Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 24. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 122.pantu ir iespējams mainīt atbilžu secību. Ir lūgums no ekonomikas ministra Štokenberga kunga sakarā ar viņa darba pienākumu pildīšanu: vai mēs nevarētu izskatīt 4.jautājumu kā pirmo? Es domāju, ka mēs to varētu darīt, jo 4.jautājuma iesniedzēju nav pašreiz zālē– nav ne Golubova kunga, ne Deņisova kunga, ne Bekasova kunga, ne Fjodorova kunga, ne arī Solovjova kunga– un turklāt ir jau sniegta rakstiska atbilde. Tātad, kā es saprotu, deputāti ir apmierināti ar rakstisko atbildi un jautājums ir atbildēts.

Paldies jums, ministra kungs!

Sāksim izskatīt pārējos jautājumus atbilstoši to secībai.

Ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Tolmačova un Aleksejeva jautājums tieslietu ministram Grīnvalda kungam “Par valsts amatpersonu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi”. Ir saņemta rakstiska atbilde. Vai iesniedzējiem ir vēl kādi jautājumi ministra kungam? Lūdzu! Tātad iesniedzējiem ir jautājumi ministram kungam. Tā kā nav ieradies pirmais no iesniedzējiem, iespēju jautāt mēs dodam Buzajeva kungam. Taču pirms Buzajeva kunga jautājuma dodam vārdu ministra kungam. Lūdzu!

G.Grīnvalds (tieslietu ministrs).

Papildus tam, ka ir sagatavota rakstiskā atbilde, ir jāpiebilst divas... nē, faktiski trīs lietas. Esmu saņēmis skaidrojumu no Valsts valodas centra par to, kāpēc Valsts valodas centrs nepārbaudīja, kādi dokumenti... vai ir tādi dokumenti, kas apliecina, ka tiem ministriem, kas ieguvuši izglītību ārvalstīs, ir atbilstoša valsts valodas prasme.

Pirmā no tām lietām, kāpēc tas netika darīts, ir saistīta ar to, ka nolikums, kas nosaka Valsts valodas centra darbību, neparedz konkrētus instrumentus vai pasākumus, ar kādiem Valsts valodas centram jārealizē likuma ievērošanas uzraudzība. Un līdz ar to tad pats centrs izraugās veidus un paņēmienus, kā kontrolēt Valsts valodas likuma ievērošanu. Un veids, kādā viņi to dara, ir šāds: viņi izstrādā ceturksnim kontroles programmas un tad atbilstoši šīm programmām arī rīkojas. Piemēram, Valsts valodas centra izstrādātajās ceturkšņu kontroles programmās 2006.gadam ir iekļauti tādi uzņēmumi kā valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienības, pirmsskolas un vidējās izglītības iestādes, tirdzniecības vietas, publisko pakalpojumu sniedzēji un tamlīdzīgi.

Kāpēc ir šāda kārtība? Tas ir tāpēc, ka Valsts valodas centram ir ierobežota gan finansiālā, gan arī darbinieku kapacitāte.

Kā piemēru es varētu minēt to, ka tā budžets ir 96 000 latu gadā un ka inspektori, kas konkrēti nodarbojas ar Valsts valodas likuma ievērošanas kontroli, Rīgā ir četri, reģionos– astoņi.

Šobrīd ir sagatavots informatīvais ziņojums valdībai par situāciju Valsts valodas centrā, un līdz ar to ceram, ka tuvākajā laikā radīsim risinājumu tieši šādu problēmu sakārtošanai.

Otra lieta, ko es gribētu pieminēt, ir...

Sēdes vadītāja.

Ministra kungs, laiks jūsu atbildei ir beidzies. Tai ir paredzētas tikai divas minūtes diemžēl.

Buzajeva kungam ir iespēja uzdot vēl divus papildjautājumus.

Kā es saprotu, jautājuma iesniedzēji ir vienojušies savādāk... Plinera kungs šeit neatrodas, un tāpēc Buzajeva kungam ir iespēja uzdot papildjautājumu. Lūdzu!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Kā es saprotu no jūsu ļoti īsās atbildes, Valsts valodas centram nebija ne laika, ne naudas, lai pārbaudītu Ministru kabinetu. Un sakarā ar to ir pirmais papildjautājums.

Teiksim, Arturs Krišjānis Kariņš, bijušais ekonomikas ministrs, saskaņā ar dokumentiem, kas bija izdalīti deputātiem pirms balsošanas par Ministru kabineta apstiprināšanu, dzimis ASV, pabeidzis Sentdžona koledžu un Pensilvānijas Universitāti. Viņam, lai pildītu ministra pienākumus, noteikti ir nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība, bet nekāda valsts valodas prasmes apliecības kopija, nekādi attiecīgi dokumenti netika pievienoti (un visticamāk– arī nebija izdoti).

Kas, pēc jūsu uzskatiem, ir atbildīgs par tādu rupju un demonstratīvu Valsts valodas likuma pārkāpšanu Ministru kabineta līmenī?

G.Grīnvalds.

Es...

Sēdes vadītāja.

Vienu sekundi, ministra kungs! Mums jānoskaidro viens juridiskas dabas jautājums.

Cienījamais Buzajeva kungs! Pirms mēs saņemam ministra atbildi, es gribētu saprast, ko jūs darāt ar savu telefonu šeit. Jo zālē ir uzraksts jeb zīme: pirms ienākšanas zālē izslēgt mobilos telefonus un nelietot tos zālē! Ja jūs man varētu paskaidrot, tad mēs varētu arī tālāk turpināt.

V.Buzajevs (kaut ko saka).

Sēdes vadītāja.

Kā, lūdzu? Izslēgts telefons ir, jā? Paldies.

Lūdzu, ministra kungs!

G.Grīnvalds.

Atbildi es pamatošu ar Ministru kabineta noteikumiem.

2000.gada 22.augustā pieņemto Ministru kabineta noteikumu Nr.296 10.punkts paredz: “Par valsts valodas lietošanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgas Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās personas un darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Ja mēs pieņemam, ka darba devējs, respektīvi, tas, kas maksā ministriem algu, ir Valsts kanceleja, tad mēs varētu teikt, ka Valsts kancelejai būtu bijis jāpārliecinās par to, vai ministram ir konkrētais dokuments. Ja pieņemam, ka attiecīgo iestādi, tas ir, ministriju, vada valsts sekretārs, tad valsts sekretāram acīmredzot būtu bijis jāpieprasa šādi dokumenti.

Un turpināšu par Valsts valodas centru. Kā es jau teicu, viņiem šādas instrukcijas, kā viņiem to darīt, nav. Taču ikvienam ir tiesības rakstīt iesniegumu vai sūdzību par to, ka kāds nelieto valsts valodu, un tādā gadījumā Valsts valodas centrs uzņemas iniciatīvu un pārbauda, vai šāds dokuments ir konkrētajai amatpersonai.

Sēdes vadītāja.

Paldies ministram par atbildi.

Vai esat ar to apmierināts?

Lūdzu ieslēgt deputātam mikrofonu!

V.Buzajevs.

Paldies.

Un otrs jautājums: vai, pēc jūsu uzskata, cilvēks, tādā augstā amatā vairāk nekā gadu strādājis bez apliecības... Vai valstij ir morālas tiesības pieprasīt apliecību, teiksim, no piena lopu vai citu mājdzīvnieku audzētāja, kuram ir nepieciešama 1.A līmeņa valsts valodas prasmes kategorija?

Sēdes vadītāja.

Pirms jūs sniedzat atbildi, es tomēr vēlreiz vēlētos noskaidrot, Buzajeva kungs, tieši kāda iemesla dēļ jūs lietojat šo mobilo telefonu, jo viss, kas pašreiz šeit, zālē, notiek, tiek translēts, un mums ir arī stenogramma par šo jautājumu un atbilžu sēdi, un tas, ka ir izslēgts mobilais telefons vai, teiksim, nedarbojas tā PIN kods, vai ko citu jūs teicāt... Sēdes vadītājam tomēr būtu nepieciešams paskaidrojums, tieši kādēļ– kāda iemesla dēļ jūs šo telefonu lietojat, jo saskaņā ar Kārtības rulli mums šādu noteikumu nav, ka deputāti zālē varētu lietot vēl kādu papildu– es nezinu– tehnisku iekārtu, kas reģistrētu jebko citu, nevis to, kas ir reģistrēts mūsu stenogrammās un kas tiek pārraidīts, teiksim, mūsu plašsaziņas līdzekļos, to skaitā sabiedriskajā radio.

Lūdzu!

V.Buzajevs.

Varbūt man jāatbild, ka ministra kungs var izpildīt savus tiešos pienākumus, jo, teiksim, klausīties mūsu privāto sarunu ar jums viņam ir ne īpaši interesanti.

Bet es varētu paskaidrot: ja es gribu īsā laikā sagatavot attiecīgu reportāžu, tad saskaņā ar to es izmantoju skaņu ierakstu.

Sēdes vadītāja.

Tam Saeimā ir visas tehniskās iespējas, lai jūs saņemtu momentāni arī stenogrammu no šā te raidījuma. Un, tā kā pirms ieejas zālē ir norādīts, ka tur nevar lietot mobilos telefonus, tad, lūdzu, ievērojiet Saeimas noteikumus, Saeimas kārtības rulli.

Bet tagad, lūdzu, vārds ministram atbildes sniegšanai.

G.Grīnvalds (tieslietu ministrs).

Ziniet, tagad bija tik daudz to jautājumu un atbilžu, ka es īsti vairs to... Ja varētu, es jautājumu lūgtu atkārtot.

V.Buzajevs.

Lūdzu! Vai, pēc jūsu uzskata, cilvēks tādā augstā amatā, kur vairāk nekā gadu strādāja bez apliecības... vai valstij ir morālas tiesības pieprasīt apliecību, teiksim, no piena lopu vai citu mājdzīvnieku audzētāja, kuram ir nepieciešama 1.A līmeņa valsts valodas prasmes kategorija?

G.Grīnvalds.

Ziniet, es esmu tieslietu ministrs, un es gribētu runāt par šo lietu no likuma viedokļa. Un tieši tas, kas ir rakstīts Ministru kabinetā: “Viens likums, viena taisnība visiem!”, arī būtu tas pamatmotīvs šajā jautājumā.

Protams, ja kādam rodas pamatotas bažas par to, ka kāda no amatpersonām neprot valsts valodu vai nelieto valsts valodu, tad šāda lieta noteikti ir jāizskata, un tad šādai personai būtu jākārto valsts valodas prasmes pārbaude.

Sēdes vadītāja.

Paldies par jūsu atbildēm, jo... Tātad uz šo jautājumu ir atbildēts.

Nākamais ir deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājums satiksmes ministram Krišjānim Peteram “Par Latvijas Republikas galvenās nozīmes autoceļa “Jēkabpils–Jaunjelgava–Ķekava–Rīga” sabrukumu un ārkārtas situāciju uz tā”. Ir saņemta arī satiksmes ministra rakstiska atbilde. Tā kā jautātāji nav ieradušies, acīmredzot viņi ir apmierināti ar šo rakstisko atbildi.

Nākamais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova un Buzajeva jautājums ārlietu ministram Pabrikam “Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”. Ir saņemts atbildes dokuments. Un, ja šeit ir ieradies deputāts Buzajevs, es gribētu jautāt jums: “Vai deputāti, kas iesnieguši jautājumu, ir apmierināti ar rakstisko atbildi?”

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs neesam apmierināti un laipni gaidīsim ministra kungu.

Sēdes vadītāja.

Tā kā ministra kungs pašreiz diemžēl nevarēja ierasties uz jautājuma atbildēšanu, tad mēs pārceļam šo jautājumu uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi.

Un vēl ir saņemts 5.– deputātu Latkovska, Druvietes, Šadurska, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”. Kā saprotu, nav saņemts arī atbildes rakstiskais variants. Diemžēl šeit nepiedalās arī atbildētājs uz mūsu šo jautājumu– Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Deputāts Kārlis Šadurskis vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs esam saņēmuši no Ministru prezidenta viņa biroja vadītāja parakstītu vēstuli, ka mūsu jautājumi ir nodoti darbam izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un kultūras ministrei Helēnai Demakovai. Un mēs patiesībā esam ļoti nepatīkami pārsteigti un sašutuši, ka šodien līdz pulksten 17.00 neesam saņēmuši nedz rakstiskas atbildes, nedz arī kāds no nosauktajiem ministriem ir uzskatījis par nepieciešamu ierasties šeit.

Es tiešām neticu, ka neviens no šiem trijiem ministriem nevar savu darba pienākumu dēļ ierasties, un tāpēc es vienkārši uzskatu, ka šādā veidā mūsu valdības vadītājs un valdības locekļi demonstrē necieņu pret Latvijas parlamentu.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Šadurska kungs, par jūsu informāciju! Jā, arī es uzskatu, ka visiem ministriem vienmēr ir jāierodas uz šo atbilžu un jautājumu sēdi. Nu jāsaka, ka diemžēl ne visi un ne vienmēr visu valdību ministri, to skaitā arī jūsu vadītās frakcijas un “Jaunā laika” partijas ministri, ir ieradušies uz šīm sēdēm, bet noteikti uzskatu, ka šis aizrādījums tiks nodots Ministru prezidentam un arī atbilstošajiem ministriem par to, ka viņiem ir jārespektē Saeimas deputātu jautājumu un atbilžu sēde un jāsniedz atbildes savlaicīgi, kā tas ir paredzēts Kārtības rullī, jo Kārtības rullis ir likums, kas attiecas absolūti uz visiem.

Tāpēc jūsu uzdoto jautājumu mēs pārceļam uz nākamo jautājumu un atbilžu sēdi, kas notiks nākamajā trešdienā.

Un šo aizrādījumu es tiešām izteikšu arī mūsu Ministru kabineta locekļiem un Ministru prezidentam.

Līdz ar to mūsu jautājumu un atbilžu sēde ir beigusies.

Tiksimies nākamajā trešdienā, gaidot ministrus uz šo sēdi.

Paldies.