Narkotiku smagā nasta un mēs

Jānis Strazdiņš, Narkomānijas profilakses centra direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Pasauli atkal pārņēmis kārtējais narkotiku piedāvājuma un pieprasījuma vilnis. Arī Latvijai un Rīgai tas neiet secen...

— Jā, diemžēl arī Latvija sastopas ar šo globālo parādību. Neapšaubāmi liela loma te ir nakts diskotēkām, tehnomūzikai un, protams, sintētiskajām narkotikām. Pēdējos piecos gados ir ievērojami pieaugusi sintētisko narkotiku ražošana un izplatība, tirgum tika radītas īpašas vielas, ko pat dēvē par dizaina narkotikām, kuras netiek lietotas ne medicīnā, ne veterinārijā, ne arī zinātnē. Drīzāk tās ir tuvas ķīmiskajām kaujas vielām, kuras sāka ieplūdināt diskotēkās. Sāka ar šīm dažādu pasteļtoņu narkotikām tirgoties. Šīs ir LSD un dažādu ekstāzes grupu narkotikas, kurām ir vairāki savienojumi gan ar halucinogēnu, gan stimulējošu iedarbību. Vienlaikus ar narkotiku ieplūdināšanu valstī sākās arī sabiedrības dezinformēšana par tā dēvētajām vieglajām narkotikām. Daudziem cilvēkiem radās iespaids, ka pasaulē ir smagās un vieglās narkotikas un ka šīs vieglās, piemēram, tā pati "zālīte", ir gandrīz vai nekaitīgas. Taču šī "zālīte" jau ir kļuvusi pieprasītākā narkotiku klāstā. Jā, cilvēkiem arī pusaudžu gados diemžēl radies iespaids, ka ar narkotikām nemaz jau tik bīstami nav. Ne bez grēka te ir žurnālisti, kuri sāka publicēt visai romantiskas un optimistiskas publikācijas. Nenosaukšu ne žurnālistu vārdus, ne arī preses izdevumus, kuros viņu raksti bija publicēti, taču sabiedrisko domu šie cilvēki ietekmēja ļoti negatīvi.

Šovasar mēs Rīgas centra izklaides vietās veicām jauniešu aptauju. Un diemžēl viņi ir iespaidojušies no presē lasītā, ka narkotikas, īpaši jau tā dēvētās vieglās, nav nekas slikts. Te nu jāsaka, ka presei tiešām ir ļoti liela loma. Tādēļ es gribētu lūgt visus žurnālistus ļoti kritiski izturēties pret to, ko viņi raksta, jo sabiedrība rakstītajam joprojām ļoti tic, sevišķi jaunieši.

Kad situācija ar narkotiku izplatību pilsētā sāka kļūt dramatiska, strauji pieauga mirstība no narkotiku pārdozēšanas, strauji pieauga noziedzība, arvien vairāk pacientu pēc narkotiku pārdozēšanas tika ievietoti reanimācijas nodaļās, biežāk notika inficēšanās ar HIV, tāpat arī saslimšana ar C un B hepatītu un mirušo skaits no narkotiku pārdozēšanas jau dubultojās, mēs Rīgas domē sapratām, ka situācija ir pārāk nopietna un kaut kas ir jādara. Līdz šim mēs vairāk balstījāmies uz starptautisko palīdzību. Daudz mums ir palīdzējusi Eiropas Komisijas "Phare" programma "Cīņa pret narkotikām", ar kuru man piecpadsmit gadus iznācis strādāt. Ņemot vērā starptautisko palīdzību, valsts narkomānijas profilaksei īpašus līdzekļus nepiešķīra. Tika finansēta tikai ārstēšana un rehabilitācija. Pirms gada valsts sāka finansēt programmu par alkoholisma izplatības ierobežošanu par l60 tūkstošiem latu, ko finansēja Labklājības ministrija. Un beidzot no šīs naudas tika atvēlēti līdzekļi arī narkotikas profilaksei.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Tad arī tika nodibināts Narkomānijas profilakses centrs?

— Sākotnēji Rīgas dome nolēma izveidot īpašu komisiju, kas koordinētu to visu institūciju darbību, kas ir iesaistītas narkomānijas profilaksē, ārstēšanā un saslimušo rehabilitācijā. Taču, kad potenciālais komisijas priekšsēdētājs iepazinās ar visiem dokumentiem, kurus bija sagatavojuši speciālisti, viņš sacīja, ka komisijai šis darbs ir par smagu un ka pie Rīgas domes ir jāveido patstāvīga struktūra, kas strādātu ar ilglaicīgu programmu. Latvijā ir sācies ekonomiskais uzplaukums, cilvēkiem rodas nauda, tādēļ jāņem vērā, ka vienmēr parādīsies interese šo naudu tērēt. Šī gada aprīlī Rīgas dome ar savu lēmumu izveidoja Narkomānijas profilakses centru un apstiprināja koordinācijas padomi, kurā ir pieci Rīgas domes deputāti, arī Labklājības departamenta direktors, Skolu valdes priekšsēdētājs, Iekšlietu ministrijas Narkotiku kontroles biroja priekšnieks, Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks, AIDS profilakses centra direktors, Narkoloģijas centra direktore un Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors. Padome koordinē un kontrolē Rīgas domnieku apstiprinātās programmas īstenošanas gaitu, lai pašvaldības ar savām iniciatīvām iekļautos tās īstenošanā, lai būtu saskaņota narkotiku apkarošanas pasākumu organizēšana. Dome ir apstiprinājusi arī īpašu programmu, kurai paredzēts konkrēts finansējums.

— Kas jau paveikts šajā laikā, kopš darbojas Rīgas Narkomānijas profilakses centrs?

— Pirmais solis bija zinātnisks pētījums, kuru veica Latvijas Universitātes Socioloģijas un filozofijas institūts. Tā bija mūsu jauniešu aptauja Rīgas centra izklaides vietās. Mums pašlaik nav svarīgs salīdzinājums ar citām pasaules valstīm. Mums ir svarīgi zināt, kā domā un spriež mūsu jaunieši un kāpēc viņi uzdrīkstas sākt lietot narkotiskās vielas, kāpēc viņi rīkojas tik vieglprātīgi. Un kādēļ narkotikas ir tik viegli pieejamas. Un ko mēs varam darīt, lai samazinātu narkotiku lietošanu? Jau augusta beigās mēs uzzinājām pētījumu rezultātus. Savulaik žurnālisti ar savām publikācijām ir izdarījuši lāča pakalpojumu. Nedrīkst pārpublicēt no ārzemju preses izdevumiem rakstus, nezinot, kas ir to autori. Varbūt viņi pārstāv narkotiku ražotāju vai izplatītāju intereses. Tagad esam noslēguši vienošanos ar LNT, kas piekritusi bez maksas demonstrēt piecus mūsu uzņemtos klipus par sekām, kādas izraisa narkotiku lietošana. Šie klipi tiks demonstrēti gadu un, cerams, iedarbosies uz cilvēku apziņu, liks viņiem aizdomāties par narkotiku postošajām sekām.

Mums daudz ir palīdzējusi Rīgas slimokase, kas savu iepriekšējā gada peļņu — vairāk nekā četrdesmit tūkstošus latu — pārskaitīja mūsu rīkotajai narkotiku apkarošanas kampaņai. Mums ir sava mājaslapa: www.narcomania.lv. Un arī uzticības tālrunis — 7037333. Rīgas slimokase ir palīdzējusi mums popularizēt šo mājaslapu un uzticības tālruni. Un cilvēki tagad varēs izlasīt patiesību par narkotikām. Bez tam katrs, kam ir problēmas, jebkurā diennakts stundā var piezvanīt kvalificētiem narkologiem, kas pārsvarā strādā ar pusaudžiem, tāpat psihologiem, kas pa tālruni sniedz konsultācijas visiem Rīgas iedzīvotājiem. Protams, pa uzticības tālruni var piezvanīt ne tikai rīdzinieki, bet jebkuras Latvijas vietas iedzīvotāji. Mūsu mājaslapa tika veidota pēc ANO Ģenerālās asamblejas sesijas 1998. gada jūnijā apstiprinātās narkotiku pieprasījuma samazināšanas deklarācijas priekšlikuma, ka visām valstīm ir jāveido savas mājaslapas, lai visi iedzīvotāji, it īpaši jaunieši, varētu uzzināt visu pilnīgi par narkotiskajiem līdzekļiem, to iedarbību un sekām. Lai nebūtu tā, ka jaunieši gūst tikai nezināmu autoru izplatītu visai rožainu informāciju par narkotikām un to it kā nekaitīgo iedarbību. Mums ir arī sarakstes lapa, kurā mēs atbildam uz visiem jauniešu uzdotajiem jautājumiem. Šajos jautājumos diemžēl jūtama no preses gūtā rožainā informācija. Tādēļ mums ir jāizskaidro viņiem patiesā situācija un jāpārliecina viņi, ka nav tādu vieglo narkotiku un ka visas tās noved pie atkarības un traģiskām sekām. Mēs centīsimies mājaslapu un saraksti ar jauniešiem padarīt iespējami interesantāku un pārliecinošāku. Esam iecerējuši izveidot arī mācību līdzekļus skolām. Pašlaik jau ir iespiesti mācību līdzekļi 5.—10. klašu skolēniem. Apgāds "Jumava" piekritis iespiest mācību grāmatu arī 11.—12. klašu skolēniem. Sagatavots un gatavs iespiešanai ir arī mācību līdzeklis 1.—4. klašu skolēniem. Manuprāt, ļoti interesanta ir īpaši izkrāsojamā bilžu grāmata pirmsskolas vecuma bērniem. Mazi bērni labi uztver informāciju, un no šīm grāmatām viņi, cerams, sapratīs, ka ir lietas, no kurām šajā pasaulē ir jābīstas.

Pašlaik mēs veicam lielu darbu, lai turpmāk pašvaldības būtu atbildīgas par profilaksi un par sociālo palīdzību, par medicīniskās palīdzības pieejamību. Bet mēs neesam atbildīgi tieši par medicīnisko palīdzību, mūsu Narkomānijas profilakses centrs ar to nenodarbojas. Tādēļ, lai agrāk atklātu narkotiku lietotājus, lai laikus motivētu viņus terapijai, paredzēts izveidot īpašu sociālo darbinieku — "ielu darbinieku" — profesiju. Mēs sagatavojām sociālos darbiniekus par atkarības problēmām, apmācījām viņus saskarsmei ar narkotiku lietotājiem, un 21. decembrī viņi saņems sertifikātus. Šie speciālisti strādās mūsu pilsētas sociālajā dienestā, viņi būs katrā Rīgas rajonā. Par šī projekta izpildi būs atbildīga nevalstiskā organizācija "Baltais zvirbulis" un ārsta Viestura Rudzīša privātprakse. Viesturs Rudzītis ir ilgstoši strādājis ar pusaudžiem, kuriem bijušas atkarības problēmas, un viņam ir jau zināma pieredze.

Protams, es ceru, ka nākotnē būs sociālo darbinieku sadarbība ar municipālo un pašvaldības policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumos — sevišķi diskotēkās un citās izklaides vietās. Mūsu sociālie darbinieki būs tā sagatavoti, lai spētu atklāt narkotiku lietotājus un strādātu ar viņiem. Jā, šis darbs ir bīstams, sevišķi narkotiku izplatīšanas vietās, un varbūt viņiem būs vajadzīga pašvaldības policijas aizstāvība. Jo dīleris no savas naudas nešķirsies. Mums vēl darāms ļoti liels darbs, un es priecājos, ka Rīgas domes Budžeta komisija novembrī jau apstiprināja Narkomānijas profilakses centra nākamā gada budžetu — l82 tūkstošus latu. Neliela daļa no šīs summas paredzēta Narkomānijas centra darbības nodrošināšanai, taču lielākā daļa tiks iztērēta programmas īstenošanai. Mūsu nākamā gada darbā paredzētas vairākas jaunas nianses. Un viena no svarīgākajām ir sabiedriskās domas veidošana. Vēl jo vairāk tādēļ, ka profilakse vienmēr ir daudz efektīvāka par ārstēšanu un rehabilitāciju. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai cilvēki neuzdrīkstētos sākt lietot narkotikas, lai viņiem būtu spēks atteikties no piedāvājuma.

Nākamgad esam iecerējuši apmācīt pusaudžu līderus, vadoties pēc principa, ka pusaudži un jaunieši ir jāsagatavo sevis aizsardzībai. Labi zinām, ka jauniešu līderiem ir liela autoritāte, pārējie uz viņiem ļoti paļaujas. Bieži vien pusaudži saviem līderiem tic vairāk nekā saviem vecākiem vai skolotājiem.

Otra mūsu apmācības mērķgrupa nākamajā gadā būs vecāki, kuriem paredzēts demonstrēt Vācijā ļoti populāru kinofilmu, kas veidota pēc dokumentāla romāna, kas Vācijā ir izdots četrdesmit divas reizes. Filma tagad ir dublēta latviešu un krievu valodā, mēs gaidām nākamā gada budžetu, lai nopirktu no autoriem tiesības filmas demonstrēšanai un izplatīšanai. Arī grāmata ir tulkota latviešu valodā, šo darbu paveikusi Barba Voitkāne, un viņas tēvs savukārt savā nelielajā izdevējsabiedrībā grib to izdot. Grāmata domāta vecākiem, skolotājiem un arī jauniešiem, tāpat kā filma. Mēs vēlamies, lai sabiedrība saprastu narkomānijas dziļāko būtību, zinātu, cik narkomānija ir bīstama un cik tai bēdīgas sekas. Lai visi izprastu, kā ar mums manipulē narkotiku tirgoņi, kā mēs narkotiku dēļ zaudējam tuvus cilvēkus.

Svarīgs nākamā gada darbs būs īpašas mobilās profilakses vienības izveide. Par Rīgas domes līdzekļiem paredzēts iegādāties vienu mikroautobusu, kas būs aprīkots ar modernāko demonstrēšanas tehniku, lai mēs visās Rīgas skolās varētu veidot kvalitatīvas paraugstundas par narkotiku lietošanas profilaksi un lietošanas sekām un juridisko atbildību, tās izplatot. Mums ir jāiedrošina skolotāji aktīvāk iekļauties profilaksē. Ir jāsāk dialogs, lai cilvēkus pārliecinātu, ieinteresētu.

Turpināsim arī mācību līdzekļu veidošanu, lai tie būtu pieejami visām skolām. Tāpat turpināsim sociālo jeb ielu darbinieku sagatavošanu, lai nākamā gada beigās viņi varētu sākt darbu jau visos Rīgas rajonos. Nākamajos gados acīmredzot šie sociālie darbinieki būs sociālā dienesta pakļautībā un Rīgas Narkomānijas profilakses centram paliks koordinējošā funkcija, turpinot šo darbinieku kvalifikācijas celšanu, darba pārbaudi un izvērtējumu. Šo ielas darbinieku darbs ir ļoti smags, ne visi cilvēki to izturēs, un nāksies sagatavot jaunus speciālistus.

— Kādas institūcijas varētu būt jums palīdzīgas?

— Esam panākuši vienošanos ar Rīgas kriminālpoliciju, arī ar Rīgas pašvaldības policiju, ka viņi aktīvāk iekļausies profilakses darbā. Jo cīņa ar narkotiku lietotājiem un to izplatītājiem ir arī mūsu sabiedriskās kārtības un drošības jautājums, tādēļ tiesībsargājošajām institūcijām aktīvāk jāiekļaujas šajā darbā. Noziegumus ir vieglāk novērst nekā ar tiem cīnīties. Un tiesībsargājošo institūciju pārstāvji ir to izpratuši.

Sava darba rezultātus mēs redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem. Ja mainīsies mūsu jaunatnes domas un uzskati, ja viņi spēs būt stipri un gudri, rīcībspējīgi, tad viņus nepiemeklēs šī nelaime — atkarība no narkotikām — un viņi dzīvos veseli un neskarti. Taču, ja mūsu darbībai nebūs pietiekamu rezultātu, ja nebūs iespēju ārstēt no atkarības, sniegt šiem cilvēkiem sociālo palīdzību, atturēt no narkotiku lietošanas, rehabilitēt, tad diemžēl atkal būs kārtējā zudusī paaudze.

Mūs īpaši uztrauc milzīgā infekciju izplatība, augstā saslimstība ar AIDS, ar C un B hepatītiem, tāpat augstā mirstība no narkotiku pārdozēšanas. Tie ir ļoti nopietni signāli mūsu sabiedrībai un liecina, ka situācija var kļūt vēl sliktāka, ja nerīkosimies pietiekami apdomīgi un nopietni. Mēs ceram uz visas sabiedriskās domas izmaiņu, uz sabiedrības atbalstu. Un vispirms uz politiķu atbalstu. Es domāju, ka Rīgas domes projektā bija šī labā faktu sakritība, ka apvienojās sabiedrības intereses, sabiedrības vajadzības ar politisko gribu un finansiālajām iespējām. Jo bez finansiāla un politiska atbalsta tik sarežģītu jautājumu nevar atrisināt. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka narkotiku izplatītāji tagad ir ļoti bagāti un viņu iespējas ir fantastiskas, jo pasaules narkodīleru rokās ir apgrozījums četri līdz pieci simti miljardi ASV dolāru. Ar to mums ir jārēķinās.

Armīda Priedīte, "LV" korespondente