Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 25. maija sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis

(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LKNNK frakcija):

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija Saeimai šodien ierosināja paust savu attieksmi pret dažiem agrākajiem notikumiem Latvijā, iesniedzot izskatīšanai Saeimā Repatriācijas un izceļošanas likumprojektu. Ja jau mēs šodien tik bieži cīnāmies par vārda “okupācija” atrašanos mūsu valodas krājumā, tad ir ļoti nožēlojami, ka, atzīstot, ka tāda ir bijusi, gribam aizmirst, ka bija arī cilvēki, kas īstenoja šo okupāciju. Un šos cilvēkus sauc par okupantiem– gan militārajiem, gan civilajiem. Un liela daļa viņu ir palikuši tepat Latvijā. Tāpēc jāuzsver, ka daudzi no viņiem pret Latvijas valsti izturas kā pret kādu Krievijas koloniju, izvirzot tik nepieklājīgas prasības, ka faktiski šad un tad pret to jāvēršas ar visu likumu bardzību. Bet tas notiek ļoti reti. Tas saistīts ar otru valsts valodu. Cilvēkiem, kuri, kur vien tas iespējams, nicina valsti, valsts valodu, tās tradīcijas un simboliku un vēl pieprasa tādas pašas tiesības kā Latvijas Republikas pilsoņiem, nav vietas Latvijā. Tāpēc mēs viņiem gribējām piedāvāt optimālu variantu ar iespēju mierīgi un klusi sakravāt savus čemodāniņus un braukt prom uz savām sentēvu zemēm. Ir zināms skaits cilvēku, kuri varētu atsaukties šādam aicinājumam, kas, protams, prasa zināmu programmu un arī līdzekļus. Spēkā esošajā repatriācijas likumā runa vairs nav par repatriantiem, kuri varētu doties prom no Latvijas uz savu etnisko dzimteni, bet gan tikai par latviešiem un līviem, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā.

Saeimas vairākums diemžēl neatbalstīja mūsu priekšlikumu un tālāk sēdē līdz absurdam notiekošais, okupācijas iedibinātajam 8.martam kļūstot par kaut kādu atceres dienu, ir tikai sekas tam, kas tagad sākas. Es aicinu visus tomēr vērtēt savu vēsturi un attieksmi pret to.

V.Agešins

(politisko organizāciju (partiju)
apvienības Saskaņas Centrs frakcija):

Šodien Saeima izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā nodeva precizētos valsts pensiju likuma grozījumus, kas paredz ieviest atraitņu pensijas. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka laulātajam būs tiesības saņemt daļu no mirušā laulātā pensijas, ja abu laulāto pamatiztikas avots bijis vecuma pensija un laulātajiem bijusi kopīga saimniecība. Saskaņas Centrs pārdzīvojušā laulātā pensiju rosina noteikt 50 procentu apjomā no mirušajam laulātajam noteiktās vecuma pensijas. Nododot likumprojektu izskatīšanai komisijā, Saeima varēs spriest par atraitņu pensiju ieviešanu. Šādas pensijas jau noteiktas, piemēram, kaimiņzemē Lietuvā. Sagatavotie grozījumi paredz, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 30.septembrim jānosaka kārtība, kādā laulātais saņem mirušā laulātā pensiju.

Vēl pievērsīšu uzmanību grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kur šodien tika atbalstīts Saskaņas Centra deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums par to, ka, ja svētku diena sakrīt ar nedēļas brīvdienu, tad brīvdienu skaitu palielina par attiecīgu dienu skaitu, kuras sakrīt ar svētku dienām. Mēs atbalstījām un arī turpmāk atbalstīsim visus priekšlikumus par to, lai 8.marts– Starptautiskā sieviešu diena– beidzot kļūtu par atzīmējamu dienu Latvijā.

Nākamtrešdien Saeima skatīs vēl vienu mūsu priekšlikumu par oktobra pirmās svētdienas– Skolotāju dienas– noteikšanu par atzīmējamu dienu.

A.Verze

(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Es esmu ne tikai deputāte, bet arī pārstāvu Latvijas Pensionāru federāciju, tādēļ viens no svarīgākajiem šodien skatītajiem jautājumiem, manuprāt, ir jau iepriekš pieminētie pensiju likuma grozījumi, kas paredz tiesības pārdzīvojušajam laulātajam saņemt daļu no mirušā laulātā pensijas. Man kā pozīcijas deputātei jāsaka, ka šie grozījumi ir sagatavoti atrauti no valdības projekta. Bet Latvijas Pensionāru federācija jau vairākus gadus ir atbalstījusi šādu ierosinājumu un lūgusi valdību rast iespēju to realizēt, jo lielākā pensionāru daļa pašlaik dzīvo ļoti trūcīgi. Vairākās Eiropas valstīs, ne tikai Lietuvā, jau ir šīs piemaksas– atbalsts cilvēkam, kas zaudējis savu dzīvesbiedru. Es kā pensionāru un arī Latvijas Pirmās partijas frakcijas pārstāve lūdzu un aicinu valdību pasteidzināt Ministru kabinetā esošā likumprojekta virzību, lai tādējādi mazinātu morālo un finansiālo valsts parādu pensionāriem, ko radījušas atsevišķas pensiju likuma nepilnības.

Vēl atzīmēšu šodien otrajā lasījumā atbalstītos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, akcentējot Latvijas Pirmās partijas iesniegto priekšlikumu, kas paredz par svētku dienu noteikt 15.augustu– Lielo Māras dienu. Šo dienu tomēr svin visa sabiedrība, tāpēc turpmāk tā būs brīvdiena un visi ticīgie varēs netraucēti doties uz Aglonu.

J.Strazdiņš

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien mums bija saspringta Saeimas sēde par valsts valodas jautājumiem un vairākiem likumprojektiem. Notika asas diskusijas, un Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pārliecinājās par to, cik tomēr svarīga ir mūsu 2004.gada 1.septembrī uzsāktā izglītības reforma par valsts valodas apguvi mazākumtautību skolās. Toreiz bija ļoti liela ažiotāža un pretestība, bija daudz tādu, kuri negribēja tai piekrist. Bet valodas katru gadu aizvien vairāk ir vajadzīgas. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barrozo ir paziņojis, ka Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem nepieciešams apgūt vismaz divas trīs svešvalodas. Un kur nu vēl valsts valoda! Nupat arī Amerikas Savienotās Valstis ir pasludinājušas angļu valodu par valsts valodu. Daudzās zemēs ir šī problēma, kur ienāk ieceļotāji– kā citur no Spānijas, tā arī pie mums no citām zemēm. Un valoda– šis saziņas līdzeklis– vienmēr ir svarīga.

Par šo tēmu es runāju tāpēc, ka, palīdzot arī dažiem žurnālistiem, zināmā mērā ir sākusies kaut kāda kampaņa pret izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu. Un tikai tāpēc vien, ka viņa bija tikusies ar Krievu skolu atbalsta asociācijas valdes locekli un Rīgas domnieku Pimenova kungu, kurš viņai bija stāstījis, ka savā laikā bija sagatavots likumprojekts par mazākumtautību izglītības iestādēm, kas varbūt varēja šos jautājumus sakārtot, ja situācija tiešām būtu pasliktinājusies. Tas tika izrauts no konteksta– it kā mēs jau pašlaik atbalstītu šāda likumprojekta nepieciešamību. To, vai reforma notiek sekmīgi, kas pašreiz mūs nesatraucot, mēs īsti zināsim tad, kad mācības būs beigusi 12.klase. Tad arī varēs spriest par reformas efektivitāti vai neefektivitāti. Pašreiz nav nekāda pamata ažiotāžai un satraukumam. Valsts valoda ir jāapgūst arvien labākā kvalitātē.

Un vēl es gribu pievienoties tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka sieviešu panākumi, īpaši mūsu valstī, kur sievietes ir izdarījušas ļoti daudz, lai mūsu valsts attīstītos, tomēr ir jāatzīmē. Tauta vienalga svin šos svētkus. Un es domāju, ka mums ir jāie­klausās tautā un nav ko izlikties– tā tiešām jau sen ir tāda diena, kad vīrieši izrāda uzmanību un izsaka atzinību savām sievietēm gan darba vietās, gan arī mājās.

K.Šadurskis

(frakcija “Jaunais laiks”):

Vispirms paldies kolēģim Jānim Strazdiņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas par izglītības politikas skaidrojumu. Jo bieži vien, ja šī politika netiek skaidri definēta, tiešām var rasties dažādi pārpratumi.

Tagad par šodienas sēdi. Lai mazinātu risku, ka Jūrmalas politiskās korupcijas skandālam līdzīgas lietas varētu atkārtoties, partijas “Jaunais laiks” frakcija ir iesniegusi divus likumprojektus. Mums ir liels prieks, ka tie ar balsu vairākumu ir nodoti izskatīšanai komisijām. Tie ir grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kur paredzēts noteikt atklātas pašvaldību vadītāju vēlēšanas, lai turpmāk mazinātu kārdinājumu pēc politiskās korupcijas, kā arī grozījumi “Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, kur mēs aicinām noteikt 5 procentu ievēlēšanas barjeru tajās pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 tūkstoši iedzīvotāju. Tas mazinātu pašvaldību sadrumstalotības risku. Šie jautājumi tad arī bija šodienas sēdes konstruktīvā un pozitīvā daļa.

Šodien, tuvojoties vēlēšanām, Saeimas sēžu zālē notika mūžīgā un tēlotā cīņa par vai pret nepieciešamību prast valsts valodu, kad daiļrunībā sacentās labējā un kreisā flanga deputāti. Un Saeimas sēde faktiski beidzās tad, kad, kā mēdz teikt, jautrība sita augstu vilni– bija tik skaļi kā cirka teltī. Tikai ļoti skumji, ka valsts parlaments tiek padarīts par cirka arēnu. Un radās iespaids, ka gan 8.marta atbalstītāju, gan pretinieku kvēlās runas vismazāk bija saistītas ar apskatāmo jautājumu. Es to visu sauktu par balagānu. Žēl! Jo šīm debatēm tika iztērēts ļoti daudz laika. Pienāca pulksten trīs, un Saeimas vairākums neatbalstīja mūsu ierosinājumu turpināt sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Daudzas lietas palika neizskatītas. Pie tām būs jāatgriežas nākamtrešdien, kad sēde tiks turpināta.

Dz.Ābiķis

(Tautas partijas frakcija):

Kā zināms, pagājušajā nedēļā Saeimas opozīcija iesniedza priekšlikumu sasaukt Saeimas sēdes katru nedēļu līdz par rudenim. Savukārt Tautas partija sagatavoja priekšlikumu, kuru Saeimas vairākums arī atbalstīja– uzdod par pienākumu deputātiem vasarā strādāt komisijās, sagatavojot konkrētus likumprojektus. Tad, kad tie būs gatavi, pēc vajadzības sasaukt sēdes jau pavisam konkrētu jautājumu izskatīšanai. Un jāsaka– paldies Dievam, ka Saeimas vairākums šo mūsu priekšlikumu atbalstīja.

Šodienas sēde parādīja, ka tuvojošos vēlēšanu gaisotnē faktiski visu jautājumu izskatīšana pagāja savstarpējās ķildās un apvainojumos. Tēvzemieši kārtējo reizi lamāja krievus un kreisā spārna deputātus, savukārt PCTVL frakcija viņiem atbildēja ar to pašu, tikai no sava skatu punkta.

Savukārt pēcpusdienā Saeimas deputāti kļuva klaji labvēlīgi visiem vēlētājiem. Izdomāja, ka kalendārā jābūt trim jauniem svētkiem. Turklāt likumprojekta izskatīšana vēl netika pabeigta. Iespējams, tiks gatavoti priekšlikumi par vēl kādiem jauniem svētkiem. Jautājums ir šāds: svētki būs, bet kad tad mēs strādāsim? Kā celsim savu labklājību? Tautas partija līdz vēlēšanām vēlas konstruktīvu Saeimas darbu, deputātiem strādājot pie konkrētiem likumprojektiem, nevis nodarbojoties ar nebeidzamiem strīdiem un dižošanos.

Mūs priecē tiesību paplašināšana pensionāriem– iespēja pārdzīvojušajam pensionāram saņemt sava mirušā laulātā pensiju. Šādu jautājumu Saeima šodien izskatīja.

Mūs priecē pavisam konkrēta lieta– galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas dos iespēju invaliditātes profilakses līdzekļus un tehniskos palīglīdzekļus, kuri agrāk bija pieejami tikai pensionāriem un invalīdiem, saņemt arī slimniekiem, lai tos izmantotu veselības atgūšanai un viņi nekļūtu par invalīdiem.

Mēs priecājamies, ka Veselības ministrija un mūsu veselības ministrs piešķir ātrās palīdzības mašīnas visām Latvijas pašvaldībām. Turklāt es gribu atzīmēt, ka daži pārmet, ka tas tiekot darīts pēc partiju principa– atkarībā no tā, kuras partijas pārstāvis ir attiecīgās pašvaldībās vadītājs. Bet tā nebūt nav. Nupat jauna ātrās palīdzības mašīna tika piešķirta Jelgavai, kuru, kā zināms, vada pavisam citas partijas pārstāvis.

Šodien kultūras ministre Helēna Demakova piedalījās nopietnā diskusijā ar represētajiem, arhitektiem, pieminekļu speciālistiem par to, ka Rīgā ir jābūt jaunam, atbilstošam un labam piemineklim okupācijas laikā represijās bojā gājušo piemiņai.

Mēs esam par to, lai Saeima līdz vēlēšanām, izskatot konkrētus jautājumus, strādātu konstruktīvi un lietišķi, nevis savstarpēji lamājoties, dižojoties un izdomājot visādus brīnumus.

V.Buzajevs

(politisko organizāciju apvienības
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien ir liela PCTVL frakcijas uzvara valsts valodas nostiprināšanas jomā. Saeima šodien galīgajā lasījumā akceptēja mūsu priekšlikumus par bezmaksas valsts valodas kursu organizēšanu tiem krievu bezdarbniekiem, kuriem tie ir nepieciešami. Tas ir ļoti svarīgi, īpaši Latgalē, kur bezdarba līmenis ir ļoti augsts.

Mēs, protams, ar abām rokām balsojām par grozījumiem pensiju likumā. Par to jau mani kolēģi informēja.

Nedaudz sīkāk raksturošu pēdējo skatīto jautājumu– grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kuru izskatīšanu mēs nepabeidzām. Mēs kopā ar katoļu pārstāvjiem atbalstījām Māras dienas– 15.augusta– noteikšanu par svētku dienu. Šis priekšlikums tika pieņemts tikai ar mūsu balsu palīdzību. Šajā likumprojektā tika akceptēts arī cits PCTVL frakcijas priekšlikums par svētku dienām, proti, ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu, bet, ja svētku dienas iekrīt sestdienā un svētdienā, tad nākamās divas darba dienas nosaka par brīvdienām.

Ar lielu gandarījumu gribu atzīmēt, ka ar mūsu balsu palīdzību tika atbalstīts priekšlikums 8.martu noteikt kā atzīmējamu dienu. Tāpat arī pareizticīgo Ziemassvētki 6. un 7.janvārī tika noteikti par oficiāli atzīmējamām dienām.

Es gribu uzsvērt, ka pareizticīgā baznīca Latvijā nav sveša. Un praktiski pareizticība ir pirmais no kristiānisma veida, kas tika fiksēts Latvijas teritorijā. Bez tam pareizticība šajā teritorijā bija izplatīta jau 200 gadus pirms Rīgas dibināšanas, bet katoļu reliģija parādījās tikai pēc tam. Īpaši jāuzsver, ka pareizticība Latvijā konsekventi seko Kristus baušļiem. Nav nedz helēņu, nedz jūdu. Pareizticīgo vidū ir ne mazums latviešu. Dievkalpojumi daļēji notiek latviešu valodā. Bet, piemēram, Rīgas Kristus Debesbraukšanas baznīcā– tikai valsts valodā. Starp Latvijas iedzīvotājiem vienīgais kanonizētais kristiešu svētais ir pareizticīgo arhibīskaps latvietis Jānis Pommers, kas arī bija Saeimas deputāts pirms kara. Viņš ļoti daudz izdarīja, lai Latvija kļūtu par demokrātisku valsti.

Ceru, ka mēs nākamnedēļ tomēr pabeigsim skatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā un viss, kas jau tika pieņemts, arī paliks.

I.Solovjovs

(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Mani iepriekš runājušie kolēģi jau informēja par šodien skatītajiem un nepabeigtajiem jautājumiem.

Es tikai paudīšu frakcijas viedokli par to, kas notika vakar. Vakar, 24.maijā, viesnīcas “Radisson SAS” konferenču zālē notika starptautiska konference “Nepieļausim fašisma un nacisma atdzimšanu Eiropā, it īpaši Baltijas valstīs”. No nosaukuma jau saprotams, ka aktualizēts ļoti svarīgs jautājums. Šo pasākumu organizēja Eiropas Parlamenta kreiso un zaļo apvienotā politiskā grupa kopā ar Latvijas Sociālistisko partiju. Konferencē piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, darbinieki un arī kreiso partiju pārstāvji. Bija arī kreiso partiju pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Grieķijas, Čehijas, Portugāles un Vācijas. Katrs no deputātiem un darbiniekiem konferencē pastāstīja par viņu valstīs notiekošo un izteica savu viedokli par to, kas pašlaik notiek Eiropā, konkrēti, ko redzēja Latvijā.

Galvenais jautājums bija: “Uz kurieni mēs ejam?” Tas viss bija saistībā ar SS leģionu un to, kas tagad notiek Igaunijā ar pieminekļiem. Šie jautājumi tika aktualizēti un ir ļoti svarīgi. Atbildi par to, kā mēs tālāk dzīvosim, izteica visi dalībnieki.

Saeimas preses centrs