Valsts sekretāru 2006.gada 25.maija sanāksmē

AM: Par bruņoto spēku rezerves koncepciju

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē pieteikta Aizsardzības ministrijas izstrādātā koncepcija par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervi.

Koncepcijas mērķis ir noteikt pamatprincipus NBS rezervju sistēmas izveidei, lai, pārejot uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem, būtu apzināti personāla resursi NBS kaujas un mobilizācijas gatavības nodrošināšanai. Lai spētu dot efektīvu ieguldījumu NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un starptautiskajā drošībā, NBS koncentrēsies uz skaitliski ierobežotu un profesionālu bruņoto spēku attīstību. Pildot Ministru kabineta 2005.gada 18.maija rīkojumu Nr.321 “Par rīcības plānu pārejai uz profesionālo militāro dienestu”, no 2007.gada 1.janvāra zaudēs spēku Obligātā militārā dienesta likums. Lai gan ir paredzēts atteikties no obligātā militārā dienesta, arī turpmāk Latvijas pilsoņiem būs pienākums iesaistīties valsts aizsardzībā mobilizācijas gadījumā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināta koncepcija, kas piedāvā vairākus modeļus stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanai valsts pārvaldē.

Koncepcijas izstrādes mērķis ir novērst nepilnības valsts budžeta plānošanas procesā, lai varētu palielināt gan vidējā termiņa budžeta un stratēģiskās plānošanas efektivitāti, gan valsts pārvaldes efektivitāti kopumā.

Koncepcijā piedāvāti šādi risinājuma modeļi atbilstoši tajos paredzētajai budžeta struktūras detalizācijas pakāpei, budžeta plānošanas periodam un budžeta plānošanas mehānismam:

• A – likums par budžetu četriem gadiem programmu un apakšprogrammu griezumā, kas tiek pieņemts katru gadu, virzoties vienu gadu uz priekšu;

• B – vienreiz plānošanas periodā pieņemts likums par budžetu četriem gadiem ministriju un citu centrālo valsts iestāžu griezumā,

• C – katru gadu, virzoties vienu gadu uz priekšu, pieņemts likums par budžetu diviem nākamajiem gadiem programmu un apakšprogrammu griezumā un piecu gadu budžeta plānošanas ietvars.

Par izstrādāto koncepcijas projektu ir saņemts Pasaules bankas atzinums, kurā tiek atbalstīts stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas risinājuma C variants.

Mērķis – ieviest vidēja termiņa (3–5 gadi) budžeta plānošanu, veikt fiskālās atbildības nostiprināšanu ieņēmumu un izdevumu plānošanā, kā arī ieviest stratēģisko plānošanu ministrijās un atbilstoši tai balstīt budžeta veidošanu uz rīcībpolitikas mērķu un rezultātu finansēšanu – ir izvirzīts 2004.gada 1.decembra deklarācijā par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību (valdības deklarācijā).

Lai sasniegtu šo mērķi, ar Ministru prezidenta 2006.gada 14.februāra rīkojumu tika izveidota darba grupa, kurai tika uzdots izstrādāt koncepciju par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē. Tajā darbojās speciālisti no Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas, Zemkopības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, kā arī Valsts kases.

FM: Par NVO atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas noteiks tās nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras saņems atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm. Nodokļa atbrīvojums organizācijām tiks piešķirts uz vienu taksācijas gadu, un tā piemērošana tiks sākta ar nākamā taksācijas gada 1.janvāri.

Pēc biedrību un nodibinājumu iesniegumu apkopošanas MK noteikumu projektā par atbrīvojumu no NĪN maksājumiem iekļautas 10 sabiedriskā labuma statusu saņēmušas organizācijas un divas invalīdu biedrības. MK noteikumu projekts paredz, ka no NĪN maksājumiem par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām un būvēm atbrīvotas šādas organizācijas:

• Auces latviešu biedrības Krīzes centrs “Namiņš”;

• 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība;

• Biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”;

• Biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• Biedrība “Latvijas organizācija “Glābiet bērnus””;

• Latvijas Neredzīgo savienība;

• Biedrība “Latvijas neredzīgo biedrība”;

• Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• Biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

• Nodibinājums “Pasaules dabas fonds”;

• Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība;

• Stendes aprūpes un attīstības biedrība “Mežazīle”.

NVO iesniegumu par atbrīvojumu no NĪN maksājumiem Finanšu ministrijā varēja iesniegt līdz 15.maijam. Ministrija bija saņēmusi pieteikumus no 14 NVO, bet, tā kā divām organizācijām nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss, uz nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu nākamgad pretendē 12 NVO.

MK noteikumi par kritērijiem, saskaņā ar kuriem NVO – biedrības un nodibinājumi – tiek atbrīvotas no NĪN maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm, tika pieņemti MK šā gada 11.aprīļa sēdē.

Kritēriji paredz, ka atbrīvojums no NĪN maksājuma tiek piešķirts organizācijai, kas saņēmusi sabiedriskā labuma statusu. Ēkām un būvēm ir jābūt reģistrētām zemesgrāmatā, un, izņemot invalīdu biedrības, citām NVO atbrīvojumu no NĪN var piemērot, ja ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu. Ja sabiedriskā labuma darbības jomā tiek izmantota ēkas vai būves daļa, nodokļa atbrīvojums attiecināms tikai uz šo ēkas vai būves daļu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pabeigtas zādzības definējuma iekļaušanu Krimināllikumā

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādātais likumprojekts, kas paredz iekļaut Krimināllikumā pabeigtas zādzības definējumu.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” nosaka, ka zādzība uzskatāma par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu ar brīdi, kad persona ir prettiesiski ieguvusi svešu kustamu mantu neatkarīgi no tā, vai tai bijusi iespēja rīkoties ar to kā ar savu.

Pašlaik ir neskaidrības, kas saistītas ar atbildības noteikšanu personai, kas aizturēta par mantas zādzību nelielā apmērā. Saskaņā ar Krimināllikuma (KL) 180.pantu par krimināli sodāmiem atzīstami tādi noziedzīgie nodarījumi kā zādzība, krāpšana un piesavināšanās nelielā apmērā. Savukārt saskaņā ar KL 15.panta sesto daļu par mēģinājumu izdarīt kriminālpārkāpumu persona nav saucama pie kriminālatbildības. Tā kā tiesībaizsardzības iestāžu vidū nav viennozīmīgas izpratnes, ar kuru brīdi tiek pieņemts, ka noziedzīgais nodarījums (zādzība no tirdzniecības vietas) ir pabeigts un kad tas palicis tikai mēģinājuma stadijā, personas, kas izdarījušas zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, bieži vien par to nesaņem nekādu sodu.

IeM: Par Valsts policijas koledžas izveidi

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē normatīvo aktu projektu paketi, lai īstenotu Valsts policijas (VP) koledžas izveidi.

Rīkojuma projekts “Par Valsts policijas koledžas dibināšanu un Valsts policijas reorganizāciju” paredz, ka koledža būs Valsts policijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Valsts policijas Policijas skola tiks reorganizēta un pievienota jaunveidojamajai koledžai, nosakot, ka koledža ir Valsts policijas Policijas skolas funkciju, tiesību, saistību, mantas, arhīva un finanšu līdzekļu pārņēmēja.

Valsts policijas koledža īstenos pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu, profesionālās tālākizglītības programmu un profesionālās pilnveides programmu. Valsts policijas koledžas izveide uz Valsts policijas Policijas skolas bāzes nodrošinās labāko policijas darbinieku pieredzes efektīvu pārņemšanu. Tas savukārt nodrošinās Valsts policijas darbinieku – kārtībnieku, ekspertu, izmeklētāju un kriminālpolicijas darbinieku – sagatavošanu dienestam dažādās specialitātēs Valsts policijā, paredzot katrai profesijai standartu, kas nodrošina prasmju un iemaņu kopumu attiecīgā darba funkcionālo pienākumu veikšanai.

Rīkojums paredz, ka Latvijas Policijas akadēmijai (LPA) būs jānodrošina reflektantu uzņemšana 2006.gadam pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmai “Civilā drošība un aizsardzība”. Pēc VP koledžas reģistrācijas Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības iestāžu reģistrā un koledžas studiju programmas “Civilā drošība un aizsardzība” licences saņemšanas LPA šie kadeti būs jānodod koledžai turpmākai studiju procesa īstenošanai.

Izveidojot koledžu, tiks pārdalīts arī finansējums – par 135074 latiem samazināts pamatbudžeta programmas “Augstākā izglītība” finansējums un attiecīgi palielināts pamatbudžeta programmas “Valsts policijas darbība” finansējums. Finansējuma pārdali paredzēts veikt, izstrādājot grozījumus 2006.gada valsts budžetā.

Plānots, ka Valsts policijas koledža atradīsies Latvijas Policijas akadēmijas teritorijā Ezermalas ielā 8.

Jau vēstīts, ka iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars 9.maijā izdevis rīkojumu izveidot darba grupu, kas izstrādā priekšlikumus LPA Koledžas nodaļas reorganizācijai un VP koledžas izveidei. LPA Koledžas nodaļas reorganizācija ir nepieciešama saskaņā ar Augstskolu likuma grozījumiem, kas paredz, ka koledžas ir jāveido kā atsevišķas juridiskas personas.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IeM: Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē izsludināts Iekšlietu ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu – Skaistkalnes robežkontroles punktu – Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā valsts aizsardzības nozīmes objektu apbūves vajadzībām. Projekts “Par nekustamā īpašuma “Skaistkalnes robežkontroles punkts” Bauskas rajona Skaistkalnes pagastā saglabāšanu valsts īpašumā” izstrādāts, lai sakārtotu zemes īpašuma tiesības zemes vienībai 0,03 ha platībā un ēkai uz tās. Pašlaik uz zemes vienības atrodas Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldei piederošas pārvietojamas būves.

Nekustamais īpašums 1940. gadā piederēja Skaistkalnes ebreju draudzei un 1942.gadā zemes vienības īpašuma valdītājs bija Latvijas Gruntsgabalu sabiedrība. Likumā noteiktajā termiņā likumiskie un testamentārie mantinieki zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumus vai pieprasījumus kompensācijas saņemšanai nav iesnieguši. Bauskas rajona Skaistkalnes pagasta padome 2005.gada 30.septembrī piešķīra zemes vienību pastāvīgā lietošanā Valsts robežsardzes Sēlijas pārvaldes Skaistkalnes robežkontroles punkta vajadzībām.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

SM: Par jauno, mūsdienu prasībām atbilstošu Pasta likumu

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē izsludināts jauns Pasta likums, kas aizstās iepriekšējo, mūsdienu prasībām neatbilstošo pasta likumu.

Jaunais pasta likums nosaka lietotāju, pasta komersantu un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, tiesības un pienākumus, kas saistīti ar pasta nozares regulēšanu, pasta tīkla nodrošināšanu un pasta pakalpojumu sniegšanu. Pasta likums neattiecas uz gadījumiem, kad vēstuļu korespondences sūtījumu pārvadāšanu un piegādi veic pats sūtītājs savām vajadzībām.

Normatīvā akta projektā iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 15.decembra Direktīvas 97/67/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 10.jūnija Direktīvas 2002/39/EK prasības.

1994. gada 12.maijā pieņemtajā Pasta likumā veikti grozījumi piecas reizes, tādēļ ir mainījusies sākotnējā Pasta likuma būtība. Likums sākotnēji regulēja tikai valsts iestādes (BOVAS) “Latvijas pasts” darbību, kas darbojās kā monopoluzņēmums visā pasta nozarē. Pēc vairāku grozījumu izdarīšanas likums tika pielāgots konkurējošā pasta tirgus apstākļiem un pārtapis par normatīvo aktu, kas ir saistošs visiem liberalizētā pasta tirgus dalībniekiem.

Desmit gadu laikā, ieviešot Eiropas Savienības direktīvas, kā arī risinot ES līmenī nereglamentētos jautājumus, ir veikti ne tikai grozījumi Pasta likumā, bet arī pieņemti citi normatīvie akti, kuros lietota atšķirīga terminoloģija. Līdz ar to pasta pakalpojumu līdzšinējo regulējošo tiesību aktu atsevišķos punktos bija sastopamas neprecizitātes un pretrunas formulējumos.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Latvijas pievienošanos Konvencijai par personu datu automātiskās apstrādes aizsardzību

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē izskatīts likumprojekts, ar kuru paredzēts apstiprināt Latvijas pievienošanos Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi papildu protokolam par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Eiropas Padome 1981. gadā pieņēma konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi, kuras mērķis ir katras valsts teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Latvijā šī konvencija stājās spēkā 2001.gadā.

Savukārt 2001.gada 8.novembrī Eiropas Padome pieņēma šai konvencijai papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām. Šo papildu protokolu jau parakstījušas 17 valstis, no tām 13 to ir ratificējušas vai pieņēmušas. Izstrādātais likumprojekts paredz arī Latvijas pievienošanos šim protokolam.

Protokols papildina jau spēkā esošo konvenciju un precizē tās normas attiecībā uz personas datu uzraudzības institūcijām, piemēram, nosakot, kādas pilnvaras ir jāpiešķir uzraudzības institūcijām, ka uzraudzības institūcijām ir jābūt pilnīgi neatkarīgām attiecībā uz savu amatpienākumu izpildi, kā arī to, kas institūciju lēmumus var pārsūdzēt tiesā. Līdz ar pievienošanos protokolam tiktu precizētas arī normas par personas datu pārrobežu datu plūsmu, nosakot, ka valstij, uz kuru tiek nodoti dati, ir jānodrošina adekvāts pārsūtāmo datu aizsardzības līmenis.

Pievienošanās papildu protokolam veicinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Padomi, uzskata likumprojekta autori.

Likumprojekts jāakceptē Ministru kabinetam un jāpieņem Saeimai.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras un Labklājības ministrijai, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu, Satiksmes, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par jauniem pieļaujamiem svina pielietojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās

Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās””.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz papildināt MK 2004.gada 17.augusta noteikumu Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās” pielikumu ar jauniem pēc 2006.gada 1.jūlija pieļaujamiem svina pielietojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās.

Ar šo MK noteikumu projektu paredzēts pārņemt Eiropas Komisijas 2006.gada 21.aprīļa Lēmumu 2006/310/EK, ar ko attiecībā uz atbrīvojumiem no svina izmantošanas ierobežojumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atklātu projektu iesniegumu konkursu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijām plānošanas dokumenta pasākuma “Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)” aktivitātei “Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas”, kas izsludināti Valsts sekretāru 25.maija sanāksmē.

Atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu pieteikties Eiropas Savienības (ES) struktūrfonda– Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) – finansējumam.

Noteikumi apstiprina plānošanas dokumenta prioritātes “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana” pasākuma “Vietējo rīcību attīstība (LEADER+ veida pasākums)” aktivitātes “Integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas” atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas iesniedzējam un struktūrfonda projekta iesniedzējam.

Vadlīnijās ir iekļauta vispārīga, skaidrojoša informācija par programmas aktivitātes mērķi, saistošajiem ES un nacionālajiem politikas dokumentiem un tiesību aktiem. Tajās iekļauti arī noteikumi, kas jāievēro, iesniedzot integrētās lauku attīstības izmēģinājuma stratēģijas iesniegumus un piedaloties atklāta projektu iesniegumu konkursā.

Kopējais atklāta projektu iesniegumu konkursam pieejamais finansējums ir 750 tūkstoši latu. Aktivitātes ietvaros ES līdzfinansējums ir 75% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, bet 25%– nacionālais finansējums.

Struktūrfonda finansējumu piešķir, pamatojoties uz projekta iesniedzēja vai tā pārstāvja apņemšanos un ziņām, kas ierakstītas projekta iesnieguma formā un vēlāk oficiālajā sarakstē starp projekta iesniedzēju un Lauku atbalsta dienestu (LAD). Struktūrfonda pieprasījumi jāiesniedz uz attiecīgajām veidlapām un ir jābūt pievienotiem visiem obligātajiem papildu dokumentu oriģināliem.

Aktivitātes mērķis ir paaugstināt vietējās rīcības grupu un vietējo iniciatīvas grupu efektivitāti, realizējot pašu izstrādātus projektus, kas saskaņoti ar vietējās rīcības grupas apstiprināto integrēto lauku attīstības izmēģinājuma stratēģiju. Tā atbilst pasākuma mērķim sekmēt vietējo lauku teritoriju ilgtspējīgu attīstību, izmantojot LEADER+ pieeju, meklēt jaunus risinājumus ieilgušām problēmām, izmantot piedāvātās iespējas, izstrādājot lauku attīstības politikas turpmākos virzienus un sekmējot lauku teritoriju sociāli ekonomisko attīstību.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa