Lai Latvija sāk īstu attīstību darbībā
Latvijas institūts sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, "Ekonomistu apvienību 2010" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru vakar, 13. decembrī, Kongresu namā iepazīstināja Latvijas sabiedrību un ārvalstu pārstāvjus ar ilgtspējīgas attīstības koncepciju "Latvija: no vīzijas uz darbību".
Pasākumā piedalījās plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kā arī Latvijas zinātnieki, sabiedriski politiskie darbinieki, valdības un Saeimas pārstāvji, ārvalstu vēstnieki.
Koncepcijas izstrādes ekspertu grupā darbojas vairāki Latvijas zinātnieki, ekonomisti un sabiedriski politiskie darbinieki. Tās mērķis ir noteikt valsts ilgtspējīgas attīstības virzienus,veicināt iekšējo un ārējo stabilitāti, radot sabiedrībā pārliecību par izaugsmes perspektīvām nākotnē. Saskaņā ar šīs koncepcijas mērķi ir izstrādāts integrēts Latvijas ekonomiskās,politiskās un sociālās attīstības modelis turpmākajiem 20 — 30 gadiem.
Latvija: no vīzijas uz darbību
Koncepcija piedāvā integrētu Latvijas ilgtspējīgas ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības modeli turpmākajiem 20–30 gadiem, kurš radīs priekšnosacījumus attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstoša Latvijas sabiedrības labklājības līmeņa sasniegšanai.
Kā prioritārie koncepcijā ir izvirzīti šādi uzdevumi:
• valsts ekonomiskās, politiskās un sociālās drošības garantēšanai Latvijai tuvākajā laikā jāintegrējas NATO un ES;
• jāsasniedz augsts sabiedrības izglītības līmenis;
• jāveicina sabiedrības ekonomiskā un sociālā kohēzija;
• Latvijai aktīvi jāiekļaujas reģionālajā un globālajā saimnieciskajā darbībā, kļūstot par aktīvā Baltijas reģiona biznesa, finansu, zinātnes, augsto tehnoloģiju un komunikāciju centru.
Latvijas nākotnes vīzijas pamatā ir liberāli demokrātisko pasaules valstu modeļa pamatprincipi: brīvība, drošība, cilvēktiesības, vienlīdzība iespējās, vienotība, noturība ilgtermiņā. Šī modeļa realizācijai jāīsteno saskaņotas prioritātes, akcentējot tos tautsaimniecības, izglītības un citu nozaru vienotus attīstības virzienus, kuri ir nozīmīgi valsts un sabiedrības drošībai, kuri ir starptautiski un kvalitatīvi konkurētspējīgi, kuros Latvijai ir priekšrocības un kuru attīstība stimulēs valsts kopējo ekonomisko izaugsmi.
Reālākais Latvijas tautsaimniecības attīstības ceļš ir zināšanu un augsto tehnoloģiju intensīva izmantošana, akcentu nobīde no darbietilpīgas ekonomikas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Tas ir sasniedzams, vienlaikus īstenojot darbību divos galvenajos virzienos:
• veicot reindustrializāciju tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;
• attīstot jaunas postindustriālas nozares, veicot zinātniskos pētījumus, veidojot principiāli jaunu ekonomikas modeli — inovatīvo ekonomiku.
Jālīdzsvaro reģionu attīstība, jāizlīdzina sociāli ekonomiskās disproporcijas, jānodrošina līdzvērtīgas iespējas darbam un izglītībai. Pilsētām jāpilda apkārtējo lauku teritoriju attīstības centru funkcijas, nodrošinot savstarpēju papildinātību, diversificētu ražošanu un pakalpojumu pieejamību. Lauku teritorijās ekonomika kļūs diversificēta, lauksaimniecības sektoram papildinoties ar citiem nodarbes veidiem.
Veiksmīgi īstenojot šādu politiku, būs iespējams kāpināt ikgadējos iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus vismaz līdz 6–8 procentiem.
Ekonomiskās politikas kontekstā arvien aktuālāks kļūs jautājums par investīciju efektivitāti sociālajā kapitālā, galvenokārt izglītībā un zinātnes attīstībā. Izglītības pieejamība visiem, mūža izglītības iespējas ir arī būtisks sabiedrības kohēzijas priekšnoteikums (ja indivīds vēlas tās izmantot). Valstij jāatbalsta radošais process dažādās zinātņu nozarēs, tajā pašā laikā stingri ievērojot Latvijas prioritātes un vajadzības, īpaši atbalstot pētījumus un tehnoloģiju attīstības projektus valstij prioritārajos virzienos.
Paātrinoties ekonomikas attīstībai, tiks pārvarēta dziļā demogrāfiskā krīze un ar to saistītās bīstamās sekas (aktīvā darbaspēka trūkums, infrastruktūras īpatnējo izdevumu pieaugums, sociālā spriedze). Sociālo programmu nozīmīgums nemazināsies, taču valsts sociālo programmu daudzumam un apjomam jābūt saskaņotam ar valsts ekonomiskajām iespējām.
Lai nodrošinātu sabiedrības kohēziju, jāpanāk visu sabiedrības locekļu labklājības līmeņa celšanās, jāveicina vidusšķiras izaugsme.
Kultūras nozīmi tautas attīstībā, arī tautsaimniecības attīstības veicināšanā nedrīkst novērtēt par zemu. Valsts atbalsts jāsniedz augstām kultūras vērtībām un jānodrošina Latvijas kultūras pārmantojamība nākamajām paaudzēm.
Vispār pareiza valsts lomas izvēle visās jomās pārejas periodā no pēcpadomju sistēmas uz attīstītu tirgus ekonomiku un vienlaikus no industriālās sabiedrības uz informācijas sabiedrību, valsts regulējošo funkciju sabalansēšana ar tirgus spēkiem ir viens no būtiskiem ilgtspējīgas attīstības faktoriem.
Valsts attīstības orientācija uz informācijas un zināšanu izmantošanu sniedz Latvijai daudz lielākas iespējas attīstīties, samazināt milzīgo atšķirību starp Latviju un attīstītajām ES valstīm, kopā ar citām ES valstīm veidot jaunu, augstāk attīstītu sabiedrības tipu — informācijas sabiedrību.
Koncepciju izstrādāja darba grupa, kuras sastāvā ir Juris Biķis, Pēteris Cimdiņš, Juris Ekmanis, Elmārs Grēns, Ojārs Kalniņš, Edvīns Karnītis, Ojārs Kehris, Tatjana Koķe, Edmunds Krastiņš, Viktors Kulbergs, Uldis Osis, Artis Pabriks, Andris Šķēle, Tālis Tisenkopfs, Roberts Zīle. Autori pateicas visiem ekspertiem, kas palīdzēja koncepcijas izstrādē.
Sapulcējušos uzrunā Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš; daļa no koncepcijas izstrādes autoriem: priekšplānā tautsaimnieks Uldis Osis, Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss, tautsaimnieks Ojārs Kehris | ||
Profesionālā sarunā — fiziķis Juris Ekmanis, pedagoģe Tatjana Koķe un Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš |
Koleģiālās domās — gēnu inženērijas pamatlicējs Latvijā Elmārs Grēns un zāļu ražotājs Valdis Jākobsons &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV" |