"Latvijas kuģniecība" griežas uz privatizācijas krastu

Ministru kabinets (MK) beidzot ir pieņēmis izšķirošu lēmumu un apstiprinājis Ekonomikas ministrijas iesniegto privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas nosacījumu projektu.

Valdība uzdevusi Privatizācijas aģentūrai izpildu un pārraudzības institūcijām līdz 23.decembrim likumā noteiktajā kārtībā apstiprināt LK privatizācijas noteikumus.

PA vadītājs informēja, ka MK apstiprinājis LK privatizācijas finansu konsultanta — kompānijas "BDO New Markets B.V." sagatavoto projektu tieši tādā veidā, kādā tas tika iesniegts.

Kā "LV" jau vairākkārt informējis, saskaņā ar privatizācijas nosacījumiem nedalāmā akciju pakete — 68 procenti sabiedrības pamatkapitāla — tiks realizēta par naudu izsolē, 15 procenti tiks pārdoti publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem, 6 procenti — uzņēmumā strādājošajiem un pensionāriem, 10 procentus paredzēts nodot valsts pensiju speciālajam budžetam un 1 procents akciju paredzēts privatizācijas rezervei.

J.Naglis prognozēja, ka veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā nedalāmo akciju paketi varētu realizēt marta beigās vai aprīļa sākumā. Savukārt publiskais piedāvājums varētu sākties apmēram vienu vai pusotra mēneša pēc nedalāmās akciju paketes realizācijas. Tajā pašā laikā sāksies arī LK strādājošo un pensionāru parakstīšanās uz viņiem iedalīto kvotu — 6 procentiem akciju, kas ilgs aptuveni sešus mēnešus. Tas nozīmē, ka LK akciju pārdošana Rīgas Fondu biržā (RFB) varētu sākties ne agrāk kā nākamā gada oktobrī vai novembrī.

Atgādinot privatizācijas pamatnosacījumos ietvertās galvenās idejas, PA ģenerāldirektors uzsvēra, ka šie nosacījumi pirmām kārtām vērsti pret spekulantiem — tiem, kam ir īslaicīgas intereses, iegādājoties LK akcijas. Atbilstoši nosacījumiem PA drīkst izmantot likumā noteiktās tiesības trīs gadu laikā atpirkt uzņēmumu. Ja akciju pakete tiek pārdota tālāk, tad šādā darījumā gūtie papildu ienākumi pārdevējam jāatmaksā valstij.

LK privatizācijas nosacījumos arī teikts, ka tai pēc privatizācijas jādarbojas kā Latvijā reģistrētai sabiedrībai, saglabājot nosaukumu "Latvijas kuģniecība". Uzņēmumam jānodrošina darba vietu saglabāšana krasta struktūrvienībās un uz koncernam piederošajiem kuģiem un jāturpina īstenot pašreizējo kuģu apkalpju komplektēšanas politika. Tas nozīmē, ka apkalpes jākomplektē vispirms no koncernā nodarbinātajiem jūrniekiem, tātad — Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem. Nedrīkst aizmirst arī jūrnieku izglītošanu — LK arī pēc privatizācijas tā jāstimulē, sniedzot finansiālu atbalstu Jūras akadēmijai.

Nosacījumos skaidri formulēts arī valdības mērķis — gūt maksimālus ienākumus no privatizācijas procesa. J.Naglis atzina, ka par labu maksimālajiem ienākumiem ticis upurēts LK akciju varbūtējais starptautiskais publiskais piedāvājums un tikusi komplektēta lielā nedalāmā akciju pakete 68 procentu apmērā. Bet, kā liecina dati par kuģošanas kompāniju akciju kotēšanu pasaules fondu biržās, rezervējot daļu akciju starptautiskajam publiskajam piedāvājumam, tiek zaudēti visai prāvi līdzekļi. Protams, tie, kurus interesē fondu tirgus uzplaukums, ir mazliet vīlušies, jo LK akciju starptautiskais publiskais piedāvājums par naudu zināmā mērā stimulētu arī RFB aktivitātes, piebilda PA vadītājs.

Latvijas iedzīvotājiem ļoti svarīgs ir arī nosacījums, kas skar attiecības starp LK un a/s "Latvenergo" jeb tā dēvētais 52 miljonu parāds, par kuru savulaik visos līmeņos, arī tiesā, tika panākts izlīgums. Taču LK privatizācijas nosacījumos tas vēlreiz apstiprināts, lai nebūtu iespējams piemērot jebkādu pasaules likumdošanas praksi un vērsties ar piedziņu pret "Latvenergo".

Tāpat nosacījumos arī teikts, ka iepriekš pieņemtais valdības lēmums par LK privatizāciju, kas tika apstiprināts 1999.gada 18.augustā, ir zaudējis spēku. Tātad nekāda atsaukšanās uz agrākiem lēmumiem nav iespējama.

Tā kā valdība vēlas arī turpmāk kontrolēt LK privatizācijas procesu un piedalīties lēmumu pieņemšanā, tā rezervējusi sev tiesības noteikt LK akciju izsoles sākumcenu (šis konfidenciālais jautājums tiks izskatīts speciālā valdības sēdē). Turklāt pirmo reizi MK piedalīsies privatizācijas pretendentu atlasē un apstiprinās šo pretendentu sarakstu. Kā norādīja J.Naglis, gan PA valdei, gan PA padomei būs labi jāapsver, kā sagatavot attiecīgo priekšlikumu, lai ne minimālās cenas noteikšana, ne pretendentu saraksta apstiprināšana nekļūtu par klupšanas akmeni LK privatizācijas gaitā.

Aģentūras vadītājs lēsa, ka pretendentu skaits nepārsniegs četrus desmitus, jo ir apzinātas aptuveni četrdesmit juridiskas personas, kuras var sadalīt trīs lielās grupās — tie ir, pirmkārt, industriālie partneri, kas darbojas kuģošanas biznesā, otrkārt, dažādas finansu institūcijas — bankas un investīciju fondi un, treškārt, iespējamie privatizētgribētāju konsultanti — starptautiski atzītas konsultāciju firmas un bankas, kurām ir savi klienti un vēlēšanās uz LK privatizācijas rēķina papildināt savu budžetu. J.Naglis atzina, ka LK akciju iespējamā pārdošanas cena ir gaidāma ļoti augsta. Konkrētu summu viņš nenosauca, uzsverot, ka ne PA, ne konsultants nav izpaudis un līdz izsolei arī neizpaudīs iespējamo pārdošanas cenu.

Runājot par pretendentu atlases kritērijiem, J.Naglis minēja trīs galvenos — pirmkārt, jānodrošina, lai LK privatizācijas procesā netiktu legalizēta negodīgos darījumos iegūta nauda, otrkārt, kompānijai jābūt starptautiski auditētai, tai ir jābauda LK kreditējošo banku uzticība un, treškārt, nepieciešams arī šo projektu finansējošas bankas atbalsts.

Nosauc "Ventspils naftas" finansu konsultantu

Beidzot ir apstiprināts a/s "Ventspils nafta" valsts kapitāla daļas privatizācijas finansu konsultanta konkursa uzvarētājs, un par to kļuvis "Raiffeisen Investment AG" veidotais konsorcijs, kurā, kā parasti šādos gadījumos, ietilpst arī Latvijas kompānijas, un šoreiz tā ir a/s "Parekss banka" un zvērinātu advokātu birojs "Bluķis, Elksne & Rozenfelds". Tiklab konsorcija sagatavotais finansu, kā arī tehniskais priekšlikums Latvijas valstij bija vispievilcīgākie, teica J.Naglis. Viņš pauda cerību, ka izraudzītie konsultanti nekavēsies ar līguma noslēgšanu un jau nākamā gada sākumā varēs sākt reālu darbu pie priekšlikumu sagatavošanas atbilstoši darba uzdevumam un nevajadzēs griezties ar piedāvājumu pie otrās vietas ieguvēja.

Pēc PA presei sniegtās informācijas, "Raiffeisen Investment AG" ir Viduseiropas un Austrumeiropas investīciju un korporatīvo finansu banka, kura ietilpst Austrijas lielākajā privātajā banku grupā "Raiffeisen" un kuras kopējie aktīvi ir apmēram 90 miljardi ASV dolāru. "Raiffeisen Investment AG" sniedz konsultācijas kompāniju apvienošanā un pārņemšanā, privatizācijā, banku pārstrukturēšanā un citos jautājumos.

Minētā banku grupa finansējusi Krievijas un Kaspijas jūras reģiona naftas, naftas produktu un gāzes tirdzniecību. Pērn tā finansēja apmēram vienu trešdaļu Krievijas jēlnaftas eksporta. "Raiffeisen Investment AG" uzkrājusi lielu pieredzi Austrumeiropas valstu valdību konsultēšanā dažādos ar privatizāciju saistītos jautājumos. Tās padomus izmanto gan Maķedonijas un Armēnijas valdība elektroenerģijas sektora privatizācijā, gan Kirgizstānas valdība telekomunikāciju sektora privatizācijā, gan Bulgārijas, Moldovas, Rumānijas, Ukrainas un Uzbekistānas valdība lielo uzņēmumu privatizācijā.

Turpina zemes privatizāciju

Kā atzina J.Naglis, zemes privatizācija ir viens no lielākajiem darba laukiem, kas kopjams Privatizācijas aģentūrai. Ja aģentūru nebūtu paredzēts likvidēt, tai būtu pilnas rokas darba vēl aptuveni divus, divarpus gadus, jo ir saņemts ļoti daudz privatizācijas ierosinājumu. Likvidatoram būs jāpārņem un jāvirza uz priekšu vēl tūkstošiem lietu. PA plānojusi nākamgad pati veikt 1400 zemesgabalu privatizāciju.

Statistikas datu analīze rāda, ka šobrīd zeme privatizēta kopumā par 49,2 miljoniem latu, no tiem privatizācijas sertifikātos samaksāti 39,4 miljoni latu, bet skaidrā naudā — 9,8 miljoni latu. Kopējā privatizētās zemes platība pārsniedz 17 miljonus kvadrātmetru.

Tā kā pēdējā laikā daudziem interesentiem problemātiska kļuvusi īpašuma kompensācijas sertifikātu iegāde, J.Naglis tiem, kas vēlas izmantot šos sertifikātus zemes privatizācijā, deva padomu piedāvāt to īpašniekiem krietni augstāku cenu, jo pašreizējais piedāvājums, kas svārstās no 3,5 līdz 4 latiem par vienu sertifikātu, negarantē iespēju tos uzpirkt pietiekamā apjomā. Atrisinājums meklējams tirgus pamatlikuma ievērošanā — pieprasījumam jābūt līdzsvarā ar piedāvājumu, sacīja PA vadītājs. Viņš pieļāva iespēju, ka PA varētu izskatīt arī zemes privatizētāju priekšlikumus par zemi norēķināties tikai latos.

Kā informēja J.Naglis, visos privatizācijas gados kopumā apzināti 4312 privatizējamu zemesgabalu. Par 3821 zemesgabalu saņemti privatizācijas ierosinājumi, bet MK pieņēmis lēmumus par 2907 zemesgabalu privatizāciju. Savukārt ar aktu PA valdījumā nodoti 1985 zemesgabali, no kuriem privatizācijas pamatprincipi apstiprināti 1456 zemesgabaliem, bet privatizācijas noteikumi — 1395 zemesgabaliem. Līdz 1.decembrim noslēgti 1167 zemesgabalu pirkuma līgumi.

Aģentūras vadītājs atgādināja, ka zemesgabalu privatizācijas ierosinājumi tiek izskatīti to saņemšanas secībā, piebilstot, ka ir pat tādi gadījumi, ka zemes īpašuma tiesības joprojām nav apstiprinātas cilvēkiem, kas savus pieprasījumus iesnieguši jau 1997.gadā. Šādu situāciju viņš skaidroja ar virkni problēmu — tiesas procesiem, robežstrīdiem, ierakstīšanu zemesgrāmatā, servitūtu noteikšanu, zemes ierīcības plānu izstrādāšanu utt. Īpaši tas attiecas uz objektiem, kas iegūti, tos pērkot maksātnespējas un bankrota procesa ietvaros.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore