdzēšanas krānu izvieto ārpus mašīntelpas, tuvu pie ieejas tajā.

590. Katru ugunsdzēšanas krānu nodrošina ar vienu ugunsdzēšanas šļūteni. Papildus nodrošina vismaz vienu rezerves šļūteni.

591. Vienas ugunsdzēšanas šļūtenes garums nepārsniedz 20 metru.

592. Izmanto tikai no atzīta materiāla izgatavotas ugunsdzēšanas šļūtenes. Katru ugunsdzēšanas šļūteni nodrošina ar savienojumu un dubultveida stobru.

593. Ugunsdzēšanas šļūteņu savienojumus un stobrus paredz tādus, kas ir savstarpēji pilnīgi aizstājami, izņemot gadījumus, ja ugunsdzēšanas šļūtenes ir pastāvīgi pievienotas galvenajai ugunsdzēšanas maģistrālei.

594. Stobri atbilst uzstādīto ugunsdzēšanas sūkņu ražotspējai, to sprauslas diametrs nedrīkst būt mazāks par 12 mm.

 

5.4.10. Pārvietojamie ugunsdzēšamie aparāti

595. Uz zvejas kuģiem izmanto tikai atzīta tipa un konstrukcijas ugunsdzēšamos aparātus. Neizmanto ugunsdzēšamos aparātus, kas satur tādu ugunsdzēšanas aģentu, kas, pēc administrācijas uzskatiem, spontāni vai noteiktos izmantošanas apstākļos izdala toksiskas gāzes tādā daudzumā, kas rada briesmas cilvēkiem uz zvejas kuģa.

596. Pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta tilpums nav mazāks par 9 litriem. Citu tipu ugunsdzēšamie aparāti var nepārsniegt pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu — 13,5 litrus, bet tas nedrīkst būt mazāks par 9 litru pārnēsājamā šķidruma ugunsdzēšamā aparāta ekvivalentu.

597. Šķidruma ugunsdzēšamos aparātus var aizvietot ar citiem atzīta tipa ugunsdzēšamajiem aparātiem, izmantojot šādus ekvivalentus:

597.1. ūdens un putu — 1:1 litrs/litrs;

597.2. putu un pulvera — 2:1 litrs/kg;

597.3. CO₂ un pulvera — 1:1 kg/kg.

598. Pārvietojamo putu agregātu, kas lietojams savienojumā ar galveno ugunsdzēšanas maģistrāli, nodrošina ar putu sektora cauruli un putu gaisa strūklas cauruli un paredz iespēju to pievienot galvenajai maģistrālei ar ugunsdzēšanas šļūteni. To nokomplektē ar pārvietojamu tvertni, kurā ir vismaz 20 litri putu veidojoša šķidruma, un rezerves tvertni. Stobra sprauslai jāveido efektīva putu strūkla naftas produktu dzēšanai, ar ātrumu vismaz 1,5 m³ minūtē.

599. Izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, kurus var pārlādēt uz zvejas kuģa, katram ugunsdzēšamajam aparātam paredz vismaz vienu rezerves lādiņu.

600. Izmantojot ugunsdzēšamos aparātus, kurus nevar pārlādēt uz zvejas kuģa, četriem ugunsdzēšamajiem aparātiem vai to daļām paredz vismaz vienu pilnu rezerves ugunsdzēšamo aparātu. Rezerves ugunsdzēšamos aparātus izvieto vienmērīgi pa visu kuģi.

601. Ugunsdzēšamo aparātu pārbaudes un testēšanu veic administrācijas noteiktajā kārtībā. Ugunsdzēšamo aparātu periodiskās pārbaudes un spiediena testus veic saskaņā ar šo noteikumu 604., 605., 611., 612., 613., 614. un 615.punktu, kā arī ievērojot šādus nosacījumus:

601.1. saskaņā ar 604., 605., 611., 612. un 613.punktu pārbaudes veic uz attiecīgā zvejas kuģa, un par tām atbild zvejas kuģa kapteinis vai vecākais mehāniķis, ja uz zvejas kuģa ir attiecīgo ugunsdzēšamo aparātu tipu ražotāju izdotas apkopes instrukcijas un pārbaudes tiek veiktas stingrā atbilstībā šīm instrukcijām;

601.2. spiediena testus, kas noteikti 614. un 615.punktā veic attiecīgā zvejas kuģa vecākā mehāniķa vadībā, ja šī persona ir ieguvusi nepieciešamo zvejas kuģa vecākā mehāniķa diplomu;

601.3. ja minētās pārbaudes un testēšanu neveic vai nevar veikt uz zvejas kuģa, tās veic krasta uzņēmumos, kuri saņēmuši administrācijas vai atzītās organizācijas atzinumu.

602. Uz zvejas kuģa nodrošina ugunsdzēšamo aparātu un to rezerves lādiņu pastāvīgu gatavību darbam un regulāri veic to kontroli.

603. Sistemātiski veic piemērotu pārvietojamo ugunsdzēšamo aparātu skaita testēšanu (gan dzīvojamajās telpās, gan mašīntelpās) ugunsgrēka trauksmju laikā.

604. Jauktu olbaltuma putu tipa ugunsdzēšamo aparātu pārbaudi veic reizi četros mēnešos. Ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas izvietoti mašīntelpās un telpās, kur normāla telpas temperatūra neiekļaujas temperatūras robežās no 15 ºC līdz 25 ºC, lādiņus reizi četros mēnešos nomaina ar rezerves lādiņiem, kas nav vecāki par vienu gadu (saskaņā ar piegādātāja norādīto datumu). Rezerves lādiņus glabā temperatūrā, kas ir zemāka par 15 ºC.

605. Visu tipu ugunsdzēšamo aparātu kārtējās vispārējās pārbaudes laikā veic konteineru ārējo pārbaudi, lai atklātu korpusa deformāciju un rūsēšanas pazīmes. Kasešu tipa pulvera, ūdens un putu ugunsdzēšamo aparātu konteinerus pārbauda arī no iekšpuses. Ja atklāj rūsu, to notīra, un konteinerus pārkrāso. Ja atklāj ievērojamus ārējus bojājumus vai plašu ārēju rūsējumu, konteinerus nomaina vai pārbauda ar spiedienu un pēc tam veic iekšējo pārbaudi.

606. Vārsti, krāni un šļūtenes nedrīkst būt bojāti. Bojātās daļas nomaina.

607. Nomainot bojātās daļas, pārliecinās, vai:

607.1. blīves ir izgatavotas no kvalitatīvas gumijas, kas ir eļļas droša, izturīga pret novecošanos un atmosfēras iedarbību, vai no cita materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;

607.2. šļūteņu garums ir atbilstošs un tajās izmantotā gumija vai cits līdzvērtīgs materiāls ir eļļas drošs un izturīgs pret novecošanos un atmosfēras iedarbību.

608. CO₂ ugunsdzēšamo aparātu šļūtenes un armatūra iztur testēšanas spiedienu 25 Nt/mm², bet citu tipu ugunsdzēšamo aparātu šļūtenes un armatūra — divkāršu darba spiedienu.

609. Pārbauda, vai ugunsdzēšamo aparātu lietošanas instrukcijas nav bojātas un ir skaidri salasāmas.

610. Pārbaudes nobeigumā noplombē vai apzīmogo ugunsdzēšamo aparātu iedarbināšanas rokturi un pie ugunsdzēšamajiem aparātiem piestiprina izturīgu etiķeti, kurā norāda:

610.1. pēdējās pārbaudes mēnesi un gadu;

610.2. tās personas, vārdu, uzvārdu (nosaukumu) un adresi, kas veikusi pārbaudi.

611. CO₂ ugunsdzēšamo aparātu lietošanai gatavā stāvoklī nosver. Ja tā svars samazinājies vairāk par 10 %, to pārlādē.

612. Saspiesta slāpekļa vai CO₂ ugunsdzēšamajam aparātam pārbauda, kā funkcionē manometrs un vai tas uzrāda pareizu glabāšanas spiedienu normālā temperatūrā. Ja uzrādītais spiediens ir zemāks par nepieciešamo, ugunsdzēšamo aparātu pārlādē. Ja ugunsdzēšamais aparāts neiztur šo noteikumu 614. un 615.punktā noteikto testēšanu zem spiediena, pulvera lādiņu nomaina.

613. Kasešu tipa pulvera, ūdens un putu ugunsdzēšamo aparātus izjauc un, ja noskaidrojas, ka pulveris ir “viegli plūstošs” un pilnīgi sauss, to nomaina. Kaseti notīra un nosver. Ja nav konstatēta svara, kas atzīmēts uz kasetes, samazināšanās vairāk par 10 %, kaseti atstāj turpmākai lietošanai. Ja kasete neiztur 614. un 615.punktā noteikto testēšanu zem spiediena, to nomaina.

614. Veicot spiediena testu, pārbauda, vai konteiners ir pilnīgi piepildīts ar šķidrumu. Uztur pastāvīgu testēšanas spiedienu vismaz 15 sekundes un pārliecinās, ka konteineram nav sūces vai nav notikušas citas izmaiņas. Pēc testēšanas zem spiediena konteineru izslauka. Uz konteinera skaidri salasāmi atzīmē testēšanas mēnesi un gadu.

615. Atsevišķu tipu ugunsdzēšamos aparātus zem spiediena testē šādi:

615.1. CO₂ ugunsdzēšamo aparātu konteinerus iztīra, pārbauda iekšējās virsmas un testē zem spiediena reizi 15 gados. Testēšanas spiediens ir 20 N/mm² vai 25 N/mm² atkarībā no tā, kas norādīts uz konteinera. Ja pagājuši vairāk nekā pieci gadi pēc pēdējās testēšanas zem spiediena, izlādētu CO₂ ugunsdzēšamo aparātu uzlādē no jauna, ja veikta jauna tā testēšana zem spiediena un rezultāti ir apmierinoši;

615.2. saspiesta slāpekļa vai CO₂ ugunsdzēšamo aparātu konteinerus iztīra, pārbauda iekšējās virsmas un testē zem spiediena reizi 10 gados. Testēšanas spiediens 1,5 reizes pārsniedz uzpildīšanas spiedienu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1 N/mm² par spiedienu, kas norādīts uz konteinera. Ja pagājuši vairāk nekā pieci gadi pēc pēdējās testēšanas zem spiediena, izlādētu CO₂ ugunsdzēšamo aparātu uzlādē no jauna, ja veikta jauna tā testēšana zem spiediena un rezultāti ir apmierinoši;

615.3. kasešu tipa pulvera, ūdens un putu ugunsdzēšamo aparātu konteinerus, kuros izmantota kasete ar darbināmo gāzi, iztīra, pārbauda iekšējās virsmas un testē zem spiediena reizi piecos gados. Testēšanas spiediens 1,5 reizes pārsniedz uzpildīšanas spiedienu, bet tas nedrīkst būt mazāks par 1 N/mm² par testēšanas spiedienu, kas norādīts uz konteinera.

 

5.4.11. Ugunsdzēšanas iekārtas

616. Zvejas kuģus apgādā ar piemērotām ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtām.

617. Telpas, kurās izvietoti galvenie dzinēji un ar degvielu kurināmi katli (ieskaitot galvenos apkures katlus, kurtuves un degvielas agregātus), nodrošina ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu. Telpas, kurās izvietoti ar degvielu kurināmi katli, degvielas agregāti vai iekšdedzes dzinēji ar kopīgo jaudu vismaz 375 kW, apgādā ar vienu no šādām stacionārām ugunsdzēšanas sistēmām:

617.1. spiediena ūdens aerosola iekārtu;

617.2. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto gāzi;

617.3. ugunsdzēšanas iekārtu, kurā izmanto daudzkārtīgas putas.

618. Ja mašīntelpa un katlutelpa nav pilnīgi atdalītas vai degviela var noplūst no katlutelpas mašīntelpā, mašīntelpu un katlutelpu uzskata par vienu nodalījumu.

619. Ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu vadības un kontroles aprīkojumu izvieto viegli pieejamās vietās ārpus telpas, kura, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamajās telpās, varētu kļūt nepieejama. Veic pasākumus, lai, izceļoties ugunsgrēkam aizsargājamajās telpās, netiktu pārtraukta ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtu darbam nepieciešamās enerģijas un ūdens padeve.

620. Atzītus pārnēsājamus ugunsdzēšamos aparātus saskaņā ar kuģu ugunsgrēka kontroles plānu izvieto atbilstošās vietās kontrolpunktos vai pie tiem, kā arī dzīvojamajās un apkalpošanas telpās. Nodrošina vismaz trīs šādus pārnēsājamus ugunsdzēšamos aparātus, neskaitot pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus, kas paredzēti mašīntelpai. Uz zvejas kuģiem, kur nav vairāk par divām telpām, to skaitu var samazināt.

621. Visās A kategorijas mašīntelpās nodrošina vismaz divus pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus (vienu — 12 kg un vienu — 5 kg), kas ir piemēroti degošu naftas produktu dzēšanai. Tādās mašīntelpās, kur ir dzinēji ar kopējo jaudu 250 kW, nodrošina vismaz trīs šādus aparātus. Lielāko no tiem glabā pie ieejas telpā.

622. Uz jauniem zvejas kuģiem:

622.1. katra tipa pārnēsājamajiem ugunsdzēšanas aparātiem, ko iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, paredz 50 % rezerves lādiņus, izņemot šo noteikumu 622.2.apakšpunktā noteikto;

622.2. katra tipa pārnēsājamiem ugunsdzēšanas aparātiem, ko nav iespējams pārlādēt uz zvejas kuģa, paredz rezervi — 50 % tāda paša tipa un tilpības pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus rezerves lādiņu vietā;

622.3. uz zvejas kuģa nodrošina instrukcijas pārnēsājamo ugunsdzēšanas aparātu pārlādēšanai. Minētajiem pārnēsājamajiem ugunsdzēšanas aparātiem var izmantot tikai atzīta tipa rezerves lādiņus.

623. Pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus regulāri pārbauda saskaņā ar administrācijas noteikto testēšanas kārtību.

624. Uz jauniem zvejas kuģiem pārnēsājamos ugunsdzēšanas aparātus reizi gadā pārbauda administrācijas pilnvarota kompetenta persona. Katru pārnēsājamo ugunsdzēšanas aparātu nodrošina ar zīmi, kas norāda, ka tas ir pārbaudīts.

625. Visu to ugunsdzēšamo aparātu konteinerus, kas pastāvīgi ir zem spiediena, pārbauda ar hidraulisku spiedienu reizi 10 gados (ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas pastāvīgi nav zem spiediena, pārbauda reakcijas traukus).

626. Atsevišķos gadījumos administrācija var pieprasīt, lai uz kuģa būtu ugunsdzēsēja ekipējuma komplekti, kā arī noteikt nepieciešamo komplektu skaitu un to izvietojumu.

627. Zvejas kuģa ekspluatācijas laikā ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas iekārtas pastāvīgi uztur labā darba kārtība, lai tie būtu gatavi tūlītējai izmantošanai.

 

6. Apkalpes aizsardzība

628. Ja nav norādīts citādi, šīs nodaļas noteikumi attiecas gan uz esošiem, gan jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 metri vai lielāku.

629. Uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem katru darba vietu, kā arī vietas uz zvejas kuģa, kur uzturas apkalpe, konstruē tā, lai apkalpes darbs noritētu atbilstoši veselības un drošības prasībām. Visas transportieru, ceļamo iekārtu un traļu vinču daļas un to aprīkojumu uztur labā darba kārtībā.

 

6.1. Vispārējie aizsardzības pasākumi

630. Drošības troses sistēmu konstruē tā, lai tā būtu efektīva visos gadījumos, un tā tiek nokomplektēta ar visām nepieciešamajām trosēm, tauvām, skavām un stiprinājumiem.

631. Klāja atveres, kuru apmales ir zemākas par 600 mm, aprīko ar iežogojumu, kura augstums ir vismaz metrs. Administrācija var atļaut neaprīkot iežogojumus ap nelielām atverēm.

632. Gaismas lūkas un citas līdzīgas atveres aprīko ar aizsargbarjerām, kas ir savrup viena no otras ne vairāk kā 350 mm attālumā. Administrācija var atļaut neaprīkot iežogojumus ap nelielām atverēm.

633. Klāju virsmas izgatavo vai apstrādā tā, lai līdz minimumam samazinātu apkalpes locekļu paslīdēšanas iespēju. Īpaši tādās vietās kā mašīntelpa, kambīze, pie vinčām, ap riņķvada un tīklu mašīnām, zivju apstrādes vietās, durvju priekšā, trapu galos uz klājiem nodrošina pārklājumus, kas samazina slīdēšanu. Koka klāji bez pretslīdamības pārklājuma neatbilst slīdamības samazināšanas nosacījumiem.

634. Ja apkalpes locekļi strādā vai pārvietojas vietās, kur ir paaugstināts risks pārkrišanai pār bortu, izmanto visus iespējamos drošības līdzekļus (drošības trose, glābšanas vestes, drošības jostas vai cits atbilstošs aprīkojums). Šādus darbus drīkst izpildīt tikai tad, ja nodrošināta pastāvīga uzraudzība.

635. Ja darbi notiek vietās un apstākļos, kur nevar nodrošināt pilnīgu darba drošību, apkalpes locekļi šos darbus veic individuālajos glābšanas līdzekļos.

 

6.2. Atveres klājos

636. Lūku un citu atveru vākus aprīko ar fiksatoriem, kas nodrošina tos pret nejaušu aizvēršanos. Smagus avārijas izejas lūku vākus aprīko ar pretsvariem un konstruē tā, lai būtu iespējams vāku atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses.

637. Ieejas lūku izmēri nav mazāki kā 600 x 600 mm vai 600 mm diametrā.

638. Ja ir iespējams, virs avārijas izejas lūkām uzstāda rokturus.

 

6.3. Margsienas, margas un nožogojumi

639. Visas atklātās darba klāja daļas aprīko ar drošām margām vai margsienām. Tas attiecas arī uz virsbūvju klājiem, ja uz tiem strādā cilvēki. Margu un margsienu augstumu virs klāja nodrošina ne mazāku par vienu metru. Ja šis augstums traucē normālai zvejas kuģa ekspluatācijai, administrācija nosaka citu minimālo augstumu.

640. Esošiem zvejas kuģiem margu un margsienu minimālais augstums var būt 750 mm, ja administrācija atzīst to par pietiekamu.

641. Minimālais vertikālais attālums starp dziļāko ekspluatācijas ūdenslīniju un zemāko punktu margsienas augšmalā vai darba klāja virsmu, ja ir ierīkots margu nožogojums, ir pietiekams, lai aizsargātu zvejas kuģa apkalpi no ūdens, kas tiek uzskalots uz klāja, ņemot vērā atļauto kuģošanas rajonu, hidrometeoroloģiskos apstākļus, kuros atļauta zvejas kuģa ekspluatācija, zvejas kuģa tipu un zvejas paņēmienus. Minētais attālums atbilst administrācijas prasībām. Jauniem zvejas kuģiem ar garumu, lielāku par 24 metriem, brīvsānu augstums, kas mērīts zvejas kuģa vidusdaļā no darba klāja virsmas, no kura notiek zveja, nav mazāks par 300 mm vai mazāks par brīvsānu augstumu, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei (izvēlas lielāko) saskaņā ar atzīto zvejas kuģa noturības informāciju. Zvejas kuģiem, kuru darba klājs ir tā aizsargāts, ka jūras ūdens uz tā nevar nokļūt, netiek prasīts cits minimālais brīvsānu augstums, kā vien tas, kas atbilst maksimālajai atļautajai iegrimei.

642. Attālums starp klāju un apakšējo margu nepārsniedz 230 mm. Attālums starp pārejām nepārsniedz 380 mm, un attālumi starp margu statņiem nav lielāki par 1,5 metriem. Uz zvejas kuģiem ar noapaļotu klāja savienojumu ar bortu, margu statņus nostiprina uz klāja plakanās daļas. Uz margām nedrīkst būt asas šķautnes, stūri un citi asumi, tām jābūt pietiekami izturīgām.

643. Lai nodrošinātu drošu zvejas kuģa apkalpes pārvietošanos starp dzīvojamām telpām, mašīntelpu un citām darba telpām, zvejas kuģus aprīko ar margām, drošības trosēm, virsklāja vai zemklāja ejām saskaņā ar administrācijas prasībām. Virsbūves, klāja mājas un vējtverus no ārpuses aprīko ar vētras rokturiem, lai zvejas kuģa apkalpe varētu droši pārvietoties un strādāt.

644. Zvejas kuģus ar pakaļgala tralēšanu aprīko ar slipa vārtiem vai citu slipa nožogojumu, kam ir tāds pats augstums kā piegulošajām margsienām vai margām. Ja slipa nožogojums neatrodas savā vietā, slipu nožogo ar ķēdi vai citu līdzīgu pagaidu līdzekli.

645. Uz cita tipa traleriem pakaļgala margsienas var nebūt, ja vertikālais attālums no dziļākās darba ūdenslīnijas līdz darba klāja virsmai ir vismaz 1800 mm un apkalpe ir atbilstoši aizsargāta pret jūras ūdens nokļūšanu uz klāja, ir ierīkotas margas ar minimālo augstumu 1000 mm no labā līdz kreisajam bortam (apkārt klāja pakaļgalam) un katrā atsevišķā gadījumā ir veikti nepieciešamie drošības pasākumi saskaņā ar administrācijas prasībām.

 

6.4. Kāpnes un trapi

646. Lai nodrošinātu zvejas kuģa apkalpes drošību, kuģi aprīko ar atbilstoša izmēra un izturības kāpnēm un trapiem ar rokturiem un neslīdošiem pakāpieniem. Uz jauniem zvejas kuģiem šādas kāpnes un trapi tiek iekārtoti saskaņā ar piemērojamām prasībām.

647. Trapu platums ir vismaz 600 mm. Trapu slīpums pret horizontu ir no 45° līdz 50° dzīvojamās un dienesta telpās un no 50° līdz 55° uz klājiem un mašīntelpās. Atsevišķos gadījumos administrācija pieļauj atkāpes no šiem izmēriem, ja tas nerada draudus apkalpes drošībai.

 

6.5. Pārredzamība no stūres mājas

648. Nodrošina visu ārējā klāja darba vietu pārskatāmību no stūres mājas. Stūres māju iekārto tādā augstumā, lai redzamību neierobežotu zvejas kuģa konstrukcija vai aprīkojums. Uz esošajiem zvejas kuģiem nodrošina iespēju no zvejas kuģa tiltiņa pārraudzīt tās zvejas kuģa vietas, kur apkalpe nodarbojas ar zvejas rīku izlikšanu vai loma pacelšanu uz zvejas kuģa.

649. Ja tehniski nav iespējams nodrošināt, ka visas darba vietas uz darba klāja ir pārskatāmas no stūres mājas, uzstāda jūras apstākļiem piemērotu videonovērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina administrācija.

650. Ja nav iespējami vizuāli sakari un balss sakari starp darba vietu un tiltiņu, uzstāda piemērotu un drošu sakaru sistēmu.

651. Vinču vadības ierīces izvieto tā, lai cilvēkam, kurš strādā pie vinčas, būtu pietiekami daudz vietas un lai no vinčas vai tīklu mašīnas vadības vietas būtu pilnībā pārskatāma šo mehānismu darbības zona.

652. Ja nav iespējams nodrošināt mehānismu darbības zonu tiešu pārredzamību, uzstāda jūras apstākļiem piemērotu videonovērošanas sistēmu. Šīs sistēmas izvietojumu apstiprina administrācija.

 

6.6. Iekļūšana tilpnēs

653. Pārvietošanos starp klājiem nodrošina ar stacionāri nostiprinātiem trapiem. Ja traps ir noņemams, tā stiprinājuma konstrukcija nodrošina trapa stabilitāti un drošību.

654. Lūku vākus, kuru atvēršanai nepieciešams lietot 160 N lielu spēku vai lielāku, aprīko ar ierīcēm vāku atvēršanai. Vāki ir nostiprināmi atvērtā stāvoklī.

655. Trapus kravas tilpnēs uzstāda līdz pašam tilpnes dibenam. Rokturus uzstāda iespējami ērtās vietās. Trapi ir droši, lai novērstu slīdēšanu un krišanu.

656. Trapu pakāpienus veido tā, lai no tiem kāja nevarētu paslīdēt uz sāniem un krišanas risks būtu cik vien iespējams minimāls. Pakāpienus konstruē ar platumu vismaz 250 mm, uz jauniem zvejas kuģiem tos konstruē tā, lai kāju varētu nolikt vismaz 150 mm dziļumā no pakāpiena ārējās malas.

657. Ja ir paredzēts apkalpes darbs kravas tilpnē, zvejas kuģim atrodoties jūrā, no kravas tilpnes nodrošina vismaz vienu avārijas izeju. Ja kravas tilpne ir 20 metrus gara vai garāka, paredz divas avārijas izejas, kuras atrodas iespējami tālu viena no otras. Šīs izejas atbilst šo noteikumu 2.5. un 2.6.apakšnodaļas prasībām. Prasību par divām avārijas izejām neattiecina uz zvejas kuģiem, kas būvēti pirms 1990.gada 1.augusta.

658. Ja kravas tilpne ir aprīkota ar atvēsinošām vai saldējamām iekārtām, nodrošina iespēju atvērt durvis vai lūkas vāku no abām pusēm un padot avārijas signālu no šīs telpās uz stūres māju.

659. Ieejas kravas telpās konstruē tā, lai tajās varētu iekļūt cilvēki ar uzvilktu pretdūmu aizsardzības aprīkojumu. Šo noteikumu 4.2.11.apakšnodaļas prasības attiecas arī uz atdzesējamām kravas tilpnēm. Šī punkta prasības neattiecas uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

660. Jaunus zvejas kuģus nodrošina ar stacionārām kāpnēm visā zivju tilpnes augstumā. Kāpnes aprīko ar rokturiem abās pusēs. Ja zivju tilpnes dziļums nepārsniedz trīs metrus, kāpnes var aizvietot ar stacionāru trapu, kas atbilst šo noteikumu 656.punkta prasībām. Ja zivju tilpnes dziļums ir mazāks par 2,2 metriem, drīkst izmantot pārvietojamu trapu ar aprīkojumu tā drošai nostiprināšanai.

 

6.7. Līdzekļi nokļūšanai uz zvejas kuģa

661. Drošu nokļūšanu uz zvejas kuģa, kas atrodas piestātnē, nodrošina pa aizborta trapiem vai kuģa laipām.

662. Trapus un laipas aprīko ar atbilstošām margām, rokturiem un pakāpieniem. Nodrošina nepieciešamo apgaismojumu.

663. Zvejas kuģus ar garumu 45 metri un lielāku, bet mazāku par 85 metriem, aprīko vismaz ar vienu jūras trapu, kura slīpums pret horizontu visos iespējamajos ekspluatācijas variantos ir no 0º līdz 45º.

664. Zvejas kuģus ar garumu, lielāku par 85 metriem, aprīko vismaz ar vienu jūras trapu ar regulējamiem pakāpieniem, kuru var izmantot no 0º līdz 55º leņķos pret horizontu.

665. Ja trapu nevar pārvietot no viena zvejas kuģa borta uz otru ar zvejas kuģa apkalpes spēkiem un zvejas kuģa tehniskajiem līdzekļiem, uzstāda trapus abos zvejas kuģa bortos.

666. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, nokļūšanai uz zvejas kuģa atļauts izmantot zvejas kuģa laipu. Nodrošina laipas platumu vismaz 550 mm. Paredz aprīkojumu — gredzenus, āķus un laipas stiprināšanai pie zvejas kuģa borta. Izmanto administrācijas atzītu laipas konstrukciju.

 

6.8. Darba apstākļi augstumā

667. Mastus, uz kuriem ir nostiprinātas kravas ierīces, antenas, signālugunis vai cits aprīkojums, kam nepieciešama apkope vai remonts, aprīko ar atbilstošiem trapiem un, ja iespējams, ar darba platformām.

668. Traps sniedzas no klāja līdz augstākajai signālugunij vai citam aprīkojumam, kam nepieciešama pārbaude vai remonts. Šo prasību nepiemēro esošajiem zvejas kuģiem ar koka mastiem. Uz jauniem zvejas kuģiem trapu pakāpienus neveido ar apaļiem spraišļiem.

669. Trapus, kuru slīpums pret horizontu pārsniedz 70° un lielākais augstums virs klāja ir vairāk nekā pieci metri, sākot ar 2,2 metru augstumu, aprīko ar atbilstošiem līdzekļiem, kas nepieļauj kritienu.

670. A tipa mastu galos un citās līdzīgās vietās, kur cilvēki atrodas remontdarbu veikšanai, uzliek margas vai rokturus.

671. Uz zvejas kuģa nodrošina atbilstošu drošības aprīkojumu darbam augstumā.

 

6.9. Darba vietas un pārvietošanās ejas

672. Darba vietas uz zvejas kuģa aizsargā no bīstamo un kaitīgo faktoru ietekmes, lai kuģa apkalpes locekļi negūtu traumas, apdegumus, elektrotraumas, nesaindētos un nebūtu pakļauti augstfrekvences elektromagnētisko lauku, radioaktīvā starojuma, pārmērīga trokšņa un vibrāciju ietekmei. Veic pasākumus, lai samazinātu trokšņa kaitīgo ietekmi uz mašīntelpu personālu līdz līmenim, kāds noteikts ar Organizācijas 1981.gada 19.novembra rezolūciju A.468(XII) pieņemtajā kodeksā “Par trokšņu līmeni uz zvejas kuģiem”. Ja dzinēji tiek darbināti un vadīti no mašīntelpas, tam jānotiek no atdalītas, skaņu necaurlaidīgas telpas daļas, kas labi izolēta un kur var nokļūt, neieejot mašīntelpā. Šie nosacījumi attiecas arī uz navigācijas tiltiņu.

673. Pastāvīgas darba vietas neizvieto:

673.1. tieši virs katliem un spiedtraukiem;

673.2. tieši zem iekārtām un cauruļvadiem, no kuriem iespējama noplūde;

673.3. tuvu vietām, kur iespējama kaitīgu gāzu un tvaiku izdalīšanās, ja nav paredzēta atbilstoša ventilācija;

673.4. lielu sakarsētu virsmu tuvumā, ja nav paredzēti atbilstoši vairogi.

674. Pastāvīgajās darba vietās nodrošina vismaz 2100 mm augstumu darbam stāvus, šo augstumu pagaidu darba vietās samazina līdz 1850 mm.

675. Klāja virsma darba vietā nodrošina apkalpes locekļa stabilu stāvokli, veicot pienākumus. Tā ir pēc iespējas horizontāla (maksimāli pieļaujamais slīpums nepārsniedz 2°−3°), bez pakāpieniem, caurulēm un citiem nelīdzenumiem. Virsma nedrīkst būt slidena.

676. Nodrošina brīvu pārvietošanos pa ejām (vismaz 600 mm) un pietiekami plašas darba zonas (vismaz 600 x 600 mm) darba vietās (piemēram, pie tīklu mašīnām, vinčām un zivju apstrādes mašīnām). Ja pārbaudēs konstatē, ka nav iespējams nodrošināt brīvu pārvietošanos, rod citus tehniskus risinājumus, lai samazinātu traumu risku līdz minimumam. Avārijas ceļi un izejas tiek marķētas saskaņā ar Organizācijas A.760(18) rezolūcijas prasībām, šis marķējums ir izturīgs.

677. Ja aprīkojums loma apstrādei un piegādei teknē traucē brīvu pārvietošanos, paredz, ka aprīkojums ir noņemams vai pārvietojams, lai tajā laikā, kad nenotiek loma apstrāde, ir nodrošināta brīva pārvietošanās.

678. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu zem klāja vai vismaz zem nojumes, kā arī lai cilvēki varētu strādāt pilnā augumā (klāja jeb nojumes augstums ir vismaz 2 metri). Zivju apstrādes telpā nodrošina dabīgo apgaismojumu. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, nodrošina, lai zivju apstrāde notiktu iespējami aizsargātā vietā. Uz esošiem zvejas kuģiem prasības par iespēju strādāt pilnā augumā un dabīgo apgaismojumu izpilda, ja tas ir iespējams.

679. Slēgtās darba telpās, kurās glabājas darba drēbes vai tiek apstrādātas zivis, ierīko ventilāciju saskaņā ar administrācijas prasībām. Telpās, kur apstrādā zivis, ierīko stacionāru ventilācijas sistēmu, kas nodrošina vismaz seškārtīgu gaisa apmaiņu stundā. Administrācija var atbrīvot no iepriekšminētās prasības daļēji slēgtas darba telpas, ja novērtēšanā secināts, ka ir nodrošināta pietiekama dabīgā ventilācija.

680. Mašīntelpās nodrošina brīvas pārvietošanās iespēju un piekļūšanu visiem mehānismiem un mezgliem tā, lai varētu veikt to apkopi un remontu. Nodrošina arī brīvu pieeju kāpnēm (kāpņu telpai) un avārijas izejām.

 

6.10. Apgaismojums

681. Uz zvejas kuģa nodrošina pietiekamu apgaismojumu visās ejās, darba telpās un darba zonās atbilstoši drošības un veselības prasībām. Tas attiecas uz loma piegādi apstrādes vietā un aizgādāšanu pēc apstrādes, loma apstrādes un pārvietošanas mehānismu vadības pultīm, kambīzi, ejām, pārejām un trapiem.

682. Nodrošina pietiekamu apgaismojuma intensitāti, lai varētu atšķirt detaļas. Apgaismojums rada pietiekamu kontrastu un neapžilbina.

683. Kravas telpās ierīko stacionāru apgaismojumu, kas nodrošina pietiekamu apgaismojumu visos ekspluatācijas apstākļos. Uz esošajiem zvejas kuģiem, ja administrācija to atļauj, ir pieļaujama nevis stacionāra, bet līdzvērtīgi efektīva pārnēsājama apgaismojuma izmantošana.

684. Apgaismojums netraucē stūrmaņa darbam stūres mājā.

 

6.11. Klāja mehānismi

685. Vinčas, tīklu mašīnas, zivju apstrādes mašīnas un citus klāja mehānismus projektē, būvē, uzstāda un aprīko tā, lai to ekspluatācija, apkope un remonts neradītu draudus cilvēku drošībai un veselībai jebkuros prognozējamos zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos. Uz traleriem ierīko šādas vadības iekārtas smagu zvejas rīku sastāvdaļu pārvietošanai:

685.1. ierīces, kas padarītu nekustīgas traļa durvis;

685.2. ierīces, kas vadītu traļa rāmja šūpošanos.

686. Strādājot ar vinčām, tīklu mašīnām un citiem klāja mehānismiem, ievēro darba drošības noteikumus.

 

6.12. Vinčas

687. Vinčas projektē un aprīko ar attiecīgiem vairogiem tā, lai vinču kustīgās daļas nevarētu savainot cilvēkus. Visus aizsargvairogus konstruē pietiekami izturīgus un stabilus.

688. Ja iespējams, kustīgās troses virs klāja ievieto caurulēs vai droši nosedz kādā citā veidā.

689. Klāja blokus nosedz ar vairogiem vai citiem piemērotiem aizsarglīdzekļiem.

690. Traļu vinčas konstruē reversīvas. Vadības sviras, tās atlaižot, nekavējoties atgriežas neitrālā stāvoklī. Traļu vinčas aprīko ar līdzekļiem, kas novērš nejaušu vinčas ieslēgšanu.

691. Ja vinču iespējams vadīt no vairākām vietām, nodrošina tās redzamību no visām vadības vietām. Vienlaicīgi vinča var būt vadāma tikai no vienas vietas.

692. Nepieciešamais spēks vinčas vadības sviru pārvietošanai ar rokām nepārsniedz 160 N, ar kāju pārslēdzamiem pedāļiem — 320 N.

693. Katra zvejas rīku daļa ir pietiekami izturīga, lai izturētu paredzētās slodzes.

694. Vinčas aprīko ar aizsardzību pret pārslodzi. Negaidīta enerģijas padeves pārtraukšana nedrīkst novest pie kravas kritiena.

695. Remontējot vai nomainot zvejas rīku elementus, nesamazina to izturību.

696. Vinčas aprīko ar paredzētajai slodzei atbilstošām, pietiekami efektīvām mehāniskām bremzēm. Bremzes ir vienkārši un viegli regulējamas. Katru no pievada ass atslēdzamu vinčas spoli aprīko ar bremzēm, kas nav atkarīgas no pievada ass.

697. Ja zvejas vinča ir vadāma no tiltiņa vai stūres mājas, vinčas avārijas apturēšanas slēdzi izvieto gan stūres mājā, gan ērti pieejamā vietā līdzās vinčai. Avārijas apturēšanas slēdzis nodrošina, ka vinča tiek apturēta un netiek pieļauta nejauša trošu kustība.

698. Traļu vinčas aprīko ar trošu kārtotāju.

 

6.13. Kravas operācijas

699. Zvejas kuģa kravas iekārtas atbilst administrācijas prasībām. Saskaņā ar šo noteikumu 1.4.apakšnodaļas prasībām tiek veiktas kravas iekārtu periodiskās apskates.

700. Pieņemšanas tvertnes aprīko ar cietām cauruļveida margām apkārt tvertnei. Ja nepieciešams, uz margām atbilstošā augstumā ierīko platformu, lai maisu varētu aizsiet ērtā darba stāvoklī.

701. Zivju apstrādi veic mazgāšanas tvertnēs, tīrīšanas tvertnēs, mazgāšanas traukos, uz tīrīšanas galdiem un redeļu kastēm darbam piemērotā augstumā. Ja nepieciešams, nodrošina iespēju viegli regulēt palīglīdzekļus un aprīkojumu.

702. Izstrādā noteikumus, kas nosaka, kā izpildāmi darbi uz zvejas kuģa, pārvietojot zivis uz klāja, no klāja uz kravas telpu un kravas telpā, kā arī veicot citas kravas operācijas. Kuģi apgādā ar attiecīgu aprīkojumu, lai šie darbi no cilvēkiem neprasītu pārliecīgu piepūli vai prasītu minimālu piepūli.

703. Nodrošina, lai aprīkojums, ar kuru uz zvejas kuģa tiek ražots, transportēts un izmantots ledus, atbilstu administrācijas prasībām.

 

6.14. Zivju apstrādes mašīnas

704. Par zivju apstrādes mašīnām šīs nodaļas izpratnē uzskata iekārtas, kas mehāniski šķiro, tīra, atdzesē, iepako, transportē vai kā citādi apstrādā nozvejoto lomu.

705. Zivju apstrādes mašīnas projektē tā, lai personālu, kas ar tām strādā vai atrodas līdzās, nevarētu nejauši savainot. Mašīnas ir drošas visās paredzamajās situācijās — ekspluatējot, remontējot, tīrot un veicot tehnisko apkopi.

706. Nodrošina tādu aizsargvairogu konstrukciju, lai tos varētu noņemt, tikai izmantojot īpašus instrumentus. Nodrošina, lai aizsargvairogu nevar noņemt, kamēr nav atslēgta enerģijas padeve un mašīna pilnībā apturēta, kā arī nevar iedarbināt, kamēr aizsargvairogi nav nostiprināti vietās.

707. Zivju apstrādes mašīnas konstruē tā, lai tās varētu viegli, ātri un droši apturēt ar piemērotās vietās uzstādītiem avārijas apturēšanas slēdžiem. Avārijas apturēšanai jāaptver visi mašīnas elementi arī tad, ja kāds mašīnas elements ir atslēgts.

708. Uz esošajiem zvejas kuģiem administrācija var atļaut izmantot mašīnas, kas neatbilst šo noteikumu 706.punkta prasībām, ja, veicot pārbaudi, administrācija mašīnas atzīst par pietiekami drošām.

709. Papildus šo noteikumu 707.punktā noteiktajiem avārijas apturēšanas slēdžiem zivju apstrādes mašīnas un konveijeru lentes aprīko arī ar tādiem avārijas apturēšanas slēdžiem, kas iedarbojas, ja notiek avārija vai ja tiek veikta mašīnas tīrīšana vai apkope.

710. Mašīnas, kuras veicamo operāciju tehnoloģijas dēļ nevar izgatavot tā, lai pilnībā izslēgtu savainojuma risku, bīstamajās vietās aprīko ar stacionāri uzstādītu avārijas apturēšanas slēdzi. Nodrošina iespēju, lai mašīnas avārijas apturēšanas gadījumā to varētu iedarbināt tikai pēc tam, kad avārijas apturēšanas slēdža svira uzstādīta stāvoklī “darbs”.

711. Pēc mašīnas apturēšanas tās elementos nedrīkst saglabāties spiediens, kas varētu izsaukt negaidītu mašīnas detaļu kustību remonta vai tehniskās apkopes laikā.

712. Ja vairākas konveijera lentes ir savienotas, lai pagarinātu viena otru, attālums starp avārijas apturēšanas slēdžiem nepārsniedz 10 metrus. Katrs slēdzis aptur visas savienotās lentes.

713. Ja konveijera lenšu kopējais garums pārsniedz 15 metrus, uzstāda gaismas signālu, kas brīdina par konveijera ieslēgšanu.

714. Zivju apstrādes mašīnas izvieto tā, lai nodrošinātu brīvu pieeju tām apkopes, tīrīšanas un remonta darbu veikšanai. Eju platumu nodrošina vismaz 750 mm.

715. Zivju apstrādes mašīnas izolē tā, lai, pieskaroties to ārējām virsmām, nevarētu gūt apdegumus vai traumas. Izolācijai izmanto tikai degtnespējīgus un pret vibrācijām noturīgus izolācijas materiālus, kurus pienācīgi nostiprina.

716. Mašīnas un iekārtas, kurās ir augstspiediena elementi, atbilst šo noteikumu 4.nodaļas prasībām attiecībā uz spiedtraukiem.

717. Mašīnas un iekārtas, no kurām to darba laikā izdalās garaiņi, gāzes un putekļi, aprīko ar nosūkšanas iekārtām. Šo iekārtu iesūkšanas atveres novieto iespējami tuvu garaiņu, gāzu, putekļu vai citu kaitīgu vielu avotam un cauruļvadus (cauruļu diametrs ir vismaz 50 mm) izvieto tā, lai nekaitētu zvejas kuģa personālam. Izplūdes produktus izvada atmosfērā.

718. Vārstus, aizbīdņus un citas noslēdzošās ierīces izvieto ērti pieejamās vietās.

719. Zivju apstrādes mašīnas un aprīkojumu izvieto uz stabilām pamatnēm, kuras ir atbilstoši nostiprinātas pie zvejas kuģa konstrukcijām.

720. Zivju apstrādes mašīnas, kurās tiek izmantots ūdens, aprīko ar efektīvu noteces sistēmu.

721. Mašīnas un iekārtas, kurām veic regulāru apkopi tādās vietās, kuras ir vairāk nekā divu metru augstumā, ja tas tehniski iespējams, aprīko ar 600 mm platām platformām ar vismaz metru augstām margām.

722. Zivju ievietošanu apstrādes mašīnā un noņemšanu no tās nodrošina personālam piemērotā, drošā un ērtā darba augstumā.

723. Iepildīšanas atveres zivju apstrādes mašīnās un citās iekārtās iekārto tā, lai tās būtu ērti pieejamas un apkalpojamas. Atveres aprīko ar atbilstošiem noslēgšanas līdzekļiem, lai nevarētu izplatīties garaiņi, karstais ūdens vai gāzes.

724. Zvejas kuģus apgādā ar medicīnisko aprīkojumu saskaņā ar normatīvo aktu par drošības un veselības aizsardzības prasībām darbā uz zvejas kuģiem.

 

7. Glābšanas līdzekļi

725. Šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks, ja nav noteikts citādi.

726. Šo noteikumu 7.2.6. un 7.2.7.apakšnodaļu prasības attiecas arī uz esošajiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks.

 

7.1. Glābšanas līdzekļu novērtēšana, pārbaude un atzīšana

727. Izņemot nolaišanas iekārtu vai ierīci (līdzeklis, kas paredzēts kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas drošai nolaišanai uz ūdens no to pastāvīgās stāvēšanas vietas) un jauna tipa glābšanas līdzekli vai iekārtu (glābšanas līdzeklis vai iekārta ar jaunām īpašībām, kuras pilnībā neatbilst šīs nodaļas prasībām, bet nodrošina līdzīgu vai augstāku drošības līmeni), dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums, kas ir noteikti šajā nodaļā, ir administrācijas atzīti.

728. Pirms izsniegt dzīvības glābšanas līdzekļu un aprīkojuma atzinumu, administrācija pārliecinās, ka šādas glābšanas ierīces un aprīkojums ir pārbaudīts un atbilst šīs nodaļas prasībām.

729. Pirms jauna tipa dzīvības glābšanas līdzekļu vai aprīkojuma atzīšanas administrācija nodrošina, lai šādi līdzekļi vai aprīkojums:

729.1. nodrošinātu drošības līmeni ne mazāku par šajā nodaļā un Organizācijas Starptautiskajā dzīvības glābšanas ierīču kodeksā (turpmāk — LSA kodekss) noteikto;

729.2. būtu sekmīgi izmēģināti un administrācijas novērtēti.

730. Administrācijas noteiktajā atzīšanas procedūrā paredz, ar kādiem nosacījumiem atzinums paliek spēkā vai tiek atcelts.

731. Pirms izmantošanas atļaujas izsniegšanas tādiem dzīvības glābšanas līdzekļiem un aprīkojumam, kas nav bijuši iepriekš atzīti, administrācija pārliecinās, ka šie dzīvības glābšanas līdzekļi un aprīkojums atbilst šīs nodaļas un LSA kodeksa prasībām.

732. Administrācija pieprasa veikt tādas dzīvības glābšanas līdzekļu ražošanas pārbaudes, kas nodrošina dzīvības glābšanas līdzekļu izgatavošanu atbilstoši tām pašām prasībām kā atzītais prototips.

 

7.2. Prasības zvejas kuģiem

7.2.1. Kolektīvo glābšanas līdzekļu un glābējlaivu skaits un tips

733. Katru kuģi apgādā vismaz ar diviem kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem.

734. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kolektīvo glābšanas līdzekļu un glābējlaivu skaitu, ietilpību un tipu nosaka atbilstoši šādām prasībām:

734.1. uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvos glābšanas līdzekļus, kuros var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus. Ja zvejas kuģis atbilst prasībām par sadalījumu nodalījumos, avārijas noturības kritērijiem un paaugstinātai konstruktīvai aizsardzībai pret uguni, papildus šo noteikumu 148.punktā un 5.nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī ja administrācija uzskata, ka glābšanas līdzekļu skaita un to ietilpības samazināšana nevar negatīvi ietekmēt drošību, tā var pieļaut, ka uz zvejas kuģa katra borta izvietoto kolektīvo glābšanas līdzekļu kopējā ietilpība ir pietiekama, lai izvietotu ne mazāk par 50 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Papildus paredz glābšanas plostus ar ietilpību ne mazāku par 50 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa;

734.2. ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru, pabeidzot glābšanas darbus, var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem darbam smagos ledus apstākļos un kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, glābējlaiva ir vismaz daļēji slēgta tipa saskaņā ar šo noteikumu 836., 837., 838., 839., 840. un 841.punkta prasībām un tajā var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus.

735. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, bet mazāks par 75 metriem, ievēro šādas prasības:

735.1. uz zvejas kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli, kurā var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus;

735.2. ja zvejas kuģis nav apgādāts ar piemērotu kolektīvo glābšanas līdzekli, kuru, pabeidzot glābšanas darbus, var pacelt savā vietā, uzstāda glābējlaivu. Uz zvejas kuģiem, kas būvēti saskaņā ar atzītās organizācijas noteikumiem darbam smagos ledus apstākļos un kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, glābējlaiva ir vismaz daļēji slēgta tipa saskaņā ar šo noteikumu 836., 837., 838., 839., 840. un 841.punkta prasībām un tajā var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus.

736. Zvejas kuģus, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, aprīko ar:

736.1. tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļi ir piemēroti to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta;

736.2. glābējlaivu (izņemot gadījumus, kad administrācija, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un manevrēšanas spējas, meklēšanas un glābšanas operāciju organizāciju, meteoroloģisko brīdinājumu sistēmu, hidrometeoroloģiskos apstākļus zvejas kuģa darbības zonā vai darbības sezonas apstākļus, ir pārliecināta, ka šāds nodrošinājums nav nepieciešams).

737. Zvejas kuģus, kuru garums ir 17 metri un lielāks, bet mazāks par 24 metriem, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot vismaz 200 % no cilvēku kopskaita uz zvejas kuģa. Glābšanas līdzekļi ir piemēroti to nolaišanai no zvejas kuģa jebkura borta.

738. Zvejas kuģus, kuru garums ir 15 metri un lielāks, bet mazāks par 17 metriem, aprīko ar tādas ietilpības kolektīvajiem glābšanas līdzekļiem, kuros var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus. Ja uz zvejas kuģa esošo cilvēku skaits ir mazāks par 12, atļauts kuģi aprīkot tikai ar vienu pietiekamas ietilpības kolektīvo glābšanas līdzekli (neņemot vērā šo noteikumu 733.punkta prasību). Glābšanas līdzekli izvieto tā, lai tas pastāvīgi ir gatavs nolaišanai no jebkura zvejas kuģa borta.

739. Izpildot šo noteikumu 734.1., 735.1. un 736.1.apakšpunktā noteiktās prasības, kuģi aprīko ar vienu vai vairākām no zvejas kuģa pakaļgala ar brīvas krišanas metodi nolaižamām glābšanas laivām, kurās ir iespējams izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus, un ar glābšanas plostiem, kuru ietilpība ir pietiekama visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku izvietošanai.

740. Uz zvejas kuģa nodrošina tādu glābšanas laivu un glābējlaivu skaitu, lai gadījumā, ja kuģi atstāj visi uz tā esošie cilvēki, katrai glābšanas laivai vai glābējlaivai būtu jānodrošina ne vairāk kā deviņi glābšanas plosti.

741. Kolektīvie glābšanas līdzekļi un glābējlaiva atbilst šo noteikumu 7.3.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.

 

7.2.2. Glābšanas līdzekļu un glābējlaivu izvietošana un pieejamība

742. Kolektīvie glābšanas līdzekļi ir:

742.1. viegli pieejami briesmu gadījumā;

742.2. ātri un droši nolaižami atbilstoši šo noteikumu 973.punkta prasībām;

742.3. ātri paceļami, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas glābējlaivām.

743. Kolektīvie glābšanas līdzekļi ir izvietoti tā, lai:

743.1. tie netraucētu cilvēku pārvietošanos uz iekāpšanas klāja;

743.2. netraucētu darbu ar tiem;

743.3. iekāpšanu tajos varētu veikt ātri un labā kārtībā;

743.4. tie netraucētu veikt operācijas ar jebkuru citu glābšanas līdzekli.

744. Ja attālums no iekāpšanas klāja līdz seklākajai ekspluatācijā esošā zvejas kuģa ūdenslīnijai pārsniedz 4,5 metrus, kolektīvie glābšanas līdzekļi ar pilnu cilvēku skaitu, izņemot brīvi uzpeldošus glābšanas plostus, ir nolaižami ar nolaišanas ierīci, vai arī paredz citus atzītus līdzvērtīgus iekāpšanas līdzekļus.

745. Kolektīvos glābšanas līdzekļus un nolaišanas iekārtas uztur darba kārtībā un gatavībā tūlītējai izmantošanai kā pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas, tā arī visu laiku, kamēr zvejas kuģis atrodas jūrā.

746. Katru glābšanas līdzekli izvieto:

746.1. tā, lai ne pats glābšanas līdzeklis, ne tā stiprināšanas un nolaišanas ierīces netraucētu operācijas ar citu glābšanas līdzekli vai glābējlaivu citā nolaišanas vietā;

746.2. cik vien droši un praktiski iespējams tuvu ūdens virsmai tādā stāvoklī, lai glābšanas līdzeklis zvejas kuģa atstāšanas pozīcijā atrastos ne mazāk kā divus metrus virs dziļākās ekspluatācijas ūdenslīnijas, ja ir nelabvēlīga galsvere līdz 10° un jebkuras puses sānsvere līdz 20°, vai līdz leņķim, kad zvejas kuģa atklātā klāja apmale iegremdējas ūdenī (ņem vērā mazāko), izņemot glābšanas plostus, kurus paredzēts nolaist, izmetot pāri bortam;

746.3. pastāvīgā gatavības stāvoklī tā, lai apkalpes locekļi varētu sagatavot to iekāpšanai un nolaišanai ūdenī laikposmā, kas ir mazāks par piecām minūtēm;

746.4. pilnīgi aprīkotu un apgādātu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām.

747. Katru glābšanas laivu pievieno atsevišķam laivceltnim vai atzītai nolaišanas iekārtai.

748. Glābšanas līdzekļus izvieto, cik vien tuvu iespējams dzīvojamām un apkalpošanas telpām, tādā stāvoklī, lai būtu droša nolaišana, sevišķi attiecībā uz dzenskrūvi. Glābšanas laivu, kas nolaižama gar zvejas kuģa bortu, izvieto ar nepieciešamo pārkari, lai nodrošinātu drošu nolaišanu gar zvejas kuģa taisno bortu. Ja laivu izvieto priekšgalā, izraugās aizsargātu vietu uz pakaļgalu no triecienstarpsienas. Šajā gadījumā administrācija pievērš īpašu uzmanību laivceltņa stiprībai.

749. Lai atzītu veidu, kādā nolaiž vai paceļ glābējlaivu, ņem vērā laivas un aprīkojuma svaru un 50 % no to personu svara, kuras saskaņā ar šo noteikumu 916.2. un 917.punkta prasībām ir izvietojamas laivā, kā arī glabējlaivas izmērus, konstrukciju un izvietošanas vietu virs ūdenslīnijas, ja ir vismazākā ekspluatācijas iegrime.

750. Glābējlaivu, kas izvietota augstāk par 4,5 metriem virs ūdenslīnijas (ar vismazāko ekspluatācijas iegrimi), apgādā ar atzītu nolaišanas un pacelšanas iekārtu.

751. Nolaišanas un pacelšanas iekārtas atbilst šādām prasībām:

751.1. glābšanas plostus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami kritiskā situācijā, un tādā veidā, lai tie varētu brīvi uzpeldēt ūdenī no savas vietas, piepūsties un atbrīvoties no zvejas kuģa, ja tas grimst. Ar laivceltni nolaižamie glābšanas plosti nav brīvi peldoši;

751.2. plostu stiprinājumus, ja tādi ir, aprīko ar atzīta tipa automātisku (hidrostatisku) atbrīvošanas ierīci.

752. Iekāpšanai glābšanas līdzeklī paredz piemērotu aprīkojumu, tajā skaitā:

752.1. ne mazāk kā vienu trapu vai citu atzītu līdzekli uz zvejas kuģa katra borta, kas dod iespēju iekļūt ūdenī esošā glābšanas līdzeklī, izņemot gadījumus, ja administrācija ir pārliecināta, ka attālums starp iekāpšanas punktu un ūdenī esošu glābšanas līdzekli ir tāds, ka traps nav nepieciešams;

752.2. glābšanas līdzekļa izvietošanas vietas un tā nolaišanas iekārtas (arī ūdens akvatorijas nolaišanas vietas) pietiekamu apgaismojumu no avārijas enerģijas avota atbilstoši šo noteikumu 4.3.2.apakšnodaļas prasībām;

752.3. iekārtas visu uz zvejas kuģa esošo cilvēku brīdināšanai par zvejas kuģa atstāšanu;

752.4. līdzekļus, lai novērstu ūdens ieplūšanu glābšanas līdzeklī.

753. Katram uz zvejas kuģa esošam cilvēkam paredz šo noteikumu 7.3.12.apakšnodaļas prasībām atbilstošu atzīta tipa glābšanas vesti.

754. Glābšanas vestes izvieto tā, lai tās būtu viegli pieejamas un būtu norādītas to izvietošanas vietas.

 

7.2.3. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi

755. Katram glābējlaivas apkalpes loceklim paredz šo noteikumu 7.3.13.apakšnodaļas prasībām atbilstošu atzīta tipa un atbilstoša izmēra hidrotērpu. Uz kuģiem, kuri strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, katram kuģa apkalpes loceklim paredz šo noteikumu 7.3.13.apakšnodaļas prasībām atbilstošu un atbilstoša izmēra hidrotērpu. Šis hidrotērps ir viengabalains, izgatavots no materiāla, kam piemīt siltumizolācijas īpašības, un tas atbilst šo noteikumu 942.punktā norādītajām peldamības prasībām, kā arī attiecīgajām 7.3.13.apakšnodaļas prasībām. Uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem un kuri strādā dienvidu teritoriālajā rajonā, paredz tikai divus hidrotērpus.

756. Uz zvejas kuģiem ar šo noteikumu 734. un 735.punkta prasībām atbilstošu dzīvības glābšanas aprīkojumu paredz 7.3.13.apakšnodaļas prasībām atbilstošu hidrotērpu katram uz zvejas kuģa esošam cilvēkam, kuram nav paredzēta vieta:

756.1. glābšanas laivā;

756.2. ar celtni nolaižamā glābšanas plostā;

756.3. glābšanas plostā, kurš apgādāts ar atzītu ierīci, kas nodrošina iekāpšanu glābšanas plostā bez nokļūšanas ūdenī.

757. Papildus šo noteikumu 756.1.apakšpunkta prasībām katru zvejas kuģa glābšanas laivu apgādā vismaz ar trijiem šo noteikumu 7.3.13.apakšnodaļas prasībām atbilstošiem hidrotērpiem.

758. Papildus šo noteikumu 831.32.apakšpunktā noteiktajam siltumu aizturošo līdzekļu daudzumam uz zvejas kuģa paredz šo noteikumu 7.3.14.apakšnodaļas prasībām atbilstošus siltumu aizturošus līdzekļus cilvēkiem, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā bez hidrotērpiem.

759. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi nav nepieciešami, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar pilnīgi slēgtām vai brīvi krītošām glābšanas laivām, kurās var izvietot visus uz zvejas kuģa esošos cilvēkus.

760. Šo noteikumu 756. un 757.punkta prasības var nepiemērot zvejas kuģiem, kurus pastāvīgi ekspluatē siltos klimatiskos apstākļos, kur, pēc administrācijas uzskatiem, hidrotērpi un siltumu aizsargājošie līdzekļi nav nepieciešami.

761. Šo noteikumu 756. un 757.punktā noteiktos hidrotērpus var izmantot, lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 755.punktā noteiktajām prasībām.

 

7.2.4. Glābšanas riņķi

762. Uz zvejas kuģa nodrošina šādu šo noteikumu 961.punkta prasībām atbilstošu minimālo glābšanas riņķu skaitu:

762.1. astoņus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru ar garums ir 75 metri un lielāks;

762.2. sešus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, bet mazāks nekā 75 metri;

762.3. četrus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 17 metri un lielāks, bet mazāks nekā 45 metri;

762.4. divus glābšanas riņķus uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 17 metri.

763. Vismaz pusi no šo noteikumu 762.punktā minētā glābšanas riņķu daudzuma aprīko ar šo noteikumu 962.punkta prasībām atbilstošām pašieslēdzošām ugunīm.

764. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk, vismaz divus glābšanas riņķus, kas aprīkoti ar pašieslēdzošām ugunīm, aprīko ar šo noteikumu 963.punkta prasībām atbilstošu pašaktivizējošos dūmu signālu. Kur tas praktiski iespējams, tiem jābūt ātri nometamiem no navigācijas tiltiņa.

765. Vismaz vienu glābšanas riņķi uz katra zvejas kuģa borta aprīko ar šo noteikumu 964.punkta prasībām atbilstošu peldošu glābšanas līni, kuras garums nav mazāks par dubultu attālumu no glābšanas riņķa izvietošanas vietas līdz ekspluatācijā esoša zvejas kuģa ūdenslīnijai (ar vismazāko iegrimi) vai 30 metriem (ņem vērā lielāko garumu). Šos glābšanas riņķus neaprīko ar pašieslēdzošām ugunīm.

766. Visus glābšanas riņķus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami uz zvejas kuģa esošiem cilvēkiem, vienmēr gatavi ātram metienam un tie nebūtu pastāvīgi nostiprināti.

767. Katru kuģi, kura garums ir 24 metri un lielāks, aprīko ar šo noteikumu 7.3.16.apakšnodaļas prasībām atbilstošu atzīta tipa līnmetēju. Līnmetēja lādiņu atjauno saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc to izgatavošanas datuma.

 

7.2.5. Briesmu signāli

768. Katru kuģi atbilstoši administrācijas prasībām aprīko ar efektīvu ierīci briesmu signālu došanai gan dienā, gan naktī, tai skaitā ar vismaz 12 šo noteikumu 7.3.17.apakšnodaļas prasībām atbilstošām izpletņa raķetēm.

769. Visi briesmu signāli ir atzīta tipa. Tos izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami un to izvietošanas vietas marķē.

770. Briesmu signālus atjauno saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc to izgatavošanas datuma.

 

7.2.6. Glābšanas līdzekļu radio aprīkojums

771. Katru jaunu zvejas kuģi ar garumu 24 metri un vairāk un katru esošo zvejas kuģi ar garumu 45 metri un vairāk aprīko vismaz ar trim divpusējām ultraīsviļņu (UĪV) pārnēsājamām radiostacijām.

772. Uz jauniem zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un vairāk, bet mazāks par 45 metriem, šādu radiostaciju skaitu var samazināt līdz divām, ja administrācija uzskata, ka, ņemot vērā zvejas kuģa ekspluatācijas rajonu un apkalpes skaitu, trīs radiostacijas nav nepieciešamas.

773. Uz esošajiem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un vairāk, bet mazāku par 45 metriem, pārnēsājamo ultraīsviļņu radiotelefonu skaitu var samazināt līdz vienam.

774. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, var neaprīkot ar pārnēsājamām divpusējām ultraīsviļņu radiostacijām. Šādus zvejas kuģus ieteicams nodrošināt ar vienu pārnēsājamu divpusēju ultraīsviļņu radiostaciju stūres mājā kopā ar rezerves bateriju izmantošanai glābšanas plostā kritiskā situācijā.

 

7.2.7. Radiolokācijas atbildētājs (SART)

775. Uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un vairāk, uz katra borta uzstāda vismaz vienu radiolokācijas atbildētāju. Radiolokācijas atbildētāju izvieto tā, lai to varētu viegli novietot kolektīvajā glābšanas līdzeklī. Kā alternatīva katrā kolektīvajā glābšanas līdzeklī izvietots viens radiolokācijas atbildētājs. Uz kuģiem, kuri strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, papildus katra glābšanas laiva, glābšanas plosts un glābējlaiva ir stacionāri aprīkota ar radiolokācijas atbildētāju, kas darbojas deviņu GHz frekvencē.

776. Uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, uzstāda vismaz vienu radiolokācijas atbildētāju.

777. Esošos zvejas kuģus ar garumu, mazāku par 24 metriem, kuri strādā rajonā A1, var atbrīvot no prasības par radiolokācijas atbildētāja nodrošināšanu. Šādus zvejas kuģus ieteicams nodrošināt ar vienu radiolokācijas atbildētāju stūres mājā izmantošanai glābšanas plostā vietas apzīmēšanai briesmu gadījumā.

 

7.2.8. Glābšanas līdzekļu darba gatavība, tehniskā apkope un pārbaudes

778. Pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas un reisa laikā visus dzīvības glābšanas līdzekļus uztur darba kārtībā un gatavībā tūlītējai izmantošanai.

779. Uz zvejas kuģa nodrošina administrācijas apstiprinātu glābšanas līdzekļu tehniskās apkopes instrukciju. Apkopes veic saskaņā ar šo instrukciju.

780. Administrācija instrukcijas vietā var atzīt tehniskās ekspluatācijas plānveida programmu.

781. Nolaišanas ierīču troses ne retāk kā reizi 30 mēnešos apgriež ar galiem otrādi. Troses nomaina, kad tās ir nolietotas, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

782. Kuģi nokomplektē ar rezerves daļām un remonta aprīkojumu tiem glābšanas līdzekļiem un to komponentiem, kas ātri nodilst vai ko biežas izmantošanas dēļ nepieciešams regulāri nomainīt.

783. Katru nedēļu veic šādas pārbaudes:

783.1. visu glābšanas laivu, glābšanas plostu, glābējlaivu un nolaišanas ierīču vizuālu apskati, lai pārliecinātos, ka tās ir darba kārtībā;

783.2. visu glābšanas laivu un glābējlaivu dzinēju pārbaudi darbībā (priekšgaitā un atpakaļgaitā) kopumā ne mazāk kā trīs minūtes, ja apkārtējā gaisa temperatūra pārsniedz minimālo temperatūru, kāda paredzēta dzinēja palaišanai;

783.3. zvejas kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas pārbaudi.

784. Reizi mēnesī pārbauda glābšanas līdzekļu, tajā skaitā glābšanas laivu, apgādi, izmantojot pārbaudāmo objektu sarakstu, lai nodrošinātu, ka viss ir labā kārtībā un pilnībā nokomplektēts. Ziņojumu par pārbaudes rezultātiem ieraksta zvejas kuģa žurnālā.

785. Katru piepūšamo glābšanas plostu, piepūšamo glābšanas vesti un evakuācijas slīdkalniņu pārbauda:

785.1. ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Ja tas ir nepieciešams un pamatots, administrācija var pagarināt šo termiņu līdz 17 mēnešiem;

785.2. atzītā glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kura ir kompetenta veikt to apkalpošanu, ir aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu un izmanto atbilstoši apmācītu personālu. Glābšanas līdzekļu staciju par kompetentu atzīst administrācija saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu noteiktajām prasībām vai atzītā organizācija saskaņā ar atzītās organizācijas prasībām. Stacija ir aprīkota un tās personāls ir apmācīts saskaņā ar glābšanas līdzekļa ražotāja prasībām.

786. Piepūšamo glābējlaivu remontu un tehnisko apkopi veic atbilstoši ražotājas rūpnīcas instrukcijām. Avārijas remontu var veikt uz zvejas kuģa. Pastāvīgu remontu veic tikai šo noteikumu 785.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā atzītās pārbaudes stacijās.

787. Vienreizējai lietošanai paredzētu hidrostatisko atbrīvošanas ierīci nomaina, kad ir izbeidzies tās lietošanas termiņš. Ja hidrostatiskā atbrīvošanas ierīce nav vienreizējas lietošanas, tās pārbaudes veic:

787.1. ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Ja tas ir nepieciešams un pamatots, administrācija var pagarināt šo termiņu līdz 17 mēnešiem;

787.2. 785.2.apakšpunktā noteiktajā kārtībā atzītā glābšanas līdzekļu pārbaudes stacijā, kura ir kompetenta veikt to apkalpošanu, aprīkota ar atbilstošu aprīkojumu un izmanto atbilstošā veidā apmācītu personālu.

788. Zvejas kuģim, kuram zvejas operāciju raksturs var būt par šķērsli šo noteikumu 785. un 787.punktā noteikto prasību izpildei, administrācija var atļaut pagarināt pārbaudes termiņu līdz 24 mēnešiem, ja administrācija ir pārliecināta, ka aprīkojums ir tā būvēts un sakārtots, lai saglabātu apmierinošu stāvoklī līdz nākamajam pārbaudes termiņam.

 

7.3. Prasības glābšanas līdzekļiem

7.3.1. Vispārējās prasības glābšanas laivām

789. Visas glābšanas laivas būvē tā, lai to korpusa forma un proporcijas nodrošina pietiekami lielu noturību viļņainā jūrā, tās saglabā pietiekamu brīvsānu augstumu, kad tās ir nokomplektētas ar pilnu aprīkojumu un uz tām ir pilns cilvēku skaits. Visas glābšanas laivas konstruē ar stingru korpusu, lai, noslogotas ar pilnu aprīkojumu un cilvēku skaitu, tās mierīgā ūdenī saglabātu pozitīvu noturību taisnā stāvoklī arī tad, ja rodas caurums korpusā jebkurā vietā zem ūdens līnijas, pieņemot, ka nav peldspēju nodrošinošā materiāla zuduma un nav citu bojājumu.

790. Visu glābšanas laivu stiprība ir pietiekama, lai tās droši varētu nolaist ūdenī ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu tajās.

791. Laivu korpusus un cietos pārsegus izgatavo no degtnespējīga vai degšanu neveicinoša materiāla.

792. Sēdvietas ierīko uz airsoliem, soliem vai uz zemu piestiprinātiem sēdekļiem un konstruē tā, lai tās spētu izturēt slodzi, ko rada cilvēku skaits, kuram paredzētas vietas laivā saskaņā ar šo noteikumu 797.2.apakšpunkta prasībām, rēķinot katra cilvēka svaru 100 kg.

793. Katrai glābšanas laivai nodrošina pietiekamu stiprību, lai šādas slodzes pēc to noņemšanas neradītu paliekošas deformācijas:

793.1. laivām ar metāla korpusu — 1,25 reizes lielāka par glābšanas laivas kopējo masu ar pilnu aprīkojumu un pilnu cilvēku skaitu;

793.2. citām laivām — divkārša glābšanas laivas kopējā masa ar pilnu aprīkojumu un pilnu cilvēku skaitu.

794. Katrai glābšanas laivai nodrošina pietiekamu stiprību, lai, nokomplektēta ar pilnu aprīkojumu un cilvēku skaitu, kā arī ar sliecēm un fenderiem paredzētajās vietās, ja tie tiek izmantoti, tā izturētu sānu triecienu pret zvejas kuģa bortu ar trieciena ātrumu vismaz 3,5 metri sekundē un nomešanu ūdenī no vismaz triju metru augstuma.

795. Vertikālo attālumu starp klāja virsmu un pārsega vai tenta iekšpusi (50 % no klāja platības) nodrošina:

795.1. ne mazāku kā 1,3 metri glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot līdz deviņiem cilvēkiem;

795.2. ne mazāku kā 1,7 metri glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot 24 cilvēkus vai vairāk;

795.3. ne mazāku par attālumu, kas noteikts ar lineārās interpolācijas metodi starp 1,3 metriem un 1,7 metriem glābšanas laivai, kurā atļauts izvietot no deviņiem līdz 24 cilvēkiem.

796. Nevienu glābšanas laivu neatzīst par derīgu, lai tajā izvietotu vairāk par 150 cilvēkiem.

797. Cilvēku skaitu, kurus glābšanas laivā ir atļauts izvietot, nosaka, aprēķinot mazāko lielumu no:

797.1. cilvēku skaita ar vidējo masu 75 kg, kuri ar uzvilktām glābšanas vestēm var sēdēt laivā normālā stāvoklī, netraucējot laivas dzeniekārtu vai jebkura aprīkojuma darbību;

797.2. vietu skaita, ko var nodrošināt saskaņā ar 1.zīmējumu. Kontūras var pārsegties, kā tas parādīts, ja ir ierīkoti kāju paliktņi un ir pietiekami daudz vietas kājām, un vertikālais attālums starp augšējo un apakšējo sēdvietu nav mazāks par 350 mm.

798. Katru sēdvietu glābšanas laivā skaidri apzīmē.

799. Katra zvejas kuģa glābšanas laivu iekārto tā, lai pēc iekāpšanas komandas saņemšanas visa paredzētā cilvēku skaita iekāpšanas laiks nebūtu ilgāks par trim minūtēm. Nodrošina arī ātras izkāpšanas iespēju no glābšanas laivas.

800. Glābšanas laivas apgādā ar iekāpšanas trapu, ko var izmantot abās glābšanas laivas pusēs, ūdenī esošo cilvēku iekāpšanai glābšanas laivā. Zemākajam trapa pakāpienam jābūt vismaz 0,4 metrus zemāk par glābšanas laivas ūdenslīniju, ja iegrime ir vismazākā.

1.zīmējums

 

 

 

801. Glābšanas laivas iekārto tā, lai bezpalīdzīgus cilvēkus varētu uzņemt laivā no ūdens vai arī no nestuvēm.

802. Visas virsmas, pa kurām pārvietojas cilvēki, ierīko neslīdošas.

803. Visām glābšanas laivām nodrošina pietiekamu peldspēju vai arī tās pietiekamā daudzumā apgādā ar peldspējīgu materiālu, ko nevar nelabvēlīgi ietekmēt jūras ūdens, nafta vai naftas produkti, lai nodrošinātu, ka glābšanas laiva paliek virs ūdens, ja tā ir pielieta ar ūdeni un pakļauta jūras iedarbībai. Papildus nodrošina peldspēju, līdzvērtīgu 280 N lielam cēlējspēkam uz katru cilvēku, kuru paredzēts izvietot glābšanas laivā. Peldspējīgo materiālu neizvieto glābšanas laivas korpusa ārpusē, ja vien tas netiek izvietots papildus iepriekš noteiktajam.

804. Ja glābšanas laivā normālā stāvoklī vienā pusē no diametrālās plaknes izvietoti 50 % no glābšanas laivai paredzētā cilvēku skaita, brīvsānu augstums, kas mērīts no ūdenslīnijas līdz zemākajai atverei, caur kuru glābšanas laivā var ieplūst ūdens, nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādām vērtībām — 1,5 % no glābšanas laivas garuma vai 100 mm.

805. Glābšanas laivu aprīko ar piedziņu no iekšdedzes kompresijas dzinēja. Neizmanto dzinēju, kurā izmanto degvielu ar uzliesmošanas temperatūru 43 °C vai zemāku (pārbaude noslēgtā tīģelī).

806. Dzinēju aprīko ar rokas iedarbināšanas sistēmu vai ar iedarbināšanas sistēmu no diviem neatkarīgiem uzlādējamiem enerģijas avotiem. Nodrošina arī visus nepieciešamos iedarbināšanas līdzekļus. Dzinēja iedarbināšanas sistēmai un iedarbināšanas līdzekļiem jānodrošina dzinēju iedarbināšana divu minūšu laikā, skaitot no iedarbināšanas norišu sākuma, ja apkārtējā temperatūra ir
–15 °C, ja vien administrācija neuzskata, ka šī temperatūra var būt citāda attiecībā uz glābšanas laivām, kas atrodas uz zvejas kuģiem, kuri ir pastāvīgi iesaistīti noteiktos reisos. Dzinēja apvalki, sēdvietas vai citi šķēršļi netraucē iedarbināšanas sistēmas darbu.

807. Pēc auksta dzinēja iedarbināšanas nodrošina tā spējas darboties ne mazāk kā piecas minūtes, glābšanas laivai neatrodoties ūdenī.

808. Nodrošina dzinēja spējas darboties, ja glābšanas laiva ir pielieta ar ūdeni līdz kloķvārpstas asij.

809. Dzenskrūves vārpstu konstruē tā, lai dzenskrūvi varētu atvienot no dzinēja. Nodrošina iespējas glābšanas laivai virzīties priekšgaitā un atpakaļgaitā.

810. Izplūdes cauruli konstruē tā, lai nepieļautu ūdens iekļūšanu dzinējā, tam normāli darbojoties.

811. Visas glābšanas laivas konstruē tā, lai nodrošinātu ūdenī esošo cilvēku drošību un nebūtu iespējams sabojāt dzenskrūvi ar peldošām atlūzām.

812. Nodrošina glābšanas laivu ātrumu vismaz sešus mezglus, virzoties priekšgaitā mierīgā ūdenī, kad laiva ir pilnīgi nokomplektēta, ar pilnu cilvēku skaitu tajā un darbojas visas ar dzinēja spēku darbināmās papildierīces, un vismaz divus mezglus, velkot pilnīgi nokomplektētu 25 vietu glābšanas plostu ar pilnu cilvēku skaitu vai ar līdzvērtīgu svaru. Nodrošina degvielu, kas derīga iespējamajā temperatūru diapazonā zvejas kuģa darbības rajonā, tādā daudzumā, lai pilnīgi noslogota glābšanas laiva varētu virzīties ar sešu mezglu ātrumu ne mazāk kā 24 stundas.

813. Glābšanas laivas dzinēju, transmisiju un dzinēja aprīkojumu nosedz ar apvalku, kas izgatavots no degšanu neveicinoša materiāla, vai arī veic citus pasākumus, kas nodrošina līdzīgu aizsardzību. Šie pasākumi paredzēti cilvēku aizsardzībai no nonākšanas nejaušā kontaktā ar karstām vai kustīgām daļām un dzinēja aizsardzībai no jūras un laikapstākļu iedarbības. Paredz atbilstošus līdzekļus dzinēja trokšņa samazināšanai. Trokšņa līmenis laivā neietekmē laivas lietošanu kritiskās situācijās un mācībās. Trokšņa līmenis nekādos apstākļos nepārsniedz 90 dB(A). Iedarbināšanas akumulatorus ievieto apvalkos, kas veido ūdens necaurlaidīgu ietvaru ap akumulatoru bateriju sāniem un dibenu. Bateriju apvalkus apgādā ar piegulošiem vākiem, kas nodrošina nepieciešamo gāzu ventilāciju.

814. Glābšanas laivas dzinēju un tā piederumus konstruē tā, lai ierobežotu elektromagnētisko starojumu un dzinēju darbība neiespaidotu glābšanas laivās lietoto glābšanas radioiekārtu darbību.

815. Nodrošina līdzekļus visu akumulatoru bateriju (dzinēja iedarbināšanas, radio un meklēšanas gaismu) uzlādēšanai. Radio baterijas nelieto, lai piegādātu enerģiju dzinēju iedarbināšanai. Līdzekļus glābšanas laivas bateriju uzlādēšanai nodrošina no zvejas kuģa elektroapgādes sistēmas ar spriegumu, kas nepārsniedz 55 V un ko var atvienot no iekāpšanas vietas glābšanas laivā.

816. Dzinēja iedarbināšanas un lietošanas instrukcijas ievieto ūdensdrošā apvalkā un novieto redzamā vietā dzinēja iedarbināšanas pults tuvumā.

817. Visas glābšanas laivas apgādā vismaz ar vienu noteces ventili, ko ierīko korpusa zemākajā punktā un kas automātiski atveras, lai no korpusa izplūstu ūdens, kad glābšanas laiva neatrodas ūdenī, un kas automātiski aizveras, kad glābšanas laiva ir ūdenī, lai nepieļautu ūdens ieplūšanu. Katru noteces ventili, lai to varētu aizvērt, apgādā ar vāciņu vai aizbāzni, ko piestiprina pie glābšanas laivas ar stropi, ķēdi vai citiem piemērotiem līdzekļiem. Noteces ventiļus izvieto ērti pieejamās vietās glābšanas laivas iekšpusē, un to atrašanās vietas skaidri apzīmē.

818. Visas glābšanas laivas apgādā ar stūri un stūres grozīkli. Ja ir paredzēts arī stūresrats vai kāds cits distances stūrēšanas mehānisms, paredz iespēju vadīt stūri ar stūres grozīkli, ja mehānisms tiek bojāts. Paredz tādu konstrukciju, lai stūre būtu pastāvīgi piestiprināta pie glābšanas laivas. Stūres grozīkli pastāvīgi uzstāda uz stūres vārpstas vai savieno ar to. Ja glābšanas laivai ir distances stūrēšanas mehānisms, grozīklis var būt noņemams un nostiprināts blakus stūres vārpstai. Stūri un stūres grozīkli konstruē tā, lai tos nevarētu sabojāt laivas nolaišanas mehānisma vai dzenskrūves darbības rezultātā.

819. Glābšanas laivas ārpusē, izņemot rajonu stūres un dzenskrūves tiešā tuvumā, piestiprina peldošu glābšanas līni.

820. Glābšanas laivām, kas pēc apgāšanās pašas neatgriežas pareizā stāvoklī, korpusa apakšējā daļā piestiprina piemērotus rokturus, lai dotu iespēju cilvēkiem pieķerties glābšanas laivai. Rokturus piestiprina pie glābšanas laivas tā, lai tad, ja tos pakļauj slodzei, kas tos var atraut no glābšanas laivas, tie tiktu atrauti, nebojājot glābšanas laivu.

821. Visas glābšanas laivas apgādā ar ūdensdrošām kastēm vai nodalījumiem pietiekamā skaitā, lai nodrošinātu mazu aprīkojuma priekšmetu, kā arī šo noteikumu 831.punktā noteikto ūdens un provīzijas krājumu glabāšanu. Glābšanas laivas aprīko ar lietus ūdens savākšanas līdzekļiem.

822. Katru ar trosēm nolaižamo glābšanas laivu aprīko ar atbrīvošanas mehānismu, kurš atbilst šādām prasībām:

822.1. mehānismu ierīko tā, lai visi āķi atbrīvotos vienlaikus;

822.2. mehānismam paredz divas iespējas — parastu atbrīvošanās iespēju, kad glābšanas laivu atbrīvo ar rokām pēc tās nolaišanas ūdenī, vai atbrīvošanās iespēju, kad āķi nav noslogoti;

822.3. ja mehānisms atbrīvojas zem slodzes, kad glābšanas laiva atbrīvojas ar slodzi uz āķiem, nodrošina, lai glābšanas laiva tiek atbrīvota jebkuros noslogojuma apstākļos — sākot no nenoslogota stāvokļa, kad glābšanas laiva ir ūdenī, līdz slodzei, 1,1 reizes lielākai par kopējo glābšanas laivas masu, kad tā ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu tajā. Šo atbrīvošanas iespēju atbilstoši aizsargā pret nejaušu vai pāragru atbrīvošanu;

822.4. atbrīvošanas mehānisma vadības ierīci marķē ar kontrastējošu krāsu;

822.5. atbrīvošanas mehānismu konstruē ar seškārtīgu rezervi attiecībā uz izmantotā materiāla izturības robežu, pieņemot, ka glābšanas laivas masa ir vienmērīgi sadalīta starp trosēm.

823. Katru glābšanas laivu apgādā ar ierīci, kas dod iespēju atbrīvot piesienamo tauvu, kad tā ir nospriegota.

824. Katru glābšanas laivu, kas ir apgādāta ar stacionāru divpusēju sakaru ultraīsviļņu radiotelefona iekārtu ar antenu, kas ir atsevišķi uzstādāma, nodrošina ar sistēmu efektīvai antenas uzstādīšanai un nostiprināšanai darba stāvoklī.

825. Nolaišanai gar bortu paredzētās glābšanas laivas aprīko ar nepieciešamajām sliecēm un atspaidu līstēm, lai atvieglotu glābšanas laivu nolaišanu un nepieļautu to bojājumus.

826. Uz laivas pārsega uzstāda ar roku ieslēdzamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma un ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tai pirmās divas stundas no 12 stundu darbības perioda nodrošina mirgošanas biežumu, ne mazāku kā 50 uzliesmojumi minūtē.

827. Glābšanas laivas iekšpusē uzstāda lukturi vai gaismas avotu, kas ne mazāk kā 12 stundu laikā nodrošina pietiekamu apgaismojumu glābšanas laivas aprīkojuma lietošanas un dzīvības saglabāšanas instrukciju lasīšanai. Šim nolūkam nav atļauts izmantot petrolejas lampas.

828. Ja nav noteikts citādi, katru glābšanas laivu apgādā ar efektīvu ūdens atsūknēšanas ierīci vai nodrošina automātisku tā atsūknēšanu.

829. Katru glābšanas laivu ierīko tā, lai no vadības un stūrēšanas vietas būtu pietiekama redzamība uz priekšu, aizmuguri un abām pusēm laivas drošai nolaišanai un manevrēšanai.

830. Visus glābšanas laivu aprīkojuma priekšmetus, izņemot atspaidu āķus, kurus glabā brīvi tūlītējai rīcībai, nostiprina glābšanas laivā, piesienot, uzglabājot kastēs vai nodalījumos, izvietojot stiprinājumos vai veicot līdzīgus izvietošanas pasākumus, vai izmantojot citus piemērotus līdzekļus. Aprīkojumu nostiprina tā, lai netraucētu nevienu zvejas kuģa atstāšanas norisi. Visi glābšanas laivas aprīkojuma priekšmeti ir mazi, viegli un iepakoti piemērotā un kompaktā veidā.

831. Ja nav noteikts citādi, katras glābšanas laivas aprīkojums sastāv no:

831.1. peldošiem airiem pietiekamā skaitā, lai virzītos uz priekšu mierīgā jūrā. Katru airi apgādā ar duļlu tapām, duļļiem vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Duļļu tapas vai duļļus piestiprina pie laivas ar stropēm vai ķēdītēm;

831.2. diviem atspaidu āķiem;

831.3. peldoša smeļamā kausa un diviem spaiņiem;

831.4. izdzīvošanas rokasgrāmatas;

831.5. spīdoša vai ar piemērotiem apgaismošanas līdzekļiem apgādāta ceļa kompasa. Pilnīgi noslēgtā glābšanas laivā kompasu pastāvīgi uzstāda vadības postenī, citā glābšanas laivā to apgādā ar piemērotu uzstādīšanas ierīci;

831.6. atbilstoša lieluma peldoša enkura ar rāvienu izturīgu tauvu, kas paredzēta ciešai satveršanai ar rokām, kad tā ir slapja. Peldošā enkura, tauvas un enkura izvilkšanas līnes (ja tāda ir pievienota) stiprību nodrošina pietiekamu jebkuriem jūras apstākļiem;

831.7. divām efektīvām piesienamajām tauvām ar garumu, ne mazāku kā divkāršs attālums no glābšanas laivas izvietošanas vietas līdz ūdenslīnijai ar zvejas kuģa vismazāko iegrimi vai 15 metri (ņem vērā lielāko garumu). Glābšanas laivas vienu piesienamo tauvu, kas piestiprināta atbrīvošanas ierīcei atbilstoši šo noteikumu 823.punkta nosacījumiem, novieto glābšanas laivas priekšgalā, bet otru droši piestiprina glābšanas laivas priekšgalā vai tā tuvumā lietošanas gatavībā;

831.8. diviem cirvjiem, pa vienam katrā glābšanas laivas galā;

831.9. ūdens necaurlaidīgām tvertnēm, kurās kopumā ir trīs litri dzeramā ūdens katram cilvēkam. Katram cilvēkam var paredzēt tikai divus litrus dzeramā ūdens, ja ir atsāļošanas ierīce, kas spējīga saražot līdzvērtīgu dzeramā ūdens daudzumu divās dienās;

831.10. nerūsoša smeļamā trauka ar stropi;

831.11. nerūsoša dzeramā trauka ar iedaļām;

831.12. pārtikas devām (ne mazāk kā 10,000 kJ katram cilvēkam). Pārtiku tur gaisu necaurlaidīgā iepakojumā un ievieto ūdens necaurlaidīgā konteinerā;

831.13. četrām šo noteikumu 7.3.17.apakšnodaļas prasībām atbilstošām izpletņa raķetēm;

831.14. sešām šo noteikumu 7.3.18.apakšnodaļas prasībām atbilstošām signāllāpām;

831.15. diviem šo noteikumu 7.3.19.apakšnodaļas prasībām atbilstošiem peldošiem dūmu signāliem;

831.16. viena signalizēšanai ar Morzes ābeci piemērota ūdensdroša elektriskā luktura kopā ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzi ūdensdrošā konteinerā;

831.17. viena dienasgaismas signalizācijas spoguļa kopā ar instrukcijām tā lietošanai, lai signalizētu zvejas kuģim vai lidmašīnai;

831.18. dzīvības glābšanas signāliem, kas noteikti SOLAS konvencijas noteikumā V/16 (vienā eksemplārā uz ūdensdrošas kartes vai ūdensdrošā konteinerā);

831.19. vienas svilpes vai līdzvērtīga skaņas signāla;

831.20. pirmās palīdzības iepakojuma ūdensdrošā kārbā, ko iespējams cieši noslēgt pēc lietošanas;

831.21. sešām medicīnisko līdzekļu devām pret jūras slimību un vienas higiēniskās jūras slimības paketes katram cilvēkam;

831.22. savāžama naža, ko glabā piesietu pie laivas ar stropi;

831.23. trīs konservu attaisāmajiem nažiem;

831.24. diviem glābšanas riņķiem, pie kuriem piestiprinātas vismaz 30 metrus garas peldošas līnes;

831.25. rokas sūkņa;

831.26. viena komplekta ar makšķerēšanas piederumiem;

831.27. piemērotiem darba rīkiem minimālai motora un tā palīgierīču regulēšanai;

831.28. pārnēsājamā ugunsdzēšamā aprīkojuma, kas piemērots degošu naftas produktu dzēšanai;

831.29. prožektora, kas spēj efektīvi apgaismot gaišas krāsas 18 metru platu objektu nakts laikā 180 metru attālumā sešu stundu laikposmā un spēj nepārtraukti darboties ne mazāk kā trīs stundas;

831.30. efektīva radara atstarotāja, ja vien glābšanas līdzekļa radiolokācijas atbildētājs nav izvietots glābšanas laivā;

831.31. šo noteikumu 7.3.14.apakšnodaļas prasībām atbilstošiem siltumu aizturošiem līdzekļiem, lai nodrošinātu 10 % no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai arī nodrošinātu divus cilvēkus (ņem vērā lielāko skaitu);

831.32. ja zvejas kuģis veic tāda veida un ilguma reisus, ka pēc administrācijas uzskatiem šo noteikumu 831.12. un 831.26.apakšpunktā noteiktās prasības izpildīt nav nepieciešams, administrācija var atļaut šīs prasības nepildīt.

832. Uz glābšanas laivas ar nenomazgājamu krāsu skaidrā šriftā norāda glābšanas laivas izmērus un izvietošanai paredzēto cilvēku skaitu.

833. Glābšanas laivas priekšgalā uz abiem bortiem ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem norāda tā zvejas kuģa vārdu un pieraksta ostu, kuram laiva pieder.

834. Marķējumu, kas norāda, kādam zvejas kuģim glābšanas laiva pieder, un laivas numuru izveido tā, lai tie būtu redzami no augšas.

 

7.3.2. Daļēji slēgtas, neapgāžamas glābšanas laivas

835. Daļēji slēgtas, neapgāžamas glābšanas laivas atbilst šo noteikumu 7.3.1.apakšnodaļā noteiktajām prasībām un papildus arī šīs apakšnodaļas prasībām.

836. Uzstāda pastāvīgi piestiprinātu, cietu pārsegumu, kas stiepjas vismaz 20 % no laivas garuma no priekšvadņa un ne mazāk kā 20 % no laivas garuma no pakaļvadņa.

837. Pastāvīgais pārsegums veido divas patvēruma vietas. Ja patvēruma vietām ir starpsienas, tajās ierīko atbilstoša izmēra atveres, lai cilvēks, ģērbies hidrotērpā vai siltā apģērbā un glābšanas vestē, viegli varētu iekļūt patvēruma vietā. Nodrošina pārseguma pietiekamu iekšējo augstumu, lai cilvēki varētu viegli nokļūt savās sēdvietās laivas priekšgalā un pakaļgalā.

838. Pārsegumā ierīko logus vai caurspīdīgu apšuvumu, kas nodrošina pietiekamu dabīgo apgaismojumu laivas iekšpusē, kad lūkas ir aizvērtas, lai nebūtu nepieciešams lietot mākslīgo apgaismojumu.

839. Uz pārseguma uzstāda margas ar drošiem turekļiem cilvēkiem, kuri pārvietojas pa laivas ārpusi.

840. Glābšanas laivas atvērto daļu aprīko ar pastāvīgi piestiprinātu, salokāmu tentu, kura konstrukcija nodrošina, ka:

840.1. ne vairāk kā divi cilvēki to var viegli uzmontēt laikā, kas nepārsniedz divas minūtes;

840.2. tas ir izolēts vismaz ar divām materiāla kārtām, atdalītām ar gaisa slāni, vai izolēts ar citiem līdzvērtīgiem efektīviem līdzekļiem.

841. Cietos pārsegumus un tentu konstruē tā, lai tie atbilstu šādiem nosacījumiem:

841.1. ir iespējams laivu nolaist un pacelt, cilvēkiem neizejot no aizsega;

841.2. ir ierīkotas ieejas laivas abos galos un katrā tās pusē, tās apgādātas ar piemērotu regulējamu aizveres aprīkojumu, ko var viegli un ātri atvērt un aizvērt no iekšpuses vai ārpuses tā, lai nodrošinātu vēdināšanu, bet nepieļautu jūras ūdens, vēja un aukstuma iespaidu. Ir nodrošināti līdzekļi, kas droši notur ieejas atvērtā vai aizvērtā stāvoklī;

841.3. ja tents ir pārklāts un ieejas aizvērtas, laivā iekļūst pietiekami daudz gaisa iekšā sēdošajiem cilvēkiem;

841.4. ir paredzēti līdzekļi lietus ūdens savākšanai;

841.5. cietā pārseguma un tenta ārpuse, kā arī ar tentu pārklātās laivas daļas iekšpuse ir krāsotas spilgtā, labi redzamā krāsā. Patvēruma vietas iekšpuses krāsojums ir tāds, kas nerada diskomfortu iekšā sēdošajiem;

841.6. ir iespējams laivu airēt.

842. Katru paredzēto sēdvietu apgādā ar drošības jostu. Drošības jostu projektē tā, lai tā droši noturētu vietā cilvēku ar 100 kg masu, ja glābšanas laiva ir apgāzta.

843. Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai tā spētu atgriezties no apgāzta stāvokļa pareizā stāvoklī, kad tajā ir izvietots pilns vai daļējs cilvēku skaits un aprīkojums un cilvēki ir piesprādzēti ar drošības jostām.

844. Nodrošina iespēju vadīt dzinēju un transmisiju no stūresvīra vietas.

845. Dzinējs un dzinēja aprīkojums ir spējīgs strādāt jebkurā stāvoklī, arī ja laiva ir apgāzta, un turpināt strādāt pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī, vai arī dzinējs automātiski apstājas, glābšanas laivai apgāžoties, un ir viegli iedarbināms pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī un ūdens atsūknēšanas. Degvielas un eļļošanas sistēmas konstruē tā, lai apgāšanās laikā degvielas zudums un eļļas zudums no eļļošanas sistēmas nebūtu lielāks par 250 ml.

846. Ar gaisu dzesējamos dzinējus aprīko ar kanālu sistēmu, kas uzņem gaisu dzesēšanai no ārpuses un izvada to glābšanas laivas ārpusē. Uzstāda ar roku vadāmus aizbīdņus, kas dod iespēju ņemt gaisu dzesēšanai no iekšpuses un arī izlaist to laivas iekšpusē.

847. Neievērojot šo noteikumu 794.punkta nosacījumus, daļēji slēgta neapgāžama glābšanas laiva ir tā konstruēta un aprīkota ar tādām atspaidu līstēm, kas aizsargā glābšanas laivu pret nelabvēlīgiem paātrinājumiem, ko izraisa glābšanas laivas trieciens pret zvejas kuģa sāniem, kad tā ir ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, ja trieciena ātrums nav mazāks par 3,5 m/s.

848. Glābšanas laivu nodrošina ar automātisku ūdens atsūknēšanu.

849. Nodrošina pilnīgi slēgtu glābšanas laivu atbilstību šo noteikumu 7.3.1.apakšnodaļā noteiktajām prasībām.

850. Katru pilnīgi slēgtu glābšanas laivu aprīko ar cietu, ūdens necaurlaidīgu pārsegumu, kas pilnīgi pārsedz glābšanas laivu. Pārsegumu konstruē atbilstoši šādiem nosacījumiem:

850.1. pārsegums pasargā laivā esošos no karstuma un aukstuma;

850.2. ieejas glābšanas laivā ir apgādātas ar lūkām, kuras var aiztaisīt, padarot laivu hermētisku;

850.3. ir iespējams laivu nolaist un pacelt, cilvēkiem neizejot no aizsega;

850.4. ieejas lūkas iespējams atvērt un aizvērt gan no iekšpuses, gan no ārpuses, un tās aprīkotas ar līdzekļiem, kas tās droši notur atvērtā stāvoklī;

850.5. laivu iespējams airēt;

850.6. pārsegums spēj bez vērā ņemamas sūces izturēt pilnu glābšanas laivas masu, kad tā ir apgāztā stāvoklī ar noslēgtām lūkām, ieskaitot visu aprīkojumu, mehānismus un pilnu cilvēku skaitu;

850.7. pārsegumā ir ierīkoti logi vai caurspīdīgs apšuvums, kas nodrošina pietiekamu dabīgo apgaismojumu laivas iekšpusē, kad lūkas ir aizvērtas, lai nav nepieciešams lietot mākslīgo apgaismojumu;

850.8. pārseguma ārpuse krāsota spilgtā, labi ieraugāmā krāsā, iekšpuse — krāsā, kas nerada diskomfortu iekšā esošajiem cilvēkiem.

851. Glābšanas laivas margas apgādā ar drošiem turekļiem cilvēkiem, kuri pārvietojas pa glābšanas laivas ārpusi un atvieglo iekāpšanu un izkāpšanu.

852. Glābšanas laivas dzinēju darbības laikā cilvēki ir pasargāti no bīstama gaisa retinājuma laivas iekšpusē.

853. Cilvēki no ieejas nokļūst sēdvietās, nerāpjoties pāri airsoliem vai citiem šķēršļiem. Katru sēdvietu apgādā ar drošības jostu. Drošības jostu projektē tā, lai tā droši noturētu vietā cilvēku ar 100 kg masu, kad glābšanas laiva ir apgāzta.

854. Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai tā automātiski atgrieztos no apgāzta stāvokļa pareizā stāvoklī, kad tajā ir izvietots pilns vai daļējs cilvēku skaits un aprīkojums, visas ieejas un atveres ir hermētiski noslēgtas, un cilvēki ir piesprādzēti ar drošības jostām.

855. Glābšanas laiva ir spējīgai noturēties uz ūdens ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, kā tas noteikts šo noteikumu 789.punktā, kad tā ir bojāta. Nodrošina tādu glābšanas laivas noturību, lai pēc apgāšanās tā nonāktu tādā stāvoklī, ka laivā esošie cilvēki varētu izkāpt caur izeju, kura ir virs ūdens līmeņa.

856. Nodrošina tādu dzinēja visu izpūtes cauruļu, gaisa vadu un citu atveru konstrukciju, lai, glābšanas laivai apgāžoties un atgriežoties pareizā stāvoklī, dzinējā neiekļūtu ūdens.

857. Nodrošina dzinēja un transmisijas vadīšanu no stūresvīra vietas.

858. Dzinējs un dzinēja aprīkojums ir spējīgs strādāt jebkurā stāvoklī laivas apgāšanas laikā un turpināt strādāt pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī, vai arī dzinējs automātiski apstājas, glābšanas laivai apgāžoties, un ir viegli iedarbināms pēc glābšanas laivas atgriešanās pareizā stāvoklī un ūdens atsūknēšanas. Degvielas un eļļošanas sistēmu konstruē tā, lai apgāšanās laikā degvielas noplūde un eļļas zudums no eļļošanas sistēmas nebūtu lielāks par 250 ml.

859. Ar gaisu dzesējamos dzinējus aprīko ar kanālu sistēmu, kas uzņem gaisu dzesēšanai no ārpuses un izvada to glābšanas laivas ārpusē. Uzstāda arī ar roku vadāmus aizbīdņus, kas dod iespēju ņemt gaisu dzesēšanai no iekšpuses un arī izlaist to laivas iekšpusē.

860. Neievērojot šo noteikumu 794.punkta nosacījumus, daļēji slēgta neapgāžama glābšanas laiva ir tā konstruēta un aprīkota ar tādām atspaidu līstēm, kas aizsargā glābšanas laivu pret nelabvēlīgiem paātrinājumiem, ko izraisa glābšanas laivas trieciens pret zvejas kuģa sāniem, kad tā ir ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, ja trieciena ātrums nav mazāks par 3,5 m/s.

861. Ar brīvā kritiena metodi nolaižamās glābšanas laivas konstruē tā, lai tās būtu pietiekami aizsargātas pret bīstamiem paātrinājumiem, kas rodas, laivu nolaižot no augstuma, kas nav mazāks par projektēto laivas uzstādīšanas augstumu virs ūdenslīnijas, ja zvejas kuģa iegrime ir vismazākā, zvejas kuģa galsvere ir līdz 10º un sānsvere vismaz 20º uz jebkuru bortu.

 

7.3.3. Vispārīgās prasības glābšanas plostiem

862. Katru glābšanas plostu izgatavo tā, lai tas spētu 30 dienas izturēt apkārtējās vides ietekmi peldošā stāvoklī jebkuros jūras apstākļos.

863. Glābšanas plostu izgatavo tā, lai, nometot to ūdenī no 18 metru augstuma, glābšanas plosts un tā aprīkojums funkcionētu apmierinoši. Glābšanas plostu izvietojot augstāk par 18 metriem virs ūdenslīnijas, ja zvejas kuģa iegrime ir vismazākā, tam jābūt tādam, kas ir apmierinoši izturējis mešanas pārbaudi no vismaz tāda paša augstuma, kādā plostu izvieto.

864. Peldošais glābšanas plosts ar paceltu tentu un bez tā spēj izturēt atkārtotus lēcienus uz tā vismaz no 4,5 metru augstuma, mērot no plosta grīdas.

865. Glābšanas plostu un tā aprīkojumu izgatavo tā, lai to varētu vilkt ar triju mezglu ātrumu mierīgā ūdenī, kad uz tā atrodas pilns skaits cilvēku un pilns ekipējums, un ir izlaists viens no tā peldošajiem enkuriem.

866. Glābšanas plostu aprīko ar tentu, kas aizsargā uz tā esošos cilvēkus no apkārtējās vides iedarbības un kas automātiski nostājas paredzētajā vietā, kad glābšanas plosts nonāk ūdenī. Tents atbilstu šādām prasībām:

866.1. ir nodrošināta tā izolācija pret karstumu un aukstumu ar divām materiāla kārtām, kas atdalītas ar gaisa starpslāni, vai citu tikpat efektīvu līdzekļu palīdzību. Šie līdzekļi nodrošina, lai netiktu pieļauta ūdens uzkrāšanās gaisa starpslānī;

866.2. tā iekšpuse ir tādā krāsā, kas nerada diskomfortu uz plosta esošajiem cilvēkiem;

866.3. katra tā ieeja ir skaidri apzīmēta un nodrošināta ar efektīvu noslēgšanas sistēmu, ko iespējams viegli un ātri atvērt gan no iekšpuses, gan ārpuses, kā arī aizvērt no glābšanas plosta iekšpuses tā, lai atļautu tā vēdināšanu, bet novērstu jūras ūdens, vēja un aukstuma iekļūšanu plostā. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk nekā astoņiem cilvēkiem, aprīko vismaz ar divām diametrāli pretēji izvietotām ieejām. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk nekā 25 cilvēkiem, aprīko vismaz ar trijām ieejām;

866.4. tas nodrošina pietiekamu gaisa daudzumu uz tā esošajiem cilvēkiem jebkurā laikā, arī tad, ja ieejas ir noslēgtas;

866.5. tas aprīkots vismaz ar vienu novērošanas lūku. Glābšanas plostus, kas paredzēti vairāk nekā 25 cilvēkiem, aprīko vismaz ar divām novērošanas lūkām, izvietotām tā, lai novērošanas lauks ir cik vien iespējams tuvu 360º;

866.6. tas ir apgādāts ar lietus ūdens savākšanas līdzekļiem;

866.7. tas ir pietiekami augsts, lai cilvēki zem tenta varētu normāli sēdēt jebkurā vietā.

867. Nevar atzīt nevienu glābšanas plostu, kura ietilpība, to aprēķinot saskaņā ar šo noteikumu 884. vai 904.punkta prasībām, ir mazāka par sešiem cilvēkiem.

868. Ja vien glābšanas plosts nav nolaižams ar atzītu nolaišanas ierīci vai nav prasīts, lai tas būtu viegli pārvietojams, kopējā glābšanas plosta, tā konteinera un aprīkojuma masa nepārsniedz 185 kg.

869. Visapkārt glābšanas plostam plosta iekšpusē un ārpusē droši nostiprina glābšanas troses.

870. Glābšanas plostu aprīko ar piemērotu piesienamo tauvu, kuras garums nav mazāks par divkāršu attālumu no plosta izvietošanas vietas līdz ūdens līmenim, ja zvejas kuģa iegrime ir vismazākā, vai 15 metri (ņem vērā lielāko attālumu).

871. Papildus iepriekšminētajām prasībām nodrošina, lai glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai ar atzītu nolaišanas ierīci, nokomplektēts ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, spēj izturēt sānu triecienu pret zvejas kuģa bortu ar ātrumu, ne mazāku kā 3,5 metri sekundē, kā arī kritienu ūdenī no augstuma, ne mazāka kā trīs metri, negūstot bojājumus, kas ietekmētu tā funkcijas.

872. Glābšanas plostu nodrošina ar līdzekļiem plosta pievilkšanai pie zvejas kuģa iekāpšanas klāja un drošai noturēšanai iekāpšanas laikā.

873. Katru ar laivceltni nolaižamo glābšanas plostu ierīko tā, lai visu uz plosta izvietojamo cilvēku iekāpšanas laiks no brīža, kad dots rīkojums iekāpt plostā, nepārsniedz trīs minūtes.

874. Glābšanas plosta aprīkojumā ietilpst:

874.1. viens peldošs glābšanas gredzens, kam pievienota vismaz 30 metrus gara peldoša līne;

874.2. viens nesavāžams nazis ar peldoša materiāla rokturi un pievienotu stropi, ko glabā kabatā tenta ārpusē netālu no vietas, kur pie glābšanas plosta piestiprināta plosta piesienamā tauva. Glābšanas plostu, kas paredzēts 13 un vairāk cilvēkiem, papildus apgādā ar otru nazi, kas var būt savāžams;

874.3. viens peldoša materiāla smeļamais kauss uz glābšanas plosta, kas paredzēts ne vairāk kā 12 cilvēkiem. Divi peldoši smeļamie kausi uz glābšanas plosta, kas paredzēts 13 un vairāk cilvēkiem;

874.4. divi sūkļi;

874.5. divi peldošie enkuri, katrs ar rāvienu izturīgu trosi un enkura izvilkšanas līni, ja tāda ir pievienota. Viens no enkuriem ir rezerves, bet otrs ir pastāvīgi pievienots pie glābšanas plosta tā, lai, glābšanas plostam piepūšoties vai nokļūstot ūdenī, tas orientētu plostu pret vēju visstabilākajā veidā. Katra peldošā enkura, tā tauvas un enkura izvilkšanas līnes (ja tāda ir pievienota) stiprību nodrošina pietiekamu jebkuram jūras stāvoklim. Peldošos enkurus aprīko ar tādiem grozīkļiem abos troses galos, lai nebūtu iespējas enkurus starp to stīpām izgriezt uz kreiso pusi.

874.6. divi peldoša materiāla airi;

874.7. trīs konservu kārbu atvēršanas naži. Šai prasībai atbilst arī drošības naži, kas satur speciālus konservu kārbu atveramos asmeņus;

874.8. viena pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa ūdensdrošā kārbā, ko pēc lietošanas iespējams cieši noslēgt;

874.9. viena svilpe vai atbilstošs skaņas signāls;

874.10. četras šo noteikumu 7.3.17.apakšnodaļas prasībām atbilstošas izpletņa signālraķetes;

874.11. sešas šo noteikumu 7.3.18.apakšnodaļas prasībām atbilstošas rokas signāllāpas;

874.12. divi šo noteikumu 7.3.19.apakšnodaļas prasībām atbilstoši peldošie dūmu signāli;

874.13. viens ūdensdrošs kabatas lukturītis, kas piemērots Morzes signālu noraidīšanai, ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzīti ūdensdrošā konteinerā;

874.14. efektīvs radara atstarotājs, ja vien glābšanas plostā nav ievietots glābšanas līdzekļu radiolokācijas atbildētājs;

874.15. viens dienas gaismas signalizācijas spogulis kopā ar instrukcijām tā lietošanai, lai signalizētu zvejas kuģim vai lidmašīnai;

874.16. dzīvības glābšanas signāli, kas noteikti SOLAS noteikumā V/16, (vienā eksemplārā uz ūdensdrošas kartes vai ūdensdrošā konteinerā);

874.17. viens zvejas piederumu komplekts;

874.18. pārtikas devas (ne mazāk kā 10,000 kJ katram cilvēkam). Pārtiku tur gaisu necaurlaidīgā iepakojumā un ievieto ūdens necaurlaidīgā konteinerā;

874.19. ūdens necaurlaidīgas tvertnes, kurās kopumā ir 1,5 l dzeramā ūdens katram cilvēkam. Katram cilvēkam var paredzēt tikai vienu litru dzeramā ūdens, ja ir atsāļošanas ierīce, kas divās dienās spējīga saražot līdzvērtīgu dzeramā ūdens daudzumu;

874.20. viens nerūsējošs dzeramais trauks ar iedaļām;

874.21. sešas medikamentu devas pret jūras slimību un viens jūras slimības higiēniskais maisiņš katrai personai, kuru paredzēts izvietot glābšanas plostā;

874.22. dzīvības saglabāšanas instrukcija;

874.23. instrukcija neatliekamai rīcībai;

874.24. šo noteikumu 7.3.14.apakšnodaļas prasībām atbilstoši siltumu aizturošie līdzekļi, lai nodrošinātu 10 % no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai arī nodrošinātu divus cilvēkus (ņem vērā lielāko skaitu).

875. Saskaņā ar šo noteikumu 896.5. un 913.7.apakšpunktā paredzēto marķējums uz glābšanas plostiem, kas aprīkoti atbilstoši 874.punkta prasībām, sastāv no uzraksta “SOLAS A PACK” ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem.

876. Ja tas ir iespējams, aprīkojumu glabā konteinerā, kuru, ja tas nav neatņemama glābšanas plosta sastāvdaļa vai nav pastāvīgi pie tā piestiprināts, glabā un nostiprina glābšanas plosta iekšpusē un kurš ir spējīgs peldēt ūdenī vismaz 30 minūtes, nebojājot tā saturu.

877. Glābšanas plosta piesienamo tauvu sistēma nodrošina saikni starp kuģi un glābšanas plostu un ir veidota tā, lai nodrošinātu, ka glābšanas plosts pēc atbrīvošanās un, ja tas ir piepūšamais glābšanas plosts, pēc piepūšanās netiktu parauts zem ūdens ar grimstošo kuģi.

878. Ja brīvas uzpeldēšanas nodrošināšanas sistēmā lieto vājo posmu, nodrošina, lai tas atbilstu šādām prasībām:

878.1. to nevar pārraut ar spēku, kas nepieciešams piesienamās tauvas izvilkšanai no glābšanas plosta konteinera;

878.2. tas ir pietiekami stiprs, lai ļautu glābšanas plostam piepūsties;

878.3. tas pārtrūkst 2,2 ± 0,4 kN lielā slodzē.

879. Ja glābšanas plosta brīvas uzpeldēšanas nodrošināšanas sistēmā lieto hidrostatisko atbrīvošanās ierīci, nodrošina, lai tā atbilstu šādām prasībām:

879.1. tā ir izgatavota no atbilstošiem materiāliem, lai novērstu iespēju, ka ierīce neiedarbojas. Hidrostatiskās atbrīvošanās ierīces vai tās detaļu galvanizēšana (virsmas pārklāšana ar metālisku pārklājumu) vai citāda veida pārklāšana ar metālisku pārklājumu nav pieļaujama;

879.2. tā automātiski atbrīvo glābšanas plostu dziļumā, kas nav lielāks par četriem metriem;

879.3. tā ir aprīkota ar drenāžu, kas, ierīcei atrodoties normālā stāvoklī, nepieļauj ūdens uzkrāšanos hidrostatiskajā kamerā;

879.4. tā ir konstruēta tā, lai nepieļautu plosta atbrīvošanu, jūras viļņiem skalojoties pār ierīci;

879.5. tā ir pastāvīgi marķēta no ārpuses, norādot ierīces tipu un sērijas numuru;

879.6. tā ir apgādāta ar dokumentu vai identifikācijas plāksni ar marķējumu, kurā norādīts izgatavošanas datums, tips un sērijas numurs;

879.7. katra tās daļa, kas pievienota piesienamo tauvu sistēmai, ir tikpat izturīga kā piesienamā tauva;

879.8. ja tā ir vienreizējas lietošanas, tā ir apgādāta ar instrukciju par lietošanas derīguma termiņa noteikšanu un tai ir pievienots līdzeklis derīguma datuma marķēšanai uz ierīces.

 

7.3.4. Piepūšamie glābšanas plosti

880. Galveno peldspējas kameru sadala vismaz divos atsevišķos nodalījumos. Katru nodalījumu var piepūst caur atsevišķu neatgriezenisku ventili. Peldspējas kameras veido tā, lai nebojātie nodalījumi uzturētu glābšanas plosta peldspēju visā perimetrā, ja kāds nodalījums tiktu bojāts vai nepiepūstos, un uz plosta tiktu izvietots paredzētais cilvēku skaits (katrs ar svaru 75 kg).

881. Glābšanas plostu izgatavo ar ūdensdrošu grīdu, kas pietiekami izolēta pret aukstumu vienā no šādiem veidiem:

881.1. tam ir viens vai vairāki nodalījumi, kurus var piepūst uz plosta esošie cilvēki (vai kas piepūšas automātiski) un no kuriem var izlaist gaisu un piepūst tos no jauna;

881.2. nodrošina ar citiem līdzvērtīgiem līdzekļiem, kas nav atkarīgi no piepūšanas.

882. Glābšanas plostu piepūš ar gāzi, kas nav indīga. Plostu piepūš vienas minūtes laikā, ja apkārtējā gaisa temperatūra ir no 18 °C līdz 20 °C, un trīs minūšu laikā, ja apkārtējā gaisa temperatūra ir no –30 °C. Pēc piepūšanas glābšanas plosts saglabā formu, ja tajā ir pilns aprīkojums un cilvēku skaits.

883. Katrs no piepūšamajiem nodalījumiem spēj izturēt spiedienu, kas vismaz trīs reizes pārsniedz darba spiedienu. Spiedienu kontrolē (nodrošina, lai tas nepārsniegtu divkāršu darba spiedienu) ar redukcijas vārstu vai arī samazinot gāzes padevi. Darba spiediena uzturēšanai nodrošina iespēju pievienot piepildīšanas pumpi vai plēšas saskaņā ar šo noteikumu 900.2.apakšpunkta prasībām.

884. Lai noteiktu cilvēku skaitu, ko paredzēts izvietot glābšanas plostā, izvēlas mazāko no šādiem skaitļiem:

884.1. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot ar 0,096 galveno peldspējas cauruļu tilpumu (kubikmetros) piepūstā veidā (šajā aprēķinā neietver lokus un airētāju solus, ja tādi ir);

884.2. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot ar 0,372 glābšanas plosta iekšējo horizontālo šķērsgriezuma laukumu (kvadrātmetros), kas mērīts gar peldspējas cauruļu visdziļāko malu (šajā aprēķinā var ietvert airētāju solus, ja tādi ir);

884.3. cilvēku skaitu, kuru vidējais svars ir 75 kg un kuri, ģērbti glābšanas vestēs, var pietiekami ērti sasēsties glābšanas plostā, netraucējot neviena glābšanas plosta aprīkojuma elementa darbību, ņemot vērā arī tenta augstumu.

885. Vismaz vienu ieeju aprīko ar daļēji stingru (cietu) slīpu iekāpšanas laukumu, lai dotu iespēju cilvēkiem no ūdens iekāpt glābšanas plostā. Ieeju veido tā, lai bojājuma gadījumā nepieļautu ievērojamu gaisa izplūdi no glābšanas plosta. Ar laivceltni nolaižamajam glābšanas plostam, ja tam ir vairākas ieejas, iekāpšanas laukumu pievieno pie ieejas, kas atrodas pretējā pusē līnēm, kas paredzētas plosta pievilkšanai pie borta un iekārtām iekāpšanai plostā no zvejas kuģa.

886. Pie ieejām, kas nav aprīkotas ar iekāpšanas laukumu, nodrošina iekāpšanas trapu, kura zemākais pakāpiens atrodas ne zemāk kā 0,4 metrus zem tukša glābšanas plosta ūdenslīnijas. Ieejas, kas ir nodrošinātas ar iekāpšanas rampu, apgādā arī ar iekāpšanas trapu, kura zemākajam pakāpienam jābūt iegremdētam ūdenī.

887. Glābšanas plosta iekšpusē paredz līdzekļus, kas palīdz cilvēkiem ievilkties glābšanas plostā no iekāpšanas trapa.

888. Katru piepūšamo glābšanas plostu izgatavo tā, lai tas, pilnīgi piepūsts un peldot ar paceltu tentu, būtu stabils viļņainā jūrā.

889. Nodrošina tādu glābšanas plosta stabilitāti apgāztā stāvoklī, lai viļņos un mierīgā ūdenī viens cilvēks to varētu apgriezt pareizā stāvoklī.

890. Nodrošina tādu glābšanas plosta stabilitāti, lai to ar pilnu cilvēku skaitu un pilnu ekipējumu varētu vilkt tauvā ar ātrumu līdz trīs mezgliem mierīgā ūdenī.

 

7.3.5. Piepūšamo glābšanas plostu aprīkojums

891. Nodrošina, lai piesienamo tauvu sistēmas izturība pret pārraušanu, ieskaitot tās stiprinājumus pie plosta, bet neņemot vērā šo noteikumu 878.punktā noteikto vājo posmu, būtu ne mazāka par 10,0 kN glābšanas plostiem, kuros atļauts uzņemt deviņas personas vai vairāk, un ne mazāka par 7,5 kN jebkuram citam glābšanas plostam. Paredz iespēju vienam cilvēkam piepūst glābšanas plostu.

892. Uz glābšanas plosta tenta uzstāda ar roku regulējamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tā pirmās divas stundas no 12 stundu darbības perioda nodrošina mirgošanas biežumu, ne retāku kā 50 uzliesmojumi minūtē. Lukturi apgādā ar jūras ūdenī aktivizējamu barošanas elementu vai sauso ķīmisko elementu, kas automātiski ieslēdz lukturi, tiklīdz plosts piepūšas. Baterijas nebojājas mitruma vai drēgnuma iespaidā glābšanas plosta uzglabāšanas laikā.

893. Glābšanas plosta iekšpusē uzstāda ar roku ieslēdzamu lampu, kas spēj nepārtraukti darboties vismaz 12 stundas. Tai automātiski jāiedegas, tiklīdz paceļas tents, un ir jābūt ar pietiekamu gaismas intensitāti, lai tās apgaismojumā varētu izlasīt dzīvības saglabāšanas un aprīkojuma lietošanas instrukcijas.

 

7.3.6. Piepūšamo glābšanas plostu konteineri

894. Glābšanas plostu glabā sapakotu konteinerā. Konteineru izgatavo tā:

894.1. lai tas izturētu ekspluatāciju visos iespējamos jūras apstākļos;

894.2. lai tam kopā ar sapakoto glābšanas plostu un tā aprīkojumu būtu tāda peldspēja, ka, zvejas kuģim grimstot, tas būtu spējīgs izvilkt piesienamo tauvu no iekšpuses un iedarbināt piepūšanas mehānismu;

894.3. lai tas, cik tas praktiski iespējams, būtu hermētisks, izņemot caurumus drenāžai konteinera dibenā.

895. Glābšanas plostu sapako konteinerā tā, lai nodrošinātu, ka, nokļūstot ūdenī, tas piepūšas pareizā stāvoklī, atbrīvojoties no konteinera.

896. Konteinera marķējumā norāda:

896.1. izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;

896.2. sērijas numuru;

896.3. administrācijas vai atzītās organizācijas (kas plostu atzinusi) nosaukumu un cilvēku skaitu, ko plostā atļauts uzņemt;

896.4. vārdu “SOLAS”;

896.5. pievienotā avārijas situāciju komplekta tipu;

896.6. pēdējās apkopes (pārpakošanas) datumu;

896.7. piesienamās tauvas garumu;

896.8. maksimālo atļauto uzglabāšanas augstumu virs ūdens līnijas (atkarībā no testētā nomešanas augstuma un piesienamās tauvas garuma);

896.9. nolaišanas instrukcijas.

897. Glābšanas plosta marķējumā norāda:

897.1. izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;

897.2. sērijas numuru;

897.3. izgatavošanas datumu (mēnesi un gadu);

897.4. administrācijas vai atzītās organizācijas (kas plostu atzinusi) nosaukumu;

897.5. apkalpes stacijas nosaukumu un atrašanās vietu, kur tas pēdējo reiz ticis pārbaudīts (pārpakots);

897.6. personu skaitu, ko glābšanas plostā paredzēts izvietot. Norāde ir izvietota virs katras ieejas, tā ir vismaz 100 mm augsta un kontrastējošā krāsā.

 

7.3.7. Ar laivceltni nolaižamie piepūšamie glābšanas plosti

898. Glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai kopā ar atzītu nolaišanas ierīci, kad tas ir piekārts paceļamajam āķim vai stropēm, spēj izturēt svaru, kas:

898.1. četras reizes lielāks par paredzētā cilvēku skaita un aprīkojuma masu apkārtējās vides un nostabilizētā glābšanas plosta temperatūrā 20 °C ±3 °C, ja nedarbojas neviens atbrīvošanas ventilis;

898.2. 1,1 reizi lielāks par paredzētā cilvēku skaita un aprīkojuma masu apkārtējās vides un nostabilizētā glābšanas plosta temperatūrā –30 °C, darbojoties visiem atbrīvošanas ventiļiem.

899. Cietos konteinerus, kas paredzēti ar nolaišanas ierīci nolaižamajiem glābšanas plostiem, nodrošina tā, lai nepieļautu konteinera vai tā daļu iekrišanu jūrā sapakotā glābšanas plosta piepūšanas un nolaišanas laikā vai pēc tam.

900. Papildus aprīkojumam, kas noteikts šo noteikumu 874.punktā, katru piepūšamo glābšanas plostu nodrošina ar:

900.1. vienu remonta piederumu komplektu pārdurto vietu remontam peldspējas nodrošinošajos nodalījumos;

900.2. vienu piepūšanai paredzētu pumpi vai plēšām.

 

7.3.8. Cietie glābšanas plosti

901. Cietie glābšanas plosti atbilst šo noteikumu 7.3.3.apakšnodaļas un šīs apakšnodaļas prasībām.

902. Glābšanas plosta peldspēju nodrošina ar atzītu, peldēt spējīgu materiālu, kas izvietots cik iespējams tuvu glābšanas plosta ārmalai. Peldošais materiāls ir degšanu neuzturošs vai aizsargāts ar degšanu neuzturošu pārklājumu.

903. Nodrošina, lai glābšanas plosta grīda nepieļautu ūdens iekļūšanu, efektīvi uzturētu uz plosta esošos cilvēkus virs ūdens un izolētu tos no aukstuma.

904. Lai noteiktu cilvēku skaitu, ko paredzēts izvietot glābšanas plostā, izvēlas mazāko no šādiem skaitļiem:

904.1. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot peldošā materiāla apjomu (kubikmetros) ar 0,096 un reizinot ar koeficientu 1, mīnus šā materiāla īpatsvars;

904.2. lielāko veselo skaitli, kas iegūts, dalot glābšanas plosta grīdas horizontālo šķērsgriezuma laukumu (kvadrātmetros) ar 0,372;

904.3. cilvēku skaitu, kuru vidējais svars ir 75 kg un kuri, ģērbti glābšanas vestēs, var pietiekami ērti sasēsties glābšanas plostā, netraucējot neviena glābšanas plosta aprīkojuma elementa darbību.

905. Vismaz vienu ieeju aprīko ar cietu iekāpšanas slīpumu, lai cilvēki varētu iekļūt glābšanas plostā no jūras. Ar laivceltni nolaižamam glābšanas plostam, ja tam ir vairāk nekā viena ieeja, iekāpšanas slīpumu ierīko pie ieejas, kas atrodas pretējā pusē pievilkšanas līnēm un iekāpšanas iekārtām.

906. Pie ieejām, kas nav aprīkotas ar iekāpšanas slīpumu, paredz iekāpšanas trapus, kuru zemākie pakāpieni atrodas ne zemāk kā 0,4 metrus zem glābšanas plosta ūdenslīnijas ar vismazāko iegrimi.

907. Glābšanas plostā paredz līdzekļus, ar kuru palīdzību cilvēki paši no trapa var ievilkties plostā.

908. Ja nav paredzēta glābšanas plosta spēja droši darboties neatkarīgi no tā, ar kādu pusi uz augšu tas peld, nodrošina tādu tā izturību un stabilitāti, lai plosts vai nu pats apgrieztos pareizā stāvoklī, vai arī to viļņainā jūrā un mierīgā ūdenī varētu bez piepūles apgriezt viens cilvēks.

909. Glābšanas plostam nodrošina tādu stabilitāti, lai to, noslogotu ar pilnu cilvēku skaitu un aprīkojumu, var vilkt tauvā ar ātrumu līdz trim mezgliem mierīgā ūdenī.

910. Glābšanas plostu aprīko ar piemērotu piesienamo tauvu. Piesienamo tauvu sistēmas izturībai pret saraušanu, neņemot vērā šo noteikumu 878.punktā minēto vājo posmu, jābūt ne mazākai kā 10,0 kN glābšanas plostiem, kuros atļauts uzņemt deviņus vai vairāk cilvēkus, un ne mazāk kā 7,5 kN citiem glābšanas plostiem.

911. Uz glābšanas plosta tenta uzstāda ar roku kontrolējamu lukturi, kas ir redzams tumšā naktī skaidrā laikā no divu jūdžu attāluma ne mazāk kā 12 stundas. Ja gaisma ir mirgojoša, tā pirmās divas stundas no 12 stundu darbības perioda nodrošina mirgošanas biežumu, ne retāku kā 50 uzliesmojumi minūtē. Lukturi apgādā ar jūras ūdenī aktivizējamu barošanas elementu vai sauso ķīmisko elementu, kas automātiski ieslēdz lukturi, tiklīdz plosts piepūšas. Baterijas nebojājas mitruma vai drēgnuma iespaidā glābšanas plosta uzglabāšanas laikā.

912. Glābšanas plosta iekšpusē izvieto ar roku kontrolējamu lampu, kas spēj nepārtraukti degt vismaz 12 stundas. Tā automātiski iedegas, tiklīdz paceļas tents, un ir ar pietiekamu gaismas intensitāti.

913. Glābšanas plosta marķējumā norāda:

913.1. zvejas kuģa vārdu un reģistrācijas ostu;

913.2. izgatavotāja vārdu vai firmas zīmi;

913.3. sērijas numuru;

913.4. administrācijas vai atzītās organizācijas (kas plostu atzinusi) nosaukumu;

913.5. personu skaitu, ko glābšanas plostā paredzēts izvietot. Norāde ir izvietota virs katras ieejas, tā ir vismaz 100 mm augsta un kontrastējošā krāsā;

913.6. uzrakstu “SOLAS A”;

913.7. pievienoto kritisko situāciju komplekta tipu;

913.8. piesienamās tauvas garumu;

913.9. maksimālo atļauto izvietošanas augstumu virs ūdenslīnijas (nomešanas testa augstumu);

913.10. nolaišanas instrukcijas.

914. Cietais glābšanas plosts, kas paredzēts lietošanai ar atzītu nolaišanas ierīci, kad tas piekārts pie paceļamā āķa vai stropēm, spēj izturēt svaru, kas ir četras reizes lielāks par pilna cilvēku skaita uz tā un aprīkojuma masu.

 

7.3.9. Glābējlaivas

915. Izņemot to, kas paredzēts šajā apakšnodaļā, visas glābējlaivas atbilst šo noteikumu 789.–820., 822., 823., 825., 832., 833. un 834.punkta prasībām.

916. Glābējlaivu konstrukcijas izpildījums ir vai nu ciets vai piepūšams, vai arī abu šo variantu kombinācija. Nodrošina, lai glābējlaivas atbilst šādām prasībām:

916.1. to garums ir ne mazāks kā 3,8 metri un ne lielāks kā 8,5 metri. Ja ar šādām glābējlaivām aprīkot zvejas kuģus ar garumu, kas mazāks par 45 metriem, ir nesaprātīgi vai nepraktiski, administrācija var atļaut samazināt glābējlaivu garumu, taču ne īsāku par 3,3 metriem;

916.2. tajās ir iespēja izvietot vismaz piecus sēdošus cilvēkus un vienu gulošu uz nestuvēm. Ja uz zvejas kuģiem ar garumu, kas mazāks par 45 metriem, glābējlaiva ir īsāka par 3,8 metriem, tajā ir iespēja izvietot vismaz četrus sēdošus cilvēkus un vienu gulošu uz nestuvēm.

917. Glābējlaivā pieļauto izvietojamo cilvēku skaitu nosaka administrācija, veicot izmēģinājumu. Minimālo laivas celtspēju nosaka saskaņā ar šo noteikumu 916.2.apakšpunktu. Sēdvietas, izņemot stūres vīram paredzēto, var nodrošināt uz tilaudām (grīdas). Sēdvietas nav atļauts ierīkot uz margapmales, virsbūves vai piepūšamajām gondolām laivas sānos.

918. Glābējlaiva, kas ir kombinēta no cietām un piepūšamām konstrukcijām, atbilst attiecīgām šīs apakšnodaļas prasībām, saskaņā ar administrācijas atzinumu.

919. Ja glābējlaivai nav atbilstoša viegla pārsega, to apgādā ar priekšgala pārsegu, kas pārsniedz ne mazāk par 15 % no laivas garuma.

920. Paredz glābējlaivas iespējas manevrēt ar ātrumu vismaz seši mezgli un uzturēt šādu ātrumu vismaz četras stundas.

921. Glābējlaiva ir pietiekami mobila un manevrētspējīga vētrainā jūrā, lai nodrošinātu cilvēku izglābšanu no ūdens, sakārtotu glābšanas plostus un vilktu lielāko glābšanas plostu, kas atrodas uz zvejas kuģa, kad tajā ir pilns cilvēku skaits un tas ir ar pilnu aprīkojumu vai ar atbilstošu ekvivalentu, un ar ātrumu vismaz divi mezgli.

922. Glābējlaivu apgādā ar stacionāro dzinēju vai piekaramu motoru. Ja tā ir apgādāta ar piekaramu motoru, stūre un stūres grozīklis var veidot daļu no dzinēja. Neņemot vērā šo noteikumu 805.punkta prasības, glābējlaivās var uzstādīt ar benzīnu darbināmus piekaramos motorus ar atzītu degvielas sistēmu, ja degvielas tvertnes ir īpaši aizsargātas pret aizdegšanos un eksploziju.

923. Glābējlaivu nodrošina ar pastāvīgi uzstādītu vilkšanas aprīkojumu un tai paredz pietiekamu izturību, lai savāktu (sakārtotu) vai vilktu tauvā glābšanas plostus atbilstoši šo noteikumu 921.punktā noteiktajam.

924. Glābējlaivā uzstāda ūdensdrošas glabātavas nelielu aprīkojuma priekšmetu izvietošanai.

 

7.3.10. Glābējlaivas aprīkojums

925. Visus glābējlaivas aprīkojuma priekšmetus, izņemot ķekšus triecienu atvairīšanai, nostiprina glābējlaivā (piesien, uzglabā kastēs vai nodalījumos, izvieto stiprinājumos vai veic līdzīgus pasākumus). Aprīkojumu nostiprina tā, lai netraucētu laivas nolaišanas vai pacelšanas darbības. Visi glābējlaivas aprīkojuma priekšmeti ir mazi un viegli, iepakoti piemērotā un kompaktā veidā.

926. Katras glābējlaivas aprīkojums sastāv no:

926.1. pietiekama skaita peldošiem airiem vai lāpstiņām, lai varētu virzīties uz priekšu mierīgā jūrā. Katru airi apgādā ar duļļu tapām, duļļiem vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Duļļu tapas vai duļļus piestiprina laivai ar stropēm vai ķēdēm;

926.2. peldošas liekšķeres;

926.3. kompasa mājiņas ar efektīvu kompasu, kas ir luminiscējošs vai nodrošināts ar piemērotiem apgaismošanas līdzekļiem;

926.4. peldoša enkura un tā izvilkšanas līnes, ja tāda ir pievienota, un ne mazāk kā 10 m garas atbilstoša stipruma tauvas;

926.5. pietiekami garas un izturīgas piesienamās tauvas, kas pievienota atbrīvošanas ierīcei atbilstoši šo noteikumu 823.punkta prasībām un izvietota glābējlaivas priekšgalā;

926.6. vienas vismaz 50 m garas peldošas līnes, pietiekami izturīgas, lai vilktu glābšanas plostu atbilstoši šo noteikumu 921.punkta prasībām;

926.7. viena ūdensdroša elektriskā luktura, piemērota Morzes signālu pārraidīšanai, kopā ar vienu rezerves bateriju komplektu un vienu rezerves spuldzi ūdensdrošā konteinerā;

926.8. vienas svilpes vai ekvivalenta skaņas signāla devēja;

926.9. pirmās medicīniskās palīdzības iepakojuma ūdensdrošā kārbā, ko iespējams cieši noslēgt pēc lietošanas;

926.10. diviem glābšanas riņķiem ar pievienotām vismaz 30 m garām glābšanas līnēm;

926.11. meklēšanas prožektora, kas spēj efektīvi apgaismot gaišas krāsas 18 m platu objektu nakts laikā 180 m attālumā sešu stundu laikposmā un spēj nepārtraukti darboties ne mazāk kā trīs stundas;

926.12. efektīva radara atstarotāja;

926.13. siltumu aizturošiem līdzekļiem, lai nodrošinātu 10 % no tā cilvēku skaita, kurus paredzēts izvietot glābšanas laivā, vai arī nodrošinātu divus cilvēkus (ņem vērā lielāko skaitu).

927. Papildus šo noteikumu 926.punktā minētajam aprīkojumam cietās glābējlaivas aprīkojums sastāv no:

927.1. ķekša;

927.2. spaiņa;

927.3. naža vai cirvja.

928. Papildus šo noteikumu 926.punktā minētajam aprīkojumam piepūšamās glābējlaivas aprīkojums sastāv no:

928.1. peldoša drošības naža;

928.2. diviem sūkļiem;

928.3. efektīvām ar roku darbināmām plēšām vai sūkņa;

928.4. remonta darba rīku komplekta piemērotā konteinerā caurumu labošanai;

928.5. drošības ķekša.

929. Piepūšamām glābējlaivām nepiemēro šo noteikumu 791. un 793.punkta prasības.

930. Piepūšamās glābējlaivas konstruē tā, lai, piekārtas aiz štropēm vai paceļamā āķa, tās ir:

930.1. pietiekami izturīgas un stingras, lai būtu iespējams tās nolaist un pacelt, kad tajās ir pilns cilvēku skaits un aprīkojums;

930.2. pietiekami izturīgas, lai izturētu četras reizes lielāku svaru par pilna cilvēku skaita un aprīkojuma masu, ja apkārtējās vides temperatūra ir 20 ºC (± 3 ºC) un nedarbojas neviens no drošības vārstiem;

930.3. pietiekami izturīgas, lai izturētu 1,1 reizi lielāku svaru par pilna cilvēku skaita un aprīkojuma masu, ja apkārtējās vides temperatūra ir –30 ºC un darbojas visi drošības vārsti.

931. Piepūšamās glābējlaivas konstruē tā, lai tās iztur vides iedarbību, kad:

931.1. tās ir novietotas uz atklāta klāja uz zvejas kuģa jūrā;

931.2. tās 30 dienas ir uz jūras jebkuros jūras stāvokļos.

932. Papildus šo noteikumu 832., 833. un 834.punktā noteiktajām prasībām piepūšamās glābējlaivas marķē ar sērijas numuru, ražotāja nosaukumu vai preču zīmi un izgatavošanas datumu.

933. Piepūšamās glābējlaivas peldspēju nodrošina ar vienu pludiņu, kas sadalīts vismaz piecos apmēram vienāda tilpuma nodalījumos, vai arī ar diviem atsevišķiem pludiņiem, no kuriem ne viens, ne otrs nepārsniedz 60 % no kopējā tilpuma. Peldspēju nodrošinošos pludiņus iekārto tā, lai, vienam nodalījumam sabojājoties, nebojātie nodalījumi spētu uzturēt glābējlaivā izvietoto paredzēto cilvēku skaitu, katru ar 75 kg masu, sēdošus normālā stāvoklī, ar pozitīvu brīvsānu augstumu pilnā glābējlaivas perifērijā.

934. Peldspēju nodrošinošajiem pludiņiem, kas veido piepūšamās glābējlaivas apmali, pēc piepūšanas jānodrošina ne mazāk kā 0,17 m³ tilpuma katram cilvēkam, kuru paredzēts izvietot glābējlaivā.

935. Katru peldspēju nodrošinošo nodalījumu apgādā ar neatgriezenisku vārstu piepūšanai ar roku un ar līdzekļiem gaisa izlaišanai. Paredz arī drošības vārstu, ja vien administrācija nav pārliecināta, ka šāda ierīce nav nepieciešama.

936. Piepūšamās glābējlaivas ārējo dibenu un neaizsargātās vietas ārpusē apgādā ar berzi izturīgām sloksnēm atbilstoši administrācijas prasībām.

937. Ja glābējlaivu apgādā ar virsējo gaismas logu, tas nav iestrādāts vairāk kā 20 procentos no visa laivas garuma.

938. Nodrošina piemērotus pastiprinājuma ielāpus, lai nostiprinātu piesienamās tauvas sākumu un galu, kā arī cilpveida glābšanas līnes laivas iekšpusē un ārpusē.

939. Piepūšamo glābējlaivu visu laiku uztur pilnīgi piepūstā stāvoklī.

 

7.3.11. Glābšanas vestes

940. Glābšanas veste neveicina degšanu un neturpina kušanu pēc tam, kad tā divas sekundes bijusi pilnīgi apņemta ar liesmām.

941. Glābšanas vesti izgatavo tā, lai:

941.1. cilvēki pēc demonstrējuma spētu to bez palīdzības pareizi uzvilkt vienas minūtes laikā;

941.2. to būtu iespējams valkāt tikai vienā veidā vai to nevarētu uzvilkt nepareizi;

941.3. to būtu ērti valkāt;

941.4. tā ļautu tās valkātājam lēkt vismaz no 4,5 metru augstuma ūdenī, negūstot ievainojumus un nemainot glābšanas vestes stāvokli vai nesabojājot to.

942. Glābšanas vesti nodrošina ar pietiekamu peldspēju un stabilitāti mierīgā saldūdenī, lai tā:

942.1. paceltu spēkus un samaņu zaudējuša cilvēka muti virs ūdens vismaz 120 mm augstumā, cilvēka ķermenim esot atliektam atpakaļ vismaz 20° leņķī un ne vairāk kā 50° no vertikālā stāvokļa;

942.2. ne vēlāk kā piecu sekunžu laikā pagrieztu bezsamaņā esošu cilvēka ķermeni ūdenī no jebkura stāvokļa tā, lai mute atrastos virs ūdens.

943. Glābšanas vestes peldspēja nesamazinās vairāk par 5 % pēc 24 stundu atrašanās iegremdētā stāvoklī saldūdenī.

944. Glābšanas veste netraucē cilvēkam nopeldēt nelielu attālumu un iekāpt glābšanas plostā.

945. Katra glābšanas veste tiek aprīkota ar svilpi, kas kārtīgi piestiprināta ar auklu.

946. Glābšanas vestei, ja tās peldspēja atkarīga no piepūšanas, paredz ne mazāk kā divus atsevišķus nodalījumus un nodrošina, lai tā atbilstu šo noteikumu 940., 941., 942., 943., 944. un 945.punkta prasībām, kā arī šādām prasībām:

946.1. iegrimstot tā automātiski piepūšas, tā ir nodrošināta ar ierīci, kas atļauj tai piepūsties, izdarot vienkāršu rokas kustību, kā arī ir iespēja to piepūst ar muti;

946.2. viena nodalījuma peldspējas zuduma gadījumā tā atbilst šo noteikumu 941., 942. un 944.punkta prasībām;

946.3. pēc piepūšanās ar automātiskā mehānisma palīdzību tā atbilst šo noteikumu 943.punkta prasībām.

947. Nodrošina, lai glābšanas vestes uguns atbilst šādām prasībām:

947.1. tās gaismas intensitāte ir ne mazāka kā 0,75 sveču gaismas visos augšējās puslodes virzienos;

947.2. tā ir apgādāta ar enerģijas avotu, kas spēj nodrošināt gaismas intensitāti 0,75 sveču gaismas vismaz astoņas stundas;

947.3. tā ir pārredzama tik lielā augšējās puslodes segmenta daļā, cik iespējams, esot piestiprinātai pie glābšanas vestes.

948. Ja uguns ir zibšņu uguns, nodrošina, lai tā atbilst arī šādām prasībām:

948.1. tai ir ar roku darbināms slēdzis;

948.2. tā ir aprīkota ar lēcu vai ieliektu atstarotāju stara kūļa koncentrācijai;

948.3. tā spēj uzliesmot ne mazāk kā 50 un ne vairāk kā 70 reizes minūtē ar gaismas intensitāti vismaz 0,75 sveču gaismas.

 

7.3.12. Hidrotērpi

949. Hidrotērpu izgatavo no ūdensdrošiem materiāliem un nodrošina, lai:

949.1. to varētu izsaiņot un uzvilkt bez palīdzības divu minūšu laikā, ņemot vērā papildu apģērbu, kā arī uzvilkt glābšanas vesti, ja hidrotērpu paredzēts lietot kopā ar glābšanas vesti;

949.2. tas nedeg vai neturpina kust pēc tam, kad tas divas sekundes bijis pilnīgi apņemts ar liesmām;

949.3. tas apsedz visu ķermeni, izņemot seju. Apsegtas ir arī rokas, ja vien tērpam nav pastāvīgi pievienoti cimdi;

949.4. tas ir apgādāts ar sistēmu brīvā gaisa daudzuma samazināšanai tērpa kāju daļā;

949.5. pēc lēciena ūdenī no augstuma, ne mazāka kā 4,5 metri, tērpā neiekļūst pārmērīgs ūdens daudzums.

950. Hidrotērpu, kas atbilst arī šo noteikumu 7.3.12.apakšnodaļas prasībām, klasificē kā glābšanas vesti.

951. Paredz, ka cilvēks, kas ietērpts hidrotērpā un, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, uzvilcis arī glābšanas vesti, varētu veikt šādas darbības:

951.1. kāpt uz augšu un leju pa vismaz piecus metrus garu vertikālu trapu;

951.2. atstāt zvejas kuģa un veikt ar to saistītās darbības;

951.3. lēkt ūdenī no augstuma, ne mazāka kā 4,5 metri, nesabojājot hidrotērpu vai nemainot tā stāvokli, kā arī negūstot ievainojumus;

951.4. nopeldēt nelielu attālumu pa ūdeni un iekāpt glābšanas plostā.

952. Hidrotērpu, kam piemīt peldspēja un kas izgatavots lietošanai bez glābšanas vestes, aprīko ar uguni saskaņā ar šo noteikumu 947.punkta prasībām un svilpi saskaņā ar šo noteikumu 945.punkta prasībām.

953. Ja hidrotērpu paredzēts lietot kopā ar glābšanas vesti, to uzvelk virs hidrotērpa. Paredz iespēju cilvēkam, kas uzvilcis šādu hidrotērpu, bez palīdzības uzvilkt glābšanas vesti.

954. Nodrošina, lai hidrotērps, kas izgatavots no materiāla, kam nepiemīt siltumizolācijas īpašības, atbilstu šādām prasībām:

954.1. uz tā ir norāde, ka hidrotērps lietojams kopā ar siltu apģērbu;

954.2. tas ir izgatavots tā, lai, lietojot kopā ar siltu apģērbu un glābšanas vesti, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, hidrotērps turpinātu nodrošināt pietiekamu siltuma aizsardzību pēc tam, kad tā lietotājs vienreiz ielēcis ūdenī no 4,5 metru augstuma, kā arī nodrošinātu, lai tā lietotāja ķermeņa temperatūra nepazeminātos vairāk par 2 °C, ja tas vienu stundu ticis izmantots mierīgā tekošā ūdenī, kura temperatūra ir 5 °C.

955. Hidrotērps, kas izgatavots no materiāla ar siltumu izolējošām īpašībām, ja to lieto vienu vai kopā ar glābšanas vesti, ja tas paredzēts lietošanai kopā ar glābšanas vesti, nodrošina tā lietotājam pietiekamu siltumizolāciju pēc viena lēciena ūdenī no 4,5 metru augstuma un nodrošina, lai tā lietotāja ķermeņa temperatūra nepazeminātos vairāk par 2 °C, ja tas sešas stundas ticis izmantots mierīgā tekošā ūdenī, kura temperatūra ir no 0 °C līdz 2 °C.

956. Paredz iespēju cilvēkam, kurš ar uzvilktu hidrotērpu un cimdiem vienu stundu atradies ūdenī 5 °C temperatūrā, paņemt rokā zīmuli un rakstīt.

957. Nodrošina iespēju cilvēkam saldūdenī ar uzvilktu hidrotērpu, kas atbilst šo noteikumu 7.3.12.apakšnodaļas prasībām, vai hidrotērpu ar glābšanas vesti apgriezties no stāvokļa ar seju uz leju stāvoklī ar seju uz augšu laikā, kas nepārsniedz piecas sekundes.

 

7.3.13. Siltumu aizturoši līdzekļi

958. Siltumu aizturošos līdzekļus izgatavo no ūdensdroša materiāla ar siltuma caurlaidību, kas nav lielāka par 0,25 W/m (watts/metre-kelvin), un izgatavo tā, lai, lietojot tos cilvēka ietīšanai, tie samazinātu gan konvekcijas, gan iztvaikošanas ceļā radītā siltuma zudumu no ietītā cilvēka ķermeņa.

959. Nodrošina, lai siltumu aizturošie līdzekli:

959.1. pārklāj visu cilvēka ķermeni, izņemot seju, tam esot tērptam glābšanas vestē (arī rokas, ja vien nav nodrošināti pastāvīgi pievienoti cimdi);

959.2. ir izsaiņojami un bez palīdzības viegli uzvelkami glābšanas līdzeklī vai glābēju laivā;

959.3. ļauj lietotājam tos novilkt ūdenī laikā, kas nepārsniedz divas minūtes, ja tas samazina spēju peldēt.

960. Siltumu aizturošais līdzeklis pienācīgi funkcionē, ja gaisa temperatūra ir no –30 °C līdz +20 °C.

 

7.3.14. Glābšanas riņķi

961. Glābšanas riņķis atbilst šādām prasībām:

961.1. tā ārējais diametrs nepārsniedz 800 mm, bet iekšējais diametrs nav mazāks par 400 mm;

961.2. tas ir izgatavots no materiāla, kam piemīt peldspēja. Peldspēju nenodrošina ar niedrēm, korķa skaidām, granulētu korķi vai jebkuru citu nesaistītu (granulētu) materiālu vai arī ar jebkādu ar gaisu piepūšamu nodalījumu;

961.3. tas ir spējīgs saldūdenī 24 stundas noturēt peldošā stāvoklī ne mazāk kā 14,5 kg dzelzs;

961.4. tā masa nav mazāka par 2,5 kg;

961.5. tas nedeg vai neturpina kušanu pēc tam, kad divas sekundes pilnībā bijis apņemts ar liesmām;

961.6. tas ir izgatavots tā, lai izturētu mešanu ūdenī no augstuma, kādā tas tiek uzglabāts virs ūdens līmeņa, ja ir vismazākā iegrime, vai no 30 metru augstuma (ņem vērā lielāko augstumu), nepasliktinoties glābšanas riņķa vai tam pievienoto sastāvdaļu darba spējām;

961.7. tā masa ir pietiekama ātras aktivizēšanas ierīces palaišanai, ja tāda ir paredzēta automātiskai dūmu signālu un signāluguņu iedarbināšanai, vai arī masa ir četri kilogrami (ņem vērā lielāko masu);

961.8. tas ir aprīkots ar satveršanas virvi, kuras diametrs nav mazāks par 9,5 mm un garums ne mazāks kā četri glābšanas riņķa ārējā diametra garumi. Satveršanas virve ir nostiprināta četrās vietās vienādā attālumā viena no otras pa glābšanas riņķa perimetru, veidojot četras vienādas cilpas.

962. Nodrošina, lai pašuzliesmojošās signālugunis, kas noteiktas šo noteikumu 763.punktā, atbilstu šādām prasībām:

962.1. tās nevar nodzēst ar ūdeni;

962.2. tās spēj degt nepārtraukti ar gaismas intensitāti, ne mazāku kā divu sveču gaisma visos augšējās puslodes virzienos, vai uzliesmot (zibšņu uguns) ar vismaz tikpat lielu gaismas intensitāti, ne mazāku kā 50 uzliesmojumi minūtē;

962.3. tās ir nodrošinātas ar enerģijas avotu, kas atbilst šo noteikumu 962.2.apakšpunkta prasībām, vismaz divas stundas;

962.4. tās spēj izturēt nomešanas pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu 961.6.apakšpunkta prasībām.

963. Nodrošina, lai šo noteikumu 764.punktā noteiktie pašaktivizējošie dūmu signāli atbilst šādām prasībām:

963.1. peldot mierīgā ūdenī, vienmērīgi izdala labi pamanāmas krāsas dūmus vismaz 15 minūtes;

963.2. visā dūmu izdalīšanas laikā strauji neaizdegas vai neizstaro jebkādu uguni (liesmu);

963.3. viļņošanās laikā netiek applūdināti;

963.4. pēc pilnīgas iegremdēšanās ūdenī turpina izdalīt dūmus vismaz 10 sekundes;

963.5. spēj izturēt nomešanas pārbaudi.

964. Nodrošina, lai peldošās glābšanas līnes atbilst šādām prasībām:

964.1. tās nesavērpjas;

964.2. to diametrs ir vismaz 8 mm;

964.3. ir garantēta to izturība pret saraušanu ar spēku, ne mazāku par 5 kN.

 

7.3.15. Līnes izmešanas ierīces

965. Nodrošina, lai katra līnes izmešanas ierīce atbilst šādām prasībām:

965.1. tā nodrošina līnes izmešanu ar pietiekamu precizitāti;

965.2. tā ir apgādāta vismaz ar četrām raķetēm, no kurām katra nodrošina līnes izmešanu vismaz 230 metru attālumā mierīgā laikā;

965.3. tā ir apgādāta vismaz ar četrām līnēm, kuru pārraušanai nepieciešamais spēks nav mazāks par 2 kN;

965.4. tā ir apgādāta ar īsu instrukciju vai zīmējumu, kas paskaidro līnes izmešanas ierīces lietošanas noteikumus.

966. Raķete, ja tā ir palaižama ar pistoli, vai komplekts, ja raķete un līne ir viens vesels, ir ieslēgta ūdens izturīgā korpusā. Ja raķete ir palaižama ar pistoli, līni un raķetes kopā ar aizdedzes līdzekļiem glabā konteinerā, kas tos aizsargā pret apkārtējās vides iedarbību.

 

7.3.16. Izpletņa signālraķetes

967. Izpletņa signālraķetes atbilst šādām prasībām:

967.1. tās ir ievietotas ūdensdrošā iepakojumā;

967.2. uz to iepakojuma ir iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojama gaismas signālraķete;

967.3. tās ir aprīkotas ar neatņemamu aizdedzināšanas līdzekli;

967.4. tās ir izgatavotas tā, lai neradītu neērtības cilvēkam, kas tur apvalku, ja tas rīkojas saskaņā ar izgatavotāja instrukcijām.

968. Raķete, ja to izšauj vertikāli, sasniedz vismaz 300 metru augstumu. Tās trajektorijas augstākajā punktā vai tā tuvumā raķete izšauj izpletņa gaismas signālu. Signāls:

968.1. deg spilgti sarkanā krāsā;

968.2. deg vienmērīgi, ar vidējo gaismas intensitāti, kas nav mazāka par 30000 sveču gaismām;

968.3. deg vismaz 40 sekundes;

968.4. krīt ar ātrumu, kas nav lielāks par pieciem metriem sekundē;

968.5. degšanas laikā nebojā izpletni vai tā stiprinājumu.

 

7.3.17. Rokas signāllāpas

969. Rokas signāllāpa atbilst šādām prasībām:

969.1. tā ir ūdensdrošā iepakojumā;

969.2. uz iepakojuma ir iespiesta īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojama rokas signāllāpa;

969.3. tā ir aprīkota ar aizdedzināšanas līdzekļiem;

969.4. ir izgatavota tā, lai neradītu neērtības cilvēkam, kas tur apvalku, un neapdraudētu glābšanas plostu ar degšanas vai spīdēšanas izdedžiem, ja to lieto saskaņā ar izgatavotāja instrukciju.

970. Rokas signāllāpa papildus atbilst šādām prasībām:

970.1. tā deg spilgti sarkanā krāsā;

970.2. tā deg vienmērīgi ar vidējo gaismas intensitāti, ne mazāku par 15000 sveču gaismām;

970.3. tās degšanas ilgums ir vismaz viena minūte;

970.4. tā turpina degt, ja 10 sekundes bijusi iegremdēta 100 mm dziļā ūdenī.

 

7.3.18. Peldošie dūmu signāli

971. Peldošais dūmu signāls atbilst šādām prasībām:

971.1. tas ir ūdensdrošā iepakojumā;

971.2. tas neuzliesmo ar sprādzienu, ja to izmanto saskaņā ar izgatavotāja instrukciju;

971.3. uz iepakojuma ir īsa instrukcija vai zīmējums, kas skaidri parāda, kā lietojams peldošais dūmu signāls.

972. Peldošais dūmu signāls papildus atbilst šādām prasībām:

972.1. tas vienmērīgi izdala labi pamanāmas krāsas dūmus vismaz trīs minūtes, peldot mierīgā ūdenī;

972.2. tas neizstaro nekādu liesmu visā dūmu veidošanas laikā;

972.3. tas nenodziest vētrainā jūrā;

972.4. tas turpina izdalīt dūmus, ja 10 sekundes bijis iegremdēts 100 mm dziļā ūdenī.

 

7.3.19. Nolaišanas un iekāpšanas ierīces

973. Izņemot brīvā kritienā nolaižamo glābšanas laivu nolaišanas ierīces, katru nolaišanas ierīci aprīko tā, lai, izmantojot šīs ierīces, garantētu drošu kolektīvo glābšanas līdzekļu vai glābējlaivas ar pilnu aprīkojumu nolaišanu nelabvēlīgos apstākļos (galsvere līdz 10º un jebkura borta sānsvere līdz 20º), ja:

973.1. tajos ir paredzētais cilvēku skaits;

973.2. kolektīvajā glābšanas līdzeklī vai glābējlaivā nav cilvēku.

974. Pilnīgi noslogotu un nokomplektētu, kā arī tukšu glābšanas līdzekļu un glābējlaivu nolaišanas ierīces darbība nav atkarīga no citiem līdzekļiem, izņemot smaguma spēku vai uzkrāto mehānisko enerģiju, kas nav atkarīga no zvejas kuģa enerģijas avotiem.

975. Nolaišanas mehānismu veido tā, lai to varētu darbināt viens cilvēks no zvejas kuģa klāja vai no glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas. Uz klāja esošais cilvēks, kurš vada nolaišanas mehānismu, redz nolaižamo glābšanas līdzekli vai glābējlaivu.

976. Katru nolaišanas ierīci konstruē tā, lai pietiktu ar minimālu kārtējo tehnisko apkopi. Visām daļām, kurām apkalpe veic regulāru tehnisko apkopi, jābūt viegli pieejamām un to apkopei viegli izpildāmai.

977. Nolaišanas ierīces vinčas bremzes ir pietiekami izturīgas, lai izturētu:

977.1. statiskos izmēģinājumus ar slodzi, kas vismaz 1,5 reizes pārsniedz maksimālo darba slodzi;

977.2. dinamiskos izmēģinājumus ar slodzi, kas vismaz 1,1 reizi pārsniedz maksimālo darba slodzi vislielākajā nolaišanas ātrumā.

978. Nolaišanas ierīce un tās palīgaprīkojums, izņemot vinčas bremzes, ir pietiekami izturīgs, lai izturētu statiskās pārbaudes ar slodzi, kas vismaz 2,2 reizes pārsniedz maksimālo darba slodzi.

979. Konstruktīvos elementus un visus blokus, falles, vilcējgalus, posmus, stiprinājuma ierīces, kā arī visas citas ierīces, kuras izmanto kopā ar nolaišanas mehānismiem, projektē ar stiprības rezervi, pamatojoties uz paredzamo maksimālo darba slodzi un izmantojamo materiālu stiprības robežlielumiem. Visiem konstruktīvajiem elementiem nosaka minimālo drošības rezerves faktoru — 4,5, bet fallēm, piekares ķēdēm, posmiem un blokiem nosaka minimālo drošības rezervi — 6.

980. Katra nolaišanas ierīce ir darbspējīga apledošanas apstākļos.

981. Glābšanas laivas nolaišanas ierīce nodrošina glābšanas laivas pacelšanu kopā ar tās apkalpi un aprīkojumu ar vinču, kurai ir mehāniskais pievads.

982. Nolaišanas ierīci veido tā, lai cilvēki var droši iekāpt glābšanas līdzeklī saskaņā ar šo noteikumu 799. un 873.punkta prasībām.

983. Izmanto tērauda troses, kas nesavijas un ir izturīgas pret koroziju.

984. Ja vinčai ir vairākas spoles, troses izvieto tā, lai tās tītos no spolēm ar vienādu ātrumu, kā arī paceļot uztītos spolēs vienmērīgi ar vienādu ātrumu, izņemot gadījumus, ja paredzēta efektīva kompensējoša ierīce.

985. Katru glābējlaivas nolaišanas ierīci aprīko ar vinču ar mehānisko piedziņu, kuras jauda ir pietiekama, lai paceltu glābējlaivu, kas ir pilnīgi nokomplektēta un ar pilnu cilvēku skaitu.

986. Katra kolektīvā glābšanas līdzekļa un katras glābējlaivas pacelšanai paredz efektīvu rokas piedziņas mehānismu. Nolaižot un paceļot glābšanas līdzekli vai glābējlaivu ar mehāniskās piedziņas mehānisma palīdzību, rokas piedziņas mehānisma rokturi vai spara rati nedrīkst griezties vinčas kustīgo daļu iespaidā.

987. Ja laivceltņu ievilkšana tiek nodrošināta ar mehānisku piedziņu, lai izvairītos no faļļu vai laivceltņu pārslodzes, paredz drošības ierīces, kas automātiski atslēdz piedziņas dzinēja barošanu, pirms laivceltņi aiziet līdz atbalstiem, izņemot gadījumus, ja dzinējs ir būvēts tā, lai novērstu tādu pārslodžu rašanās iespēju.

988. Pilnībā noslogota glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas nolaišanai uz ūdens nosaka ātrumu, ne mazāku par to, kas aprēķināts, izmantojot formulu:

S = 0,4 + 0,02 H, kur:

S — nolaišanas ātrums metros sekundē;

H — augstums metros no laivceltņa gala līdz zvejas kuģa ūdenslīnijai, ja ir vismazākā zvejas kuģa ekspluatācijas iegrime.

989. Maksimālo nolaišanas ātrumu nosaka administrācija, ņemot vērā kolektīvā glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas konstrukciju, cilvēku aizsardzību pret pārāk lielu spēku iedarbību un nolaišanas ierīču izturību, ņemot vērā inerces spēkus, kas rodas nolaižoties avārijas apstāšanās gadījumā. Nolaišanas ierīci aprīko ar iekārtu, kas neļauj pārsniegt noteikto nolaišanas ātrumu.

990. Katrai glābējlaivas nolaišanas ierīcei nodrošina pietiekamu jaudu, lai ar ātrumu vismaz 0,3 m/sek. paceltu no ūdens pilnīgi nokomplektētu glābējlaivu ar pilnu cilvēku skaitu.

991. Katru nolaišanas ierīci aprīko ar bremzēm, kas spēj apturēt glābšanas līdzekļa vai glābējlaivas nolaišanu un droši tos noturēt, ja tie noslogoti ar pilnu aprīkojuma komplektu un ar pilnu cilvēku skaitu. Ja nepieciešams, bremžu klučus aizsargā no ūdens un eļļas.

992. Rokas bremzes ierīko tā, lai bremzes darbība izbeigtos tikai tad, ja operators vai mehānisms, kuru darbina operators, notur bremzes vadības rokturi stāvoklī “Izslēgts”.

993. Ja kolektīvo glābšanas līdzekļu nolaišanai vajadzīga nolaišanas ierīce un ir paredzēta glābšanas līdzekļa brīva uzpeldēšana, nodrošina automātisku glābšanas līdzekļa atvienošanu no zvejas kuģa.

994. Katra brīvā kritienā nolaižamā ierīce, kas izmanto slīpo plakni, papildus šo noteikumu 973.–982.punkta prasībām atbilst arī šādām prasībām:

994.1. nolaišanas ierīci sakārto tā, lai tā kopā ar nolaižamo glābšanas laivu veidotu sistēmu, kas aizsargā laivā esošos cilvēkus no bīstamiem paātrinājumiem nolaišanas laikā;

994.2. nolaišanas ierīce ir būvēta nekustīgi kopā ar pietiekama garuma un slīpuma rampu, nodrošinot kolektīvā glābšanas līdzekļa efektīvu atbrīvošanos no zvejas kuģa;

994.3. nolaišanas ierīci konstruē tā, lai tā būtu efektīvi aizsargāta pret koroziju un novērstu dzirksteļošanu un aizdegšanos no berzes glābšanas laivas nolaišanas laikā.

995. Jūras evakuācijas sistēma papildus šo noteikumu 973.–982.punktā noteiktajām prasībām atbilst šādām prasībām:

995.1. to varētu izvērst viens cilvēks;

995.2. to varētu izmantot, ja ir stiprs vējš un jūras viļņošanās.

996. Glābšanas plosta nolaišanas ierīce atbilst šo noteikumu 973.–992.punkta prasībām, izņemot prasības, kas attiecas uz iekāpšanu glābšanas plostā tā izvietojuma vietā un noslogota glābšanas plosta pacelšanu. Nolaišanas ierīci aprīkota tā, lai aizsargātu glābšanas plostu no priekšlaicīgas atbrīvošanās nolaišanas laikā un to varētu atbrīvot, plostam esot ūdenī.

997. Paredz margas drošai cilvēku nokļūšanai no klāja līdz trapam un otrādi.

998. Trapa pakāpieni atbilst šādām prasībām:

998.1. tie ir izgatavoti no cietas koksnes, bez zariem vai citiem nelīdzenumiem, gludi apstrādāti, bez asām malām un skabargām vai arī izgatavoti no cita piemērota materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām;

998.2. tie ir ar neslidenu virsmu, kuras efektivitāti nodrošina vai nu ar garenrievām vai ar atzītu neslidenu segumu;

998.3. tie ir vismaz 480 mm gari, vismaz 115 mm plati un ne mazāk kā 25 mm biezi, neņemot vērā neslideno virsmu vai segumu;

998.4. tie ir izvietoti viens no otra vienādā attālumā, kas nav mazāks par 300 mm un lielāks par 380 mm, un nostiprināti tā, lai saglabātu horizontālu stāvokli;

998.5. trapa stiegras izgatavo no divām manilas tauvām bez apvalka ar apkārtmēru, ne mazāku par 65 mm. Katra tauva ir vienlaidus, bez jebkādiem savienojumiem zem augšējā pakāpiena. Var izmantot citus materiālus, ja to izmēri, pārraušanas slodze, noturība pret apkārtējās vides iedarbību, elastība un satveršanas ērtums ir vismaz līdzvērtīgi manilas tauvas izmēriem un atbilstošām īpašībām. Visus tauvu galus nostiprina tā, lai novērstu to atšķetināšanos.

 

8. Trauksmes, trauksmju saraksti, apkalpes apmācība

999. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks.

 

8.1. Vispārējā avārijas trauksmes sistēma, trauksmju saraksti un mācību trauksmes

1000. Zvejas kuģa vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēma nodrošina zvejas kuģa vispārējās trauksmes signāla (kas sastāv vismaz no septiņiem īsiem skaņas signāliem un tiem sekojoša gara skaņas signāla) padošanu ar zvejas kuģa svilpi vai sirēnu un papildus ar elektrisko zvanu vai citu līdzvērtīgu skaņas signāla ierīci, kas darbojas no zvejas kuģa galvenā un avārijas elektroenerģijas avota, atbilstoši šo noteikumu 4.3.2.apakšnodaļas prasībām.

1001. Uz visiem zvejas kuģiem nodrošina precīzu instrukciju katram apkalpes loceklim, ar kuru saskaņā tas darbojas avārijas gadījumā.

1002. Trauksmju sarakstu un avārijas instrukcijas izvieto vairākās vietās uz zvejas kuģa, tajā skaitā stūres mājā, mašīntelpā un kopkajītē.

1003. Trauksmju sarakstā norāda vispārējās trauksmes signāla detaļas, kā arī darbības, kuras pēc trauksmes signāla veic apkalpe un pasažieri. Trauksmju sarakstā norāda arī, kā tiek dota pavēle atstāt kuģi.

1004. Trauksmju sarakstā norāda katram apkalpes loceklim noteiktos pienākumus, tajā skaitā:

1004.1. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, vārstu, noteču, jūras noteku, iluminatoru, gaismas lūku, borta iluminatoru un citu līdzīgu zvejas kuģa atveru aizvēršana;

1004.2. kolektīvo glābšanas līdzekļu un citu glābšanas ierīču aprīkošana;

1004.3. glābšanas līdzekļu sagatavošana un nolaišana;

1004.4. citu glābšanas ierīču vispārējā sagatavošana;

1004.5. sakaru līdzekļu izmantošana;

1004.6. ugunsdzēšanas komandas komplektēšana ugunsgrēka dzēšanai.

1005. Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atvieglot šo noteikumu 1004.punktā noteiktās prasības, ja neliela apkalpes locekļu skaita dēļ trauksmju saraksts nav nepieciešams.

1006. Trauksmju sarakstā norāda, kurš virsnieks nodrošina glābšanas un ugunsdzēsības ierīču uzturēšanu labā stāvoklī un gatavību tūlītējai izmantošanai.

1007. Trauksmju sarakstā norāda galveno atbildīgo personu aizvietotājus, ja tiešais izpildītājs nav spējīgs veikt paredzētos pienākumus, ņemot vērā, ka dažādās avārijas situācijās nepieciešama dažāda rīcība.

1008. Trauksmju sarakstu sagatavo pirms zvejas kuģa iziešanas jūrā. Ja mainās zvejas kuģa apkalpes sastāvs, zvejas kuģa kapteinis nodrošina nepieciešamos labojumus trauksmju sarakstā vai arī sagatavo jaunu sarakstu.

 

8.2. Zvejas kuģa atstāšanas mācības un trauksmes

1009. Katrs zvejas kuģa apkalpes loceklis reizi mēnesī piedalās vismaz vienā zvejas kuģa atstāšanas apmācībā un vienā ugunsdzēsības apmācībā. Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atvieglot šīs prasības, paredzot, ka minētās apmācības rīko vienu reizi trijos mēnešos. Zvejas kuģa apkalpes mācību trauksmes rīko 24 stundu laikā pēc zvejas kuģa iziešanas no ostas, ja iepriekšējā mēnesī vairāk par 25 % no zvejas kuģa apkalpes locekļiem nav piedalījušies zvejas kuģa atstāšanas un ugunsdzēsības mācību trauksmēs. Ja zvejas kuģis iziet jūrā pirmo reizi pēc būtiskām pārmaiņām vai ar jaunu apkalpi, šādas trauksmes rīko pirms zvejas kuģa iziešanas no ostas. Administrācija var atļaut citus mācību trauksmju rīkošanas nosacījumus zvejas kuģiem, uz kuriem praktiski nav iespējams tās organizēt, ja šie nosacījumi ir vismaz līdzvērtīgi iepriekš minētajiem.

1010. Zvejas kuģa atstāšanas apmācībā iekļauj:

1010.1. zvejas kuģa apkalpes izsaukšanu uz pulcēšanas vietām ar zvejas kuģa vispārējo avārijas trauksmes signālu un zvejas kuģa apkalpes iepazīstināšanu ar zvejas kuģa atstāšanas kārtību atbilstoši trauksmju sarakstam;

1010.2. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;

1010.3. apkalpes locekļu apģērbšanās piemērotības pārbaudi;

1010.4. glābšanas vestu pareizas uzvilkšanas pārbaudi;

1010.5. vismaz vienas glābšanas laivas nolaišanu pēc visu nepieciešamo sagatavošanas darbu izpildes;

1010.6. glābšanas laivas dzinēju iedarbināšanu un pārbaudi darbībā;

1010.7. glābšanas plostu nolaišanai paredzēto celtņu pārbaudi darbībā.

1011. Ugunsdzēsības apmācībā iekļauj:

1011.1. apkalpes ierašanos pulcēšanās vietās un sagatavošanos trauksmju sarakstā norādīto pienākumu izpildei;

1011.2. ūdens ugunsdzēsības sūkņa ieslēgšanu, izmantojot vismaz divas ugunsdzēsības šļūtenes, lai pārliecinātos, ka sistēma ir labā darba kārtībā;

1011.3. ugunsdzēsēja aprīkojuma un cita personāla glābšanas aprīkojuma pārbaudi;

1011.4. attiecīgā sakaru aprīkojuma pārbaudi;

1011.5. ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsslāpētāju un avārijas izeju pārbaudi;

1011.6. zvejas kuģa atstāšanai nepieciešamo iekārtu pārbaudi.

1012. Ja iespējams, katras nākamās mācību trauksmes laikā nolaiž dažādas laivas atbilstoši šo noteikumu 1010.5.apakšpunkta prasībām.

1013. Mācību trauksmes, ja iespējams, organizē kā īstā avārijas situācijā.

1014. Katru glābšanas laivu ne retāk kā vienu reizi trijos mēnešos nolaiž un pārbauda darbībā uz ūdens ar paredzētajiem apkalpes locekļiem laivā.

1015. Cik tas praktiski iespējams, glābējlaivas, izņemot tās glābšanas laivas, kuras izmanto kā glābējlaivas, vienu reizi mēnesī kopā ar tajās paredzēto apkalpi nolaiž un pārbauda darbībā uz ūdens. Jebkurā gadījumā šo prasību izpilda ne retāk par vienu reizi trijos mēnešos.

1016. Ja glābšanas laivu un glābējlaivu nolaišanas mācību trauksmes tiek veiktas, zvejas kuģiem esot gaitā, šīs trauksmes to bīstamības dēļ organizē piekrastes ūdeņos un tāda virsnieka uzraudzībā, kuram ir trauksmju organizācijas pieredze.

1017. Katras zvejas kuģa atstāšanas mācību trauksmes laikā pārbauda pulcēšanās un laivās iekāpšanas vietu avārijas apgaismojumu.

1018. Dzīvības glābšanas līdzekļu, tai skaitā kolektīvo dzīvības glābšanas līdzekļu un zvejas kuģa ugunsdzēšanas aprīkojuma, lietošanas apmācības uz zvejas kuģa rīko, cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā divas nedēļas pēc apkalpes locekļa ierašanās uz zvejas kuģa. Ja apkalpes locekli regulāri norīko uz kuģa saskaņā ar apkalpes locekļu maiņas grafiku, tādas mācības rīko ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šī apkalpes locekļa pirmās ierašanās uz zvejas kuģa.

1019. Instruktāžas par dzīvības glābšanas ierīču izmantošanu un izdzīvošanu jūrā veic tādos pat intervālos kā mācību trauksmes. Par atsevišķām zvejas kuģa dzīvības glābšanas sistēmām var tikt organizētas individuālās instruktāžas, bet par visu zvejas kuģa dzīvības glābšanas aprīkojumu un ierīcēm instruktāžas organizē ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos.

1020. Katru apkalpes locekli instruē, instruktāžā iekļaujot vismaz šādu informāciju:

1020.1. zvejas kuģa piepūšamo glābšanas plostu sagatavošana izmantošanai un izmantošana, tajā skaitā brīdinājums būt piesardzīgiem attiecībā uz naglotiem apaviem un citiem asiem priekšmetiem;

1020.2. ķermeņa atdzišana un pirmā palīdzība, ja ķermenis ir atdzisis, kā arī citas pirmās palīdzības procedūras;

1020.3. zvejas kuģa glābšanas līdzekļu izmantošana sliktos laikapstākļos un jūras viļņošanās apstākļos.

1021. Uz katra zvejas kuģa, kas aprīkots ar piepūšamā glābšanas plosta nolaišanas celtni, šā celtņa lietošanas apmācības paredz ne retāk kā vienu reizi četros mēnešos. Kad tas praktiski iespējams, apmācībā iekļauj glābšanas plosta piepūšanu un nolaišanu. Glābšanas plosts var būt tikai apmācībām paredzēts glābšanas plosts, kas nav iekļauts zvejas kuģa glābšanas līdzekļu aprīkojumā. Šādu apmācībām paredzētu glābšanas plostu skaidri redzami marķē.

1022. Administrācijas noteiktajā zvejas kuģa žurnālā ieraksta mācību organizēšanas datumu un piezīmes par apmācību norisi. Ja noteiktā laikā nav pilnībā veiktas noteiktās apmācības, zvejas kuģa žurnālā ieraksta radušos apstākļus un organizēto mācību vai trauksmju apjomu.

1023. Katrā apkalpes kopkajītē un atpūtas telpā vai katra apkalpes locekļa kajītē nodrošina apmācību rokasgrāmatu. Apmācību rokasgrāmatā, kas var sastāvēt no vairākiem sējumiem, viegli saprotamā valodā un ar ilustrācijām sniedz informāciju un instrukcijas par glābšanas līdzekļiem uz zvejas kuģa un labākajām izdzīvošanas metodēm. Jebkurš šīs informācijas punkts var būt audiovizuālā formā.

1024. Detalizēti atspoguļo šādu informāciju:

1024.1. glābšanas vestu un hidrokostīmu uzvilkšana;

1024.2. pulcēšanās kārtība noteiktās vietās;

1024.3. glābšanas laivu un glābējlaivu sagatavošana, nolaišana un iekāpšana tajās;

1024.4. glābšanas līdzekļu nolaišana, atrodoties tajos;

1024.5. atbrīvošana no nolaišanas ierīcēm;

1024.6. aizsardzības ierīces un metodes nolaišanas zonā, ja tādas ir;

1024.7. nolaišanas zonas apgaismojums;

1024.8. visa izdzīvošanas aprīkojuma izmantošana;

1024.9. visa atklāšanas aprīkojuma izmantošana;

1024.10. glābšanas līdzekļu radioaprīkojuma lietošana, izmantojot ilustratīvus materiālus;

1024.11. peldošo enkuru izmantošana;

1024.12. dzinēju un palīgaprīkojuma izmantošana;

1024.13. glābšanas laivu un glābējlaivu pacelšana uz borta, tajā skaitā to novietošana un nostiprināšana;

1024.14. ķermeņa atdzišanas risks un silta apģērba nepieciešamība;

1024.15. glābšanas līdzekļu labākās izmantošanas iespējas, lai izglābtos;

1024.16. glābšanas metodes, tajā skaitā, izmantojot helihoptera glābšanas aprīkojumu (stropes, grozus, nestuves), pacelšanas grozu, krasta glābšanas iekārtas un kuģu līnmetējus;

1024.17. citi pienākumi, kas ir noteikti trauksmju sarakstā un avārijas instrukcijās;

1024.18. glābšanas līdzekļu avārijas remonta instrukcijas.

1025. Zvejas kuģiem ar garumu, mazāku par 45 metriem, administrācija var atvieglot šo noteikumu 1023. un 1024.punkta prasību izpildi, taču atbilstoša drošības informācija atrodas uz zvejas kuģa.

 

9. Radioaprīkojums

1026. Šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku un uz esošajiem zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku.

1027. Šīs nodaļas noteikumi neierobežo kuģi, glābšanas līdzekli vai personu briesmās izmantot jebkurus pieejamus līdzekļus, lai pievērstu uzmanību, paziņotu savu atrašanās vietu un saņemtu palīdzību.

1028. Administrācija piešķir zvejas kuģiem izņēmumu vai izņēmumu ar nosacījumiem attiecībā uz šo noteikumu 1034. un 1055.punkta prasībām, nodrošinot, ka:

1028.1. šādi kuģi atbilst šo noteikumu 1030.punkta funkcionālajām prasībām;

1028.2. šis izņēmums neietekmē kuģošanas drošību kopumā.

1029.  Šo noteikumu 1028.punktā noteiktos izņēmumus var piešķirt tikai:

1029.1. ja 1034. un 1055.punkta prasību piemērošana pilnā apmērā ir nepamatota un nevajadzīga;

1029.2. ārkārtas gadījumos, kad kuģis vienu reizi šķērso noteiktos jūras rajonus, kuriem kuģis nav aprīkots.

1030. Nodrošina, lai jebkuram zvejas kuģim, kurš atrodas jūrā, ir iespēja:

1030.1. pārraidīt avārijas ziņojumu krastam, izmantojot vismaz divus dažādus un neatkarīgus līdzekļus, izmantojot atšķirīgu radiosakaru tipu; (izņemot šo noteikumu 1037.4.3.apakšpunktā norādīto (INMARSAT));

1030.2. saņemt krasta pārraidīto avārijas ziņojumu;

1030.3. pārraidīt avārijas ziņojumu uz zvejas kuģiem un saņemt avārijas ziņojumu no tiem;

1030.4. pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinācijas informāciju;

1030.5. pārraidīt un saņemt informāciju notikuma vietā;

1030.6. pārraidīt un, kā noteikts šo noteikumu 1074.punktā, saņemt atrašanās vietas noteikšanas signālus;

1030.7. pārraidīt un saņemt jūras drošības informāciju;

1030.8. pārraidīt vispārējās nozīmes radiosakarus uz krasta radiosistēmām vai tīkliem un saņemt radiosakarus no tiem atbilstoši šo noteikumu 1056.punkta nosacījumiem;

1030.9. nodrošināt divpusējus sakarus no stūres mājas uz stūres māju.

 

9.1. Prasības attiecībā pret kuģi

9.1.1. Radioiekārtas

1031. Katru kuģi aprīko ar šo noteikumu 1034.punktā minētajām radioiekārtām, kas spēj nodrošināt funkcionālo prasību izpildi, kas noteiktas visam paredzētajam braucienam šo noteikumu 1030.punktā (ja vien nav piemērots izņēmums saskaņā ar 1028.punktu) un kas piemērojamas jūras rajonam vai jūras rajoniem, kuros zvejas kuģis atradīsies paredzētā brauciena laikā, atbilstoši šo noteikumu 1035., 1036., 1037. vai 1038.punkta prasībām.

1032. Radioiekārtu izvieto tā, lai:

1032.1. mehāniskas, elektriskas vai citas izcelsmes kaitīgas ietekmes neiespaido tās pareizu lietošanu un nodrošina elektromagnētisko savietojamību un izvairīšanos no kaitīgas mijiedarbības ar citu aprīkojumu un sistēmām;

1032.2. tā nodrošinātu visaugstāko drošības pakāpi un operatīvo pieejamību;

1032.3. tā ir aizsargāta pret kaitīgu ūdens, temperatūras un citu nelabvēlīgu vides apstākļu iedarbību;

1032.4. tā ir apgādāta ar drošu, pastāvīgi nostiprinātu elektrisku apgaismojumu, kas ir neatkarīgs no galvenā un avārijas elektriskās enerģijas avota, kas nodrošina piemērotu radiovadības ierīču apgaismojumu darbam ar radioiekārtu;

1032.5. ir skaidri marķēta ar izsaukuma signālu, zvejas kuģa stacijas identifikatoru un citiem kodiem, kas nepieciešami, izmantojot radioiekārtu.

1033. Ultraīsviļņu radiotelefona kanālu vadība, kas nepieciešama kuģošanas drošībai, ir ērti pieejama stūres mājā zvejas kuģa vadīšanas pozīcijā un nodrošina radiosakaru iespēju no stūres mājas spārniem. Lai nodrošinātu šo prasību izpildi, izmanto pārnēsājamās ultraīsviļņu radioiekārtas.

 

9.1.2. Radioaprīkojuma vispārīgās prasības

1034. Kuģi apgādā ar:

1034.1. ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina:

1034.1.1. iespēju noraidīt un saņemt selektīvo ciparu izsaukumu (turpmāk — DSC) 156,525 MHz frekvencē (70.kanāls) no vietas, no kuras parasti vada kuģi;

1034.1.2. veikt divpusējus radiotelefona sakarus 156,300 MHz (6.kanāls), 156,650 MHz (13.kanāls) un 156,800 MHz (16.kanāls) frekvencē;

1034.2. radioiekārtu, kas spēj nodrošināt nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu ultraīsviļņu 70.kanālā. Tā var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar apakšpunktā (a)(i) prasīto iekārtu;

1034.3. radiolokācijas atbildētāju, kas darbojas 9 GHz frekvenču joslā un kas:

1034.3.1. izvietots tā, lai to varētu viegli izmantot;

1034.3.2. var būt viens no glābšanas līdzekļos izmantojamajiem, kā noteikts šo noteikumu 775., 776. un 777.punktā;

1034.4. ultraīsviļņu radiostaciju, kas nodrošina vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju. Tā var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar šo noteikumu 1034.1.1.apakšpunktā noteiktajām iekārtām;

1034.5. ultraīsviļņu pārnēsajamo radiostaciju;

1034.6. satelītu avārijas radioboju EPIRB, kas:

1034.6.1. noraida avārijas ziņojumu caur polāro orbītu satelītu sistēmu, kas strādā 406 MHz frekvencē vai, ja kuģis strādā tikai jūras rajonā, kurā ir nodrošināts INMARSAT pārklājums, caur INMARSAT ģeostacionāro satelītu sistēmu, kas strādā 1,6 GHz frekvencē;

1034.6.2. nostiprināta viegli sasniedzamā vietā;

1034.6.3. paņemama ar rokām, lai viens cilvēks to var aiznest līdz glābšanas līdzeklim;

1034.6.4. brīvi uzpeld, ja kuģis grimst, un automātiski aktivizējas;

1034.6.5. ir aktivizējama ar rokām.

1035. Katru kuģi, kas strādā tikai jūras rajonā A1, apgādā ar iekārtām saskaņā ar šo noteikumu 1034.punkta prasībām. Administrācija var atbrīvot no šo noteikumu 1034.3. un 1034.6.apakšpunktā minētās aparatūras uzstādīšanas zvejas kuģus ar garumu 24 metri un lielāku, bet mazāku par 45 metriem, ja tie strādā tikai jūras rajonā A1 un papildus ir uzstādīta šo noteikumu 1034.1. un 1034.2.apakšpunktā noteiktā aparatūra.

1036. Papildus šo noteikumu 1034.punkta prasībām katru zvejas kuģi, kas strādā ārpus jūras rajona A1, bet paliek jūras rajona A2 robežās, apgādā ar:

1036.1. radioiekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus 2187,5 kHz frekvencē, izmantojot DSC, un 2,182 kHz frekvencē, izmantojot radiotelefoniju;

1036.2. radioiekārtu, kas ir spējīga nodrošināt nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu ultraīsviļņu 2187,5 kHz frekvencē. Tā var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar šo noteikumu 1036.1.apakšpunktā noteikto iekārtu;

1036.3. uztvērēju, kas saņem starptautiskā NAVTEX dienesta ziņojumus.

1037. Papildus šo noteikumu 1034.punkta prasībām katru kuģi, kurš strādā ārpus jūras rajoniem A1 un A2, bet paliek jūras rajona A3 robežās un neatbilst šo noteikumu 1038.punkta prasībām, apgādā ar:

1037.1. INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju, kas ir spējīga:

1037.1.1. noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus, izmantojot tiešās drukas telegrāfiju;

1037.1.2. nosūtīt un saņemt avārijas prioritātes izsaukumus;

1037.1.3. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem no krasta uz zvejas kuģi, ieskaitot tādus, kuri adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem;

1037.1.4. izmantot radiotelefoniju vai tiešās drukas telegrāfiju;

1037.2. vidējo viļņu radioiekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus šādās frekvencēs:

1037.2.1.  2187,5 kHz, izmantojot DSC;

1037.2.2.  2182 kHz, izmantojot radiotelefoniju;

1037.3. radioiekārtu, kas ir spējīga nodrošināt nepārtrauktu DSC dežūruztveršanu ultraīsviļņu 2187,5 kHz frekvencē. Tā var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar šo noteikumu 1037.2.1.apakšpunktā minēto iekārtu;

1037.4. iekārtām, lai noraidītu avārijas ziņojumu no zvejas kuģa krastam, izmantojot vienu no šādiem radiosakariem:

1037.4.1. polāro orbītu satelītu sistēmu 406 MHz frekvenču joslā. Šo prasību izpilda ar šo noteikumu 1034.6.apakšpunktā noteikto satelītu avārijas radioboju EPIRB, izvietojot to tuvu vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi;

1037.4.2. īsviļņu DSC;

1037.4.3. INMARSAT ģeostacionāro satelītu sistēmu. Šo prasību izpilda, izmantojot INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju vai satelītu avārijas radioboju EPIRB, izvietojot to tuvu vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi.

1038. Papildus šo noteikumu 1034.punkta prasībām katru kuģi, kurš strādā ārpus jūras rajoniem A1 un A2, bet paliek jūras rajona A3 robežās un neatbilst šo noteikumu 1037.punkta prasībām, apgādā ar:

1038.1. vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus visās avārijas un drošības frekvencēs no 1605 kHz līdz 4000 kHz un frekvenču joslās no 4000 kHz līdz 27500 kHz, izmantojot:

1038.1.1. DSC;

1038.1.2. radiotelefoniju;

1038.1.3. tiešās drukas telegrāfiju;

1038.1.4. aprīkojumu, kas ir spējīgs nodrošināt DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz, 8414,5 kHz frekvencēs un vismaz vienā no 4207,5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804,5 kHz DSC avārijas un drošības frekvencēm. Jebkurā laikā jābūt iespējai izvēlēties jebkuru no šīm DSC avārijas un drošības frekvencēm. Šī iekārta var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar šo noteikumu 1038.1.1.apakšpunktā minēto iekārtu;

1038.2. iekārtām, lai noraidītu avārijas ziņojumu no zvejas kuģa krastam, izmantojot no īsviļņiem atšķirīgus radiosakarus, izmantojot polāro orbītu satelītu sistēmu 406 MHz frekvenču joslā. Šī prasība var tikt izpildīta ar šo noteikumu 1034.6.apakšpunktā noteikto satelītu avārijas radioboju EPIRB, izvietojot to tuvu vai ierīkojot distances aktivēšanas iespēju no vietas, no kuras parasti vada kuģi;

1038.3. INMARSAT ģeostacionāro satelītu sistēmu. Šo prasību izpilda, izmantojot INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju;

1038.4. papildus nodrošina iespēju no zvejas kuģa noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju vai tiešās drukas telegrāfiju ar vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtu, kas ir spējīga noraidīt un saņemt ziņojumus darba frekvencēs no 1605 kHz līdz 4000 kHz un no 4000 kHz līdz 27500 kHz frekvenču joslās. Šī iekārta var būt atsevišķa iekārta vai kombinēta ar šo noteikumu 1038.1.apakšpunktā minēto iekārtu.

1039. Nodrošina iespēju noraidīt avārijas ziņojumu, izmantojot šo noteikumu 1037.1., 1037.2., 1037.4., 1038.1. un 1038.2.apakšpunktā noteikto radioaprīkojumu no vietas, no kuras parasti vada kuģi.

 

9.1.3. Sardzes

1040. Zvejas kuģis jūrā uztur nepārtrauktu sardzi:

1040.1. ultraīsviļņu DSC 70.kanālā, ja tas saskaņā ar šo noteikumu 1034.2.apakšpunkta prasībām ir aprīkots ar ultraīsviļņu radioiekārtu;

1040.2. avārijas un drošības 2187,5 kHz DSC frekvencē, ja tas saskaņā ar šo noteikumu 1036.2. vai 1037.3.apakšpunktu prasībām ir aprīkots ar vidējo viļņu radioiekārtu;

1040.3. avārijas un drošības 2187,5 kHz un 8414,5 kHz DSC frekvencēs, kā arī vismaz vienā no avārijas un drošības 4207,5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804,5 kHz DSC frekvencēm atbilstoši dienas laikam un zvejas kuģa ģeogrāfiskajai vietai, ja zvejas kuģis saskaņā ar šo noteikumu 1038.1.4.apakšpunkta prasībām ir aprīkots ar īsviļņu un vidējo viļņu radioiekārtu. Šo sardzi uztur, izmantojot skenējošo uztvērēju;

1040.4. ar satelītu avārijas ziņojumu saņemšanai no krasta uz zvejas kuģi, ja zvejas kuģis saskaņā ar šo noteikumu 1037.1.apakšpunkta prasībām ir aprīkots ar INMARSAT zvejas kuģa zemes staciju.

1041. Zvejas kuģis jūrā uztur radiodežūru jūras drošības informācijas radioraidījumu saņemšanai atbilstošā frekvencē vai frekvencēs, kurās šo informāciju pārraida rajonā, kurā strādā zvejas kuģis.

 

9.1.4. Enerģijas avoti

1042. Visu laiku, kamēr zvejas kuģis atrodas jūrā, nodrošina pietiekamu elektriskās enerģijas padevi radioaprīkojuma darbībai, kā arī rezerves elektriskās enerģijas avota uzlādēšanai.

1043. Uz visiem zvejas kuģiem paredz radioaprīkojuma rezerves elektriskās enerģijas avotu vai avotus, kas nodrošina avārijas un drošības radiosakarus, ja galvenais un avārijas elektriskās enerģijas avots vai avoti nedarbojas. Rezerves elektriskās enerģijas avots vai avoti nodrošina vienlaicīgu ultraīsviļņu radioiekārtas darbību, kā noteikts šo noteikumu 1034.1.apakšpunktā, attiecīgajam jūras rajonam vai rajoniem, kuriem zvejas kuģis ir aprīkots, vidējo viļņu radioiekārtas darbību, kā noteikts 1036.1.apakšpunktā, vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtas darbību, kā noteikts 1038.1.apakšpunktā, vai INMARSAT zvejas kuģa — zemes stacijas darbību, kā noteikts 1037.1.apakšpunktā, un papildus slodžu darbību, kā minēts 1045. un 1046.punktā, laikposmā, kas ir vismaz:

1043.1. trīs stundas;

1043.2. viena stunda, ja avārijas elektroenerģijas avots pilnībā atbilst šo noteikumu 235.punkta piemērojamām prasībām, ieskaitot prasības par radioiekārtu apgādi, un ja tas nodrošina apgādi laikposmā, kas nav mazāks par sešām stundām.

1044. Rezerves elektriskās enerģijas avots vai avoti ir neatkarīgi no zvejas kuģa enerģētiskās iekārtas un elektriskā tīkla.

1045. Ja papildus ultraīsviļņu radioiekārtai saskaņā ar šo noteikumu 1043.1.apakšpunktu ir uzstādītas divas vai vairāk radioiekārtas, kuras var pieslēgt rezerves elektriskās enerģijas avotam vai avotiem, tos nodrošina ar pietiekamu kapacitāti, lai 1043.1. un 1043.2.apakšpunktā noteiktajos laikposms attiecīgi apgādātu ultraīsviļņu radioiekārtu un:

1045.1. visas pārējās radioiekārtas, kas var būt pieslēgtas rezerves elektriskās enerģijas avotam vai avotiem vienlaicīgi;

1045.2. to radioiekārtu, kas patērē visvairāk enerģijas, ja rezerves elektriskās enerģijas avotam (vai avotiem) vienlaikus ar ultraīsviļņu radioiekārtu var pieslēgt tikai vienu papildu radioiekārtu.

1046. Rezerves elektriskās enerģijas avotu vai avotus izmanto, lai pieslēgtu elektrisko apgaismojumu, kas paredzēts šo noteikumu 1032.4.apakšpunktā.

1047. Ja rezerves elektriskās enerģijas avots vai avoti ir uzlādējams akumulators vai akumulatori:

1047.1. šos akumulatorus nodrošina ar automātiskiem uzlādēšanas līdzekļiem, kas ir spējīgi uzlādēt tos līdz minimālajai ietilpībai 10 stundu laikā, kā nosaka prasības;

1047.2. akumulatoru kapacitāti, izmantojot piemērotu metodi, pārbauda laika intervālos, kas nepārsniedz 12 mēnešus, kad zvejas kuģis neatrodas jūrā.

1048. Akumulatoru baterijas, kas ir rezerves enerģijas avots, izvieto un saslēdz tā, lai nodrošinātu:

1048.1. augstu apkalpošanas iespēju;

1048.2. pietiekamu kalpošanas laiku;

1048.3. pietiekamu drošību;

1048.4. akumulatoru bateriju temperatūru ražotāja noteiktajās robežās gan uzlādējot, gan bez slodzes;

1048.5. ka baterija, kas uzlādēta pilnībā, vismaz minimāli nodrošina noteiktās darba stundas jebkuros laikapstākļos. Ja ir nepieciešams nepārtraukti ievadīt radioiekārtās informāciju, kas noteikta šajā nodaļā, no zvejas kuģa navigācijas vai cita aprīkojuma, lai nodrošinātu radioiekārtas pareizu darbību, paredz līdzekļus, lai nodrošinātu šīs informācijas ievadīšanas nepārtrauktību zvejas kuģa galvenā vai avārijas elektriskās enerģijas avota bojājuma gadījumā.

 

9.1.5. Aprīkojuma uzturēšana darba kārtībā

1049. Aprīkojumu konstruē tā, lai galvenās sekcijas varētu viegli nomainīt bez komplicētas regulēšanas.

1050. Kur tas ir iespējams, aprīkojumu konstruē un uzstāda tā, lai tas ir viegli pieejams pārbaudēm un apkalpošanai uz zvejas kuģa.

1051. Nodrošina piemērotu informāciju, lai veicinātu aprīkojuma pareizu lietošanu un apkalpi, ņemot vērā Organizācijas rekomendācijas.

1052. Aprīkojumu apgādā ar piemērotiem instrumentiem un rezerves daļām tā apkalpei.

1053. Radio aprīkojumu uztur tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 1030.punktā noteikto funkcionālo prasību izpildi un ievērotu aprīkojuma izpildījuma ieteiktos standartus.

1054. Zvejas kuģiem, kuri strādā jūras rajonos A1 un A2, aprīkojuma funkcionalitāti nodrošina, izmantojot aprīkojuma dublēšanu, apkopi krastā vai kvalificētu apkopi jūrā.

1055. Zvejas kuģiem, kuri strādā jūras rajonā A3, aprīkojuma funkcionalitāti nodrošina, izmantojot divas metodes — aprīkojuma dublēšanu, apkopi krastā vai kvalificētu apkopi jūrā.

1056. Administrācija var atbrīvot kuģi no prasības izmantot divas metodes un atļaut izmantot vienu metodi, ņemot vērā zvejas kuģa tipu un tā darbības veidu.

1057. Ja ir veikti visi pasākumi aprīkojuma uzturēšanai darba kārtībā, lai nodrošinātu šo noteikumu 1030.punktā noteikto funkcionālo prasību izpildi, tā aprīkojuma nepareiza darbība, kas nodrošina 1030.8.punktā noteiktos vispārējos radiosakarus, nav iemesls zvejas kuģa aizkavēšanai ostā, kurā nav pieejamas šī aprīkojuma remonta iespējas, vai tā atzīšanai par jūras nespējīgu, ja zvejas kuģis ir spējīgs veikt visas avārijas un drošības sakaru funkcijas.

 

9.1.6. Radioaprīkojumu apkalpojošais personāls

1058. Strādājot jūras rajonā A1, kapteinim vai zvejas kuģa virsniekam ir nepieciešama radiotelefonista apliecība.

1059. Strādājot jūras rajonā A2, kapteinim un vienam sardzes stūrmanim ir nepieciešama radiotelefonista apliecība vai GMDSS universālā operatora (GOC) diploms.

1060. Strādājot jūras rajonā A3, kapteinim, vecākajam stūrmanim un sardzes stūrmaņiem ir nepieciešams GMDSS universālā operatora (GOC) diploms.

1061. Personāla kvalifikāciju apliecina attiecīgas apliecības.

1062. Vienu no sardzes stūrmaņiem zvejas kuģa kapteinis norīko par atbildīgo personu radiosakaru uzturēšanai avārijas gadījumā.

1063. Uz zvejas kuģa nodrošina radiožurnālu, kurā reģistrē visus radiosakarus, kas ir svarīgi cilvēku drošībai jūrā, saskaņā ar administrācijas prasībām.

 

10. Navigācijas aprīkojums un kuģošanas drošība

1064. Ja nav noteiks citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un vairāk.

1065. Administrācija piešķir izņēmumu attiecībā uz šīs nodaļas prasībām jebkuram zvejas kuģim, ja tā nolemj, ka atbilstoši kuģošanas veidam vai kuģošanas attālumam no krasta attiecīgo prasību ievērošana nav nepieciešama.

 

10.1. Zvejas kuģa navigācijas aprīkojums

1066. Uz zvejas kuģa, kura garums ir 24 metri un lielāks, paredz:

1066.1. galveno magnētisko kompasu, izņemot šo noteikumu 1069.punktā noteikto;

1066.2. magnētisko kompasu kursa ievērošanai, izņemot gadījumu, ja kursa informācija no galvenā magnētiskā kompasa, kas noteikts šo noteikumu 1066.1.apakšpunktā, ir pieejama un skaidri saprotama stūres vīram galvenajā stūrēšanas postenī;

1066.3. piemērotus sakaru līdzekļus starp galveno magnētisko kompasu un parasto navigācijas vadības posteni saskaņā ar administrācijas noteikto;

1066.4. cik vien tas praktiski iespējams, peilēšanas iespēju 360º horizonta lokā.

1067. Katru magnētisko kompasu, kas minēts šo noteikumu 1066.punktā, pareizi noregulē un nodrošina tā atlikušās magnētiskās deviācijas tabulas vai līknes pieejamību.

1068. Kuģi apgādā ar rezerves magnētisko kompasu galvenā magnētiskā kompasa aizvietošanai, izņemot gadījumu, kad uz zvejas kuģa ir magnētiskais kompass stūrēšanas postenī, kas minēts šo noteikumu 1066.2.apakšpunktā, vai žirokompass.

1069. Ja administrācija nolemj, ka galvenais magnētiskais kompass nav nepieciešams, tā var piešķirt izņēmumu atsevišķiem zvejas kuģiem vai kuģu klasēm, ņemot vērā zvejas kuģa kuģošanas rajonu, zvejas kuģa attālināšanos no krasta vai zvejas kuģa tipu, ja zvejas kuģis ir apgādāts ar piemērotu magnētisko kompasu stūrēšanas postenī.

1070. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kuri ir būvēti pirms 1984.gada 1.septembra, apgādā ar žirokompasu, kas atbilst šo noteikumu 1071.punkta prasībām.

1071. Zvejas kuģus, kuriem ir avārijas stūrēšanas postenis, aprīko vismaz ar telefonu vai citu sakaru līdzekli, lai nodotu posteņiem informāciju par zvejas kuģa kustības virzienu. Zvejas kuģiem, kuru garumus ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1992.gada 1.februārī vai vēlāk, nodrošina vizuālu kompasa rādījumu pieejamību avārijas stūrēšanas postenī.

1072. Zvejas kuģus, kuru garums ir 35 metri vai lielāks, apgādā ar radiolokācijas iekārtu, kas darbojas 9 GHz frekvenču joslā. Zvejas kuģiem, kuru garums ir 35 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, pēc administrācijas ieskatiem var piešķirt izņēmumu attiecībā uz šo noteikumu 1084.punkta prasībām, nodrošinot zvejas kuģa aprīkojuma pilnīgu savietojamību ar meklēšanas un glābšanas radiolokācijas atbildētāju.

1073. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 35 metriem, aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošu radiolokācijas iekārtu. Kuģus ar garumu 24 metri un lielāku, kas strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, aprīko ar administrācijas prasībām atbilstošu 9 GHz radaru.

1074. Kuģus, kuri saskaņā ar šo noteikumu 1072.punktu ir aprīkoti ar 9 GHz radaru, papildus aprīko ar elektronisku mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas līdzekli 10 mērķiem (RPA) sadursmes riska noteikšanai. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti 1984.gada 1.septembrī vai vēlāk, aprīko ar automātisku radara mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas līdzekli (ARPA) sadursmes riska noteikšanai.

1075. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kuri būvēti pirms 1980.gada 25.maija, un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, kuri būvēti 1990.gada 25.maijā un vēlāk, aprīko ar eholoti.

1076. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, apgādā ar piemērotiem administrācijas atzītiem līdzekļiem dziļuma noteikšanai zem zvejas kuģa.

1077. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, kuri būvēti 1984.gada 1.septembrī vai vēlāk, apgādā ar ierīci ātruma un noietā attāluma uzrādīšanai.

1078. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, kuri būvēti pirms 1984.gada 1.septembra, un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, kuri būvēti 1984.gada 1.septembrī un vēlāk, aprīko ar indikatoriem, kas parāda stūres pagrieziena leņķi un katras dzenskrūves griešanās ātrumu, bet, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar maināma soļa dzenskrūvēm vai sānu skrūvēm, papildus parāda arī šādu dzenskrūvju soli un to darba režīmu. Visus indikatorus izvieto vienā vietā.

1079. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ja administrācija atzīst par pietiekamu un pamatotu, apgādā ar kompasu stūrēšanas postenī un peilēšanas iespēju.

1080. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri ir būvēti pēc 1984.gada 1.septembra, apgādā ar žirokompasu, kas atbilst šādām prasībām:

1080.1. nodrošina žirokompasa vai tā repitera rādītāju labu redzamību stūres vīram galvenajā stūrēšanas postenī;

1080.2. zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, cik vien tas praktiski iespējams, apgādā ar žirokompasa repiteru vai repiteriem, kurus izvieto, lai būtu iespēja peilēt 360º horizonta lokā.

1081. Ja veikti visi paredzētie pasākumi, lai uzturētu efektīvā darba kārtībā šo noteikumu 1066.–1080.punktā minētās iekārtas, iekārtu salūšana vai nepareiza darbība nav iemesls zvejas kuģa atzīšanai par jūras nespējīgu vai tā aizkavēšanai ostā, kurā remonta iespējas nav pieejamas, izņemot šo noteikumu 17.punktā noteikto.

1082. Zvejas kuģus ar garumu 75 metri un lielāku, kas būvēti pēc 2004.gada 1.janvāra, aprīko ar automātisko identifikācijas sistēmu (AIS).

1083. Visu tipu aprīkojumu, ko saskaņā ar šiem noteikumiem uzstāda uz zvejas kuģiem, apstiprina administrācija. Aprīkojumu, kas uzstādīts pirms attiecīgu aprīkojuma izpildījuma prasību pieņemšanas, var atbrīvot no pilnas atbilstības šīm prasībām saskaņā ar administrācijas ieskatiem.

1084. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, aprīko ar radiolokācijas atstarotāju, ja tie nav aprīkoti ar radaru.

1085. Zvejas kuģus aprīko ar globālās navigācijas satelītu sistēmas vai zemes radionavigācijas sistēmas uztvērēju vai citiem līdzekļiem, piemērotiem nepārtrauktai lietošanai paredzētā reisa laikā ar automātisku zvejas kuģa atrašanās vietas noteikšanu un atjaunošanu.

 

10.2. Zvejas kuģa navigācijas instrumenti un publikācijas

1086. Zvejas kuģus apgādā ar piemērotiem instrumentiem, atbilstošām un koriģētām kartēm, locijām, uguņu un zīmju sarakstiem, paziņojumiem jūrniekiem, plūdmaiņu tabulām un citām navigācijas publikācijām, kas nepieciešamas paredzētajam reisam, saskaņā ar administrācijas prasībām.

1087. Elektronisko kartogrāfisko informācijas sistēmu (Electronic Chart Display and Information System (ECDIS)) uzskata par atbilstošu šo noteikumu 1086.punkta prasībām attiecībā uz kartēm.

1088. Uz zvejas kuģa uzstāda dublējošo aprīkojumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 1086.punkta prasību izpildi, ja aprīkojuma funkcijas pilnībā vai daļēji pilda elektroniski līdzekļi.

 

10.3. Signalizācijas aprīkojums

1089. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar dienas signāllampu, kura nav atkarīga tikai no zvejas kuģa galvenā elektriskās enerģijas avota. Paredz enerģijas apgādi arī no pārnēsājamajiem akumulatoriem. Zvejas kuģus, kuri strādā ziemeļu teritoriālajā rajonā, apgādā ar meklēšanas prožektoru, kas spēj nodrošināt viena luksa apgaismojumu 750 metru attālumā.

1090. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar pilnu signālkarogu komplektu, lai nodrošinātu sakarus.

1091. Visus zvejas kuģus, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem ir aprīkoti ar radioiekārtām, apgādā ar Starptautisko signālu kodeksu. Apgādi ar šo publikāciju var noteikt jebkuram citam zvejas kuģim, kuram saskaņā ar administrācijas viedokli tas ir nepieciešams.

1092. Visus zvejas kuģus apgādā ar stūres mājā izvietotu plakātu, uz kura attēlotas starptautisko signālkarogu un Morzes ābeces zīmes un to nozīme, kā arī viena burta signālu nozīme.

1093. Visus zvejas kuģus apgādā ar piemērojama izmēra nacionālo karogu.

 

10.4. Pārredzamība no navigācijas tiltiņa

1094. Nodrošina jaunu kuģu, kuru garums ir 45 metri un lielāks, atbilstību šādām prasībām:

1094.1. jūras virsmas redzamība no zvejas kuģa vadības vietas uz priekšu no zvejas kuģa priekšgala 10º uz katru pusi nav ierobežota vairāk par diviem zvejas kuģa garumiem vai 500 metriem (izvēlas mazāko garumu) neatkarīgi no zvejas kuģa iegrimes vai galsveres;

1094.2. nepārredzamais sektors, ko rada zvejas rīki vai citi šķēršļi ārpus stūres mājas virzienā uz priekšu, kas ierobežo jūras virsmas pārredzamību no zvejas kuģa vadības vietas, nepārsniedz 10º. Kopējais nepārredzamā sektora loks nepārsniedz 20º. Pārredzamos sektorus starp nepārredzamiem sektoriem nodrošina vismaz piecu grādu lokā. Noteiktajā lokā katrs nepārredzamais sektors nepārsniedz piecus grādus;

1094.3. stūres mājas priekšējo iluminatoru apakšējās malas augstumu nosaka pēc iespējas mazāku. Iluminatoru apakšējā mala nav šķērslis redzamībai uz priekšu;

1094.4. stūres mājas priekšējo iluminatoru augšējās malas augstumu nosaka tādu, lai nodrošinātu horizonta redzamību uz priekšu personai ar acu augstumu 1800 mm virs stūres mājas klāja vietā, no kuras vada kuģi. Ja administrācija atzīst, ka 1800 mm augstums virs stūres mājas klāja nav nepieciešams un ir nepraktisks, to var samazināt, bet ne zemāk par 1600 mm virs stūres mājas klāja;

1094.5. horizontālo redzamības loku no zvejas kuģa vadības vietas nosaka ne mazāku par 225  virzienā tieši uz priekšu un līdz 22,5  uz aizmuguri no dvarsa katrā zvejas kuģa pusē;

1094.6. horizontālo redzamības loku no stūres mājas spārniem nosaka ne mazāku par 225  (vismaz 45  no pretējā bortā priekšgala līdz 180   uz tā paša borta aizmuguri);

1094.7. horizontālo redzamības loku no galvenā stūrēšanas posteņa nosaka no virziena tieši uz priekšu ne mazāk par 60  uz katru zvejas kuģa pusi;

1094.8. nodrošina zvejas kuģa sāna pārredzamību no stūres mājas spārna.

1095. Nodrošina, lai stūres mājas logi atbilstu šādām prasībām:

1095.1. stūres mājas logu karkass ir pēc iespējas mazāks, un tas neatrodas tieši pretī darba stacijai;

1095.2. lai samazinātu atstarošanos, stūres mājas priekšējie logi ir izvietoti slīpi pret vertikāli ar augšējo malu uz āru leņķī, ne mazākā par 10º un ne lielākā par 25º;

1095.3. logi ir polarizēti vai tonēti;

1095.4. vismaz divi stūres mājas priekšējie logi un, atkarībā no stūres mājas formas, papildu logi ir skaidri caurredzami neatkarīgi no laikapstākļiem.

1096. Uz esošiem zvejas kuģiem, cik vien tas iespējams, ievēro šo noteikumu 1094.punkta prasības. Konstruktīvas izmaiņas vai papildu aprīkojumu nepieprasa.

1097. Uz netradicionālas konstrukcijas zvejas kuģiem, uz kuriem, pēc administrācijas uzskatiem, nav iespējams nodrošināt atbilstību šīs apakšnodaļas prasībām, veic pasākumus, lai sasniegtu tādu pārredzamības pakāpi, kas ir pēc iespējas tuvāka noteiktajai.

 

11. Dzīvojamās telpas

1098. Šī nodaļa attiecas uz jauniem zvejas kuģiem ar garumu 15 metri un lielāku. 1194.punkta prasības par gaisa kondicionēšanas sistēmām attiecas uz visiem zvejas kuģiem.

1099. Šīs nodaļas noteikumu atvieglojumi tiek piemēroti tikai ar administrācijas atļauju, ja zivsaimniecības organizācijas pierāda, ka citi ekvivalenti pasākumi nodrošina, ka apstākļi uz zvejas kuģa nepasliktinās.

1100. Zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, administrācija piemēro atvieglojumus no šīs nodaļas noteikumiem, ņemot vērā apstākļus uz konkrēta zvejas kuģa.

1101. Uz zvejas kuģiem, kas atrodas jūrā mazāk par 36 stundām un kuru apkalpes nedzīvo uz zvejas kuģa tā atrašanās laikā ostā, administrācija var atvieglot šo noteikumu 11.6., 11.7. un 11.8.apakšnodaļas prasības. Uz šādiem zvejas kuģiem nodrošina sanitārās iekārtas, nodrošina apgādi un iespēju uzglabāt produktus, kā arī iespēju sagatavot un ieturēt maltītes, kā arī nodrošina atpūtas telpas ar iespējām atgulties.

1102. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un vairāk administrācija var atvieglot šo noteikumu 11.3., 11.4., 11.5., 11.6., 11.8. un 11.9.apakšnodaļas prasības katram zvejas kuģim individuāli, ņemot vērā īpašos apstākļus uz kuģa.

 

11.1. Atzīšana un inspekcijas (apskates)

1103. Jauno kuģu rasējumus, informāciju par apkalpošanas telpām un aprīkojumu, paredzamo bruto tilpību, apkalpes locekļu skaitu un to sadalījumu pēc amatiem iesniedz administrācijai apstiprināšanai. Rasējumos ir redzams dzīvojamo telpu izvietojums, izmēri un iekārtojums, telpu izmantošana, apkures, ventilācijas iekārtojums un izejas.

1104. Atbilstošus rasējumus un informāciju administrācijai iesniedz pirms dzīvojamo telpu pārbūves un izmaiņu veikšanas tajās uz esošajiem zvejas kuģiem.

1105. Dzīvojamo telpu apskati veic pirms zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā.

1106. Atkarībā no apstākļiem pilnu vai daļēju apskati uz zvejas kuģiem veic pēc ievērojamām pārmaiņām dzīvojamajās un apkalpošanas telpās.

1107. Administrācija vai atzīta organizācija, ko pilnvarojusi administrācija, ir tiesīga jebkurā laikā veikt inspekciju dzīvojamajās un apkalpošanas telpās bez iepriekšēja brīdinājuma.

 

11.2. Materiālu izvietošana

1108. Dzīvojamās telpās neizvieto indīgas, viegli uzliesmojošas vai smirdošas vielas.

1109. Dzīvojamās telpās nenovieto mantas, kas nav zvejas kuģa komandas īpašums. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, ir atļauts ierīkot ar dzīvojamām telpām saistītu nodalījumu, kurā uzglabāt zvejas kuģa aprīkojumu, izņemot šo noteikumu 1108.punktā noteikto, ja tas nerada briesmas vai neērtības zvejas kuģa komandai.

1110. Dzīvojamo telpu, koridoru un kambīzes sienas un griestus krāso gaišos toņos. Nedrīkst izmantot nenoturīgas krāsas, kas ir noberžamas no krāsotās virsmas, tām pieskaroties.

 

11.3. Izvietojums un konstrukcija

1111. Dzīvojamās telpas izvieto zem klāja, vai arī konstruktīvi pietiekami izturīgās virsbūvēs. Nodrošina pietiekamu aizsardzību pret jūras un slikta laika apstākļu ietekmi, izolāciju pret karstumu, aukstumu un troksni.

1112. Dzīvojamās telpas neizvieto priekšgalā pirms triecienstarpsienas. Tas attiecas uz telpām gan virs, gan zem darba klāja.

1113. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku dzīvojamās telpas neizvieto zemāk par klāju, kas ir zem darba klāja. Guļamtelpas pēc iespējas izvieto zvejas kuģa vidusdaļā vai pakaļgalā.

1114. Nav atļauts no guļamtelpām vai ēdamtelpām ierīkot tiešu ieeju koplietošanas tualetēs, dušās, mašīntelpās, kravas telpās, krāsu noliktavās, žāvētavās un citās tamlīdzīgās telpās.

1115. Ja no viena un tā paša koridora ir ieeja guļamtelpās un mašīntelpā, mašīntelpas durvis izgatavo no tērauda un aprīko ar mehānismu, kas tās pastāvīgi tur aizvērtā stāvoklī.

1116. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku atsevišķi no guļamtelpām iekārto ērti pieejamu, pienācīgi ventilējamu ģērbtuvi zvejnieku aizsargtērpu uzglabāšanai un žāvēšanai.

1117. Ja iespējams, paredz līdzekļus, lai aizsargātu nesmēķētājus no tabakas dūmu iedarbības.

1118. Koridori, kas tiek izmantoti nokļūšanai dzīvojamajās telpās, ir vismaz 90 cm plati, mērot starp sienām.

1119. Uz koridoru sienām atļauts izvietot ugunsdzēsības signalizācijas kārbas, ventilācijas kanālus, kabeļus un tamlīdzīgu aprīkojumu, ja tas netraucē cilvēku pārvietošanos. Nevienā koridora punktā brīvais platums nav mazāks par 60 cm.

1120. Ja koridoru izmanto tikai 1 vai 2 cilvēki, atļauts samazināt tā platumu līdz 60 cm.

1121. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 60 metri un vairāk, koridori, kas beidzas ar strupceļu, nav garāki par septiņiem metriem, bet uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 60 metriem, koridori nav garāki par 2,5 metriem un lielāki par 5,0 m^2..

1122. Durvis uz jauniem zvejas kuģiem atbilst šādiem nosacījumiem:

1122.1. visas durvis no atklāta klāja uz lazaretēm ir ar brīvu platumu vismaz 750 mm;

1122.2. durvis, kas nodrošina pieeju kāpņu telpām vai evakuācijas ceļiem, ir ar brīvu platumu vismaz 700 mm;

1122.3. durvis, kas nodrošina pieeju sabiedriskajām telpām un kajītēm, ir ar brīvu platumu 650 mm;

1122.4. durvis uz tualetēm un dušām ir ar brīvu platumu vismaz 600 mm;

1122.5. durvju aiļu augstums no klāja pārseguma līdz augšējā rāmja apakšējai malai ir 1,88 metri.

1123. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, administrācija var atļaut atkāpes no noteiktajiem durvju platumiem, ņemot vērā zvejas kuģa izmērus un ekspluatācijas apstākļus.

1124. Visus koridorus un kāpnes dzīvojamajās telpās, un kuri ved uz tām, aprīko ar atbilstošiem rokturiem, ja iespējams, abās pusēs.

1125. No dzīvojamām telpām nodrošina vismaz divas izejas, kas izvietotas viena no otras, cik tālu vien iespējams. Viena no izejām var būt avārijas izeja caur lūku (durvīm) vai iluminatoru (logu).

1126.  Nodrošina, lai avārijas izeja atbilstu šādām prasībām:

1126.1. brīvā atvere lūkai vai durvīm ir vismaz 600 x 600 mm;

1126.2. lūka vai durvis ir atveramas no iekšpuses bez atslēgu vai instrumentu palīdzības;

1126.3. ja par avārijas izeju izmanto iluminatoru vai logu, iluminatora brīvo atveri paredz vismaz 450 mm diametrā, loga atveres īsāko malu paredz vismaz 450 mm;

1126.4. ja ceļš uz avārijas izeju ved caur atsevišķām telpām, šo telpu durvis nav aizslēdzamas, ja vien tās nav aprīkotas ar speciāliem izsitamiem pildiņiem;

1126.5. lai atvieglotu izkļūšanu caur avārijas izeju, uzstāda atbilstošas kāpnes, pakāpienus un rokturus;

1126.6. uz visiem izejas elementiem ir marķējums “Avārijas izeja”.

1127. Ja no radiotelpas nav tiešas izejas uz atklāto klāju, radiotelpu aprīko ar divām izejām. Viena no tām var būt iluminators vai logs, kas atbilst šo noteikumu 1126.punkta prasībām.

1128. Dzīvojamo telpu ārsienas un starpsienas, kas atdala dzīvojamās telpas no koplietošanas tualetēm, mazgāšanās telpām, mašīntelpām, kravas telpām, noliktavām, krāsu glabātavām, žāvētavām vai citām līdzīgām telpām, izgatavo no tērauda vai cita piemērota materiāla un paredz, ka tās ir ūdens un gāzu necaurlaidīgas.

1129. Ja tērauda klāji vai starpsienas norobežo dzīvojamās telpas no degvielas cisternām, klājus un starpsienas projektē ar vismaz 40 mm biezu pārklājumu no degtnespējīga materiāla. Dzīvojamās telpās neierīko līdlūkas vai citas atveres, kas ved uz degvielas tankiem.

1130. Ja caur dzīvojamām telpām velk enkurķēdes, tās ievieto atbilstoša izmēra ūdensnecaurlaidīgās caurulēs vai kastēs, kuras ir pienācīgi izolētas.

1131. Apkalpes dzīvojamajās telpās grīdas projektē no piemērota materiāla un piemērotas konstrukcijas, izturīgas pret mitrumu un viegli uzkopjamas.

1132. Uzstāda atbilstoša izmēra notekas.

1133. Izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai nepieļautu kukaiņu iekļūšanu dzīvojamās telpās.

1134. Ārsienas, klājus un citas konstrukcijas, kas norobežo dzīvojamās telpas, izolē ar vismaz 50 mm biezu, atzītu, degtnespējīgu izolācijas materiālu. Starpsienas starp dzīvojamām telpām un mašīntelpām vai kravas telpām uz zvejas kuģiem ar tērauda korpusu izgatavo no tērauda. Uz koka zvejas kuģiem šīs starpsienas izgatavo no 60 mm bieza koka un pārklāj ar izolācijas plāksnēm.

1135. Dzīvojamās telpās karstā ūdens un tvaika caurules nosedz tā, lai nevarētu gūt apdegumus, tām nejauši pieskaroties. Ja dzīvojamās telpas vai uz tām vedošie koridori atrodas līdzās kambīzei, mašīntelpai vai citai telpai, kurā temperatūra ir daudz augstāka, starpsienas izolē ar atzītu, degtnespējīgu izolācijas materiālu.

1136. Neizmanto azbestu saturošus izolācijas materiālus.

 

11.4. Apgaismojums un apkure

1137. Visas dzīvojamās telpas nodrošina ar pietiekamu apgaismojumu. Paredz tādu dabīgā apgaismojuma intensitāti, lai skaidrā dienā cilvēks ar normālu redzi jebkurā dzīvojamās telpas vietā varētu lasīt avīzi. Ja nav iespējams nodrošināt pietiekamu dabīgo apgaismojumu, iekārto ekvivalentas intensitātes mākslīgo apgaismojumu.

1138. Apkalpes dzīvojamajās telpās ierīko elektrisko apgaismojumu. Ja uz zvejas kuģa nav divu neatkarīgu elektroenerģijas avotu apgaismojumam, avārijas apgaismojumam izmanto piemērotus bateriju lukturus.

1139. Neatkarīgie elektriskās enerģijas avoti ir vai nu zvejas kuģa normālā eletroenerģijas piegādes sistēma vai rezerves un avārijas enerģijas avots, kas noteikts šo noteikumu 4.3.2.apakšnodaļā. Tā kā avārijas elektroapgādes avots ir atdalīts no normālās elektroapgādes sistēmas, nav svarīgs palīgdzinēju skaits, kas iekļauts kopējā zvejas kuģa elektroapgādes sistēmā. Atdalīts kontūrs netiek prasīts avārijas apgaismojumam dzīvojamajās telpās.

1140. Guļamtelpās pie katras kojas lasīšanai iekārto lampu ar slēdzi.

1141. Dzīvojamās telpās par pietiekamu uzskatāma šāda mākslīgā apgaismojuma intensitāte:

1141.1. guļamtelpās:

1141.1.1. vispārējais apgaismojums — 50 luksi;

1141.1.2. apgaismojums uz galdiem lasīšanai un rakstīšanai — 200 luksi;

1141.2. ēdamtelpās un atpūtas telpās:

1141.2.1. vispārējais apgaismojums — 50 luksi;

1141.2.2. apgaismojums uz galdiem — 150 luksi;

1141.2.3. apgaismojums uz galdiem lasīšanai, rakstīšanai, spēlēm — 200 luksi;

1141.3. sanitārajās telpās:

1141.3.1. vispārējais apgaismojums — 50 luksi;

1141.3.2. apgaismojums pie spoguļiem — 200 luksi;

1141.4. koridoros un kāpņu telpās vispārējais apgaismojums — 50 luksi;

1141.5. izolatorā darba gaisma virs kojas — 200 luksi.

1142. Uz visiem zvejas kuģiem dzīvojamās telpas aprīko ar atbilstošu apkures sistēmu.

1143. Ja zvejas kuģis strādā apstākļos, kad ir nepieciešama apkure, nodrošina apkures sistēmas darbību. Paredz pietiekamu apkures jaudu, lai uzturētu telpās vismaz 20 ^oC temperatūru jebkuros zvejas kuģa ekspluatācijas apstākļos.

1144. Uz zvejas kuģiem apkurei neizmanto atklātu uguni.

1145. Izmanto elektriskos sildītājus, kas ir piemēroti nepārtrauktam darbam.

1146. Radiatorus un citas sildāmierīces apgādā ar attiecīgiem vairogiem un izvieto tā, lai tās neradītu briesmas vai neērtības.

 

11.5. Ventilācija

1147. Dzīvojamās telpās nodrošina pieplūdes un izplūdes ventilāciju visos ekspluatācijas apstākļos arī tad, ja durvis, iluminatori, lūkas vai citas atveres ir slēgtas.

1148. Ventilācijas atveres pieplūdes un izplūdes ventilācijai izvieto tā, lai telpa tiktu labi izvēdināta. Pieplūdes atveres izvieto tā, lai nebūtu iespējama kaitīgu gāzu ieplūde telpās.

1149. Ventilācijas atveres neizvieto virs kojām vai to tiešā tuvumā.

1150. Telpas, kuras ir paredzētas uzliesmojošu, kodīgu vai smirdošu vielu uzglabāšanai, vēdina atsevišķi no kopējās ventilācijas sistēmas.

1151. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa izplūdi no telpām nodrošina caur vārstiem durvīs vai starpsienās uz koridoriem, no kuriem nodrošina izplūdi atmosfērā.

1152. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju guļamtelpās gan pieplūdes, gan izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm² uz katru personu, kam šī telpa ir domāta, taču ne mazāka par 30 cm².

1153. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju ēdamtelpās pieplūdes un izplūdes kanālu šķērsgriezuma laukums ir vismaz 7,5 cm² uz katru personu, kam šī telpa ir domāta.

1154. Uz zvejas kuģiem ar dabīgo ventilāciju gaisa kanālus iekārto, cik vien iespējams īsus, ar minimāli iespējamo līkumu skaitu.

1155. Uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un lielāku ventilācija ir mehāniska.

1156. Mehāniskās ventilācijas ražība ir tāda, lai katrā telpā nodrošinātu seškārtīgu gaisa apmaiņu stundā.

1157. Paredz regulējamu ventilācijas sistēmu.

1158. Pieplūdes un izplūdes gaisa kanālus veido pietiekami lielus, lai gaisa ātrums tajos nepārsniegtu sešus metrus sekundē.

1159. Gaisa izplūdi var novirzīt uz koridoriem vai tieši atmosfērā.

1160. Ja tualetēm un dušu telpām ir paredzēta atsevišķa mehāniskā ventilācijas sistēma, dzīvojamo telpu ventilācijas sistēmā ir pieļaujama līdz 50 % gaisa recirkulācija.

1161. Zvejas kuģa ekspluatācijas laikā nodrošina nepārtrauktu ventilācijas sistēmu darbību.

1162. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu ventilācijas sistēmu uzturēt darba kārtībā.

1163. Zvejas kuģus, kuri strādā uz dienvidiem no 48^o ziemeļu platuma, aprīko gan ar dabīgo, gan mehānisko ventilāciju.

1164. Zvejas kuģus ar garumu 45 metri un lielāku, kuri strādā uz dienvidiem no 48^o ziemeļu platuma, aprīko ar gaisa kondicionēšanas sistēmu guļamtelpās, lazaretē, ēdamtelpās, atpūtas telpās, dienesta telpās, radiotelpā un mehānismu centrālajā vadības pultī.

1165. Gaisa kondicionēšanas sistēma var būt centrāla vai arī kombinēta no vairākām atsevišķām sistēmām. Tai nodrošina tādu jaudu, lai 35 °C temperatūrā, ja relatīvais mitrums ārpusē ir 70 %, iekštelpās nodrošinātu temperatūru ne augstāku par 29 °C un relatīvo mitrumu ne lielāku par 50 %. Atkārtoti var izmantot ne vairāk kā 50 % gaisa.

1166. Sistēma ir spējīga saglabāt iekštelpās 24 °C temperatūru un 50 % relatīvo mitrumu, ņemot vērā šo noteikumu 1156. un 1160.punkta prasības, ja ārpusē relatīvais mitrums ir 80 % un temperatūrā 28 °C.

1167. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas aprīko ar attiecīgiem filtriem gaisa iesūkšanas vietās. Tās īpaši projektē darbam jūras apstākļos, un tās nedrīkst radīt troksni vai vibrāciju, kas radītu neērtības.

1168. Nodrošina gaisa kondicionēšanas sistēmas nepārtrauktu darbu, kad kuģi ekspluatē šo noteikumu 1164.punktā noteiktajā kuģošanas rajonā. Kuģi nodrošina ar nepieciešamajām rezerves daļām, lai varētu gaisa kondicionēšanas sistēmu uzturēt darba kārtībā.

1169. Minimālais nepieciešamo rezerves daļu apjoms ir šāds:

1169.1. rezerves motors katram ventilācijas sistēmā izmantotajam motora tipam;

1169.2. gultņu komplekts katram ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmā izmantotajam motora tipam un gultņu komplekts ventilatoram, ja motors to darbina ar dzensiksnas palīdzību;

1169.3. 100 % gaisa filtru komplekts;

1169.4. visu izmantoto tipu ķīļsiksnas;

1169.5. rezerves daļu kārba ar speciālo instrumentu, sīkām rezerves daļām un gumijas gredzeniem.

1170. Ierīko atsevišķu ventilāciju no tualetēm un dušas telpām ar izvadu atmosfērā.

1171. Uz zvejas kuģiem ar garumu 45 metri un vairāk tualetēs un dušās ierīko speciālu vilkmes ventilāciju ar tiešu izvadu atmosfērā. Vilkmes ventilāciju paredz ar jaudu — desmitkārtīga gaisa apmaiņa stundā. Gaisa padevi uz tualetēm un dušām nodrošina ar atvērumiem zem durvīm no blakus esošajām guļamtelpām vai koridoriem.

1172. Ja tā nav mehāniskā ventilācija, tās kanālu ārpusē aprīko ar vāku.

1173. Ja kambīzē ir uzstādīta plīts ēdiena gatavošanai, virs tās uzstāda tvaiku nosūcēju ar izvadu atmosfērā.

1174. Lazaretes ventilāciju iekārto tā, lai gaiss no tās nenonāktu citās dzīvojamās telpās. Durvīs no lazaretes uz koridoru, pa kuru var nokļūt pārējās dzīvojamās telpās, neierīko ventilācijas atveres.

 

11.6. Guļamtelpas

1175. Guļamtelpas būvē un aprīko tā, lai būtu viegli tās uzturēt tīras un lai tās sniegtu atbilstošu komforta līmeni.

1176. Cilvēku skaits vienā guļamtelpā nepārsniedz:

1176.1. virsniekiem — vienu cilvēku;

1176.2. ierindas jūrniekiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, — četrus cilvēkus;

1176.3. ierindas jūrniekiem uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, — divus cilvēkus.

1177. Uz guļamtelpu durvīm nodrošina marķējumu ar norādi, kādam cilvēku skaitam un kam telpa ir paredzēta.

1178. Katram cilvēkam, kuram ir domāta guļamtelpa, paredz vismaz šādu brīvās telpas platību, neskaitot laukumus zem un virs kojām, skapjiem un citām stacionāri uzstādītām mēbelēm:

1178.1. uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un mazāku — 0,75 m²;

1178.2. uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku — 1,0 m².

1179. Brīvo griestu augstumu dzīvojamās telpās un koridoros paredz vismaz 1,98 metrus.

1180. Katram apkalpes loceklim paredz atsevišķu koju.

1181. Kojas izvieto tā, lai nevienam komandas loceklim nebūtu jārāpjas pāri iepriekšējai kojai, lai nokļūtu savā.

1182. Vienu virs otras neizvieto vairāk kā divas kojas.

1183. Ja kojas izvieto vienu virs otras, apakšējā koja nav zemāk kā 30 cm virs grīdas, bet augšējo izvieto apmēram vidū starp apakšējo koju un griestiem.

1184. Kojas iekšējie izmēri nav mazāki par 1,98 m x 0,68 m. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, pieļaujams izmērs 1,98 m x 0,58 m. Īpašos gadījumos ir pieļaujams, ka kojas platums vienā tās galā ir nedaudz mazāks.

1185. Katru koju un tās aprīkojumu izgatavo no atbilstoša materiāla. Kojas karkasu un malas izgatavo no atzīta materiāla — cieta, gluda, noturīga pret rūsēšanu, kaitēkļiem un parazītiem. Katru koju apgādā ar atzīta materiāla matraci. Matrača pildījumam neizmanto materiālu, kas nav noturīgs pret parazītiem. Ja kojas izvieto vienu virs otras, zem augšējās kojas ierīko putekļu necaurlaidīgu pamatni no koka, audekla, brezenta vai cita piemērota materiāla.

1186. Guļamtelpās iekārto aizveramus drēbju skapjus, kuros ir piederumi drēbju pakāršanai. Iekārto arī skapi ar atvilktnēm, ar atvilktnes tilpumu vismaz 0,056 m³ uz katru cilvēku, kuram paredzēta telpa.

1187. Katrā guļamtelpā uzstāda galdu un paredz cilvēku skaitam atbilstošu krēslu daudzumu.

1188. Mēbeles izgatavo no piemērota materiāla.

1189. Guļamtelpu iluminatorus aprīko ar aizkariem.

1190. Guļamtelpu vai tualeti aprīko ar spoguli, grāmatu plauktu un pietiekamu daudzumu drēbju pakaramo. Katram cilvēkam paredz nelielu plauktiņu tualetes piederumiem.

 

11.7. Ēdamtelpas, kambīze, produktu noliktavas

1191. Uz zvejas kuģa, kura apkalpe ir četri cilvēki vai vairāk, ēdamtelpu atdala no guļamtelpas.

1192. Ēdamtelpas ierīko pietiekami lielas un aprīko ar pietiekamu galdu un krēslu skaitu tam cilvēku daudzumam, kas vienlaicīgi varētu tur atrasties.

1193. Ja ēdamtelpa un kambīze ir atdalītas, tās ierīko iespējami tuvu vienu otrai.

1194. Mēbeles ēdamtelpās izgatavo no piemērota materiāla. Galdu virsmas un sēdekļus izgatavo no materiāla, kas ir izturīgs pret mitrumu un ko viegli uzturēt tīru.

1195. Kambīzi atdala no guļamtelpām.

1196. Kambīzi ierīko pietiekami lielu un tajā iekārto labu apgaismojumu, ventilāciju un notekas atbilstoši šo noteikumu 1217.punkta prasībām.

1197. Kambīzi aprīko ar iekārtām ēdiena pagatavošanai, ar trauku skapjiem un plauktiem pietiekamā daudzumā un ar nerūsoša materiāla izlietnēm. Ierīko dzeramā ūdens padevi pa cauruļvadiem no attiecīgām cisternām. Ja nav paredzēta karstā ūdens padeve, uzstāda ierīces ūdens sildīšanai.

1198. Ierīko pietiekami lielas, sausas, vēsas un labi ventilējamas produktu noliktavas. Uz zvejas kuģiem ar garumu 24 metri un lielāku uzstāda ledusskapjus vai citas saldēšanas ierīces produktu glabāšanai zemās temperatūrās.

1199. Stacionārās dzeramā ūdens cisternas ar bufertankiem norobežo no cisternām, kas paredzētas citiem šķidrumiem. Atļauts neierīkot bufertanku starp dzeramā ūdens cisternām un cisternām, kurās ir jūras ūdens. Lai dzeramā ūdens cisternas varētu pārbaudīt no ārpuses un iekšpuses, ierīko līdlūkas. Ja cisterna ir pārāk maza, lai varētu tajā iekļūt, nodrošina pietiekamu skaitu lūku cisternas tīrīšanai. Līdlūku un tīrīšanas lūku vākus nostiprina uz vismaz 50 mm augstām apmalēm. Uz vākiem paredz marķējumu “Dzeramais ūdens”.

1200. Visas cisternu tērauda daļas savieno tikai metinot. Visas cisternu iekšējās virsmas pārklāj ar administrācijas atzītu pārklājumu.

1201. Citu zvejas kuģa sistēmu cauruļvadi šķērso dzeramā ūdens cisternas tikai tad, ja tie ir izvietoti īpašā šahtā, kuras sienu biezums ir vienāds ar cisternas sienu biezumu.

1202. Cisternas iztukšo ar sūkni, ūdeni izsūcot no cisternas zemākā punkta, vai arī caur noteku. Dzeramā ūdens cisternu noteku aizgriežņus izgatavo citāda izmēra, nekā citām cisternām, lai tos nevarētu sajaukt ar citu sistēmu noteku aizgriežņiem.

1203. Dzeramā ūdens cisternu iepildīšanas caurules, kas paredzētas cisternu piepildīšanai no krasta, ierīko, izvirzot tās 400 mm virs klāja. Šo cauruļu vākus ierīko noslēdzamus ar atslēgu un uz tiem paredz marķējumu “Dzeramais ūdens”. Uz maziem zvejas kuģiem, ja to prasa īpaši apstākļi, ir pieļaujams, ka iepildes cauruļu galus iekārto zemāk. Dzeramā ūdens cisternas aprīko ar atzīta tipa mērāmām caurulēm.

1204. Paredz tādu mērāmo cauruļu konstrukciju, kas nepieļauj netīrumu iekļūšanu cisternā. Tās iekārto noslēdzamas ar atslēgu un paredz marķējumu “Dzeramais ūdens”.

1205. Dzeramā ūdens cisternas aprīko vismaz ar divām gaisa caurulēm, kurās uzstāda filtrējošus tīklus.

1206. Dzeramā ūdens sistēma nedrīkst būt savienota ar citām zvejas kuģa sistēmām. To izgatavo no atzītiem materiāliem, ievērojot šādus nosacījumus:

1206.1. caurules, kuras var sasalt, attiecīgi izolē;

1206.2. izmanto centrbēdzes tipa, membrānas tipa vai cita atbilstoša tipa sūkņus. Nedrīkst izmantot sūkņus, kuru darbībai nepieciešama tādu sūkņa daļu eļļošana, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni;

1206.3. cauruļvadi nedrīkst šķērsot cisternas, kas paredzētas citiem šķidrumiem, izņemot jūras ūdeni;

1206.4. var ierīkot tikai atzīta tipa dezinfekcijas aprīkojumu, ja tāds ir paredzēts.

1207. Uzstāda tikai atzīta tipa dzeramā ūdens ģeneratoru, ja tādu ir paredzēts uzstādīt. Atveres jūras ūdens ņemšanai dzeramā ūdens ģeneratoram izvieto tā, lai to tuvumā nebūtu zvejas kuģa citu sistēmu izplūdes atveres.

1208. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, uzrādot kuģi kārtējai apskatei, veic dzeramā ūdens bakterioloģisko analīzi.

1209. Ūdens paraugus, no kuriem vismaz vienu ņem kambīzē, ņem un analīzes veic valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” karantīnas speciālisti.

1210. Analīžu rezultātus iesniedz administrācijā.

1211. Kuģošanas dokumentus izsniedz tikai tad, ja analīžu rezultāti norāda, ka dzeramais ūdens ir derīgs lietošanai.

 

11.8. Sanitārās telpas

1212. Uz zvejas kuģa ierīko dušas ar karstu un aukstu ūdeni, izlietnes roku mazgāšanai un tualetes. Šajās telpās nodrošina labu ventilāciju.

1213. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, iekārto vismaz vienu tualeti uz katriem astoņiem cilvēkiem.

1214. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz šādas sanitārā aprīkojuma normas, neskaitot apkalpes locekļus, kuri ir izvietoti atsevišķās kajītēs ar tur iekārtotu dušu un tualeti:

1214.1. viena vanna un/vai duša uz katriem astoņiem cilvēkiem;

1214.2. viena tualete uz katriem sešiem cilvēkiem;

1214.3. viena izlietne uz katriem četriem cilvēkiem.

1215. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti stūres mājas tiešā tuvumā. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 85 metri un lielāks, ierīko atsevišķu papildu tualeti mašīntelpas tiešā tuvumā.

1216. Tualetes un dušas telpas ierīko atbilstoši šādām prasībām:

1216.1. ierīko tikai skalojamas tualetes;

1216.2. katrā atsevišķā tualetes telpā ierīko izlietni roku mazgāšanai;

1216.3. ierīko karstā un aukstā ūdens padevi katrai atsevišķai dušai vai roku mazgāšanas izlietnei;

1216.4. iekārto pietiekami lielas izlietnes, dušas telpas vai kabīnes, un tās izgatavo no atbilstoša materiāla;

1216.5. grīdu izgatavo no piemērota materiāla un aprīko ar atbilstošām notekām;

1216.6. starpsienas izgatavo no piemērota materiāla un nodrošina to ūdensnecaurlaidību vismaz 300 mm augstumā virs grīdas;

1216.7. tualetes izvieto tā, lai tās būtu ērti sasniedzamas no guļamtelpām un dušām, bet būtu atdalītas no tām. Ieeja tualetē nedrīkst būt tieši no guļamtelpas, kas paredzēta vairāk nekā vienam cilvēkam, vai no citām telpām, izņemot koridorus;

1216.8. durvis uz tualetēm un dušu telpām ierīko noslēdzamas.

1217. Ierīko pietiekami lielas tādas konstrukcijas grīdas notekas, lai nerastos aizdambējumi un lai tās būtu viegli uzturēt tīras. Notekas neizvada caur dzeramā ūdens tankiem. Ja notekas ierīko caur kambīzi, ēdamtelpām vai guļamtelpām, tās pienācīgi izolē un nosedz.

1218. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, paredz piemērotas iekārtas drēbju mazgāšanai un žāvēšanai. To jaudas nosaka, ņemot vērā zvejas kuģa apkalpes skaitu un reisu ilgumu.

1219. Ja nav praktiski iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju mazgāšanai, mazgāšanas iekārtu var izvietot dušu telpās.

1220. Uzstāda aprīkojumu drēbju žāvēšanai, un to izvieto labi apsildāmā un ventilējamā telpā, atsevišķi no guļamtelpām un ēdamtelpām.

1221. Ja nav iespējams ierīkot atsevišķu telpu drēbju žāvēšanai, var izmantot šo noteikumu 1116.punktā norādīto telpu.

 

11.9. Lazaretes un izolatori

1222. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, iekārto atsevišķu izolatoru ar divām gultām, bet, ja zvejas kuģa apkalpē ir 18 cilvēki vai mazāk, pietiek ar vienu gultu.

1223. Ja uz zvejas kuģa katram apkalpes loceklim ir paredzēta atsevišķa kajīte ar atsevišķu tualeti, izolatora vietā ir ierīkota atsevišķa procedūru telpa, neatkarīgi no apkalpes locekļu skaita. Šo telpu atbilstoši aprīko ar vannu un izlietni roku mazgāšanai, no tās iekārto tiešu ieeju tualetē.

1224. Izolatoru vai procedūru telpu izvieto piemērotā vietā, kur trokšņa un vibrāciju ietekme ir minimāla un slimā persona varētu justies iespējami komfortabli jebkuros laikapstākļos.

1225. Iekārto vismaz 750 mm platas durvis no ārējā klāja uz izolatoru, lai būtu iespējams ienest cilvēku uz nestuvēm.

1226. Gultu vai gultas novieto tā, lai pie tām būtu brīva pieeja no abiem sāniem un gala.

1227. Pie katras gultas iekārto zvana pogu.

1228. Tieši blakus izolatoram paredz mazgājamo telpu ar tualeti un izlietni roku mazgāšanai. No izolatora iekārto tiešu ieeju mazgājamajā telpā. Papildus mazgājamajā telpā vai izolatorā ierīko vismaz 1500 mm garu vannu ar nepieciešamo aprīkojumu.

1229. Izolatoram vai procedūru telpai paredz platību vismaz 6,5 m².

1230. Izolatoru vai procedūru telpu attiecīgi marķē un izmanto tikai paredzētajiem mērķiem.

1231. Uz zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, nodrošina piemērota tipa nestuves.

 

12. Piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršana

1232. Šīs nodaļas prasības attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks.

 

12.1. Notekūdeņu novadīšana

1233. Notekūdeņu novadīšana jūrā ir aizliegta, izņemot šādus gadījumus:

1233.1. zvejas kuģis nopludina frakcionētus un dezinficētus notekūdeņus, lietojot administrācijas apstiprinātu iekārtu, trīs jūras jūdžu vai lielākā attālumā no tuvākās sauszemes, vai nefrakcionētus un nedezinficētus notekūdeņus 12 jūras jūdžu vai lielākā attālumā no tuvākās sauszemes. Notekūdeņus, kas uzkrāti uzkrāšanas tvertnē, nenopludina uzreiz, bet mērenā plūsmā, zvejas kuģim esot gaitā ar ātrumu vismaz četri mezgli;

1233.2. zvejas kuģa aprīkojumā ir administrācijas apstiprināta notekūdeņu attīrīšanas iekārta;

1233.3. zvejas kuģa dokumentos atzīmēti attīrīšanas iekārtas pārbaudes rezultāti;

1233.4. novadītie attīrītie notekūdeņi nerada apkārtējā ūdenī redzamas peldošas cietās daļiņas un nemaina apkārtējā ūdens krāsu.

1234. Ja notekūdeņi ir sajaukti ar atkritumiem vai notekūdeni, kam ir atšķirīgas izplūdes prasības, pielieto stingrāko no abiem ierobežojumiem.

1235. Šīs apakšnodaļas prasības piemēro arī tiem ārvalstu zvejas kuģiem ar Helsinku konvencijas līgumslēdzējas puses karogu, kuri notekūdeņu novadīšanas brīdī atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos.

1236. Šo noteikumu 1233. un 1234.punkta prasības nepiemēro, ja:

1236.1. notekūdeņu novadīšanu no zvejas kuģa veic zvejas kuģa un uz tā esošo cilvēku drošības nolūkā vai dzīvības glābšanai uz jūras;

1236.2. notekūdeņu novadīšana notiek zvejas kuģa vai tā aprīkojuma bojājuma dēļ, ja pirms un pēc bojājuma veikti visi nepieciešamie piesardzības pasākumi noplūdes novēršanai vai samazināšanai.

 

12.2. Cauruļvadi un to pievienošanas atloki

1237. Kuģi aprīko ar cauruļvadiem un sūkni, kas nodrošina notekūdeņu novadīšanu pieņemšanas iekārtās ostā. Lai varētu savienot pieņemšanas iekārtu caurules ar zvejas kuģa izplūdes cauruļvadiem, abas līnijas savieno ar standarta izplūdes savienojumiem saskaņā ar 4.tabulu.

Cauruļvada standarta pievienošanas atloku izmēri

4.tabula

Apraksts	Izmēri
Ārējais diametrs	210 mm
Iekšējais diametrs	Atbilstoši caurules ārējam diametram
Riņķa diametrs, uz kura atrodas stiprinājuma bultskrūvju centri	170 mm
Cauruļvada atloka izgriezumi	Četri urbumi 18 mm diametrā, izvietoti vienādos attālumos pa riņķa līniju, uz kuras atrodas stiprinājuma bultskrūvju centri, izgriezti līdz atloka ārmalai; izgriezumu platums ir 18 mm
Cauruļvada atloka biezums	16 mm
Skrūves un uzgriežņi	Četri gabali 16 mm diametrā ar atbilstošu garumu

 

1238. Cauruļvada atloku izgatavo no tērauda vai no cita līdzvērtīga materiāla ar gludu virsmu un konstruē tā, lai to varētu savienot ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 100 mm. Atloka savienojumi kopā ar atbilstošu blīvi ir paredzēti darba spiedienam 600 kPa.

1239. Zvejas kuģiem, kuru korpusa sānu teorētiskais augstums ir pieci metri un mazāk, izplūdes savienojumu iekšējais diametrs var būt 38 mm.

 

12.3. Piesārņošanas novēršanas aprīkojums

1240. Visus zvejas kuģus aprīko ar vienu no šādām notekūdeņu sistēmām:

1240.1. notekūdeņu apstrādes iekārtu, ko ir atzinusi administrācija un kas atbilst ekspluatācijas prasībām;

1240.2. notekūdeņu frakcionēšanas un dezinfekcijas sistēmu, ko ir atzinusi administrācija un kas atbilst ekspluatācijas prasībām. Šādu sistēmu aprīko ar notekūdeņu uzkrāšanas tvertnēm, kuras nodrošina īslaicīgu to uzglabāšanu, kad zvejas kuģis atrodas mazāk nekā četras jūdzes no tuvākās sauszemes;

1240.3. notekūdeņu uzkrāšanas tvertni, kuras tilpums atbilst administrācijas noteiktajām prasībām, visu notekūdeņu uzņemšanai, ņemot vērā zvejas kuģa darbības zonu, apkalpes locekļu skaitu un citus svarīgus faktorus. Notekūdeņu uzkrāšanas tvertne atbilst ekspluatācijas prasībām. Tvertni aprīko ar ierīcēm, kas nodrošina vizuālu kontroli par uzkrāšanas tvertnes satura daudzumu;

1240.4. cauruļvadu notekūdeņu novadīšanai pieņemšanas iekārtās ostās, ko aprīko ar savienojuma atloku atbilstoši šo noteikumu 12.2.apakšnodaļas prasībām.

 

12.4. Apskates

1241. Visiem zvejas kuģiem, kuri veic starptautiskos reisus un kuru tilpība ir 400 BT un lielāka, kuģiem ar tilpību, mazāku par 400 BT, kuri ir sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas, kā arī kuģiem ar nenoteiktu tilpību, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas, veic šādas apskates:

1241.1. sākotnējo apskati pirms zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad zvejas kuģim izsniedz šo noteikumu 1249.punkta prasībām atbilstošu apliecību. Sākotnējā apskate pilnībā aptver zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma un sistēmu detalizētu pārbaudi. Šāda apskate nodrošina zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma, sistēmu, materiālu atbilstību šīs nodaļas prasībām;

1241.2. periodisko apskati, ko veic administrācijas noteiktā intervālā, nepārsniedzot piecu gadu periodu. Šo apskati veic tādā apjomā, lai nodrošinātu zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma, sistēmu un materiālu atbilstību šīs nodaļas prasībām;

1241.3. ikgadējo apskati, ko veic katru gadu, ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc apliecības izdošanas datuma. Šo apskati veic tādā apjomā, lai nodrošinātu zvejas kuģa konstrukcijas, iekārtu, aprīkojuma un sistēmu atbilstību šīs nodaļas prasībām.

1242. Pēc zvejas kuģa apskates nepieļauj nekādas izmaiņas konstrukcijā, iekārtās, aprīkojumā un sistēmās bez saskaņošanas ar administrāciju.

1243. Uz pārējiem zvejas kuģiem apskates veic saskaņā ar administrācijas instrukciju.

 

12.5. Apliecību izsniegšana un apstiprināšana

1244. Starptautisko apliecību par piesārņošanas novēršanu ar notekūdeņiem pēc apskates izsniedz šādiem zvejas kuģiem:

1244.1. ar tilpību 400 BT un lielāku;

1244.2. ar tilpību, mazāku par 400 BT, kuri ir sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas;

1244.3. ar nenoteiktu tilpību, kuri sertificēti, lai pārvadātu vairāk nekā 15 personas.

1245. Apliecību izsniedz administrācija, administrācijas pilnvarota persona vai atzīta organizācija.

1246. Apliecību apstiprina pēc apskates saskaņā ar šo noteikumu 1241.3.apakšpunkta nosacījumiem.

1247. Pārējiem zvejas kuģiem apliecību izsniegšana un apstiprināšana notiek saskaņā ar administrācijas instrukciju.

1248. Administrācija ir atbildīga par apliecību izsniegšanu un apstiprināšanu.

1249. Starptautiskās apliecības par piesārņošanas novēršanu ar notekūdeņiem forma atbilst MARPOL konvencijas IV pielikuma papildinājumā noteiktajai. Ierakstus tajā izdara latviešu un angļu valodā.

1250. Apliecības pastāvīgi atrodas un ir pieejamas uz zvejas kuģa.

 

12.6. Apliecības derīguma termiņš

1251. Starptautisko apliecību par piesārņošanas novēršanu ar notekūdeņiem izsniedz uz administrācijas noteikto termiņu, bet tas nepārsniedz piecus gadus.

1252. Ja laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, zvejas kuģis neatrodas Latvijas ostā, administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču tādu pagarinājumu var izdarīt tikai, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas ostā, un tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

1253. Šādā veidā apliecības derīguma termiņu nepagarina ilgāk kā uz pieciem mēnešiem. Zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies Latvijas ostā vai ostā, kur tam veiks apskati, nedrīkst šo ostu atstāt līdz jaunas apliecības saņemšanai.

1254. Apliecības, kas ir izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 12.5.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos:

1254.1. ja uz zvejas kuģa nav veikta viena no šo noteikumu 12.4.apakšnodaļā paredzētajām apskatēm;

1254.2. ja apliecība nav pagarināta saskaņā ar šo noteikumu 12.6.apakšnodaļas prasībām;

1254.3. ja ir veiktas ievērojamas izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, iekārtās, aprīkojumā un sistēmā bez saskaņošanas ar administrāciju vai administrācijas atzītu organizāciju.

1255. Ja kuģi reģistrē zem citas valsts karoga, jauno apliecību izsniedz tikai pēc tam, kad attiecīgās valsts kompetentā institūcija ir pilnīgi pārliecināta, ka zvejas kuģim ir veiktas apskates atbilstoši šo noteikumu 1241.1. un 1241.2.apakšpunktā noteiktajam. Ja karoga maiņa notiek starp divām dalībvalstīm un jaunā karoga valsts triju mēnešu laikā pieprasa tās iepriekšējās karoga valsts zvejas kuģa apliecību kopijas, kuras bija spēkā pirms karoga maiņas, tās nosūta pēc iespējas īsākā laikā.

 

13. Piesārņojuma ar naftu novēršana

1256. Šīs nodaļas prasības attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks.

1257. Administrācija uz zvejas kuģa atļauj izmantot alternatīvas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, ja šādas iekārtas, materiāli, ierīces un aparatūra ir tikpat efektīvi, kā noteikts šo noteikumu prasībās. Šādas administrācijas pilnvaras neattiecas uz ekspluatācijas metodēm, kuru mērķis ir kontrolēt naftas noplūdi kā ekvivalentu alternatīvu šo noteikumu projekta un konstruktīvām prasībām.

1258. Ja administrācija atļauj izmantot alternatīvas iekārtas, materiālus, ierīces un aparatūru, tā informē Organizāciju, lai tādējādi tiktu informētas Organizācijas dalībvalstis zināšanai un nepieciešamo pasākumu organizēšanai, ja tas ir uzskatāms par nepieciešamu.

 

13.1. Apskates

1259. Uz zvejas kuģiem veic šādas apskates:

1259.1. sākotnējo apskati pirms zvejas kuģa nodošanas ekspluatācijā vai pirms pirmās reizes, kad zvejas kuģim tiek izsniegta šo noteikumu 13.2.apakšnodaļas prasībām atbilstoša apliecība. Apskate ietver pilnīgu zvejas kuģa konstrukciju, sistēmu, iekārtu, aprīkojuma un materiālu pārbaudi tādā mērā, kā to nosaka šīs nodaļas noteikumi. To veic tādā apjomā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām;

1259.2. periodisko apskati administrācijas noteiktajos termiņos, taču nepārsniedzot piecu gadu termiņu, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām;

1259.3. ikgadējo apskati katru gadu ne ātrāk kā trīs mēnešus pirms un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc apliecības izdošanas datuma. Apskati veic tādā apjomā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām;

1259.4. ārpuskārtas apskati pēc liela apjoma remontdarbiem. Apskati veic tādā apjomā, lai pārliecinātos, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnīgi nodrošina atbilstību šīs nodaļas prasībām.

1260. Kuģu apskates veic šiem mērķiem administrācijas norīkoti inspektori. Administrācija šīm apskatēm var pilnvarot īpaši norīkotus inspektorus vai atzītas organizācijas.

1261. Administrācija nosaka atbilstošus pasākumus, kādi veicami zvejas kuģiem, kuriem nepiemēro šo noteikumu 1259.punkta prasības, lai tie atbilstu šo noteikumu prasībām.

1262. Administrācijas pilnvarotie inspektori vai atzītas organizācijas ir tiesīgi:

1262.1. pieprasīt veikt kuģu remontu;

1262.2. veikt kuģu pārbaudi, ja to ir pieprasījušas valsts ostas kontroles institūcijas.

1263. Ja administrācijas norīkotais inspektors vai tās atzīta organizācija, veicot apskates, konstatē, ka zvejas kuģa konstrukcijas, sistēmu vai tā iekārtu stāvoklis būtiski atšķiras no apliecībā noteiktā vai ka zvejas kuģis nav derīgs iziešanai jūrā, neradot nopietnus draudus jūras videi, inspektors vai atzītā organizācija nekavējoties veic pasākumus, lai novērstu trūkumus, un ziņo par to administrācijai. Ja pēc veiktajiem pasākumiem stāvoklis neuzlabojas, attiecīgo apliecību anulē un par to nekavējoties informē administrāciju.

1264. Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, par to informē attiecīgās ostas valsts dienestus. Ja administrācijas pārstāvis, tās norīkotais inspektors vai atzītā organizācija ir informējusi ostas valsts kompetentos pārstāvjus, ostas valsts valdība sniedz nepieciešamo palīdzību šai amatpersonai, inspektoram vai organizācijai, lai tie varētu izpildīt savus pienākumus. Ja tas ir nepieciešams, ostas valsts nodrošina, ka zvejas kuģis netiek izlaists jūrā vai arī dodas uz tuvāko piemērotāko kuģu remonta rūpnīcu, neradot nopietnus draudus jūras videi.

1265. Administrācija garantē izdotās apliecības atbilstību faktiskajam zvejas kuģa stāvoklim un nodrošina nepieciešamos pasākumus, lai šādu stāvokli nodrošinātu. Administrācija garantē apskates pilnīgumu un efektivitāti un nodrošina nepieciešamos pasākumus šī nosacījuma izpildei.

1266. Kuģi un tā aprīkojumu saskaņā ar šiem noteikumiem uztur tādā stāvoklī, lai tiktu nodrošināta patstāvīga zvejas kuģa gatavība doties jūrā bez nopietnas piesārņošanas draudu radīšanas jūras videi.

1267. Pēc jebkuras zvejas kuģa apskates (neatkarīgi no tā, vai apliecība ir vai nav izdota) bez saskaņošanas ar administrāciju nepieļauj izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, sistēmās, iekārtās, aprīkojumā un materiālos, kas tikuši pārbaudīti apskates laikā, izņemot šāda aprīkojuma tiešu nomaiņu.

1268. Katru reizi, kad zvejas kuģis nokļūst negadījumā vai uz tā notiek negadījums, vai arī atklāj defektus, kas būtiski iespaido kuģošanas drošību un tā sistēmu, iekārtu, aprīkojuma un materiālu drošas ekspluatācijas noteikumus, kas kuģim ir saistoši, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks ziņo administrācijai vai administrācijas atzītai organizācijai, vai administrācijas norīkotajam inspektoram, kurš ir atbildīgs par attiecīgās apliecības izdošanu, lai pēc izmeklēšanas konstatētu, vai ir nepieciešams veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar šo noteikumu 1259.punktā noteikto. Ja zvejas kuģis atrodas citas dalībvalsts ostā, kapteinis vai zvejas kuģa īpašnieks nekavējoties ziņo attiecīgajām ostas valsts institūcijām, bet administrācijas norīkotais inspektors vai atzītā organizācija pārliecinās, ka šāds ziņojums ir sniegts.

 

13.2. Apliecību izsniegšana vai pagarināšana

1269. Pēc apskates, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 13.1.apakšnodaļas prasībām:

1269.1. zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400 BT un lielāka un kuri veic starptautiskus reisus, izdod starptautisko apliecību ar pielikumu par piesārņošanas ar naftu novēršanu saskaņā ar MARPOL konvencijā noteikto formu;

1269.2. zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka nekā 400 BT un kuri veic starptautiskus reisus, izdod apliecību nodrošinājumam pret piesārņošanu ar naftu, notekūdeņiem un atkritumiem (8.pielikums).

1270. Apliecības izsniedz administrācija, administrācijas pilnvarota persona vai administrācijas atzīta organizācija.

1271. Pēc apskates, kas veikta saskaņā ar šo noteikumu 1259.3.apakšpunkta nosacījumiem, administrācija apliecību apstiprina.

1272. Administrācija ir atbildīga par apliecību izsniegšanu.

 

13.3. Apliecību izsniegšana vai pagarināšana, ja to veic citas valsts valdība

1273. Citas dalībvalsts valdība var veikt zvejas kuģa apskati saskaņā ar administrācijas pieprasījumu. Pārliecinoties, ka zvejas kuģa konstrukcija, sistēmas, iekārtas, aprīkojums un materiāli pilnībā atbilst šo noteikumu prasībām, tā var izsniegt jaunu apliecību vai pilnvarot to veikt atbildīgo institūciju, vai arī var pagarināt esošo.

1274. Apliecības un pārbaudes akta kopijas, cik vien ātri iespējams, nodod citas valsts kompetentajai institūcijai, saskaņā ar kuras pieprasījumu veikta zvejas kuģa apskate.

1275. Šādā veidā izdotajā vai pagarinātajā apliecībā ieraksta to, ka tā ir izdota vai pagarināta saskaņā ar citas valsts kompetentās institūcijas pieprasījumu un tai ir tāds pats derīguma termiņš un spēks kā apliecībai, kas izdota saskaņā ar šo noteikumu 13.2.apakšnodaļas prasībām.

1276. Starptautiskās apliecības par piesārņošanas ar naftu novēršanu forma atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma II papildinājumā noteiktajai. Ierakstus tajā izdara latviešu un angļu valodā.

1277. Nodrošina šajos noteikumos minēto apliecību pastāvīgu atrašanos uz zvejas kuģa un to pieejamību, veicot zvejas kuģa inspekciju.

 

13.4. Apliecību derīguma termiņš

1278. Starptautisko apliecību par piesārņošanas ar naftu novēršanu un tās pielikumu izsniedz uz administrācijas noteikto termiņu, bet tas nepārsniedz piecus gadus.

1279. Ja zvejas kuģis laikā, kad beidzas apliecības derīguma termiņš, neatrodas Latvijas ostā, administrācija var pagarināt apliecības derīguma termiņu, taču tikai tāpēc, lai zvejas kuģis varētu atgriezties Latvijas ostā, kur tam tiks veikta apskate. Apskati var veikt tikai tādos gadījumos, ja tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

1280. Apliecības derīguma termiņu nepagarina ilgāk kā uz pieciem mēnešiem, un zvejas kuģis, kas ir saņēmis šādu pagarinājumu un ir atgriezies sava karoga valsts ostā vai ostā, kur to uzrāda apskatei, nedrīkst šo ostu atstāt līdz jaunas apliecības saņemšanai.

1281. Apliecību, kuras derīguma termiņš nav pagarināts šo noteikumu 1279.punktā noteiktajā kārtībā, administrācija pagarina uz laiku līdz vienam mēnesim. To veic tikai tādos gadījumos, kad tas uzskatāms par pareizu un saprātīgu.

1282. Apliecības, kas ir izsniegtas saskaņā ar šo noteikumu 13.2. un 13.3.apakšnodaļas prasībām, zaudē spēku šādos gadījumos:

1282.1. ja uz zvejas kuģa nav veikta kāda no šo noteikumu 13.1.apakšnodaļā paredzētajām apskatēm;

1282.2. ja apliecība nav apstiprināta saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem;

1282.3. ja ir veiktas ievērojamas izmaiņas zvejas kuģa konstrukcijā, iekārtās un sistēmās bez saskaņošanas ar administrācijas vai tās atzītu organizāciju;

1282.4. ja kuģi reģistrē zem citas valsts karoga.

1283. Jauno apliecību izsniedz tikai pēc tam, kad valsts, kas to izsniedz, ir pilnībā pārliecināta, ka zvejas kuģa apskates veiktas atbilstoši šo noteikumu 13.1.apakšnodaļas prasībām. Ja karoga maiņa notikusi starp divām dalībvalstīm, jaunā karoga valsts pirms jaunas apliecības izsniegšanas triju mēnešu laikā pieprasa, bet iepriekšējā karoga valsts, cik ātri vien iespējams, nosūta tai zvejas kuģa apliecību.

1284. Apliecību kopijas, kas bijušas spēkā pirms karoga maiņas un, ja iespējams, arī zvejas kuģa apskates aktu kopijas nosūta jaunajai karoga dalībvalstij.

 

13.5. Naftas un to saturošo maisījumu nopludināšanas kontrole ārpus īpašajiem rajoniem

1285. Naftas un to saturošo maisījumu novadīšana jūrā no visiem zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400 BT un lielāka, ir aizliegta, izņemot gadījumus, ja tiek ievēroti visi šie nosacījumi:

1285.1. zvejas kuģis neatrodas īpašajā rajonā;

1285.2. zvejas kuģis ir gaitā;

1285.3. naftas saturs novadāmajā šķīdumā bez atšķaidīšanas nepārsniedz 15 miljonās daļas (p.p.m.);

1285.4. zvejas kuģis ir aprīkots ar iekārtām atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 16.noteikuma prasībām.

1286. Administrācija nodrošina, cik vien tas praktiski ir iespējams un ir saprātīgi, lai zvejas kuģis, kura tilpība ir mazāka par 400 BT un kas neatrodas īpašajā rajonā, būtu aprīkots ar pietiekamas ietilpības tvertni (tvertnēm) naftu saturošu maisījumu uzglabāšanai un to nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās vai to novadīšanai jūrā saskaņā ar šo noteikumu 1285.punkta prasībām.

1287. Visos gadījumos, kad tiešā zvejas kuģa tuvumā vai ķīļūdens strūklā uz ūdens virskārtas vai zem tās tiek novērotas redzamas naftas piesārņojuma pēdas, administrācija iespēju robežās nekavējoties izmeklē faktus, kas attiecas uz konkrēto gadījumu, lai noskaidrotu, vai nav pārkāptas šo noteikumu 13.5. un 13.7.apakšnodaļas prasības. Izmeklēšanas gaitā iegūst informāciju par vēja, jūras un straumes stāvokli, zvejas kuģa kursu un ātrumu, citiem iespējamiem piesārņojuma avotiem, kā arī par pierakstiem, kuri attiecas uz naftas novadīšanu.

1288. Jebkurš naftu saturošs maisījums, kas var tikt novadīts jūrā, nedrīkst saturēt ķīmiskās vielas vai citas vielas tādos daudzumos un koncentrācijā, kas ir kaitīga jūras videi.

 

13.6. Piesārņojuma novēršanas metodes īpašajos rajonos

1289. Šīs nodaļas izpratnē īpašie rajoni ir Vidusjūra, Baltijas jūra, Melnā jūru, Sarkanā jūra, Līču rajons, Adenas līcis, Antarktīdas rajons un Ziemeļrietumeiropas ūdeņi, kas ir noteikti MARPOL konvencijas I pielikuma 10.noteikuma 1.daļā.

1290. Ņemot vērā šo noteikumu 13.8.apakšnodaļā noteikto, naftas un to saturošo maisījumu novadīšana jūrā no zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400 BT un lielāka, īpašajos rajonos ir aizliegta, izņemot attīrītus sateču ūdeņus no mašīntelpas, ja ir ievēroti visi šie nosacījumi:

1290.1. zvejas kuģis ir gaitā;

1290.2. naftas saturs novadāmajā maisījumā bez atšķaidīšanas nepārsniedz 15 miljonās daļas (p.p.m.);

1290.3. uz zvejas kuģa ir darbībā esoša filtrēšanas iekārta atbilstoši MARPOL konvencijas I pielikuma 16.(5) prasībām. Tā ir aprīkota ar automātisko izplūdes pārtraukšanas ierīci, kura nodrošina izplūdes automātisku pārtraukšanu, ja naftas saturs nopludināmajā šķīdumā pārsniedz 15 miljonās daļas (p.p.m.);

1290.4. zvejas kuģis atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no tuvākā krasta.

1291. Administrācija nodrošina, lai zvejas kuģis, kura tilpība ir mazāka par 400 BT, ir aprīkots ar pietiekamas ietilpības tvertni (tvertnēm) naftas un to saturošu maisījumu uzglabāšanai un nodošanai ostu pieņemšanas iekārtās vai to novadīšanai jūrā saskaņā ar šo noteikumu 1292.punktā noteikto.

1292. Naftas un to saturošo maisījumu novadīšana īpašajos rajonos no visiem zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400 BT, ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja naftas saturs novadāmajā maisījumā bez atšķaidīšanas nepārsniedz 15 miljonās daļas (p.p.m.).

1293. Naftu saturošs maisījums novadīšanai jūrā nedrīkst saturēt ķīmiskās vielas vai citas vielas tādos daudzumos un koncentrācijā, kas ir kaitīga jūras videi.

1294. Naftu un jebkurus to saturošos maisījumus, kā arī naftas nosēdumus, ko nevar novadīt jūrā saskaņā ar šo noteikumu 1290. un 1292.punkta prasībām, saglabā uz zvejas kuģa vai nodod ostas pieņemšanas iekārtās.

1295. Zvejas kuģis, kurš daļēji kuģo īpašajā rajonā, veic naftu saturošus maisījumu novadīšanu ārpus šī rajona robežām saskaņā ar šo noteikumu 13.5.apakšnodaļas prasībām.

1296. Visos gadījumos, ja tiešā zvejas kuģa tuvumā vai ķīļūdens strūklā uz ūdens virskārtas vai zem tās novēro redzamas naftas piesārņojuma pēdas, administrācija iespēju robežās nekavējoties izmeklē konkrēto gadījumu, lai noskaidrotu, vai nav pārkāptas šo noteikumu 13.6. un 13.7.apakšnodaļas prasības. Izmeklēšanas gaitā iegūst informāciju par vēja, jūras un straumes stāvokli, zvejas kuģa kursu un ātrumu vai citiem iespējamiem piesārņojuma avotiem, kā arī par pierakstiem, kas varētu attiekties uz naftas novadīšanu.

 

13.7. Izņēmumi

1297. Šo noteikumu 13.5. un 13.6. apakšnodaļas prasības nepielieto, ja:

1297.1. naftas vai naftu saturoša maisījuma novadīšanu veic zvejas kuģa drošībai vai cilvēku dzīvības glābšanai uz jūras;

1297.2. naftas vai naftu saturoša maisījuma novadīšana jūrā notiek zvejas kuģa vai tā iekārtu bojājuma rezultātā;

1297.3. ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai noplūdi novērstu vai tā būtu minimāla;

1297.4. naftas vai naftu saturoša maisījumu novadīšanu jūrā veic ar administrācijas atļauju, ja tas ir nepieciešams avārijas seku mazināšanai.

 

13.8. Sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtas uz zvejas kuģa

1298. Kuģi, kura tilpība ir 400 BT un lielāka, bet mazāka nekā 10000 BT, aprīko ar administrācijas apstiprinātu sateču ūdeņu filtrēšanas iekārtu atbilstoši MARPOL konvencijas 73/78 I pielikuma 16.noteikuma (1) un (4) punkta prasībām, kas nodrošina naftas saturu novadāmajā šķīdumā ne vairāk kā 15 miljonās daļas (p.p.m.).

1299. Zvejas kuģus, kuri darbojas tikai īpašajos rajonos, administrācija var atbrīvot no šo noteikumu 1298.punktā noteiktā, ja ir ievērotas šādas prasības:

1299.1. uz zvejas kuģa ir sateču ūdeņu uzglabāšanas tanki, kas atbilst administrācijas noteiktajām prasībām;

1299.2. visus sateču ūdeņus uzglabā uz zvejas kuģa, lai vēlāk tos nodotu ostu pieņemšanas iekārtās;

1299.3. administrācija ir pārliecinājusies, ka šajā kuģošanas rajonā ostu pieņemšanas iekārtas sateču ūdeņu nodošanai ir pieejamas un atbilstošas;

1299.4. starptautiskajā apliecībā par piesārņošanas ar naftu novēršanu ir atzīmēts, ka zvejas kuģis veic savu darbību tikai īpašā rajona robežās;

1299.5. naftas operāciju žurnālā ir atzīmēts nodotais sateču ūdeņu daudzums, laiks un ostas nosaukums, kuras pieņemšanas iekārtās nodots naftu saturošais maisījums.

1300. Administrācija nodrošina, ka uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400 BT, ir iespējas sateču ūdeņu uzglabāšanai uz zvejas kuģa vai arī ir iekārtas, kas nodrošina sateču ūdeņu novadīšanu jūrā saskaņā ar šo noteikumu 13.5. un 13.6.apakšnodaļas prasībām.

1301. Lai izpildītu šo noteikumu 1300.punktā noteikto, uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400 BT, nodrošina:

1301.1. standarta savienojumus ar sūkņiem un sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtas aprīkošanu ar trauksmes signalizāciju;

1301.2. sateču ūdeņu uzglabāšanas tankus ar vismaz 1 m³ lielu tilpumu, kas aprīkoti ar sūkni un standarta savienojumu.

1302. Sateču ūdeņu attīrīšanas iekārtu minimālā ražība atkarībā no zvejas kuģa tilpības atbilst 5.tabulā norādītajai:

5.tabula

Tilpība	Minimāla ražība (m3/stundā)
200–400	0,25
400–1600	0,5
1600–4000	1,0
4000–15 000	2,5
15000 un vairāk	5,0

 

13.9. Naftas nosēdumu tanki

1303. Zvejas kuģus, kuru tilpība ir 400 BT un lielāka, ņemot vērā to mašīntelpas mehānismu tipu, kā arī reisu ilgumu, aprīko ar vienu vai vairākiem pietiekamas ietilpības tankiem naftas atkritumu, kas radušies pēc sateču ūdeņu, kā arī degvielas un smērvielu attīrīšanas, uzkrāšanas un uzglabāšanas.

1304. Cauruļvadi uz naftas nosēdumu tankiem un no tiem nedrīkst būt tieši savienoti ar izplūdi aiz borta, ja vien tie nav aprīkoti ar standarta izplūdes savienojumiem saskaņā ar šo noteikumu 13.10.apakšnodaļas prasībām.

1305. Uz zvejas kuģiem, kuru tilpība ir mazāka par 400 BT un kuri nav aprīkoti ar naftas nosēdumu tankiem, naftas nosēdumus uzglabā sateču ūdeņu uzglabāšanas tankos tālākai nodošanai ostas pieņemšanas iekārtās.

1306. Zvejas kuģiem, kuri neuzņem balasta ūdeni degvielas tankos, naftas nosēdumu tanku minimālo ietilpību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

V₁ = K₁ x C x D (m³), kur

K₁ = 0,01 — zvejas kuģiem, kuri izmanto uz zvejas kuģa attīrītu smago degvielu galvenā dzinēja darbināšanai;

K₁ = 0,005 — zvejas kuģiem, kuru galvenā dzinēja darbināšanai izmanto dīzeļdegvielu, vai zvejas kuģiem, kuriem degvielas attīrīšana pirms lietošanas nav nepieciešama;

C — ikdienas degvielas patēriņš;

D — maksimālais kuģošanas laiks (dienās) starp ostām, kurās naftas nosēdumus var nodot ostas pieņemšanas iekārtās, vai 30 dienas, ja nav precīzi zināms maksimālais kuģošanas laiks starp ostām, kurās var tos nodot.

1307. Ja šāds zvejas kuģis ir aprīkots ar homogenizatoru, insineratoru naftas nosēdumu sadedzināšanai vai citām administrācijas atzītām iekārtām, naftas nosēdumu tanka minimālo ietilpību nosaka šādi:

1307.1. V₁ = 1m³ — zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 400 BT un lielāka, bet mazāka par 4000 BT;

1307.2. V₁ = 2 m³ — zvejas kuģiem, kuru tilpība ir 4000 BT un lielāka.

1308. Zvejas kuģiem, kuri uzņem balasta ūdeni degvielas tankos, naftas nosēdumu tanku minimālo ietilpību aprēķina, izmatojot šādu formulu:

V₂ = V₁ + K₂B (m³), kur

V₁ — naftas atkritumu tanku ietilpība saskaņā ar šo noteikumu 1307.punktu;

K₂ = 0,01 — zvejas kuģiem, kuri izmanto smago degvielu;

K₂ = 0,005 — zvejas kuģiem, kuri izmanto dīzeļdegvielu;

B — degvielas tanku ietilpība, kurus var izmantot balasta uzņemšanai.

 

13.10. Standarta izplūdes savienojumi

1309. Lai nodrošinātu ostu pieņemšanas iekārtu cauruļvadu savienošanu ar izplūdes cauruļvadiem no zvejas kuģa mašīntelpu bilžām, abus cauruļvadus aprīko ar standarta savienojumiem atbilstoši ar 6.tabulā norādītajam.

6.tabula

Apraksts	Izmēri
Ārējais diametrs	215 mm
Iekšējais diametrs	Atbilstoši caurules ārējam diametram
Riņķa diametrs, uz kura atrodas stiprinājuma bultskrūvju centri	183 mm
Atloka izgriezumi	Seši urbumi ar 22 mm diametru katrs, izvietoti vienādos attālumos pa riņķa līniju, uz kuras atrodas stiprinājuma bultskrūvju centri, izgriezti līdz atloka ārmalai; izgriezumu platums ir 22 mm
Atloka biezums	20 mm
Skrūves un uzgriežņi	Seši gabali ar 20 mm diametru katrs un atbilstoša garuma

 

1310. Cauruļvada atloku izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla (ar gludu virsmu) un konstruē tā, lai to varētu savienot ar caurulēm, kuru maksimālais iekšējais diametrs ir līdz 125 mm. Atloka savienojumi kopā ar atbilstošu pret naftu izturīgu blīvi ir paredzēti darba spiedienam līdz 600 kPa.

 

13.11. Naftas operāciju žurnāls

1311. Uz katra zvejas kuģa, kura tilpība ir 400 BT un lielāka, ir naftas operāciju žurnāls. Naftas operāciju žurnāla forma atbilst MARPOL konvencijas I pielikuma III papildinājumā noteiktajai.

1312. Naftas operāciju žurnālu aizpilda katru reizi, kad uz zvejas kuģa veic šādas operācijas:

1312.1. balasta uzņemšana vai degvielas tanku tīrīšana;

1312.2. netīrā balasta vai degvielas tanku mazgājamā ūdens novadīšana;

1312.3. naftas produktu attīrīšanas nogulšņu savākšana un izvietošana;

1312.4. neautomātisku mašīntelpas sateču ūdeņu novadīšana aiz borta vai sateču uzglabāšanas tankos;

1312.5. automātisku mašīntelpas sateču ūdeņu novadīšana aiz borta vai sateču uzglabāšanas tankos;

1312.6. naftas vai naftu saturoša ūdens maisījuma noplūde nelaimes gadījuma vai cita ārkārtēja gadījuma rezultātā;

1312.7. degvielas vai smēreļļas uzpilde.

1313. Ja naftas vai naftu saturoša ūdens maisījuma noplūde ir notikusi saskaņā ar šo noteikumu 13.7.apakšnodaļā noteikto vai nelaimes gadījumu, vai citu neparedzētu apstākļu dēļ, kas nav atrunāti šajos noteikumos, naftas operāciju žurnālā atzīmē noplūdes cēloņus, kā arī citu svarīgu un saistošu informāciju.

1314. Ierakstu par katru pabeigtu operāciju veic naftas operāciju žurnālā bez kavēšanās. Katru ierakstu paraksta zvejas kuģa sardzes virsnieks, kurš ir atbildīgs par šo operāciju izpildi. Katru aizpildītu naftas operāciju žurnāla lapu paraksta zvejas kuģa kapteinis. Ierakstus naftas operāciju žurnālā veic latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā. Uz zvejas kuģiem, kuriem ir izdota starptautiskā apliecība par piesārņošanas ar naftu novēršanu, naftas operāciju žurnālu aizpilda latviešu un angļu valodā.

1315. Naftas operāciju žurnāls atrodas uz zvejas kuģa un to glabā tādā vietā, kur tas ir viegli pieejams pārbaudēm, izņemot bezapkalpes zvejas kuģus vilkšanas operāciju laikā. Naftas operāciju žurnālu glabā uz zvejas kuģa vēl trīs gadus, skaitot no pēdējā uzskaites ieraksta tajā.

1316. Dalībvalstu kompetentām valsts institūcijām ir tiesības pārbaudīt naftas operāciju žurnālu uz Latvijas Republikas zvejas kuģa, kuram ir saistoši šie noteikumi, laikā, kad zvejas kuģis ir to ostās, saņemt kopiju no ieraksta naftas operāciju žurnālā un pieprasīt zvejas kuģa kapteinim apstiprināt tā atbilstību ieraksta oriģinālam. Zvejas kuģa kapteiņa apstiprinātu norakstu tiesvedības procesā pieņem par pierādījumu ierakstā minētajiem faktiem. Naftas operāciju žurnāla pārbaudes veic, kā arī apstiprinātas ierakstu kopiju saņem pēc iespējas īsākā laikposmā, neaizkavējot zvejas kuģi.

1317. Uz zvejas kuģa ir plāns ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftas produktiem.

1318. Uz zvejas kuģa, kura tilpība ir 400 BT un lielāka, nodrošina administrācijas apstiprinātu zvejas kuģa plānu ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftas produktiem.

1319. Šādu plānu izstrādā saskaņā ar Organizācijas izdotajām vadlīnijām “Vadlīnijas zvejas kuģa plāna ārkārtas pasākumiem pret jūras piesārņošanu ar naftas produktiem”, un tas ir latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā. Plānā iekļauj šādu informāciju:

1319.1. ziņošanas kārtība naftas noplūdes gadījumos saskaņā ar vadlīniju 8.panta un I protokola prasībām;

1319.2. to personu saraksts, ar kurām ir nepieciešams kontaktēties naftas piesārņojuma gadījumā;

1319.3. nekavējošu pasākumu veikšanas kārtība uz zvejas kuģa naftas noplūdes mazināšanai un kontrolei;

1319.4. kontaktadreses un pasākumi, kuri jāveic naftas piesārņojuma likvidēšanas procesā sadarbībā ar nacionālajām un vietējām pārvaldes institūcijām.

 

14. Piesārņojuma ar atkritumiem novēršana

1320. Šajā nodaļā noteiktās prasības piemēro visiem zvejas kuģiem. Zvejas kuģi ievēro MARPOL konvencijas VI pielikumā noteiktās prasības.

 

14.1. Atkritumu izmešanas nosacījumi ārpus īpašajiem rajoniem

1321. Ņemot vērā šo noteikumu 14.2. un 14.3.apakšnodaļā noteiktos izņēmumus:

1321.1. aizliegts izmest jūrā visu veidu plastmasas izstrādājumus, tai skaitā sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus, insinerācijas pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas;

1321.2. peldošas separācijas, apšuvuma un iepakojuma materiālus jūrā tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams, bet jebkurā gadījumā aizliegts izmest, ja attālums no tuvākās sauszemes ir mazāks nekā 25 jūras jūdzes;

1321.3. pārtikas atliekas un citus atkritumus, tai skaitā papīra izstrādājumus, lupatas, stiklu, metālu, pudeles, lauskas un tamlīdzīgus atkritumus drīkst izmest, ja attālums no tuvākās sauszemes ir vismaz 12 jūras jūdzes.

1322.  1321.3.apakšpunktā noteiktos atkritumus, ja tie ir sasmalcināti vai samalti, var izmest, tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams no tuvākās sauszemes, bet aizliegts tos izmest, ja attālums ir mazāks nekā trīs jūras jūdzes. Šādi sasmalcināti vai samalti atkritumi izbirst cauri sietam, kura atveres nav lielākas par 25 mm.

1323. Ja atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un to izmešanas nosacījumi ir dažādi, piemēro stingrākos nosacījumus.

 

14.2. Atkritumu izmešanas nosacījumi īpašajos rajonos

1324. Šīs nodaļas izpratnē īpašie rajoni ir Vidusjūra, Baltijas jūra, Melnā jūra, Ziemeļjūra, Sarkanā jūra, Līču rajons, Antarktika, Karību reģiona baseins, ieskaitot Meksikas līci un Karību jūru, kuri ir noteikti MARPOL konvencijas V pielikuma 5.noteikuma pirmajā daļā.

1325. Ņemot vērā šo noteikumu 14.3.apakšnodaļā noteiktos izņēmumus, jūrā izmest aizliegts:

1325.1. visu veidu plastmasas izstrādājumus, tai skaitā sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus, insinerācijas pelnus, kas radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas;

1325.2. visus citus atkritumus, tai skaitā papīra izstrādājumus, lupatas, stiklu, metālu, pudeles, lauskas, paliktņus, apšuvuma un iepakojuma materiālus un tamlīdzīgus atkritumus.

1326. Izņemot šo noteikumu 1327.punktā noteikto, pārtikas atliekas drīkst izmest jūrā tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams, bet jebkurā gadījumā ne tuvāk par 12 jūras jūdzēm no tuvākās sauszemes.

1327. Karību jūras baseinā sasmalcinātas vai samaltas pārtikas atliekas drīkst izmest tik tālu, cik tālu vien tas ir iespējams, bet ne tuvāk par trim jūras jūdzēm no tuvākās sauszemes. Šādi sasmalcināti vai samalti atkritumi izbirst cauri sietam, kura atveres nav lielākas par 25 mm.

1328. Ja atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un to izmešanas nosacījumi vai likvidēšana ir dažāda, piemēro stingrākos nosacījumus.

 

14.3. Izņēmumi

1329. Šo noteikumu 14.1. un 14.2.apakšnodaļas prasības nepiemēro:

1329.1. izmetot atkritumus no zvejas kuģa, lai nodrošinātu zvejas kuģa drošību un uz tā atrodošos cilvēku drošību vai cilvēku glābšanu jūrā;

1329.2. izmetot atkritumus no zvejas kuģa, ja zvejas kuģis vai tā iekārtas ir bojātas, ja pirms un pēc notikušā negadījuma veikti visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai novērstu šādu izmešanu;

1329.3. ja negadījumā ir pazaudēti sintētiskie zvejas tīkli, ja veikti visi iespējamie piesardzības pasākumi, lai novērstu šādu situāciju.

 

14.4. Plakāti, plāns darbībām ar atkritumiem un atkritumu uzskaite

1330. Uz zvejas kuģa, kura garums ir astoņi metri un lielāks, izliek plakātus, kuru izmēri ir 12,5 cm x 20,0 cm, kas informē zvejas kuģa apkalpi un pasažierus par prasībām attiecībā uz atkritumu izmešanu.

1331. Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā.

1332. Plakātus izgatavo no izturīga materiāla, izliek labi pārredzamās vietās, galvenokārt atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, zvejas kuģa apkalpes bieži apmeklētās vietās, kā arī vietās, kur atkritumi uzkrājas, tiek sašķiroti, uzglabāti un apstrādāti.

1333. Uz zvejas kuģa, kura tilpība ir 400 BT un lielāka, un uz zvejas kuģa, kam izdota apliecība 15 vai vairāk personu pārvadāšanai, nodrošina administrācijas apstiprinātu darbības plānu ar atkritumiem. Plānā iekļauj informāciju par atkritumu savākšanas, uzglabāšanas, apstrādes un likvidēšanas kārtību, ietverot uz zvejas kuģa atrodošos iekārtu izmantošanu. Plānā nosaka personu, kura ir atbildīga par tā izpildi. Šādu plānu izstrādā saskaņā ar Organizācijas norādījumiem “Norādījumi MARPOL konvencijas V pielikuma ieviešanai”. Plāns ir latviešu valodā.

1334. Uz zvejas kuģa, kura tilpība ir 400 BT un lielāka, kā arī uz zvejas kuģiem, kam izdota apliecība 15 vai vairāk personu pārvadāšanai un tie veic starptautiskus reisus, paredz atkritumu uzskaites žurnālu. Žurnāls var būt arī zvejas kuģa žurnāla daļa, ja tiek nodrošināta tā formas atbilstību MARPOL konvencijas V pielikuma papildinājumā noteiktajai.

1335. Atkritumu izmešanas operāciju vai pabeigtu sadedzināšanu reģistrē atkritumu uzskaites žurnālā, norādot datumu un apstiprinot to ar atbildīgā zvejas kuģa virsnieka parakstu. Katru aizpildīto atkritumu uzskaites žurnāla lapu paraksta kapteinis. Ierakstus žurnālā veic latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis iesaistīts starptautiskos reisos, arī angļu vai spāņu valodā.

1336. Atkritumu sadedzināšanas vai izmešanas operāciju uzskaites ierakstā norāda datumu un laiku, zvejas kuģa atrašanās vietu, atkritumu raksturojumu un sadedzināto vai izmesto atkritumu novērtēto daudzumu.

1337. Atkritumu uzskaites žurnāls atrodas uz zvejas kuģa un to glabā tādā vietā, lai tas būtu pieejams pārbaudei jebkurā laikā. Dokumentu saglabā vēl divus gadus, skaitot no pēdējā uzskaites ieraksta tajā.

1338. Šo noteikumu 14.3.apakšnodaļā norādītajos atkritumu izmešanas vai nejaušu zudumu gadījumos atkritumu uzskaites žurnālā ieraksta arī informāciju par zuduma apstākļiem un iemesliem.

1339. Administrācija var neizvirzīt prasību ieviest atkritumu uzskaites žurnālu uz zvejas kuģiem, kuriem ir izdota atļauja 15 vai vairāk personu pārvadāšanai, ja to katra reisa ilgums nepārsniedz vienu stundu.

1340. Administrācija var pārbaudīt atkritumu uzskaites žurnālu uz zvejas kuģa un saņemt norakstu no ieraksta žurnālā, kā arī pieprasīt zvejas kuģa kapteinim apstiprināt tā atbilstību ieraksta oriģinālam. Zvejas kuģa kapteiņa apstiprinātu norakstu tiesvedības procesā pieņem par pierādījumu ierakstā minētajiem faktiem. Administrācija atkritumu uzskaites žurnāla pārbaudi veic, cik ātri vien ir iespējams, neaizkavējot zvejas kuģi.

1341. Uz zvejas kuģa paredz atkritumu uzglabāšanas aprīkojumu un nodrošina pietiekamas uzglabāšanas tilpnes cietajiem atkritumiem un ēdiena atliekām, ņemot vērā kuģošanas rajonu, zvejas kuģa ieiešanu ostās, kur var nodot atkritumus. Uz zvejas kuģa nodrošina atkritumu uzglabāšanas tilpnes vai konteinerus. Uz šiem konteineriem ir uzraksti, kas norāda, kādam atkritumu veidam tie ir domāti.

 

14.5. Darbības ar atkritumiem uz zvejas kuģa

1342. Atkritumus iedala šādās kategorijās:

1342.1.  1.kategorija — plastmasa;

1342.2.  2.kategorija — peldošās separācijas, apšuvuma un iepakojuma materiāli;

1342.3.  3.kategorija — sasmalcināti papīra izstrādājumi, lupatas, stikli, metāls, pudeles, lauskas un tamlīdzīgi atkritumi;

1342.4.  4.kategorija — papīra izstrādājumi, lupatas, stikli, metāls, pudeles, lauskas un tamlīdzīgi atkritumi;

1342.5.  5.kategorija — ēdienu atliekas;

1342.6.  6.kategorija — insinerācijas pelni, izņemot pelnus, kuri radušies, dedzinot plastmasas izstrādājumus, un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu atliekas.

1343. Uz zvejas kuģa paredz vismaz trīs atkritumu konteinerus vai cita veida tilpnes šādām atkritumu kategorijām:

1343.1. plastmasai, tajā skaitā atkritumiem, kas sajaukti ar to;

1343.2. pārtikas atliekām;

1343.3. citiem atkritumiem, ko drīkst izmest jūrā, ņemot vērā šo noteikumu 14.1. un 14.2.apakšnodaļā noteikto, tai skaitā papīra izstrādājumiem, lupatām, stiklam, metālam, pudelēm, lauskām, separācijām, apšuvuma un iepakojuma materiāliem.

1344. Katru atkritumu konteineru skaidri marķē. Konteineri atšķiras pēc krāsas, uzraksta rakstura, formas, izmēriem vai atrašanās vietas. Uzraksti uz atkritumu konteineriem ir latviešu valodā, bet, ja zvejas kuģis veic starptautiskos reisus, arī angļu valodā.

1345. Peldošos separācijas, apšuvuma un iepakojuma materiālus iespēju robežās uzglabā uz zvejas kuģa atsevišķi no citiem atkritumiem un, ja tas ir iespējams, tos nodod ostu pieņemšanas iekārtās.

1346. Veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu plastmasas un tās izstrādājumu nodošanu ostu pieņemšanas iekārtās, uzskatot to par prioritāru salīdzinājumā ar citām atbrīvošanās metodēm no šiem atkritumiem.

1347. Plastmasas atkritumus vai ar plastmasu sajauktus atkritumus var sadedzināt zvejas kuģa insineratorā, bet atsevišķi no citiem atkritumiem. Citādi tos atstāj uz zvejas kuģa līdz iespējai tos nodot pieņemšanas iekārtās ostā. Ja plastmasas atkritumi ir sajaukti ar citiem atkritumiem un nav atdalāmi no tiem, ar šādiem atkritumiem rīkojas kā ar plastmasu. Pelnus, kas radušies, sadedzinot šādus atkritumus, un kuri var saturēt toksiskas vai smago metālu kaitīgas paliekas, uzglabā atsevišķi līdz iespējai tos nodot pieņemšanas iekārtās ostās.

1348. Veic visus iespējamos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā netiek izmestas pārtikas atliekas kopā ar plastmasu.

1349. Zvejas kuģim Helsinku konvencijas dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos aizliegta kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz zvejas kuģa.

1350. Zvejas kuģim Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ostās aizliegta kuģu radīto atkritumu sadedzināšana uz zvejas kuģa.

1351. Zvejas kuģi pirms ostas atstāšanas visus atkritumus, kurus nedrīkst izmest jūrā, nodod ostu pieņemšanas iekārtās.

1352. Zvejas kuģi ievēro šādus 7.tabulā norādītos atkritumu izmešanas nosacījumus:

7.tabula

Atkritumu kategorija	Ārpus īpašajiem rajoniem	Īpašajos rajonos
Visu veidu plastmasa, ieskaitot sintētiskās virves, sintētiskos zvejas tīklus, plastmasas atkritumu maisus	Aizliegts	Aizliegts
Paliktņi, apšuvuma un iepakojuma materiāli	> 25 j.j. no tuvākās zemes	Aizliegts
Papīra izstrādājumi, lupatas, stikli, metāls, pudeles, lauskas un citi atkritumi	> 12 j.j. no tuvākās zemes	Aizliegts
Sasmalcināti vai samalti papīra izstrādājumi, lupatas, stikls, metāls, pudeles, lauskas un citi atkritumi, ja tie iziet cauri sietam, kura acu izmēri nav lielāki par 25 mm	> 3 j.j. no tuvākās zemes	Aizliegts
Pārtikas atliekas	>12 j.j. no tuvākās zemes	>12 j.j. no tuvākās zemes
Sasmalcinātas vai samaltas pārtikas atliekas, ja tās iziet cauri sietam, kura acu izmēri nav lielāki par 25 mm	> 3 j.j. no tuvākās zemes	>12 j.j. no tuvākās zemes

 

1353. Atkritumus uz zvejas kuģa atdala un savāc konteineros vai plastmasas maisos. Ja atkritumi ir sajaukti un to izmešanas prasības ir dažādas, piemēro stingrākās no tām.

 

15. Noslēguma jautājums

1354. Administratīvos aktus, ko administrācija izdevusi šo noteikumu ietvaros, var apstrīdēt administrācijas vadībai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 23.decembra Direktīvas 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem;

2) Padomes 1997.gada 11.decembra Direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

3) Komisijas 1999.gada 18.marta Direktīvas 1999/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

4) Komisijas 2002.gada 25.aprīļa Direktīvas 2002/35/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 26.maiju.

1.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

ATBILSTĪBAS APLIECĪBA

1.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

APRĪKOJUMA SARAKSTS

2.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

3.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

IZŅĒMUMA APLIECĪBA

3.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBA

4.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

KUĢOŠANAS SPĒJAS APLIECĪBA

5.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

KRAVAS ZĪMES APLIECĪBA (1966)

6.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

KRAVAS ZĪMES APLIECĪBA

7.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

APLIECĪBA NODROŠINĀJUMAM PRET PIESĀRŅOŠANU AR NAFTU,
NOTEKŪDEŅIEM UN ATKRITUMIEM

8.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

Jūras zvejas laivu drošības kritēriji

9.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

Ar rokām darbināmā ugunsdzēsības aprīkojuma apzīmējumi (marķējumi)

 

10.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters


 

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.248

Ziemeļu teritoriālais rajons

11.pielikums Word formātā

Satiksmes ministrs K.Peters