Ministru kabineta noteikumi Nr.407

Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.27 46.§)

Noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 7. un 12.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs (turpmāk — patversme) un dzīvnieku viesnīcās (turpmāk — viesnīca) un kārtību, kādā dzīvnieku nodod patversmē vai viesnīcā.

2. Valsts uzraudzību un kontroli patversmēs un viesnīcās veic Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests).

3. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs patversmes vai viesnīcas īpašnieks vai viņa pilnvarota persona (turpmāk — patversmes vai viesnīcas īpašnieks).

4. Vietējās pašvaldības reizi pusgadā nosūta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai šādus datus:

4.1. par klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu, norādot dzīvnieka sugu, skaitu un rīcību ar tiem (mājas (istabas) dzīvnieks atdots tā īpašniekam, atdots citai personai, eitanazēts, sterilizēts un palaists brīvībā vai nodots citā patversmē);

4.2. par apglabātiem un kremētiem mājas (istabas) dzīvnieku līķiem, norādot to skaitu un sugu.

5. Mājas (istabas) dzīvniekiem patversmēs un viesnīcās nodrošina prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesībām un pienākumiem.

 

II. Vispārīgās prasības patversmes vai viesnīcas izveidošanai un uzturēšanai

6. Patversmes vai viesnīcas īpašnieks var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura septiņas darbdienas pirms darbības uzsākšanas rakstiski informē par to dienestu, norādot šādu informāciju:

6.1. fiziskā persona — patversmes vai viesnīcas īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru, juridiskā persona — veidu, nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un tālruņa numuru;

6.2. maksimālo dzīvnieku skaitu un sugas, kuras ir plānots izmitināt patversmē vai viesnīcā;

6.3. nekustamā īpašuma adresi, kurā tiks ierīkota patversme vai viesnīca, un kadastra numuru.

7. Dienests pēc šo noteikumu 6.punktā minētās informācijas saņemšanas pārbauda patversmi vai viesnīcu. Patversmes vai viesnīcas īpašnieks dienesta inspektoram uzrāda šādu dokumentu oriģinālus:

7.1. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu vai nekustamā īpašuma (kurā patversme vai viesnīca atrodas) nomas vai īres līgumu;

7.2. ar praktizējošu veterinārārstu noslēgtu līgumu par patversmē vai viesnīcā esošo dzīvnieku veterinārmedicīnisko aprūpi;

7.3. vietējās pašvaldības izziņu par patversmes vai viesnīcas atbilstību teritoriālajam plānojuma;

7.4. aktu par objekta nodošanu ekspluatācijā.

8. Patversmes vai viesnīcas īpašnieks nodrošina:

8.1. attiecīgās sugas dzīvnieku fizioloģiskajām un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus un aizsardzību pret dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanos;

8.2. veterinārmedicīnisko aprūpi, nepieļaujot dzīvnieka ciešanas;

8.3. dzīvnieku kopēju apmācību higiēnas, dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, ko veic veterinārārsts. Dzīvnieku kopējs ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar dzīvnieku labturības prasībām;

8.4. vismaz vienu kopēju uz 20 suņiem un vismaz vienu kopēju uz 30 kaķiem;

8.5. dzīvnieku ēdināšanu ar nebojātu barību atbilstoši sugai, svaram un fizioloģiskajām vajadzībām un ar svaigu dzeramo ūdeni;

8.6. iekšējās darba kārtības noteikumu izstrādi un ievērošanu;

8.7. ziņu sniegšanu dienestam, ja mainās šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.3.apakšpunktā minētā informācija.

9. Viesnīcā un patversmē iekārto:

9.1. vietu dokumentācijas glabāšanai;

9.2. sprostus, aplokus un telpas dzīvnieku turēšanai;

9.3. telpu vai atsevišķu vietu telpā dzīvnieku barības glabāšanai un barības gatavošanai;

9.4. telpu vai nodalītu vietu telpā pakaišu (ja dzīvniekiem izmanto pakaišus), dezinfekcijas līdzekļu un inventāra glabāšanai;

9.5. sanitāro mezglu.

10. Telpās, kurās tur dzīvniekus:

10.1. sienas ir gludas, tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;

10.2. grīdas ir gludas, izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, tīrāmas, mazgājamas, dezinficējamas un nav slidenas;

10.3. durvis un logi ir aprīkoti tā, lai nepieļautu dzīvnieku patvaļīgu izkļūšanu no telpas;

10.4. nodrošina mikroklimatu atbilstoši dzīvnieka sugas fizioloģiskajām vajadzībām.

11. Dzīvniekiem izmantotais aprīkojums izgatavots no materiāla, kas nav kaitīgs dzīvnieku veselībai, tas ir viegli tīrāms un dezinficējams.

12. Dzīvnieka turēšanai paredzētais sprosts ir:

12.1. aprīkots ar guļamvietu;

12.2. numurēts;

12.3. izturīgs pret mehāniskiem, ķīmiskiem bojājumiem, izgatavots no nerūsējoša un dzīvnieku veselībai nekaitīga materiāla;

12.4. aprīkots ar plāksnīti, kurā norādīta šo noteikumu 24.3., 24.4. un 24.5.apakšpunktā minētā informācija par dzīvnieku.

13. Traukus, ko izmanto dzīvnieku dzirdināšanai un ēdināšanai, mazgā katru dienu. Ja dzīvnieku barošanai nelieto sauso barību, traukus, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai, mazgā pēc katras ēdienreizes.

14. Barības glabāšanas un barības gatavošanas telpas vai vietu telpā nodrošina pret dzīvnieku iekļūšanu tajās un pret mitrumu. Minētajās telpās nodrošina arī barības uzglabāšanai atbilstošu temperatūru.

15. Dzīvniekam iekārto ērtu, tīru un sausu guļamvietu. Izmantotie paklāji ir tīri, sausi un apstrādāti pret parazītiem.

16. Dzīvnieka turēšanas vietu (sprostus, aplokus, telpas) tīra ne retāk kā reizi dienā.

17. Sprostu un telpu, kurā tiks ievietots cits dzīvnieks, kā arī attiecīgo inventāru pirms tā izmantošanas citam dzīvniekam tīra, mazgā un dezinficē.

18. Izmitinot dzīvniekus, nepieļauj stresa rašanos dzīvniekam, kā arī dzīvnieku klaiņošanu.

19. Dzīvnieku kopējs katru dienu pārbauda dzīvniekus un informē patversmes vai viesnīcas īpašnieku par pārmaiņām dzīvnieka uzvedībā un veselībā.

 

III. Prasības dzīvnieku turēšanai patversmēs

20. Praktizējošs veterinārārsts:

20.1. 24 stundu laikā pēc dzīvnieka ievietošanas patversmē klīniski izmeklē dzīvnieku;

20.2. nekavējoties nodrošina slima dzīvnieka veterinārmedicīnisko aprūpi, bet neārstējamu dzīvnieku, kuram slimība vai trauma sagādā ciešanas, eitanazē;

20.3. saskaņā ar veterinārmedicīnu regulējošiem normatīvajiem aktiem vakcinē suņus, kaķus, mājas (istabas) seskus un savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus pret trakumsērgu;

20.4. ja nepieciešams, nosaka dzīvniekam individuālu diētu.

21. Praktizējošs veterinārārsts, klātesot patversmes īpašniekam, novērtē bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša savvaļas dzīvnieka veselības stāvokli un prognozē turpmāko procesu attīstību. Patversmē patur tikai tos dzīvniekus, kuri pēc rehabilitācijas perioda vai pārziemošanas spēs adaptēties dabiskos apstākļos vai kādā no dzīvnieku kolekcijām, kuru izveidošanai un darbībai normatīvajos aktos par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas kolekciju izveidošanai noteiktajā kārtībā ir izsniegta Dabas aizsardzības pārvaldes un dienesta atļauja. Pārējos dzīvniekus eitanazē.

22. Patversmes īpašnieks diennakts laikā pēc savvaļas medījamā dzīvnieka ievietošanas patversmē par to informē Valsts meža dienestu, bet par savvaļas nemedījamā dzīvnieka uzņemšanu — Dabas aizsardzības pārvaldi.

23. Patversmes īpašnieks nodrošina patversmē uzņemtā dzīvnieka īpašnieka vai turētāja meklēšanu, ievietojot informāciju plašsaziņas līdzekļos. Ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka īpašnieku vai turētāju, patversmes īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot citai personai, paturēt dzīvnieku patversmē vai eitanazēt.

24. Patversmē iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā trīs gadus pēc dzīvnieka uzņemšanas patversmē. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:

24.1. dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;

24.2. persona, kura nodod dzīvnieku patversmē (vārds, uzvārds), vai ziņas par apstākļiem, kādos dzīvnieks ir paņemts (vieta, datums, situācijas raksturojums);

24.3. dzīvniekam piešķirtais kārtas numurs patversmē;

24.4. dzīvnieka suga;

24.5. dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);

24.6. dzīvnieka apraksts (dzimums, vecums, šķirne, krāsa un īpašās pazīmes);

24.7. dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas datums un rezultāti;

24.8. dzīvniekam veiktā ārstēšana un lietotie medikamenti;

24.9. dzīvniekam veiktās vakcinācijas, apstrāde pret iekšējiem un ārējiem parazītiem;

24.10. dzīvniekam veiktās ķirurģiskās manipulācijas (arī sterilizācija);

24.11. ziņas par personu, kurai dzīvnieks atdots:

24.11.1. fiziskās personas vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;

24.11.2. juridiskās personas veids, nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese un tālruņa numurs;

24.12. dzīvnieka eitanāzijas pamatojums un datums.

25. Patversmes īpašnieks, norādot patversmes nosaukumu un adresi, reizi pusgadā sniedz dienestam informāciju par:

25.1. uzņemto dzīvnieku sugu un skaitu;

25.2. atdoto dzīvnieku sugu un skaitu;

25.3. eitanazēto dzīvnieku sugu un skaitu.

26. Ja dzīvnieki patversmē uzturas ilgāk par 14 dienām, dzīvniekus pirmreizēji, kā arī regulāri apstrādā pret iekšējiem un ārējiem parazītiem.

27. Patversmē atsevišķi izvieto:

27.1. dažādu sugu un psiholoģiski nesaderīgus dzīvniekus;

27.2. dzīvnieku mazuļus un pieaugušos dzīvniekus, ja vien dzīvnieku mazuļus nebaro māte;

27.3. sieviešu kārtas dzīvniekus un vīriešu kārtas dzīvniekus, ja tie nav sterilizēti;

27.4. agresīvos dzīvniekus;

27.5. barojošās mātes ar viņu mazuļiem.

28. Patversmē papildus šo noteikumu 9.punktā minētajām telpām iekārto:

28.1. karantīnas telpu ar norādi “Karantīna”;

28.2. dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes telpu.

29. Karantīnas telpu:

29.1. izmanto slimo vai tādu dzīvnieku turēšanai, par kuru saslimšanu ir radušās aizdomas;

29.2. nodrošina ar atsevišķu ieeju, pie kuras ir brīdinājuma uzraksts “Karantīna”.

30. Karantīnas telpā izvietoto dzīvnieku mītņu kopšanai lieto tikai šim nolūkam paredzēto inventāru.

31. Karantīnas telpā drīkst uzturēties tikai apkalpojošais personāls.

32. Karantīnas ilgumu nosaka praktizējošs veterinārārsts.

 

IV. Prasības dzīvnieku turēšanai viesnīcās

33. Nododot dzīvnieku turēšanai viesnīcā, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzrāda dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu vai vakcinācijas apliecību, bet nododot turēšanai viesnīcā savvaļas dzīvnieku, — dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu un sniedz rakstisku informāciju par turēšanas apstākļiem. Viesnīcas īpašnieks nodrošina turēšanas apstākļus, kas atbilst dzīvnieka īpašnieka norādītajiem turēšanas apstākļiem.

34. Suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus viesnīcā uzņem, ja tie ir vakcinēti pret trakumsērgu.

35. Viesnīcā iekārto un uztur vienotu dzīvnieku reģistru. Informāciju par dzīvnieku reģistrā glabā gadu pēc dzīvnieka uzņemšanas viesnīcā. Reģistrā iekļauj šādu informāciju:

35.1. dzīvnieka īpašnieka vai turētāja vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;

35.2. dzīvnieka uzņemšanas datums un laiks;

35.3. dzīvnieka suga, šķirne un dzimums;

35.4. dzīvnieka vārds un mikroshēmā, tetovējumā vai gredzenā (putniem) norādītais identitātes numurs (ja ir);

35.5. dzīvnieka īpašās pazīmes (ja tādas ir konstatētas);

35.6. datums, kad dzīvnieks atdots tā īpašniekam vai turētājam.

36. Mēnesi pēc tam, kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, viesnīcas īpašniekam ir tiesības neizņemtos dzīvniekus nodot patversmē. Ja viesnīcas īpašnieks no tās vietējās pašvaldības patversmes, kuras teritorijā atrodas viesnīca, saņem rakstisku atteikumu pieņemt dzīvnieku patversmē, viesnīcas īpašniekam ir tiesības dzīvnieku atdot citai personai, paturēt to viesnīcā vai eitanazēt. Kad beidzies līgumā noteiktais termiņš dzīvnieka turēšanai viesnīcā, viesnīcas īpašnieks rakstiski informē dzīvnieka īpašnieku par nodomu nodot dzīvnieku patversmē, atdot citai personai, paturēt dzīvnieku viesnīcā vai eitanazēt.

 

V. Īpašās prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai patversmēs un viesnīcās

37. Savvaļas dzīvniekus tur saskaņā ar Valsts meža dienesta vai Dabas aizsardzības pārvaldes inspektora ieteikumiem.

38. Savvaļā izlaiž tikai tos savvaļas plēsēju kārtas dzīvniekus, kuri ir vakcinēti pret trakumsērgu.

39. Plēsēju kārtas dzīvniekus tur atbilstoši kaķu turēšanas prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labturības prasībām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesībām un pienākumiem.

40. Nagaino kārtas dzīvniekus tur aplokos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par 10 kvadrātmetriem. Žoga augstums ir ne mazāks par diviem metriem. Aplokā ir nojume dzīvnieku aizsardzībai pret nelabvēlīgiem meteoroloģiskajiem apstākļiem.

41. Roņus tur sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par trim kvadrātmetriem, no kuras trešdaļu aizņem baseins. Roņa turēšanas vietā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 5 °C.

42. Gulbjus tur slēgtos (no augšas ar sietu norobežotos) sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par pieciem kvadrātmetriem, no kuras trešdaļu aizņem baseins. Gulbja turēšanas vietā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.

43. Stārķus tur sprostos. Vienam dzīvniekam nodrošina platību, kas nav mazāka par trim kvadrātmetriem. Stārķa turēšanas vietā temperatūra nedrīkst būt zemāka par 0 °C.

 

VI. Īpašās prasības suņu turēšanai patversmēs un viesnīcās

44. Ja suni tur sprostā, starp atsevišķiem sprostiem nodrošina tādu attālumu vai izveido šķērssienu, lai dzīvnieki nenonāktu kontaktā viens ar otru.

45. Turot suni sprostā vai telpā, tam nodrošina vismaz piecus kvadrātmetrus lielu platību.

46. Turot suni aplokā, nodrošina viņa fizioloģijai atbilstošu teritoriju.

 

VII. Īpašās prasības kaķu turēšanai patversmēs un viesnīcās

47. Kaķi drīkst turēt tikai telpā.

48. Ja kaķi tur individuālā sprostā (kas novietots telpā), sprosts nedrīkst būt mazāks par kvadrātmetru.

49. Ja kaķi tur sprostā, tam nodrošina pastaigas ārpus patversmes vai viesnīcas telpām īpaši ierīkotā laukumā. Pastaigu laukumu ierīko tā, lai tas būtu no visām pusēm iežogots un lai dzīvniekam tiktu nodrošināta nepieciešamā kustību brīvība.

50. Turot kaķi telpā, nodrošina:

50.1. platību, kas nav mazāka par 4,5 kvadrātmetriem;

50.2. guļamvietu vismaz 90 centimetru augstumā no zemes;

50.3. telpas griestu augstumu vismaz 1,8 metrus.

51. Kaķim nodrošina piemērotus priekšmetus nagu asināšanai.

52. Kaķa tualeti tīra un mazgā vismaz reizi dienā, ja tajā nelieto īpašas smiltis.

 

VIII. Noslēguma jautājumi

53. Ja patversme vai viesnīca darbojās līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, patversmes vai viesnīcas īpašnieks līdz 2007.gada 1.februārim iesniedz dienestā šo noteikumu 6.punktā minēto informāciju.

54. Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.