Ministru kabineta 2006.gada 23.maija sēdē

MK: Par darba samaksas paaugstināšanas plānu valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem

Ministru kabineta 23.maija sēdē izskatīts Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Darba samaksas paaugstināšanas plāns valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem”.

Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministrija izstrādājusi darba samaksas paaugstināšanas grafiku laikposmam līdz 2011.gadam, paredzot katru gadu darba samaksas procentuālu pieaugumu, lai sasniegtu 75–80% no privātā sektora darba samaksas attiecīgajos amatos, tādējādi pakāpeniski nodrošinot valsts sektora konkurētspēju ar privāto sektoru.

Darba samaksas paaugstināšanas plāns 2007.gadam pamatojas uz šādiem diviem principiem:

*darba samaksas izlīdzināšana, samazinot vidējās darba samaksas atšķirības starp institūcijām un prioritāri nodrošinot lielāku papildu finansējumu tām institūcijām, kurās darba samaksa ir zemāka par vidējo darba samaksas līmeni. Finanšu ministrijas rīcībā esošo datu analīze rāda, ka 2005.gadā aptuveni 30% iestāžu vidējā darba samaksa iestādē ir zemāka par 200latiem;

*pakāpeniska darba samaksas paaugstināšana visās institūcijās, paredzot procentuālu pieaugumu vidēji par 15%.

Aprēķiniem izmantoti ministriju iesniegtie dati par vidējo regulāro darba samaksu noteikumiem par amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts tiešās pārvaldes iestādēs. Aprēķini veikti, ņemot vērā ministriju iesniegto informāciju līdz 2005.gada 13.jūnijam, kā arī papildus sniegtā informācija par iestādēm, kuras darbību uzsākušas līdz 2006.gada janvārim.

2007.gadā kopējais papildus nepieciešamais finansējums tiešās pārvaldes iestādēs (amatu skaits – 46700) ir 44,4 miljoni latu, tai skaitā:

*darba samaksas izlīdzināšanai – 7,6 miljoni latu;

*pakāpeniskai darba samaksas paaugstināšanai – 36,8 miljoni latu.

Laikposmā no 2008.gada līdz 2011.gadam papildus nepieciešamais finansējums attiecīgajam gadam ir aptuveni 40 miljoni latu.

Lēmums par reformas īstenošanai papildus nepieciešamā finansējuma apjomu ir pieņemams katru gadu likuma par valsts budžetu kārtējam gadam izstrādes procesā atbilstoši valsts budžeta iespējām. 2007.gadam tiek iesniegts detalizēts papildu finansējuma aprēķins pa ministriju sistēmām, savukārt 2008.–2011.gadam – kopējais papildu finansējuma apjoms bez detalizēta sadalījuma pa ministriju sistēmām.

Jau iepriekš valdība ir apstiprinājusi darba samaksas paaugstinā­šanas grafikus atsevišķām profesionālajām grupām – pedagogiem, ārstniecības iestādēs strādājošajiem, iekšlietu un ieslodzījuma vietu sistēmā nodarbinātajiem. Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.–2010.gadam, kas paredz šādu papildu finansējumu valsts budžetā: 2006.gadam – 33,11 miljoni latu; 2007.gadam – 19,14 miljoni latu; 2008.gadam – 22,69 miljoni latu; 2009.gadam – 26,42 miljoni latu; 2010.gadam – 30,17 miljoni latu.

Ar Ministru kabinetā apstiprinātajām pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” ir apstiprināts darba samaksas pieauguma plāns Veselības ministrijas sistēmā nodarbinātajām ārstniecības personām. Atbilstoši plānam papildu finansējuma pieaugums sistēmā nodarbinātajām ārstniecības personām valsts budžetā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir šāds: 2006.gadam – 59,5 miljoni latu (salīdzinājumā ar 2005.gada 1.pusgadu, t.sk. 14,7miljoni latu paredzēti 2005.gada valsts budžetā darba samaksas paaugstināšanai no 2005.gada 1.jūlija); 2007.gadam – 15,7 miljoni latu (salīdzinājumā ar 2006.gadu); 2008.gadam – 10,4 miljoni latu (salīdzinājumā ar 2007.gadu); 2009.gadam – 11,7 miljoni latu (salīdzinājumā ar 2008.gadu); 2010.gadam – 11,2 miljoni latu (salīdzinājumā ar 2009.gadu).

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm (kopā vairāk nekā 18000 amatpersonu) saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 2.maija sēdē atbalstīto Koncepciju par darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm: 2007.gadam papildus nepieciešami 25,6 miljoni latu: 2008.gadam un turpmāk katru gadu – 30 miljoni latu.

MK: Par papildinājumu Valsts policijas apsargājamo objektu sarakstā

Ministru kabineta 23.maija sēdē izdarīts grozījums Ministru kabineta 2003.gada 23.jūlija rīkojumā Nr.457 “Par Valsts policijas apsargājamajiem objektiem” un Valsts policijas apsargājamo objektu saraksts papildināts ar Informācijas analīzes dienestu Rīgā, Raiņa bulvārī 15.

Informācijas analīzes dienests veic Nacionālās drošības likumā un Valsts drošības iestāžu likumā noteiktās funkcijas. Tādējādi Informācijas analīzes dienesta telpām ir jāatbilst valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumu noteiktajām prasībām, tām ir jābūt kontrolējamām un nodrošinātām pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu.

Turklāt Informācijas analīzes dienests piedalās 2006.gada NATO samita organizēšanā un gatavo NATO dalībvalstu vadītāju tikšanās potenciālo apdraudējuma analīzi.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabineta 23.maija sēdē pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 618 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 24 viņu nepilngadīgie bērni.

No 594 pilsonības pretendentiem 72% ir krievi, 10% – ukraiņi, 10% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

19% pilsonības pretendentu ir pamata, 52% – vidējā, 28% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 110 027 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā –5 506 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Latvijas un Turcijas vīzu procedūras atvieglojumiem un bezvīzu ceļošanu

Ministru kabinets (MK) 23.maijā apstiprināja MK noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem un vīzu procedūras atvieglojumiem pilsoņu pasu turētājiem”.

Līgums paredz bezvīzu ceļošanas kārtību Latvijas pilsoņiem ieceļošanai Turcijā ar uzturēšanās ilgumu līdz 30 dienām.

Līgumā noteikta arī bezvīzu ceļošanas kārtība bez uzturēšanās termiņa ierobežojumiem Latvijas diplomātisko un dienesta pastu turētājiem un Turcijas diplomātisko, dienesta un speciālo pasu turētājiem, kā arī paredzēti vīzu procedūras atvieglojumi Turcijas uzņēmējiem, kravas automašīnu vadītājiem un studentiem.

Iespēja ceļot bez vīzas uz Turciju Latvijas pilsoņiem būs tuvākajā laikā – pēc tam, kad līgumu parakstīs abas puses.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par budžeta sadalījumu uzņēmējdarbībai un zinātņietilpīgai ekonomikai

Ministru kabineta 23.maija sēdē akceptēts Ekonomikas ministrijas piedāvātais budžeta sadalījums uzņēmējdarbības un zināšanās balstītas ekonomikas veicināšanai Latvijā.

Ekonomikas ministrijas pamatbudžeta programmā “Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšana” šogad ir 3000000 latu, kas paredzēti lietišķās zinātnes veicināšanai un tautsaimniecības attīstībai.

Ministru kabinets apstiprināja, ka 3000000 latu tiks tērēti šādu aktivitāšu īstenošanai:

1) tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības atbalstam valsts zinātniskajās institūcijās, kuru mērķis ir sekmēt zinātnieku un komersantu sadarbību un nodrošināt efektīvu valsts pētniecības institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā. Kontaktpunktu darbības finansēšana tika sākta jau 2005.gadā. Atbalstāmie projekti noteikti atklāta konkursa kārtībā, kur no desmit iesniegtajiem projektiem par atbilstošiem atzīti seši – pa vienam Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Ventspils augstskolā, Rēzeknes augstskolā un divi Rīgas Tehniskā universitātē. Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu darbības atbalstam 2006.gadam paredzēti 239 419 lati;

2) inovāciju inkubatoru izveides, attīstības un darbības atbalsta pasākumu īstenošanai, kuru ietvaros tiks izstrādāta Inovāciju inkubatoru izveides, attīstības un darbības atbalsta programma, lai veicinātu jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos. Pašlaik ir izstrādāts un saskaņošanas procesā atrodas Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par inovāciju inkubatoru izveides, attīstības un darbības atbalsta programmas ieviešanas kārtību”. Inovāciju inkubatoru izveides, attīstības un darbības atbalsta pasākumu īstenošanai 2006.gadā paredzēti 440000 lati;

3) lietišķās pētniecības infrastruktūras attīstības un pilnveidošanas pasākumu īstenošanai, kuru ietvaros tiks finansēti tādi zinātnisko institūtu infrastruktūras attīstības projekti, kuri veicinās zinātnieku sadarbību ar komercsabiedrībām. Atbalstāmie projekti tiks noteikti atklāta projektu konkursa ietvaros. Lietišķās pētniecības infrastruktūras attīstības un pilnveidošanas pasākumu īstenošanai 2006.gadā paredzēti 2100000 lati;

4) tehnoloģiju attīstības politikas plānošanas un ieviešanas nodrošināšanai. Finansējums nepieciešams, lai stiprinātu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kapacitāti ar mērķi nodrošināt koordinētu atbalsta sniegšanu komersantiem inovāciju un tehnoloģiju attīstībai. Tehnoloģiju attīstības politikas ieviešanas nodrošināšanai 2006.gadā paredzēts tērēt 220581 latu.

Pasākumi uzņēmējdarbības un zināšanās balstītas ekonomikas veicināšanai izstrādāti saskaņā ar Latvijas nacionālo Lisabonas programmu 2005.–2008.gadam, kurā kā viena no galvenajām prioritātēm Latvijas konkurētspējas veicināšanai tika noteikta pētniecība un inovācijas. Kā viens no Ekonomikas ministrijas uzdevumiem noteikts – atbalstīt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, sekmēt jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, izstrādājot un ieviešot inovatīvo inkubatoru atbalsta programmu jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidei.

EM: Par kārtību, kādā tiek izpirkta lietošanā piešķirtā zeme lauku apvidos

Ministru kabineta (MK) 23.maija sēdē akceptēti jauni MK noteikumi “Noteikumi par maksājumiem, izpērkot lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos”.

Ekonomikas ministrija izstrādāja jaunus noteikumus, jo spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (1999.gada 31.augusta MK noteikumi Nr.306 “Noteikumi par maksājumiem, izpērkot īpašumā piešķirto zemi lauku apvidos”) vairs neatbilst zemes reformu regulējošai likumdošanai, kā arī tamdēļ, ka 2005.gada 1.septembrī stājies spēkā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, kas nosaka atsevišķus priekšapmaksas principus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā aprēķināma samaksa, kādā samazināma samaksa un kādā veicami maksājumi, izpērkot zemes reformas laikā lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos. Tai skaitā MK noteikumi nosaka kārtību, kādā persona, izpērkot lauku apvidus zemi, pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas veic zemes izpirkšanas maksājumu privatizācijas sertifikātos (priekšapmaksu).

Noteikumos paredzētais maksimālais zemes izpirkšanas laiks ir pieci gadi, bet iepriekšējos Ministru kabineta noteikumos tas bija noteikts līdz pat 20 gadiem. Izpirkšanas laiks tiek samazināts, lai sekmīgi pabeigtu zemes reformu lauku apvidos un minēto termiņu saskaņotu ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma normām.

Noteikumu projektā noteikts, ka priekšapmaksas izpildi apliecina pārveduma uzdevums, kas priekšapmaksu veikušajai personai jāiesniedz Valsts zemes dienestā. Personai arī tiks samazināts administratīvais slogs, jo, veicot priekšapmaksu, vairs nebūs nepieciešams VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sniegt pieteikumu par priekšapmaksas veikšanu, nebūs jāiesniedz arī pašvaldības izziņa par nodokļu parāda neesamību. Personai būs vienīgi jāiesniedz pārveduma uzdevums un jāuzrāda Valsts zemes dienesta izsniegta izziņa.

Līdz ar šo jauno MK noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ministru kabineta 1999.gada 31.augusta noteikumi Nr.306 “Noteikumi par maksājumiem, izpērkot īpašumā piešķirto zemi lauku apvidos”.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka pieteikumu par patstāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lauku apvidos izpirkšanu var iesniegt Valsts zemes dienesta attiecīgajā reģionālajā nodaļā līdz 2006.gada 31.augustam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par 5% PVN likmes piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem

Valdība otrdien, 23.maijā, pieņēma likuma par pievienotās vērtības nodokli (PVN) grozījumu projektu, kas paredz piemērot PVN samazināto – 5% likmi siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem.

Grozījumi likumā paredz nodokļa samazinātās likmes – 5% piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem no 2006.gada 1.jūlija, bet elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem – no 2007.gada 1.janvāra.

Līdz šim likums par PVN paredzēja, ka iedzīvotāju maksājumi par siltumenerģiju ir atbrīvojami no PVN līdz 2006.gada 30.jūnijam, taču šī norma ir pretrunā ar pašreiz spēkā esošajiem Eiropas direktīvas nosacījumiem. Latvijai bija atļauts piemērot atbrīvojumu no nodokļa tikai līdz 2004.gada 31.decembrim. Tomēr Eiropas Savienības dalībvalstis, ja nepastāv konkurences izkropļojuma risks, siltumenerģijas, dabasgāzes un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem drīkst piemērot samazinātu nodokļa likmi.

Grozījumus likumā par PVN, kas paredz 5% samazinātās likmes piemērošanu siltumenerģijas, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem, Finanšu ministrija sagatavoja, pildot valdības lēmumu, kas tika pieņemts 21.marta sēdē, kurā Ministru kabinets (MK) iepazinās ar informatīvo ziņojumu par PVN turpmākajām piemērošanas iespējām.

Paredzams, ka izmaiņas likumā tieši ietekmēs makroekonomisko vidi, samazinot inflācijas rādītājus:

• ar PVN 5% likmes piemērošanu siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem paredzams inflācijas samazinājums par 0,15%;

• ar PVN 5% likmes piemērošanu dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem paredzams inflācijas samazinājums par 0,07%;

• ar PVN 5% likmes piemērošanu elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem paredzams inflācijas samazinājums par 0,24%.

Frizieru pakalpojumiem un privātu mājokļu remonta pakalpojumiem nav iespējams veikt novērtējumu uz inflācijas rādītājiem, jo šiem pakalpojumiem nav vienotas cenu noteikšanas metodikas, pakalpojumu cenas dažādās pilsētās krasi atšķiras, ko savukārt ietekmē iedzīvotāju maksātspēja un dažādas izmaksas (piemēram, telpu noma utt.). Likuma par PVN grozījumu projektā paredzētas arī citas izmaiņas līdzšinējā regulējumā, precizēti termini un definīcijas, veikti papildinājumi. Atbilstoši grozījumiem likumā ir jāsagatavo arī vairāki jauni MK noteikumu projekti, kā arī jāveic grozījumi vairākos jau esošos MK noteikumos.

Paredzams, ka Saeimā projektu par grozījumiem PVN likumā skatīs steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par kārtību, kādā robežsargus un policijas darbiniekus nosūta starptautiskajās misijās un operācijās

Ministru kabineta 23.maija sēdē atbalstīts Iekšlietu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Robežsargu un policijas darbinieku dalība starptautiskajās misijās un operācijās”, kas nosaka prasības un kārtību, kādā robežsargus un policijas darbiniekus norīko un nosūta dalībai starptautiskajās misijās un operācijās.

Noteikumi paredz, ka Valsts robežsardzes vai Valsts policijas darbinieku dalībai starptautiskajā misijā vai operācijā nosūta, ja viņa veselības stāvoklis atbilst prasībām, ir atbilstoša kvalifikācija, kā arī ir vismaz piecu gadu pieredze dienestā un ja prot svešvalodu.

Darbinieki starptautiskajās misijās un operācijās piedalās pēc to starptautisko organizāciju, savienību vai kopienu rezolūcijas, rekomendācijas vai lūguma, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti starptautiskie līgumi.

Noteikumi paredz, ka darbinieku no dalības starptautiskajā misijā vai operācijā atsauc, ja viņš ir izdarījis kriminālsodāmu nodarījumu, dienesta disciplīnas pārkāpumu, veselības stāvokļa dēļ vai ja to lūdz starptautiskās misijas vai operācijas vadība.

Darbinieks no turpmākās dalības starptautiskajā misijā vai operācijā var atteikties pēc paša vēlēšanās, brīdinot par to vienu mēnesi iepriekš, sava veselības stāvokļa dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ, kas nav savienojami ar turpmāko dalību misijā vai operācijā. Noteikumu projektā paredzēta arī starptautisko misiju un operāciju finansēšanas kārtība.

IeM: Par līdzekļiem kūlas ugunsgrēku nodarīto papildizdevumu segšanai

Ministru kabinets otrdien, 23.maijā, piešķīra Iekšlietu ministrijai līdzekļus ar kūlas ugunsgrēku dzēšanu saistīto papildu izdevumu segšanai.

Rīkojuma projekts “Par līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD)) papildu izdevumiem, kas saistīti ar kūlas ugunsgrēku dzēšanu” paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai 186336 latus degvielas iegādes un ugunsdzēsības tehnikas remonta izdevumu segšanai, kā arī ārpus darba laika kūlas ugunsgrēku dzēšanā iesaistīto VUGD darbinieku materiālajai stimulēšanai.

Papildu izdevumus paredzēts piešķirt no Finanšu ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 41.02.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Šogad Latvijā kopš marta beigām, kad tika fiksēts pirmais pērnās zāles dedzināšanas gadījums, reģistrēts 5341 kūlas ugunsgrēks, kas ir lielākais skaits pēdējo 10 gadu laikā. Kūlas ugunsgrēkos dzīvību zaudēja seši cilvēki, cieta astoņi, izdega 22540 hektāri zemes, aizdegās 449 ēkas. VUGD darbinieki šogad kūlas dedzināšanas sezonā dzēsa arī 602 meža ugunsgrēkus.

VUGD ikgadējie papildu izdevumi degvielai, tehnikas remontam, virsstundu darba samaksai kūlas dzēšanas dēļ ir vidēji 20000 latu. Kūlas degšanas sezonā VUGD saņemto izsaukumu skaits sasniedz pat 500 izsaukumus parasto 30 vietā, līdz ar to VUGD nākas strādāt pastiprinātā režīmā visu kūlas degšanas sezonu – vairākus mēnešus.

Kūlas ugunsgrēku dzēšana ir arī fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsēju veselībai – nav ūdens un piebraucamo ceļu, ugunsdzēsēji ir spiesti lauzt mašīnas, braucot pāri arumiem un grāvjiem, strādāt garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu – slotas, lupatas, lāpstas un zarus.

IeM: Par izceļošanas pabalstu Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets otrdien, 23.maijā, piešķīra Iekšlietu ministrijai 4080 latus, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu diviem Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas.

Pabalsts Krievijas militārajiem pensionāriem tiek izmaksāts saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.783 “Kārtība, kādā militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.60 23.§ 3.punktu, jautājumus par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā MK izskata atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem. Apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par izmaiņām mācību līdzekļu izdošanā un iegādē

Ministru kabineta 23.maija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi””.

Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu rajonu un republikas pilsētu pašvaldību izglītības pārvaldēm sadala likumā par valsts budžetu kārtējam gadam programmas “Vispārējā izglītība” apakšprogrammā “Mācību literatūras iegāde” iedalītos līdzekļus pašvaldību pamatizglītības un vispārējās izglītības iestāžu nodrošināšanai ar mācību literatūru saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumiem Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”.

2004.gada 5.februārī pieņemtie Izglītības likuma Pārejas noteikumi noteica prasību īstenošanu vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību izglītības programmās, sākot ar 2004./2005. mācību gadu – valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vidējās izglītības standartam. Šīs Izglītības likuma normas īstenošanai un kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanai vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi mācību grāmatu valsts valodā iegādei.

Izdarot grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”, tiks noteikta kārtība, kādā Izglītības un zinātnes ministrija laika periodā līdz 2007.gada 31.decembrim, kad noslēdzas 2004.gadā aizsāktās vidusskolu pārejas uz mācībām valsts valodā pilns cikls, sadala finansējumu no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam mācību literatūras iegādei iedalītās summas vispārējās izglītības iestādēm, tai skaitā tām, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas koordinācijas departaments

TM: Par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai komercreģistrā

Ministru kabineta 23.maija sēdē pieņemti grozījumi noteikumos par uzņēmējdarbības reģistrēšanas, ierakstu izdarīšanas komercreģistrā un dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanas valsts nodevu.

Noteikumu grozījumi bija nepieciešami līdz ar grozījumiem Komerclikumā, kas nosaka pienākumu komercsabiedrībām Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt reorganizācijas līguma projektu, lai ziņas izsludinātu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tāpēc bija nepieciešams noteikt valsts nodevu par reorganizācijas līguma projekta reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai). Turklāt arī dalībnieku reģistra reģistrācija (pievienošana reģistrācijas lietai) šobrīd tiek veikta bez valsts nodevas samaksas, norāda noteikumu grozījumu autori.

Izstrādātajos noteikumos noteikta valsts nodeva par reorganizācijas līguma projekta un tā grozījumu reģistrāciju (pievienošanu lietai) un dalībnieku reģistra reģistrāciju (pievienošanu lietai), kā arī atsevišķu valsts nodevu par ierakstu izdarīšanu par valdi, padomi, revidentu vai juridisko adresi.

Pašlaik ieraksti komercreģistrā saskaņā ar Komerclikumu tiek izdarīti triju darbdienu laikā, tāpēc noteikumos svītrotas normas par valsts nodevu divkāršā apmērā, ja pieteicējs vēlas, lai reģistrācijas pieteikums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā vai UR žurnālā tiktu izskatīts četru darbdienu laikā.

Noteikumos paredzētas valsts nodevu likmes par atsevišķiem ierakstiem – par ierakstu izdarīšanu par valdi, padomi, revidentu vai juridisko adresi, jo līdz šim, ja vienā pieteikumā tika pieteiktas izmaiņas, piemēram, par valdi, padomi un revidentu vienlaikus vai arī tika pieteiktas izmaiņas tikai par valdi, tika maksāta viena valsts nodeva.

Līdz šim maksa par veiktajām darbībām vai nu vispār nebija noteikta (piemēram, par reorganizācijas līguma projekta vai dalībnieku reģistra pārbaudi), vai arī tā bija nelīdzsvarota atkarībā no ierakstu daudzuma (viena nodeva bija kā par viena ieraksta izdarīšanu, tā arī par vairākiem nesaistītiem ierakstiem). Lai pielīdzinātu valsts nodevas apmēru par vairākiem ierakstiem administratīvajām izmaksām par vairāku ierakstu izdarīšanu, noteikumi paredz valsts nodevas apmēru par diviem vai vairākiem ierakstiem noteikt 15 latu apmērā.

Izstrādātajiem noteikumu grozījumiem atzinumu sniegusi arī Latvijas Tirgotāju asociācija, kura kopumā atbalsta noteikumu projektu un kuras priekšlikumi ir iekļauti noteikumos.

TM: Par industriālās drošības sertifikāta iegūšanas kārtību

Valdība otrdien, 23.maijā, apstiprināja noteikumus par kārtību, kādā pieprasīs, izsniegs, uzskaitīs, izmantos, mainīs kategoriju vai anulēs industriālās drošības sertifikātus.

Noteikumi bija nepieciešami, jo likums par valsts noslēpumu paredz, ka komersantam, kuram savā darbā nepieciešams izmantot valsts noslēpumu, ārvalstu vai starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto informāciju, jāsaņem industriālās drošības sertifikāts, ko pēc speciālas pārbaudes pabeigšanas izsniedz Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Noteikumi reglamentēs industriālās drošības sertifikāta pieteikuma iesniegšanas kārtību, iesniedzamo dokumentu sarakstu, sertifikāta izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas un anulēšanas kārtību.

Noteikumi izstrādāti, ievērojot NATO Drošības komitejas direktīvu par industriālo drošību un NATO inspekciju laikā izteiktos norādījumus, kas Latvijai ir saistoši kā NATO dalībvalstij, teikts noteikumu anotācijā.

Tā kā komersantu speciālās pārbaudes veikšanai nepieciešamās struktūras ir izveidotas, noteikumu ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams. Savukārt finanšu izdevumi, kas saistīti ar industriālās drošības sertifikātu uzskaites reģistra uzturēšanu, ir paredzēti SAB budžetā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par bērnu vakcinēšanu pret ērču encefalītu un B hepatītu

Ministru kabinets otrdien, 23.maijā, pieņēma grozījumus Vakcinācijas noteikumos, paplašinot valsts imunizācijas programmu, iekļaujot vakcinācijas kalendārā pusaudžu vakcināciju pret B hepatītu.

Šogad 14 gadus vecos pusaudžus plānots vakcinēt pret B hepatītu. Statistikas dati liecina, ka šajā vecumā daudz jauniešu slimo ar B hepatītu.

Noteikumi paredz, ka šogad bērni no viena līdz 18 gadu vecumam tiks vakcinēti pret ērču encefalītu. Vakcīnu par valsts budžeta līdzekļiem saņems tie bērni, kuri dzīvo teritorijās, kur ir novērojama visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu bērniem. Šīs teritorijas noteiks Sabiedrības veselības aģentūras speciālisti. Noteikumi ir papildināti ar pienākumiem ārstniecības personai informēt pacientu par vakcinācijas nozīmi, lai izvairītos no saslimšanas ar infekcijas slimībām. Finansiālu apsvērumu dēļ par valsts budžeta līdzekļiem nav iespējams vakcinēt visus iedzīvotājus pret visām infekcijas slimībām, piemēram, ērču encefalītu, vējbakām u.c., tādēļ ir svarīgi pacientiem apzināties savas veselības vērtību un izmantot medicīnas piedāvātās iespējas izvairīties no saslimšanas ar infekcijas slimībām.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par Vides aizsardzības likumu

Ministru kabineta 23.maija sēdē pieņemts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Vides aizsardzības likums”.

Līdz šim vides aizsardzības principus un galvenās prasības vides kvalitātes saglabāšanai noteica 1991.gadā pieņemtais likums “Par vides aizsardzību”. Ņemot vērā nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus, kā arī jau agrāk veiktos grozījumus šajā likumā, Vides ministrija izstrādājusi likumprojektu “Vides aizsardzības likums”, kurš aizvietos likumu “Par vides aizsardzību” un kurā iekļautas pamatprasības atbildībai vides jomā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi, izveidojot efektīvu vides aizsardzības sistēmu un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas nosaka: vides aizsardzības principus; sabiedrības informēšanas un līdzdalības kārtību lēmumu pieņemšanā vides jomā; prasības vides aizsardzības kontroles nodrošināšanai; atbildību par kaitējumu videi; prasības brīvprātīgi pielietojamiem vides pārvaldības līdzekļiem un citas vispārīga rakstura vides prasības.

Likumprojektā ietvertie nosacījumi atbildībai vides jomā izriet no Eiropas Savienības direktīvas 2004/35/EK un veido pamatnosacījumu sistēmu videi nodarīta kaitējuma vai tiešu šāda kaitējuma draudu identificēšanai, novēršanai vai samazināšanai, kā arī reglamentē atbildību par kaitējuma videi vai tiešu kaitējuma draudu radīšanu, balstoties uz principu “piesārņotājs maksā”.

VidM: Par atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas kārtību

Ministru kabineta 23.maija sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 17.maija noteikumos Nr.342 “Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai esošajos noteikumos paredzētu tādu pašu kārtību līguma slēgšanai starp pašvaldību un iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kāda tā noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15.pantā, nosakot, ka pašvaldība slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš jau ir saņēmis reģionālās vides pārvaldes izsniegto atkritumu apsaimniekošanas atļauju.

Ministru kabineta noteikumu projektā arī noteiktas prasības, kādas izvirzāmas izlietotā stikla iepakojuma iepirkšanas punktu darbībai, lai novērstu alkoholisko dzērienu izlietotā iepakojuma nelegālo apriti. Par šo jautājumu saņemti arī vairāku profesionālo asociāciju priekšlikumi, kurus Vides ministrija ir izvērtējusi un iestrādājusi šajā Ministru kabineta noteikumu projektā.

Līdzīgi noteikumu projektā tiek precizētas atkritumu apsaimniekošanas atļaujās nosakāmās prasības, kā arī informācija, kura tiek iekļauta pieteikumos atkritumu apsaimniekošanas atļauju saņemšanai un pašās atkritumu apsaimniekošanas atļaujās.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanas programmu

Valdība otrdien, 23.maijā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2008.gadam, kas paredz realizēt ilgtermiņa fitosanitāro pasākumu programmu kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanai.

Pēdējos gados viena no aktuālākajām problēmām Latvijā kartupeļu audzēšanas saimniecībās ir kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošana. Tādēļ programmas mērķis ir uzlabot kartupeļu produkcijas kvalitāti un paaugstināt kartupeļu ražību, attīstīt kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības un nodrošināt kartupeļu audzētāju konkurētspēju Eiropas Savienības (ES) kopējā tirgū.

Programmā noteikts, ka galvenie pasākumi, kuri jāievēro inficētajās kartupeļu audzēšanas saimniecībās, ir saimniecībā izaudzēto kartupeļu pilnīga nomaiņa – divus gadus pēc infekcijas konstatēšanas ir jāiegādājas un stādīšanai jāizmanto tikai sertificēts sēklas materiāls. Tāpat visu ar inficētajiem un iespējami inficētajiem kartupeļiem saskarē bijušu noliktavu iekārtas, tehnika un tara jāiztīra un jādezinficē ar efektīviem augu aizsardzības līdzekļiem, kas tieši paredzēti baktērijas gredzenpuves iznīcināšanai. Ir arī jāierobežo kartupeļu tirdzniecība un jāiznīcina inficētajā laukā pārziemojošie kartupeļi turpmākos divos gados. Programmas realizēšana nodrošinās tādu valsts un ES atbalstu laukiem un lauksaimniecībai, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Īumsils: Par līdzfinansējuma piešķiršanu nevalstiskajām organizācijām

Ministru kabineta 23.maija sēdē apstiprināti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par nevalstisko organizāciju līdzfinansējuma budžeta programmas vadības, īstenošanas, uzraudzības un kontroles sistēmu”. Šie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas pamatnostādnēm 2005.–2014.gadam, kur kā viens no mērķiem norādīts – “attīstīt vidi ilgstpējīgai, uz rezultātu orientētai nevalstisko organizāciju darbībai”.

Līdzfinansējuma programmas vadību, ieviešanu un uzraudzīšanu īstenos Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Sabiedrības integrācijas fonds. Projektu iesniegumu konkursu Sabiedrības integrācijas fonds plāno izsludināt jau jūnija otrajā nedēļā.

Šā gada valsts budžetā tika noteikts finansējums 200000 latu, kas paredzēts kā līdzfinansējums nevalstiskajām organizācijām (Latvijā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām, kas ieguvušas sabiedriska labuma statusu), kuras iesniedz projektus starptautiskajos fondos. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām ir pieejami vairāk nekā 100 starptautiski fondi projektu atbalstam, tomēr universāla prasība projektu atbalstam ir līdzfinansējuma nodrošinājums.

Apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi paredz biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju tiesības un pienākumus, iesniedzot pieteikumu līdzfinansējuma saņemšanai, kā arī šīs programmas vadības, īstenošanas, uzraudzības un kontroles sistēmu.

Līdzfinansējumu nevarēs pieprasīt projektiem, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no Latvijas valsts budžeta, Latvijai piešķirtā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma, kā arī konkursos, kurus organizē Sabiedrības integrācijas fonds. Maksimālais līdzfinansējuma apjoms, kuru var pieprasīt, ir 10000 latu, bet ne vairāk kā 20% no projekta kopējām izmaksām, bez tam līdzfinansējums nedrīkst būt lielāks par projektu konkursā noteikto minimālo līdzfinansējuma procentu no projekta. Līdzfinansējuma programmas vadību, ieviešanu un uzraudzīšanu īstenos Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts un Sabiedrības integrācijas fonds.

Gunta Kāle, Sekretariāta preses sekretāre