Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 7. decembra sēdes

Dz.Rasnačs (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien Saeimā bija saspringta, interesanta un ražīga darba diena. Tas ir saistīts ar to, ka tuvojas brīvdienas un darba grafiks kļūst arvien blīvāks. Mūsu frakcija šodien izskatīja arī vairākus jautājumus, kuros valdošajā koalīcijā nav līdzīgi viedokļi, bet mēs tomēr spējām atrast kompromisu.

Pirmkārt, jautājums par Komerclikuma spēkā stāšanos. Mūsu frakcija piekrita, ka Komerclikums ir jānodod komisijām. Bet par to, vai rtam jāstājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā vai agrāk, manuprāt, vēl būs nopietnas diskusijas. Patlaban Latvijas ekonomiskajā situācijā uzlabojumi iespējami tikai tad, ja nodrošināsim iespējami ātrāku Komerclikuma spēkā stāšanos. Tāpēc mēs prasīsim, lai Finansu ministrija rod noregulējumu nepieciešamajam finansējumam, lai šis likums varētu stāties spēkā.

Otrkārt, viens no svarīgākajiem bija balsojums par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kurš dod iespēju sodīt bezatbildīgus transporta vadītājus, kuri atstāj automašīnas neatļautā vietā. Gadījumā, ja tiks izdarīts pārkāpums, būs grūti izvairīties no atbildības. Tas nodrošinās lielāku kārtību Rīgas un citu Latvijas pilsētu ielās.

Trešais svarīgākais likumprojekts, kas akceptēts arī gan tikai otrajā lasījumā, "Grozījumi Enerģētikas likumā", paredz plašākas iespējas izmantot alternatīvos enerģijas avotus.

Ceturtais, mūsuprāt, svarīgākais likumprojekts, ko šodien akceptēja pirmajā lasījumā, ir "Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā", uz kura pamata varēs sodīt personas, kas pārkāpušas Valsts valodas likumu. Kā zināms, tādu pašlaik ir diezgan daudz, un šim likumam iespējami ātrāk jāstājas spēkā.

Un piektais — obligātā dienesta karavīriem un citām militārpersonām priecīga vēsts — turpmāk viņi būs atbrīvoti no maksas par vēstuļu sūtījumiem. Tas ir mūsu partijas pārstāvja, aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, un tas tika atbalstīts likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" trešajā lasījumā. Līdz ar to tas stāsies spēkā.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Trīs jautājumi — pirmkārt, Komerclikuma spēkā stāšanās. "Latvijas ceļš" diezgan pamatīgi izskatīja un apsvēra šo jautājumu. Domājot, ko darīt — forsēt Komerclikuma spēkā stāšanos ar 1.janvāri, kā tas bija iecerēts, vai arī dot cilvēkiem laiku labāk sagatavoties šī likuma ieviešanai, mēs izšķīrāmies par labu tam, ka jāievelk elpa, jāļauj uzņēmējiem iepazīties ar likuma tekstu, kaut tieslietu ministrei bija doma, ka uzņēmēji varētu saņemt nelielas informācijas lapiņu par galvenajām lietām, kas mainītos viņu dzīvē un darbā no Komerclikuma spēkā stāšanās brīža. Visām iestādēm, kas ar to nodarbosies, jāsaņem vajadzīgais finansējums, lai nebūtu tā, ka uzņēmēji, visi tie, uz kuriem attieksies jaunais Komerclikums, būs spiesti apmeklēt kaut vai to pašu Uzņēmumu reģistru, stāvēt rindās un gaidīt, kad reģistra darbinieki varēs viņus pieņemt. Lai šāda situācija nerastos, tāpēc, ka tas tiešām ir ļoti sarežģīts likums, mēs radām iespēju dot vēl sešus mēnešus līdz šī likuma darbības sākumam.

Otrkārt, mēs iestājāmies par eiropeisku lietu, ka turpmāk Latvijas Republikā apsardzes biznesā varētu strādāt arī citu valstu cilvēki, kas nav Latvijas pilsoņi. Tie varēu būt Eiropas Savienības vai Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalstu ieguldītāji, kas varētu ienākt Latvijas apsardzes biznesā, paaugstināt konkurenci un piedāvāt cilvēkiem savus pakalpojumus. Visi ierobežojumi saglabātos — uzņēmuma vadītājiem jābūt Latvijas pilsoņiem, viņiem jāprot valsts valoda un tā tālāk. Pirmkārt, tas ir eiropeiskais aspekts. Otrkārt, mums "Latvijas ceļā" šķiet, ka nav vērts likumos saglabāt ierobežojumus un celt barjeras, ko var viegli apiet, jo jau tagad ir reāli mēģinājumi to darīt, firmām ienākot Latvijas tirgū, formāli sakārtojot dokumentus, it kā to īpašnieki būtu Latvijas pilsoņi. Tie varbūt ir sīkumi, bet tie ir ļoti svarīgi Eiropas integrācijas aspektā, par kuriem mēs iestājamies un esam gatavi balsot.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Sākšu ar savu viedokli par Komerclikuma spēkā stāšanos. Tautas partijas deputāti iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", kā arī lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums"". Jau tajā laikā, kad izskatīšanai komisijās tika iesniegts likumprojekts par Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību, Tautas partija aicināja pievērst uzmanību tam, ka šis likumprojekts ir sagatavots nepilnīgi un tā sagatavošanas procesā nav ievērotas Latvijas uzņēmēju intereses. Tautas partijas frakcijai nav pieņemami, ka sagatavotajam likumprojektam nav pievienoti pat aptuveni aprēķini par papildu izmaksām, kas radīsies katram uzņēmumam Komerclikuma ieviešanas rezultātā. Situācijā, kad nodokļu un citu ar valsti saistīto maksājumu slogs Latvijas uzņēmējiem jau ir smags, Tautas partija iestājas par iespēju atbrīvot uzņēmējus no valsts nodevu maksāšanas saistībā ar Komerclikuma ieviešanu. Esam gandarīti par to, ka valdība pieņēmusi lēmumu par Komerclikuma spēkā stāšanās laika atlikšanu, atbalstot mūsu priekšlikumu, un Saeima atbalstījusi priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu Komerclikumā saistībā ar tā spēkā stāšanās laiku, kā arī pagarinājusi priekšlikumu iesniegšanas laiku. Tautas partijas frakcija turpinās rūpīgi vērtēt un uzlabot likumprojekta piedāvātās normas, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem vienkāršu, lētu un pieņemamu Komerclikuma spēkā stāšanās kārtību.

Šodien otrajā lasījumā tika izskatīts ļoti svarīgs likumprojekts — "Grozījumi Enerģētikas likumā". Arī šī likuma izskatīšanā Tautas partijas frakcijas priekšlikumi guvuši zināmu atbalstu, gan vēl nepietiekamu, tādēļ Tautas partija turpinās strādāt un gatavot likumprojektu trešajam lasījumam.

Gribu informēt par mūsu frakcijas ierosinājumu, ar kuru esam griezušies pie visu parlamenta frakciju deputātiem. Tautas partijas frakcija aicina atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa izteikto ierosinājumu par trešo mobilo sakaru operatora licenci iegūtos līdzekļus ieguldīt izglītības un zinātnes attīstībā, tajā skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā. Uzskatām, ka tas būtu gan valstiski, gan loģiski, gan simboliski, jo rītdienas biznesa sfēras iegūtā nauda jāiegulda stratēģiskos un Latvijas nākotnei svarīgos projektos.

Tautas partijas frakcija lūgusi citas frakcijas izvērtēt un atbalstīt priekšlikumu likumprojektā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju, kā vienu no iespējamajiem finansu avotiem paredzēt līdzekļus, kas tiks iegūti par trešo mobilo sakaru operatora licenci. Ceram uz citu frakciju izpratni šajā jautājumā, mūsuprāt, šis avots varētu būt ļoti korekts.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Runāšu par diviem likumprojektiem — par divām starptautiskām konvencijām, kas tieši skar sabiedrību un vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu — bērnus. Likumprojekts "Par Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju "Par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem, kas piemērojami attiecībā uz bērnu aizsardzību"". Mēs atbalstījām deputāta M.Mitrofanova priekšlikumu izslēgt pantu, kas nosaka, ka konvencijas noteikumi piemērojami tikai attiecībā uz bērniem — kādas konvencijas līgumslēdzējas valsts pilsoņiem. Vārdos mēs bērnus aizstāvam, diemžēl puse no deputātiem balsoja "pret" šādu priekšlikumu izslēgšanu no likumprojekta. Mēs panācām, ka priekšlikums tika atbalstīts, tātad visi bērni, kas dzīvo Latvijā, ir vienādi aizsargāti, un uz viņiem attieksies šīs konvencijas nosacījumi.

Otrs ir likumprojekts "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcjas konvenciju". Analizējot Ministru kabineta Saeimā iesniegto likumprojektu, radās jautājums, vai tiešām esošā valdība un Ministru prezidents apzināti vēlas panākt, lai Latvijas teritorijā nedarbotos vesela Krimināllikuma sadaļa cīņai ar korupciju. Ceru, ka šī kļūda radusies nevis apzināti, bet neizpratnes un nezināšanas dēļ. Tieslietu ministrijas ierēdņi to pierādīja, piedaloties komisijas sēdēs un nespējot pamatot Ministru kabineta viedokli. Parlamentārieši nostājušies pret kukuļošanu un ietekmes pārdošanu, kas ir divas no korupcijas sastāvdaļām. Ministru kabineta priekšlikuma būtība ir noteikt, ka Latvijā par noziedzīgiem, kriminālsodāmiem nodarījumiem nav atzīstamas šādas darbības — tirgošanās ar ietekmi, nacionālo valsts amatpersonu kukuļņemšana un kukuļdošana, nacionālo publisko asambleju locekļu kukuļņemšana un kukuļdošana, ārvalstu amatpersonu un publisko asambleju locekļu kukuļošana, starptautisko organizāciju amatpersonu un starptautisko parlamentāro asambleju locekļu kukuļošana, starptautisku tiesu tiesnešu un amatpersonu kukuļošana.

Tāpat Ministru kabinets ierosināja noteikt, ka kukuļošana privātajā sektorā arī netiek kvalificēta kā noziedzīga rīcība, varbūt es naivi brīnos par to, ka šādus priekšlikumus izvirza tieši Ministru kabinets, jo pašlaik masu medijos izskan ļoti daudzu ar Rīgas domi saistītu korupcijas skandālu, policijas budžets kārtējo reizi ir samazināts, valdība un, gribētos teikt, daļēji arī parlaments, atbalstot budžetu, atbalstīja to, ka tika samazināti līdzekļi vismaz sešpadsmit jau esošām korupciju apkarojošām iestādēm. 2001.gadā paredzēts veidot vēl vienu korupcijas apkarošanas iestādi, kurai arī līdzekļi nav paredzēti.

Toties Tieslietu ministrijā tiek veidots Sabiedrības integrācijas fonds, kam paredzēti 120 000 latu, kas ir kā komercsabiedrība, kur bez maksas varēs saņemt visu informāciju no dažādām valsts iestādēm un kurā būs nodarbināti vismaz 35 politisko spēku pārstāvji. Otrajā tās darbības gadā paredzēts privatizēt jau 49%, tātad paredzēts atsavināt privātām personām. Vai tā nav korupcija un valsts līdzekļu izšķērdēšana? Varbūt valsts amatpersonas nemaz negrib cīnīties pret korupciju? Runāt par sirdsapziņu laikam būtu naivi, bet ir taču Adventes laiks.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Pirmkārt, Ministru kabinets iesniedza likumprojektu "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā". Šie grozījumi paredz, ka normu, kas bija līdz šim spēkā, ka zemākās kvalifikācijas pedagogu minimālā darba samaksa tika saistīta ar minimālo mēnešalgu valstī, šo normu Ministru kabinets piedāvā izņemt no likuma, tādējādi profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem reāli nav paredzams tāds algas pielikums, kādu cerēja likumdevējs. Tas mūs sarūgtināja, un mēs balsojām "pret".

Likums "Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu" tika pieņemts trešajā lasījumā. Tas uzliek par pienākumu hidroelektrostaciju un hidrotehnisko būvju īpašniekiem civiltiesiski apdrošināt savus objektus pret dažāda veida negadījumiem. Tas radīs lielus papildu izdevumus valsts a/s "Latvenergo", kas būs jānodrošina elektroenerģijas patērētājiem. Arī pret šo likumprojektu mēs balsojām "pret".

Par likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā". Līdz šim bija noteikts, ka apsardzes biznesā darbojas kompānijas, kurās Latvijas uzņēmējiem ir vairāk nekā 50% pamatkapitāla. Grozījumi paredz, ka šajā biznesā var darboties arī Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas kompānijas un ka to kapitāls var būt lielāks. Mēs balsojām "pret", jo šis jautājums jāsaista ar valsts drošību.

Vissmagākais diskusiju objekts bija "Grozījumi Enerģētikas likumā". Intervijas presē un masu medijos pēdējā laikā liecina par to, cik sasāpējuši ir jautājumi enerģētikā, jautājumi par dubulto elektroenerģijas iepirkšanas tarifu uz astoņiem gadiem alternatīvajiem elektroenerģijas ražotājiem — vēja elektrostacijām, cik sasāpējuši ir jautājumi saistībā ar siltuma enerģijas tarifiem dažādās pašvaldībās, kas neapmierina iedzīvotājus.

Runājot par elektroenerģiju, šie grozījumi ierobežos peļņas gūšanas iespēju un samazinās sabiedrības bažas par to, ka vēja elektrostacijas, kopumā visas alternatīvās elektrostacijas, jau šodien valsts a/s "Latvenergo" dod 4,7 miljoni latu lielus zaudējumus, kas rada papildu elektroenerģijas maksājumus iedzīvotājiem. Līdzīgi ir arī jautājumā par apkuri. Mūsu skatījumā iesniegtie priekšlikumi robežojas ne tikai ar liberālismu, bet arī ar anarhismu.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Šodien Saeima nobalsoja par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Svēta Krēsla līgumu" nodošanu izskatīšanai komisijās. Lai gan, paldies Dievam, šodien Saeimā nebija lielu un skaļu debašu par šo līgumu, tomēr izskanējušās replikas liecina, ka priekšā stāv karstas debates par to, vai Latvijai ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs līgums ar Vatikānu. Tieslietu ministre šo līgumu jau parakstījusi. Saeimai atliek to ratificēt. Tāds līgums Latvijai bijis jau 1922.gadā, un toreiz tas neiecēla katoļu baznīcu privileģētā stāvoklī. Mums vajadzētu saprast, ka Vatikāns ir valsts, starptautisko tiesību subjekts, Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts, tāpēc, parakstot šādu līgumu, mēs stiprinām saites ar šo valsti. Vislielāko sašutumu šā līguma pretiniekos izraisa izmaksas, kas varētu rasties un ko valsts uzņemtos uz sevi, ja šāds līgums tiktu ratificēts. Katoļu baznīca visus PSRS laikus bijusi neatkarīga un diezgan spēcīga, lai sevi uzturētu labā līmenī. Uzskatu, ka valstij vajadzētu noteikt, kādas baznīcas ir valsts arhitektūras pieminekļi, un par tiem rūpēties neatkarīgi no kādas konfesijas tie būtu — vai Doma baznīca vai Aglonas bazilika, vai Grebenščikova draudze, jo tas ir arhitektūras piemineklis, valsts par to rūpējas. Domāju, ka visi zina, ka Katoļu baznīca vienmēr bijusi spējīga uzturēt arī savu semināru. Es zinu, ka Katoļu baznīca vienmēr varēs sūtīt savus kapelānus strādāt armijā, ja būs tāda vajadzība, tāpēc es negribētu, lai šis līgums tiek reducēts uz naudu jeb izmaksu līmenī. Nav runa par naudu, runa ir par attiecību sakārtošanu. Es pieņemu, ka gan Luterāņu baznīca, gan Pareizticīgo un citas baznīcas atradīs veidus, kā sakārtot savas līguma attiecības ar valsti, kas nekādā gadījumā nepadarīs baznīcu atkarīgu no valsts.

Saeimas preses dienests