Ministru kabineta 2006.gada 30.maija sēdē

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu piešķiršanu

Ministru kabinets (MK) 30.maija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Ministru kabinets atbalstīja Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar Ministru kabineta Atzinības raksta nolikumu piešķīra Ministru kabineta Atzinības rakstus.

Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta Rīgā organizēšanā piešķirts 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanas izpilddirekcijas prezidentam, Latvijas Hokeja federācijas prezidentam Kirovam Lipmanam un 2006.gada Pasaules hokeja čempionāta rīkošanas izpilddirekcijas ģenerāldirektoram Guntim Ulmanim.

Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu orientēšanās sporta attīstībā Latvijā piešķirts Latvijas Orientēšanās federācijas prezidentam Rodrigo Slaviņam. Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu orientēšanās sporta attīstībā Latvijā un Latvijas izlases orientēšanās dalībnieku trenerim, tautas orientēšanās sacensību “Magnēts” idejas autoram un pirmajam organizatoram, republikas kategorijas tiesnesim Arno Līcim un Saldus pilsētas sporta skolas trenerim, Naturalizācijas pārvaldes Saldus nodaļas vecākajam referentam Ojāram Ulmanim par nozīmīgu ieguldījumu orientēšanās sporta attīstībā Latvijā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Kirovam Lipmanam un Guntim Ulmanim pasniedz Ministru prezidents Aigars Kalvītis, bet Rodrigo Slaviņam, Arno Līcim un Ojāram Ulmanim – izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

MK: Par totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas nolikumu

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē pieņemti (MK) noteikumi “Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai nolikums”.

Nolikums nosaka komisijas funkcijas: noteikt PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu un masu kapu vietas; apkopot informāciju par PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma veiktajām represijām un masveida deportācijām;aprēķināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nodarītos zaudējumus.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, komisijaizstrādā darbības virzienus atbilstoši noteiktajām funkcijām,pieņem lēmumus par veicamajiem pētījumiem, to sagatavošanas darbiem un atsevišķiem darba uzdevumiem, kā arīpasūta pētījumus, kontrolē to izpildi un apstiprina pētījumu noslēguma ziņojumus. Komisijanodrošina PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma politiski represēto personu datu bāzes un citu datu bāzu izveidi komisijas funkcijām, kā arīnoteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetā ikgada informatīvus ziņojumus par komisijas darbību un sagatavo komisijas darbības noslēguma ziņojumu. Komisija darbojas saskaņā ar Saeimas 2005.gada 12.maija Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par karavīru uzturdevas kompensācijas summas palielinājumu

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē pieņemti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem”.

Noteikumu grozījumi paredz palielināt karavīriem uzturdevas kompensācijas summu. Uzturdevas vērtības paaugstināšanai no šā gada 1.jūlija nepieciešamais finansējums 2006.gadā būtu Ls 412 500, t.i., Ls 82 500 mēnesī.

AM katru gadu pārskata uzturdevas vērtību un nosaka to, ņemot vērā produktu cenu izmaiņu. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas sniegto informāciju par pārtikas produktu vidējām cenām un prognozējamo vidējā cenu līmeņa pieaugumu 2006.gadā, ir pārskatīta un noteikta jauna uzturdevu vērtība.

Projekta izpildei papildu finanšu līdzekļi nav nepieciešami, tā realizācija tiks nodrošināta AM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm 2006.–2010.gadam

Ministru kabinets otrdienas, 30.maija, sēdē akceptēja Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006. – 2010.gadam, kas iezīmē pēctecīgu valsts ārpolitikas virzienu turpmākajiem pieciem gadiem.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzskata, ka šā dokumenta pieņemšana ir politiski ļoti svarīga, jo pēc lielo ārpolitikas mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO – ārlietu resora uzdevumi ir kļuvuši specifiskāki un detalizētāki.

Ministrs uzver, ka iepriekšējo ārpolitikas pamatnostādņu mērķis bija starptautiski nostiprināt atgūto Latvijas neatkarību, savukārt jauno ārpolitikas pamatnostādņu galvenais uzdevums ir mūsu valsts starptautiskās ietekmes palielināšana. “Lielas valsts teikšanu garantē tās vara un autoritāte, bet mazas valsts ietekmi nosaka tās izvirzīto argumentu spēks jeb, citiem vārdiem sakot, ārpolitikas kvalitāte. Jaunās ārpolitikas pamatnostādnes, ja tās tiks profesionāli īstenotas, pārskatāmā nākotnē būtiski palielinās Latvijas starptautisko ietekmi,” norāda Artis Pabriks.

Tā kā šis ir pamata jeb ietvardokuments, Ārlietu ministrija izstrādās pamatnostādņu īstenošanas plānu, kurš tiks saskaņots ar visām ministrijām un citām iesaistītajām institūcijām.

Īstenošanas plānā būs paredzēti konkrēti instrumenti, nepieciešamie risinājumi, laiks un finansējums ārpolitikas pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Sākot ar 2007.gadu, reizi divos gados Ārlietu ministrija veiks pamatnostādņu ieviešanas gaitas izvērtējumu un par to iesniegs informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā.

Ar Latvijas pievienošanos ES un NATO ir sasniegti galvenie 1995.gadā izvirzītie mērķi, kuri bija noteikti Saeimas pieņemtajā dokumentā “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam”.

Diskusijā par ārpolitikas pamatnostādnēm 2006.–2010. gadam tika iesaistīti Saeimas deputāti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, Ārlietu padomes locekļi, akadēmiķi un iedzīvotāji.

Ar ārpolitikas pamatnostādnēs minētajiem Latvijas ārpolitikas mērķiem un virzieniem – nacionālās drošības stiprināšana ciešā mijiedarbībā ar ES un NATO dalībvalstīm; Latvijas tautsaimniecības attīstībai labvēlīgas ārējās ekonomiskās vides veidošana un Latvijas ekonomisko interešu pārstāvība ES un pasaulē; Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšana; ES vienotības stiprināšana un konkurētspējas palielināšana; Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm; latviešu diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs; Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē – iespējams iepazīties klātpievienotajos dokumentos.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Latvijas kandidatūru ANO Statistikas komisijas vēlēšanām

Otrdien, 30.maijā, Ministru kabineta sēdē atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums par Latvijas Republikas pārstāves – Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieces Aijas Žīgures kandidatūras virzīšanu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statistikas komisijas vēlēšanām (Austrumeiropas valstu grupā) laikposmam no 2009. līdz 2012.gadam.

Komisija darbojas gan kā ANO padomdevējs vispārējos statistikas jautājumos, kas attiecas uz datu vākšanu, analīzi un datu izplatību, gan kā koordinators statistikas darba organizēšanā, nacionālo statistiku attīstības uzraudzīšanā, lai uzlabotu statistikas metodoloģiju un datu salīdzināmību.

A.Žīgurei ir vispusīgas un pamatīgas zināšanas statistikas teorijā, kā arī liela pieredze statistikas darbu organizēšanā. Viņa valsts statistikas iestādē strādā kopš 1974.gada, bet par Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieci – kopš 1998.gada.

A.Žīgures profesionālās intereses ietver ekonomisko indikatoru veidošanu un analīzi, kā arī statistikas metodoloģijas padziļinātu izpēti. A.Žīgure ir Latvijas Statistiķu asociācijas valdes locekle, Eiropas Statistisko programmu komitejas locekle, Starptautiskās oficiālās statistikas asociācijas (International Association for Official Statistics) viceprezidente, ANO Ekonomiskās un sociālās padomes Statistikas komisijas Eiropas statistiķu konferences biroja locekle.

EM: Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, atbalstīja Ekonomikas ministrijas izvirzītās kandidatūras Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa amatiem uz pieciem gadiem, sākot ar 2006.gada 1.jūliju, – Ivaru Zariņu, Edvīnu Karnīti un Gintu Zeltiņu.

Saskaņā ar Likumu par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļus amatā ieceļ Saeima.

Konkursa uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļa amatu komisija atzina I.Zariņa un E.Karnīša kandidatūras par atbilstošām minētajiem amatiem, ņemot vērā viņu līdzšinējo darba pieredzi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē, kā arī plašo redzējumu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas attīstību.

Savukārt G.Zeltiņa kandidatūra atzīta par atbilstošu minētajam amatam, ņemot vērā G.Zeltiņa darba pieredzi Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatorā, kas ir būtiska, īstenojot ideju par vienota regulatora izveidi Latvijā.

EM: Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniegšanas un anulēšanas kārtību

Ministru kabineta (MK) otrdienas, 30.maija, sēdē pieņemti MK noteikumi “Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”. Saskaņā ar likumu “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu” HES valdītājam ir aizliegts ekspluatēt HES, ja nav saņemts drošuma sertifikāts. Noteikumi nosaka kārtību un gadījumus, kādos Valsts būvinspekcija izsniedz un anulē hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātus, termiņu, uz kādu tie tiek izsniegti, kā arī nosaka drošuma sertifikāta atkārtotas izsniegšanas kārtību.

Ņemot vērā, ka hidrotehniskās būves ir paaugstinātas bīstamības avots, kā arī lai nodrošinātu sabiedrības informētību par hidrotehnisko būvju drošumu, Valsts būvinspekcijas mājaslapā internetā turpmāk tiks publicēta informācija par drošuma sertifikātu piešķiršanu vai anulēšanu.

Noteikumi stājas spēkā 2006.gada 1.jūnijā reizē ar 2005.gada 13.oktobra likumu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Savukārt spēku zaudē Ministru kabineta 2001.gada 7.augusta noteikumi Nr. 351 “Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātiem”.

EM: Par atteikumu nodot privatizācijai četrus Veselības ministrijas nekustamos īpašumus

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, pieņēma lēmumu atteikt nodot privatizācijai četrus Veselības ministrijas valdījumā esošus nekustamos īpašumus – Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 147; Rīgā, Rēriha ielā 3; Jelgavā, Filozofu ielā 69; Rīgā, Raiņa bulvārī 27. Pamatojums – minētie nekustamie īpašumi ir nepieciešami veselības politikas īstenošanai valstī.

Nekustamo īpašumu Rīgā, Aleksandra Čaka ielā 147, šobrīd neizmanto Veselības ministrija, bet tas ir iznomāts sešām dažādām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Pēc noslēgto nomas līgumu termiņa beigām šeit Veselības ministrija plāno izvietot kādu no ministrijas institūcijām, kura veic Valsts pārvaldes likumā noteiktās funkcijas, bet pašlaik nomā telpas no trešajām personām.

Nekustamais īpašums Rīgā, Rēriha ielā 3, arī nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai. Objektu izmanto ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde – valsts aģentūra “Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs”, kuras darbības galvenais mērķis ir vākt, saglabāt, pētīt, izstādīt un popularizēt sabiedrību raksturojošas materiālās liecības ar vēsturisku un zinātnisku nozīmi, kā arī ar tām saistītu informāciju par Latvijas un pasaules medicīnas vēsturi, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu un attīstību.

Nekustamais īpašums Jelgavā, Filozofu ielā 69, ir nepieciešams veselības politikas īstenošanai, nodrošinot psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumus pacientiem. Objektu izmanto valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Slimnīca “Ģintermuiža””. Psihiatrija un narkoloģija ir stratēģiski svarīgas nozares, kas nodrošina sabiedrības interesēm atbilstošu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu veselības aprūpē. Nododot objektu privatizācijai, pastāv iespēja, ka tas vairs netiks izmantots veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.

Savukārt valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Raiņa bulvārī 27, šobrīd izmanto ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde – Sporta medicīnas valsts aģentūra, kuras darbības galvenais mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpi un koordinēt aprūpes pasākumus, kā arī ieviest Antidopinga konvencijas noteikumus. Pašlaik aģentūra izmanto daļu no minētā objekta. Lai nodrošinātu aģentūras turpmāko funkciju un uzdevumu izpildi, pakāpeniski jānodod tās rīcībā viss objekts.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.pantā noteikts, ka jebkura fiziska un juridiska persona ir tiesīga ierosināt, iesniedzot privatizācijas ierosinājumu Privatizācijas aģentūrā, jebkura tāda valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, uz kuru attiecināms likums “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Savukārt tikai Ministru kabineta kompetencē ir lemt par attiecīga valsts īpašuma nodošanu (vai nenodošanu) privatizācijai, iespējams, vienlaikus nosakot atsevišķus valsts īpašuma privatizācijas nosacījumus. Ministru kabinetam, lemjot par attiecīga valsts īpašuma iespējamu nodošanu privatizācijai, ir jāvērtē, vai konkrētais valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Hipotekāro ķīlu zīmju likumā

Ministru kabinets (MK) otrdienas, 30.maija, sēdē apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus Hipotekāro ķīlu zīmju likumā. Tie novērsīs līdz šim pastāvējušās pretrunas, kā arī pilnveidos likumu atbilstoši Latvijas finanšu tirgus attīstības līmenim un jaunākajām tendencēm Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar virzību uz hipotekāro kredītu tirgu harmonizēšanu.

Grozījumi precizē vairākas normas, kas bija pretrunā ar ES direktīvām. Latvija, kļūstot par ES dalībvalsti, nedrīkst ierobežot brīvu kapitāla kustību ES ietvaros. Hipotekāro ķīlu zīmju likuma normas līdz šim ietvēra ierobežojumus, kas nosaka, ka hipotekāro ķīlu zīmju segumam var izmantot tikai Latvijā reģistrētā nekustama īpašuma ieķīlājumu atbilstoši Latvijas Civillikuma noteikumiem. Precizētās normas nosaka, ka ķīlu zīmju segumam var izmantot ES dalībvalstī reģistrētu hipotēku atbilstoši šīs valsts tiesiskajai sistēmai, kas regulē nekustama īpašuma tiesības un apgrūtinājumus.

Izmaiņas likumā paredz paplašināt hipotekāro ķīlu zīmju segumam izmantojamo aktīvu kopumu, atļaujot hipotekāro ķīlu zīmju segumam izmantot citās ES dalībvalstīs reģistrētas nekustamā īpašuma hipotēkas un citus aktīvus, piemēram, citu banku emitētās hipotekārās ķīlu zīmes. Grozījumu pieņemšana ļaus piesaistīt kapitāla tirgū alternatīvus finanšu resursus infrastruktūras objektu finansēšanai.

Grozījumi arī veicinās hipotekāro ķīlu zīmju emisiju koncentrāciju, dodot iespēju emitentiem apvienot mazākas emisijas lielākās un piesaistīt kredītresursus ar zemākām izmaksām un pilnveidos investoru interešu aizsardzības mehānismu, ieviešot normu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma pārvaldnieku bankas (emitenta) maksātnespējas vai bankrota gadījumā.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras ir pozitīvi novērtējušas hipotekāro ķīlu zīmju normatīvo bāzi Latvijā, tomēr uzsvērušas nepieciešamību to pilnveidot, paplašinot to aktīvu loku, ko var izmantot hipotekāro ķīlu zīmju nodrošinājumam. Šādu aktīvu vidū bija minēti hipotekārie aizdevumi, kas nodrošināti ar citās valstīs reģistrētu nekustamo īpašumu, ES valstu valdību emitētie vērtspapīri, kā arī aktīvi, ko Eiropas Centrālā banka izmanto savās monetārajās operācijās. Hipotekāro ķīlu zīmju likuma pilnveidošana ir būtisks priekšnoteikums augstā kredītreitinga saglabāšanai šiem Latvijas vērtspapīriem.

FM: Par Latvijas kopbudžeta izpildi 2006. gada 1.ceturksnī

Izpildot likuma par budžetu un finanšu vadību prasību, Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdībā sagatavojusi informatīvo ziņojumu par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu šā gada pirmajos trīs mēnešos. Ar ziņojumu valdība iepazinās otrdien, 30.maijā.

Sagatavotajā ziņojumā Finanšu ministrija apkopojusi un analizējusi tādus tautsaimniecības attīstības rādītājus kā iekšzemes kopprodukts, nozaru attīstība, inflācija, nodarbinātības līmenis, ārējā tirdzniecība, vērtspapīru tirgus un valsts parāds. Savukārt kopbudžeta izpilde aplūkota, analizējot fiskālo situāciju, nodokļu ieņēmumu apjomu, valsts konsolidētā un pašvaldību budžeta izpildi.

Ziņojumā secināts, ka 2006.gada 1.ceturksnī saglabājusies augsta ekonomiskā izaugsme, ko veicinājis privātais patēriņš un investīcijas. Savukārt spēcīgs iekšējais pieprasījums sekmējis importa pieaugumu, kas pārsniedza eksporta pieauguma tempu.

Vidējais gada inflācijas līmenis šā gada pirmajos trīs mēnešos bija 7%, un, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, inflāciju šajā gadā noteica gan cenu sezonālās svārstības, gan energoresursu sadārdzināšanās.

Konsolidētā kopbudžeta izpildi Finanšu ministrija vērtē kā sekmīgu. Konsolidētā kopbudžeta fiskālais pārpalikums bija 136,9 miljoni latu (salīdzinājumam 2005.gada 1.ceturksnī fiskālais pārpalikums bija 61 miljons latu), ko noteica gan valsts konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums (96 miljoni latu), gan pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums (36 miljoni latu).

Kopējie nodokļu ieņēmumi 2006.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn ir pieauguši par 27,3% – šogad nodokļu ieņēmumi bija 725,7 miljoni latu jeb par 155,6 miljoniem latu vairāk nekā pērn šajā laikposmā. Būtiskākais pieaugums bija pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos – 40,6%, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumos – 24,6% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos – 24 procenti.

Ziņojums sagatavots, izmantojot Valsts kases pārskatus un Centrālās statistikas pārvaldes datus.

FM: Par paveikto un plāniem Eiropas valūtas ieviešanā

Lai informētu valdību par to, kas ir paveikts un kas tiek plānots, lai Latvijā ieviestu vienoto Eiropas valūtu – eiro, Finanšu ministrija izskatīšanai Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē bija iesniegusi kārtējo ceturkšņa ziņojumu.

Eiro ieviešanas procesa virzību uzrauga šim mērķim izveidotā vadības komiteja, kura darbojas Finanšu ministrijas valsts sekretāres vadībā, un komitejas uzdevums pašreiz ir koordinēt un uzraudzīt Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna izpildi.

Sagatavotajā ziņojumā vadības komiteja sniedz pārskatu par paveikto darbu izpildi un informē par turpmākajiem plānotajiem darbiem vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā, ņemot vērā komitejas pakļautībā izveidoto darba grupu uzdevumus.

Lai nodrošinātu juridisko bāzi eiro ieviešanai, ir veikta to tiesību aktu analīze, kuros būs jāveic grozījumi saistībā ar eiro ieviešanu. Pašreiz ir izstrādāts projekts koncepcijai par normatīvo aktu sakārtošanas veidu, ar kuru ir iepazinusies arī vadības komiteja. Šobrīd koncepcija tiek gatavota iesniegšanai Ministru kabinetā.

Lai nodrošinātu eiro ieviešanas procesa pārraudzību, vadības komiteja ir pieņēmusi lēmumu veikt eiro ieviešanas pasākumu plāna nākamās detalizācijas līmeņa plānošanu un budžeta novērtēšanu. Darba grupu vadītājiem detalizēts plāns jāiesniedz līdz 1.jūlijam.

Līdz šim MK izskatīti trīs informatīvie ziņojumi par pasākumiem, kas veicami, lai sagatavotos vienotās Eiropas valūtas ieviešanai Latvijā.

Ar iepriekšējo FM ziņojumu par eiro projekta attīstību valdība iepazinās 28.februārī, kad arī tika apstiprināts Nacionālais eiro ieviešanas plāns, kas definē eiro ieviešanas principus un scenāriju, kā arī nosaka eiro ieviešanas projekta uzdevumus, to realizācijas termiņus un atbildības jomas.

Vadības komiteja Eiropas Savienības vienotās valūtas ieviešanai Latvijā tika izveidota ar Ministru prezidenta 2005.gada 18.jūlija rīkojumu Nr.308. Vadības komitejas padotībā savukārt tika izveidotas darba grupas konkrētu uzdevumu risināšanai šādās ar ES vienotās valūtas ieviešanu saistītās jomās: valsts administrācija; naudas un maksājumu sistēmas; finanšu sistēma; ekonomika: nefinanšu uzņēmumi un patērētāji; sabiedrības informēšana un komunikācija.

FM: Par dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanu

Valdība 30.maija sēdē pieņēma Ministru kabineta (MK) noteikumus par deklarēšanas kārtību, kas jāievēro, deklarējot Latvijā ievesto vai izvesto dabasgāzi un elektroenerģiju, kā arī tranzīta procedūru, nosakot iesniedzamos dokumentus un deklarēšanas periodiskumu.

MK noteikumi “Dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība” reglamentēs dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību, paredzot, ka: dabasgāzes deklarēšanas gadījumā izmanto preču nodošanas un pieņemšanas aktu un vienoto administratīvo dokumentu; elektroenerģijas deklarēšanas gadījumā izmanto saskaņošanas aktu un vienoto administratīvo dokumentu; dabasgāzi un elektroenerģiju deklarē vienu reizi mēnesī.

MK noteikumos pēc būtības iekļautas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumu ārējās tiesību normas, kas līdz šim regulēja Latvijā ievestās vai izvestās dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību. Tā kā VID rīkojumi ar šo gadu ir zaudējuši spēku, šīs jomas regulējums iestrādāts MK noteikumos.

FM: Par Latvijas un Mongolijas līgumu nodokļu dubultās uzlikšanasun nodokļu nemaksāšanas novēršanai

Ministru kabineta (MK) 30.maija sēdē atbalstīts projekts līgumam starp Latvijas Republikas valdību un Mongolijas valdību par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Paredzams, ka līgumu varētu parakstīt vēl šogad.

Šis līgums nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Mongolijā, kā arī atvieglos Mongolijas investoru darbību Latvijā un otrādi. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Šogad 20.februārī tika parakstīta Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Konvencija ir iesniegta apstiprināšanai Saeimā, un paredzams, ka tā stāsies spēkā ar 2007. gada 1. janvāri.

Latvija darbu pie nodokļu konvenciju noslēgšanas uzsāka 1992.gadā, līdz šim sarunas par nodokļu konvenciju noslēgšanu ir notikušas ar 51 valsti. Šobrīd konvencijas parafētas ar 49 valstīm (to vidū arī līgums ar Mongoliju), no kurām 44 ir parakstītas un ir uzsākta 38 konvenciju piemērošana.

Šogad plānots parakstīt konvenciju ar Kirgīziju. Parakstīšanai sagatavotas konvencijas ar Korejas Republiku, Dienvidāfrikas Republiku un Krievijas Federāciju. Paredzams, ka šogad varētu stāties spēkā konvencijas ar Austriju, Azerbaidžānu, Itāliju, Luksemburgu, Serbiju un Melnkalni.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par organizētās noziedzības novēršanas valsts programmu

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programmu 2006.–2010.gadam, kuras uzdevums ir mazināt organizētās noziedzības ietekmi uz valsts ekonomiku un novērst tās radītos draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un mantiskajām interesēm.

Programmas mērķis ir radīt apstākļus efektīvai organizētās noziedzības novēršanai, apkarošanai un samazināšanai, veidojot vienotu tiesībaizsardzības iestāžu darbības mehānismu, pilnveidojot likumdošanu un gūstot sabiedrības atbalstu šajā cīņā.

Programma paredz nodrošināt tiesīb-aizsardzības iestāžu vienotu izpratni par organizētās noziedzības grupējumu būtību un pasākumiem, kas veicami šo grupējumu apkarošanai, pilnveidot sadarbību ar citām iestādēm un sabiedrību. Tā arī palīdz efektīvāk cīnīties ar organizētās noziedzības grupējumiem, pilnveidojot operatīvo darbību, izmeklēšanu, personu speciālo aizsardzību un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību.

Programma paredz padarīt operatīvāku un mērķtiecīgāku tiesībaizsardzības iestāžu darbu organizētās noziedzības apkarošanā, izveidojot efektīvas informācijas aprites un analīzes sistēmas. Tā arī paredz paaugstināt organizēto noziedzību apkarojošo darbinieku profesionālo kvalifikāciju.

Pašlaik Latvijā cīņu ar organizēto noziedzību apgrūtina nepilnības likumdošanā un neefektīvās normas Krimināllikumā tieši organizētās noziedzības apkarošanai. Valstī nav vienotas izpratnes par organizēto noziedzību, kā arī ir nepietiekama tiesīb-aizsardzības iestāžu darbības koordinācija un sadarbība, organizētās noziedzības pārstāvju rīcībā esošo noziedzīgi iegūto līdzekļu atsavināšana, kvalificētu darbinieku skaits un finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums tiesībaizsardzības iestādēm.

Programma sagatavota PHARE projekta “Organizētās noziedzības novēršana, apkarošana un samazināšana” ietvaros.

Nepieciešamais papildu finansējums programmas īstenošanai 2007.gadā ir 4,4 miljoni latu, 2008.gadā – 3,2 miljoni latu, 2009.gadā – 3,6 miljoni latu un 2010.gadā – 3,3 miljoni latu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IeM: Par pārrobežu sadarbību noziedzīgu nodarījumu apkarošanā

Ministru kabinets otrdien, 30.maijā, atbalstīja starpvalstu līgumus, kas nosaka Latvijas un Lietuvas, kā arī Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbību noziedzīgu nodarījumu apkarošanā.

Likumprojekti “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos” un “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā” paredz kompetento iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu apkarošanā pierobežas apgabalos, atceļot valstu iekšējās robežas pēc pievienošanās Šengenas līgumorganizācijai. Līgumi atļauj darbiniekiem turpināt likuma pārkāpēju vajāšanu un novērošanu otras valsts teritorijā. Tie paredz parasto novērošanu, kas tiek atļauta pēc palīdzības lūguma nosūtīšanas, un ārkārtas novērošanu, kas pieļauj turpināt novērošanu citā valstī bez iepriekšējas atļaujas, bet nekavējoties paziņojot par to otrai pusei. Otra puse var atļaut vai aizliegt vajāšanu tās valsts teritorijā.

Līgumi nosaka, ka iestādēm pierobežas rajonos jāizveido kopīgi kontaktpunkti, kas paātrina darbam nepieciešamās informācijas iegūšanu no kaimiņvalstīm, kā arī kopējās patruļas. Tie arī paredz citus sadarbības veidus, tajā skaitā informācijas apmaiņu.

IeM: Par darba grupu politikas plānošanai legālās migrācijas jautājumā

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30.maijā, izskatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu “Par nepieciešamību izstrādāt politikas plānošanas dokumentus migrācijas jautājumā”.

MK atbalstīja rīkojuma projektu “Par darba grupu ar migrācijas politiku saistītajos jautājumos”, kas paredz izveidot darba grupu, kura veiks esošā darba tirgus vajadzību analīzi, izvērtējot legālo migrāciju kā vienu no instrumentiem darba tirgus vajadzību apmierināšanai, un izstrādās nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.

Darba grupai līdz 2006.gada 1.septembrim jāsagatavo tiesību aktu grozījumu projekti, kas noteiks atvieglotu vīzu, darba un uzturēšanās atļauju saņemšanu ārzemniekiem, kuri Latvijas Republikā ieceļo darījumu braucienos. Darba grupa arī sagatavos un līdz 2006.gada 31.decembrim iesniegs Ministru kabinetā koncepcijas projektu par migrācijas politiku nodarbinātības kontekstā.

Darba grupā iekļauti IeM, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, arodbiedrību un darba devēju pārstāvji.

Eiropas Komisija (EK) 2005.gadā izstrādāja Legālās migrācijas plānu, kas paredz izmantot legālo migrāciju darbaspēka trūkuma problēmas risināšanai no 2006. līdz 2009.gadam. Plānā, kas galvenokārt veltīts ekonomiskajai migrācijai, ietverta ne tikai ekonomisko migrantu uzņemšanas procedūra, bet arī imigrantu integrācija, sadarbība ar izcelsmes valstīm, zināšanu un informācijas attīstība.

Plāns paredz, ka līdz 2009.gadam EK izstrādās četru atsevišķu direktīvu projektus, kas regulēs augsti kvalificētu strādnieku, sezonas strādnieku, uzņēmuma iekšienē nosūtīto darbinieku un algotu praktikantu uzņemšanu un uzturēšanās nosacījumus Eiropas Savienībā.

Latvijā līdz šim nav veikta ne esošā darba tirgus vajadzību analīze, ne arī tā attīstības plānošana, izvērtējot legālo migrāciju kā vienu no instrumentiem darba tirgus vajadzību apmierināšanai. Līdz ar to nav iespējams skaidri un precīzi definēt ne vēlamos rezultātus un ietekmi uz Latvijas darba tirgu, ne arī prioritāros virzienus, kuros Latvijai būtu nepieciešams Eiropas Savienības tiesiskais regulējums ekonomisko migrantu uzņemšanai.

Trūkums ir arī tas, ka pašlaik valstī nav institūcijas, kas koordinētu darba tirgus izpēti un tā stratēģisko plānošanu, veiktu dialogu ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, nodrošinot vienotu Latvijas pozīcijas izstrādi attiecībā uz EK piedāvāto legālās migrācijas plānu.

IeM: Par Latvijas pozīcijām ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē

Ministru kabinets (MK) otrdien, 30.maijā, apstiprināja Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes šā gada 1. un 2.jūnija sanāksmē izskatāmajiem Iekšlietu ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem.

Latvijas valdība atbalsta ieceri pārveidot Eiropas policijas biroja tiesisko darbības pamatu, aizstājot Eiropola Konvenciju ar padomes lēmumu, atrast visefektīvāko veidu tā realizēšanai, kā arī uzlabot Eiropola pašreizējo darbību.

Latvija arī akceptē padomes secinājumu projektu, kurā noteikts ES prioritātes cīņai pret organizēto noziedzību. Projekts izstrādāts, ņemot vērā Eiropola ziņojumu par organizētās noziedzības draudu novērtējumu. Tas atbilst Latvijas izvirzītajām prioritātēm cīņā pret organizēto noziedzību.

Latvija atbalsta padomes lēmuma projektu par dalībvalstu līdzekļu atgūšanas dienestu sadarbības mehānismiem. Šā projekta mērķis ir uzlabot dalībvalstu sadarbību, nosakot, ka dalībvalstis izveido vai norīko līdzekļu atgūšanas dienestu. Dienests atvieglo noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citu ar noziegumu saistītu īpašumu meklēšanu un identificēšanu. Latvija atbalsta padomes lēmuma projektu, jo tas veicinās noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, atklāšanu un novēršanu.

Valdība arī atbalstīja Latvijas pozīciju jautājumos par SIS II tiesisko bāzi. Latvija uzskata, ka vienošanās par SIS II tiesību aktu tekstiem ir obligāts priekšnoteikums SIS II savlaicīgai izveidei. Tas nodrošinātu iekšējās robežkontroles atcelšanu uz jauno dalībvalstu robežām 2007.gadā.

Pašlaik padome nav atrisinājusi jautājumus, kas saistīti ar SIS II ieviešanas pilnvaru nodošanu, atbildīgās iestādes noteikšanu, kas nodarbosies ar ANO un ES sankciju sarakstu ievietošanu SIS II, Īrijas un Lielbritānijas patvēruma iestāžu piekļuvi SIS II, atbildīgo institūciju, kas nodarbosies ar SIS II operatīvo pārvaldību noteikšanu un brīdinājumu par atteikumu ieceļot vai uzturēties izdošanas kritēriju harmonizēšanu.

MK akceptēja Latvijas nostāju par šiem jautājumiem sanāksmē. Tā paredz atbalstīt kompromisa variantu par ieviešanas pilnvaru nodošanu pārvaldības iestādei, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka Eiropas Komisijas darbība nav efektīva. Ņemot vērā juridisko atbildību par datu pareizību SIS II, Latvija arī uzskata, ka būtu vēlams nozīmēt ES iestādi vai aģentūru, kas būtu atbildīga par ANO un Eiropas Savienības sankciju sarakstā iekļauto personu ievietošanu SIS II. Lai panāktu kompromisu, Latvija var atbalstīt Austrijas prezidentūras piedāvāto risinājumu, ka datus ievada prezidējošā dalībvalsts.

Latvija atbalsta padomē panākto kompromisu par divu posmu SIS II operatīvo pārvaldību: īstermiņa jeb pārejas perioda nodošanu Eiropas Komisijai un ilglaicīgo – Eiropas Savienības aģentūrai. Trīs gadu laikā pēc regulas projekta spēkā stāšanās, kas nosaka SIS II tiesisko bāzi, ir iespējama tās pārskatīšana.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments