Ministru kabineta noteikumi Nr.432

Rīgā 2000.gada 12.decembrī (prot. Nr.58, 14.§)

Zāļu ražošanas un kontroles noteikumi

Izdoti saskaņā ar Farmācijas likuma 5.panta 1. un 3.punktu un 19.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka prasības zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai un darbībai, kā arī zāļu ražošanas un kontroles kārtību (izņemot veterinārās zāles un veterinārfarmaceitiskos produktus).

2. Zāles noteiktā zāļu formā drīkst ražot, ja saskaņā ar Farmācijas likumā, šajos noteikumos un normatīvajos aktos par uzņēmējdarbības licencēšanu noteiktajām prasībām ir saņemta speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai) un noteiktu zāļu formu ražošanai atļaujā norādītajā vietā (ražošanas vietas adrese) (turpmāk — speciāla atļauja (licence)), izņemot šo noteikumu 10.punktā noteikto gadījumu.

3. Lai saņemtu speciālu atļauju (licenci), Labklājības ministrijas Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisijā (turpmāk — licencēšanas komisija) jāiesniedz pieteikums un informācija, kas apliecina šādu prasību izpildi:

3.1. licencējamā persona ir iesniegusi Valsts farmācijas inspekcijā informāciju par zālēm, kuras ir paredzēts ražot, attiecīgo zāļu formu, kā arī vietu, kur paredzēta zāļu ražošana un kontrole;

3.2. licencējamās personas lietošanā ir atbilstošas telpas, aprīkojums un iekārtas, lai nodrošinātu noteiktu zāļu formu ražošanu, kontroli un uzglabāšanu, un to apliecina Valsts farmācijas inspekcijas atzinums par uzņēmumā veikto pārbaudi;

3.3. uzņēmumā ir norīkota atbildīgā amatpersona, kura nodrošina šo noteikumu 13.1. un 13.3.apakšpunktā minēto prasību izpildi un kuras kvalifikācija atbilst šo noteikumu 15.punktā noteiktajām prasībām (turpmāk — atbildīgā amatpersona).

4. Speciāla atļauja (licence) attiecas tikai uz telpām, zālēm un zāļu formām, kas norādītas speciālas atļaujas (licences) pieteikumam pievienotajos dokumentos.

5. Zāles, kuras ražotas atbilstoši speciālā atļaujā (licencē) noteiktajām prasībām, attiecīgais zāļu ražotājs drīkst izplatīt arī vairumtirdzniecībā.

6. Speciāla atļauja (licence) dod tiesības gatavo zāļu pilnīga un daļēja ražošanas procesa veikšanai, kā arī atsevišķu ražošanas operāciju (piemēram, materiālu saņemšana, pārstrāde, iepakošana, galaprodukta noformēšana) izpildei:

6.1. gatavo zāļu iepakošana (jebkura operācija, lai neiepakotu produktu pārvērstu par galaproduktu, arī pildīšana un marķēšana);

6.2. fasēšana (gatavo zāļu sadalīšana un iepakošana noteiktā vienību daudzumā);

6.3. pārpakošana (operācija, kas saistīta ar tiešā vai ārējā iepakojuma maiņu, arī pārmarķēšana un jaunas informācijas pievienošana — piestiprināšana iepakojumam vai ievietošana iepakojumā).

7. Speciālas atļaujas (licences) darbību aptur vai speciālu atļauju (licenci) anulē, ja:

7.1. licencētā persona darbojas vietā, par kuru nav sniegta informācija, pieprasot speciālu atļauju (licenci), vai licencētā persona izmanto telpas, aprīkojumu un iekārtas, par kurām nav saņemts atzinums saskaņā ar šo noteikumu 3.2.apakšpunktu, vai licencētā persona veic darbību telpās, kuras nav minētas pieteikumā Valsts farmācijas inspekcijai un kurās inspekcija nav veikusi pārbaudi;

7.2. licencētā persona ražo gatavās zāles un zāļu formas, par kurām nav sniegusi informāciju, pieprasot speciālu atļauju (licenci);

7.3. uzņēmumā nav norīkota atbildīgā amatpersona;

7.4. nav ievērotas šo noteikumu 9. un 13.punktā, kā arī 25.5.apakšpunktā noteiktās prasības;

7.5. ir iesniegta nepilnīga informācija;

7.6. nav spēkā kāds dokuments, uz kuru pamatojoties ir izsniegta speciāla atļauja (licence), vai pārbaudē konstatēts, ka nav sniegta informācija par izmaiņām dokumentos, uz kuriem pamatojoties ir izsniegta speciāla atļauja (licence), vai ir sniegta nepatiesa informācija, kā arī citos normatīvajos aktos par uzņēmējdarbības licencēšanu noteiktajos gadījumos.

8. Valsts farmācijas inspekcija ir tiesīga apturēt zāļu ražošanu:

8.1. speciālā atļaujā (licencē) norādītajām zāļu formām — šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.4. un 7.5.apakšpunktā noteiktajos gadījumos, kā arī ja nav ievērotas šo noteikumu 4.punktā minētās prasības;

8.2. ja saskaņā ar šo noteikumu 2. un 11.punktu ir nepieciešama speciāla atļauja (licence), bet speciāla atļauja (licence) nav izsniegta vai tā nav spēkā. Par attiecīgajiem pārkāpumiem paziņo tiesībaizsardzības institūcijām.

9. Speciālas atļaujas (licences) turētājs (īpašnieks) (turpmāk — zāļu ražotājs) nodrošina šādu prasību izpildi:

9.1. zāļu ražošanā un kontrolē nodarbināts atbilstošas kvalifikācijas personāls, kas nodrošina ražošanas un kontroles prasību ievērošanu saskaņā ar šiem noteikumiem;

9.2. sniedz rakstisku ziņojumu licencēšanas komisijai un Valsts farmācijas inspekcijai par paredzamajām izmaiņām zālēs, kuras tiek ražotas vai kuras ir paredzēts ražot, zāļu formās, kā arī atbildīgo amatpersonu sastāvā. Par izmaiņām amatpersonu sastāvā nekavējoties rakstiski informē Valsts farmācijas inspekciju;

9.3. nodrošina iespēju Valsts farmācijas inspekcijas darbiniekiem jebkurā diennakts laikā zāļu ražotāja pārstāvja klātbūtnē apmeklēt visas zāļu ražotāja telpas;

9.4. nodrošina atbildīgās amatpersonas ar nepieciešamo aprīkojumu šajos noteikumos noteikto pienākumu izpildei;

9.5. nodrošina šo noteikumu 2., 4., 6., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24. un 25.punktā noteikto prasību ievērošanu un labklājības ministra apstiprināto zāļu labas ražošanas prakses (kvalitātes nodrošināšanas sistēma, lai garantētu noteiktiem kvalitātes standartiem atbilstošas produkcijas ražošanu un ražošanas kontroli) (turpmāk — laba ražošanas prakse) prasību ievērošanu.

10. Speciāla atļauja (licence) gatavo zāļu ražošanai nav nepieciešama aptiekai, kurā zāles izgatavo un fasē, kā arī maina iepakojumu vai noformējumu zālēm, kas paredzētas individuālam pacientam pēc ārstniecības personas izrakstītas receptes vai ārstniecības iestādes rakstiska pieprasījuma, vai zāles izgatavo pēc farmakopejas monogrāfijas un izplata mazumtirdzniecībā, izņemot šo noteikumu 11.punktā minētos gadījumus.

11. Ja aptieka gatavās zāles izgatavo sērijveidā (vienā tilpnē ar vienu svērumu un tam sekojošu fasēšanu, iepakošanu un marķēšanu) vai sērijveidā zāles fasē, iepako, pārpako vai pārfasē, ir nepieciešama speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai.

12. Ja zāļu lieltirgotava gatavās zāles pārpako vai pārfasē, ir nepieciešama speciāla atļauja (licence) zāļu ražošanai. Ir atļauta tikai importa zāļu pārpakošana.

13. Zāļu ražotājs nodrošina:

13.1. katras zāļu sērijas (noteikts izejvielu, pakošanas materiālu vai produktu daudzums, ko apstrādā vienā vai vairākos paņēmienos, garantējot to viendabīgumu) ražošanu un kontroli saskaņā ar zāļu reģistrācijas dokumentācijā, šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

13.2. kvalitātes sertifikāta izsniegšanu katrai saražoto zāļu sērijai par kontroles rezultātu atbilstību tehnisko normatīvu dokumentācijā noteiktajām prasībām. Sertifikātu pievieno izplatāmajām zālēm;

13.3. atbildīgā amatpersona reģistrācijas žurnālā vai citā šim nolūkam paredzētā dokumentā (reģistrā) pēc katras operācijas (arī ja zāles ir izplatītas) izdara precīzus ierakstus, kas apliecina visu zāļu sēriju atbilstību šo noteikumu 13.1.apakšpunktā noteiktajām prasībām. Ja nepieciešams, reģistrācijas žurnālu vai attiecīgo dokumentu (reģistru) papildina, un to glabā uzņēmumā ne mazāk kā piecus gadus.

II. Atbildīgās amatpersonas kvalifikācijas prasības

14. Zāļu ražotājs nodrošina, lai uzņēmumā būtu norīkota atbildīgā amatpersona.

15. Atbildīgā amatpersona atbilst šādiem obligātās kvalifikācijas nosacījumiem:

15.1. atbildīgajai amatpersonai ir diploms, apliecība vai cits kvalifikācijas apliecinājums, kas izsniegts, beidzot augstskolas (universitātes) studiju programmu vai citu Latvijā atzītu studiju programmu, kas apgūta vismaz četru gadu teorētiskās un praktiskās studijās vienā no šādām zinātnes nozarēm: farmācija, medicīna, veterinārija, ķīmija, farmācijas ķīmija, industriālā farmaceitiskā tehnoloģija vai bioloģija. Minimālais studiju ilgums var būt trīsarpus gadi, ja tām seko vismaz vienu gadu ilgas teorētiskās un praktiskās studijas, kurās paredzētas vismaz sešus mēnešus ilgas mācības vispārēja tipa aptiekā un kuras beidzot nokārto eksāmenu atbilstoši universitātē noteiktajām prasībām;

15.2. ir apgūta šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā studiju programma, kura sastāv no teorētiskām un praktiskām studijām un kurā ir šādi mācību priekšmeti (kursi):

15.2.1. lietišķā fizika;

15.2.2. vispārīgā un neorganiskā ķīmija;

15.2.3. organiskā ķīmija;

15.2.4. analītiskā ķīmija;

15.2.5. farmācijas ķīmija, ieskaitot zāļu analīzi;

15.2.6. vispārīgā un lietišķā bioķīmija (medicīniskā);

15.2.7. fizioloģija;

15.2.8. mikrobioloģija;

15.2.9. farmakoloģija;

15.2.10. farmaceitiskā tehnoloģija;

15.2.11. toksikoloģija;

15.2.12. farmakognozija (medicīniskā aspektā) (studijas par augu un dzīvnieku valsts izcelsmes dabisko vielu sastāvu un aktīvo vielu iedarbību);

15.3. vismaz divu gadu darba pieredze vienā vai vairākos uzņēmumos, kuriem ir speciāla atļauja (licence), un darba pieredze zāļu kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas jomā. Attiecīgā darba pieredze var būt mazāka par vienu gadu, ja studiju ilgums ir vismaz pieci gadi, un par pusotru gadu, ja studiju ilgums ir vismaz seši gadi.

16. Studijas šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos (kursos) ir tādās proporcijās, lai attiecīgā amatpersona varētu pildīt šo noteikumu 13.punktā noteiktās prasības.

17. Ja atbildīgās amatpersonas dokumenti neatbilst šo noteikumu 15.punktā minētajiem kritērijiem, pretendents uz attiecīgo amata vietu papildus iesniedz apliecinājumu par šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētās izglītības programmas apgūšanu.

III. Laba ražošanas prakse

18. Zāļu ražotāja pienākums ir:

18.1. izveidot un uzturēt efektīvu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu (pasākumu kopums, lai nodrošinātu zāļu kvalitāti atbilstoši to paredzētai lietošanai), kurā aktīvi piedalās uzņēmuma vadība un visi procesā iesaistītie dienesti;

18.2. nodrošināt darba procesu atbilstoši speciālā atļaujā (licencē) noteiktajām prasībām un labas ražošanas prakses prasībām par kvalitātes vadību, personālu, telpām, aprīkojumu un iekārtām, dokumentāciju, ražošanas operācijām, kvalitātes kontroli, ražošanu un kontroli (pamatojoties uz rakstisku līgumu), sūdzībām un produkcijas atsaukšanu, paškontroles pasākumiem, ieskaitot:

18.2.1. sterilo zāļu formu ražošanu;

18.2.2. bioloģiskas izcelsmes zāļu (imunoloģisko preparātu) ražošanu;

18.2.3. radiofarmaceitisko produktu (radioloģijā lietojamās zāles, kas lietošanai sagatavotā veidā satur vienu vai vairākus radionuklīdus (radioaktīvos izotopus), izņemot izotopus no slēgtiem avotiem, kas paredzēti medicīniskiem nolūkiem) ražošanu;

18.2.4. medicīnisko gāzu ražošanu;

18.2.5. augu izcelsmes zāļu (zāles, kuru sastāvā esošās aktīvās vielas ir tikai izmantoto drogu (svaigs vai izžāvēts ārstniecības augs vai tā daļas) sastāvvielas, vai no drogām izgatavotas zāles) ražošanu;

18.2.6. šķīdumu, krēmu un ziežu ražošanu;

18.2.7. paraugu ņemšanu no izejvielām (jebkura zāļu ražošanai lietota viela, izņemot pakošanas materiālu) un pakošanas materiāliem (katrs materiāls, ko lieto zāļu iepakošanai, izņemot ārējo taru, kas paredzēta transportēšanai un piegādei. Pakošanas materiālu atkarībā no saskares ar produktu iedala tiešajā un ārējā);

18.2.8. inhalācijām paredzētu dozējošu aerosolu preparātu ražošanu;

18.2.9. automatizētu sistēmu (sistēma datu ievadīšanu, to elektroniskai apstrādei un informācijas izvadīšanai, uzskaitei vai automātiskai kontrolei) lietošanu;

18.2.10. jonizējošas radiācijas lietošanu zāļu ražošanā;

18.2.11. pētāmo preparātu ražošanu;

18.2.12. no cilvēka asinīm un plazmas iegūto zāļu ražošanu.

19. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma atbilst šādām pamatprasībām:

19.1. telpas un ražošanas iekārtas ir izvietotas, projektētas, būvētas, pielāgotas un uzturētas, lai kvalitatīvi veiktu paredzētās darbības;

19.2. atbilstošs telpu un iekārtu plānojums, izvietojums un konstrukcija, kā arī darbību secība nodrošina efektīvu telpu tīrīšanu un ekspluatāciju, nepieļauj zāļu un izejvielu piesārņošanu, savstarpējo piesārņošanos (materiāla, ieskaitot izejvielas un produktus, piesārņošanu ar citu materiālu vai produktu) un jebkuru produkcijas kvalitātei nelabvēlīgu faktoru ietekmi. Telpas un iekārtas, kuras izmanto īpaši svarīgos ražošanas posmos, ir attiecīgi kvalificētas (pasākums, lai pierādītu, ka iekārtas darbojas pareizi un dod vēlamos rezultātus);

19.3. katrā ražošanas un kontroles iecirknī ir atbilstošas kvalifikācijas personāls;

19.4. vadības un uzraudzības personāls, arī atbildīgās amatpersonas atbilstoši funkcionālajiem pienākumiem nodrošina labas ražošanas prakses prasību ievērošanu. Attiecīgo amatpersonu administratīvo pakļautību norāda uzņēmuma organizācijas shēmā un nosaka viņu funkcionālos pienākumus. Organizācijas shēmu un personāla funkcionālos pienākumus apstiprina uzņēmuma vadītājs;

19.5. šo noteikumu 19.4.apakšpunktā minētajam personālam piešķir pilnvaras, lai nodrošinātu pienākumu izpildi;

19.6. personālam nodrošina sākotnējās un turpmākās (teorētiskās un praktiskās) mācības, kas ietver arī kvalitātes nodrošināšanas un labas ražošanas prakses principu apguvi;

19.7. vadība atbilstoši personāla pienākumiem nosaka personāla higiēnas prasības (veselības stāvoklis, personīgā higiēna, personāla apģērbs).

20. Zāļu ražošana un kvalitātes kontrole (paraugu ņemšana, pārbaudes atbilstoši specifikācijām, kā arī organizatoriskie pasākumi un dokumentēšana, lai nodrošinātu, ka materiālus, arī izejvielas, nesāk lietot vai produktu nenodod realizācijai, pirms to kvalitāte nav atzīta par apmierinošu) atbilst šādām prasībām:

20.1. ražošanas operācijas veic atbilstoši uzņēmuma vadītāja apstiprinātajām instrukcijām un procedūru aprakstiem (ar zāļu ražošanu tieši vai netieši saistīto operāciju, piesardzības un citu pasākumu apraksts) un labas ražošanas prakses prasībām, kā arī veic tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai novērstu zāļu un izejvielu savstarpēju piesārņošanu un sajaukšanos;

20.2. piešķir ražošanas procesu iekšējai kontrolei nepieciešamos līdzekļus;

20.3. jebkuru jaunu ražošanas procesu vai būtiskas izmaiņas ražošanas procesā noteiktā kārtībā validē (veic pasākumus, kuri saskaņā ar labas ražošanas prakses principiem pierāda, ka, izmantojot attiecīgās metodes, procesus, iekārtas, materiālus, darbības vai sistēmas, sasniedz vēlamos rezultātus). Ražošanas procesa kritiskos posmus regulāri validē atbilstoši zinātnes un tehnikas sasniegumiem;

20.4. ir izveidots un tiek uzturēts kvalitātes kontroles dienests, kuru vada amatpersona ar attiecīgu kvalifikāciju. Dienests nav pakļauts citām uzņēmuma struktūrvienībām.

21. Zāļu ražošanu vai citas ar zāļu ražošanu saistītas darbības, arī kvalitātes kontroli, drīkst veikt cita juridiska persona (turpmāk — izpildītājs), ja starp zāļu ražotāju un izpildītāju ir noslēgts rakstisks līgums par konkrēta darba izpildi. Līgumā precīzi nosaka abu pušu pienākumus un atbildību, īpaši —darba izpildītāja pienākumu ievērot labu ražošanas praksi, kā arī nosaka kārtību, kādā ražotāja atbildīgā amatpersona veiks savus pienākumus. Darba izpildītājs bez zāļu ražotāja rakstiskas piekrišanas nedrīkst uzdot veikt darbu trešajai personai.

22. Zāļu kvalitātes kontroles kārtība ir šāda:

22.1. kvalitātes kontroles dienesta sastāvā vai pakļautībā ir viena vai vairākas kvalitātes kontroles laboratorijas ar atbilstošu personālu un iekārtām, lai varētu veikt nepieciešamās izejvielu, pakošanas materiāla, starpproduktu (daļēji pārstrādāts materiāls, arī izejviela, kas iziet turpmākos ražošanas posmus (stadijas), pirms kļūst par neiepakotu produktu) un galaprodukta (zāles un vielas, kuras izgājušas visas ražošanas stadijas, arī iepakošanu galīgā (izplatīšanai paredzētā) iepakojumā) pārbaudes. Citu juridisku personu kvalitātes kontroles laboratoriju pakalpojumu izmantošana ir atļauta pēc šo laboratoriju pārbaudes, ko veic Valsts farmācijas inspekcija vai citās valstīs — atbilstošas kompetentās institūcijas;

22.2. zāļu kvalitātes kontroles pēdējā posmā (galaprodukta pārbaude) pirms zāļu izplatīšanas kvalitātes kontroles dienests papildus analīžu rezultātiem izvērtē svarīgāko informāciju par ražošanas apstākļiem, iekšējo procesu kontroles rezultātiem, ražošanas dokumentu pārbaudi un produkta atbilstību prasībām, kas norādītas specifikācijā (detalizēts prasību apraksts ražošanas procesā lietotiem vai iegūtiem produktiem vai materiāliem. To izmanto par pamatu kvalitātes novērtēšanai);

22.3. katras zāļu ražošanas sērijas paraugus uzglabā vismaz vienu gadu pēc zāļu sērijas derīguma termiņa beigām. Zāļu ražošanā izmantotās izejvielas (izņemot šķīdinātājus, gāzes un ūdeni) glabā ne mazāk kā divus gadus pēc zāļu izplatīšanas uzsākšanas (izlaides). Paraugu glabāšanas laiks var būt mazāks, ja specifikācijā noteiktais stabilitātes periods ir īsāks;

22.4. par zāļu un izejvielu paraugu glabāšanas vietu informē Valsts farmācijas inspekciju, un tās inspektoriem ir tiesības jebkurā diennakts laikā apmeklēt attiecīgās telpas;

22.5. ja zāles ražo individuālam pasūtījumam vai mazos daudzumos vai zāļu un izejvielu paraugu glabāšana to īpašību dēļ ir apgrūtinoša, pēc vienošanās ar Valsts farmācijas inspekciju var noteikt citus paraugu ņemšanas un glabāšanas nosacījumus.

23. Zāļu ražotājs izveido un uztur dokumentācijas sistēmu, kura iekļauj zāļu specifikācijas, ražošanas formulas (ražošanas metodes īss apraksts), instrukcijas un ražošanas un kontroles operāciju procedūras aprakstus, kurus regulāri atjauno, kā arī protokolus (informācijas apkopojums par katras produkta sērijas ražošanas vēsturi, arī tās izplatīšanu, kā arī citiem nozīmīgiem apstākļiem, kas ietekmē gatavā produkta kvalitāti). Minētie dokumenti ir skaidri un bez kļūdām. Iepriekš apstiprināti vispārējo ražošanas un kontroles operāciju procedūru un attiecīgo apstākļu apraksti ir pieejami kopā ar atbilstošajiem dokumentiem par katru ražošanas sēriju, kas ļauj izsekot katras zāļu ražošanas sērijas tapšanas procesam (sērijas pieraksts). Sērijas pierakstu glabā vismaz gadu pēc attiecīgās zāļu sērijas derīguma termiņa beigām vai vismaz piecus gadus pēc sērijas apstiprināšanas (kvalitātes sertifikāta izsniegšanas dienas), piemērojot ilgāko no attiecīgajiem termiņiem.

24. Ja dokumentāciju noformē nevis rakstiski, bet elektroniski vai izmantojot foto vai citu datu apstrādes sistēmu, zāļu ražotājs nosaka šo sistēmu darbību un garantē datu saglabāšanu noteiktajā laikā. Attiecīgie dati ir pieejami arī drukātā veidā. Elektroniski glabātie dati ir aizsargāti pret bojājumiem vai zudumiem (dublikāti, iepriekšējās versijas saglabāšana, pārsūtīšana uz citu glabāšanas sistēmu).

25. Zāļu ražotājs:

25.1. reizi divos gados vai pēc Valsts farmācijas inspekcijas pieprasījuma, kā arī jebkuru nozīmīgu izmaiņu gadījumā iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā zāļu ražotnes aprakstu, kurā ir informācija par zāļu ražošanu un kontroli atbilstoši labas ražošanas prakses prasībām;

25.2. izveido efektīvu sūdzību reģistrācijas un izskatīšanas sistēmu, lai nodrošinātu katras sūdzības reģistrēšanu un izskatīšanu, un Valsts farmācijas inspekcijas informēšanu par jebkuru defektu, kas varētu būt par pamatu zāļu atsaukšanai un izņemšanai no tirgus vai neparedzētai izplatīšanas ierobežošanai, ja iespējams, norādot arī attiecīgo zāļu saņēmēju ārvalstīs;

25.3. izveido pastāvīgu un efektīvu sistēmu, lai laikus nodrošinātu pilnīgu zāļu atsaukšanu un izņemšanu no tirgus;

25.4. nodrošina regulāru paškontroli kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros, lai īstenotu labu ražošanas praksi un ierosinātu nepieciešamos uzlabojumus. Pierakstus par veiktajiem paškontroles pasākumiem un uzlabojumiem glabā pastāvīgi;

25.5. ja nepieciešams, sniedz Valsts farmācijas inspekcijai datus par galaprodukta un tā sastāvdaļu kontroli un ražošanas starpstadijās veikto kontroli saskaņā ar reģistrācijas dokumentāciju. Par imunoloģiskajiem preparātiem (vakcīnām, toksīniem un alergēnu produktiem) un no cilvēka asinīm un plazmas iegūtām zālēm zāļu ražotājs Valsts farmācijas inspekcijā iesniedz kontroles ziņojuma kopiju, kuru parakstījusi atbildīgā amatpersona;

25.6. imunoloģisko preparātu ražošanā — nodrošina pareizu ražošanas procesu validāciju, kā arī sērijas atbilstību un atkārtojamību;

25.7. no cilvēka asinīm un plazmas iegūto zāļu ražošanā — nodrošina ražošanas un attīrīšanas procesu, ko izmanto šo zāļu izgatavošanā, atbilstošu validēšanu, visu sēriju viendabīgumu un garantē, ciktāl to pieļauj tehnoloģija, drošību pret inficēšanos ar specifiskiem vīrusiem, kā arī informē Valsts zāļu aģentūru un Valsts farmācijas inspekciju par metodēm, kas ir lietotas, lai samazinātu vai likvidētu patogēnos vīrusus, kurus iespējams pārnest ar šīm zālēm. Zāļu ražošanā izmanto izejvielas (cilvēka asinis un plazmu), kuras izslēdz iespēju infekcijas slimību pārnešanai un kuras ir saņemtas no identificējamām institūcijām, kur donori nodod asinis un plazmu un ir identificējami;

25.8. iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā rakstisku informāciju par šo noteikumu 21.punktā minētā līguma noslēgšanu, kā arī līguma kopiju ne vēlāk kā 60 dienas pirms zāļu ražošanas un kvalitātes kontroles uzsākšanas, ko saskaņā ar noslēgto līgumu veic cits uzņēmums vai laboratorija (arī ārvalstīs).

IV. Produkta sertifikāts un paziņojums par zāļu reģistrācijas statusu

26. Pēc zāļu ražotāja, eksportētājas vai importētājas valsts kompetentas institūcijas pieprasījuma bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts zāļu aģentūra" (turpmāk — Valsts zāļu aģentūra) izsniedz produkta sertifikātu un paziņojumu par zāļu reģistrācijas statusu saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Produkta sertifikāts apliecina, ka zāļu ražotājs ir licencēts un tiesīgs ražot zāles saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām, veic atbilstošas specifiskas ražošanas operācijas, ievēro labas ražošanas prakses prasības, kā arī apliecina zāļu statusu un norāda ražošanas vietu (turpmāk — produkta sertifikāts).

27. Valsts zāļu aģentūra produkta sertifikātu noformē saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumu latviešu un angļu valodā.

28. Valsts zāļu aģentūra produkta sertifikātu izsniedz ne vēlāk kā 30 dienas pēc pieteikuma saņemšanas. Ja nepieciešama atkārtota uzņēmuma atbilstības novērtēšana, Valsts zāļu aģentūra rakstiski informē par to produkta sertifikāta pieprasītāju.

29. Izsniedzot produkta sertifikātu eksportam paredzētajām Latvijas zāļu reģistrā iekļautajām zālēm, Valsts zāļu aģentūra produkta sertifikāta saņēmējam izsniedz arī atbilstoši normatīvajos aktos par zāļu reģistrāciju noteiktajām prasībām apstiprinātu attiecīgo zāļu aprakstu. Ja ražotās zāles nav iekļautas Latvijas zāļu reģistrā, produkta sertifikāta pieteicējs Valsts zāļu aģentūrā iesniedz informāciju par to, kāpēc zāles nav reģistrētas.

30. Ja produkta sertifikāta izsniegšanai nepieciešama zāļu ražošanas un kontroles pārbaude, arī atbilstības novērtēšana labas ražošanas prakses prasībām, to veic Valsts farmācijas inspekcija. Izdevumus, kas saistīti ar zāļu novērtēšanu un kontroli, sedz kontrolētā persona.

V. Uzraudzība un kontrole

31. Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Valsts farmācijas inspekcija. Inspekcija:

31.1. pārbauda, vai zāļu ražotājs, kurš iesniedzis pieteikumu speciālas atļaujas (licences) saņemšanai vai speciālas atļaujas (licences) pārreģistrācijai, ražo un kontrolē zāles saskaņā ar labu ražošanas praksi un šo zāļu reģistrācijai iesniegtajos dokumentos norādītajām ražošanas un kontroles metodēm. Pārbaudēs novērotāju statusā ir tiesīgi piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju inspektori. Valsts farmācijas inspekcija pēc Valsts zāļu aģentūras pieprasījuma veic pārbaudes arī to valstu zāļu ražošanas uzņēmumos, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

31.2. izņem izejvielu, ražošanas starpstadiju produktu un gatavo zāļu paraugus un nodod tos pārbaudei Ministru kabineta noteiktajā kompetentajā institūcijā, kas ir tiesīga pārbaudīt zāles, arī no cilvēka asinīm un plazmas iegūtas zāles, un imunoloģiskos preparātus un sniegt oficiālu atzinumu par pārbaudes rezultātiem. Ar zāļu testēšanu saistītos izdevumus sedz kontrolētā persona. Ja zāļu testēšana ir saistīta ar zāļu reģistrāciju un pārreģistrāciju, zāļu testēšanas izdevumi ir iekļauti reģistrācijas un pārreģistrācijas maksā;

31.3. pārbauda visus nepieciešamos dokumentus;

31.4. pēc katras pārbaudes sastāda ziņojumu, kuru nosūta kontrolētajai personai un kurā novērtē ražotnes, kā arī ražošanas procesa atbilstību labai ražošanas praksei, norāda trūkumus un nosaka termiņu trūkumu novēršanai;

31.5. sniedz Valsts zāļu aģentūrai informāciju, kas saistīta ar produkta sertifikāta izsniegšanu, un ir tiesīga pieprasīt un saņemt no Valsts zāļu aģentūras informāciju, kas saistīta ar šo noteikumu izpildi.

32. Valsts farmācijas inspekcija aptur saražoto zāļu (visu vai atsevišķu ražošanas sēriju) izplatīšanu vai pieņem lēmumu par šo zāļu izņemšanu no tirgus, kā arī informē par to attiecīgo zāļu ražotāju, norādot lēmuma pamatojumu, ja konstatēts vismaz viens šāds gadījums:

32.1. izrādās, ka, lietojot attiecīgās zāles atbilstoši lietošanas instrukcijai un citai tehniski normatīvajai dokumentācijai, zāles ir kaitīgas;

32.2. zālēm saskaņā ar Valsts zāļu aģentūras atzinumu nav terapeitiskas iedarbības (noskaidrots, ka, lietojot attiecīgās zāles, nevar iegūt terapeitisku rezultātu). Tas neattiecas uz homeopātiskajām zālēm, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu reģistrāciju reģistrē, ievērojot vienkāršotu reģistrācijas procedūru;

32.3. zāļu kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs neatbilst reģistrācijas dokumentācijā norādītajai informācijai;

32.4. nav izdarīta galaprodukta vai zāļu sastāvdaļu kontrole, kā arī kontrole ražošanas starpposmā, ja tas paredzēts tehniski normatīvajā dokumentācijā (reģistrācijas dokumentācijā), vai nav izpildītas citas prasības vai pienākumi.

33. Valsts farmācijas inspekcija pārbauda, vai atbildīgās amatpersonas kvalifikācija atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī ir tiesīga ierosināt uz laiku atstādināt no amata vai atbrīvot no amata atbildīgo amatpersonu, ja tā pieļauj šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā un 13.punktā minēto prasību pārkāpumus.

34. Valsts farmācijas inspekcija, pamatojoties uz motivētu priekšlikumu par zāļu kvalitāti, ir tiesīga uzdot zāļu ražotājam veikt steidzamus pasākumus zāļu kvalitātes nodrošināšanai, arī katras izplatāmās zāļu ražošanas sērijas kvalitātes kontroli (arī zāļu un izejvielu paraugu kontroli) šo noteikumu 31.2.apakšpunktā minētajās institūcijās. Kontroles izdevumus sedz kontrolētā persona.

35. Lai realizētu farmācijas nozares uzraudzību, Valsts zāļu aģentūra un Valsts farmācijas inspekcija iesniedz Labklājības ministrijas Farmācijas departamentā informāciju, kas saistīta ar šo noteikumu izpildi.

36. Labklājības ministrija, Valsts zāļu aģentūra, Valsts farmācijas inspekcija un citas institūcijas neizpauž informāciju, kas ir saistīta ar zāļu ražotāja komercnoslēpumu un ir kļuvusi tām zināma, nodrošinot šo noteikumu izpildi.

37. Valsts farmācijas inspekcija un Valsts zāļu aģentūra atbilstoši savai kompetencei nodrošina operatīvu savstarpēju informācijas apmaiņu šo noteikumu prasību izpildei un sniedz tiesībaizsardzības institūcijām un Labklājības ministrijas Farmācijas departamentam informāciju par apstākļiem, kas liecina par zāļu novirzīšanu nelegālā apritē.

38. Lēmumi, ko licencēšanas komisija, Valsts farmācijas inspekcija un Valsts zāļu aģentūra pieņem, pamatojoties uz šo noteikumu 7., 8., 26., 31. un 32.punktu, ir motivēti. Lēmējinstitūcija informē personu, uz kuru lēmums attiecas, par viņas tiesībām, ja ir pieņemts personai nelabvēlīgs lēmums. Attiecīgo lēmumu izsniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

39. Lēmumu par zāļu ražošanas apturēšanu, saražoto zāļu izplatīšanas apturēšanu un zāļu izņemšanu no tirgus Valsts farmācijas inspekcijas vārdā pieņem Valsts farmācijas inspekcijas vadītājs, pamatojoties uz inspektora sastādītu aktu vai Valsts zāļu aģentūras sniegto informāciju saskaņā ar šo noteikumu 8. un 32.punktu un šo noteikumu 31.punktā minēto lēmumu. Iesniegumus un sūdzības par inspektora sastādīto aktu izskata Valsts farmācijas inspekcijas vadītājs. Valsts farmācijas inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

40. Iesniegumus (priekšlikumus un sūdzības), kas saistīti ar Valsts zāļu aģentūras lēmumu par šo noteikumu 26.punktā minēto produkta sertifikātu, izskata Labklājības ministrija.

41. Iesniegumus (sūdzības) par lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz šo noteikumu 7.punktā minētajiem nosacījumiem, izskata Labklājības ministrijas Farmaceitiskās darbības licencēšanas komisijas priekšsēdētājs.

VI. Noslēguma jautājumi

42. Ja atbildīgā amatpersona strādā zāļu ražošanas uzņēmumā, zāļu lieltirgotavā vai aptiekā, kura ir uzsākusi darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, minētā persona var neatbilst šo noteikumu 15.punktā noteiktajām kvalifikācijas prasībām un turpināt veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus tikai tajā ražošanas uzņēmumā, kurā tā ir nodarbināta uz šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, ja amatpersonai ir atbilstoša kvalifikācija saskaņā ar Profesiju klasifikatoru un viņa vismaz divu gadus ir bijusi nodarbināta vienā vai vairākos zāļu ražošanas uzņēmumos (kam ir izsniegta speciāla atļauja (licence)) jomā, kas saistīta ar ražošanas pārraudzību, aktīvo vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, kā arī gatavo zāļu kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo pārbaužu veikšanu. Ja uzņēmumā norīko citu atbildīgo amatpersonu, tās kvalifikācijas prasībām jāatbilst šo noteikumu 15.punktā noteiktajām prasībām.

43. Ja personai uz šo noteikumu spēkā stāšanās dienu ir diploms, apliecība vai cits kvalifikācijas apliecinājums, kas piešķirts, beidzot augstskolas programmu vai kursu, ko Latvijā atzīst par līdzvērtīgu šo noteikumu 15.punktā minētajai izglītības programmai, tā var veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus, ja viņai ir vismaz divu gadu darba pieredze vienā vai vairākos zāļu ražošanas uzņēmumos (kam ir speciāla atļauja (licence)) jomā, kas ir saistīta ar ražošanas pārraudzību, aktīvo vielu kvalitatīvo un kvantitatīvo analīzi, kā arī gatavo zāļu kvalitātes nodrošināšanai nepieciešamo pārbaužu veikšanu atbildīgās amatpersonas tiešā pakļautībā. Ja attiecīgās personas praktiskā darba pieredze pārsniedz desmit gadus, bet pēdējo divu gadu laikā viņa nav bijusi nodarbināta ražošanas pārraudzībā (zāļu kvalitātes kontrolē) atbildīgās amatpersonas tiešā pakļautībā, viņai jānostrādā vismaz viens gads ražošanas pārraudzībā (zāļu kvalitātes kontrolē) atbildīgās amatpersonas tiešā pakļautībā, lai iegūtu tiesības strādāt par atbildīgo amatpersonu.

44. Ja persona līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai vismaz piecus gadus ir bijusi nodarbināta ražošanas pārraudzīšanā un aktīvo vielu kvalitātes un kvantitātes analīzē, pārbaudēs, kas saistītas ar zāļu kvalitātes nodrošinājumu, kā arī strādājusi atbildīgās amatpersonas pārraudzībā vai pakļautībā un viņa to var rakstiski apliecināt, viņa pēc šo noteikumu spēkā stāšanās var veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus piecus gadus, kuru laikā attiecīgajai personai jāiesniedz apliecinājums par iegūtajām teorētiskajām un praktiskajām zināšanām.

45. Zāļu ražošanas uzņēmumi, kā arī laboratorijas, kuras ir iesaistītas zāļu ražošanas kontrolē un kuras ir darbojušās līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:

45.1. līdz 2001.gada 1.februārim iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā pasākumu plānu labas ražošanas prakses ieviešanai, kuru Valsts farmācijas inspekcija apstiprina līdz 2001.gada 1.jūnijam. Pēc 2001.gada 1.februāra zāļu ražošana un zāļu kvalitātes kontrole bez pasākumu plāna nav atļauta;

45.2. līdz 2003.gada 1.janvārim ievieš zāļu ražošanu atbilstoši šajos noteikumos noteiktās labas ražošanas prakses prasībām saskaņā ar Valsts farmācijas inspekcijas apstiprināto pasākumu plānu.

46. Zāļu lieltirgotavām, kuras ir uzsākušas darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, speciāla atļauja (licence) jāsaņem līdz 2003.gada 1.janvārim. Līdz 2001.gada 1.februārim zāļu lieltirgotavas iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā pasākumu plānu labas ražošanas prakses ieviešanai, kuru Valsts farmācijas inspekcija apstiprina līdz 2001.gada 1.martam. Pēc 2001.gada 1.februāra zāļu ražošana, pārpakošana un pārfasēšana bez pasākumu plāna nav atļauta.

47. Aptiekām, kuras uzsākušas darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, speciāla atļauja (licence) jāsaņem līdz 2001.gada 1.jūlijam. Līdz 2001.gada 1.februārim aptiekas iesniedz Valsts farmācijas inspekcijā pasākumu plānu labas ražošanas prakses ieviešanai, kuru Valsts farmācijas inspekcija apstiprina līdz 2001.gada 1.martam. Pēc 2001.gada 1.februāra zāļu izgatavošana sērijveidā, kā arī zāļu ražošana, pārpakošana un pārfasēšana bez pasākumu plāna nav atļauta.

48. Šo noteikumu 3.3. un 13.3.apakšpunkts un 14.punkts attiecībā uz zāļu ražošanas uzņēmumiem, zāļu lieltirgotavām un aptiekām, kuras ir atvērtas un uzsākušas darbību līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

49. Šo noteikumu 34.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

Ministru prezidenta vietā —
satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Labklājības ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Kalvītis

1. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 432

Produkta sertifikāts

Labklājības ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Kalvītis

2. pielikums
Ministru kabineta
2000. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 432

Paziņojums par zāļu reģistrācijas statusu

Labklājības ministra vietā —
ekonomikas ministrs A.Kalvītis