Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

papildināt sadaļu pēc termina “Atgadījums civilajā aviācijā” ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Aviācijas meteoroloģiskais minimums — minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos. Minimālos meteoroloģiskos apstākļus raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.”;

aizstāt terminu “Lidlauka manevrēšanas laukums” ar terminu “Lidlauka manevrēšanas teritorija”;

izslēgt terminu “Lidostas aviodrošības dienests” un tā skaidrojumu;

papildināt sadaļu pēc termina “Meteoroloģiskā informācija” ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs — institūcija, kura nodrošina visas ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju pirms lidojuma un lidojuma laikā.”;

aizstāt terminu “Nelikumīgas iejaukšanās akts civilās aviācijas darbībā” ar terminu “Nelikumīga iejaukšanās civilās aviācijas darbībā”;

papildināt sadaļu pēc termina “Starptautiskie gaisa pārvadājumi”ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

“Trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.”

2. Aizstāt 3.panta trešajā daļā vārdu “celtniecību” ar vārdu “būvniecību”.

3. Izslēgt 6.panta pirmās daļas 7.punktu.

4. Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus, kas ir Latvijas Republikas vai citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, valsts institūciju, pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, komersantu, pilsoņu un Latvijas nepilsoņu īpašumā vai lietošanā, kā arī Latvijas Republikas muitas un robežsardzes dienestu gaisa kuģus.”

5. Izslēgt 8.pantu.

6. 9. pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārda “īpašnieka” ar vārdiem “vai ekspluatanta”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) gaisa kuģis atbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām, ja tās nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti, vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām.”

7. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Lidlauka izveidošana

Lidlauka izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

8. Izteikt 27.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā uz lidlauka veic ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta pārvadājumiem saistītas operācijas, nosaka Ministru kabinets.”

9. Izteikt 28.panta nosaukumu, pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“28.pants. Maksa par aeronavigācijas pakalpojumu un civilās aviācijas lidlauku pakalpojumu izmantošanu

Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” aeronavigācijas pakalpojumus un civilās aviācijas lidlauku sniegtos pakalpojumus izmanto par maksu.

Šā panta pirmajā daļā minētās maksas noteikšanas un sadales kārtību, izņemot maksu par pašvaldību un privātpersonu īpašumā esoša civilās aviācijas lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem un tās sadales kārtību, nosaka Ministru kabinets. Maksu par pašvaldību īpašumā esoša civilā lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem un tās sadales kārtību nosaka attiecīgā pašvaldība. Maksu par privātpersonas īpašumā esoša lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem nosaka lidlauka īpašnieks.”

10. Izteikt 32.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra atzīst par derīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu civilās aviācijas personāla apliecību, nosaka Ministru kabinets.”

11. Izteikt 41.pantu šādā redakcijā:

“41.pants. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas un izvietošanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji;

2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā;

3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīs daļas 4. un 5.punktā minētajās vietās;

4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);

6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;

7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.

Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvniecību, ierīkošanu vai izvietošanu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību, Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Pārējos gadījumos Civilās aviācijas aģentūras atļauju pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā tiek veikta šā panta pirmajā daļā minēto objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

Personas, kas Latvijas Republikas teritorijā uzbūvējušas, ierīkojušas vai izvietojušas šā panta pirmajā daļā minētos objektus, pārkāpjot šā likuma normas un Ministru kabineta noteikto kārtību, saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem tos nojauc, pārveido vai pārvieto uz citu vietu, bet attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajiem objektiem nekavējoties pārtrauc gaisa kuģu lidojumu drošību apdraudošo darbību. Ja pašvaldības lēmums līdz noteiktajam laikam nav izpildīts, pašvaldība organizē objekta nojaukšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Visus izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, sedz objekta īpašnieks.

Objektu īpašnieki un valdītāji saskaņā ar Latvijas Republikas civilo lidlauku derīguma normām par pašu līdzekļiem marķē un aprīko ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, un šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos objektus.

Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstīšana, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir veicama, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un vidi.

Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.”

12. Papildināt 42.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto tikai reģistrētas un sertificētas uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas. Iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

13. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

“50.pants. Ārvalstu gaisa kuģu pirms­lidojuma vai pēclidojuma pārbaudes Latvijas Republikas lidlaukos

Civilās aviācijas aģentūra veic ārvalstu gaisa kuģu pirmslidojuma vai pēclidojuma pārbaudes un ierobežo izlidošanu vai aizliedz izlidot no Latvijas Republikas lidlauka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja ārvalsts civilās aviācijas gaisa kuģī nav starptautiskajiem lidojumiem nepieciešamās dokumentācijas, kas noteikta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos vai starptautiskajos līgumos par gaisa satiksmi, ja netiek veiktas saistošajos starptautiskajos publisko tiesību aktos noteiktās pirmslidojuma drošības procedūras, ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģa tehniskais stāvoklis negarantē lidojuma drošību, kā arī ja tā apkalpes locekļiem nav atbilstošas personāla apliecības.”

14. Izteikt 55.pantu šādā redakcijā:

“55.pants. Meteoroloģiskā informācija

Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju par maksu vai bez maksas Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā.”

15. Papildināt 84.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Kārtību, kādā veicami bīstamo kravu gaisa pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets.”

16. Papildināt likumu ar 84.¹, 84.², 84.³ un 84.⁴ pantu šādā redakcijā:

“84.¹ pants. Pārvadātāja pienākums sniegt pasažieru datus

Pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latvijas Republiku, ir pienākums stundas laikā pēc pasažieru iekāpšanas reģistrācijas pabeigšanas iesniegt Valsts robežsardzei datus par trešās valsts pilsoņiem un bezvalstniekiem, kas tiks pārvadāti līdz noteiktai valsts robežas šķērsošanas vietai, caur kuru šīs personas ieceļos Latvijas Republikā.

Pārvadātājs par šā panta pirmajā daļā minētajām personām sniedz šādus datus:

1) pasažiera vārds un uzvārds;

2) pasažiera dzimšanas datums;

3) pasažiera pilsonība (ja tāda ir);

4) pasažiera izmantotā ceļošanas dokumenta tips un numurs;

5) valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijas Republikā;

6) lidojuma numurs;

7) gaisa kuģa izlidošanas un ielidošanas laiks;

8) kopējais pasažieru skaits gaisa kuģī;

9) pasažieru sākotnējais iekāpšanas punkts.

Pārvadātājs datus elektroniski vai jebkurā citā atbilstošā veidā (ja elektroniskā sistēma nav pieejama vai tās darbībā radušies traucējumi) nosūta uz valsts robežas šķērsošanas vietu, caur kuru šā panta pirmajā daļā minētās personas ieceļos Latvijas Republikā.

84.² pants. Pārvadātāja pienākums informēt pasažierus

Pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latvijas Republiku, iegūstot šā likuma 84.¹ panta otrajā daļā minētos datus, ir pienākums informēt pasažierus par datu pieprasīšanas iemeslu.

84.³ pants. Pārvadātāja pienākums iznīcināt pasažieru datus

Pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latvijas Republiku, ir pienākums 24 stundu laikā pēc gaisa kuģa nosēšanās iznīcināt datus, kurus tas iesniedzis Valsts robežsardzei saskaņā ar šā likuma 84.¹ pantu.

84.⁴ pants. Valsts robežsardzes pienākums iznīcināt pasažieru datus

Valsts robežsardzei ir pienākums 24 stundu laikā pēc pasažieru ierašanās un robežkontroles veikšanas iznīcināt datus, kurus tā saņēmusi saskaņā ar šā likuma 84.¹ pantu, izņemot gadījumus, kad šos datus nepieciešams izmantot sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai valsts drošības interešu aizsardzībai.”

17. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1994.gada 21.novembra direktīvas 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem.”

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 11.maijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2006.gada 30.maijā