Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas. Sāksim darbu! Pirms izskatām darba kārtību, ir saņemti vairāki priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā"" . Priekšlikums iekļauts šo lēmumprojektu sadaļā "Lēmumprojektu izskatīšana" pēc 9. darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Sakarā ar to, ka arbitrāžas tiesa vēl nav izskatījusi akciju sabiedrības "Tilts Communication" prasību pret Latvijas valsti, lūdzu atlikt likumprojekta "Par telekomunikācijām" izskatīšanu līdz 2001.gada 15.martam. Šādu iesniegumu iesniedzis Ministru prezidents Andris Bērziņš. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības 14. darba kārtības jautājumu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem"" . Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Labrīt! Es gribu to cilvēku adresē, kuri klausās un gaida šo projektu, teikt, kāpēc komisija šādā veidā rīkojas. Komisija saņēma pilnīgi pretējus divus Finansu ministrijas atzinumus par to, vai būs iespaids, ietekme uz valsts budžetu. Komisija ir neizpratnē, kāpēc anotācijā ir teikts, ka likumprojekta pieņemšana nekādu ietekmi neatstās, kurpretī finansu ministrs apgalvo, ka tā ir tieša ietekme uz valsts budžetu. Mēs gribam noskaidrot, kāda ir patiesā valdības nostāja, un tad šo projektu pieņemsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdiena sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Detektīvdarbības likums"" otrajam lasījumam. Priekšlikums šo lēmuma projektu iekļaut sadaļā "Lēmumprojektu izskatīšana". Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Desmit deputāti ierosina šīsdienas Saeimas sēdē strādāt bez pārtraukumiem un beigt sēdi pulksten 13. Vai ir iebildumi? Nav. Akceptējam.

Izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem". Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputāts Aleksandrs Kiršteins vēlas runāt par vai pret? Par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu pievērst deputātu uzmanību kārtējai bezatbildībai sakarā ar to, ka nav pievienotas finansiālās izmaksas. Jo, ja jūs paskatīsities šajā dokumentā, kurš uzliek saistības valstij, finansiālas saistības, ir ierakstīts, ka nav tiešas ietekmes uz tautsaimniecību, pavadošajā vēstulē. Un šī nav pirmā reize, kad iesniegts bezatbildīgu cilvēku parakstīts dokuments Es uzskatu to kā apvainojumu Saeimai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies par šo repliku. Vai deputāts Razminovičs vēlas runāt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Razminovičam.

A.Razminovičs (TP). Es vēlos ierosināt nozīmēt arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju pie šī likuma skatīšanas.

Sēdes vadītājs. Šī komisija jau ir iekļauta to komisiju lokā, kas izskata. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Tā kā ir bijuši iebildumi, lūdzu zvanu, balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 8. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt šeit šī likumprojekta galveno būtību. Valdība kārtējo reizi mēģina taupīt naudu, un nākamgad, kā mēs zinām, minimālā alga tiek paaugstināta. Līdz ar to profesionālās izglītības iestādēs zināmā mērā skolotāju atalgojums vairs netiek saistīts ar šo minimālo algu. Bet tas nozīmē divas lietas. Vispirms to, ka šī skolotāju alga potenciāli var būt arī mazāka par šiem 100 latiem mīnus nodokļiem, un otrs, ka praktiski mēs mēģinām arī samazināt šai izglītības nozarei zināmu atbalstu iespēju ar atalgojumu skolotājiem. Mans uzsvars šeit būtu sekojošais, kolēģi. Mums ir jāņem vērā, ka profesionālās izglītības iestādēs šī slodze, skolotāju slodze ir par 100 stundām lielāka nekā vispārizglītojošajās skolās, un otrkārt, ja mēs paskatāmies kaut vai uz Rīgu, šīm skolām nav šī 25% piemaksa. Tā ka būtu ļoti nopietni jāskatās, vai tiešām mums vajag saraut šo saikni starp minimālo algu un skolotāju atalgojumu profesionālās izglītības mācību iestādēs. Sociāldemokrātu frakcija uzskata, ka kategoriski nē.

Es gribētu uzsvērt arī vēl vienu lietu, ka, protams, šeit ir arī otrs jautājums, kas saistās ar atbilstošu profesionālo izglītību pedagogiem un pedagoģisko izglītību, kura būtu zināmā mērā nepieciešama, bet šeit arī ir diezgan diskutabli jautājumi, vai pianistam, kas māca jaunos pianistus, obligāti būtu jābūt arī augstākajai pedagoģiskajai izglītībai. Bet par to visu var diskutēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par vēlas runāt deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu, runājiet no tribīnes!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu Baldzēna kungam, ka šis likumprojekts ir ļoti rūpīgi jāizvērtē, tāpēc nodosim to komisijās, un es aicinu ne tikai Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, bet arī visas pārējās komisijas un deputātu frakcijas šo likumprojektu rūpīgi izskatīt, rūpīgi pie tā strādāt, lai mēs nenodarītu mūsu izglītības sistēmai pāri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 20, atturas — 3. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Preizidijs ierosina deputātu Šķēles, Tiesneša, Sproģa, Šņepsta, Razminoviča un Ģīļa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jāzeps Šņepsts.

J.Šņepsts (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu runāt par to, kāpēc šis likumprojekts nevarētu Latvijas Republikā stāties spēkā ātrāk nekā 2001.gada 1.jūlijā, jo pašreizējā situācija ir tāda, ka tikai, lai segtu izdevumus, kas ir vajadzīgi vienam reģistram no valsts institūciju puses, ir nepieciešams tuvu miljonam latu tikai 2001.gadā, un tas ir Tieslietu ministrijas atzinums.

Nākamais. Uz šodienu nav neviena valsts institūcija precīzi pateikusi, cik tas izmaksās akciju sabiedrībai, cik tas izmaksās individuālajam uzņēmējam, cik tas izmaksās zemnieku saimniecībai, tas ir tikai vienam reģistram, bet mums ir jāņem vērā, ka vēl bez komercreģistra eksistē vesela virkne citu reģistru, ar kuriem tieši ir saistīta jebkura Latvijā reģistrētā uzņēmējsabiedrība. Es te gribētu minēt zemesgrāmatas, es te gribētu minēt ķīlu reģistru, es te gribētu minēt visus dokumentus, kas saistīti ar viena vai otra autotransporta izmantošanu, un es pilnīgi piekrītu tieslietu ministres Labuckas atzinumam, ka likuma spēkā stāšanās no 1.janvāra valstī varētu ieviest haosu. Ar ļoti lielu uzmanību es vakar klausījos Rasnača kunga apgalvojumus, bet, cienījamais Rasnača kungs, lai lietas būtību saprastu, atšķirībā no jūsu vakarējā pretinieka, ja varētu tā teikt, Šķēles kunga, es neesmu neko privatizējis, man nav problēmu "Latvijas balzamā", bet es esmu vadījis vienu uzņēmumu, ļoti veiksmīgi, es uzskatu, vairāk nekā četrus gadus, un man ir bijusi saskare gan ar Uzņēmuma reģistru, gan ar ķīlu reģistru, gan ar zemesgrāmatu, gan ar pārējām institūcijām. Jūs vienkārši uz šo brīdi neapzināties, kādas papildu izmaksas gulstas uz katra uzņēmēja pleciem. Un, ja jūs esat tik tiešām ne vārdos, bet darbos šo uzņēmumu aizstāvji, tad vispirms noskaidrosim, cik tas maksās, cik garas būs rindas, kā varēs gan valsts iekšienē, gan ārpusē pārejas periodā darboties attiecīgie dokumenti, ja tie vienlaikus netiks reģistrēti, kā varēs attiecīgas firmas veikt eksportu un tā tālāk. Šie visi jautājumi pašlaik ir miglā tīti. Es saprotu, ka jūsu izpratnē vienlīdz viennozīmīgi ar "r" burtu sākas gan Rasnačs, gan rabarberi, gan reģistri, bet, ticiet man, manā izpratnē tā ir ļoti būtiska atšķirība. Un, ja mēs negribam sagraut Latvijas ekonomiku, un Tautas partija iestājas par to, lai mēs bez pamata neapliktu nevienu uzņēmēju ar papildu izmaksām, es esmu par to, lai uzņēmums samaksātu valsts nodevu, bet tas būtu vienā reģistrā vienu reizi, un tālāk ir valsts institūciju uzdevums veikt pārreģistrāciju pilnīgi visos reģistros. Tāpēc es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu civilizētā veidā vispirms aprēķināt izmaksas, tad veikt izskaidrošanas darbu un pieņemt likumu, kas darbotos tautsaimniecības attīstības labā, ne jau atsevišķu politiķu personīgo interešu labā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs runās pret.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Pilnīgi jāpiekrīt, ka finansu ministrs ir strādājis centīgi un šis Komerclikuma spēkā stāšanās termiņš ir jāatliek, tikai man šķiet, ka Šņepsta kungs, vakar skatoties raidījumu vēlu vakarā, vai nu gulējis, vai nu nav rūpīgi sekojis šim raidījumam. Es iestājos arī par termiņa atlikšanu, tikai es domāju, ka mēs Juridiskajā komisijā runāsim vai nu par 1.martu, vai par 1.aprīli. Tā kā lūdzu skatīties uzmanīgi un sekot uzmanīgi līdzi notikumiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 20, atturas — 2. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Izskatām deputāta Linarda Muciņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 7.decembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums ir akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Inetas Malahovskas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēma tieslietu ministres ieteikumu apstiprināt Inetu Malahovsku Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneša amatā. Komisija izskatīja šo ieteikumu, izskatīja visus dokumentus. Minētajai tiesnesei beidzas desmit gadu pilnvaru termiņš, komisija aizklātā balsojumā vienprātīgi balsoja par atbalstu minētajam lēmuma projektam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Inetu Malahovsku par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi". Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 12, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Atsaukt deputātu Pēteri Salkazanovu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 4, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 1, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums"" . Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija minēto projektu ir skatījusi jau uz diviem lasījumiem. Saeima to ir apstiprinājusi plenārsēdē pirmajā lasījumā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam bija 1.decembris. Ir iesniegti vairāk nekā 50 priekšlikumi, tie ir izskatīti gan apakškomisijā, gan Juridiskajā birojā, gan likuma sagatavošanas darba grupā, gan arī Juridiskajā komisijā, tātad izgājusi cauri vismaz četriem filtriem. Minēto priekšlikumu sarakstā pamatā bija tikai Juridiskās komisijas un darba grupas priekšlikumi, kuri uzlabo to kārtību, kādā notiek šis pārejas periods. Es pilnīgi piekrītu viedoklim, ka mūsu uzņēmējiem būtu jāzina spēles noteikumi labu laiku, iepriekš pirms stājas spēkā Komerclikums. Līdz ar to, ka mēs šodien nobalsojam par termiņu pagarinājumu Komerclikuma darbības uzsākšanai, kāds tas būtu termiņš? Vai tas būtu 1.marts, vai tas būtu 1.aprīlis, vai arī, kā piedāvātāji saka, 1.jūlijs, līdz ar to nav nekādas nozīmes pagarināt šī projekta termiņu... priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Tāpēc es aicinu iesniedzējus atsaukt savu lēmuma projektu un aktīvi darboties priekšlikumu iesniegšanas sakarā uz trešo lasījumu. Ir visas iespējas iekļaut arī minētās jūsu intereses, protams, ja tās būs atbilstošas Latvijas uzņēmēju vairākuma interesēm. Tā kā es aicinu gadījumā, ja jūs tomēr nenoņemat savus priekšlikumus, radīt uzņēmējiem zināmus spēles noteikumus labu laiku iepriekš, pirms uzsāktās Komerclikuma darbības. Aicinu balsot pret vai arī atturēties pret šo projektu.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vai iesniedzēju vārdā kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums"" līdz 2001.gada 18. janvārim. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 15, atturas — 15. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā"" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Pagarināt līdz 2001.gada 15.janvārim priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Par kārtību, kādā pašvaldības sniedz palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļu jautājumu risināšanā" otrajam lasījumam"". Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 2, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Detektīvdarbības likums" otrajam lasījumam" . Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Detektīvdarbības likums" otrajam lasījumam"" līdz šā gada 18.decembrim". Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Tātad otrais lasījums, beidzamais lasījums, un mēs skatām tātad pret Korupcijas konvencijas 2.pantu, kuram Juridiskais birojs ir devis redakcionālu priekšlikumu. Un ārlietu komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. 3.pantā pēc ilgām diskusijām komisija atbalstīja deputāta Ādamsona priekšlikumu — izslēgt 3. likumprojekta pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, cīņa ar korupciju ir viens no veidiem, kā cīnīties arī ar organizēto noziedzību, tāpēc ka korupcija vienmēr ir bijusi organizētās noziedzības sastāvdaļa. Jāatzīmē, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā cīņa ar korupciju ir bijusi pietiekami neveiksmīga. Un acīmredzot tieši šā iemesla dēļ gan pagājušajā gadā, gan arī šā gada sākumā ASV Kongresā Centrālā izlūkošanas pārvalde sniedza ziņojumu par korupcijas un organizētās noziedzības līmeni Latvijā kopumā, kur ļoti nepatīkamā gaismā tika atainotas visas mūsu valdības, tajā skaitā arī bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle saistībā ar jautājumiem, kuri skar korupciju.

Mēs esam sasnieguši jau tādu līmeni, ka pat Pasaules bankas eksperti atzīmē, ka Latvija ir sasniegusi tādu līmeni, ka jārunā par valsts nozagšanu. Ko tad burtiski nozīmē — valsts nozagšana? Tas nozīmē, ka augstākā politiskā elite, ekonomiskie grupējumi pieņem tādus lēmumus un likumus, kas ļauj faktiski izzagt šo valsti. Šajā sakarā mani daļēji izbrīna Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas ratifikāciju". Izbrīnīja tajā ziņā, ka Ministru kabinets ir piedāvājis izslēgt veselu virkni pantu, kā rezultātā no Krimināllikuma tiktu izņemta vesela sadaļa, kas skar gan kukuļdošanu, gan arī cīņu ar korupciju. Varētu jau brīnīties, ja acīmredzot Ministru kabinetu nevadītu Andris Bērziņš, kuram, kā mēs tagad zinām, Rīgas domē, kur viņš ir bijis pietiekami ilgu laiku Rīgas mērs, ir atklājusies vesela virkne dažādu koruptīvu darījumu, kur tiek turētas aizdomās amatpersonas par nelikumīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem.

Ko tad nozīmē šis konkrētais priekšlikums? Saskaņā ar konvencijas 37. panta pirmo daļu konvencijas 12.pantā minētās darbības netiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums. Es atļaušos citēt, ko nozīmē 12.pants "Tirgošanās ar ietekmi": "Ikviena puse veic tādus likumdošanas un cita veida pasākumus, kādi nepieciešami, lai saskaņā ar tās likumu kvalificētu kā noziedzīgu nodarījumu tāda veida apzināti veiktu darbību, ar kuru jebkura persona sola, piedāvā vai dod, tieši vai netieši jebkuru nepienākošos priekšrocību jebkurai personai, kura apgalvo vai apstiprina, ka ir spējīga pret šīs priekšrocības saņemšanu nelikumīgā veidā ietekmēt lēmumu pieņemšanu, ko veic jebkura 2., 4.–6. un 9.–11. pantā minēta persona". Ar jūsu atļauju es atgādināšu, ko tad nozīmē šie panti. 2. pants — "Nacionālo valsts amatpersonu kukuļdošana", 3. pants — "Nacionālo valsts amatpersonu kukuļņemšana", 4.pants — "Nacionālo publisko asambleju locekļu kukuļošana", 6. pants — "Ārvalstu publisko asambleju locekļu kukuļošana", 9. pants — "Starptautisku organizāciju amatpersonu kukuļošana", 10. pants — "Starptautisku parlamentāru asambleju locekļu kukuļošana". Un 11. pants — "Starptautisku tiesu tiesnešu un amatpersonu kukuļošana". Respektīvi, ja mēs izslēdzam šo pantu, kā to ir prasījis un lūdzis Ministru kabinets, vesela virkne noziegumu Latvijas teritorijā netiks uzskatīti par noziegumiem.

Es nevaru piekrist arī precizētajam likuma tekstam, ko ir iesniegusi ministre Labuckas kundze, tāpēc ka, ja arī šis noziedzīgais nodarījums netiks atzīts par patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, jebkurā gadījumā, tātad citu valstu amatpersonu kukuļošana mums būtu pieņemama. Tieši tāpēc Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicināja izslēgt šo 3.pantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK) . Godātie kolēģi! Aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Respektīvi — svītrot 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Par 2.priekšlikumu pašlaik ir runa. Izslēgt likumprojekta 3.pantu. Iebildumu...

G.Krasts. Jā, par 3., par otro… es toreiz kļūdījos, es varbūt pārteicos. Tātad runa ir par 2.priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. 3.priekšlikums — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums. Lai arī šis priekšlikums varbūt nedaudz uzlabo 3.panta redakciju, tomēr tā kā mēs jau nobalsojām un atbalstījām šā panta svītrošanu, šim priekšlikumam vairs nav nepieciešams balsojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

G.Krasts. 4.priekšlikums. Deputāta Ādamsona priekšlikums — izslēgt likumprojekta 4.pantu. Līdzīga iemesla dēļ kā iepriekšējā — 3.pantā, komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Krasts. 5.— Juridiskā biroja priekšlikums, tātad vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

G.Krasts. Deputāta Bekasova 6.priekšlikums netiek atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Arī nav balsojams. 4.pants ir izslēgts.

G.Krasts. Jā, līdzīga iemesla dēļ. Tātad 7.priekšlikums — tieslietu ministres Labuckas priekšlikums tātad arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

G.Krasts. 8. priekšlikums — deputāta Ādamsona priekšlikums izslēgt likumprojekta 5. pantu komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Krasts. 9. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums redakcionāli precizēt likumprojekta 6. pantu, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

G.Krasts. Tātad aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2455a — "Grozījumi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā".

Komisijas sēdē likumprojekts atkārtoti tika izskatīts, un saņemts šīs izskatīšanas laikā pozitīvs atzinums gan no Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, gan arī no Eiropas integrācijas biroja. Likumprojektam iesniegtu priekšlikumu nav, bet izdarīja komisija redakcionālu precizējumu 1., 6. un 8. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Sproģis. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Sproģis. 12. decembris.

Sēdes vadītājs. 12.decembris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Pašreiz spēkā esošais likums "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu" nosaka valsts un pašvaldību rīcību, veicot iepirkumus valsts un pašvaldību vajadzībām. Tas pašreiz nav atbilstošs Eiropas direktīvu prasībām, tādēļ Ministru kabinets ir sagatavojis likumprojektu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām", kas ir saskaņots gan ar Latvijas nacionālo programmu "Integrācija Eiropas Savienībā", gan arī, protams, ņemot vērā Eiropas direktīvas.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai samazinātu korupcijas risku, nodrošinot lielāku caurskatāmību un publicitāti iepirkuma procedūrās valsts un pašvaldību vajadzībām. Likumprojektā ir precīzāk norādīti nosacījumi dažādu iepirkumu procedūru pielietošanai. Tāpat šajā jums piedāvātajā likumprojektā ir paredzēta atklātāka slēgtā konkursa vai arī sarunu procedūras pielietošana, pasūtītājam ir jāpaziņo Finansu ministrijai, kura savukārt ievieto šo informāciju interneta tīklā. Tas ļaus apkopot informāciju par iepirkumiem un nodrošināt kontroli un uzraudzību šajā sfērā, kā arī ierobežot korupcijas iespējamību.

Likumprojektā vēl ir pietiekami daudz diskutablu tēmu, bet, neskatoties uz to, es aicinu komisijas vārdā viņu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Razminovičs. Nākamā gada 15. februāris.

Sēdes vadītājs. 15. februāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā kārtējā 22. novembra sēdē izskatīja likumprojektu "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā" un konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija, paredz izdarīt izmaiņas likuma 2. pantā. Šāds grozījums nepieciešams tāpēc, ka bez šī likuma Saeimā ir iesniegts vēl viens likumprojekts — "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"", kas paredz piešķirt Aizsardzības ministrijai tiesības pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un ārvalstu bruņoto spēku kopējos militārajos mācību gadījumos paredzēto cilvēku skaitu. Ja tas nepārsniedz 500 cilvēkus, tad līdz šim varēja pieņemt lēmumus, ja tas pārsniedz, tad nevarēja, un šeit ir nepieciešamas izmaiņas, lai labāk varētu organizēt un efektīvāk vadīt šīs te starptautiskās mācības. Paldies! Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 11, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 17. decembri.

Sēdes vadītājs. 17. decembris. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Strādājam ar Saeimas darba dokumentu nr. 2499 — "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts.

Uzreiz gribu minēt, ka minētajā likumprojektā Saeimas Kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā ir iekļauts likumprojekts ar tādu pašu nosaukumu, ko izstrādājusi un parlamentam iesniegusi Juridiskā komisija un kura reģistrācijas numurs bija 718. Minētajam likumprojektam tas gan ir tikai 9. priekšlikumā.

1. priekšlikums, manas dāmas un kungi, ir 7. lappusē pie 1. panta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka papildināt ar jaunu terminu skaidrojumu "transporta līdzekļu pārbūve". Un šis priekšlikums izriet no šīs pašas komisijas 2. priekšlikuma, kuru komisija ir noraidījusi, tāpēc komisijas vārdā aicinu noraidīt arī esošo Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Nākamais priekšlikums ir 14. lappusē, manis minētais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, un es saprotu, ka arī parlaments neatbalsta transporta līdzekļa pārbūves noteikšanu.

Sēdes vadītājs. Netiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! 3. priekšlikums izriet no otrā un vairs nav izskatāms. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par šo pašu tēmu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tālāk mēs nonākam likumprojekta 23. lappusē...

Sēdes vadītājs. 19. lappusē ir...

K.Leiškalns. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs. 19. lappusē ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas... nē, to mēs esam izskatījuši tikko...

Sēdes vadītājs. Trešo mēs izskatījām.

K.Leiškalns. 4. priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija aicina atbalstīt komisijas viedokli, jo to mēs esam izdarījuši jau iepriekšējā balsojumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

K.Leiškalns. 23. lappuse, 5. priekšlikums pie 30. panta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izslēgt daļu no panta satura, un komisija atbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 6. priekšlikums ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas attiecas uz šo pašu 30. panta otro daļu par vadītāju apliecību izņemšanu uz laiku. Komisija, redakcionāli precizējot, kaimiņu komisiju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Leiškalns. 7. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu, jo komisija neatbalsta piedzīšanu no īpašnieka, bet pasaka, ka mašīnām, kas ir apliktas ar soda naudu, ir uzlikti citi apgrūtinājumi — kārtot darījumus ar automobiļu tehniskajām apkopēm un tamlīdzīgi vai arī izbraukt ar šo mašīnu no Latvijas Republikas teritorijas.

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgā komisija neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikuma pirmo daļu...

K.Leiškalns. Neatbalsta.

Sēdes vadītājs. ... bet otro atbalsta

K.Leiškalns. Atbalsta otro. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 8.priekšlikums ir atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Tad ir... Jā, paldies! Tas ir atbalstīts.

9.priekšlikums jau ir manis minētais likumprojekts, ko sagatavoja Juridiskā komisija un kas runā par iespējām sodīt autovadītāju vai ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju neklātienē. Komisija aicina jūs atbalstīt Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu, kas iekļauts šajā kā priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu deputātus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 1, atturas — 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būs 1.janvāris 2001.gads.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par ostām"", pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Dotais likuma grozījums ir saistīts ar to, ka savā laikā Saeima, mainot likumu "Par ostām", atcēla ostu pārvalžu funkcijas, un līdz ar to palika jautājums, kas atmaksās akcijas kredītu. Un te, savstarpēji ostām vienojoties, ir jāizdara likumā grozījumi, un līdz ar to šos kredītus pārņems viena osta, tur, teiksim, paņems Liepājas ostas kredītu, pārņems sev Ventspils daļēji un arī attiecības ar Rīgas brīvostu. Es aicinātu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā par ostām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Lujāns. 14.decembris.

Sēdes vadītājs. 14.decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! skatāmies dokumentu ar reģistra numuru 677. 1.priekšlikums — labklājības ministra Požarnova priekšlikums atbalstīts daļēji un iekļauts 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likuma 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums un vienlaikus arī pēdējais priekšlikums — Juridiskās komisijas, tātad kurš nosaka, ka tiek papildināts likums ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 12, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. Komisija varētu piedāvāt minimālo termiņu.

Sēdes vadītājs. Piecas dienas.

Dz.Rasnačs. Tātad komisija piedāvā piecas dienas, tas ir, priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz nākamo otrdienu, tas būtu...

Sēdes vadītājs. 12.decembris.

Dz.Rasnačs. Tas būtu 12.decembris. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu ar reģistra numuru 427 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Komisija izskatīja uz otro lasījumu minētos priekšlikumus, kuru kopskaits ir 22. Tātad 1.priekšlikums — Juridiskā komisija iesaka papildināt 33.pantu. Komisija, protams, vienlaikus atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka izslēgt vārdu, konkrētu vārdu 156.pantā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka izteikt likuma 1.pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. Juridiskais birojs savukārt iesaka izslēgt no likumprojekta 1.panta vienu vārdu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir izslēgt no 165.3.panta vārdu "saistošā".

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 6.priekšlikums. Juridiskā komisija iesaka izteikt 174.3.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Dz.Rasnačs. 7.priekšlikums, ko ir sagatavojis iekšlietu ministrs, iesaka papildināt kodeksu ar jaunu 194.3.pantu par iekļūšanu militāros objektos. Juridiskā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 8.priekšlikums, protams, nav balsojams, jo tas jau ir atbalstīts iepriekšējā — iekšlietu ministra priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 9.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Juridiskā komisija, un tas precizē muitas procedūru izpildes kārtības noteikumu pārkāpšanas gadījumos sodīšanu. Tātad komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 10.priekšlikums. Juridiskā komisija, kur ir noteikts 201.14.pants — preču nedeklarēšana vai deklarēšana ar neīstu nosaukumu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 11.priekšlikums skar jau piekritības jautājumu, kurās institūcijās izskata konkrētus pārkāpumus. Un Juridiskā komisija iesaka precizēt 210.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 12.priekšlikums arī skar šo pašu pantu, un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 13.priekšlikums, kurā ir Saeimas Juridiskā biroja sagatavotā redakcija, arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 14.priekšlikums, ko ir sagatavojusi Saeimas Juridiskā komisija, skar arī 213.pantu. Tātad runa ir par lietu piekritību tiesām.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

Dz.Rasnačs. 15. ir iekšlietu ministra priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 16. ir Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 17. ir aizsardzības ministra priekšlikums, ko komisija konceptuāli nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

Dz.Rasnačs. Un 18. — Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 19. — aizsardzības ministra priekšlikums, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs. 20. ir Juridiskās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un visbeidzot 21. ... nē, vēl viens būs. Priekšpēdējais, tātad Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. Un 22. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas skar likuma pārejas noteikumus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 3, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina noteikt 12.decembri.

Sēdes vadītājs. 12.decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ieskatāmies šajā dokumentā, kas sagatavo augsni tam, lai Latvijas un Portugāles sadarbība izglītībā, sportā, jaunatnes lietās un zinātnē turpmāk zeltu un plauktu. Ārlietu komisija atbalstīja šo dokumentu un aicina to izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Tad aicinu izskatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Ja nevienam šajā pārdomu brīdī nav radušies kādi iebildumi, aicinu to izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par sadarbību izglītībā, kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā" pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Par 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem ". Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvijā izveidotu tiesisku pamatu un materiālo bāzi pēc rekonstrukcijas sertifikācijai konteineriem, jo pašreiz šādas sertifikācijas iespējas Latvijā pēc rekonstrukcijas konteineriem nepastāv. Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, skatīja šo jautājumu, atbalstīja un aicina to izskatīt kā steidzamu šodien parlamentam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts. Es vēlētos ierosināt to izskatīt arī šodien pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

G.Krasts. Arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem un tās 1993.gada grozījumiem" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Kā nākamo izskatām likumprojektu "Par Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma ceturto grozījumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai Latvijas Bankai būtu papildiespējas saņemt asignējumu, un atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, protams, šo likumprojektu atbalstīja. Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. 15.decembris, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. 15.decembris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas līgumu par Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas privilēģijām un imunitātēm" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir vajadzīgs, lai izpildītu 1994.gada 13.janvāra likuma "Par Latvijas Republikas Starptautiskajiem līgumiem" prasību attiecībā par starptautisko līgumu spēkā stāšanās kārtību. Šī likuma apstiprināšanas gadījumā sadarbība starp Latviju un organizāciju — šodien līgumslēdzēju organizāciju, ievērojami uzlabosies. Mēs Ārlietu komisijā atbalstījām šo likumprojektu. Aicinu to darīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš!

G.Krasts. 15.decembris.

Sēdes vadītājs. 15.decembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Manas dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.2511 — likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam, kā priekšlikumu tajā iekļaujot arī Ministru kabineta parlamentam iesniegto likumprojektu "Grozījums Enerģētikas likumā", kas attiecas tieši tāpat uz Enerģētikas likumu.

1.priekšlikums ir pie 3.panta. Iesniedz Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, uzskatot, ka minētais termins ir deklaratīvs, nav atbalstījusi tā iekļaušanu likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 3, atturas — 55. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Arī 2.priekšlikumam iesniegto Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas normu komisija uzskata par deklaratīvu, likumam neko neizsakošu un nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret 8, atturas — 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Esam 3.lappusē pie 22.panta, kur ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas nosaka paturēt spēkā pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz zemi, ja uz tās neatrodas būves, un komisija Leiškalna priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Nav atbalstījusi deputāta Lujāna priekšlikumu, kas izriet no vēlākajiem Lujāna priekšlikumiem, no vēlākā, no nākamā priekšlikuma izslēgt 33.panta trešo daļu, jo Lujāna kungs nākamajā priekšlikumā lūdz izslēgt gan 40., gan 41.pantu. Komisija nav atbalstījusi ne nākamo, ne arī šo Lujāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4.priekšlikumu. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Protams, es saprotu, ka Enerģētikas likuma laikā vest savstarpējās diskusijas ir daudz patīkamāk, un tas nav tāds kardināls jautājums kā abortu jautājums, vēl citi, bet šeit patiešām es aicinātu arī kolēģus iedziļināties. Es piedāvāju vienreiz mums pašiem nolemt to, vai mums ir vajadzīga kaut kāda dubultā tarifu sistēma, jo es arī esmu konsultējies ar ekspertiem par to, ka šodien Latvijā tās pašas koģenerācijas stacijas un alternatīvie veidi — elektrības ražotāji, viņi ir spējīgi ražot elektrību ar peļņu. Un nav jāpielieto viņiem dubultā sistēma. Jā, savā laikā, varbūt 6.Saeimas laikā, bija šis mehānisms. Un tika piedāvāts, lai it kā veicinātu šo alternatīvo elektroenerģijas ražotāju iniciatīvu. Šodien šis mehānisms ir palaists, un valstij būtu jāatsakās, jo šī mākslīgā subsidēšana no uzņēmuma "Latvenergo" rēķina un arī iedzīvotāju maksām ir nepareiza. Vai nu valstij ir jāmaina pati sistēma un jāpieliek no valsts budžeta, jāveido šī subsidēšana, jo citādi iznāk paradoksāli: "Latvenergo" ņem kredītus uz procentiem, šeit mēs atsevišķas nozares subsidējam, šos energoražotājus, un tas viss tiek iekļauts patērētāju izmaksās. Tas nav pareizs mehānisms. Un šodien šīs licences un atļaujas ir izdalītas jau ļoti daudz. Savā laikā bija runa par pāris kaut kādām mazām koģenerācijas stacijām, arī, pieņemsim, par vējelektrostacijām. Diemžēl Latvijā vējelektrostacijas nav ieguvušas to praksi, jo mums nav tie vēju lauki, kas ir daudzās citās valstīs. Un es aicinātu atbalstīt šo manu 33., tas ir, 4. priekšlikumu, un arī tālāk atbalstīt manus priekšlikumus 40. un 41.pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Dāmas un kungi, komisija uzskatīja, ka šobrīd nav iespējams, varbūt Lujāna kungam ir taisnība, labot to kļūdu, ko ir pieļāvusi 6.Saeima, nenosakot alternatīvās enerģijas ražošanas finansējumu no valsts budžeta dotācijām, katru gadu pieņemot skaidrus un konkrētus lēmumus, cik un kam kādas summas tiks piešķirtas. Šobrīd mēs jau atrodamies situācijā, kur daudzas elektrostacijas ir sākušas strādāt pēc nosacījumiem, kurus pieņēma 6. Saeima. Vēl ātrāk, manuprāt, šie priekšlikumi nāca no Tautsaimniecības komisijas bijušā priekšsēdētāja Novakšānova kunga, kas vienlaicīgi bija arī elektrostacijas īpašnieks Latgalē. Un šobrīd radikāli grozīt situāciju, lai kā mums arī gribētos, ņemot vērā šos apsvērumus, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets ir iesniedzis, manuprāt, ne pārāk pilnīgus nosacījumus alternatīvās enerģijas attīstībai Latvijā, turpmāk komisija Lujāna kunga priekšlikumu nav atbalstījusi ne ceturtajā, ne piektajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 12, atturas — 48. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Nākamais balsojams ir deputāta Lujāna priekšlikums par izslēgumu 40. un 41.pantā. Kā jau es teicu, tas ir ļoti radikāls priekšlikums, kas, neskatoties uz diezgan, diezgan pareizo motivāciju, nav guvis politisko atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 10, atturas — 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Līdzīgs priekšlikums, kas tieši tāpat kā Lujāna kungs aicina izslēgt 40. un 41.pantu, bet tomēr dod redakciju, kas nosaka lielākas tiesības šajā subsīdiju politikā, lielākas tiesības tieši Ministru kabinetam izlemt, kas, kādi nosacījumi, pie kādiem kritērijiem, cik daudz mēs dodam alternatīvās enerģijas ieviesējiem Latvijā, ir deputātam Leiškalnam un deputātam Kalniņam, turklāt šie nosacījumi ir gandrīz vienādi, tikai Leiškalns runā par vidējo iepirkuma cenu elektroenerģijas licencētajā uzņēmumā, bet Kalniņa kungs runā par vidēji svērto. Komisija nav atbalstījusi ne deputāta Leiškalna, ne deputāta Kalniņa priekšlikumus, jo tā izvēle ir bijusi par labu 10. — Ministru kabineta iesniegtajam likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Leiškalns uztur balsojumu?

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns balsojumu neuztur. Būtu nepieklājīgi komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies! 7.priekšlikums.

K.Leiškalns. 7. ir deputāta Kalniņa priekšlikums. Kā es jau teicu, ļoti līdzīgs deputāta Leiškalna priekšlikumam. Un ne tikai līdzīgs, bet es domāju arī par šo vienu vārdiņu — labāks, precīzāks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Arņa Kalniņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 4, atturas — 51. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Tas ir daļēji atbalstīts no komisijas, iestrādāts 10.priekšlikumā jebšu Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts daļēji atbilst sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumam. Un es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli, jo mēs tālāk atbalstām Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8., 9. un 10. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Arī deputāts Sokolovska papildinājums pie 40.panta ir gandrīz identisks Ministru kabineta iesniegtajam, un komisija to tāpat uzskata par daļēji atbalstītu, jo tas ir Ministru kabineta priekšlikumā nākotnē jau nosacīts.

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 10., dāmas un kungi, ir Ministru kabineta priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. 8., 9., 10. un 11. priekšlikums jau ir atbalstīti.

K.Leiškalns. Ja mēs to izdarījām tik labi un ātri, tad paldies komisijas vārdā par šo atbalstu.

Nākamais ir par 40.panta trešo daļu, kas vairs nav skatāms, jo mēs jau esam atbalstījuši redakciju, kuru iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Guntars Krasts vēlas runāt par 12.priekšlikumu? 10.priekšlikums jau ir atbalstīts. Es lūdzu sekot līdzi projektam! Tātad 12.priekšlikums nav balsojams. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 13.priekšlikums tāpat ir piekrītošs Ministru kabineta likumprojektam, kas ir iekļauts kā otrā lasījuma priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi Ministru kabineta priekšlikumu pie 41.panta, bet izteikusi precizējot jebšu redakcionāli labojot attiecīgo redakciju.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim! Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 12, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, kolēģi! Mēs esam izskatījuši visu bloku, kas saistīts ar alternatīvās enerģijas iegūšanas veidiem un tās apmaksas kārtību, un pārejam pie 50. panta, kur 14. ir deputāta Lujāna priekšlikums. Un šeit šajos pantos tiek runāts par iedzīvotāju jeb enerģijas lietotāju tiesībām izvēlēties sev tīkamu energoapgādes veidu. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Īsāk!")

Ābiķa kungs, lūdzu netraucēt ziņotājam!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 14.priekšlikumu. Modris Lujāns. (Zālē troksnis.)

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi vēlreiz! Patīkamas ir šīs diskusijas starp ziņotāju un iespējamajiem Rīgas domes deputātiem, varas nesējiem. Un es aicinātu patiešām šo diskusiju veikt radoši par to, ka viens no galvenajiem jautājumiem būs: kādai ir jābūt apkures sistēmai valstī un tajā skaitā lielākajās pilsētās? Un šeit mēs saskaramies jau ar slaveno Rubīnas jautājumu. Tas ir Rubīnas jautājums par to, vai obligāti, kaut vai Rīgā iedzīvotājiem, ir jālieto tikai centralizētā siltumapgāde? Es personīgi piedāvāju savā priekšlikumā to, ka ne tikai māju īpašnieki to var arī lemt, bet individuālā kārtā paši māju iedzīvotāji. Protams, ievērojot visus noteikumus, varētu risināt, kāda apkure viņiem ir labāka. Jo pagaidām Latvijā mēs saskaramies ar ļoti paradoksālu situāciju, ka, ja pašvaldība, teiksim, negrib apkurināt kādu māju tādēļ, ka tur ir daudz parādnieku, tad arī tie, kas maksā, viņi arī salst kopā ar visiem. Viņiem citādāka apkures sistēma ir liegta. Un ar viņiem centralizētās apkures struktūrvienības neslēdz individuālus līgumus. Tāda pati problēma diemžēl eksistē arī namu īpašniekiem, kuri naudu iekasē, bet naudu pēc tam namu īpašnieks dotajā kādā centralizētā sistēmā neaiznes. Veselas mājas Rīgā un daudzās vietās ir bez apkures. Tātad līdz ar to mums ir šī problēma. Un mēs piedāvājam šo problēmu risināt ar to, ka īpaši īrniekam arī ir tiesības, protams, saskaņojot ar īpašniekiem, šo jautājumu risināt. Jo citādāk izveidojas paradoksāla situācija. Mēs runājam par lielu demokrātiju, par cilvēka tiesībām, tajā skaitā patērētājiem, šinī gadījumā īrniekam šīs tiesības tiek liegtas. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu. Un tas būtu ļoti normāli demonopolizācijas un patērētāja kapitālisma tirgus apstākļos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Tā kā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā pie īres likumdošanas sakārtošanas, kas ir cieši saistīta arī ar komunālo pakalpojumu jautājumu, tad arī mūsu komisija ir vairākkārt šo problēmu izvērtējusi, un es gribētu vērst uzmanību uz to, ka atbildīgā komisija, izskatot Lujāna priekšlikumu un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu, ir pieņēmusi, manuprāt, juridiski visnekorektāko variantu, proti, ka ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu ir jāsaskaņo ar pašvaldību tehniskajiem noteikumiem.

Godātie kolēģi, pašvaldības neizdod tehniskos noteikumus. Pašvaldības likumā par pašvaldībām stingri noteiktos gadījumos ir tiesīgas izdot saistošos noteikumus, kas ir juridiska rakstura un politiska rakstura akts. Pašvaldības neizdod tehniskos noteikumus, tos izdod attiecīgās valsts vai pašvaldību kompetences institūcijas, kas ir saņēmušas tādu deleģējumu ar likuma vai Kabineta noteikumiem.

Tā kā šie 14., 15. un 16. priekšlikumi ir cieši saistīti, es tomēr aicinātu atturēties un neatbalstīt Lujāna priekšlikumu, kategoriski balsot pret 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumu un atbalstīt "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumu par šo normu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Godātais Lagzdiņa kungs. Jūs tieši tāpat kā Endziņa kungs, Muciņa kungs, Lagzdiņa kungs un visi pārējie piederat pie šīs valsts juridiskajiem korifejiem, un es jums pilnībā piekrītu. Komisija, ejot soli pa solītim, jau šīs problēmas... Lujāna kungs, tieši tāpat ir nepareizi traktētas, es domāju, no jūsu minētās Rubīnas kundzes... Šobrīd šajā sistēmā un situācijā ir iestājies diezgan ievērojams haoss valstī. Haoss un amatpersonu voluntārisms, kad savu izvēli stāda augstāk par iedzīvotāju tiesībām uz izvēli. Tā kā komisija zinot, ka ir trešais lasījums, protams, un esot klāt gan pašvaldību pārstāvjiem, gan "Rīgas siltuma" pārstāvjiem, negribēja nogriezt kā ar nazi, kas būtu 15. priekšlikums, tad man ir jāteic, ka komisija ir atbalstījusi vai izstrādājusi pati savu priekšlikumu, kas ir zināma atkāpšanās, un trešajā lasījumā priekšlikums būs tieši tāds pats, kāds ir 15.priekšlikums. Bet lūdzu balsojam, balsojam un visas lietas...

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 2, atturas — 61. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Leiškalns. 15. priekšlikums ir deputātu Gaiļa, Baloža, Dobeļa, Grīnblata un Seiles priekšlikums, kuru, kā jau Lagzdiņa kungs teica, komisija ir daļēji atbalstījusi, bet padarījusi sliktāku. Aicinu balsot par 15. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti uztur balsojumu par 15. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu grupas 15. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsojam... Lūdzu balsošanas rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 26. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Līdz ar to vairs nav skatāms atbildīgās komisijas priekšlikums, un mēs pārejam pie 51. panta, kur kā pirmais jeb 17. ir deputāta Leiškalns priekšlikums par pašvaldību funkcijām siltuma apgādes organizācijā. Komisija ir atbalstījusi deputātu Leiškalnu, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā. Tāpat pie 51. panta jāteic, ka komisija atbalstījusi Gaili, Balodi, Dobeli, Grīnblatu un Seili... Mēs tagad esam pie 17. un 18.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ivars Godmanis vēlas debatēt par 17.priekšlikumu? Nevēlas. Paldies!

Vai ir iebildumi pret komisijas viedokli? Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Tātad komisijā 18.priekšlikums atkal ir daļēji atbalstīts pie 51. panta .

Sēdes vadītājs. Nav...

K.Leiškalns. 19., 20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tautas partija un deputāts Lujāns lūdz izslēgt dažas normas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 18. priekšlikumu. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Jā, godātie kolēģi! Es atvainojos. Es tikai gribēju Leiškalna kungam prasīt tiešām, kurā vietā ir daļēji atbalstītais? Kurā vietā tālāk ir šis daļēji atbalstītais priekšlikums?

Sēdes vadītājs. Lūdzu...

K.Leiškalns. Baloža kungs... 18. priekšlikums, tāpat kā 17. priekšlikums, ir iestrādāts 21. priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas redakcija, kas sastāv no trīs daļām un runā par pašvaldību tiesībām un pienākumiem, organizējot siltuma apgādi. Es domāju, ka mēs varam piekrist komisijas viedoklim arī 18., 19., 20., atbalstot 21.priekšlikumu. Ja nē, tad, lūdzu, prasiet balsojumu.

Sēdes vadītājs. Tātad par 18.priekšlikumu iebildumu nav? Tiek pieprasīts balsojums. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu grupas 18. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 1, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 19. priekšlikums — no 51. panta izslēgt 4., 5. un 6. punktu, kā arī 20.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es konsekventi aizstāvēju citu pozīciju komisijā, diemžēl slimības dēļ vakar nebiju frakcijā, man nebija iespēju cīnīties varbūt pret superliberālo nostāju. Es tomēr uzskatu, ka, ja mēs pieņemsim, mēs esam jau otrajā lasījumā pieņēmuši, iepriekšējā pantā šo te priekšlikumu, ka pilnīgi brīvi varēs izvēlēties apkures veidus, un tagad mēs ejam tālāk šo te ceļu, tad tagad viennozīmīgi no šīs te tribīnes man ir jāsaka tas un es domāju, ka visiem tas būs jāsaka arī uz vietas, ka, šādi balsojot, pašvaldības vairs neatbild par siltuma apgādi savā teritorijā. Nedrīkst prasīt viņām nodrošināt siltumu apgādi, un tās vairs nenes atbildību par siltuma apgādi, un tas ir de facto .

Tad jebkuros gadījumos, kad kaut kur Latvijas teritorijā būs problēmas ar siltuma apgādi, tad pašvaldības par to atbildīgas nebūs. Par to būs atbildīgs likumdevējs, kas ir pieņēmis šādas normas.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šobrīd spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka fiziska vai juridiska persona, kura patērē siltumu, kuras īpašumā vai lietojumā esoša ēka, būve ir pieslēgta centralizētajai siltuma apgādei, var atslēgties no šīs centralizētās siltuma apgādes tikai un vienīgi ar attiecīgās pašvaldības piekrišanu. Tāpat, ja gadījumā tiek uzbūvēta dzīvojamā māja, tad tās īpašniekam ir jāiet lūgties attiecīgajā pašvaldībā atļauju veidot savu apkures sistēmu. Sakiet, Godmaņa kungs, vai šāda kārtība ir normāla? Šāda kārtība ir ne tikai tāda, kas veicina korupciju pašā saknē, bet arī kārtība, kas veicina dārgu siltuma pakalpojumu ražošanu, lielus tarifus.

Es aicinātu atbalstīt šo Tautas partijas priekšlikumu un izslēgt šīs disonējošās normas!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu šeit konkrēti un izslēgt tiešām 4., 5. un 6. punktu, jo šo punktu saglabāšana liecina vienkārši par dažu Saeimas deputātu elementāru nezināšanu. Pašreiz virknē Ziemeļvalstu, teiksim, arī Kanādā, Toronto, ir uzceltas biroja ēkas, kuras tiek apkurinātas no tās siltuma enerģijas, kas tiek iegūta no lampām, datoriem, kondicionēšanas iekārtām un elektrības. Ja mēs saglabājam šādu normu par centralizēto siltuma apgādi, tad mēs uzskatām, ka mūžīgi nedrīkstēs lietot kaut kādu, teiksim, saules enerģiju, jaunās tehnoloģijas, elektrību, un visi šie apkures veidi ir pilnīgi neatkarīgi no vietējās pašvaldības. Arī elektrības tirgus liberalizēšanas gadījumā mums nevajadzēs vietējai pašvaldībai prasīt atļauju, vai mēs gribam, teiksim, izlietot elektroenerģiju savas ēkas apkurei, vai mums jāiet ir, ziniet, pie Rubīnas kundzes uz Rīgas domi un jālūdzas, lai viņa mums atļauj vai aizliedz pieslēgties kaut kādiem siltuma tīkliem. Ja šeit kāds grib runāt par centralizēto siltumapgādi, tad vispirms ir godīgi jāpasaka, ka tā sistēma, kas tika radīta padomju laikos, ir pilnīgi bankrotējusi, tās zudumi ir nepieņemami, un, ja tiešām pašvaldībai ir vēlēšanās kaut kādā veidā šo antagonismu saglabāt tādā veidā, kā tas pastāv — tehniskā veidā, tad acīmredzot tie cilvēki, kuri ļoti mīl šo centralizēto siltumapgādi, viņiem būtu jākoncentrējas kaut kādā vienā Rīgas rajonā. Viņiem varētu uzbūvēt kaut kādus acīmredzot sociālos dzīvokļus un tiešām apkurināt ar šo centrālo siltuma apgādi vai apsildīt ar šo centrālo siltuma apgādi. Es gribētu atgādināt, ka, teiksim, par kanāla tīrīšanai iztērētajiem 7 miljoniem varētu uzbūvēt kādus 1000 sociālos dzīvokļus. Acīmredzot tie, kas aizstāv šo pantu, ir gatavi dzīvot šādā veidā. Bet piedodiet, deputāti! Jūs nevarat uzspiest normālā tehnoloģiskā sabiedrībā kaut kādu pagājušā gadsimta apkures veidu. Un ka pašvaldība tagad nolems, kurā vietā cilvēki varēs lietot modernās tehnoloģijas ēkas apkurē un kuriem viņiem būs jāpieslēdzas pie pagājušā gadsimtā izstrādātām un 19.gadsimtā izplānotām apkures ierīcēm. Paldies! Tas ir pilnīgi absurdi. Aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamie radioklausītāji! Katrā gadījumā man patīk liberālo partiju nostāja jautājumā par monopolstāvokļa likvidēšanu, lai iedzīvotājiem šis pakalpojums būtu lētāks. Bet ir pagājuši 10 gadi. Valsts ir atbalstījusi monopolstāvokli. Pašvaldības ir uzticējušās šim monopolstāvoklim, kuru katrā gadījumā ļoti daudzas Eiropas valstis ir atrisinājušas mazliet savādāk. Ir šo monopolstāvokli likvidējuši tādējādi, ka siltumdevēji, katlu mājas tiek privatizētas, siltumtīkli paliek pašvaldības pārziņā un lētāko siltuma pakalpojumu pērk no tā, kur tas iznāk lētāk. Bet centralizētā siltumapgāde Rietumeiropā tomēr nav sagrauta. Pašlaik man gribas teikt tā, ka lielākā daļa šodien nobalsoja par to, lai tos kredītus, ko ir ņēmušas vesela rinda pašvaldību, nemaksātu siltumpakalpojuma saņēmējs, bet maksātu nodokļu maksātājs no pašvaldību budžetiem. Paldies jums par to! Dieva dēļ, prātiņ, nāc mājās!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Kiršteina kungs aizmirsa, ka tā ir ne tikai Tautas partijas iniciatīva, bet arī mana iniciatīva. Tā ka vajadzēja korekti, nevajag tā, kā padomju laikā teikt, ka līdzautora nav. Varbūt līdzautors šinī brīdī ir Tautas partija. Kaut vai jums par vienu punktu vairāk piedāvātu izsvītrot.

Un tagad parunāsim nopietni. Man liekas personīgi, ka, ja mēs visu laiku ļoti proponējam kapitālismu, tad tam pašam "Rīgas Siltumam" beidzot ir pienācis laiks pamosties. Viņam ir jāpiedāvā savs produkts — siltums, kas ir konkurētspējīgs, kuram ir jābūt lētākam nekā šīm autonomajām apkures sistēmām. Bet tas nav lētāks. Un tādēļ šinī brīdī paturēt šo mākslīgi veidoto, ar domes lēmumiem un manipulācijām veidoto monopolsituāciju ir galīgi anahroniski. Es savā laikā arī griezos pie cienījamās Rubīnas kundzes un toreizēja mēra, tagadējā Ministru prezidenta, ar vairākām sūdzībām sakarā ar to, ka māju īpašnieki vēlas māju pārvest uz citu apkures sistēmu, kas būtu lētāka. Un tad, ziniet, Rubīnas kundze man atrakstīja, ka šie namu īpašnieki esot kārīgi tēviņi, kuri gribot dzīvot uz Rīgas iedzīvotāju naudas, un tāda bija atbilde. Es parādīju viņiem šo atbildi. Tas bija diezgan nekorekti. Kāpēc šie cilvēki ir kaut kādi, nu, mantrauši, ja viņi meklē normālu sistēmu, kas būtu ekonomiskāka nekā piedāvātā sistēma?

Tāpat arī šīs izbailes, ko Godmaņa kungs paziņoja, ka nu tagad pašvaldības vairs neatbildēs. Pirmkārt, es brīnos, kādēļ ir šāda neuzticība mūsu tautas vēlētiem pašvaldību priekšstāvjiem, tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta ir tāda, ka viena premjera laikā Latvijā jau alternatīvā apkures sistēma tika ieviesta. Un katrā dzīvoklī rosināja likt ar koksni apkurināmas krāsniņas. Un toreiz neviens neuztraucās par centralizētās apkures sistēmas sabrukumu. Tā ka prakse Latvijā ir bijusi. Līdz ar to šo jautājumu varētu pilnīgi normāli, bez tāda satraukuma uztvert. Un plus vēl mēs nevaram aizmirst, ka šī sfēra būs pašvaldību regulatoru ietekmes sfēra. Viņi regulē šo sfēru. Tā ka vēl ir viens mehānisms. Un galvenais, tomēr cilvēkiem ir jādomā, ko viņi iebalso domēs, pašvaldībās, un tas nav vienkārši tikai solis — aiziet un izdarīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis — otro reizi.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es, protams, saprotu, ka te ir milzīgi speciālisti apkurē. Tādi kā Kiršteina kungs, kurš ir speciālists, no ārlietām sākot un ar apkuri beidzot, un kā Lujāna kungs, kurš ir speciālists visos jautājumos. Ļoti labi! Man ir prieks. Un tomēr atbildēšu uz Lagzdiņa kunga jautājumu. Kas būtu noticis Latvijas valstī, ja mēs nebūtu no valdības nodevuši ar spēku, starp citu, pašvaldībām atbildību par siltuma nesēju uzņēmumiem. Mums būtu haoss bijis šajos desmit gados desmitreiz lielāks. Iedomājieties, ir valsts uzņēmums pašvaldības teritorijā, un ir konflikts starp valstij piederošu uzņēmumu, kas sagādā siltumu, un starp teritorijas pašpārvaldi, kas ir saistībā ar iedzīvotājiem. Mēs gājām 1992.gadā uz ceļu, ka mēs atdevām no bilances uz bilanci pašvaldībām šo te funkciju. Tās pilsētas, kas negribēja to pieņemt un kas cīnījās pretim, nonāca vissmagākā situācijā. Punkts viens ir Liepāja ar apmēram pusgadu kavēšanos, ja ne veselu gadu. Un "Liepājas siltuma" likteni mēs labi zinām. Un tāpat mēs varam runāt par Jelgavu. Tagad paskatieties, kas mums iznāk. Saprotiet, nav tāda vispārēja superliberāla pieeja. Ir lieta, ko sauc par pilsētu plānošanu. Kas par to atbild? Parlaments? Nu tikai likumu izstrādājot. Par to atbild pašvaldība, kas ir ievēlēta. Tagad pašvaldībām pieder patlaban de facto, vai nu vairākums paketes, vai nu pamatā viss pašvaldību tas siltuma uzņēmums. Tas pieder viņiem. Valstij tur nekas nepieder. Nu ir atsevišķi varbūt kaut kur vēl kā kreditors valsts, es zinu, ir tiem uzņēmumiem, kas ir vēl maksātnespējas stāvoklī, un tagad pamazām iet ārā no tās situācijas, kā tas ir, piemēram, Liepājā, vai daudz sliktākā stāvoklī, kā tas ir Jelgavā. Tagad iedomāsimies situāciju: viņi funkcionē, viņi ņem kredītus ar pašvaldības galvojumu. Bieži vien arī pašvaldība ņem kredītus un dod tam savam uzņēmumam. Tagad viņi mēģina tur kurināt. Mēs sakām tā — viss tas ir novecojis, visu to izmetam miskastē, lai katrs dara, ko grib. Man jau arī gribētos atbalstīt šo situāciju, bet saprotiet, kāds atbild par zonējumu, par plānojumu, par jaunu ēku celtniecību un par esošās struktūras ne jau vienā dienā likvidēšanu. (No zāles deputāts J. Lagzdiņš: "Pareizi!")

Sēdes vadītājs. Laiks.

I.Godmanis. Tāpēc es aicinu noteikti... Piedošanu, vienu teikumu. Mana nostāja ir pilnīgi dzelžaina. 51.pants tāds, kāds tas ir pirmajā lasījumā, pēc manām domām, viņam tādam ir jāpaliek. Un visi tie priekšlikumi, kas te nāk tālāk, ieskaitot atbildīgās komisijas priekšlikumu, visi ir noraidāmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, 10 gadu laikā mēs visu grāvām, viss bija slikts, viss bija jāiznīcina. Un tagad ķeramies klāt pie apkures sistēmas. Arī tā ir slikta, arī tā ir jāiznīcina, un par cik ziema tomēr būs, ko tad darīsim? Bet tagad, ja mēs paskatāmies, ko tad valdība ir darījusi tā vietā, lai sakārtotu atmaksu par siltumu, kura ir jāsaņem no iedzīvotājiem, kuru iedzīvotāji tik tiešām maksā, bet tas viss samaksātais ir daļēji nozagts. Nu, jūs taču ziniet, kas notiek Rīgā. Ja pa 50, 60 tūkstošiem nozuda no namu pārvalžu kasēm, neviens nav par to sodīts un neviens arī nav to naudu maksājis. Un tad mēs brīnāmies, ka tā siltuma apmaksa neesot samaksāta, tā ir tīri valdības un pašvaldības vaina. Un tie ir visi tie darboņi, kurus, kā saka, atbalsta valdība, un tur ir draugi un radi. Tagad jūs taču zināt, ka Latvijas Republikā viena trešā daļa iedzīvotāju ir inficēti ar tuberkulozi, un tas arī ir apkures rezultāts. Viena trešā daļa iedzīvotāju inficēti ar tuberkulozi, jā, apkure te arī ir vainīga. Un tagad, ja mēs skatāmies par to normālo tehnoloģisko sabiedrību, kas tad desmit gados ir veidojis to normālo tehnoloģisko sabiedrību, vai tā ir bijusi pie mums vai nav bijusi, vai mēs esam no pirmatnējās kaut kādas cilts ienākuši 2000.gadā. Vecā sistēma, bet kur tad ir tā jaunā sistēma, tad jāprasa Tautas partijai, jūs arī atbalstāt tos skaistos visdažādākos pilnvarojumus un tos ārzemju ekspertus, kuri mums projektēja un konsultēja jauno apkures sistēmu veidošanā.

Kas tad ir noticis? Ir izlietota Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksātāju nauda, izveidotas jaunas sistēmas, un tagad tās ir jāiznīcina. Un kāpēc tad atkal kārtējo reizi mēs veidojam kaut kādu haosu valstī? Ja mēs neesam spējīgi vadīt to, kas ir jāvada, nu tad ir jāatsakās no tās vadīšanas, lai nāk citi speciālisti un vada. Un tāpēc es iesaku 19.priekšlikumu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Jāpiekrīt Godmaņa kungam tikai tajā ziņā, ka patiešām šo jautājumu nevajadzētu vienkāršot, jo tehniski tas viss nav tik vienkārši. Bet no otras puses, kāpēc radās vispār šī problēma? Kāpēc cilvēki negrib lietot šo centralizētās siltumapgādes sistēmu? Vienkārši tāpēc, ka šī sistēma ir neefektīva, tā ir dārga un nekvalitatīva. Un kāpēc? Tāpēc, ka šai sistēmai ir nodrošinātas monopoltiesības. Jā, protams, pašvaldībām ir atbildība, pašvaldības piesaista kredītus un investīcijas un tā tālāk, bet tomēr cenas taču tiek regulētas administratīvi, jo nav nekādas ieinteresētības, nav nekāda stimula uzlabot šo sistēmu. Un vienīgais veids, kā var mainīt šo situāciju, patiešām atļaut konkurenci, jo tas ir vajadzīgs ne jau tāpēc, lai sagrautu centralizētās siltumapgādes sistēmu, bet lai ļautu tai attīstīties. Ja patiešām parādīsies tirgus, ja parādīsies konkurence, tas piespiedīs arī kaut ko prātīgu darīt ar šo centralizēto siltumapgādes sistēmu. Es, būdams Rīgas domes deputāts, tieši strādāju komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejā un biju iesaistīts attiecīgā administratīvā akta izstrādāšanā, tas ir ļoti sarežģīti. Ja viss paliks tā, kā ir, tad arī sistēma paliks tāda, kāda tā ir šodien, un cilvēku tieksme izvairīties no šiem uzspiestiem pakalpojumiem tikai palielināsies. Jā, tas nav tik vienkārši, bet šādu grozījumu pieņemšana nebūt nenozīmē, ka pašvaldības tiks atbrīvotas no atbildības. Viņiem būs jāstrādā, bet būs jāstrādā tirgus apstākļos. Un tas ir pilnīgi normāli, manuprāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Attiecīgajā mūsu šodienas sēdē es gribu pateikt, ka, izskatot šo likumprojektu, ir piedāvāts ņemt par pamatu teorētisko, politisko gribu pretstatā tautsaimnieku Tautsaimniecības komisijā skatītajam ekonomiskajam pamatam šajā likumā, kurā piedalījās visu partiju pārstāvji, to skaitā arī Tautas partijas pārstāvji. Šodien tiek piedāvāts, izskatot pieredzi Kanādā, citā kādā valstī, pateikt, ka šī pieredze ir automātiski attiecināma uz Latviju, pieņemot politisku lēmumu saistībā ar savu liberālo filozofiju. Es gribētu pateikt, ka Tautsaimniecības komisijā mēs izvērtējām šos jautājumus un pasakām, ka vēl joprojām ir pašvaldībām pilnas tiesības un pilns pienākums atbildēt par to, kas notiek attiecīgajā pašvaldībā ar siltumapgādi. Tikai katrā attiecīgajā laika periodā ir jāizvērtē tas pozitīvais, kas ir, un, paņemot šo pozitīvo, domāt par nākamo etapu.

Par aizvadīto. Es gribētu piekrist Godmaņa kungam, ka tas jautājums, ka bija centralizēti nodoti siltumtīkli no valsts bilances, no "Latvenergo" bilances pašvaldībām, bija pozitīvs solis. Daugavpilī, kur tas tika pieņemts, vienmēr bija, arī pie krīzes periodiem, tas ļāva pašvaldībai risināt jautājumus uz vietas, lai būtu vienmēr siltums, karstais ūdens un ļoti zemi tarifi. Tas ir nopietni. Tā negāja patiešām Liepājā, tā negāja Rīgā. Liepājā tīri ekonomiskais piedāvājums ne vienmēr sakrita ar cilvēku maksātspēju, un tur radās pretruna. Rīgā "Latvenergo" piedāvājums ne vienmēr sakrita ar Rīgas domes politisko gribu, un tur radās pretrunas.

Ejot uz priekšu, attīstoties pa šiem laika posmiem, protams, mēs izdzīvojām varbūt noteiktus krīzes periodus, bet pašreiz centralizētā siltumapgāde pārsvarā nebalstās uz pagājušā gadsimta tehnoloģiju. Pārsvarā, it sevišķi mazpilsētās, balstoties uz likumdošanu, uz pašreiz pastāvošo likumu, pašvaldības ir paņēmušas kredītus un izveidojušas centralizēto siltumapgādi, balstoties uz to, kas šodien ir labākais pasaulē. Un šeit var minēt vairākas mazpilsētas par piemēru, kuras mēs ar attiecīgo šodienas lēmumu ar atpakaļejošu datumu pēc mūsu politiskās gribas liekam zem sitiena par to, kas notiek attiecīgajās pašvaldībās. Mazpilsētās, un ar visu politisko notikumu attīstību, domāju, man jūs nav jāpārliecina, ka vislielāko ekonomisko satricinājumu valstī saņem tieši mazpilsētas. Runājot par Rīgu, es domāju, ka šeit patiešām varbūt arī nav īpašs atrisinājums saistībā ar šo, jo viņiem dažādu apstākļu dēļ, kad nebija nepieciešamības rekonstruēt vai netika piešķirti naudas līdzekļi siltumtīklu rekonstrukcijai, tagad viņiem ir jautājums ieguldīt šos 40–50 miljonus attīstībā, sakārtot atbilstoši modernai tehnoloģijai. Vai pēc šī likuma pateikt: mēs negribam to sakārtot, mēs paši metamies iekšā gāzes katlumāju uzstādīšanā. Viņiem ir šī alternatīva, bet jūs nogriežat alternatīvu ar attiecīgu lēmumu visām citām mazākām pašvaldībām. Šī izvēle ir notikusi ar iepriekšējo balsojumu, es domāju, ka pie iepriekšējā balsojuma varēs vēl atgriezties trešajā lasījumā, bet, lai sakārtotu šo jautājumu, kurā vietā ir šis 51.panta izslēgums, tas sakrīt ar iepriekšējo, Tautsaimniecības komisijā, kad bija atrasts kompromiss starp šo liberālo un pašvaldību vietu, jā, tad mēs teicām, ka varētu arī šo pantu slēgt ārā. Ja jūs atteicāties šodien ar politiskās gribas izpausmi, no tā, kas tika skatīts Tautsaimniecības komisijā, protams, mēs nedrīkstam...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. ...skatīties šo 51.pantu. Es atbalstu, ka mums jāatgriežas pie pirmā lasījuma. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Visi mūsu iepriekšējie balsojumi liecina par to, ka mēs esam devuši ēku īpašniekiem tiesības izvēlēties apkures veidu, un tāpēc nav vairs iespējams neizslēgt, kā to saka Godmaņa kungs, šī panta ceturto daļu, kura pasaka, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt, kurās daļās būs saglabājama un attīstāma apgāde un kurās ir tiesības izvēlēties citu veidu. No šī viedokļa skatoties, ir jāatbalsta gan 19. — Tautas partijas priekšlikums: izslēgt šo daļu, kura ir pretrunā ar visu iepriekš nobalsoto likuma tekstu, gan 20. — Lujāna kunga priekšlikums, bet ierakstīts ir turpretī "daļēji atbalstīts komisijas viedoklis" tikai tāpēc, ka komisija piedāvā citu redakciju. Un šī cita redakcija pēc būtības pasaka to, ka pašvaldību pienākums ir rūpēties par saviem cilvēkiem savā teritorijā un ka tai ir tiesības un pienākums plānot arī savu siltumapgādi, un siltumapgādei ir jābūt pēc iespējas lētākai, pēc iespējas izdevīgākai iedzīvotājiem, lai iedzīvotāji paši izvēlētos šo centralizēto siltumapgādes veidu, ja viņi gribēs. Bet šeit netiek vairs uzstādītas ultimatīvas normas, ka tikai un vienīgi šo centralizēto siltumapgādi. Jebkuram namam, jebkuram namīpašniekam ir tiesības izvēlēties savu alternatīvo siltumapgādes veidu. Un pašvaldības būs spiestas domāt, lai arī viņu piedāvātais apkures veids būtu lētāks. Tāpēc es aicinu atbalstīt gan 19., gan 20., gan 21. komisijas alternatīvo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins — otro reizi.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Tā kā Anna Seile jau daļu pateica, ko es gribēju teikt, tad tas atvieglo manu uzdevumu. Es pateikšu tikai trīs teikumus. Es gribētu atbildēt Godmaņa kungam.

Man tiešām, Godmaņa kungs, savā laikā bija jāstrādā arhitektūrā un bija jāklausās kursi par pilsētas plānošanu, siltumapgādi.

Otrs. Tas, ko jūs runājāt. Jums ir taisnība attiecībā uz šo teikuma pirmo daļu. Tiešām, bet es jau vienreiz to pateicu, ka pašvaldībai ir tiesības plānot, bet pašvaldībai acīmredzot ir jāprot zonēt pilsētas teritoriju. Un acīmredzot tie sociālie rajoni ir jāpārvieto tuvāk šiem centralizētajiem siltumu avotiem, jo tas, ko teica Seiles kundze, es viņai pilnīgi piekrītu šinī gadījumā, bet mēs ierosinājām pašreiz izmest ārā visu šo pantu un uz trešo lasījumu iestrādāt, tāpēc ka ir dažas lietas, kas nav iekļautas arī šīs komisijas priekšlikumā. Tāpēc bija Tautas partijas priekšlikums, pagaidām es arī uzturu šo balsojumu — izmest visu šo pantu. Un tad uz trešo lasījumu sagatavot redakciju tādā veidā, kas apmierinātu to pirmo daļu, par ko runāja Godmaņa kungs, un to, ko teica Seiles kundze.

Bet pēdējais, ko es gribu pateikt. Visi izvairās runāt par to, kāda ir korupcija, kādi kredīti tiek garantēti šajās centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Kāpēc, kā likums, parasti bankrotē pēc tam šīs centralizētās siltumapgādes. Tas ir nenovēršami, ja mēs šeit neieliksim to mehānismu, tas pats notiks arī Rīgā, un pēc jaunajāµ pašvaldību vēlēšanām. Par to vajag domāt!

Tāpēc mans priekšlikums ir šoreiz noraidīt tomēr visu šo pantu. Es pilnībā piekrītu tam, ko teica Seiles kundze, iestrādāt uzlabotā redakcijā nākamajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību vairākiem momentiem.

Pirmais. Es varu piekrist tam, ka centralizētai siltumapgādei vajadzētu būt vislētākajai no visām piedāvātajām. Tas ir normāli, ka lielāka ražojoša institūcija var piedāvāt savu preci lētāk. Diemžēl mums Latvijā, it īpaši izteikti Rīgā, situācija ir pretēja.

Otrais. Es priecājos, ka pagājušajā sēdē, kad mēs skatījām budžetu, netika skatīts jautājums par 40 miljonu latu kredīta garantijām "Rīgas siltumam". Jo varbūt ne visi zina nosacījumus, pie kādiem varēja tikt atdots šis kredīts. Un tie bija: garantēts maksājums ne zemāks kā 90 procenti. Otrais. Pakāpenisks siltuma tarifu jeb gigakaloriju cenu pieaugums. Trešais. Kategoriski noliedzošā formā iespēja atteikties no pastāvošās centralizētās siltuma apgādes.

Nākamais. Kategoriski neveidot jaunas alternatīvas siltumapgādes ražojošas institūcijas, kuras varētu ieiet tīklā un piedāvāt savu enerģiju par lētāku cenu. Tātad tas vispār. Tas nozīmē ko? Ka tikai, pastāvot šādam tarifam un tam augot, "Rīgas siltums" var pastāvēt.

Nākamais. Visā pasaulē ir normāli, ka sabiedrisko pakalpojumu "groziņš" sastāda apmēram trešo daļu no kopējām izmaksām par dzīvokli vai par mājokli, vai kā mēs to formulēsim. Mums ir pilnīgi pretēji. Šis sabiedrisko pakalpojumu "groziņš" sastāda daudz vairāk nekā pusi no kopējām izmaksām. Mēs ļoti labi zinām, ka Rīgā īres maksas griesti ir noteikti 14,8 santīmi par kvadrātmetru. Un mēs ļoti uztraucamies, es runāju par sabiedrību un par attiecīgiem politiskiem grupējumiem, par to, ka varētu tikt pārskatīts. Tajā pašā laikā neviens īpaši neuztraucas, ja kvadrātmetrs siltuma maksā 50 santīmus. Piedodiet, kolēģi, tas ir nonsenss!

Nākamais. Man ir bijušas sarunas un es esmu rūpīgi izstudējis arī Rubīnas kundzes rakstīto un tā tālāk, kas tiek teikts saistībā ar šiem Rīgas pilsētas noteikumiem. Un, ja kāds nav pamanījis, man tas ir rakstiskā veidā, tad parādās interesanta frāze no Rubīnas kundzes atbildētā: "Bet nevienam taču nav aizliegts savā dzīvoklī izveidot elektroapkuri." Tātad man ir jautājums: vai elektroapkure nav alternatīva piedāvātajai? Tātad elektroapkuri drīkst izveidot.

Es iešu tālāk. Pie manis ir griezušies vairāki, kuri ir saņēmuši atteikumus Rīgas domē par iespējamo atslēgumu un alternatīvās apkures izveidošanu. Un es varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka viens man skaidri un gaiši pateica, ka viņam ir nepārprotami likts saprast, ka viņš var izdarīt atslēgumu par tādu vai citādu samaksu. Tātad šeit ir ārkārtīga iespēja korumpēties. Un turklāt iespējas korumpēties mums šeit ir minimālas, bet korumpēties tieši kaut kāda vidēja līmeņa ierēdņa tādā līmenī.

Nākamais. Ja mēs runājam par šiem tarifiem, tad Latvija atrodas uz tādas paralēles, uz kādas tā ir. Siltums vajadzīgs šodien, rīt un būs vajadzīgs pēc desmit gadiem. Šeit ir vajadzīgas nopietnas, ļoti lielas ilgtermiņa investīcijas ar skaidru apziņu, ka tas ir ļoti stabils ienākums, bet tas nevar būt ar atdevi jau rīt. Šie cilvēki, šīs personas, kurām pieder īpašumi, izveidojot alternatīvu, izdara ieguldījumu. Protams, viņi iegulda līdzekļus, kuri atnāk atpakaļ Latvijas valsts kasē caur nodokļiem par šīm iekārtām, par sistēmām, kuri atnāk atpakaļ caur algām izpildītājiem, caur nodokļiem. Tas nav vienkārši ņemams. Mēs skatāmies ļoti šauri un skatām vienu "Rīgas siltumu", bet, ja skatāmies valstī kopā, arī tie, kas veic šos darbus, izdara ieguldījumu Latvijā, Latvijas budžetā caur citām pozīcijām. Un, ja viņu izveidotā sistēma šodien labi normāli siltinātā ēkā var piegādāt siltumu, ja mēs reducējam to uz kvadrātmetru, tad...

Sēdes vadītājs. Laiks beigt.

J.Gailis. Pēdējo teikumu, lūdzu! Tad apmēram vidējā gada izmaksa aprēķināta 20 santīmu par kvadrātmetru! Dāmas un kungi! Man liekas, komentāri šeit ir lieki. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Dabīgi, ka monopolstāvoklis nav labs, un tā nav, ka neviens neko nav darījis. Mēs paši šeit zālē sēdošie esam nobalsojuši, ka monopolstāvoklis ir jāregulē. Priekš tā ir izveidots regulators, kas sāks strādāt nākamā gada otrajā pusgadā. Viņš regulēs pakalpojumu tarifus ne tikai siltumam, bet arī atkritumiem, ūdenim, kanalizācijai un citiem pakalpojumiem, kas ir monopolstāvoklī vienā vai otrā vietā.

Attiecībā par šiem te grozījumiem. Katrā gadījumā es atbalstītu to, ko teica Godmaņa kungs, 19., 20., 21. priekšlikumu šodien neatbalstītu un — strādāt komisijai tālāk. Apmēram 250 pašvaldības reāli ir ņēmušas kredītus, sakārtojot siltuma apgādes jautājumus. Šiem kredītiem ir sastādīti biznesa plāni, te neiet runa tikai par Rīgu, bet iet runa par Latviju. Visām, gandrīz visām, pusei no Latvijas pašvaldībām vēl nesen Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā valsts deva garantu, mēs piekritām, ka valsts dod garantijas Cēsu pašvaldībai siltuma jautājuma atrisināšanai. Šis galvojums arī ir saistīts ar biznesa plānu, un tagad 250 pašvaldībām šajā biznesa plānā rodas robs. Šo robu nevar aizpildīt ar to, ka iekasēs no siltuma patērētājiem šī kredīta segšanai naudu, šo robu var segt tikai vienā veidā — no nodokļiem. Pašvaldībām no nodokļiem būs jāsedz, jo mēs šodien taisāmies iejaukties šajos biznesa plānos. Un pašvaldībām katrā gadījumā radīsies ļoti, ļoti smagas problēmas, kādā veidā šo naudu atgriezt.

Es aicinātu tomēr kolēģus pārdomāt un 19., 20. un 21. priekšlikumu neatbalstīt, un uz trešo lasījumu atrast kaut kādu kompromisu, iesaistot arī...

Sēdes vadītājs. Laiks.

P.Salkzanovs. .... Siltuma ražotāju asociāciju un Pašvaldību savienību šā jautājuma risināšanā.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Mani no sākuma, protams, pārsteidza šis perfektais šodienas balsojums, kurš ir galīgā pretrunā ar to, ko mēs nobalsojām Tautsaimniecības komisijā. Bet, debatēm attīstoties, es arī izpratu drusku to shēmu, un šoreiz es arī sapratu "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijas nostāju, un es domāju, ka ir viena neliela kļūda, ko cienījamie "Tēvzemes un Brīvības"/LNNK partijas pārstāvji pieļāva, un tas ir, arī balstoties uz Gaiļa kunga perfekto skaidrojumu par 40 miljonu kredīta nosacījumiem, un šī kļūda izriet no tā, ka šis jautājums un šis likums tiek skatīts un pieeja tikai uz to, kā notikumi attīstīsies Rīgā. Un Rīgā, es patiešām jums piekrītu, ir jautājumi skatīti, var izvērtēt kredīta ņemšanas nosacījumus, var izvērtēt "Latvenergo" vietu un lomu, var izvērtēt siltuma tīklu spēju pārorientēt savu darbību, jo viņiem tagad ir izšķiršanās brīdis. Un, balstoties uz to un balstoties uz Rīgas variācijām, jūs pieņemat lēmumu, kā ir labāk. Bet nelaime ir tā, ka likums attiecas uz visu valsti. Ne tikai uz Rīgu. Un no tāda viedokļa ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas. Jo vairāk malkas, jo mazāk siltuma. Patiesībā strīds ir par 4. priekšlikuma varbūt pēdējo teikumu. Un tad šeit nosaka pašvaldības: enerģijas lietotājiem ir tiesības izvēlēties citu siltuma apgādes veidu. Tad mēs šobrīd pasakām, dāmas un kungi, ka enerģijas lietotājiem ir tiesības, un pēc tam mēs šīs tiesības aprobežojam. Pašvaldības var ar savu zonējumu noteikt, kur ir aizliegts, kur nav aizliegts. Patiesībā tad mums jābūt godīgiem, un es to teicu arī pie pirmā lasījuma, un 50. pantā ir jāieraksta: iedzīvotāju tiesības izvēlēties apkuri nosaka pašvaldības. Un tad likums nenosaka. Bet kādam ir jāuzņemas šī politiskā varēšana, šī politiskā atbildība un jāpasaka, ka tavā vietā nevis maizes veikalu, nevis skolu, skolu daļēji arī izvēlas pašvaldības, bet arī tiesības uz apkures veidu, lētāku vai dārgāku, kā jūs gribiet, nosaka pašvaldības. Un tad katrs, kas grib ierīkot savā mājā apkuri, jaunceļamā mājā, nākotnes mājā, esošā mājā, iet pie pašvaldības, saņem tā saukto "spravku" un tad veido apkuri.

Salkazanova kungs saka, ka mēs atceļam monopoltiesības. Monopoltiesības pašvaldībām nekad nav bijušas. Pašvaldību likums nosaka pašvaldību uzdevumu vai pašvaldību funkciju — organizēt apkuri, bet nevis apgādāt ar apkuri. Pašvaldībām nav jāapgādā. Turklāt ja būtu šādas monopoltiesības, tad katrs iedzīvotājs katrā pašvaldībā varētu iet pie pašvaldības bosa un teikt: mīļais draugs, pieslēdz man apkuri, vai tas ir tev izdevīgi vai ne, jo jums ir monopoltiesības, un man sava krāsniņa nav jākurina, tā ir jūsu problēma. Es piederu pie cilvēkiem, kas visu mūžu par savu apkuri, ūdeni un visām pārējām ērtībām ir gādājis pats, tāpēc man no tā nekādi brīnumi neizceļas. Dažiem izceļas.

Bojāra kungs arī šeit nāca ar visnotaļ sarežģītu uzstādījumu par visu nozagto. Jums varu atbildēt, citēšu krievu valodā, pēc tam izveidošu tulkojumu. Jūsu pozīcija šeit ir tāda, kā saka Bendika kungs: "Pod oseņņim doždjom mi vraga podoždjom, i razdavim prokļatovo gada." Un, šādi gaidot ienaidnieku, es jau tagad tulkoju ...zem rudens lietutiņa, jūs pats esat izmircis, nosalis, pārsalis, un jums nav laika domāt par reālām lietām. Beigsim gausties par to, kas ir nozagts, skatīsimies, lai nenozog kaut ko tagad. Tāpēc, Bojāra kungs, es jums lieku priekšā uz trešo lasījumu 50. pantā ielikt imperatīvu normu, ka siltuma apgādes veidu izvēlas nevis patērētājs, bet pašvaldības. Un tad tālākos pantus diskutēsim tagad.

Šobrīd es aicinu atbalstīt 21. priekšlikumu, daļēji atbalstot arī 19. un 20., kas ir atbildīgās komisijas, manuprāt, ļoti korekti izstrādāts un ļoti korekti atbalstīts priekšlikums, ļoti precīzi nosakot pašvaldību tiesības apkures organizācijas jomā. Paldies par uzmanību. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 19. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 8, atturas — 23. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Ar Dievpalīgu mēs esam izslēguši visas pašvaldību lietas. Līdz ar to nav balsojams, manuprāt 20. — Lujāna kunga priekšlikums, kas jau ir atbalstīts, jo viņam bija drusciņ pat šaurāks priekšlikums nekā Tautas partijai.

Sēdes vadītājs. Jā!

K.Leiškalns. Nav balsojams atbildīgās komisijas priekšlikums, un pārejam pie 52. panta.

Sēdes vadītājs. 22. priekšlikums.

K.Leiškalns. Jā, pie 52. panta man šeit jārunā par visu pantu kopumā. Ir iesniegti 22., 23., 24., 25. un 26. priekšlikums. 52. pants. Mēs lasām pa pantiem. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi.

Un pirmais ir Tautas partijas priekšlikums par 52. pantu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 22. priekšlikumu. Pēteris Salkazanovs. Atvainojiet, Salkazanova kungs (Starpsauciens no zāles: "Ir balsojums. Jābalso 21. priekšlikums!") Deputāti uztur balsojumu par 21. priekšlikumu, ja es pareizi saprotu. Labi, lūdzu balsot. Nē, tas ir balsojams. Tātad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi, es tad tādā gadījumā lūgtu balsot šo priekšlikumu pa daļām. Tam ir trīs daļas, un Kārtības rullis tādu procedūru atļauj.

Sēdes vadītājs. Lūdzu... Nav iebildumu, ja? Lūdzu balsosim 21. priekšlikumu pa daļām.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 21. priekšlikuma pirmo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmā daļa atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. priekšlikuma otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 12, atturas — 3. Priekšlikuma otrā daļa atbalstīta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. priekšlikuma trešo daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 42, atturas — 12. Priekšlikuma trešā daļa nav atbalstīta. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, paldies! 22. priekšlikums — Tautas partijas priekšlikums — izteikt 52.pantu attiecīgā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile... Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Ļoti pareizi norādīja atbildīgais referents, ka attiecībā uz 52. pantu ir iesniegti pavisam 5 priekšlikumi, kas attiecas uz vienu un to pašu problēmu. Tātad spēkā esošā 52. panta redakcijā ir noteikts, ka centralizētai siltuma apgādes sistēmai pieslēgtās ēkas, būves var atslēgt tikai, ja ir saņemta pašvaldības atļauja, kā arī pieslēgt jaunas būves, tikai saņemot pašvaldības atļauju. Kā ierosina frakcijas un deputāti šo normu precizēt? Visbrīvāko variantu piedāvā Tautas partijas frakcija, proti, nosakot to, ka jebkuram dzīvojamās ēkas, citas ēkas vai būves īpašniekam ir tiesības atslēgt sev piederošo ēku no centralizēta siltuma apgādes sistēmas. Pilnīgi brīva redakcija. Ļoti tuvs šai piedāvātai redakcijai ir arī deputāta Modra Lujāna piedāvātais variants, tiesa, šis variants runā arī par citiem jautājumiem, arī par ļoti aktuāliem jautājumiem, kādā veidā no centralizētās apkures var atslēgt un izveidot alternatīvo apkuri, ne tikai atsevišķu ēku, būvju īpašnieki vai lietotāji, bet arī atsevišķu dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki. Un tas, ko piedāvā Modris Lujāns, faktiski jau šobrīd ir vairākus gadus spēkā, šī kārtība un attiecīgos Ministru kabineta 286.noteikumos ir noteikts tas, ka dzīvokļa īrnieks vai dzīvokļa īpašnieks var atslēgt dzīvokli no centralizētās siltumapgādes tikai ar namīpašnieka, tas ir, izīrētāja vai apsaimniekotāja piekrišanu. Šāda norma ir. Bet atšķirībā no Tautas partijas priekšlikuma Modrim Lujānam un tālāk arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātiem ir tā, ka šo kārtību, kādā notiek atslēgšana, nosaka Ministru kabinets. Tā ir atšķirība Modra Lujāna priekšlikumam un arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputātu priekšlikumam. Tautas partijas frakcijas priekšlikumā nav noteikta nepieciešamība Ministru kabinetam noteikt atslēgšanās noteikumus.

Savukārt tas, ko piedāvā atbildīgā komisija, manuprāt, ir pats sliktākais variants, jo tas faktiski saglabā esošo sistēmu, kāda ir šobrīd spēkā esošā 52.pantā, ka visu nosaka attiecīgās pašvaldības ar saistošiem noteikumiem. Tātad katram siltuma patērētājam, ja tas gribēs mainīt apkures sistēmu, būs jāgriežas pie pašvaldības un jāsaņem atļauja saistošos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tātad es aicinātu nekādā gadījumā neatbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, bet atbalstīt vai nu Tautas partijas frakcijas redakciju, vai arī deputāta Modra Lujāna piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es gribu drusciņ precizēt. Tātad mūsu priekšlikums šinī gadījumā, es domāju, nav pretrunā ar Satversmi kā tāds. Un ja paliek Tautas partijas priekšlikums, ka katram ir tiesības atslēgties no centralizētās siltuma apgādes, tad komisijas vai arī jebkurš cits priekšlikums to tikai papildina. Jo tas nosaka tehnisko kārtību, kādā šī atslēgšanās notiek. Viņi viens otru papildina. Es te gluži nevaru piekrist iepriekšējam runātājam. Mūsu priekšlikums dod Satversmē garantētas tiesības katram rīkoties, un tālāk jau komisijas pieņemtais priekšlikums nosaka kārtību. Ja mūsu priekšlikums, ja Tautas partijas priekšlikums tiks noraidīts, tad zinot to, kā ierēdņi mīl traktēt un arī pašvaldību darbinieki mīl traktēt likumus, viņi var sākt pārsniegt savas pilnvaras un noteikt ne vien kārtību, kādā veidā notiek atslēgšanās, bet pateikt, ka vispār nevar atslēgties. Tāpēc ir vajadzīgs šis te 22.priekšlikums. Un tas netraucē nevienam. Tas ir vispārējs, kas vēlreiz uzsver katram tiesības, kuras pēc tam vai nu Vides komitejas kaut kādu izdoto noteikumu dēļ, vai vietējo pašvaldību regulējošo instrukciju dēļ var radīt, protams, kaut kādas tehniskas grūtības šajā atslēgšanās procesā. Bet pats princips ir jāatbalsta. Ja mēs to neatbalstīsim, tā būs ļoti liela kļūda, kas pieļaus voluntārismu, kas vienmēr ir bijis pie mums. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo te. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Katrā gadījumā liberālisms šajā parlamentā ir vairākumā, un neko daudz mēs nevaram izdarīt, bet tajā pašā laikā gribu brīdināt tos, kas balso par šiem priekšlikumiem, izņemot atbildīgās komisijas priekšlikumu, par kuru es domāju, ka tas varētu būt kompromisa variants, gribētu teikt sekojošo. Šīs 250 pašvaldības ir paņēmušas kredītus apmēram par 100 miljoniem latu. Šīs saistības netiks pildītas, un līgumā iestāsies force majeure , tādējādi šīs saistības ar šo liberālo partiju balsojumu varēs arī nepildīt. Un vienkārši pazudīs 100 miljoni latu, pazudīs centralizētā siltuma apgāde, kas lielākajā daļā Eiropas valstu strādā. Lai tā strādātu labāk, tika izveidots regulators, lai tā strādātu labāk, ir piedāvājums, kā jau es iepriekš teicu, siltuma apgādātāji, siltuma piegādātāji stājas tirgus attiecībās un piegādā siltumu par vislētāko cenu. Siltuma piegādātāju jautājums varētu iet uz privatizāciju, tādējādi monopolstāvokli siltuma piegādei likvidējam. Bet šinī gadījumā viss tiek risināts pilnīgi no otras puses. Es nezinu, kas maksās un vai finansu ministrs varēs parakstīt galvojuma līgumu Cēsu pilsētai, un kurš maksās par šo galvojumu. Vai valsts atkal no saviem nodokļu maksātājiem tādā pašā veidā, ka valstij nāksies varbūt maksāt par šo kuģi 2 miljonus vai 3 miljonus dolāru. Es tomēr aicinātu sabiedrību un klātesošos cilvēkus padomāt par sekām šādām radikālām, liberālām pieejām, kādas šeit izskan.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš — otro reizi.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es tomēr gribētu vērst uzmanību uz to, ko piedāvā atbildīgā komisija, ja gadījumā tomēr, iepriekšējo reizi uzstājoties, deputāti nav pietiekami skaidri izteikuši šīs normas būtību. Tātad atbildīgā komisija piedāvāja sekojošo: kārtību, kādā notiek atslēgšanās no centralizētām kolektīvās lietošanas siltumapgādes sistēmām un pieslēgšanās pie tām, nosaka attiecīgās pašvaldības saistošie noteikumi. Pašvaldību saistošie noteikumi, godātie kolēģi, ir politisks normatīvs akts, nevis tehniskie noteikumi. Kārtību, kādā patērētāji pieslēdzas pie dažādām telekomunikāciju līnijām, pie siltuma apgādes, pie elektrības, nosaka nevis pašvaldība katrā konkrētā teritorijā, vadoties no kādiem vietējiem specifiskiem tautsaimnieciskiem, sociāliem apstākļiem, sociālās situācijas, bet šiem noteikumiem ir jābūt visā valstī vienādiem. Tā ir tehniska procedūra. Tie namīpašnieki, kuri savām mājām ir pieslēguši, teiksim, gāzes apkures sistēmu, zina, ka šis process ir tehnisks jautājums. Tas ir būvniecības jautājums, tas ir drošības jautājums. Un visā valstī šie noteikumi, kā mēs savas mājas pieslēdzam pie gāzes apkures vai pie elektroapgaismojuma, ir pilnīgi vienādi. Un pašvaldībām sev nav jānosaka katrā konkrētā teritorijā savi specifiski noteikumi. Tādēļ atbildīgās komisijas piedāvātais variants ir nepieņemams, jo tas dos iespēju, kā pareizi to teica Kiršteina kungs, uzlikt dažādus birokrātiskus šķēršļus. Piemēram, Rīgā noteiks, kā tas ir daudzos gadījumos, par daudziem pakalpojumiem ārkārtīgi lielas dažādas maksas.

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Diemžēl man nākas iebilst kolēģim Lagzdiņam, jo Tautas partijas frakcijas piedāvātais 22.priekšlikums pasaka, ka var atslēgties jebkura māja no centrālapkures, nedomājot par to, kā tiks apkurināta nākamā šajā sistēmā iekļautā māja. Un neko vairāk nepasaka. Tālāk mūsu frakcijas priekšlikums un arī komisijas priekšlikums šo kārtību tomēr regulē. Un es gribu atzīmēt, ka viss likums ir jālasa kopumā. Šīs atslēgšanās tiesības mēs jau esam devuši iepriekšējos pantos, bet 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums, arī 25. — Leiškalna un deputātu grupas 24.priekšlikums pasaka, ka kādam tomēr ir jāpadomā par to nākamo māju, kas ir pieslēgta šajā sistēmā. Protams, ka nedrīkst traucēt atslēgties no centralizētās sistēmas nevienam, bet to jau noteica iepriekšējie panti, bet, ja mēs atbalstām atbildīgās komisijas priekšlikumu, kurš apvieno tos divus iepriekšējos manis jau minētos priekšlikumus, tad pašvaldībai nekas vairāk netiek uzdots, kā izstrādāt kārtību, kādā notiek šī atslēgšanās.

Un tas ir tas galvenais sāls, un nevis tas, ka pašvaldībai būs tiesības ar saviem saistošiem noteikumiem ierobežot kādam atslēgties. Komisija apsvēra arī to, ka divi — gan deputātu grupa, gan deputāts Leiškalns — bija gribējuši uzlikt, lai šo kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi. Diemžēl pret to iebilda juristi, teikdami, ka pēc pašvaldību likuma tā ir pašvaldību kompetence — izdot savus saistošos noteikumus, kuri katrā pilsētas teritorijā var būt minimāli īpatnēji vai atšķirīgi. Un tāpēc es tomēr ierosinu, ka vajag atbalstīt 26. — komisijas priekšlikumu, kas nevienam neliedz tiesības atslēgties, bet tikai regulē šo kārtību. Un tātad daļēji tiks atbalstīts 24. un 25.priekšlikums, bet 22.priekšlikums, manuprāt, diemžēl ir jānoraida.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Leiškalna kungs! Vai, atvainojiet, cienījamais Lagzdiņa kungs! Attiecībā par gāzi, par elektrību, par citiem valsts monopoliem Ministru kabinets regulē šo kārtību ar saviem noteikumiem, kamēr pašvaldību likumā ir ierakstīts, ka pašvaldības organizē komunālos pakalpojumus iedzīvotājiem, tikmēr juridiski, likumīgi pašvaldības izdod saistošos noteikumus tāpat, kā to dara Ministru kabinets. Te nav pilnīgi nekādu juridiskas dabas problēmu, kamēr šis ieraksts pašvaldību likumā ir. Ja pašvaldību likumā būtu piedāvāts izslēgt šo ierakstu "pašvaldības organizē", tad, dabīgi, tās arī neizdotu saistošos noteikumus. Un aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man jāsaka, ka iepriekšējā 51.pantā es tomēr balsoju arī par trešo daļu. Tagad vienīgais, kas paliek, ka otrā daļā, ko mēs nobalsojām, pašvaldība savas administratīvās teritorijas attīstības plāna ietvaros. Tātad ir plāns, ko viņi paši izveido, un atbilstoši šim plānam iet runa arī par apkures attīstību. Kas attiecas par 52.pantu, es negribētu daudz aizņemt jūsu laiku, es gribētu teikt tikai to, ka es aicinātu atbalstīt 26.priekšlikumu, atbildīgās komisijas. Jā, ir taisnība Lagzdiņa kungam, tas ir politiski. Pašvaldība var arī rīkoties politiski, bet padomājiet, jūs no šīs tribīnes sakāt, ka būs birokrātiski, iespējams, ierobežojumi un politiski varbūt nepareizi traktēti lēmumi. Bet ar ko atšķiras pašvaldību deputāti no parlamenta deputātiem? Bet kur ir teikts, ka mēs šeit likumā varam neiestrādāt tādas pašas birokrātiskas un politiski nepareizas lietas, mums ir atbildības deleģējums. Un atbildības deleģējums nosaka ko? Ka mēs uzdodam, tātad mēs deleģējam atbildību par šādām lietām, kas ir saistīta ar apkuri pašvaldību līmenī. Un tur ir deputāti, viņi ir tāpat vēlēti kā mēs, tikai citā līmenī. Pārmest, ka viņi darīja speciāli, lai uzturētu monopolstāvokli, lai paceltu tarifus, lai birokrātiski liktu kaut kādus šķēršļus, saprotiet, nu tas ir nenopietni, tas ir tāpat kā var pārmest mums, ka mēs to darām pretēji. Tas nav loģiski, es domāju, ka tas deleģējums tur ir lejā, un 26.priekšlikums ietver tik tiešām arī to, ko jūs sakāt. Arī politisko momentu, diemžēl tā tas ir. Un neaizmirsīsim, ka ir pašvaldību regulators arī jaunajā likumā, kas tieši būs atbildīgs par to, kāda būs tarifu metodika un kāds būs tarifs attiecīgās pašvaldības teritorijā. Un šos regulatorus veidos pašvaldības — vai nu viena, vai saies vairākas kopā un var izveidot arī regulatoru pa visu reģionu. Es domāju, 26.priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Saistībā ar siltumtīklu un saistībā ar valsts institūciju, vai tas ir ar pašvaldības vai Ministru kabineta klātbūtni, pēdējie tiek šodien arī noraksturoti, ka tā ir birokrātija, tie ir šķēršļi, tā ir korumpētība. Es attiecīgo sasaisti gribētu raksturot, ka tā ir atbildība. Un Latvijas valsts pretendē uz to, ka tā patiešām būtu normāla, civilizēta Eiropas valsts, un šai civilizētajai Eiropas valstij ir sabalansēti gan centralizētie siltumtīkli, gan atsevišķās alternatīvas, citi padeves veidi, gan individuālie, un ar to nodarbojas daudzas institūcijas — gan pakalpojuma sniedzēji, gan saņēmēji, ir vienmēr starpnieki. Šie starpnieki arī pie mums valsts līmenī ir noteikts jēdziens ar superregulatoru pašvaldības vai valsts līmenī. Eiropā drusciņ savādāk, Eiropā tie regulatori ir drusku ar specifiskāku ievirzi, ar specifiskāku darbības plānu, un to ir vairāk. Un viņi uzskatīja, ka viņiem vairāk ir jāpadomā, jāpielieto sava atbildība, lai tos procesus, kas notiek nepārtraukti, noteiktā jomā pārskatītu. Mēs izvēlējāmies superregulatoru, bet mēs izvēlējāmies to jautājumu, ka ļoti līdzīga pieeja ir tikai Āfrikas valstīm, bet Āfrikas valstīm, viņiem bija pieeja pie superregulatora, jo viņiem nebija, ko regulēt, viņiem nav tautsaimniecības. Tur viņi izvēlas superregulatoru, viņi var visu ko izdarīt. Es nepateiktu, ka mēs iestājamies par to, lai mums nebūtu tautsaimniecības, mēs iestājamies ar attiecīgo savu šo balsojumu, lai noņemtu šo atbildības sajūtu, lai nebūtu šīs atbildības, kas mums ir jāuzņemas. Dodam, lai visu atrisina, tas ir maldu ceļš. Aicinu balsot mierīgi par to priekšlikumu, kuru izstrādāja Tautsaimniecības komisija!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Absolūtisms pārejas periodā nav vienmēr attaisnojams, un šeit mēs redzam Tautas partijas frakcijas priekšlikumā šādu absolūtismu, jo pāreja uz modernu siltumapgādes sistēmu prasa laiku un lielas investīcijas. Es gribu pateikties deputātei Annai Seiles kundzei par viņas iebildumu, pareizi parādot, kad Tautas partijas frakcijas priekšlikumā trūkst šī solidaritātes izpratne, nevar domāt individuāli tikai par īpašnieku, un ka trūkst šis princips, ka atslēgšana nedrīkst traucēt citiem saņemt siltumu. Arī daži novērojumi. Daži deputāti interesanti šajās debatēs nosauca šādu gājienu kā liberālismu, bet nevajag sajaukt superabsolūtu kapitālismu ar liberālismu, jo liberālisms cenšas izlīdzināt indivīda tiesības ar sabiedrības interesēm. Arī interesanti novērot, ka viena daļa aktīvu cīnītāju pret monopolstāvokli siltuma apgādes jomā runā tieši pretēji, kad mēs runājām par elektrības apgādi, tātad es gribētu neatbalstīt 22.priekšlikumu un atbalstīt 26. — atbildīgās komisijas kompromisa redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es saprotu, ka mēs esam šobrīd zināmā eiforijā, bet es tīri no ekonomiskā viedokļa ar vēsu prātu gribētu aicināt jūs un arī tos, kas klausās, varbūt izvēloties to vai citu apkures veidu, būt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem. Un sekojošu apstākļu pēc. Pirmkārt, neapšaubāmi likumsakarīgi, ka gāzes cenas, it sevišķi individuāliem patērētājiem, kas patērē mazus daudzumus, pieaugs. Tās pieaugs, gribam vai negribam. Tātad, ja mēs taisām ieguldījumus lokālā sistēmā, jārēķinās, ka pēc pieciem, desmit gadiem situācija var mainīties. No šī viedokļa jānovērtē: mums būs šī lokālā apsilde, ko esam iekārtojuši kaut kādā dzīvoklī n—tā stāvu namā, un jāizvērtē, vai tas ir attaisnojies vai ne.

Pavisam cita situācija ir mazpilsētās, kur ir koksnes atkritumi un kur viennozīmīgi, efektīvi, kā Skandināvijas valstīs, darbojas zināms centralizācijas princips, ka skaidas, mizas, zāģmateriālu atgriezumi tiek ļoti mehanizētās kurtuvēs sadedzināti un pievadīti zināmam kompaktam mājas dzīvokļu skaitam, un nerentējas, lai šādas zāģu skaidas automātiski padotu katrā individuālā mājā cauru diennakti un tā tālāk.

Es pat varu minēt tādu piemēru, šobrīd Berlīnē Bundestags tiek autonomi apsildīts ar biodīzeli, kas tiek ražots uz rapša eļļas bāzes. Tā kā ir ļoti dažādi varianti. No perspektīvā viedokļa, arī risinot šīsdienas jautājumus, būtu jāizvēlas, vai lietderīgs būs mūsu ieguldījums pie individuālās apbūves daudzdzīvokļu mājai un tā tālāk. Jo šeit ir tīri tehnisks jautājums.

Ja mēs pārejam daudzdzīvokļu mājā uz lokālo apsildi ar gāzi katrā dzīvoklī atsevišķi, tad jārēķinās, ka pie centralizētās apgādes palikušajiem automātiski tā vai citādi, grib vai negrib, pieaugs tarifi. Ja paliks viens dzīvoklis tikai šajā daudzdzīvokļu mājā ar centralizēto siltumapgādi, protams, šis tarifs būs ļoti augsts un tā tālāk. Tā kā mums jāvadās no tā, vai šajā daudzdzīvokļu mājā iedzīvotājiem visiem simtprocentīgi būs iespējas iekārtot lokālo apsildi, vai viņiem būs tik daudz naudas? Jo arī pieaugs tarifi pie centralizētās siltumapgādes, ja patērētāju skaits samazināsies. Tikpat kā, elektroenerģijas patērētāju skaitam samazinoties, pieaugs tarifs par vienu kilovatstundu, tāpēc es teiktu: esiet modri pret esošiem visādiem priekšlikumiem, bet izsveriet tos no piecu, desmit, piecpadsmit gadu tādas perspektīvas viedokļa. Un šādus piemērus, kā tas var notikt, nav grūti sameklēt modernās Rietumeiropas valstīs gan pie individuālās apbūves, gan mazpilsētās, gan lielpilsētās, gan daudzstāvu dzīvojamos namos, kas var būt efektīvāks, lai tiešām šis tarifs būtu zemāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt ļoti īsi. Mēs ļoti skaisti runājam par visām problēmām. Es nolasīšu no vienas pašvaldību avīzes nelielu publikāciju: "Tukuma siltums" . Kā informē uzņēmuma direktors Juris Kancāns, Tukumā pienācis vilciena vagons ar sāls kravu, kas šobrīd tiek izkrauta. Sāls tiek un tiks izmantota ūdens apstrādei. Nu tas ir labi. Runājot par siltā ūdens padevi, ka Ancāns uzsver, ka no vakardienas tām daudzdzīvokļu mājām, kam nav pārvaldnieka, ir atcelta siltā ūdens padeve. Tas noticis, pamatojoties uz domes lēmumu.

Tātad, cienījamie kungi, kas neievēl pārvaldnieku, tas nemazgājas, ja? Un tas ir, pamatojoties uz domes rīkojumu. Tiek panākti politiski kaut kādi lēmumi. Un varbūt mēs vienreiz izbeigsim šo, kādēļ es lasu, šo piemēru kā tādu. Un, piemēram, to veicina arī tagad jauns "Ceļa" biedrs, kas Tukuma domē ir vadībā, ja? Nu nav tā normāla parādība, ka neievēlē kaut ko, tad nedabū silto apkuri vai silto ūdeni. Nu tas nav normāli! Lai liek administratīvo sodu! To es saprotu, saprastu vēl. Bet sākt kaut kādas fiziskas izrēķināšanās. Un, izmantojot jau šo likumu, ka mēs tagad labojam, uz tā pamata tādas darbības notiek Latvijā.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Kolēģi, draugi! Lujāna kungs! Šobrīd mēs runājam par 50.pantu. Un 50.pantam ir iesniegti vairāki priekšlikumi. Tajā skaitā ...

Sēdes vadītājs. 52.priekšlikums.

K.Leiškalns. 52.priekšlikums, es atvainojos! Tautas partijas frakcija, deputāts Lujāns, deputātu grupa no apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcijas, deputāts Leiškalns. Un komisija ir ņēmusi vērā visus šos cilvēku iesniegumus. Strīds, par ko mēs strīdamies, ir nevis par jaunu "Ceļa" biedru Tukumā, kas neļaus cilvēkiem mazgāties, ja viņi viņu neievēlēs nākamreiz, tā es sapratu jūsu teikto. Bet mēs runājam par to, mēs esam noteikuši, ka atslēgšanās vai pieslēgšanās pie kolektīvās lietošanas centralizētām siltumapgādes sistēmām nedrīkst traucēt saņemt siltumu pārējiem. Tā ir pilnīgi norma. Mēs cienām indivīda brīvību tiktāl, kamēr viņš savu brīvību neuzbāž citam virsū kā slogu.

Pēc tam mēs runājam par pieslēgšanās un atslēgšanās kārtību, kas tik tiešām ir tehniski nosacījumi. Bet, kā Lagzdiņa kungs pareizi pateica, zemāk likumam pakārtoti normatīvie akti, kas ir saistoši visiem pilsoņiem, ir vai nu Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību noteikumi.

Šobrīd mēs nerunājam par to, vai pašvaldības atļaus vai neatļaus atslēgties. Bet mēs runājam par tehniskiem nosacījumiem saistošu noteikumu veidā, kas tos izdos: Ministru kabinets vai konkrētā pašvaldība? Lagzdiņa kungs, lai kā es cienu jūsu juridisko kvalifikāciju, bet šeit ir sadzīviska problēma.

Un tagad man ir jautājums: vai Ministru kabinets var izdot saistošos noteikumus? Uz Rīgu, es pieņemu, ka var. Tur jau mainās. Vienu dienu Rīgā, vienu dienu valdībā, vienu dienu valdībā, otru dienu Rīgā. Bet vai Ministru kabinets var saprast, kādā veidā, netraucējot citiem iedzīvotājiem, no siltumapgādes atslēdzas Tukumā, jūsu mīļajā Liepājā, kur siltums nr.1 esat jūs, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jūrmalā un tamlīdzīgi? Es domāju, ka šie saistošie noteikumi, kas galīgi nevar aizliegt kādam atslēgties, ir jānodod pašvaldību kompetencē, jo Latvijas Republikas jurisdikcijā ir pilnīgi dažādas situācijas ar siltumapgādi un pilnīgi dažādi nosacījumi atslēgšanās vai pieslēgšanās gadījumos. Tad jāuzņemas šo izvēli vietējām pašvaldībām. Lagzdiņa kungs, jūs esat liels pašvaldību brīvības patriots. Šobrīd pašvaldībām mēs nedodam tiesības atļaut vai neatļaut, bet izdot nosacījumus, kādā veidā. Un es aicinu atbalstīt... Nerādiet šito te, jūs esat antikorupcijas tēvs. Un, ja vēl Jānis Lagzdiņš, tad atbildiet jūs par to! Septiņi gadi cietums! Tāpēc es jūs aicinu vienkārši atbalstīt atbildīgo komisiju, kas ir ņēmusi vērā visus priekšlikumus un izstrādājusi precīzāko redakciju. Es neaicinu atbalstīt savējo. Jo pēc tam, kad cilvēki, atnākuši komisijā, mani pārliecināja, es sapratu: jā, tā ir pašvaldību, nevis Ministru kabineta kompetence. Lūdzu, priekšsēdētāja kungs, notiks balsošana.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. (No zāles deputāts Lujāns: "Jā!") Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 17, atturas — 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Lujāns uztur balsojumu par savu priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — deputāta Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 13, atturas — 38. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāti Gailis, Balodis, Dobelis, Grīnblats un Seile uztur balsojumu? (No zāles deputāte A.Seile: "Jābalso!") Jābalso! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputātu grupas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 8, atturas — 30. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Tas nozīmē, ka ir pieņemts deputāta Leiškalna priekšlikums. Pārejam pie 53.panta. Un par 53.pantu mums ir tikai viens priekšlikums, ko iesniegusi deputātu grupa: Gailis, Balodis, Dobelis, Grīnblats un Seiles kundze. Komisija ir nolēmusi šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Pārejam, dāmas un kungi, pie 65.panta. Un par 65.pantu mums ir 28.priekšlikums, kuru iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Zalāna kungs. Atbildīgā komisija atbalsta Zalāna kunga priekšlikumu par Enerģētiskās krīzes centra izveidošanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 29. priekšlikums — Zalāna kungs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, liek priekšā izslēgt 66. pantu. Komisija pilnīgi piekrīt Zalāna kungam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 30. priekšlikumā pie 68.panta Zalāna kungs liek priekšā izslēgt arī to. Mēs izslēdzām.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 31.priekšlikums — 72.panta jaunu redakciju iesaka Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija šo redakcijas izmaiņu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Pie 72. panta kā deputāts Leiškalns, tā arī Ministru kabinets, un šobrīd tas jau ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, kas ir iestrādāts šeit kā priekšlikums, lūdzu izslēgt 78. pantu. Komisija atbalsta kā Leiškalnu, tā Kabinetu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 79. pants. Mēs esam pie 34. priekšlikuma, mēs esam pie 79. panta, un tur ir vairāki priekšlikumi gan Ministru kabineta, gan deputāta Leiškalna. Deputāts Leiškalns ir atbalstīts tikai daļēji, jo viņa priekšlikumu ir ņēmis vērā Ministru kabinets, vēlāk iesniedzot savu priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt komisijas viedokli, ņemot vērā, ka komisija Ministru kabineta priekšlikumu arī redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 32., 33., 34. un 35. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs, paldies deputātiem, mēs pārejam pie 80. panta, un 80. pantā ir līdzīga situācija. Deputāts Leiškalns prasa izteikt 80. pantu jaunā redakcijā, to ir ņēmis vērā Ministru kabinets. Komisija atbalsta Leiškalnu un Kabinetu vienlaicīgi, redakcionāli precizējot tekstu 80. pantam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! Pārejam pie pārejas noteikumiem. 38. ir deputāta Lujāna priekšlikums. Nav balsojams, ņemot vērā, ka mēs deputātu Lujānu neatbalstījām likumprojekta sākumā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns neiebilst.

K.Leiškalns. 39. ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Zalāna priekšlikums par pārejas noteikumu 1. un 2. apakšpunkta redakciju. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Un 40. priekšlikumā Ministru kabineta pārejas noteikumus komisija nav atbalstījusi, lai gan ir pilnīgi skaidrs, ka likumu nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku, bet komisija nav atbalstījusi Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš vēlas runāt par 40. priekšlikumu? Lūdzu. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Kolēģi! Es domāju, ka ļoti uzmanīgi vajag apsvērt, es esmu par šo Ministru kabineta priekšlikumu atbalstīšanu. Kāpēc? Tāpēc, ka nu, piemēram, par vēja stacijām: tie, kas saņēmuši licences vai ņēmuši kredītus, viņi rēķinās diemžēl nākamajos gados ar divkāršo tarifu. Mēs iepriekš nobalsojām, ka no nākamā gada 1. janvāra tur vairs nebūs divkāršs tarifs, bet būs pusotrkāršs tarifs, salīdzinot ar importētās elektroenerģijas cenu. Tāpēc no uzņēmējdarbības, tā teikt, korektuma viedokļa vai viņu interešu viedokļa tie nosacījumi, kaut viņi arī bijuši kļūdaini līdz šim, kas ir bijuši pieņemti, bet uzņēmējs tos ir izmantojis savos saimnieciskajos plānos, savos aizdevumos, savos atmaksāšanas plānos, viņam šie nosacījumi mums jāsaglabā līdz galam, un nedrīkstētu ar naža griezienu viņiem šos nosacījumus pārgriezt ar nākamā gada 1. janvāri un noteikt citus nosacījumus.

Tāpēc uzskatu, ka Ministru kabineta priekšlikums ir jāatbalsta gan par 40., gan par 41. pantu, jo mainās arī jaudas, megavati, no diviem megavatiem pāriet uz vienu megavatu, lai gan mazās HES praktiski ir visas zem viena megavata, bet attiecībā uz vēja stacijām, kas ir saņēmušas šīs licences, un viņas darbosies, es uzskatu, ka būtu korekti atbalstīt Ministru kabineta priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. (LC). Paldies priekšsēža kungam. Dāmas un kungi! Es jums pateikšu, kur ir tā problēma par pārejas noteikumiem. Katrā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka nevienu likumu nevar piemērot ar atpakaļejošu spēku, izņemot gadījumus, kad tas nāk kādai personai par labu, šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka privilēģiju atcelšana par labu nenāk. Līdz ar to nav piemērojams.

Bet, runājot par pārejas noteikumiem, komisija ir atbalstījusi, teiksim, Ministru kabineta iestrādāto likuma spēkā stāšanās laiku, kas ir 2001. gada 1. janvāris. Kurš ir ar mieru ar mani saderēt, ka viņš 1. janvārī nestāsies spēkā? Līdz ar to pārejas noteikumu redakcija, kā mēs arī nenobalsotu, es saprotu, ka uztur balsojumu par šo priekšlikumu, ir jāizstrādā pie trešā lasījuma, lai mēs precīzi redzam, kad tas stāsies spēkā, kāda ir politiskā griba, teiksim, par 40., 41., 50., 51. pantu un tamlīdzīgi. Tā kā šim balsojumam, pat ja tas būs, nav būtiskas nozīmes. Ieraksts tikai pasaka, ka nevar attiecināt 40., 41. pantā pret uzņēmējiem, kas ir saņēmuši licences līdz pirmajam gadam, bet to nevar attiecināt arī bez šī ieraksta, ja tas nāk par sliktu šiem uzņēmējiem.

Tā ka aicinu... es sapratu, ka kāds aicina balsot... (Starpsauciens: Jā! Balsot!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 40. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 3. 40. priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. 41. priekšlikums ir pārejas noteikumu papildinājums. Šeit es balsojumu neuzturu, jo komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Un ir 42. — deputāta Kalniņa priekšlikums par pārejas noteikumiem: izteikt ar trīs citiem punktiem. Kalniņa kungs, jūs uzturat balsojumu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Kalniņš neuztur balsojumu.

K.Leiškalns. Un 43.priekšlikums — es domāju, neizskatīsim un neatbalstīsim šo, jo ir pilnīgi skaidrs, ka priekšlikumus iesniegt varēs līdz 15. janvārim, un likums spēkā 1. janvārī stāties nevarēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 9. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

K.Leiškalns. 15. janvāris, priekšsēža kungs!

Sēdes vadītājs. 15. janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija saņēmusi no valdības šo likumprojektu. Tie ir kārtējie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, dokuments nr. 725. Tātad komisija akceptē šo likumprojektu un aicina to virzīt uz otro lasījumu, respektīvi, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Tas varētu būt 12. decembris.

Sēdes vadītājs. 12. decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" , pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina izdarīt dažus grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", nosakot vienveidīgu un stingru kārtību mākslinieku darbnīcu privatizācijā.

Bet, pirms balsojam par pieņemšanu pirmajā lasījumā, es aicinātu atbalstīt komisijas priekšlikumu — noteikt šim likumprojektam steidzamību, izskatīt to divos lasījumos. Otro lasījumu acīmredzot pēc komisijas lēmuma tiks ierosināts noteikt nākamnedēļ, nākamajā plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Lagzdiņš. Aicinātu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā priekšlikumu termiņu — 12. decembri, un izskatīšanas termiņu — 15. decembri.

Sēdes vadītājs. Izskatīšanas termiņš — nākamajā plenārsēdē — 14. decembris. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts piecu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātu jautājums ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" valsts pilnvarnieka izvēli. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" , otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, Straumes kungs! Mīļie draugi, strādājam ar dokumentu nr.2500 ar mazu piezīmīti — B. "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"". Minētajā likumprojektā ir viens priekšlikums un vairāki redakcionāli labojumi. Tā kā mums šobrīd jāiet pa pantiem, kaut gan likums ir steidzamības kārtā.

Ir Zalāna kunga priekšlikums — papildināt 10.pantu ar otro daļu redakcijā, kas nosaka par informācijas iegūšanas veidiem attiecībā uz noskaidrošanu, vai imports ir ticis subsidēts. Aicinu atbalstīt Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, ņemot vērā komisijas redakcionālos precizējumus.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir arī 31.pants.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 38.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Kā arī redakcionāli precizēts ir 45.pants. Vairāk likumā priekšlikumu un precizējumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Minētajam likumprojektam uz trešo lasījumu nekādi priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to lūdzu nobalsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Leiškalna kungs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr.2535. Otrajam lasījumam atbildīgajā komisijā, Tautsaimniecības komisijā, sagatavots..., trešajam lasījumam Tautsaimniecības komisijā sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā".

1.priekšlikumu pie 1.panta ir iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, turpmāk parlamentārais sekretārs Pūķis. Komisija redakcionāli precizē un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Daļēji, jo 2.priekšlikumā šo pašu komisija izsaka pilnībā.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. Paldies! 3.priekšlikums no Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa kunga. Juridiski precizējot, kopā ar Juridisko biroju parlamenta komisija izstrādā, atbildīgā komisija izstrādā, daļēji atbalstot Pūķa kungu, juridiski precīzu redakciju. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums. Deputāts Siliņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas jau šobrīd ir spēkā Kabineta noteikumos par šo tēmu, un komisija nolēma nepārcelt normu no noteikumiem uz likumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 6. ir parlamentārā sekretāra Pūķa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, bet atkal kopā ar Juridisko biroju komisija izstrādā juridiski precīzāku un alfabētiski sakārtotu redakciju, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs. Papildinājums pie 1.panta ar jaunu terminu skaidrojumu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! 8.priekšlikums ir skatāms arī kontekstā ar 9. un 17.priekšlikumu. Un šim priekšlikumam ir tāds raksturs, ka tas atrisina vienu finansu problēmu, kas rodas pasta nozarē, un atrisina to tieši tādā veidā, kā to iesaka 1997. gada nr. 67 Eiropas kopienas direktīva. Tātad problēma ir sekojoša. Pašlaik veidojas trīs veidu finansiālas shēmas pasta pakalpojumiem. Pirmā shēma, tā ir pasta pakalpojumi, kur pastam ir monopoltiesības un kurus nevienam citam uzņēmumam nav tiesību sniegt. Šajā gadījumā tiks regulēti arī pēc regulatora izveidošanas pasta pakalpojumu tarifi, un šos tarifus regulēs sabiedrisko pakalpojumu regulators.

Otra sfēra veidojas tāda, kur ir, varētu teikt, brīvā tirgus elementi. Proti, paralēli monopoluzņēmumam "Latvijas pasts" pakalpojumus sniedz arī citi uzņēmumi, jo pašlaik ir 15 uzņēmumi, kuri saņēmuši licences uz šāda vai līdzīga rakstura pakalpojumiem, un šajos gadījumos tātad notiek sacensība un konkurence starp šo te monopoluzņēmumu un privātajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Trešā daļa — veidojas tādi pakalpojumi, kur pastam ir uzlikts sabiedriskais pienākums — sniegt vispārējos pasta pakalpojumus bez ģeogrāfiskām atšķirībām visā Latvijas teritorijā un par vienu un to pašu cenu visās vietās. Bet tajā pašā laikā šiem pakalpojumiem nav pilnīgi ekskluzīvs jeb monopola raksturs. Un paralēli tos pašus pakalpojumus, ko pastam ir jāsniedz par vienu un to pašu cenu, ir iespējams privātajiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt arī par citām cenām, nenodrošinot vienu cenu un vienus nosacījumus visā valsts teritorijā. Līdz ar to rodas problēma, ka tādā gadījumā, un tie ir pakalpojumi, kas pieder pie vispārējiem pasta pakalpojumiem, kurus ir absolūti nepieciešams no sociāliem apsvērumiem nodrošināt visiem cilvēkiem, rodas problēma. Ja šeit nenotiek nekādas vispār regulācijas, tad pastam nākas lietot šķērssubsīdijas. Jo, lai noturētos konkurences apstākļos ar privātajiem pakalpojumu sniedzējiem, viņiem nāktos šos pakalpojumus, kuri pieder pie vispārējiem, vēl papildus dotēt no citām pakalpojumu sfērām jeb no citiem iedzīvotājiem. Tādēļ visos šajos gadījumos Eiropas Savienība patiesībā rekomendē vienu shēmu — izveidot tātad — šinī gadījumā tas saucas vispārējais pasta pakalpojumu fonds, kas atbilst šajā likumā lietotajai terminoloģijai, teiksim, Telekomunikāciju likumā tas saucas Universālo pakalpojumu fonds, kurā tie uzņēmumi, kuri neuzņemas ekvivalentus pienākumus ar "Latvijas pastu", pārskaitītu daļu no saviem ienākumiem ar mērķi, kas izmantojams vispārējo pasta pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanā, tātad būtu šeit novirzāms. Es uzskatu, ka tas neskar pilnīgi visus pakalpojumus. Šeit vēl iejauksies Ministru kabinets, kuram ir zināmas tiesības saskaņā ar likumu "Par regulatoriem" precizēt, kas vispār ir regulējamās sfēras un kas nav, bet šajā likumā uz to daļu, kur ir šie vispārējie pasta pakalpojumi, parādās nepieciešamība pēc šāda fonda. Un tādēļ es lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Pūķa kungs jau paskaidroja, ka Satiksmes ministrija iesniedz attiecīgo priekšlikumu, vismaz Pūķa kungs teica, ka tā ir Eiropas Savienības prasība jeb direktīva, un iesniedza gadījumam, kad tirgus atbrīvojas, tad Latvijā kā reti apdzīvotā valstī var veidoties apgabali, kuros cilvēki dzīvo tik reti, ka neviens uzņēmējs neuzsāk darbību pasta pakalpojumu sniegšanā. Un, lai izbēgtu no šādas situācijas, izveidojās fonds, caur kuru tiek subsidēta pakalpojumu sniegšana reti apdzīvotajos apgabalos. Jāteic, komisija noklausījās šos Pūķa kunga un arī manus argumentus un attiecīgo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 29, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Es domāju, nav balsojama arī panta otrā daļa, Pūķa kunga 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir 10.priekšlikums pie 3.panta, ko izstrādājis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, bet komisija izteikusi savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāts Jānis Siliņš nav atbalstīts, jo atkal viņa iesniegtā norma ir Ministru kabineta noteikumos jau nosacīta un nav pārceļama uz augstākstāvošu normatīvo aktu.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 13.priekšlikums par 4.panta trešās daļas izslēgšanu, ko iesniedz Pūķa kungs, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ar 14.priekšlikumu papildina likumu ar jaunu 5.pantu, ko ir atbalstījusi arī komisija, izsakot savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Tātad otrā lasījuma redakcija iestrādāta kā likuma 5.pants, tātad mēs bijām pie 5.panta, tagad pārejam pie 16.priekšlikuma, ko par 7.pantu iesniedz Siliņa kungs. Atkal Ministru kabineta noteikumu norma ir pārcelta uz likumu, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs —17.priekšlikumā papildinājums 9.pantam ir atbalstīts daļēji, komisija liek jums priekšā savu redakciju, kuru aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Deputāts Siliņš — 19.priekšlikums par 10.pantu ir Ministru kabineta noteikumi, pacelti likuma līmenī, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 20.priekšlikums par 10.pantu, atkal deputāts Siliņš, atkal Ministru kabineta noteikumu pacelšana likuma līmenī, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums netiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Ārkārtīgi strīdīgais 21.priekšlikums un 22., mēs skatāmies 21., tas ir aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums par izslēgumu likumprojekta — jau šobrīd likumprojekta — 7.pantā izslēgt skaitli "5", tas ir, izslēgt to, ka "Latvijas pasts" un nevis armija finansē karavīru vēstuļu pārsūtīšanu. Komisija deputāta Kristovska priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es tomēr aicinātu iedziļināties aizsardzības ministra Kristovska priekšlikumā un aicinātu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu pretēji komisijas viedoklim, jo šeit taču ir runa par to, ka vajadzētu atstāt normu, ka no pasta pakalpojumu samaksas ir atbrīvoti obligātā dienesta karavīru vēstuļu sūtījumi. Nu, cienītie kolēģi, cik tad tālu mēs iesim? Tam karavīram tāpat nav nekāda saimnieciski nodrošinātā dzīve, un bija mums redakcija, ka ir atbrīvoti šie sūtījumi no pasta pakalpojumu apmaksas, un tagad nezin kāpēc kam ir ienācis prātā, ka nu šiem karavīru sūtījumiem arī mēs uzliekam pasta apmaksas. Es gribu atgādināt, ka pat PSRS armijā karavīru vēstulēm tikai uzlika zīmogu, trīsstūra zīmogu "karavīra vēstule bez maksas", un pat tur, pat šajā okupācijas mašīnā tik daudz cieņas tomēr bija. Lūk, tā ka es nezinu, aiz kādiem apsvērumiem un kādus te milzīgos budžeta robus kāds ir ieraudzījis, un es ļoti aicinātu tomēr aizsardzības ministra priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Dobeļa kunga salīdzinājums šeit ir ļoti vietā, jo patiešām padomju armijā šie pakalpojumi bija bez maksas, bet galvenā atšķirība šajā gadījumā ir sekojoša. Ja kāda valsts gatavojas karam un grib saviem pretiniekiem parādīt, kad aizsardzības izdevumi ir mazāki, tad šie aizsardzības izdevumi tiek apslēpti dažādās citās formās, teiksim, noslēpjot viņus vai nu — šajā gadījumā, piemēram, pasta izdevumos. Ja valsts grib, lai šai lietai būtu pilnīga caurspīdība un neviens negrasās uzbrukt, tādā gadījumā šos aizsardzības izdevumus ir jāparāda pareizi, un arī pašreiz šajā jautājumā, cik man zināms, nav nekādu īpašu problēmu, jo to risina tādā veidā, ka dienesta karavīriem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem tiek nopirkts zināms skaits marku mēnesī, kuras viņiem izsniedz, un tādā veidā šo jautājumu kā tīri sadzīvisku jautājumu risina. Bet pretējā gadījumā šis maksājums tiek pārcelts uz pārējo iedzīvotāju pleciem, lai viņi maksātu par šiem izdevumiem. Es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Nebūtu taisnīgi, ja mēs jauniem puišiem, kuri ir precību gados, liegtu par velti atsūtīt vēstuli bez pastmarkas savām meitenēm, tas var ietekmēt visu demogrāfisko situāciju Latvijā. (Zālē atskan izsaucieni un aplausi.) Tāpēc es aicinu atbalstīt Kristovska kunga priekšlikumu, bet es gribētu cerēt, ka jūsu aplausi attieksies arī uz manu atbalstu 22.priekšlikumam, jo es uzskatu, ka arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai būtu tiesības uz bezmaksas korespondenci. Bet es nekādā gadījumā neatbalstu 6.priekšlikuma izsvītrošanu, tātad 6.priekšlikumam vajadzētu palikt tekstā, jo starptautiskie nolīgumi vienmēr ir augstāki par mūsu likumiem, ja tādi ir, un tāpēc speciāli šajā likumā tas nav jāatrunā. Tātad mēs varētu atbalstīt gan Kristovska, gan Damberga priekšlikumu, un tādā gadījumā izslēgts paliktu tikai 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es simtprocentīgi paredzu, ka pēc manas uzstāšanās Dobeļa kungs teiks, ka atkal kreisie grauj Latvijas bruņoto spēku varonību un spēku, bet, redziet, man tas atgādina, ka Kristovska kungs mēģina panākt padomju laika sistēmu, kad mums bija gandrīz arī mazākais budžets. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Tu pa kaklu dabūsi!") PSRS bija mazākais budžets priekš armijas, un bruņošanās tanī laikā — sākot no DOSAAF markām, beidzot ar visu, bija saistīts uz bruņošanos. Tā arī šajā gadījumā. Ja Latvijā nākamā gada budžetā armijai ir prioritāte, viņai ir pirmā joma finansējuma ziņā, tad vai ir normāli mēģināt saglabāt šo padomju laika sistēmu, it sevišķi caur citu likumu uzliekot akciju sabiedrībai veikt armijas dotāciju. Nu daudz loģiskāk ir tas, ka tas pats cienījamais Kristovska kungs kaut vai četrreiz vairāk apmaksā to kareivju vēstuļu sūtījumus, samaksā "Latvijas pastam" šīs pastmarkas vai iepērk tās karaspēka daļas un lai sūta gan pa Latviju, gan arī varbūt uz NATO valstīm šīs vēstules. Beigsim vienreiz sevi muļķot, nu nevar šādi administratīvā kārtā... Un kas notiks, nedod Dievs, ja "Latvijas pasts" bankrotēs, tad kas veiks šīs funkcijas? Nu vēl vajag papildināt, varbūt lai eksprespasts arī ar to nodarbojas vai komerciālās, citas struktūras. Nu nevajag pielietot to mehānismu, kuru nevar šeit pielietot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Lai nekavētu jūsu laiku lieki, es runāšu gan par šo, gan par turpmāko priekšlikumu. Protams, mēs ļoti labi atceramies mūsu vēsturi un ļoti labi atceramies, ka karavīri arī pie citām varām parasti ir varējuši sūtīt vēstules, uzliekot attiecīgu spiedodziņu, un es domāju, ka mūsu valstij, neatkarīgai valstij, nevajadzētu rīkoties citādi, un es aicinu noteikti arī atbalstīt nākamo priekšlikumu saistībā ar Nacionālās bibliotēkas sūtījumiem, jo pirmkārt, ja mēs šobrīd to uzliksim par pienākumu pašai bibliotēkai, tad mēs nebūsim godīgi, mums bija jāparedz valsts budžetā attiecīgs finansējums, jo šobrīd tas ir ārkārtīgi būtiski reģionālām augstskolām — Ventspils, Valmieras, Rēzeknes, Daugavpils, Liepājas augstskolai, kuras saņem regulārus sūtījumus no šīs bibliotēkas. Tas ir ļoti nepieciešams lauku bibliotēkām. Pirmkārt, tām bibliotēkām, kuras saņem obligātos eksemplārus. Tā ka es aicinu atbalstīt gan 21., gan 22.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Mēs nonākam tik tiešām pie jocīgas lietas. Es nevaru saprast Kristovska kungu, kurš visiem solīja un stāstīja, ka armija ir tādā stāvoklī, ka viņa nevar Latvijā izdzīvot un ir vajadzīgas tādas lielas subsīdijas, viss tas ir jāpaceļ līdz 54 — 55 miljoniem, un tagad izrādās, ka ekonomē uz to, ka kādi 5000 kareivju, nu lai gadā viņš uzraksta kādas piecas vēstules, tad jau, ja nebūs pastmarka jālīmē virsū, valsts budžetā būs baigais robs. Nebūsim jocīgi! Tiem zaldātiem, kuriem tik tiešām pat apģērbs un apavi nav kārtīgi iegādāti, lai viņi vismaz vēstules var uzrakstīt un aizsūtīt uz māju, jo viņiem naudiņas nav. Un ar uzturu arī nav kārtīgi tajā armijā. Tāpēc es nekādi neatbalstu Kristovska priekšlikumu.

Kas attiecas uz bibliotēku. Par bibliotēku sūtījumu aplikšanu arī ar... Nu, lai pastmarkas pirktu, nu tā ir vispār nesaprotama lieta. Latvijas Nacionālajai bibliotēkai nekādas subsīdijas sūtījumiem netiek iedalītas. Un tagad visi tie sūtījumi, kuri notiek, nav jau to nemaz tik daudz, tagad par tiem būs jāmaksā. Un kur tad, ja bibliotēka nevar samaksāt par savām telpām īres naudu un apkures naudu, tagad vēl viņa samaksās. Tātad, cienījamā pozīcija, es nesaprotu tos cilvēkus, kuri ir ierosinājuši šos ierosinājumus, un to nevar nekādi atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Šoreiz es gribētu uzsvērt arī to, ka mēs neapšaubāmi gribam atbalstīt obligātā karadienesta karavīru vēstuļu sūtījumus, lai viņiem nebūtu šī maksa. Un galvenais mūsu iemesls ir ļoti vienkāršs. Protams, arī šī sadaļa — nevajadzētu paslēpt kaut kur Satiksmes ministrijas uzņēmumu ietvaros. Vajadzēja to visu izdalīt no Aizsardzības ministrijas budžeta. Tas būtu daudz godīgāk un pareizāk, bet šinī gadījumā, saprotot to, ka realitātē, ja mēs tagad kaut ko mēģinātu dalīt šiem pašiem karavīriem, tik un tā tas netiktu izdalīts, un rezultātā būtu zaudējums, viņiem būtu jāpērk šīs pastmarkas, un nemaz viņiem tik salda šī dzīve nav.

Protams, mēs atbalstām arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas sūtījumus, lai viņus atbrīvotu no šīs maksas, jo tas ir saistīts ar izglītības prioritāti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Pūķis — Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs — otro reizi.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Es tikai gribētu atgādināt vēlreiz, ka saskaņā gan ar kārtību, gan ar šo likumu "Latvijas pasts" ir akciju sabiedrība. Nav nevienas formas, kurā būtu noteikts, ka šis uzņēmums saņem kaut kādas dotācijas no kaut kāda budžeta. Var pieņemt jebkuru lēmumu par to, ka kādu atbrīvot, bet tad tādu lēmumu vajadzētu skatīt kompleksā ar to, no kurienes atmaksā, jo principā šāda veida šķērssubsīdijas, kad uzņēmuma iekšienē ir jāpaņem no viena maksātāja maksām un jāpieliek otriem, tas ir pretrunā ar pašu akciju sabiedrības būtību un ar to, kādas ir Eiropas normas, bet to, kurām kategorijām kaut ko bez maksas, tad ir jārisina kompleksi ar sadaļām par to, kā to finansēt.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinu šoreiz — es runāšu pie reizes par 21. un 22. priekšlikumu — uz tikpat labdabīgu sadarbību visus Saeimas deputātus, cik jūs esat labdabīgi, ziedojot Lestenes Brāļu kapu ansamblim. Jo jau 73 deputāti to ir izdarījuši. Es ceru, ka vismaz 73 deputāti nobalsos arī par 21. priekšlikumu un par 22.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi, deputāti! Māris Pūķis norādīja uz to, ka neesot likuma, kas nosaka, ka "Latvijas pasts" kā akciju sabiedrība varētu saņemt valsts budžeta dotācijas. Pēc likuma par publiskajām aģentūrām spēkā stāšanās "Latvijas pasts" būs jāpārveido par aģentūru saskaņā ar valdības iesniegto likumprojektu "Par aģentūrām". Visas aģentūras, tajā skaitā arī "Latvijas pasts", būs tiesīgas saņemt tātad budžeta dotācijas.

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ka karavīriem nevajadzētu maksāt par šiem sūtījumiem, bet šie izdevumi būtu jāsedz no aizsardzības budžeta. Un es aicinātu Kristovska kungu sagatavot attiecīgus priekšlikumus, ko tad mēs arī varētu atbalstīt, jo šādā veidā faktiski mēs vienkārši palielinām aizsardzības budžetu uz "Latvijas pasta" rēķina. Un domāju, ka tas tīri metodoloģiski nav pareizi. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: "Nemelo! Melis!")

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC) . Dāmas un kungi! Patiesībā mums patīk plenārsēdēs atšķirībā no komisiju sēdēm no jautājumu racionālas izskatīšanas pāriet uz morālu izskatīšanu un mēģinājumu izpatikt dažādām sociālām grupām. Tieši tā. Neviens komisijā ne mirkli nav domājis, ka kareivjiem Latvijas armijā atšķirībā no padomju armijas ir jāsūta vēstules, pērkot markas. Nebūt ne. Ir domāts tikai par to, kas sedz un kādā veidā tiek paredzēti izdevumi šiem mērķiem. Un, protams, šā gada budžetā nav Nacionālajai bibliotēkai paredzēti izdevumi sūtījumiem, jo likuma labojums ir iesniegts par vēlu. Likuma labojums bija jāiesniedz labu laiku pirms budžeta un jāparedz attiecīgie izdevumi, jāraksta anotācijā, ka nākamā gada budžetā tiks paredzēti tādi un tādi izdevumi. Bet nevienu mirkli mēs neesam gribējuši komisijā racionāli, runājot par tēmu, apslāpēt ne kareivju vēstuļu sūtīšanu, ne kareivju bērnu radīšanu ar vēstuļu palīdzību, ne arī izglītošanu tiem, kas kāpj stikla kalnā vai kas kāpj lielajā kalnā, no Nacionālās bibliotēkas grāmatu sūtīšanu par velti. Komisija pieņem racionālu... Komisija uzskata, ka uzņēmējsabiedrības mērķis ir peļņa, bet sabiedrības mērķis ir budžetā paredzēt konkrētus maksājumus konkrētām valsts funkcijām, Lagzdiņa kungs! (Starpsauciens: "Kārli, izbeidz!") Jo beigu beigās jau mēs varam aiziet tik tālu, ka bērnu pabalstus liksim izmaksāt "Latvenergo", sociālos pabalstus "Lattelekom", un Dobeļa kungam liksim maksāt visu pārējo. Bet es aicinu balsot par priekšlikumiem, vairāk nedebatējot par šo tēmu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 21. — aizsardzības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 15, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Gunta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu! 23.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Ir 23.priekšlikums. Atkal deputāta Siliņa mēģinājums Ministru kabineta noteikumus pacelt likuma kvalitātē. Komisija nav atbalstījusi, jo uzskata, ka esošajā sistēmā esošie nosacījumi ir precīzi un pareizi noregulēti.

Tālāk ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra papildinājums pārejas noteikumiem, kuru komisija ir atbalstījusi, izsakot savā redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs nosaka likuma spēkā stāšanās laiku. ... Šķēles kungs, es jums to saku, Šķēles kungs! 2001.gada 1.septembris. Un jūs varat vēl izlabot, ja jūs neapmierina, šo 17.priekšlikumu. Paldies! Aicinu atbalstīt likumu galīgajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — nav, atturas — 14. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Kolēģi, strādāsim ar dokumentu nr. 2534.

Pirmais priekšlikums iesniegts no Juridiskā biroja, kurš ierosina jaunu termina skaidrojumu. Komisija ierosina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Līdzīgs saistībā ar pirmo ir otrais priekšlikums, kas tieši arī izslēdz ārā šo te terminu skaidrojumu un ieliek to 1. pantā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Atbalstu guvis ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jirgena kungs, kurš norāda, ka Ministru kabinetam nav jāveido jauna lokālās apziņošanas sistēma, bet jāvadās ir vienkārši pēc Civilās aizsardzības likuma.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Razminovičs. Un ir atbalstīts arī 4. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš norāda, ka par likuma spēkā stāšanos tekstu beigās jāsakārto punktu numerācija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bojārs vēlas debatēt par šo priekšlikumu? Par 4. priekšlikumu... Atvainojiet, par 4. pantu nav neviena priekšlikuma. Tad lūdzu mēs pašlaik izskatām 4. priekšlikumu. Vēlaties debatēt? Nevēlaties. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

A.Razminovičs. Vairāk priekšlikumu nav. Ierosinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 1, atturas — 8. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Izskatāmais dokuments ar numuru 2542. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija trešajam lasījumam priekšlikumus nav saņēmusi. Tādēļ lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Par Hāgas 1961. gada 5. oktobra konvenciju "Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Tātad ieskatāmies šajā dokumentā un redzam, ka ir saņemts viens priekšlikums otrajam lasījumam, un tas ir par 3. pantu no deputāta Mitrofanova. Tas skan, ka ir priekšlikums izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisija atbalstīja šo te labojumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Atvainojiet, atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es aicinātu noteikti neatbalstīt šo priekšlikumu. Jo šeit ir atkal vēlēšanās sajaukt un saputrot visu to, kas mums ir. Nu autora centieni ir pilnīgi saprotami. Cilvēciski. Tās ir viņa cilvēciskās vājības. Jo šeit jau ir skaidri pateikts, te jau nav runa tikai par mūsu valsts pilsoņiem, šeit ir runa par konvencijas līgumslēdzēju, tātad no kādas konvencijas līgumslēdzējas valsts pilsoņiem, tā kā viss ir ļoti skaidri pateikts. Viss tas, kas attiecas uz mūsu virzību tālāk uz iesaistīšanos starptautiskajās struktūrās, ir saistīts ar pilsoņiem. Tad kādas tad te, lūdzu, būtu pretrunas? Acīmredzot es tomēr aicinātu šādu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 22, atturas — 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Krasts. Tātad citu priekšlikumu nav. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 9, atturas — 3. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" , pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Minētais likumprojekts ar reģistra numuru 682, dokuments nr. 2279 — ir sagatavots valdībā un saistīts ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu. Tātad vienotā paketē tiek virzīts. Un līdz ar to arī termiņi būs tādi paši. Komisija atbalsta šo projektu un aicina akceptēt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu... Atklāsim debates. Vanda Kezika vēlas runāt. Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījums likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Komisija ieteiktu tāpat kā Dzīvesvietas deklarēšanas likumam arī 15. janvāri.

Sēdes vadītājs. 15. janvāris?

Dz.Rasnačs. Jā!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokumenta nr. 2519. "Grozījumiem likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"" ir iesniegts tikai viens Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. Vairāk priekšlikumu nav. Tādēļ es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

I.Ūdre. 12. decembris.

Sēdes vadītājs. 12. decembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1998., 1999. un 2000. gadā"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Minētais likumprojekts nosaka, ka invalīdu biedrību uzņēmumiem ir piemērojamas uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaides. Un šobrīd likums nosaka, ka šīs atlaides var piemērot tikai līdz šī gada beigām. Iesniegtie grozījumi piedāvā noteikt laika periodu līdz 2002. gadam, kad invalīdu biedrības uzņēmumiem ir šādas nodokļu atlaides. Vienlaikus šeit ir precizēts to uzņēmumu saraksts, kuri šobrīd darbojas invalīdu biedrību pārraudzībā.

Komisija izskatīja, un tā kā ir ļoti nepieciešams šo likumprojektu pieņemt vēl šajā gadā, lai atļautu šiem uzņēmumiem šīs atlaides saņemt ar nākamo gadu jau, lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Poča. Lūdzu jūs arī atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir izsmeļošs. Šeit vairāk nav iespējami nekādi precizējumi vai arī papildinājumi. Un tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu tūlīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju"" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgēnija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (JP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2523. Uz otro lasījumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija redakcionālu priekšlikumu, ka nevis izdarīt grozījumus, bet šādu grozījumu. Un šis grozījums ir sekojošs, ka aizstāt vārdus "nepārkāpjot likumdošanas aktus par pierakstīšanos un imigrāciju, kā arī citus likumdošanas aktus" ar vārdiem "likumos noteiktajā kārtībā".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Stalidzāne. Un ir arī otrs priekšlikums, ka izslēgt likumprojekta tekstā noteikumu par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums pieņemt likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 12.decembris.

Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts vairāku deputātu iesniegums : lūdzam noņemt no šīsdienas darba kārtības likumprojektu "Detektīvdarbības likums", jo šīsdienas sēdē tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Deputāti neiebilst.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" , otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Apsardzes darbības likumā". Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu otrajam lasījumam, un atbildīgās komisijas 1.priekšlikums ir izslēgt likumprojekta 3.pantu, kas paredzēja likuma 6.pantu grozīt, paredzot, ka speciālu atļauju apsardzes darbības veikšanai var saņemt uzņēmumi, kuros ārvalstu ieguldītāji, izņemot Eiropas Savienības vai Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstu ieguldītājus, nav ieguvuši kontrolpaketi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Elferts — Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu noraidīt komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 3.pantu, jo tādējādi šis likumprojekts būtu pretrunā ar Eiropas līguma saistībām. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu — izslēgt 3.pantu. Un, ja nepieciešams, uz trešo lasījumu precizēt panta redakciju, bet katrā ziņā nebūtu pieļaujams izslēgt šo pantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Es gribēju turpināt, atbalstīt to, ko Elferts kā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs pateica, ko vajag šeit svītrot šajā redakcijā — izsvītrot vārdus "vai Pasaules tirdzniecību organizācijas" jo vajag atstāt tikai "izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu ieguldītājus". Un tad būtu pareizāk. Tātad lai nebūtu pretrunā ar spēkā esošām prasībām Eiropas līgumā, arī valdības iesniegto Eiropas Savienības sarunu pozīcijas sadaļā "Par brīvā kapitāla kustību", kur mēs teicām, ka mēs atsauksim šāda veida ierobežojumu, kas ir attiecināmi uz Eiropas Savienības valstu investoriem, līdz šī gada beigām, un, ja mēs to neizdarīsim, tad mēs nevarēsim, kā mēs darām zviedru prezidentūras laikā, noslēgt brīvā kapitāla kustības sadaļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist kolēģiem, kuri uzstājās pirms manis, vairāku apsvērumu dēļ. Aizsardzības un iekšlietu komisija šo jautājumu ir skatījusi vairāku gadu garumā. Un ir uzaicinājusi neskaitāmus ekspertus un visiem ir uzdevusi vienu un to pašu jautājumu: vai ir kāds Eiropas Savienības normatīvais akts, kurš neparedzētu ierobežotu uzņēmējdarbību tik nopietnā jomā kā apsardzes darbība, tajā jomā, kura ir saistīta ar valstu nacionālo drošību? Neviens no ekspertiem, kurš ir piedalījies komisijas sēdē, nevienu normatīvo aktu, nevienu rekomendāciju nosaukt nevarēja. Vēl jo vairāk, analoģiskas normas darbojas arī atsevišķās Eiropas Savienības valstīs. Nemaz nerunājot par to, ka obligāti nav pieļaujams, ka arī Pasaules tirdzniecības organizācijas valstis varētu nodarboties ar apsardzes uzņēmējdarbību mūsu valstī.

Runājot par ekspertiem un arī par ziņojumiem, ko mēs iesniedzam Eiropas Savienībai, Aizsardzības un iekšlietu komisija dažas dienas atpakaļ izskatīja Latvijas pozīciju sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Atvainojiet par to vārdu, ko es lietošu, bet diemžēl komisija bija spiesta konstatēt, ka tik nepilnīgu un tizlu sarunu pozīciju, kāda ir uzstādīta šajos te dokumentos, mums te nav gadījies redzēt. Respektīvi, diemžēl mūsu ierēdņi, kuri pārstāv Latvijas valsti, neaizstāv mūsu valsts intereses. Arī runājot par iestāšanos Eiropas Savienībā. Ja kā galveno motīvu var minēt, kas ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienību, sadaļā "Organizētā noziedzība" var minēt pornogrāfisko materiālu izplatību, izplatīšanu Latvijas valstī un šo normatīvo aktu saskaņošanu ar Eiropas Savienības likumdošanas aktiem, nu, atvainojiet, tas ir vēl maigākais moments, kas tur ir fiksēts.

Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli un tomēr arī kaut vai daļēji aizsargāt mūsu uzņēmējus, it sevišķi jautājumos, kuri ir saistīti ar valsts nacionālo drošību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece — otro reizi.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Atbildot uz deputāta Ādamsona teikto, Eiropas līguma 44.pantā 2.punktā varētu izlasīt, tur ir nosaukums "Uzņēmējdarbības dibināšana". Latvija atvieglo kopienas, tas nozīmē Eiropas Savienības kompāniju un pilsoņu darbību savā teritorijā. Šajā nolūkā tā piešķir nosacījumus kopienas kompāniju uzņēmējdarbības dibināšanai, kas vēl mazāk labvēlīgi par tiem, ko nosaka savām pašām kompānijām. Tas nozīmē, mēs neprasām lielākas prasības Eiropas Savienības investoriem šeit dibināt kompānijas, nekā mēs prasām no mūsējiem.

Otrs avots ir Eiropas justīcijas tiesas spriedumi. Jo nevar izmantot plašu traktējumu tam, ka Apsardzes likumā ir iespējami sabiedrības drošības apsvērumi. It kā varētu būt izņēmumi no Eiropas līguma. Tur ir konkrēti divi tiesas spriedumi. Komisija pie Beļģijas Karalistes, nr.35598. Komisija pie Spānijas Karalistes, nr.11497, ka privāto apsardzes firmu darbība nekādā veidā nav saistīta ar valsts varas īstenošanu, kas pieļauj izņēmumus no pakalpojumu kustības. Tātad es aicinātu balsot pret.

Cik es saprotu, Aizsardzības un iekšlietu komisija apskatīja tiesu un iekšlietu sadaļu, kas ļauj iet uz valdību uz apstiprināšanu, un jūs varbūt komentējiet par to papildinājumu nekā tieši par to pozīciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Pasaules tirdzniecības organizācijā plāno iestāties arī Ķīna un Krievija. Nu ko, atvērsim arī viņu apsardzes firmu darbību mūsu valstī, kāda problēma. Bet ļoti cienītā Birznieces kundze, būsim korekti, vedot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, mums ir arī tiesības panākt atsevišķas atrunas vai arī pārejas periodu par to, kas skar vienu vai otru jomu, un to apstiprina arī visi tie uzaicinātie eksperti mūsu komisijā. Es vēlreiz aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. Pirmo reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamā Birznieces kundze, mani tik tiešām uztrauc tas, ka visu darbu vajag atdot ārzemniekiem, protams, ka mūsu vīriešiem nav jāstrādā Latvijā, viņiem ir jāmeklē darbs ārpus robežām. Tāpēc atdosim ārzemniekiem. Tāpat arī mūsu apsardzes firmām, protams, ka te vajag būt ienākumiem un peļņai. Ir jādod ārzemniekiem, nu, teiksim, Turcijai, un tā mēs visu turpināsim tālāk atdot, visu darbu, visu peļņu ārzemniekiem. Un tad mēs rēķināsim, kā tad sastādīsim 2002., 2003.gada budžetu, kur vajadzīgi tik lieli izdevumi. No kurienes ņemsim naudiņu? Un mani vispār uztrauc tas, ka mūsu ierēdņi, kas ir Eiropā, viņi tik tiešām Latvijas intereses neaizstāv, tāpēc es aicinu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Varbūt mēs varētu vienoties par sekojošo. Šoreiz atbalstīt iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju, pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Uz nākamo lasījumu, uz trešo lasījumu, vienoties par to, ka mēs izsvītrojam Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstis, jo tās ir tās, kuras patiešām šīs Eiropas direktīvas neprasa, lai mēs šeit paredzētu, un apsvērt iespēju pārejas noteikumos paredzēt kādu nedaudz atliekošu šās normas spēkā stāšanās datumu. Un tas varētu būt tas kompromiss, ko mēs varētu panākt līdz trešam lasījumam, bet tam būtu šoreiz nepieciešams atbalstīt pirmā lasījuma redakciju šajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku runājam par mūsu valsts valodu. Ja tagad atnāks tie apsardzes darbinieki, nu vai viņi būs no Itālijas vai no Spānijas, kādā valodā tad viņi runās Latvijā? Man liekas, ka Liepājā vai kaut kur ir precedents, ka ārzemnieks jau tur to suni ir sitis, un tad tur pateicis, ka viņš nesaprot, kas ir suns, un kā tad runāsim par Latvijas drošību, kas pārbaudīs šos cilvēkus un kas nesīs atbildību? Vai viņi ir no korumpētām kādām apvienībām vai ir no mafijas, vai kādi pārstāvji. Mēs taču vienmēr ticam, ka tie ir tīri cilvēki, bet tikai nezin kāpēc parādās neatmazgātā netīrā nauda te, Latvijā? Tātad mums ir jādomā par to. Un es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Paldies Kristiānai Lībanes kundzei par kompromisa variantu. Es faktiski arī atbalstītu pirmā lasījuma redakciju. Bet es tikai gribēju pateikt sekojošo, ka komisijā mēģināja noskaidrot viedokli no Latvijas spēcīgākajām apsardzes firmām, cik mūsu apsardzes firmas ir mēģinājušas iekļauties Eiropas Savienības valstīs ar apsardzes uzņēmējdarbību. Izrādās, ka ir tāds mēģinājums bijis, bet praktiski visur ir saņemts atteikums viena vai otra apsvēruma dēļ.

Tā tomēr šeit nevar runāt par brīvā kapitāla vai darba tirgu Eiropas Savienības valstīs. Es nerunāšu šeit par Pasaules tirdzniecības organizācijā sastāvošajām valstīm, tā ir tāla nākotnes perspektīva vēl tikai. Tā ka es varētu zināmā mērā piekrist kompromisa variantam un kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis varētu atstāt pirmajā lasījumā esošo redakciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP) . Augsti godāto priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Gribu teikt tikai vienu: Aizsardzības un iekšlietu komisija pie šāda lēmuma nonāca, uzklausot ekspertus, nu šobrīd es uzskatu, ka nebūtu korekti no Ārlietu ministrijas mums kaut ko pārmest, tad atsūtiet kompetentus cilvēkus. Un tad arī mēs viņus uzklausīsim tikpat nopietni kā līdz šim un pieņemsim pareizus lēmumus. Aicinu balsot par komisijas lēmumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 31, atturas — 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums, tātad Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma izslēgt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus "un trešās".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 20, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir īss — 11.decembris.

Sēdes vadītājs. Tātad 12.decembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Par vēlu jau. Mēs izskatām nākamo likumprojektu. Priekšlikums... Lūdzu par datumu jums ir iebildumi? Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu ir iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Modrim Lujānam.

M.Lujāns (PCTVL). Es gribētu norādīt to, ka es laicīgi ieslēdzu, ja, un man izbrīnu rada vai nu darbinieki, vai tehnika. Es piedāvāju 15.janvāri, lai mierīgi pagūtu izskatīt priekš trešā lasījuma priekšlikumus, un 13.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15. vai 13. janvāris? Sāksim ar tālāko. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam būtu 15.janvāris. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 42, atturas — 13. Priekšlikums ir noraidīts. Vai deputāts Sprindžuks arī vēlas kaut kādu priekšlikumu vēl iesniegt? Nevēlas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 12.decembris.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr.704 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". 1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 2.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 3.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. Tas varētu būt 12.decembris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. 12.decembris.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" , reģistrācijas nr.647. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK) . Godātie deputāti! Par šo projektu jāsaka, ka priekšlikumi uz otro lasījumu nav saņemti, un līdz ar to jums tiek piedāvāta tā pati redakcija, kas ir pieņemta pirmajā lasījumā. Aicinu balsot par pieņemšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Rasnačs. Arī šos grozījumus mēs varētu izskatīt tā, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12. decembris.

Sēdes vadītājs. 12. decembris. Paldies! Nākamais — likumprojekts "Gozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Reģistrācijas nr. 680, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Šie grozījumi principā skar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, tāpēc arī to pieņemšana mums ies nedaudz lēnāk. Komisija ir saņēmusi tiešām tikai vienu priekšlikumu un to ir izteicis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. Varam balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret— 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Rasnačs. Tāpat kā pārējiem likumiem, kas saistīti ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumu, — 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts piecu Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputātu iesniegums ar lūgumu pārbalsot deputāta Mitrofanova priekšlikumu — likumprojektu "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju" sakarā ar to, ka atsevišķi deputāti, kuri neatradās sēžu zālē, balsoja par šo likumprojektu.

Vispirms mums jālemj par to, vai izskatīsim šo priekšlikumu. Par vai pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatīt šo piecu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 20, atturas — 21. Priekšlikums ir izskatāms.

Tātad atgriežamies pie likumprojekta "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju "Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par pirmo un vienīgo šajā likumprojektā — Mitrofanova kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 44 (aplausi), pret — 19, atturas — 23. Priekšlikums atbalstīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Hāgas 1961. gada 5.oktobra konvenciju "Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 20, atturas — 11. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godatie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 549. 1.priekšlikums, ko iesniegusi Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Rasnačs. 2. priekšlikumu, ko arī iesniegusi Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Grīgs vēlas debatēt par 2.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atļaujiet pievērst jūsu uzmanību Satversmes darba instrumentam — Kārtības rullim. Ja Kārtības ruļļa 85.panta piektajā daļā spēkā esošajā redakcijā bija noteikta kārtība, ko noteica Prezidijs likumprojektu iesniedzējiem, ka vajadzīga ir anotācija, kura sastāvēja no sešiem punktiem, tad nez kāpēc no Eiropas lietu komisijas priekšlikuma šajā pašā pantā ir parādījušies 7 punkti. Un dīvaini, iesprucis ir viens punktiņš 2.punktā, kaut gan pēc tādas sastādīšanas metodikas tam punktam, liekas, vajadzēja būt beigās kā 7. Un šis punkts skan tā no Eiropas lietu komisijas viedokļa, ka 2.punkts pie likumprojekta iesniegšanas anotācijā būtu obligāti jāizpilda tādā veidā, ka — kādas konsultācijas ir notikušas, sagatavojot likumprojektu. Es gribētu tad jautāt Eiropas lietu komisijai: ar ko tad deputātiem būtu jākonsultējas par attiecīgu likumprojektu? Piemēram, ja būs par cilvēktiesībām, es saprotu, ar van der Stūla kungu. Ja būs par reliģiskiem jautājumiem — ar Romas pāvestu. Un ja vēl par kādiem citiem jautājumiem, varētu būt ar "Savādi gan" un Dūles kungu. Es domāju, ka varētu arī konsultēties ar saviem vēlētājiem. Es nesaprotu, vai Prezidija noteiktā kārtība šeit paredz kā saistošu šo normu? Tad vajadzētu arī pateikt, kas tās ir par juridiskām vai fiziskām personām, kurām ir tiesības faktiski dot to "jā" vārdu. Es uzskatu, ka, šādu punktu iekļaujot Kārtības ruļļa 85.pantā pie anotācijas iesniegšanas, ir liekvārdība un lieki. Es ierosinu šajā sakarā balsot pa daļām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti un deputāts Grīga kungs, kurš uzstādīja jautājumus. Tā doma šeit, ja jūs apskatāt statistiku, lielāko daļu pārsvarā likumprojektu tiek iesniegti no valdības nekā no citurienes, un tā doma šeit, es domāju, ir ļoti laba, jo bieži ir konsultācijas ar Eiropas Savienības pārstāvjiem un ekspertiem. Mēs gribam saņemt tos materiālus vai direktīvu, vai kādu citu papīru. Es piekrītu jums, ka varētu precizēt tieši šajā 2.apakšpunktā sīkāk, lai izvairītos varbūt no jautājumiem, kurus jūs pacēlāt. Varbūt mēs varētu kompromisa kārtā atļaut atbalstīt un atrast kādu piemērotu formulējumu uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Es arī domāju, tā doma varbūt ir laba, bet tā rīcība nav īsti pareiza. Pieciem deputātiem ir tiesības iesniegt likumprojektu, tad pieciem deputātiem nav pienākums pētīt, kādā veidā šis likumprojekts sakrīt vai nesakrīt ar starptautiskajām saistībām. Tā ir Eiropas lietu komisijas lieta, tā varbūt ir Juridiskā biroja lieta, un tā varbūt ir Ārlietu komisijas lieta, izskatot likumprojektus vienādi, otrādi, trešādi un tā tālāk. Ideja jau ir laba, protams, ja bieži vien mēs mēģinām pieņemt likumus, kas ir pretrunā ar citiem likumiem, kuru rangs ir augstāks par iekšzemes likumiem — starptautiskajiem līgumiem. Bet tas jau nav šo piecu deputātu uzdevums. Mēs varam aiz šā iemesla noraidīt likumprojektu vai pieņemt, citādi jau mums nevajag ne Ārlietu ministriju, ne Eiropas lietu komisiju, ne Ārlietu komisiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Es gribētu atgādināt, ka es ierosinu balsot pa daļām. Tas ir viens.

Un otrs. No likuma veidošanas tehnoloģijas, ka mēs rakstām likumus vai grozījumus, vai papildinājumus, ieviešam likumos, tad parasti arī mēs bieži vien atsaucamies — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un, cik es zinu, tad Ministru kabinets izstrādātu perfektus noteikumus atbilstoši likumam, bet šeit, teiksim, Prezidijam es neredzu iespējas tik precīzi izstrādāt šeit noteikumus, lai deputāti aizpildītu anotāciju, un tāpēc es vēlreiz ierosinu balsot pa daļām un noraidīt šo otro punktu — 85. panta 5. daļā.

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece — otro reizi.

I.Birzniece (LC). Gribētu atgādināt, godātie deputāti... Gribētu atgādināt savam kolēģim un kaimiņam deputātam Kārlim Leiškalnam, ka esošajā Kārtības rullī… Ir jau prasība anotācijā, ka Saeimas komisijai vai piecu deputātu iesniegtā likumprojektā ir jāatbild uz jautājumu — vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām? Tas faktiski ir bieži farss, jo tur saka — neattiecas uz nevienu starptautisku saiti. Mēs jau redzam, cik liela slava ir Saeimai, ka pieņem muļķīgu likumu bez pietiekamas informācijas. Man liekas, mums arī ir jāpadomā, lai pastiprinātu Juridiskā biroja un citu Saeimas struktūru spējas, lai var tieši pasniegt deputātiem šāda veida analīzi, ka būtu bezatbildīgi šāda jautājuma priekšā būt tiešām nepareizam un necienīgam deputāta darbam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs. Komisija aicina balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 27, neviens neatturas. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. Paldies! Tālāk ir 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 4. — Eiropas lietu komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Rasnačs. 5. priekšlikums ir iekļauts 6. priekšlikumā. 6. priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 7. — arī Juridiskās komisijas priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 8. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs. 12. decembris.

Sēdes vadītājs. 12. decembris. Paldies!

Izskatām piecu deputātu iesniegumu ar lūgumu pārbalsot 31. darba kārtības jautājuma pirmo — Mitrofanova kunga priekšlikumu, jo balsojuma laikā zālē neatradās vairāki apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti, kuri it kā balsoja. Pieprasām personālo balsojumu.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai izskatīt šo piecu deputātu priekšlikumu? Par pārbalsošanu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 30, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu sagatavot izdruku un nolasīt, jo tika pieprasīta personālā balsošana. Lūdzu izdruku nolasīt Saeimas sekretāres biedram.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību...

Sēdes vadītājs. Mēs balsojām tikko, vai izskatīt šo priekšlikumu. Par to mēs arī personāli balsojām... Lūdzu, ieņemiet savu vietu, Apiņa kungs, un klausieties!

A.Bartaševičs. "Par" minētā jautājuma pārbalsošanu balsoja Pēteris Apinis, Dzintars Ābiķis, Vents Balodis, Helmuts Čibulis, Juris Dalbiņš, Helēna Demakova, Juris Dobelis, Mārtiņš Emsiņš, Jānis Esta, Jānis Gailis, Silva Golde, Māris Grīnblats, Valdis Ģīlis, Roberts Jurdžs, Imants Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Guntars Krasts, Jānis Lagzdiņš, Palmira Lāce, Vineta Muižniece, Vaira Paegle, Rihards Pīks, Aida Prēdele, Dzintars Rasnačs, Arnis Razminovičs, Anta Rugāte, Anna Seile, Juris Sinka, Māris Sprindžuks, Jēkabs Sproģis, Oskars Spurdziņš, Jānis Straume, Jānis Škapars, Andris Šķēle, Jāzeps Šņepsts, Pēteris Tabūns, Aivars Tiesnesis, Juris Vidiņš, Māris Vītols, Ērika Zommere.

"Pret" piedāvāto jautājumu balsoja Egils Baldzēns, Aija Barča, Aleksandrs Bartaševičs, Martijans Bekasovs, Andris Bērziņš, Leons Bojārs, Gundars Bojārs, Boriss Cilevičs, Oļegs Deņisovs, Aleksandrs Golubovs, Oskars Grīgs, Jānis Jurkāns, Arnis Kalniņš, Andrejs Klementjevs, Valdis Lauskis, Jānis Leja, Modris Lujāns, Pāvels Maksimovs, Romāns Mežeckis, Andrejs Panteļējevs, Jakovs Pliners, Boriss Rastopirkins, Pēteris Salkazanovs, Juris Sokolovskis, Helēna Soldatjonoka, Igors Solovjovs, Imants Stirāns, Oļegs Tolmačovs, Ingrīda Ūdre, Osvalds Zvejsalnieks.

"Atturas" šādi deputāti: Jānis Ādamsons, Valdis Birkavs, Inese Birzniece, Jānis Bunkšs, Guntis Dambergs, Jānis Gaigals, Ilmārs Geige, Ivars Godmanis, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Kristiāna Lībane, Raimonds Pauls, Aija Poča, Romualds Ražuks, Normunds Rudevičs, Antons Seiksts, Jevgenija Stalidzāne, Ainārs Šlesers, Monika Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās"" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis likumprojekts vajadzīgs Latvijai kā NATO dalībvalsts kandidātei, un līdzšinējais likums par Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās satur dažādus ierobežojumus Latvijas militāro vienību piedalīšanās iespējām ārzemēs un tāpat arī ārzemju militāro spēku vienību skaitliskajam sastāvam un tehniskajam sastāvam šeit Latvijā. Šis likumprojekts šīs iespējas paplašina.

Tātad atbildīgā komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs darīt tāpat!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ir viens deputāts pieteicies debatēs, un mums vēl palikuši divi jautājumi. Vai jūs neiebilstat, ja mēs strādājam līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai? Iebildumu nav. Paldies!

Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Es lūdzu pievērst uzmanību it sevišķi Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai, par cik Aizsardzības un iekšlietu komisija diez vai to skatīs otro reizi, gatavojot uz otro lasījumu, ka tomēr tie apjomi, kas tiek paredzēti, ko var ievest nevis vairs ar Ministru kabineta atļauju, bet ar ministra atļauju, proti, 500 cilvēku... 500 cilvēku modernajā faktiski armijā ir ļoti mobili noformēts bataljons ar tādām kaujas spējām, kas, es domāju, Latvijā nu varētu katrā ziņā izdarīt ļoti daudz. Es domāju, ka tomēr pie šiem skaitļiem es lūgtu atgriezties tad, kad mēs runāsim par otro lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 13, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

G.Krasts. Par priekšlikumiem — 12. decembris.

Sēdes vadītājs. 12.decembris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par 1907.gada 18.oktobra Konvenciju par starptautisku strīdu miermīlīgu izšķiršanu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šis likumprojekts iedzīvinātu šo te konvenciju Latvijā, šo konvenciju iespēju izmantošanu Latvijā, un šīs te konvencijas virsrakstā ir pateikts viss par šo konvenciju. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

G.Krasts. 12.decembris.

Sēdes vadītājs. 12.decembris. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Cienījamie Saeimas deputāti! Man ir tas gods jums paziņot divas visnotaļ svarīgas lietas, kas ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi. Es domāju, nu, šo ceturtdien noteikti. Tagad notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde, un 13.30, pusdivos, ņemot vērā mūsu karstās debates un nepieciešamību arī padomāt par pārējām vajadzībām, notiks Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva, pilna sastāva, izbraukšana uz Viļņu. Pusdivos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Miroslavs Mitrofanovs, Viola Lāzo, Rišards Labanovskis, Jānis Čevers, Linards Muciņš, Kārlis Leiškalns, Aija Poča, Edvīns Inkēns, Silvija Dreimane, Dzintars Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Atgādinu, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.