Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, pilnīgu, vispusīgu un objektīvu valsts civildienesta ierēdņu disciplinārpārkāpumu izdarīšanas apstākļu noskaidrošanu, taisnīga lēmuma pieņemšanu, kā arī disciplinārpārkāpuma cēloņu un seku noskaidrošanu un novēršanu.
2.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk — ierēdnis) disciplināratbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskata jautājumus par ierēdņu saukšanu pie disciplināratbildības, apstrīd un pārsūdz pieņemtos lēmumus.
(2) Šis likums neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm saukšanu pie disciplināratbildības.
3.pants. Disciplinārpārkāpums
(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstams ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas minēts šā likuma VI nodaļā un ir saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.
(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība vai bezdarbība, kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
(3) Šajā likumā noteiktais disciplinārpārkāpums ir vienīgais pamats disciplinārsoda piemērošanai.
(4) Šajā likumā minētais disciplinārpārkāpums, kas nav saistīts ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu, ir disciplinārpārkāpums tikai tādā gadījumā, ja tas kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai.
(5) Disciplinārsoda piemērošana neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.
4.pants. Patiesības noskaidrošana
Izskatot disciplinārlietu (turpmāk arī — lieta), iestādei ir pienākums vispusīgi noskaidrot lietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, apzināt tā sekas, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgo ierēdni, kā arī citus apstākļus, kuriem ir nozīme disciplinārlietas izskatīšanā.
5.pants. Vainas forma
(1) Par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams ierēdnis, kurš disciplinārpārkāpumu izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības.
(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās nelabvēlīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.
(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz.
(4) Neuzmanība var būt rupja vai viegla.
(5) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst.
(6) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz vieglas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, nav paredzējis savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju un nav vēlējies šādu seku iestāšanos, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz.
6.pants. Galējā nepieciešamība
Ierēdnis nav saucams pie disciplināratbildības, ja viņš atradies galējās nepieciešamības situācijā, tas ir, veicis darbības, kas bija nepieciešamas, lai novērstu kaitējumu valstij vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, personu tiesībām un brīvībām vai noteiktai pārvaldes kārtībai, ja attiecīgo kaitējumu konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
7.pants. Attaisnojams profesionālais risks
Pie disciplināratbildības nav saucams ierēdnis, kurš rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā. Profesionālais risks ir attaisnojams, ja ierēdnis, kas pieļāvis to, ir darījis visu, lai novērstu kaitējumu tiesiski aizsargātām interesēm.
8.pants. Pierādīšanas kārtība
Pierādīt ierēdņa vainu ir iestādes pienākums. Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un disciplināri sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā paredzētajā kārtībā. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.
9.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums
(1) Lēmuma pieņemšana disciplinārlietā (31.panta pirmā daļa) neatbrīvo valsti no pienākuma atlīdzināt personai nodarīto mantisko zaudējumu vai personisko (arī morālo) kaitējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2) Lēmuma pieņemšana disciplinārlietā neatbrīvo ierēdni no pienākuma normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā atlīdzināt valstij nodarīto mantisko zaudējumu, arī tādu, kas radies, atlīdzinot šā panta pirmajā daļā minēto zaudējumu vai kaitējumu.
II nodaļa
Disciplinārsods
10.pants. Disciplinārsoda jēdziens un mērķis
(1) Disciplinārsods ir valsts noteikts piespiedu ietekmēšanas līdzeklis, ko piemēro ierēdnim, kurš izdarījis disciplinārpārkāpumu.
(2) Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.
11.pants. Disciplinārsodu veidi
Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) rājiens;
2) mēnešalgas samazināšana, bet ne vairāk kā par 20 procentiem uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam;
3) pazemināšana amatā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem;
4) atbrīvošana no amata;
5) atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
12.pants. Disciplinārsoda noteikšanas principi
(1) Nosakot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, ierēdņa vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.
(2) Par disciplinārpārkāpumiem, kas izdarīti līdzīgos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos, nosaka līdzīgu disciplinārsodu.
(3) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, disciplinārsods tiek noteikts par katru disciplinārpārkāpumu, bet galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, piemērojot smagāko sodu.
(4) Ja ierēdnis pirms disciplinārsoda pilnīgas izpildes izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tad sodam, kāds paredzēts par jauno disciplinārpārkāpumu, var pilnīgi vai daļēji pievienot vēl neizpildīto disciplinārsodu.
(5) Nosakot sodu, lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu norāda šā panta pirmajā daļā un, ja nepieciešams, arī trešajā un ceturtajā daļā minētos apstākļus.
(6) Disciplinārsoda piemērošana neatbrīvo ierēdni no tā pienākuma izpildīšanas, par kura nepildīšanu piemērots disciplinārsods.
13.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu
(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis radīto kaitējumu;
2) ierēdnis labprātīgi atzinies disciplinārpārkāpuma izdarīšanā;
3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, būdams stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī smagu personisku iemeslu vai ģimenes apstākļu dēļ;
4) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta situāciju, ja tā saistīta ar disciplinārpārkāpumu, par kuru ierosināta attiecīgā lieta.
(2) Iestāde par atbildību mīkstinošiem apstākļiem var atzīt arī citus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.
14.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu
(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ierēdnis turpinājis prettiesisko darbību, neievērojot augstākas amatpersonas prasību to izbeigt, izņemot gadījumus, kad ierēdnis izmantojis Valsts civildienesta likuma 16.panta otrajā daļā noteiktās tiesības;
2) ierēdņa ar nodomu izdarīta pārkāpuma rezultātā valstij vai personai nodarīts šā likuma 15.pantā minētais zaudējums vai kaitējums;
3) ierēdnis pārkāpumu izdarījis, ar nodomu izmantojot stihisku nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;
4) ierēdnis pārkāpumu izdarījis disciplinārsoda darbības laikā;
5) ierēdnis pārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.
(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav minēti šajā likumā.
15.pants. Būtisks mantisks zaudējums, personisks kaitējums un kaitējums valsts interesēm
(1) Par būtisku mantisku zaudējumu uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts mantisks zaudējums, kura apmērs disciplinārpārkāpuma izdarīšanas dienā pārsniedz piecas minimālās mēneša darba algas.
(2) Mantisku zaudējumu neatzīst par būtisku, ja disciplinārpārkāpums izdarīts aiz vieglas neuzmanības, izņemot gadījumu, kad disciplinārpārkāpums izdarīts atkārtoti un iepriekš izdarītā disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarītais zaudējums atbilst šā panta pirmajā daļā minētajam būtiskam mantiskam zaudējumam.
(3) Par būtisku personisku kaitējumu personai uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā nodarīts personisks kaitējums, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.
(4) Par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms disciplinārpārkāpuma rezultātā radīts tāds kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm, kuru nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas.
(5) Par būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāma ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, rīkojumam, tiesas spriedumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.
(6) Par būtisku mantisku zaudējumu valstij vai personai, par personisku kaitējumu vai būtisku kaitējumu valsts interesēm uzskatāms arī tāds zaudējums vai kaitējums, kurš atbilst šā panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās vai piektās daļas prasībām un kurš ierēdņa disciplinārpārkāpuma rezultātā varēja rasties, bet nav radies no viņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
16.pants. Disciplinārsoda darbība
(1) Disciplinārsoda darbība ir laika posms, kurā tiesiskajās attiecībās ar ierēdni var izmantot faktu, ka ierēdnis ir disciplināri sodīts.
(2) Disciplinārsoda darbība sākas no dienas, kad tiek uzsākta par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma izpilde (32.panta trešā daļa), un izbeidzas gadu pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana. Ja ierēdnim piemērots šā likuma 11.panta 4. vai 5.punktā noteiktais disciplinārsods, disciplinārsoda darbība izbeidzas piecus gadus pēc dienas, kad pabeigta disciplinārsoda izpildīšana.
(3) Disciplinārsoda darbības laikā valsts nodrošina ierēdnim piemērotā disciplinārsoda izciešanu atbilstoši šā disciplinārsoda raksturam. Disciplinārsoda darbības laikā:
1) ierēdni nedrīkst paaugstināt amatā (11.panta 2.punkts);
2) ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā (11.panta 3.punkts);
3) pirmos četrus gadus ierēdni nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā (11.panta 4.punkts), kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11.panta 3.punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā;
4) pirmajā gadā ierēdni nedrīkst iecelt amatā (11.panta 5.punkts), bet nākamos trīs gadus nedrīkst iecelt iepriekšējā vai tam līdzvērtīgā amatā, kā arī tādā amatā, kurā viņš tiktu iecelts šā likuma 11.panta 3.punktā norādītā disciplinārsoda piemērošanas gadījumā.
(4) Pēc šā panta trešajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās ierēdnis atzīstams par disciplināri nesodītu.
III nodaļa
Disciplinārlietas ierosināšana, pārņemšana un apvienošana
17.pants. Disciplinārlietas ierosināšanas obligātums
(1) Iestādei vai amatpersonai, kuras rīcībā ir informācija par iespējamu disciplinārpārkāpumu, ir pienākums par to informēt iestādi vai amatpersonu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par lietas ierosināšanu.
(2) Iestādei vai amatpersonai, kuras kompetencē ir lietas ierosināšana, ir pienākums izmantot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums.
18.pants. Tiesības ierosināt disciplinārlietu
(1) Ierosināt lietu ir tiesīgi:
1) Ministru prezidents;
2) Ministru kabineta loceklis par viņam padoto iestāžu ierēdņiem;
3) Valsts civildienesta pārvalde;
4) iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu;
5) šā panta 4.punktā minētās iestādes augstāka iestāde.
(2) Ja disciplinārlietu ierosinājusi šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona, tā par lietas ierosināšanu informē iestādi, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu.
19.pants. Disciplinārlietas ierosināšana
(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:
1) ierēdņa darbībai vai bezdarbībai ir visas disciplinārpārkāpuma pazīmes un vienlaikus pastāv šādi apstākļi:
a) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni,
b) kopš attiecīgās darbības vai bezdarbības izdarīšanas (pabeigšanas) dienas nav pagājuši vairāk kā divi gadi;
2) iestājies viens no šā panta trešajā, ceturtajā vai piektajā daļā minētajiem gadījumiem.
(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad iestāde saņēmusi informāciju par faktiem vai pati ir konstatējusi faktus, kas liecina par iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad informācija reģistrēta iestādes lietvedībā vai iestādē dokumentāri fiksēts pārkāpuma fakts.
(3) Ja disciplinārlieta nav ierosināta, pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, to ierosina, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad konstatēts iespējamais disciplinārpārkāpums, nav pagājuši vairāk kā divi gadi.
(4) Ja disciplinārlieta ir izbeigta (34.pants), pamatojoties uz to, ka valsts civildienesta attiecības ar ierēdni izbeigušās, izbeigto disciplinārlietu atjauno, ja attiecīgo personu ieceļ ierēdņa amatā un kopš dienas, kad izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni, nav pagājuši vairāk kā divi gadi.
(5) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu pārkāpumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, un tādēļ disciplinārlieta nav ierosināta, to ierosina viena mēneša laikā no dienas, kad iestāde saņēmusi spēkā stājušos lēmumu par kriminālvajāšanas izbeigšanu.
20.pants. Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu
(1) Lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pieņem attiecīgā šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētā iestāde vai amatpersona.
(2) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:
1) iespējamā disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus;
2) pārkāpto tiesību normu un iespējamo šā likuma VI nodaļā paredzētā disciplinārpārkāpuma kvalifikāciju;
3) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;
4) cietušo, ja tāds ir;
5) iestādi, kas izskata disciplinārlietu (24.pants), vai disciplinārlietas izmeklētāju (28.pants);
6) citu nepieciešamo informāciju.
(3) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu nav administratīvais akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
(4) Ierēdni, kā arī cietušo, ja tāds ir, iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.
21.pants. Atstādināšana no amata pienākumu izpildes
(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu, ierēdni ar motivētu lēmumu uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu un sociālās garantijas, var atstādināt no amata pienākumu izpildes.
(2) Lēmumu par ierēdņa atstādināšanu no amata pienākumu izpildes var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē. Šā lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
22.pants. Disciplinārlietas pārņemšana
(1) Disciplinārlieta līdz tās izmeklēšanas vai izskatīšanas saīsinātajā procesā pabeigšanai var tikt pārņemta vienīgi izņēmuma gadījumā, norādot attiecīgu pamatojumu.
(2) Ministru prezidents, kā arī Ministru kabineta loceklis var pārņemt par viņa padotībā esošo iestāžu ierēdņiem ierosināto disciplinārlietu un nodot to izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei vai tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstākai iestādei.
(3) Tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde var pati pārņemt disciplinārlietu, kuru izskata tās padotībā esošā iestāde, vai nodot lietu Valsts civildienesta pārvaldei.
(4) Iestāde, kura pārņēmusi lietu vai kurai nodota pārņemtā lieta, turpina lietas izskatīšanu un norīko lietas izmeklētāju. Ja disciplinārlietā piemērots saīsinātais process, pārņemto disciplinārlietu turpina izskatīt saīsinātajā procesā.
(5) Par lietas pārņemšanu paziņo ierēdnim un cietušajam, ja tāds ir.
(6) Pārņemto disciplinārlietu izskata un lēmumu tajā pieņem, iekļaujoties termiņā, kādā bija jāpieņem lēmums lietā pirms tās pārņemšanas (25.pants).
23.pants. Disciplinārlietu apvienošana
(1) Disciplinārlietas par vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā.
(2) Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie izskatīšanas termiņi, kas noteikti disciplinārlietai, kura ierosināta pirmā.
(3) Ja apvieno vairākas disciplinārlietas, kuras ierosinātas par vienu vai vairākiem ierēdņa disciplinārpārkāpumiem un kuras izskata dažādas iestādes, apvienotā lieta ir piekritīga augstākajai iestādei. Ja viena no iestādēm ir Valsts civildienesta pārvalde, lieta ir piekritīga tai.
IV nodaļa
Disciplinārlietas izskatīšana
24.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas vispārīgie noteikumi
(1) Disciplinārlietu izskata iestāde, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, izmeklējot disciplinārlietu vai izskatot to saīsinātajā procesā.
(2) Izņēmuma gadījumā, ja lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu vai disciplinārlietas pārņemšanu norādīts attiecīgs pamatojums, disciplinārlietu var izskatīt Valsts civildienesta pārvalde vai tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde.
(3) Valsts civildienesta pārvalde var izskatīt disciplinārlietu, ja to noteikusi šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2. vai 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona.
(4) Tās iestādes, kurā ierēdnis pilda valsts civildienestu, augstāka iestāde var izskatīt disciplinārlietu, ja to noteikusi šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētā amatpersona vai pati iestāde lietu pārņēmusi, vai, ierosinot disciplinārlietu, šī iestāde nolēmusi lietu izskatīt pati.
(5) Iestādi, kura izskata disciplinārlietu nolūkā veikt disciplinārlietā pieņemtā lēmuma pēcpārbaudi, nosaka, pieņemot lēmumu par pēcpārbaudes uzsākšanu (35.pants).
25.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas termiņi
(1) Lēmumu disciplinārlietā pieņem viena mēneša laikā no disciplinārlietas ierosināšanas dienas.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto disciplinārlietas izskatīšanas termiņu var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.
(3) Disciplinārlietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, kurā ierēdnim ir bijusi pārejoša darbnespēja vai viņš ir bijis atvaļinājumā vai komandējumā.
26.pants. Disciplinārlietas izmeklēšana
(1) Disciplinārlietu izmeklē lietas izmeklētājs, kas izmeklēšanu pabeidz, sagatavojot atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, uz kura pamata šajā likumā noteiktajā termiņā tiek pieņemts lēmums disciplinārlietā.
(2) Ja izmeklēšanas gaitā izmeklētājs konstatē, ka ir piemērojams kāds no šā likuma 11.panta 1. vai 2.punktā minētajiem disciplinārsodiem, un ja ierēdnis atzīst savu vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, lietas izmeklēšanu var pārtraukt, lietu izskatīt saīsinātajā procesā un pieņemt šā likuma 31.panta pirmās daļas 1. vai 3.punktā minēto lēmumu.
(3) Saīsināto procesu piemēro tikai ar ierēdņa rakstveida piekrišanu. Šo piekrišanu var atsaukt līdz lēmuma pieņemšanai disciplinārlietā (31.panta pirmā daļa).
27.pants. Pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā
(1) Ierēdnim ir pienākums piedalīties lietas izmeklēšanā, lai tiktu noskaidroti apstākļi, kas saistīti ar iespējamo disciplinārpārkāpumu.
(2) Ierēdnim, cietušajam, kā arī citai iesaistītajai personai ir pienākums pēc lietas izmeklētāja pieprasījuma sniegt paskaidrojumus. Ja uzaicinātā persona nevar ierasties vai iesniegt rakstveida paskaidrojumus pieprasījumā norādītajā laikā, tās pienākums ir paziņot par to lietas izmeklētājam.
(3) Paskaidrojumus pēc to sniedzēja izvēles var sniegt rakstveidā vai mutvārdos. Ja paskaidrojumus sniedz mutvārdos, tos protokolē. Protokolu paraksta paskaidrojumu sniedzējs un lietas izmeklētājs. Protokolu pievieno disciplinārlietas materiāliem.
28.pants. Disciplinārlietas izmeklētājs
(1) Disciplinārlietas izmeklētāju nosaka tās iestādes vadītājs, kura izskata lietu (24.pants).
(2) Disciplinārlietas izmeklētājs ir viena persona vai komisija ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.
(3) Ja disciplinārlietu ierosinājusi iestāde vai amatpersona, kas neizskata lietu, disciplinārlietas izmeklēšanas komisijā iekļaujams šīs iestādes vai amatpersonas pārstāvis.
29.pants. Disciplinārlietas izmeklēšanā noskaidrojamie apstākļi
(1) Lietas izmeklētājs izvērtē ar disciplinārpārkāpumu saistītos faktus un apstākļus, pieprasa paskaidrojumus no ierēdņa, cietušā, kā arī citas ieinteresētās personas un sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.
(2) Lietas izmeklēšanā noskaidro visus tos faktus un apstākļus, kas nepieciešami, lai varētu pieņemt tiesisku un lietderīgu lēmumu. It īpaši noskaidro:
1) vai ir veikta prettiesiska rīcība;
2) vai ierēdnis ir vainīgs tās veikšanā;
3) ierēdņa vainas formu;
4) atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos apstākļus;
5) vai un kādā apmērā personai ir nodarīts mantisks zaudējums vai personisks kaitējums, bet valstij — mantisks zaudējums vai kaitējums tās interesēm.
(3) Lietas izmeklēšanas gaitā konstatētos faktus un iegūtos paskaidrojumus, kā arī citu nepieciešamo informāciju pievieno disciplinārlietas materiāliem.
30.pants. Atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu
(1) Pabeidzot disciplinārlietas izmeklēšanu, lietas izmeklētājs sagatavo atzinumu par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu.
(2) Ja lietas izmeklētājs konstatē, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, viņš atzinumā norāda ieteicamo ierēdnim piemērojamo disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu.
(3) Ja lietas izmeklētājs konstatē, ka ir izdarīts disciplinārpārkāpums, taču atzīst, ka šis pārkāpums ir mazsvarīgs un nepastāv šķēršļi disciplinārlietas izbeigšanai, viņš atzinumā norāda, ka lieta izbeidzama, izsakot aizrādījumu (33.pants).
(4) Ja ierēdņa darbībā vai bezdarbībā nav konstatēts disciplinārpārkāpuma sastāvs, lietas izmeklētājs atzinumā norāda, ka disciplinārlieta izbeidzama (34.pants).
V nodaļa
Lēmuma pieņemšana un tā kontrole
31.pants. Lēmums disciplinārlietā
(1) Disciplinārlietas izskatīšanas rezultātā tiek pieņemts viens no šādiem lēmumiem:
1) lēmums par disciplinārsoda piemērošanu;
2) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu;
3) lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu.
(2) Lēmumu disciplinārlietā pieņem iestāde vai amatpersona, kas izskatījusi disciplinārlietu (24.pants) vai uzsākusi disciplinārlietā pieņemtā lēmuma pēcpārbaudi (35.pants). Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu (11.panta 3., 4. vai 5.punkts) attiecībā uz ierēdni, kuru amatā apstiprina Ministru kabinets, pieņem Ministru kabineta pilnvarotā amatpersona, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Lēmumu disciplinārlietā attiecībā uz ierēdni, kuru amatā ieceļ Ministru prezidents, pieņem Ministru prezidents.
(3) Ja disciplinārlietā ir sagatavots atzinums par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu, to norāda šā panta pirmajā daļā minētajā lēmumā. Ja attiecīgā amatpersona pieņem atšķirīgu lēmumu, nevis atzinumā par disciplinārpārkāpuma konstatēšanu ieteikto, tā pamato savu lēmumu.
(4) Lēmumu nosūta ieinteresētajām personām, iestādēm un amatpersonām, lai tās informētu par attiecīgā lēmuma saturu vai nodrošinātu tā izpildi. Ja par ierēdņa prettiesisko rīcību ir paredzēta kriminālatbildība, lēmumu nosūta prokuratūrai.
32.pants. Par disciplinārsoda piemērošanu pieņemtā lēmuma apstrīdēšana, pārsūdzēšana un izpilde
(1) Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu ierēdnis var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu, ierēdnis var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(2) Ja lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, Ministru prezidents vai šā likuma 31.panta otrās daļas otrajā teikumā minētā amatpersona, ierēdnis lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) Tāda lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, kurš paredz šā likuma 11.panta 3., 4. vai 5.punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanu, neaptur šā lēmuma izpildi.
33.pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu
(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu, izsakot aizrādījumu, pieņem tad, ja izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka ierēdnis ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir mazsvarīgs, proti, disciplinārpārkāpums nav radījis nelabvēlīgas sekas vai citu personu tiesību apdraudējumu.
(2) Aizrādījuma izteikšana nav disciplinārsods.
34.pants. Lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu
(1) Lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem, ja izmeklēšanas gaitā nav konstatēts disciplinārpārkāpuma sastāvs.
(2) Cietušais šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.
35.pants. Disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaude
(1) Šā likuma 18.panta 1., 2. vai 5.punktā minētā iestāde vai amatpersona pēc savas iniciatīvas var veikt disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaudi, ievērojot šā likuma, Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Administratīvā procesa likuma noteikumus.
(2) Disciplinārlietā pieņemta lēmuma pēcpārbaudei piemēro šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumus vai, ja nepieciešams, atkārtoti izmeklē lietu un pieņem lēmumu tajā.
VI nodaļa
Disciplinārpārkāpumi
36.pants. Amata pienākumu nepildīšana
(1) Par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
(3) Par amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatotu nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu ar nodomu īstenot personiskās intereses vai kaitēt valsts pārvaldei pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
37.pants. Pilnvaru pārsniegšana
(1) Par darbību, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
38.pants. Valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšana vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļauta izpaušana
(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu vai citas ar likumu aizsargātas informācijas neatļautu izpaušanu izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
39.pants. Mantas nozaudēšana, bojāšana vai naudas nozaudēšana
(1) Par mantas nozaudēšanu, bojāšanu vai naudas nozaudēšanu izsaka rājienu, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
40.pants. Nekorekta attieksme pret personu, pildot amata pienākumus
(1) Par nesamērīgi sīkumainu amata pienākumu pildīšanu attiecībā uz personu un par personas tiesību neievērošanu, kā arī par klaji aizvainojošu izturēšanos pret personu, pildot amata pienākumus, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
(3) Par personas fizisku ietekmēšanu, pildot amata pienākumus, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
41.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās laikā, kad netiek pildīti amata pienākumi
(1) Par nepiedienīgu izturēšanos laikā, kad netiek pildīti amata pienākumi, vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas kaitē vispārējai cieņai pret valsts pārvaldi un uzticībai tai, izsaka rājienu vai samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemina amatā uz laiku līdz vienam gadam.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valsts interesēm būtisks kaitējums, vai personai būtisks personisks kaitējums, samazina mēnešalgu uz laiku no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, pazemina amatā uz laiku līdz trim gadiem, atbrīvo no amata vai atbrīvo no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).
2. Ierēdņa pārkāpums (darbība vai bezdarbība), kas izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir disciplinārpārkāpums, ja to noteica normatīvie akti, kas bija spēkā attiecīgā pārkāpuma (darbības vai bezdarbības) izdarīšanas dienā. Par attiecīgo disciplinārpārkāpumu piemēro sodu, kāds normatīvajos aktos bija noteikts pārkāpuma izdarīšanas dienā, ja šajā likumā nav paredzēts vieglāks sods.
3. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem, kas izdarāmi citos likumos.
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 11.maijā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 30.maijā
Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.