Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Apsardzes darbības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību;

3) apsargājamais objekts — fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — pasākums vai pasākumu kopums, ko veic, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

5) apsardzes sertifikāts — fiziskās personas profesionālo kompetenci apliecinošs dokuments;

6) apsardzes tehniskā sistēma — apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

7) apsardzes komersants — komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus;

8) iekšējās drošības dienests — iestāžu, komersantu vai organizāciju struktūrvienība, kas nodrošina to apsardzi un iekšējo drošību;

9) trešā persona — apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kurai paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

(2) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību, izņemot Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un pašvaldības policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem.

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

Apsardzes komersants, pamatojoties uz rakstveida līgumu, var sniegt šādus apsardzes pakalpojumus:

1) nodrošināt nekustamā īpašuma, kravas vai citas kustamās mantas vai vērtību apsardzi;

2) nodrošināt fiziskās personas apsardzi (miesassardzi);

3) nodrošināt iekšējo drošību apsargājamos objektos;

4) projektēt, uzstādīt un apkalpot apsardzes tehniskās sistēmas;

5) sniegt konsultācijas apsardzes jautājumos.

4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

(1) Apsardzes darbiniekam ir aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) atklāti nēsāt šaujamieročus un speciālos līdzekļus, ja viņš nav formas tērpā (formas tērpam jābūt atšķirīgam no ikdienas apģērba), izņemot gadījumus, kad tiek veikta personas apsardze (miesassardze);

3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5) veikt apsardzes darbību, ja nav saņemts apsardzes sertifikāts, izņemot gadījumus, kad apsardzes komersants uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir pieņēmis darbā vai mācību praksē stažieri, kurš licencētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Stažieris apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā.

(2) Iestādei, komersantam un organizācijai, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, aizliegts izsniegt šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, ja uz šīs iestādes komersanta un organizācijas dalībniekiem, vadītājiem, personām, kas ieņem vadošus amatus pārvaldes institūcijās, un darbiniekiem, kuriem saskaņā ar darba pienākumiem paredzēta piekļuve šaujamieročiem un munīcijai, attiecas Ieroču aprites likumā paredzētie ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi.

(3) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez speciālās atļaujas (licences) apsardzes darbības veikšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)], ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.

 

II nodaļa

Apsardzes komersants

5.pants. Speciālā atļauja (licence) apsardzes darbības veikšanai

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Apsardzes komersantam atļauts sniegt apsardzes pakalpojumus, kas norādīti speciālajā atļaujā (licencē).

(3) Ir divu kategoriju speciālās atļaujas (licences):

1) saskaņā ar pirmās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības nodarboties ar apsardzes tehnisko sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, apkopi un remontu, kā arī sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem;

2) saskaņā ar otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci) apsardzes komersantam ir tiesības sniegt visus šajā likumā minētos apsardzes pakalpojumus un apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

(4) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Iekšlietu ministrija uz pieciem gadiem, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(5) Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu pagarina uz pieciem gadiem. Speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots. Iekšlietu ministrija ir tiesīga izsniegt speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja licence ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti licencē norādītie dati par komersantu.

(6) Ministru kabinets nosaka īpašās prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un tās derīguma termiņa pagarināšanai, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), pagarina tās derīguma termiņu, izsniedz tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī nosaka par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(7) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) vai pagarināt tās derīguma termiņu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

6.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības, kurās ārvalstu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu) ieguldījums pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus. Par individuālo komersantu vai personu, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, var būt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība.

(2) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt, ja kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka individuālais komersants vai persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai.

(3) Speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai aizliegts izsniegt komersantam, kuram tā tikusi anulēta par pārkāpumiem, kas norādīti šā likuma 7.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā.

7.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja:

1) apsardzes komersanta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) apsardzes komersants apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci);

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

8.pants. Apsardzes komersanta tiesības

Apsardzes komersantam, kas saņēmis otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot un pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas.

 

III nodaļa

Iekšējās drošības dienests

9.pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrēšana

(1) Iestādes, komersanti un organizācijas, kuru apsardzi veic to darbinieki, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrē iekšējās drošības dienestu Valsts policijā.

(2) Par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(3) Ja iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi veic mazāk nekā trīs darbinieki, iekšējās drošības dienests nav jāreģistrē.

10.pants. Iekšējās drošības dienesta darbinieki

Iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi var veikt persona, kura ir saņēmusi apsardzes sertifikātu un kuru Darba likumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā attiecīgā iestāde, komersants vai organizācija.

 

IV nodaļa

Apsardzes darbinieks

11.pants. Apsardzes sertifikāts

(1) Apsardzes sertifikātu fiziskajai personai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz pēc attiecīgas apmācības un kvalifikācijas pārbaudījuma nokārtošanas. Apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(3) Par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu, kā arī par apsardzes sertifikāta izsniegšanu pēc derīguma termiņa pagarināšanas maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

12.pants. Apsardzes darbinieka tiesības

Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) aizturēt likumpārkāpēju vai personu, kas nelikumīgi iekļuvusi apsargājamā objektā vai mēģina to izdarīt, un nekavējoties nodot aizturēto personu Valsts policijai;

3) pārbaudīt apsargājamā objektā caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti un ir nepieciešams to apsardzes noteikumu ievērošanai, kuru izpildes kontrole ir uzdota apsardzes darbiniekiem;

4) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona, kurai lūgts uzrādīt personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu, atsakās labprātīgi to darīt vai pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, — attiecīgo personu aizturēt un nekavējoties nodot Valsts policijai.

 

V nodaļa

Fiziska spēka, speciālo līdzekļu, dienesta suņu un šaujamieroču izmantošana apsardzes darbībā

13.pants. Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi

(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai dienesta suņa izmantošanu drīkst izmantot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.

(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni drīkst izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.

(3) Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru ir izmantots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai dienesta suns, sniedz pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

(4) Izmantojot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai dienesta suni, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Aizliegts izmantot dienesta suni, ja var ciest citas personas, pret kurām dienesta suns netiek izmantots.

14.pants. Dienesta suņu turēšana

(1) Veicot apgaitu ar dienesta suni, apsardzes darbinieks tur to saitē un ar uzpurni, izņemot šā likuma 13.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Slēgtās teritorijās, kur nav cilvēku, var turēt nepiesietus suņus, ja redzamās vietās izvietoti skaidri salasāmi brīdinājuma uzraksti.

15.pants. Apsardzes darbībā izmantojamie šaujamieroči un speciālie līdzekļi

(1) Apsardzes darbības veikšanai var izmantot B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus un B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus, kas klasificēti kā dienesta šaujamieroči.

(2) Veicot apsardzes darbību, apsardzes darbinieks Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā drīkst nēsāt personīgo B kategorijas pusautomātisko, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroci vai dienesta šaujamieroci, ja Valsts policija izsniegusi tā nēsāšanas atļauju. Dienesta šaujamierocis apsardzes darbiniekam tiek izsniegts tikai uz apsardzes pienākumu pildīšanas laiku.

(3) Apsardzes darbības veikšanai likumā noteiktajā kārtībā var izmantot speciālos līdzekļus — gāzes pistoles (revolverus), gāzes baloniņus, elektrošoka ierīces, stekus, roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus.

(4) Šā likuma 4.panta trešajā daļā minētajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants veic apsargājamā objekta apsardzi, izmantojot šaujamieročus, ja ir saņemta attiecīgās valsts kompetentas iestādes izsniegta atļauja šaujamieroču un munīcijas izvešanai no attiecīgās valsts apsardzes darbības nodrošināšanai, kā arī Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā saņemta attiecīga Valsts policijas atļauja.

16.pants. Šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst pielietot šaujamieroci, lai:

1) aizsargātu sevi vai citu personu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Apsardzes darbinieks drīkst izmantot šaujamieroci, lai brīdinātu par šaujam­ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(3) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus, ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(4) Pielietojot šaujamieroci, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

17.pants. Šaujamieroča pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

(2) Ja tiek pielietots šaujamierocis, apsardzes darbinieks dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

(3) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, jāsaglabā pēc iespējas neskarta notikuma vieta, bet, ja ir cietušie, tiem nekavējoties jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība un jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

 

VI nodaļa

Atbildība un apdrošināšana apsardzes darbībā

18.pants. Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām tos zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

19.pants. Apsardzes komersantam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

20.pants. Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam “Par apdrošināšanas līgumu”. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

21.pants. Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

22.pants. Apsardzes komersants par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informē speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju.

23.pants. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1998.gada 29.oktobrī pieņemtais Apsardzes darbības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr.; 2001, 3.nr.; 2002, 13.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 10.nr.; 2005, 24.nr.).

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.104 “Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.417 “Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi”;

3) Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumi Nr.584 “Noteikumi par apsardzes sertifikāta izsniegšanu fiziskajām personām”.

3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim pieņem šā likuma 23.pantā minētos normatīvos aktus.

4. Šā likuma 19., 20., 21. un 22.pants stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, kas groza direktīvu 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 11.maijā.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 30.maijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2006.gada 13.jūniju.