Ministru kabineta noteikumi Nr.425

Rīgā 2006.gada 30.maijā (prot. Nr.30 7.§)

Kārtība, kādā atsavināma valsts un pašvaldību manta

Izdoti saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 4.panta trešo un piekto daļu, 5.panta pirmo daļu, 6.panta pirmo daļu un 47.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma (turpmāk — likums) 4.panta ceturtajā daļā minētās personas iesniedz atsavināšanas ierosinā­jumu, tiek izskatīti saņemtie atsavināšanas ierosinājumi, tiek pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības mantas nodošanu atsavināšanai vai ierosinājuma noraidīšanu un tiek atcelts lēmums par nodošanu atsavināšanai;

1.2. noskaidro iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās mantas, kā arī nosaka valsts mantas turētāja maiņas kārtību;

1.3. attiecīgā ministrija dod atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, ņemot vērā mantas veidu un vērtību;

1.4. attiecīgais ministrs dod atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas (turpmāk — PHARE programma) līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija;

1.5. nosaka atsavināšanas izdevumu apmēru.

II. Valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma atsavināšana

2. Likuma 4.panta ceturtajā daļā norādītās personas valsts nekustamā īpa­šuma atsavināšanas ierosinājumu iesniedz valsts akciju sabiedrībā “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk — sabiedrība), bet pašvaldības nekustamā īpašu­ma atsavināšanas ierosinājumu — attiecīgajā pašvaldībā.

3. Atsavināšanas ierosinājumu iesniedz rakstiski. Ierosinājumā norāda šādu informāciju:

3.1. ierosinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un pilsonību (fiziskai personai) vai juridiskās personas nosaukumu un vienotās reģistrācijas numuru;

3.2. ierosinātāja adresi (dzīvesvietas vai juridisko);

3.3. ierosināšanas tiesisko pamatu atbilstoši likumam;

3.4. atsavināmā valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma adresi un apzīmējumu kadastrā.

4.  Atsavināšanas ierosinājumam pievieno:

4.1. ierosinātāja īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu kopijas;

4.2. zemes robežu plāna kopijas;

4.3. Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas izziņu par ēku (būvju) sais­tību ar zemi, ja zemesgabals un ēkas (būves) zemesgrāmatā ierakstīti dažādos nodalījumos un pēc ierakstiem tajos nevar noteikt ēku (būvju) saistību ar zemi;

4.4. Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas izziņu par nekustamā īpašuma piederību un sastāvu;

4.5. ēkas (būves) tehniskās inventarizācijas lietas kopiju, ja zemes robežu plānā ēku (būvju) skaits neatbilst zemesgrāmatā ierakstītajam ēku (būvju) skaitam;

4.6. notariāli apliecinātu vienošanos par to, kādās domājamās daļās katrs īpašnieks iegūst zemesgabalu, — ja uz zemesgabala ir divi vai vairāki patstāvīgi ēku īpašumi, kas pieder dažādiem īpašniekiem;

4.7. sabiedrības ar ierobežotu atbildību — komercreģistra iestādes izsniegtu izziņu par sabiedrības dalībnieku sastāvu un katram dalībniekam piederošo daļu skaitu, kā arī sabiedrības dalībnieku pilsonību apliecinošus dokumentus;

4.8. akciju sabiedrības — atbilstoši Komerclikuma 278.panta otrās daļas prasībām sastādītu akcionāru sarakstu, kā arī sabiedrības akcionāru pilsonību apliecinošos dokumentus;

4.9. ierosinātāja personu apliecinoša dokumenta kopiju (fiziskai personai) vai juridiskās personas reģistrācijas apliecības kopiju.

5. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav Finanšu ministrijas vai sabiedrības valdījumā vai turējumā, sabiedrība pieprasa no valsts nekustamā īpašuma valdītāja vai turētāja atsavināmā valsts nekustamā īpašuma tiesības apliecinošos dokumentus. Valsts institūcija (iestāde), kuras valdījumā vai turējumā atrodas attiecīgais nekustamais īpašums, likumā noteiktajā termiņā pēc pieprasījuma saņemšanas nodod sabiedrībai:

5.1. zemesgrāmatu apliecību (nostiprinājuma uzrakstu);

5.2. zemes robežu plānu;

5.3. atsavināmā nekustamā īpašuma nomas (īres) līgumus;

5.4. ēkas (būves) tehniskās inventarizācijas lietu.

6. Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus izskata attiecīgi sabiedrība vai pašvaldība un, izvērtējot atsavināšanas ierosināju­mam pievienotos dokumentus, sniedz ierosinātājam rakstisku atbildi, ja nepie­ciešams, norādot, kuri šo noteikumu 4.punktā minētie dokumenti nav iesniegti.

7. Valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumu noraida, ja:

7.1. nekustamais īpašums atrodas vietās, kur atsavināšana aizliegta ar likumiem;

7.2. atsavināšanas ierosinājumu iesniegusi persona, kura nav norādīta likuma 4.panta ceturtajā daļā;

7.3. likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktajā gadījumā nav saņemta attiecī­gās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja parakstīta izziņa par piekrišanu zemesgabala atsavināšanai;

7.4. atsavināšanas ierosinātājs sešu mēnešu laikā no ierosinājuma iesnieg­šanas dienas nav iesniedzis sabiedrībā vai attiecīgajā pašvaldībā šo noteikumu 4.punktā minētos dokumentus;

7.5. saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrā­matās” atsavināmo nekustamo īpašumu nevar ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vai attiecīgās pašvaldības vārda;

7.6. Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmu­mu, ka apbūvēts zemesgabals nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

8. Valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu atsavināšanu likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām aptur, ja:

8.1. persona, kurai uz atsavināmā zemesgabala ir īpašumā esošas ēkas, nav noslēgusi atsavināmā zemesgabala nomas līgumu;

8.2. personai ir nomas parāds, īres parāds vai nodokļu parāds, kas attiecas uz atsavināmo nekustamo īpašumu;

8.3. zemesgrāmatā ir reģistrēta ierosinātāja vai atsavinātāja nekustamā īpašuma atsavināšanas aizlieguma atzīme, uz kuru pamatojoties var tikt apstrī­dētas atsavināšanas ierosinātāja vai atsavinātāja īpašuma tiesības.

9. Pēc šo noteikumu 8.punktā minēto jautājumu atrisināšanas valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu atsavina likumā noteiktajā kārtībā.

10. Pēc likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas atsavināšanas ierosinājuma reģistrēšanas sabiedrībā vai attiecīgajā pašvaldībā un šo noteikumu 4. un 5.punktā minēto dokumentu saņemšanas, ņemot vērā šo noteikumu 7.punktā minēto:

10.1. sabiedrība, izņemot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minētos gadīju­mus, noteiktā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts mantas nodošanu atsavināšanai vai motivētu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu;

10.2. attiecīgā pašvaldības dome (padome) pieņem lēmumu par pašval­dības mantas nodošanu atsavināšanai vai motivētu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu;

10.3. sabiedrība pieņem lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemes­gabala nodošanu atsavināšanai vai motivētu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu.

11. Lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei vai kapitālsabiedrībai, izņemot šo noteikumu 10.3.apakšpunktā minēto gadījumu, Finanšu ministrija noteiktā kārtībā iesniedz izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts iestādes vai kapitālsabiedrības nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā. 

12. Ja atsavināmais valsts nekustamais īpašums ir nepieciešams valsts iestādes vai kapitālsabiedrības funkciju nodrošināšanai, ieinteresētā valsts iestāde vai kapitālsabiedrība divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta par attiecīgā īpašuma nodošanu atsavināšanai izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē par to ziņo ministrijai, kura Valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, un mēneša laikā iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā rīkojuma projektu par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma nodošanu tās valdījumā vai turējumā.

13. Ja pirmpirkuma tiesīgā persona noteiktā kārtībā ir iesniegusi apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu, bet normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības, tad gadījumā, ja tiek iesniegts jauns atsavināšanas ierosinājums, tas tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavināšanas ierosinājums reģistrēts sabiedrībā vai attiecīgajā pašvaldībā.

14. Ja pēc apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas un reģistrācijas atsavināšanas reģistrā mainās uz zemesgabala esošās īpašuma ēkas (būves) īpašnieks, zemesgabals tiek atsavināts tikai tādā gadījumā, ja no jaunā ēkas (būves) īpašnieka saņemts šī zemesgabala atsavināšanas ierosinā­jums. Minētais atsavināšanas ierosinājums tiek izskatīts un zemesgabals tiek atsavināts saskaņā ar tiem normatīvajiem aktiem, kuri ir spēkā dienā, kad atsavi­nāšanas ierosinājums reģistrēts atsavināšanas reģistrā, izņemot gadījumu, ja atsavināšanas ierosinājumu iesniedz atsavināšanas ierosinājuma iesniedzēja mantinieks.

15. Ja pirmpirkuma tiesīgā persona normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav izmantojusi pirmpirkuma tiesības, sabiedrība vai attiecīgā pašvaldības dome (padome) atceļ pieņemto lēmumu par apbūvēta zemesgabala atsavināšanu.

16. Ja mainās valsts nekustamā īpašuma turētājs, nav nepieciešams attie­cīgs Ministru kabineta rīkojums par ne­kustamā īpašuma pārreģistrēšanu ze­mes­grāmatā, ja šo nekustamo īpašumu saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”, likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un likumu “Par ostām” var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā un ja pārre­ģistrēšanai zemesgrāmatā piekrīt ieinteresētā ministrija. Ja valsts nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tad, mainoties valsts nekustamā īpašuma turētājam, nepieciešams attiecīgs Ministru kabineta rīkojums.

III. Valsts kustamās mantas atsavināšana

17. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās padotībā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, var dot attiecīgā ministrija, ja:

17.1. atsavināmā valsts kustamā manta nav militāra rakstura valsts kustamā manta;

17.2. atsavināmās valsts kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem nepārsniedz 500 latu.

18. Lai noskaidrotu valsts iestāžu vajadzību pēc ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošās nevajadzī­gās valsts kustamās mantas, ministrija iesniedz izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ministrijas, tās padotības iestādes vai kapitālsabiedrības sagatavoto informāciju par atsavināšanai paredzēto valsts kustamo mantu.

19. Divu nedēļu laikā pēc attiecīgā jautājuma izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē valsts iestādes, kurām attiecīgā manta ir nepieciešama funkciju nodrošināšanai, piesakās valsts kustamās mantas atsavināšanas ierosinātājam. Mantu, sastādot pieņemšanas un nodošanas aktu, nodod bez atlīdzības tai valsts iestādei, kura pirmā to ir pieprasījusi. Ja divu nedēļu laikā nepiesakās neviena valsts iestāde, tālākā mantas atsavināšana notiek saskaņā ar likumu.

20. Ja vairākas valsts iestādes mantu pieprasa vienlaikus (vienā datumā), to nodod tai iestādei, kurai tā nepieciešama tās tiešo funkciju nodrošināšanai. Ja mantu vienlaikus (vienā datumā) pieprasa vairākas valsts iestādes to tiešo funkciju nodrošināšanai, jautājumu par mantas nodošanu atrisina, rīkojot izlozi.

21. Valsts kustamās mantas turētāja maiņu noformē, sastādot pieņemšanas un nodošanas aktu.

22. Valsts kustamās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu apstiprina tā amatpersona, kas ir devusi atļauju atsavināt valsts kustamo mantu.

23. Ja ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā esošā valsts kustamā manta nepieciešama citai tās padotības iestādei, kustamo mantu nodod tai ministrijas iestādei, kurai attiecīgā manta ir nepieciešama tās funkciju nodrošināšanai, un šo noteikumu 18.punktā minēto informāciju izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē neiesniedz.

IV. Atsavināšanas izdevumu apmēru noteikšana

24. Ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valdīju­mā vai turējumā esošās valsts kustamās mantas atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka attiecīgais ministrs. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas padotībā, kusta­mās mantas atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka attiecīgās iestādes vadītājs.

25. Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no reali­zācijas cenas ir šādi:

25.1. pārdodot apbūvētus zemesgabalus, — septiņi procenti, bet ne mazāk kā 900 latu no realizācijas cenas;

25.2. pārdodot citu nekustamo īpašumu, — 14 procentu, bet ne mazāk kā 1500 latu no realizācijas cenas.

26. Pašvaldības mantas atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome).

V. No Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūtā nekustamā īpašuma vai kustamās mantas atsavināšana

27. Nacionālā atbildīgā amatpersona vai vecākā nozares amatpersona iesniedz atsavināšanas ierosinājumu attiecīgā projekta nozares ministram, ja pagājuši septiņi gadi pēc attiecīgā projekta īstenošanas. Nozares ministrs dod atļauju atsavināt no PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu vai kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

28. Atsavināšanas ierosinājumam pievieno Finanšu memorandu par projekta finansēšanu (kopiju), līgumu (kopiju) un aktu par nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nodošanu ekspluatācijā (kopiju).

29. Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata nekustamā īpašuma atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amat­personai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.

30. No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu nodod ar pieņemšanas un nodo­šanas aktu projekta gala saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

31. Attiecīgā projekta nozares ministrs mēneša laikā izskata kustamās mantas atsavināšanas ierosinājumus un sniedz nacionālajai atbildīgajai amat­personai vai vecākajai nozares amatpersonai rakstisku atbildi. Atbildes kopiju nosūta projekta gala saņēmējam.

32. No PHARE programmas līdzekļiem finansēto projektu īstenošanas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu projekta gala (atbalsta) saņēmējam, kas nav valsts vai pašvaldības iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija.

VI. Noslēguma jautājums

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumus Nr.313 “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma piemēro­šanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 76.nr.).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 3.jūniju.