Izdarīt Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumos Nr.188 "Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 73.nr.; 2004, 4.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5. Zivju resursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, gan netiešos zaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņu zuduma dēļ, tai skaitā zaudējumus, kas radušies, samazinoties ūdenstilpes zivsaimnieciskajai produktivitātei.

6. Zivsaimniecisko ekspertīzi, kas nepieciešama zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšanai un zaudējuma aprēķinam, veic valsts aģentūra "Latvijas Zivju resursu aģentūra" (turpmāk - aģentūra) vai cita juridiskā persona, kuras nolikumā vai statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs. Ja ekspertīzi neveic aģentūra, bet cita juridiskā persona, tā veiktās ekspertīzes materiālus iesniedz aģentūrā izvērtēšanai un tās atzinumu pievieno zivsaimnieciskās ekspertīzes materiāliem. Zivsaimnieciskajā ekspertīzē:

6.1. novērtē saimnieciskās darbības tiešo un netiešo ietekmi uz zivju resursiem, izmantojot ekspertīzei pieejamos zinātniskās pētniecības datus vai, ja nepieciešams, veicot tiešus pētījumus, analīzes vai eksperimentus konkrētajā ūdenstilpē;

6.2. sagatavo atzinumu par zivju resursiem nodarītā zaudējuma cēloņiem un zaudējuma veidiem. Atzinums ir pamats zivju resursiem nodarītā zaudējuma aprēķinam. Atzinumā sniedz arī priekšlikumus par iespējamo zaudējuma kompensācijas veidu atbilstoši šo noteikumu 17.punktam, kā arī ieteikumus nodarītā zaudējuma samazināšanai vai novēršanai."

2. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

"9. Nosakot zivju resursiem nodarīto zaudējumu, zivsaimnieciskajā ekspertīzē novērtē:

9.1. zivju resursu tiešo zudumu pieau­gušu zivju, zivju mazuļu, zivju ikru un kāpuru bojāejas dēļ;

9.2. zivju tiešās bojāejas izraisīto nārstojošo zivju skaita samazināšanos turpmākajos gados;

9.3. zivju barības bāzes zudumu, kas samazina attiecīgo ūdeņu zivju resursu biomasas pieaugumu;

9.4. zivju dabīgo nārsta vietu zudumu un zivju pirmsnārsta un nārsta migrācijas laikā tiem pielīdzināmus traucējumus, kas samazina nārstojošo zivju skaitu un nārsta efektivitāti;

9.5. zivju dzīvotņu un ziemošanas vietu zudumu, kas samazina attiecīgo ūdeņu zivsaimniecisko produktivitāti;

9.6. ūdenstilpes vai tās ietekmētās daļas kopējās zivsaimnieciskās produktivitātes zudumu vai produktivitātes samazināšanos uz noteiktu laikposmu - ja zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtējumu veic saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 5.2.apakšpunktu."

3. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

"11. Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru nosaka, aprēķinot zaudējumus konkrētām zivju sugām, un kopējo zaudējuma apmēru izsaka kā zvejā (rūpnieciskajā zvejā un makšķerēšanā) izmantojamo vidējā lieluma zivju kopsvara vērtību. Šo vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 7.pun­ktu. Ja zivju resursiem nodarīts zaudējums nelikumīgas saimnieciskās darbības rezultātā, zaudējuma kopējā apmēra noteikšanai piemēro koeficientu 4."

4. Papildināt 14.punktu aiz vārda "vieta" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai dzīvotne" (attiecīgā locījumā).

5. Izteikt 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Galveno zvejā izmantojamo zivju sugu zaudējuma aprēķinam izmanto šo noteikumu pielikumā minētos rādītājus un formulas. Ja nepieciešams, zivsaimnieciskajā ekspertīzē, pamatojoties uz zivju resursu pētījumiem, kas veikti ūdenstilpē, kurā nodarīts zaudējums, vai tai analogā ūdenstilpē, nosaka atšķirīgus zivju paredzamā atguvuma koeficientus, kā arī zaudējuma aprēķinā izmanto zivju produktivitātes un zivju barības bāzes rādītājus ūdenstilpei, kurā nodarīts zaudējums, vai analogai ūdenstilpei."

6. Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Zaudējuma aprēķinā norāda zaudējuma apmēru naudas izteiksmē un zivsaimnieciskajā ekspertīzē ieteikto zaudējuma kompensācijas veidu atbilstoši šo noteikumu 17.punktam. Ja zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā kā pilnīgas vai daļējas zaudējuma kompensācijas veidu iesaka kompensācijas pasākumus, kas neparedz naudas līdzekļu pārskaitījumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai, šo pasākumu plānu, kurā norādīti konkrēto pasākumu izdevumu apmēri, apstiprina Valsts zivsaimniecības pārvalde. Pasākumu plānu pievieno zivsaimnieciskās ekspertīzes un zaudējuma aprēķina materiāliem."

7. Izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

"18. Ja zivju resursiem nodarīto zaudējumu juridiskā vai fiziskā persona kompensē dažādos veidos, kopējam kompensācijas apmēram jāatbilst zaudējuma aprēķinā noteiktajam zaudējuma apmēram un ekspertīzes atzinumā paredzētajam pasākumu kompleksam."

8. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

"19. Zivsaimniecisko ekspertīzi zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšanai un aprēķināšanai ierosina Vides ministrijas Valsts vides dienesta attiecīgā struktūrvienība (turpmāk - iestāde), nosūtot konkrētās saimnieciskās darbības veicējam (arī avārijas vai negadījuma izraisītājam) pieprasījumu par zivsaimnieciskās ekspertīzes nodrošināšanu. Pieprasījumā norāda zivju resursus ietekmējošo saimnieciskās darbības veidu, par kuru jāveic zivsaimnieciskā ekspertīze. Iestāde zivsaimniecisko ekspertīzi ierosina arī tad, ja saimnieciskā darbība ir jau beigusies vai zaudējums radies negadījuma, avārijas vai nelikumīgas darbības rezultātā, kā arī ierosina jaunu zivsaimniecisko ekspertīzi, ja pēc zivsaimnieciskās ekspertīzes veikšanas tiek mainīti saimnieciskās darbības termiņi, apjomi vai citi apstākļi, kas maina saimnieciskās darbības ietekmi uz zivju resursiem."

9. Izteikt 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

"21. Zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu un tajā ietvertos secinājumus ņem vērā, arī izstrādājot saimnieciskās darbības projektēšanas tehniskos noteikumus saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" vai izsniedzot atļauju saimnieciskajai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu hidrotehnisko būvju speciālajiem būvnoteikumiem.

22. Saimnieciskās darbības veicējs (arī avārijas vai negadījuma izraisītājs) nodrošina zivsaimnieciskās ekspertīzes veikšanu iestādes pieprasījumā noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pastāvīgas saimnieciskās darbības uzsākšanas, neregulāras vai periodiskas darbības pabeigšanas, nelikumīgas darbības apturēšanas vai avārijas vai negadījuma seku likvidēšanas. Izdevumus par zivsaimniecisko ekspertīzi un zaudējuma aprēķinu sedz juridiskā vai fiziskā persona, kas veikusi attiecīgo saimniecisko darbību vai izraisījusi avāriju vai negadījumu."

10. Izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

"25. Saimnieciskās darbības veicējs zivsaimnieciskās ekspertīzes materiālus kopā ar zaudējuma aprēķinu iesniedz iestādē."

11. Aizstāt 26.punktā vārdus "Zivsaimniecības pārvaldē" ar vārdu "iestādē".

12. Papildināt 28.punktu ar otru teikumu šādā redakcijā:

"Lēmuma kopiju iestāde nosūta Valsts zivsaimniecības pārvaldei."

13. Izteikt 29.2. un 29.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"29.2. ielaižot attiecīgajā ūdenstilpē zivju mazuļus un noformējot zivju mazuļu ielaišanas aktu, kuru sastāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu ielaišanu dabiskajās ūdenstilpēs;

29.3. veicot pasākumus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus, tai skaitā nodrošina zivju ceļu izbūvi ūdenstil­pju aizsprostos un nārsta vietu vai dzīvotņu rekultivācijas finansiālu kompensāciju. Par attiecīgo darbu izpildi noformē darbu pieņemšanas aktu, kuru paraksta darbu veicējs, iestādes amatpersona, juridiskā vai fiziskā persona, kas nodarījusi zaudējumu, aģentūras pārstāvis un tās pašvaldības pārstāvis, kuras teritorijas ūdeņos vai ūdeņu piekrastē nodarīts zaudējums."

14. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

"30. Par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, ņemot vērā saimnieciskās darbības ilgumu, naudas līdzekļus samaksā (par veiktajiem maksājumiem informē iestādi, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu) šādos termiņos:

30.1. ja saimnieciskā darbība ilgst ne vairāk kā gadu, - mēneša laikā pēc šo noteikumu 27.punktā minētā lēmuma pieņemšanas;

30.2. ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk nekā gadu, - trīs mēnešus pēc šo noteikumu 27.punktā minētā lēmuma pieņemšanas;

30.3. ja saimnieciskā darbība ir pastāvīga vai periodiska un apjomā nemainīga, - ne vēlāk kā līdz kārtējā kompensācijas gada septembra beigām."

15. Svītrot 37.punktu.

16. Izteikt pielikumu šādā redakcijā:

"Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 8.maija noteikumiem Nr.188

Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšana

1. Zivju resursu tiešos zudumus aprēķina, ja zivju, to ikru, kāpuru vai mazuļu bojāeja ir tieši uzskaitīta dabā vai skaitliski novērtēta. Zivju resursu zaudējumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Z = S x C x (N + n₀ x k₀ + N₁ x k₁ + n₂ x k₂ + n₃ x k₃),

kur:

Z - zivju resursu zaudējums, Ls;

S - zvejā izmantojamo zivju vidējais svars, kg;

C - zivju cena, Ls/kg;

N - bojāgājušo pieaugušo zivju skaits, gab.;

n₀ - bojāgājušo zivju ikru skaits, gab.;

n₁ - bojāgājušo zivju kāpuru skaits, gab.;

n₂, n₃ - bojāgājušo dažāda vecuma vai attīstības stadijas zivju mazuļu skaits, gab.;

k₀, k₁, k₂, k₃ - zvejas atguvuma koeficienti - no ikriem (k₀), kāpuriem (k₁) un dažāda vecuma vai attīstības stadijas zivju mazuļiem (k₂ un k₃) - saskaņā ar šī pielikuma 6.punktu.

2. Pamatojoties uz nākamo paaudžu zivju skaita samazināšanos zivju tiešo zudumu dēļ, zivju resursu zudumus nākotnē nosaka, ņemot vērā, ka bojāgājušās zivis būtu devušas ne tikai nozveju, bet dabiski atražotu arī pēcnācējus un ar nākamajām paaudzēm saglabātu attiecīgo zivju resursu stabilitāti. Zivju resursu zaudējumu nākotnē aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zn = S x C x Np x M x Nk x A x k₀,

kur:

Zn - zivju resursu zaudējums nākotnē, Ls;

S - zvejā izmantojamo zivju vidējais svars, kg;

C - zivju cena, Ls/kg;

Np - potenciālais nārstojošo zivju skaits, kas zaudēts pieaugušo zivju, mazuļu, kāpuru vai ikru bojāejas dēļ, gab.;

M - zivju mātīšu daļa barā;

Nk - konkrētās sugas zivju nārsta reižu skaits;

A - mātītes vidējā auglība - ikru skaits, gab.;

k₀ - zvejas atguvuma koeficients no ikriem saskaņā ar šī pielikuma 6.punktu.

3. Zivju barības bāzes zudumus, kas izraisa zivju resursu zivsaimnieciskās produktivitātes samazināšanos, nosaka, pamatojoties uz zivju galveno barības bāzes grupu - zooplanktona un zoobentosa organismu - bojāejas novērtējumu, un izsaka kā zaudēto (neiegūto) zivju biomasas pieaugumu:

3.1. zivju resursu zaudējumu zooplanktona bojāejas dēļ aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zp = T x Bp x kpv x kpp x kpb x C,

kur:

Zp - zivju resursu zaudējums zivju barības bāzes - zooplanktona - bojāejas dēļ, Ls;

T - ūdens tilpums, ko ietekmējuši saimnieciskās darbības kaitīgie faktori, m³;

Bp - zooplanktona vidējā biomasa, kg/m³;

kpv - koeficients, kas nosaka, kāda daļa zooplanktona iet bojā saimnieciskās darbības kaitīgo faktoru ietekmē;

kpp - koeficients, kas nosaka zooplanktona izmantošanu zivju barībā no kopējās zoo­planktona biomasas;

kpb - zivju barības (biomasas pieau­guma) koeficients zooplanktonam;

C - zivju cena, Ls/kg;

3.2. zivju resursu zaudējumu zoobentosa bojāejas dēļ aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zb =Lb x Bb x kbv x kbp x kbb x C,

kur:

Zb - zivju resursu zaudējums zivju barības bāzes - zoobentosa - bojāejas dēļ, Ls;

Lb - ūdenstilpes laukums, kas nonācis saimnieciskās darbības kaitīgo faktoru ietekmē, m²;

Bb - zoobentosa vidējā biomasa, kg/m²;

kbv - koeficients, kas nosaka, kāda daļa no zoobentosa iet bojā saimnieciskās darbības kaitīgo faktoru ietekmē;

kbp - koeficients, kas nosaka zoobentosa izmantošanu zivju barībā no kopējās zoobentosa biomasas;

kbb - zivju barības (biomasas pieau­guma) koeficients zoobentosam;

C - zivju cena, Ls/kg.

4. Zivju dabīgo nārsta vietu zudumu un/vai tam pielīdzināmus traucējumus zivju pirms­nārsta un nārsta migrācijas iespējām, kas nosaka nārstojošo zivju skaita un zivju nākamo paaudžu samazināšanos, aprēķina, ņemot vērā, vai nārsta vietu vai arī nārsta iespēju zudums ir vienreizējs, īslaicīgs vai ilglaicīgs. Vienreizējs vai īslaicīgs nārsta vietu vai nārsta iespēju zudums rada zaudējumu vienu vai vairākus gadus, bet ilglaicīgs (ikgadējs) zaudējums aprēķināms, ja nārsta vietu vai nārsta iespēju zudums ir neatgriezenisks. Zivju resursu zaudējumu nārsta vietu zuduma dēļ aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zn = Ln x np x knv x kn x S x C x Gs,

kur:

Zn - zivju resursu zaudējums nārsta vietu zuduma dēļ, Ls;

Ln - nārsta vietu laukums, m²;

np - nārsta laukuma produktivitāte - ikru, kāpuru vai mazuļu (n₀, n₁, n₂, n₃) skaits, gab./m²;

knv - koeficients, kas nosaka, kāda daļa ikru, kāpuru vai mazuļu iet bojā saimnieciskās darbības kaitīgo faktoru ietekmē;

kn - zvejas atguvuma koeficients - attiecīgi no ikriem, kāpuriem vai mazuļiem (k₀, k₁, k₂, k₃);

S - zvejā izmantojamo zivju vidējais svars, kg;

C - zivju cena, Ls/kg;

Gs - gadu skaits, kuros zivju nārsta vieta ir bojāta vai zudusi.

5. Zivju dzīvotņu un ziemošanas vietu zudumu, kas nosaka zivju resursu samazināšanos dzīvotņu un ziemošanas vietu zaudējuma dēļ, nosaka, aprēķinot starpību attiecīgās vietas produktivitātē pirms un pēc saimnieciskās darbības ietekmes:

5.1. ja zivju dzīvotņu un ziemošanas vietu produktivitātes noteikšanai ir pieejami rādītāji par pieaugušo zivju, to kāpuru vai mazuļu skaitu laukuma vai tilpuma vienībā (gab./m² vai gab./m³), zivju resursu zaudējumu zivju dzīvotņu vai ziemošanas vietu zuduma dēļ aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zd = Ld x (N - N₁) x kn x S x C x Gs,

kur:

Zd - zivju resursu zaudējums zivju dzīvotņu vai ziemošanas vietu zuduma dēļ, Ls;

Ld - dzīvotnes vai ziemošanas vietas laukums vai ūdens tilpums, kas nonācis saimnieciskās darbības kaitīgo faktoru ietekmē, m² vai m³;

N - pieaugušo zivju, to ikru, kāpuru vai mazuļu skaits pirms kaitīgo faktoru iedarbības, gab./m² vai gab./m³;

N₁ - pieaugušo zivju, to ikru, kāpuru vai mazuļu skaits pēc kaitīgo faktoru iedarbības, gab./m² vai gab./m³;

kn - zvejas atguvuma koeficients - attiecīgi no ikriem, kāpuriem vai zivju mazuļiem (k₀, k₁, k₂, k₃);

S - zvejā izmantojamo zivju vidējais svars, kg;

C - zivju cena, Ls/kg;

Gs - gadu skaits, kuros samazinājusies zivju dzīvotnes vai ziemošanas vietas zivsaimnieciskā produktivitāte;

5.2. ja zivju dzīvotņu produktivitātes noteikšanai nav pieejami šī pielikuma 5.1.apakšpunktā minētie rādītāji, tos var aizvietot ar nozvejas zivsaimniecisko produktivitāti laukuma vienībā (kg/ha) atsevišķām zivju sugām vai visām zivīm kopā. Šajā gadījumā zivju resursu zaudējumu dzīvotnes produktivitātes zuduma dēļ aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Zdp = Lp x (P - P₁) x C x Gs,

kur:

Zdp - zivju resursu zaudējums dzīvotnes produktivitātes zuduma dēļ, Ls;

Lp - laukums, kas nonācis saimnieciskās darbības kaitīgo faktoru ietekmē, ha;

P - laukuma produktivitāte attiecīgajai zivju sugai vai visām zivīm kopā pirms kaitīgo faktoru iedarbības, kg/ha;

P₁ - laukuma produktivitāte attiecīgajai zivju sugai vai visām zivīm kopā pēc kaitīgo faktoru iedarbības, kg/ha;

C - zivju cena, Ls/kg;

Gs - gadu skaits, kuros samazinājusies zivju dzīvotnes vai ziemošanas vietas zivsaimnieciskā produktivitāte.

6. Dažādu zivju sugu attīstības un vecuma stadijām izmantojamie zvejas atguvuma koeficienti:

7. Zivju resursu zaudējuma aprēķinam izmantojamā zivju vērtība naudas izteiksmē: