Ministru kabineta noteikumi Nr.433

Rīgā 2000.gada 12.decembrī (prot. Nr.58 16.§)

Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 5.panta ceturto daļu,

7.panta piekto daļu, 13.panta otrās daļas 1.punktu un 25.panta otro daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. publisko ūdenstilpju (ezeru, upju un ūdenskrātuvju) nomas kārtību, kā arī to upju nomas kārtību, kurās zvejas tiesības pieder valstij;

1.2. kārtību, kādā zivju resursu pārzināšanu nodod pašvaldībai;

1.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas un izsoles kārtību ūdenstilpēs un Latvijas Republikas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī (turpmāk – Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis), kā arī starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota;

1.4. maksu un tai piemērojamos atvieglojumus par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.

II. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenie principi

2. Ūdenstilpes iznomā fiziskām un juridiskām personām (arī ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) šādiem ūdenstilpju zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem:

2.1. rūpnieciskajai zvejai;

2.2. amatierzvejai – makšķerēšanai (turpmāk – makšķerēšana);

2.3. zivkopībai.

3. Pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi (turpmāk – Zivsaimniecības pārvalde) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajām vides pārvaldēm (turpmāk – reģionālā vides pārvalde) ūdenstilpes iznomā arī šādiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem:

3.1. kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzībai;

3.2. dzeramā ūdens apgādei un ūdens ņemšanai īpašām vajadzībām;

3.3. zinātniskās pētniecības darbiem;

3.4. rekreācijai (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšanai);

3.5. ūdenssportam;

3.6. ūdensspēka izmantošanai;

3.7. ūdensceļu izmantošanai;

3.8. sapropeļa un minerālo resursu ieguvei;

3.9. hidrotehnisko būvju celtniecībai un ekspluatācijai.

4. Pēc saskaņošanas ar Zivsaimniecības pārvaldi un reģionālajām vides pārvaldēm ūdenstilpes noma var būt dalīta – vairākiem nomniekiem, katram paredzot atsevišķus ūdenstilpes izmantošanas veidus, kuri no vides aizsardzības, ekonomiskā vai sociālā viedokļa nav pretrunā viens otram, bet, iznomājot ūdenstilpes, kuras atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jāievēro šo teritoriju vispārējie un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni.

5. Ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta rūpnieciskā zveja, papildus ūdenstilpes nomas līgumam noslēdz atsevišķu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu.

6. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņi netiek iznomāti, bet zvejas vietas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē (turpmāk – jūras piekraste), ja nepieciešams, nosaka rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā.

7. Iznomāto ūdenstilpju izmantošanas tiesību un rūpnieciskās zvejas tiesību nodošana citām fiziskām un juridiskām personām ir aizliegta.

8. Ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi.

9. Ja tiek iznomātas publiskās ūdenstilpes, saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļu jāsaglabā brīva pieeja šīm ūdenstilpēm.

10. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem jāievēro Zvejniecības likuma 9.pantā minētie noteikumi par tauvas joslu.

11. Slēdzot jaunu nomas līgumu vai pagarinot ūdenstilpes nomas līguma vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma termiņu, priekšroka dodama iepriekšējam ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam, kas nomas līguma darbības laikā pildījis visus līguma nosacījumus un veicinājis ūdenstilpes hidroekoloģiskā stāvokļa uzlabošanos, kā arī nav pārkāpis rūpniecisko zveju regulējošos normatīvos aktus.

12. Šajos noteikumos ietvertos rūpnieciskās zvejas nomas principus var piemērot arī privāto ūdeņu īpašniekam piederošo rūpnieciskās zvejas tiesību nomā saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu.

III. Ūdenstilpju iznomātājs un nomas objekts

13. Publiskās ūdenstilpes un upes, kurās zvejas tiesības pieder vienīgi valstij, šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskajiem izmantošanas veidiem iznomā Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar reģionālajām vides pārvaldēm un pagastu vai pilsētu pašvaldībām (turpmāk – pašvaldība).

14. Publiskās ūdenstilpes, kuras paredzētas citiem ūdenstilpju izmantošanas veidiem, kas nav minēti šo noteikumu 2.punktā, iznomā vietējā pašvaldība.

15. Upes vai tās posmu iznomāšana ir pieļaujama tikai noteiktiem izmantošanas veidiem, ievērojot upes hidroekoloģisko nozīmi, bet nav pieļaujama upes iznomāšana vienlaikus vairākiem izmantošanas veidiem, ja tie ir pretrunā viens otram.

16. Ūdenstilpes, kas atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, iznomā saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.

IV. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājs un nomas objekts

17. Rūpnieciskās zvejas tiesības publiskajos ūdeņos (arī jūras piekrastē) un iekšējos ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, pēc zivju resursu nodošanas pārzināšanā iznomā vietējā pašvaldība, ievērojot Zvejniecības likuma 6. un 7.pantā minētos nosacījumus par zvejas tiesībām.

18. Zivju resursu pārzināšana šo noteikumu 17.punktā minētajos ūdeņos tiek nodota pašvaldībai pēc tam, kad Zivsaimniecības pārvalde ir vienojusies par to ar attiecīgo pašvaldību.

19. Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz zivju resursu uzskaiti un novērtējumu, saņemtajām zinātniskajām rekomendācijām un zinātniskās ekspertīzes atzinumu, paziņo attiecīgajām pašvaldībām uz attiecīgo laikposmu tām noteikto un ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņoto zvejas rīku skaita, nozvejas apjoma vai zvejas vietu limitu, kā arī vispārīgo zvejas limitu izmantošanas kārtību šo pašvaldību teritoriju ūdenstilpēs vai to teritoriju jūras piekrastē.

20. Zivsaimniecības pārvaldei ir tiesības paturēt savā pārziņā rūpnieciskās zvejas tiesību iznomāšanu vai šo tiesību izmantošanas organizēšanu šo noteikumu 17.punktā minētajos ūdeņos, ja zveju veic:

20.1. lai iegūtu to sugu zivis, kuru krājumi atrodas nelabvēlīgā stāvoklī, un nepieciešama pastiprināta šo zivju sugu aizsardzība vai atražošana;

20.2. vietās, kurām ir liela nozīme zivju krājumu atražošanā;

20.3. pētniecībai un zivju ataudzēšanas nodrošināšanai.

21. Ja Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz šo noteikumu 20.punktu, paredz nodalīt daļu no pašvaldībām iepriekš noteiktā zvejas limita, tā ne vēlāk kā pusgadu pirms zvejas limita nodalīšanas nosūta lēmumu attiecīgajai pašvaldībai.

22. Zivsaimniecības pārvalde pēc šo noteikumu 21.punktā minētā lēmuma nosūtīšanas vienojas ar attiecīgo pašvaldību par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma saistību izpildi pret tiem nomniekiem, uz kuriem attiecas zvejas limita izmaiņas.

23. Zivju resursus ūdenstilpēs, kuras atrodas vairāku pašvaldību teritorijās vai robežojas ar tām, pašvaldības pārzina saskaņā ar savstarpēju vienošanos.

24. Rūpnieciskās zvejas tiesības šo noteikumu 17.punktā minētajos ūdeņos iznomā fiziskajām un juridiskajām personām, nosakot zvejas rīku veidus un skaitu vai nozvejas apjomus, bet, ja nepieciešams, arī zvejas vietas, ievērojot pašvaldībām iedalītos zvejas limitus.

25. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem aiz jūras piekrastes joslas Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos iznomā Zivsaimniecības pārvalde.

26. Rūpnieciskās zvejas tiesības zvejai ar kuģiem šo noteikumu 25.punktā minētajos ūdeņos fiziskajām un juridiskajām personām iznomā, nosakot attiecīgus zvejas limitus katrai zivju sugai un, ja nepieciešams, – katram zvejas rajonam.

27. Iznomājot rūpnieciskās zvejas tiesības fiziskajām un juridiskajām personām, jāievēro Zvejniecības likuma 7.panta sestajā daļā noteiktās prasības par priekšrocībām zvejas tiesību nomā.

28. To vērtīgo zivju sugu rūpnieciskajā zvejā, kurām ir ierobežots kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (zvejas rīku skaits), var noteikt zivju zveju bez rūpnieciskās zvejas tiesību nomas, organizējot zveju ar rūpnieciskās zvejas licencēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību.

V. Makšķerēšanas tiesību iegūšana

29. Makšķerēšanas tiesības Zvejniecības likuma 10.pantā noteiktajos ūdeņos var izmantot jebkura fiziskā persona vecumā no 16 līdz 65 gadiem, nopērkot gada vai īstermiņa (trīs mēnešu) makšķerēšanas karti. Makšķerēšanas karšu izplatīšanu un realizāciju organizē Zivsaimniecības pārvalde.

30. Bērniem un pusaudžiem vecumā līdz 16 gadiem, kā arī personām, kuras ir vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem ir tiesības makšķerēt, neiegādājoties makšķerēšanas kartes.

31. Ja attiecīgās ūdenstilpes nomas līgums paredz šo noteikumu 29. un 30.punktā noteikto makšķerēšanas tiesību izmantošanas ierobežojumus, tiem jābūt minētiem ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos. Šie ierobežojumi jāatspoguļo ar attiecīgām norādes zīmēm pie ceļiem, kas ved uz ūdenstilpi, un ūdenstilpes piekrastē.

32. Īstermiņa un gada makšķerēšanas tiesību izmantošana netiek pilnībā attiecināta uz saskaņā ar Zvejniecības likuma 10.panta otrajā daļā noteikto makšķerēšanu ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm), kuras jāiegādājas papildus makšķerēšanas kartei, pamatojoties uz konkrētiem licencētās makšķerēšanas noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri regulē licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.

VI. Brīva pieeja iznomātajām publiskajām ūdenstilpēm

33. Ja tiek iznomāta publiskā ūdenstilpe, jānodrošina brīva pieeja ūdenstilpei, lai to varētu izmantot:

33.1. kultūrvēsturiskās ainavas un dabas objektu apskatei;

33.2. dzeramā ūdens apgādei;

33.3. rekreācijai;

33.4. makšķerēšanai;

33.5. rūpnieciskajai zvejai. Rūpnieciskā zveja publiskajās ūdenstilpēs notiek, ja šādu ūdenstilpes izmantošanas veidu paredz ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi un to pieļauj Zvejniecības likuma 6.panta sestās daļas nosacījumi.

34. Šo noteikumu 33.punktā minētie nosacījumi, kas saistīti ar brīvas pieejas principa ievērošanu, jānorāda publiskās ūdenstilpes nomas līgumā un ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos.

35. Publiskās ūdenstilpes nomniekam nav tiesību iekasēt maksu par šo noteikumu 33.punktā minētajiem publiskās ūdenstilpes izmantošanas veidiem. Nomnieks ir tiesīgs iekasēt maksu par papildu pakalpojumiem, kuri nodrošina publisko ūdenstilpju izmantošanas iespējas atbilstoši šo noteikumu 33.punktā minētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem. Paredzētie maksas pakalpojumi jānorāda ūdenstilpes nomas līgumā.

VII. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu termiņi

36. Ūdenstilpes var tikt iznomātas uz laiku no 5 līdz 30 gadiem.

37. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības nav saistītas ar ūdenstilpes nomu, tās iznomā uz laiku no viena gada līdz 15 gadiem. Ja nomas līgums tiek slēgts pēc kalendāra gada sākuma, tas jāslēdz uz laiku, ne mazāku kā līdz kalendāra gada beigām.

38. Ja rūpnieciskajai zvejai vienlaikus tiek nomātas rūpnieciskās zvejas tiesības un ūdenstilpe, rūpnieciskās zvejas tiesību nomas termiņu atbilstīgi ūdenstilpes nomas līguma termiņam var pagarināt līdz 30 gadiem.

39. Pēc saskaņošanas ar pašvaldību (pašvaldībām), Zivsaimniecības pārvaldi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomai iespējams noteikt citus nomas līguma termiņus.

VIII. Nomas pieteikumu iesniegšana un izskatīšana

40. Ūdenstilpes nomas pieteikums un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plāns jāiesniedz Zivsaimniecības pārvaldē vai attiecīgajā pašvaldībā (pašvaldībās), ievērojot šo noteikumu 13. un 14.punktā noteiktos nosacījumus.

41. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieteikums jāiesniedz Zivsaimniecības pārvaldē vai attiecīgajā pašvaldībā, ievērojot šo noteikumu 17., 20. un 25.punktā noteiktos nosacījumus.

42. Nomas pieteikumu izskata mēneša laikā. Pieteicējam sniedz rakstisku atbildi par ūdenstilpes vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespēju.

43. Ja nomas pieteikumu skaits pārsniedz ūdenstilpju nomas vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, tiek rīkots ūdenstilpju nomas konkurss vai rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsole. Nomas pieteikuma iesniedzējam rakstiski paziņo par konkursa vai izsoles norises vietu un laiku.

IX. Ūdenstilpes nomas konkurss

44. Ja uz ūdenstilpes nomu ar vienādiem vai dažādiem, savstarpēji pretrunīgiem izmantošanas veidiem, kas paredzēti šo noteikumu 2. un 3.punktā, ir pieteikušies divi vai vairāki pretendenti, rīko ūdenstilpes nomas konkursu.

45. Pieteikumi ūdenstilpes nomas konkursam un ar ūdenstilpes nomu saistītās saimnieciskās darbības plāni tiek iesniegti Zivsaimniecības pārvaldei vai attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām), ievērojot šo noteikumu 13. un 14.punktā noteiktos nosacījumus.

46. Ja ūdenstilpes nomas konkursu organizē vairākas pašvaldības, tās savstarpēji vienojas par konkursa kārtību, pašvaldību pārstāvju līdzdalību konkursa komisijā un konkursa norises vietu un laiku.

47. Attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) mēnesi pirms paredzētā ūdenstilpes nomas konkursa termiņa beigām nosūta konkursa noteikumus un citus materiālus Zivsaimniecības pārvaldei, reģionālajai vides pārvaldei un pretendentiem un paziņo konkursa norises vietu un laiku.

48. Ja ūdenstilpes nomas konkursu rīko Zivsaimniecības pārvalde, konkursa noteikumus un citus materiālus tā nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, attiecīgajai pašvaldībai (pašvaldībām) un pretendentiem.

49. Ūdenstilpes nomas konkurss, piedaloties pretendentiem, notiek Zivsaimniecības pārvaldes vai pašvaldības (pašvaldību) noteiktajā vietā un laikā.

50. Konkursa komisija, kuras sastāvā ir Zivsaimniecības pārvaldes, reģionālās vides pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, izskata un novērtē pretendentu pieteikumus, ņemot vērā Zivsaimniecības pārvaldes un reģionālās vides pārvaldes, kā arī zinātnisko un konsultatīvo organizāciju atzinumus.

51. Konkursa komisijai ir tiesības pieprasīt no pretendenta papildu informāciju vai materiālus, kuros sniegta detalizēta informācija par ūdenstilpes izmantošanas veidiem.

52. Konkursa uzvarētāju nosaka ar balsu vairākumu, un konkursa komisija lēmumu paziņo visiem pretendentiem.

53. Konkursa komisijas lēmuma kopija tiek pievienota ūdenstilpes nomas līgumam, kuru noslēdz ar konkursa uzvarētāju.

X. Rūpnieciskās zvejas tiesību izsole

54. Ja rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieteikumu skaits pārsniedz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas, iespējams rīkot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli.

55. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoli rīko šo tiesību iznomātājs Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības (pašvaldību) personā saskaņā ar šo noteikumu 17., 20. un 25.punktu.

56. Zivsaimniecības pārvalde vai attiecīgā pašvaldība (pašvaldības) paziņo izsoles dalībniekiem par rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles noteikumiem, izsoles norises vietu un laiku.

57. Zvejniecības likuma 11.panta septītajā daļā noteiktajos gadījumos notiek slēgtā izsole, kurā piedalās tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kuras iesniegušas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieteikumus un kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu.

58. Ja tiek pilnīgi apmierināti to fizisko un juridisko personu rūpnieciskās zvejas tiesību nomas pieprasījumi, kurām saskaņā ar Zvejniecības likumu ir priekšrocības uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, atlikušās rūpnieciskās zvejas tiesību nomas iespējas piedāvā atklātā izsolē.

59. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas izsoles sākuma cenu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 88. un 89.punktu.

60. Ja saskaņā ar šo noteikumu 28.punktā minētajiem nosacījumiem rīko rūpnieciskās zvejas licenču izsoli, jāievēro šajā nodaļā noteiktās prasības.

XI. Nomas līguma veids, saturs un sastāvdaļas

61. Ūdenstilpes nomas līgumu par šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem slēdz Zivsaimniecības pārvalde un nomas līgumā norāda, ka:

61.1. iznomātājs nomniekam dabā parāda ūdenstilpes robežas saskaņā ar ūdenstilpes plānu un nodod iznomāto ūdenstilpi tādā stāvoklī, kādā tā ir novērtēta ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos līguma slēgšanas brīdī;

61.2. nomnieks nodrošina iznomātās ūdenstilpes uzraudzību un nepieļauj tajā trešo personu nelikumīgu darbību, kā arī informē iznomātāju par zemes īpašnieku (lietotāju) vai citu ūdenstilpes nomnieku nelikumīgu rīcību, kas kaitē vai varētu kaitēt iznomātās ūdenstilpes hidrobioloģiskajam stāvoklim un videi;

61.3. nomnieks netraucē iznomātajā ūdenstilpē veikt izpētes darbus, kas saskaņoti ar iznomātāju;

61.4. nomas maksā ir iekļaujama maksa par līgumā paredzētajiem ūdenstilpes izmantošanas veidiem, kā arī Zivju fondā pārskaitāmā nomas maksas daļa;

61.5. līguma darbību vienpusēji var izbeigt pirms termiņa, ja:

61.5.1. nomnieks sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas nav uzsācis līgumā paredzēto darbību, nepilda vai pārkāpj līguma nosacījumus;

61.5.2. nomnieks vairāk par mēnesi aizkavējis nomas maksas maksājumus un tie netiek samaksāti divu nedēļu laikā pēc iznomātāja atgādinājuma saņemšanas;

61.5.3. saskaņā ar vides aizsardzības institūcijas atzinumu vai zinātniskajām rekomendācijām veiktie valsts institūciju zivju resursu aizsardzības pasākumi padara neiespējamu līguma izpildi.

62. Ūdenstilpes nomas līgumu par šo noteikumu 3.punktā minētajiem izmantošanas veidiem pašvaldības slēdz saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

63. Pašvaldības, kuras ir vienojušās ar Zivsaimniecības pārvaldi par zivju resursu pārzināšanu, un Zivsaimniecības pārvalde rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu slēdz, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldes apstiprināto parauglīgumu.

64. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātāji ir tiesīgi ietvert nomas līgumā papildu nosacījumus nomniekam, ņemot vērā vides un zivju resursu aizsardzības vajadzības, kā arī vietējos sociālekonomiskos faktorus. Atkarībā no attiecīgās ūdenstilpes platības un zivsaimnieciskās izmantošanas veida šajos nosacījumos saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumu Nr.388 "Zivju fonda nolikums" 6.5.apakšpunktu norāda Zivju fondā ieskaitāmo daļu no maksas par publisko ūdenstilpju nomu un to ūdenstilpju nomu, kuras nav privātajā īpašumā (turpmāk – Zivju fondā pārskaitāmā nomas maksas daļa), ja ūdenstilpe tiek nomāta šo noteikumu 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem.

65. Ūdenstilpes nomas līguma sastāvdaļa ir ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumi, kurus pēc ūdenstilpes iznomātāja pasūtījuma uz visu ūdenstilpes nomas termiņā norādīto laiku konkursa kārtībā izstrādā Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs un kuru izstrādātos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus saskaņo Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts.

66. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos jāatspoguļo nomas līgumā norādītajā termiņā paredzētā saimnieciskā darbība, nepieciešamie vides aizsardzības un ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanas un zivju resursu atjaunošanas pasākumi un citi vietējiem apstākļiem atbilstīgi pasākumi pēc iznomātāja pieprasījuma vai paša nomnieka priekšlikumiem, kā arī, iznomājot ūdenstilpi 2.punktā minētajiem zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem, jānorāda:

66.1. zivju resursu un to barības bāzes novērtējums;

66.2. iepriekšējās zivsaimnieciskās izmantošanas raksturojums;

66.3. atzinums par iespējamiem ūdenstilpes zivsaimnieciskās izmantošanas veidiem;

66.4. rūpnieciskās zvejas limiti;

66.5. rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas nosacījumi vai ierobežojumi;

66.6. makšķerēšanas organizatoriskie pasākumi;

66.7. zivkopības pasākumi (ielaižamās zivju sugas, vecums un skaits);

66.8. zivju aizsardzības pasākumi;

66.9. prasības tauvas joslas izmantošanai.

67. Ūdenstilpes nomas līgumam pievienotos ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumus apstiprina pasūtītājs – ūdenstilpes iznomātājs, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašvaldību (pašvaldībām), Zivsaimniecības pārvaldi un reģionālo vides pārvaldi.

68. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam katru gadu sastāda protokolu, kurā norāda nomniekam kārtējam nomas gadam iedalīto zvejas rīku skaitu vai zvejas limitu, kā arī nomas maksas apmēru.

69. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā gada laikā var izdarīt grozījumus (limita palielināšana vai samazināšana) saskaņā ar abpusēju vienošanos, izņemot šo noteikumu 70.punktā minētos gadījumus.

70. Iznomātājs gada laikā vienpusējā kārtā izdara grozījumus rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā, samazinot zvejas limitu, ja:

70.1. nomnieks kārtējā gada trīs ceturkšņos nav nozvejojis pusi no viņam paredzētā nozvejas apjoma. Pēc nozvejas apjoma samazināšanas atlikusī daļa nedrīkst būt mazāka par trešdaļu no nomas gada trīs ceturkšņos izmantotās nozvejas apjoma daļas, pievienojot pieaugumu 10 % apmērā;

70.2. nomnieks pusgada laikā nav sācis izmantot viņam noteikto zvejas rīku skaita limitu vai izmanto mazāk nekā trīs ceturtdaļas no noteiktā zvejas rīku skaita;

70.3. saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinumu vai zinātniskajām rekomendācijām veiktie zivju resursu aizsardzības pasākumi ir par pamatu zvejas limita samazinājumam.

XII. Nomnieka un iznomātāja tiesības un pienākumi

71. Ūdenstilpes nomniekam ir tiesības un pienākums izmantot ūdenstilpi nomas līgumā paredzētajiem mērķiem līgumā noteiktajā laikā.

72. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir tiesības un pienākums zvejot, izmantojot nomas līgumā noteikto zvejas rīku veidus un skaitu, ievērojot attiecīgajās ūdenstilpēs vai zvejas vietās (zvejas rajonos) paredzētos nozvejas apjomus, nomas līgumā noteikto termiņu un kārtību, kādā samaksājama nomas maksa.

73. Ūdenstilpes un rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums sniegt nomniekam atbalstu nomas līguma īstenošanā un ar savu rīcību vai cita nomas līguma noslēgšanu nepieļaut tādu trešās personas darbību, kas varētu kaitēt nomniekam.

74. Rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam ir pienākums nomas līguma darbības laikā nomniekam dot maksimālu iespēju izmantot zivju resursus, ievērojot nomnieka zvejas iespējas un prioritāti papildu zvejas limita saņemšanai saskaņā ar šo noteikumu XIII nodaļu.

XIII. Iznomāto rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošana un rūpnieciskās zvejas licencēšana

75. Izmantojot rūpnieciskās zvejas tiesības, jāievēro Zivsaimniecības pārvaldes izstrādātie un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņotie kopējie pieļaujamie zvejas limiti un Zivsaimniecības pārvaldes attiecīgajām pašvaldībām noteiktie zvejas limiti ūdeņos, kuros saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu zvejas tiesības iznomā pašvaldības.

76. Iznomātās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgo pašvaldību rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam noteiktajiem zvejas limitiem, kas norādīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā. Zivju nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu nomniekam nosaka, ņemot vērā nomnieka zvejas iespējas un efektivitāti iepriekšējā zvejas tiesību izmantošanas termiņā, kā arī kopējo zvejas limita lielumu, zvejas tiesību nomnieku kopējo skaitu, vietējo pašvaldību zvejnieku priekšrocības un citus zivsaimnieciskus un reģionālus faktorus.

77. Zvejas limitus, kas atbilstīgi šo noteikumu 76.punktā noteiktajai kārtībai paliek neiedalīti rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, gada laikā ir iespējams papildus iedalīt esošajiem nomniekiem, ņemot vērā nomnieku zvejas iespējas un efektivitāti, vai piedāvāt tos citiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem.

78. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē zvejo ar zvejas rīkiem, kuru skaits ir noteikts nomas līguma protokolā, vai izmanto iedalīto nozvejas apjomu, ja tāds ir noteikts, pēc tam, kad samaksāta kārtējā gada nomas maksa zvejas tiesību iznomātājam un zvejai iekšējos ūdeņos saņemta zvejas licence reģionālajā vides pārvaldē, bet piekrastes zvejai saņemta zvejas licence Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldē (turpmāk – Jūras vides pārvalde). Rūpnieciskās zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto zvejas rīku skaitu (nozvejas apjomu), pēc tam, kad nokārtota kārtējā gada nomas maksa.

79. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zveju ar kuģiem Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz jūras piekrastes joslas, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos uzsāk pēc licences saņemšanas Jūras vides pārvaldē. Zvejas licenci izsniedz, pamatojoties uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā noteikto nozvejas apjomu.

80. Ja nākamajā kalendāra gadā no līgumslēdzējām pusēm neatkarīgu iemeslu dēļ tiek mainīts (palielināts vai samazināts) pieļaujamās nozvejas apjoms atsevišķām zivju sugām, kā arī mainīts pieļaujamais zvejas rīku skaits vai zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas tiesību iznomātājam attiecībā pret nomniekiem jāievēro proporcionalitāte šo lielumu izmaiņā (palielināšanā vai samazināšanā), sastādot rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu protokolus kārtējam nomas gadam.

81. Nozvejas apjoma vai zvejas rīku skaita palielināšana pieļaujama tikai pēc nomnieka un iznomātāja vienošanās.

82. Nozvejas apjomu vai zvejas rīku skaitu samazina pēc pušu vienošanās, vai šo noteikumu 70.punktā un 80.punktā noteiktajos gadījumos to vienpusēji nosaka iznomātājs.

83. Ja būtiski mainās pieļaujamie zvejas veidi, rūpnieciskās zvejas nomas līgums tiek pārskatīts vai pēc pušu vienošanās tā darbība tiek pārtraukta pirms termiņa.

84. Pēc nomnieka ierosinājuma rūpnieciskās zvejas nomas līguma darbību šo noteikumu 83.punktā minētajā gadījumā aptur uz noteiktu laiku. Nomas līguma darbības apturēšana neietekmē nomas līguma beigu termiņu.

85. Ja rūpnieciskās zvejas tiesības saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu vai šo noteikumu 28.punktā noteiktajos gadījumos netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, tās izmanto, saņemot rūpnieciskās zvejas licenci reģionālajā vides pārvaldē (zvejai iekšējās ūdenstilpēs) vai Jūras vides pārvaldē (zvejai Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā, arī jūras piekrastē). Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē pirms zvejas licences saņemšanas veic tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot, bet maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu aiz jūras piekrastes joslas – Valsts zivsaimniecības pārvaldē.

XIV. Nomas maksas apmēri un samaksas kārtība

86. Ūdenstilpju nomas maksa nosakāma, ņemot vērā ūdenstilpes platību, tās izmantošanas veidu un citus sociālekonomiskos faktorus, kā arī Zivju fondā pārskaitāmo nomas maksas daļu. Nomas maksu iznomātājam maksā katru gadu vai par visu nomas laiku normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā vai saskaņā ar nomnieka un iznomātāja vienošanos, ja normatīvajos aktos maksāšanas kārtība nav noteikta.

87. Ja ūdenstilpi un rūpnieciskās zvejas tiesības nomā vienlaikus, nomas maksu attiecīgi sadala šādi:

87.1. ūdenstilpes nomas maksa;

87.2. rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksa.

88. Par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu nosaka pamatmaksu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, ņemot vērā iznomājamo zvejas rīku veidu, zvejas vietu (zvejas rajonu), zvejojamās zivju sugas un nozvejas apjomu.

89. Ja tiek rīkota rūpnieciskās zvejas tiesību izsole, pamatmaksa ir izsoles sākuma cena.

90. Rūpnieciskās zvejas nomas maksu katru gadu norāda nomas līguma protokolā.

91. Zemkopības ministrija ir tiesīga noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem šo noteikumu pielikumā, ņemot vērā zivju resursu stāvokli, izmantojamo zvejas rīku veidu, jaunu zvejas rīku ieviešanu, finansiālo stāvokli un zivju cenu līmeni, kā arī citus ekonomiskos faktorus.

92. Grozījumus šo noteikumu pielikumā var izdarīt ne biežāk kā reizi pusgadā, turklāt tie neietekmē rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolos norādīto nomas maksu, kura noteikta pirms grozījumu izdarīšanas.

93. Ja saskaņā ar Zvejniecības likuma 6.panta ceturto un piekto daļu rūpnieciskās zvejas tiesības netiek nomātas vai tiek nomātas saskaņā ar Zvejniecības likuma 7.panta trešo daļu, maksa par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu tiek veikta pirms zvejas licences saņemšanas un ievērojot šo noteikumu pielikumā noteiktos pamatmaksas apmērus.

94. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kuriem noteikti zvejas rīku (nozvejas apjomu) limiti iekšējās ūdenstilpēs vai jūras piekrastē, līdz zvejas uzsākšanai un pirms licences saņemšanas jānokārto kārtējā gada nomas maksa saskaņā ar rūpnieciskās zvejas nomas līguma protokolā noteiktajiem maksas apmēriem līgumā vai protokolā noteiktajā kārtībā. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē iekasē tā pašvaldība, kurai ar Valsts zivsaimniecības pārvaldi noslēgta vienošanās par zivju resursu pārzināšanu un kuras administratīvajā teritorijā atrodas jūras piekraste vai ūdenstilpe, kurā paredzēts zvejot.

95. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem, kuriem noteikti nozvejas apjomi Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, kā arī starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos, gada nomas maksa jāveic līdz kārtējā gada 30.septembrim katru mēnesi proporcionālās daļās saskaņā ar rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumā vai tā protokolā noteiktajiem maksas apmēriem un kārtību, izņemot gadījumus, ja starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos nozvejas apjoms netiek noteikts, un maksa par zvejas tiesību nomu jāveic atbilstoši iepriekšējā mēneša faktiskajai nozvejai līdz šim mēnesim sekojošā mēneša divdesmit piektajam datumam. Ja gada vai mēneša nomas maksa noteiktajā termiņā netiek samaksāta, zvejas licences darbība tiek apturēta vai licence tiek anulēta un rūpnieciskās zvejas tiesību turpmāka izmantošana tiek atlikta līdz parāda dzēšanai, kā arī tiek aprēķināta kavējuma nauda 0,5 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Maksu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu aiz jūras piekrastes joslas iekasē Valsts zivsaimniecības pārvalde.

96. Ja tiek noteikts zvejas papildlimits, nomnieks desmit dienu laikā pēc papildlimita noformēšanas rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā samaksā par noteikto papildlimitu.

97. Makšķerēšanas tiesības tiek apstiprinātas, veicot šo noteikumu 3.pielikumā norādīto iemaksu un saņemot makšķerēšanas karti.

98. Līdzekļus no kopējās summas, kas tiek iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai to izsoli un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, sadala šādi:

98.1. 70 % līdzekļu no kopējās summas katru mēnesi ieskaitāmi Zivsaimniecības pārvaldes speciālā budžeta Zivju fonda kontā;

98.2. 30 % līdzekļu, ko iekasējušas pašvaldības, ieskaitāmi pašvaldību speciālā budžeta kontā zvejas organizēšanai un tās pārvaldes nodrošināšanai pašvaldībās;

98.3. 30 % līdzekļu no kopējās summas, ko iekasējusi Zivsaimniecības pārvalde vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas, ieskaitāmi minēto institūciju pamatbudžeta kontā zvejas organizēšanai, kā arī izmantojami makšķerēšanas karšu izplatīšanas organizēšanai saskaņā ar šo noteikumu 29.punktu.

99. Zivju fondā veicamo pārskaitījumu apmēri par šo noteikumu 28.punktā minētajām rūpnieciskās zvejas licencēm un šo noteikumu 32.punktā minētajām īpašajām maksas zvejas atļaujām (licencēm) šajos noteikumos netiek noteikti, un tie jāparedz citos normatīvajos aktos.

XV. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas atvieglojumi

100. Ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem piemēro maksas atvieglojumus, samazinot paredzēto nomas maksu par 25 %, ja:

100.1. ūdenstilpes iznomātas tāda veida izmantošanai, kas saistīta ar vides un dabas aizsardzību, dzeramā ūdens apgādi, zinātniskās pētniecības darbiem un nozīmīgu valsts un vietēju pasākumu veikšanu;

100.2. nomnieks pasākumiem, kuri saistīti ar vides un zivju aizsardzību, kā arī zivju resursu ataudzēšanu, izmanto nomas līgumā paredzētos līdzekļus, kā arī papildu līdzekļus;

100.3. rūpnieciskās zvejas tiesību nomnieks zvejo zivis, kuru krājumi pēc zinātniskā novērtējuma ir stabilā stāvoklī, nav nepieciešama to pastiprināta aizsardzība un valsts ir ieinteresēta šo krājumu izmantošanā, kā arī lai veicinātu melioratīvo zveju;

100.4. rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam iepriekšējā nomas gadā stihiskas nelaimes gadījumā gājuši bojā zvejas rīki vai peldošie līdzekļi, kas radījuši viņam ievērojamus zaudējumus.

101. Nomas maksas atvieglojumi, kuru apmērs pārsniedz 25 % no paredzētās nomas maksas, ir pieļaujami tikai ar Zivsaimniecības pārvaldes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piekrišanu, pēc tam, kad ir izskatīti attiecīgie pieprasījumi par nomas maksas atvieglojumiem un to pamatojumi.

102. Maksas atvieglojumus piemēro arī makšķerēšanas tiesību izmantošanai, ja makšķerēšanas kartes tiek realizētas organizētām makšķernieku biedrībām vai klubiem.

XVI. Rūpnieciskās zvejas tiesību nomas maksas un rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanas maksas uzskaite

103. Pašvaldības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas institūcijas katru ceturksni apkopo to rīcībā esošās ziņas par izmantotajām vai iznomātajām rūpnieciskās zvejas tiesībām, saņemto nomas maksu, kā arī līdzekļiem, kas iegūti par rūpnieciskās zvejas un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un Zivju fondā pārskaitītajiem līdzekļiem.

104. Šo noteikumu 103.punktā minētās ziņas tiek iesniegtas Zivsaimniecības pārvaldē līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša desmitajam datumam.

105. Zivsaimniecības pārvalde apkopo no reģionālajām vides pārvaldēm, Jūras vides pārvaldes un pašvaldībām saņemtās ziņas, kā arī Zivsaimniecības pārvaldes datus par pārskaitījumiem Zivju fondā, sagatavo attiecīgā ceturkšņa pārskatu un līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša beigām iesniedz to Zivju fonda padomē.

106. Šo noteikumu 103.punktā minētās ziņas iesniedzamas Zivsaimniecības pārvaldē un 105.punktā minētais pārskats par kopējiem gada rezultātiem iesniedzams Zivju fonda padomē attiecīgi līdz nākamā gada februāra beigām un pirmā ceturkšņa beigām pēc pārskata gada.

107. Iesniedzamo ziņu un pārskatu veidu un apjomu nosaka Zivju fonda padome.

XVII. Noslēguma jautājumi

108. Atzīt par spēku zaudējušiem:

108.1. Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumus Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 14., 177.nr.; 1997, 314.nr.; 1998, 375./380.nr.; 1999, 237./238.nr.);

108.2. Ministru kabineta 1996.gada 15.oktobra noteikumus Nr.383 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 177.nr.);

108.3. Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumus Nr.403 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 314.nr.);

108.4. Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumus Nr.454 "Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 375./380.nr.);

108.5. Ministru kabineta 1999.gada 20.jūlija noteikumus Nr.259 "Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 16.janvāra noteikumos Nr.21 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību"" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 237./238.nr.).

109. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai noslēgtie rūpnieciskās zvejas tiesību un ūdenstilpju nomas līgumi ir spēkā līdz to pagarināšanas vai pārslēgšanas brīdim.

Ministru prezidenta vietā – satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Zemkopības ministra vietā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 16.decembri

Pielikums

Ministru kabineta

2000.gada 12.decembra noteikumiem Nr.433

Pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu

I. Zveja Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, arī citu valstu ūdeņos

Nr. p.k.	Zivju sugas nosaukums	Maksa par nozvejas limita vienu tonnu (latos)
		Baltijas jūrā	Rīgas jūras līcī
1.	Reņģe	1,7	2,0
2.	Brētliņa	1,2	2,0
3.	Menca	10,0	–
4.	Lasis (par 200 gab.)	20,0	–
5.	Plekste	6,0	6,0
6.	Akmeņplekste	25,0	–

II. Zveja Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un iekšējās ūdenstilpēs

Nr. p.k.	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos) .
	zvejas rīka nosaukums	Baltijas jūras piekrastē	Rīgas jūras līča piekrastē	iekšējās ūdenstilpēs
				upēs	ezeros un ūdenskrātuvēs
1.	Reņģu stāvvads	80	100	–	–
2.	Zivju murds ar sētu	50	60	10	7
3.	Zivju murds bez sētas	–	–	7	5
4.	Zušu murds	30	40	–	–
5.	Zušu murds ar sētu līdz 30 m	–	–	15	10
6.	Zušu murds ar sētu virs 30 m	–	–	75	50
7.	Lucīšu murds	–	15	–	–
8.	Stagaru murds ar sētu	–	–	25	10
9.	Stagaru murds bez sētas	–	–	10	–
10.	Plekstu vads (atvērums* līdz 40 m)	25	40	–	–
11.	Plekstu vads (atvērums* virs 40 m)	50	80	–	–
12.	Zivju vads (atvērums* līdz 200 m)	–	–	–	20
13.	Zivju vads (atvērums* virs 200 m)	20	–	–	50
14.	Zivju tīkls, līdz 100 m (jūras piekrastē)	5	15	–	–
15.	Zivju tīkls, par katriem 5 m (iekšējās ūdenstilpēs)	–	–	2	1
16.	Reņģu, brētliņu un salaku tīkls, līdz 100 m	5	5	–	–
17.	Zivju āķi, 100 gab.	7	10	–	–
18.	Zušu āķi, 100 gab.	–	–	20	20
19.	Zušķērājs	–	–	200	200
20.	Salaku murds (stāvvads)	–	–	–	50
21.	Trīsuļodu kāpuru rāmis	–	–	–	50
22.	Akmeņplekstu tīkli, līdz 70 m	7	–	–	–
23.	Vēžu murds	–	–	2	2

Piezīmes .

1. *Vada atvērums – attālums starp spārnu galiem izstieptā veidā.

2. Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

III. Nēģu zveja upēs

Nr. p.k.	Zvejas rīka nosaukums	Upe vai tās posms	Maksa par zvejas rīku limita vienu vienību (latos)
1.	Murds, venteris, tīkls	Roja, Saka, Venta (no Zlēkām līdz Vārvei)	120
2.	Murds, venteris, tīkls	Brasla, Daugava (pie Salaspils), Gauja, Grīva, Irbe, Ķekava, Rīva, Užava, Venta (pie Kuldīgas)
			60
3.	Murds, venteris, tīkls	Daugava (pie Rīgas), Lielupe, Vitrupe, citas upes	30
4.	Tacis (tacis Nr.1 vai tacis Nr.3)	Salaca	700
5.	Tacis (tacis Nr.2)	Salaca	3000

 

Piezīme . Maksu par zvejas rīku limita vienu vienību var divkāršot saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu, ņemot vērā vietējās zvejas priekšrocības, tirgus pieejamību un vērtīgo zivju sugu sastāvu nozvejā.

IV. Amatierzveja – makšķerēšana

Nr. p.k.	Vispārējas makšķerēšanas tiesības saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem	Maksa (latos)
1.	Makšķerēšanas gada karte	3
2.	Makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem)	1
3.	Makšķerēšanas īstermiņa karte (trim mēnešiem) makšķerēšanas vietā	2

V. Zveja starptautiskajos ūdeņos ārpus Baltijas jūras ūdeņiem

Nr. p.k.	Zivju vai citu jūras produktu nosaukums	Maksa par nozvejas limitu (latos) .
		par vienu tonnu	par vienu zvejas kuģa dienu
1.	Paltusi	20	–
2.	Garneles	15	105
3.	Kalmāri	12	–
4.	Jūras asari	8	–
5.	Citu sugu zivis	6	–

Zemkopības ministra vietā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs