Par uzlabotu konsultēšanās grafiku zivsaimniecības pārvaldībā

Eiropas Komisija 24.maijā publicēja paziņojumu par to, kā uzlabot konsultēšanos ES zivsaimniecības pārvaldībā. Tajā piedāvāts būtiski mainīt veidu, kādā izstrādā ikgadējo Padomes regulu par zvejas iespējām. Šīs regulas priekšlikumu Eiropas Komisija sagatavo, pamatojoties uz zinātniskajiem atzinumiem, kurus saņem oktobra beigās. Līdz šim priekšlikumu neiesniedza drīzāk kā decembra sākumā, bet attiecīgo lēmumu pieņēma īsi pirms Ziemassvētkiem. Turpmāk priekšlikumus par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un nozvejas kvotām krājumiem, par kuriem zinātniskais atzinums ir pieejams gada pirmajā pusē, Eiropas Komisija plāno iesniegt septembrī. Ik gadu aprīlī Eiropas Komisija publicēs politisko paziņojumu par visiem krājumiem, kuriem jānosaka ikgadējās kvotas, un tajā ieskicēs galvenos principus, ko tā paredzējusi piemērot. Šīs izmaiņas ļaus izvērst plašāku un dziļāku dialogu starp Eiropas Komisiju un tās partneriem, vienlaikus ņemot vērā to, ka informācija, pēc kuras nosaka KPN dažām neaizsargātākām sugām, nav pieejama drīzāk kā gada beigās.

 “Kaut arī mūsu darbā ir vajadzīgi visjaunākie zinātniskie dati, no tiem izrietošie lēmumi par zvejas iespējām un citiem pasākumiem nebūtu jāpieņem steigā. Jaunais grafiks ļaus konsultēšanos uzsākt drīzāk un rezultātā sagatavot lēmumus, kas būs labvēlīgi gan zvejniekiem, gan zivju krājumiem,” sacīja zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Džo Borgs.

Līdz šim KPN un nozvejas kvotas vairumam Kopienas zivju krājumu iekļāva vienā kopīgā priekšlikumā, kuru ik gadu iesniedza decembra sākumā. Tā kā Starptautiskā jūras pētniecības padome (ICES) par daudziem krājumiem zinātnisko atzinumu sniedz ne drīzāk kā oktobra beigās, vērā ņemamām konsultācijām ar nozares pārstāvjiem atliek ļoti maz laika. Turklāt sīki izstrādātus KPN priekšlikumus nav iespējams sagatavot, pirms nav pabeigtas divpusējās sarunas ar Norvēģiju un citām piekrastes valstīm par kopīgi pārvaldītajiem krājumiem. Pārmērīga nozveja, jo sevišķi bentiskajām (pie grunts dzīvojošajām) sugām, nevajadzīgi palielina dažu krājumu apjoma atkarību no jaunajām zivīm, kas iepriekšējā gadā vēl nebija zvejojamas, un tāpēc palielinās vajadzība pēc “pēdējā brīža” apsekojumiem un analīzes.

Turpmāk Eiropas Komisija aprīlī publicēs ikgadēju politisko paziņojumu, kurā ieskicēs galvenos “zvejošanas noteikumus”, ko tā grasās piemērot zivju krājumiem, arī tiem, kurus pārvalda saskaņā ar daudzgadu atjaunošanas un apsaimniekošanas plāniem. Šo paziņojumu apspriedīs ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, lai formulētu labāko stratēģiju, kā pastāvīgi nodrošināt zvejas ilgtspējību un bagātīgus lomus. Eiropas Komisija vēlas izmantot šo iespēju, lai turpinātu ikgadējo pārvaldības metožu saskaņošanu ar daudzgadu plānos, piemēram, 2003.gada Mencu krājumu atjaunošanas plānā, izmantotajām metodēm.

Viens no veidiem, kā šī saskaņošana varētu izpausties, ir no gada uz gadu pieļaujamo KPN svārstību noteikšana, lai stabilizētu zvejniecības nozari. Vienojoties par vispārējiem principiem, kas jāievēro jau no paša sākuma, iespējams nodrošināt to, ka pieņemtā galīgā KPN ir pilnībā pieņemama visiem, un tāpēc to ir vieglāk piemērot un kontrolēt tās izpildi.

Priekšlikumus KPN un nozvejas kvotām krājumiem, par kuriem zinātniskais atzinums ir pieejams jūnijā, Eiropas Komisija iesniegs septembrī, lai tos varētu apstiprināt ES Padomes sanāksmē oktobrī. Eiropas Komisija uzskata, ka to sugu skaitu, par kurām zinātnisko atzinumu varētu saņemt drīzāk nekā parasts, ir iespējams palielināt. Pēc pašreizējās kārtības ICES atzinumu par dziļjūras zivju krājumiem, krājumiem Baltijas jūrā un atsevišķiem siļķu un brētliņu krājumiem sniedz jūnijā. (Dziļjūras zivju nozveju tagad regulē ar atsevišķu divgadīgu regulu.) Eiropas Komisija un ICES turklāt apspriež, vai ir iespējams no 2007.gada atzinumu saņemt drīzāk nekā līdz šim. Vienlaikus sarunās ar piekrastes valstīm tiek vērtētas iespējas paātrināt ar dažiem kopīgi pārvaldītiem zivju krājumiem saistītu lēmumu pieņemšanu. Tomēr “oktobra atzinums” saglabās līdzšinējo nozīmību attiecībā uz tiem krājumiem, kuru apjoms lielā mērā ir atkarīgs no ikgadējās krājumu papildināšanās (jaunu, iepriekšējā gadā vēl nezvejojamu zivju pievienošanās attiecīgajam krājumam). Šādi krājumi ietver dažu komerciāli visnozīmīgāko un bioloģiski visneaizsargātāko sugu zivis (arī lielāko daļu bentisko sugu).

Paziņojumā ietverto priekšlikumu mērķis ir turpināt virzību uz ilgtspējīgu pārvaldības metožu ieviešanu, kas uzsākta ar kopējās zivsaimniecības politikas 2002.gada reformu, un tie vēl vairāk palielinās reģionālo konsultatīvo padomju un Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejas nozīmi ilgtermiņa stratēģisko vadlīniju izstrādē Eiropas zivsaimniecības politikā. Paziņojums ir sagatavots pēc 2005.gadā veiktās izvērstās konsultēšanās ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām. Lai arī zinātnisko atzinumu sniegšanas termiņi jāsaskaņo ilgu laiku iepriekš un tāpēc jauno grafiku nevarēs ieviest drīzāk kā 2007.gadā, dažus no priekšlikumiem vairāk vai mazāk pilnīgi ir iespējams īstenot jau šogad.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa