Mūsuprāt, Nicas tikšanās bija labvēlīga

Andris Bērziņš, Ministru prezidents, par Baltijas valstu un Zviedrijas valdību vadītāju tikšanos — preses konferencē

Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar, 13. decembrī, preses īssaietā žurnālistus informēja par Baltijas valstu vadītāju un Zviedrijas premjerministra otrdienas tikšanos Stokholmā. Tikšanās bijusi ļoti dinamiska, dalībnieki otrdienas rītā ieradušies Zviedrijas galvaspilsētā, bet jau vakarā devušies mājup. Tomēr pagūts izrunāt veselu virkni svarīgu jautājumu.

Vispirms izvērtēti Zviedrijas izsludinātā Baltijas gada pasākumi. Pats uzskatāmākais bijusi Baltijas valstu modernās mākslas izstāde milzīgajā Ārlandas lidostā, kam cauri ik gadu iziet 18 miljoni cilvēku. Latvija šajā izstādē bijusi pārstāvēta visplašāk — ar astoņpadsmit mākslinieku darbiem, no Igaunijas un Lietuvas bijis tikai pa diviem dalībniekiem. Kā pozitīvu faktu Andris Bērziņš atzīmēja arī Cēsīs, Jelgavā un Daugavpilī notikušos Baltijas gada pasākumus.

Ļoti svarīga Stokholmas apspriedē bijusi informācija par Zviedrijas stratēģiju tās drīzās prezidentūras laikā Eiropas Savienībā (ES), īpaši apspriežot Baltijas valstu vietu Zviedrijas apsvērumos. Zviedrijas premjerministrs Jērans Pērsons definējis Zviedrijas galvenās prioritātes. Zviedrija savas prezidentūras laikā vēlas atvērt un arī slēgt iespējami vairāk sarunu sadaļu ar kandidātvalstīm. Zviedrija savas prezidentūras laikā vēlas paveikt pēc iespējas vairāk Nicas apspriedes lēmumu iedzīvināšanai, maksimāli sekmējot ES paplašināšanos.

Svarīgi aspekti Zviedrijas stratēģijā ir arī tā sauktais trīs e princips — paplašināšana, nodarbinātība un vides aizsardzība ( no angļu valodas — enlargement, employment, environment — J.Ū. ).

Zviedrijas premjerministrs J. Pērsons sarunā ar trīs Baltijas valstu valdību vadītājiem uzsvēris, ka patlaban Eiropā pūš divi vēji — politiskais un tehnokrātiskais. Ļoti svarīgais politiskais vējš patlaban esot īpaši labvēlīgs ES paplašināšanas procesam. Tas pūšot tieši mūsu burās un nesot mūs strauji uz priekšu. Tehnokrātiskais vējš esot Briseles izvirzītās prasības ES kandidātvalstīm — mājas darbi, pie kuriem arī Latvijai ļoti nopietni jāstrādā, ieviešot ES likumdošanu un izveidojot institūcijas, kas reāli spēs darboties Eiropas likumdošanas ietvaros.

Stokholmā pārrunāti arī Nicas apspriedes rezultāti."Pirmo reizi ES vēsturē bija uzaicināti ne vien visu ES dalībvalstu vadītāji un ārlietu ministri, bet arī visu kandidātvalstu vadītāji, " teica Latvijas Ministru prezidents, uzsverot, ka Somiju, Kipru, Igauniju un Lietuvu, kā arī, protams, prezidējošo valsti Franciju Nicas apspriedē pārstāvējuši prezidenti. Vispirms uzklausīti ES kandidātvalstu viedokļi, pēc tam savu attieksmi pauduši dalībvalstu vadītāji. "Kad bija izskanējuši visi viedokļi, bija jau faktiski skaidrs, ka politiskā griba pieņemt šo lēmumu ir, un mājup no Nicas mēs braucām samērā pozitīvā un cerīgā noskaņā, " žurnālistiem teica Latvijas valdības vadītājs. Pēc Zviedrijas premjerministra informācijas, Nicas apspriedes lēmums gan pieņemts ļoti smagās diskusijās. J. Pērsons arī paudis viedokli, ka pēdējos piecos līdz desmit gados ES paplašināšanās process ir ļoti strauji virzījies uz priekšu, tāpēc bijis tik svarīgi Nicā iedzīvināt visus nepieciešamos lēmumus.

"Latvijas Vēstnesis"

: — Ministru prezidenta kungs, kā jūs pats un pārējie Stokholmas apspriedes dalībnieki, zinot Nicas apspriedes rezultātus, vērtējat ES drošības dimensijas tālāko attīstību?

A. Bērziņš

: — Jā, Nicas apspriedē runāts arī par drošības jautājumiem. Ļoti svarīga ir atziņa, ka Eiropas drošība jāaplūko neatrauti no līdzdalības NATO. Nicas apspriedē Eiropas drošības kontekstā bijušas vairākas tendences. Piemēram, tās Eiropas valstis, kas nav NATO dalībvalstis, vairāk iestājas par neatkarīgām drošības sistēmām Eiropā. Savukārt tās ES dalībvalstis, kas iesaistījušās arī NATO, paliek pie ieskata, ka Eiropas drošība un sadarbība ar NATO ir divas nesaraujami saistītas lietas. Mūsu valsts pozīcija ir tieši tāda pati.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors