Lai finansētie lēmumi nav jālabo pēcvārdā

Vakar, 13. decembrī, Sorosa fonds — Latvija (SFL) rīkoja pasākumu, kurā iepazīstināja ar pētījuma "No valsts budžeta finansētie LR ministriju pasūtītie pētījumi" rezultātiem.

Šo pētījumu 2000. gada vasarā SFL pasūtīja tālab, lai apsekotu un analizētu, pēc kādiem principiem mūsu valsts ministrijas pasūta no valsts budžeta finansētos politikas analīzes pētījumus. SFL izpilddirektore Vita Tērauda pamatoja pētījuma nozīmību ar to, ka mūsdienās aizvien vairāk pieaug interese par politisku lēmumu pieņemšanas procesu. Sabiedriskās politikas analīze veicinās kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu un palīdzēs pārvarēt vienu no šķēršļiem ceļā uz Eiropas Savienību — administratīvās kapacitātes trūkumu.

Vasarā SFL rīkoja sabiedriskās politikas forumu, kurā tika aizsākta diskusija par tēmām: cik līdzekļu valsts atvēl politikas analīzei, kāda ir pētījumu kvalitāte, vai iegūtais rezultāts apmierina pasūtītāju un veicina kolektīvu lēmumu pieņemšanu. Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem centās rast pētījuma autore Astrīda Neimane, kas visai īsā laikā paveikusi apjomīgu un nozīmīgu darbu. V. Tērauda uzsvēra, ka politiska analīze par aktuālām tēmām ir jāveic laikus un ātri, lai tajā varētu ieklausīties pirms lēmumu pieņemšanas. Diemžēl bieži politiskā analīze nāk klajā kā pēcvārds jau pieņemtiem lēmumiem. Sistēma ir jāpārveido tā, lai politiska analīze dažādās sfērās tiktu veikta, pirms valsts izdara izvēli. Politikas analīze un tās attīstības variantu izvērtējums kā pamats diskusijai un izvēlei ir nepieciešams gan politiķiem un valsts ierēdņiem, gan sabiedrības interešu aizstāvības grupām un indivīdiem.

Pētniece A. Neimane iepazīstināja ar pētījuma tapšanas gaitu un rezultātiem. Pētījuma galvenie mērķi bija: pirmkārt, apkopot ziņas par visiem valsts pārvaldes institūciju pasūtītajiem pētījumiem 1998. un 1999. gadā; otrkārt, apzināt būtiskākos šķēršļus, ar ko saskaras pasūtītāji, sagatavojot un pasūtot pētījumus; treškārt, veicināt valsts finansēto pasūtījumu pieejamību un pasūtījumu sistēmas caurredzamību. Pētījums tika veikts trīs mēnešos, un laika ierobežojumu dēļ nebija iespējams izanalizēt dažādu ministriju veiktos pētnieciska rakstura pasūtījumus, kuru skaits iesniedzas ceturtajā simtā. Valsts institūciju pasūtīto pētījumu programmu sagatavošana un realizēšana norit visai ilgi — aptuveni pusotru gadu, tomēr tiešam pētnieku darbam šai procesā tiek atvēlēti tikai septiņi astoņi mēneši, pārējā laikā ministrijas izvirzītā aktuālā tēma izstaigā sarežģītos pieteikuma, izvērtējuma un atzīšanas ceļus.

A. Neimane secinājusi, ka 1998. un 1999. gadā 33% no ministriju pasūtītajiem pētījumiem nav saistīti ar politikas analīzi. Tie ir mācību, metodisko materiālu, rokasgrāmatu sagatavošana un iespiešana, datorprogrammu izstrāde u. c. Savukārt tikai 5 % no visiem šajos divos gados pasūtītajiem ir tādi politikas analīzes pētījumi, kas ietver risinājumu modelēšanu, seku prognozi un pamatotus ieteikumus. Tie pārsvarā veikti tādās nozarēs (piemēram, ekonomikā un lauksaimniecībā), kur rīcības variantu izstrāde un seku prognoze ir izvirzīta kā prasība sekmīgai integrācijai ES. Tomēr finansējums politikas analīzes pētījumiem ir tikpat liels kā tiem, kam nav saistības ar politikas analīzi. Tātad politikas analīzes pētījumi ir salīdzinoši dārgi.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 77 ir minēts, ka visiem pētījumiem jābūt pieejamiem Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, lai jebkurš interesents varētu ar tiem iepazīties. Pētījuma autore noskaidrojusi, ka bibliotēkā ir atrodama tikai neliela daļa pētījumu. Lai atrisinātu pētījumu pieejamības problēmu, nākamā gada sākumā SFL plāno izveidot valsts institūciju pasūtīto pētījumu pilnīgu elektronisko bāzi, informēja V. Tērauda. Jau martā internetā varētu būt pieejami visi tie pētījumi, kas veikti pēdējos gados un sagatavoti elektroniski.

A. Neimane atzina, ka ir visai daudz problēmu, kas saistītas ar ministriju projektu pieteikšanas, izvērtēšanas un finansēšanas kārtību. Piemēram, vairākas ministrijas paudušas neapmierinātību ar to, ka pētījumu izpildītāji jāpiesaista, pirms zināms finansējuma apjoms. Būtiska problēma ir valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu projektu vājā saikne ar vispārējām valsts politikas prioritātēm, kā arī starpnozaru pieejas trūkums. Pētniece ne vien uzrāda problēmas, bet arī piedāvā to risinājumus. "Latvijas Vēstneša" redakcija gatavo A. Neimanes pētījumu darbu publikācijas saviem lasītājiem.

Pasākumā piedalījās Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane, kura uzteica pētījuma autori par spēju tik īsā laikā izanalizēt šo valstij nozīmīgo tēmu. Valsts kanceleja ir uzņēmusies koordinēt valsts nozaru politiku. Pirms diviem mēnešiem tika izveidots jauns departaments — Politikas plānošanas un koordinācijas departaments, kas pirms līdzekļu sadales cenšas noskaidrot valsts prioritātes. G. Veismane uzsvēra, ka noteikti jāmaina pasūtījumu sistēma, jo patlaban daudzi pētījumi ir nevis valstij, bet zinātnei vajadzīgi. Tam iebilda vairāki klātesošie zinātnieki.

Valsts kancelejas Politikas plānošanas un koordinācijas departamenta vadītāja Una Klapkalne, analizējot pētījumu, ieteica to papildināt ar izmaksu un kvalitātes izpēti: vai ministrijas saņem to, ko vēlējušās, un vai izmaksas ir adekvātas izpildītāju veikumam.

Diskusijā dedzīgi iesaistījās gan zinātnieki, gan ministriju pārstāvji. Zinātnes padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Elmārs Grēns uzsvēra, ka no niecīgā zinātnes kopējā budžeta aizvien vairāk līdzekļu tiek novirzīti citām sfērām — ministriju kārtējo uzdevumu risināšanai, medicīnai, vispārējai izglītībai, atņemot līdzekļus zinātniskās darbības veikšanai. Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts atzina, ka ministriju pasūtītie politiskie projekti būtu jāfinansē no ministriju budžeta, nevis no zinātnes kopējā budžeta. Nedrīkst jaukt zinātniskos pētījumus ar valsts politiskiem projektiem, par kuriem atbildīgas valsts pārvaldes institūcijas. Šim viedoklim pievienojās lielākā daļa klātesošo zinātnieku, kuri pauda gatavību vienmēr sniegt padomu un sadarboties ar politisko lēmumu pieņēmējiem.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore