Ministru kabineta rīkojums Nr.390

Rīgā 2006.gada 31.maijā (prot. Nr.30 1.§)

Par Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programmu 2006.–2010.gadam

1. Atbalstīt Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programmas 2006.–2010.gadam (turpmāk — programma) kopsavilkumā ietverto risinājumu.

2. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju programmas izpildes koordinācijā un pārraudzībā.

3. Programmas īstenošanu 2006.gadā institūcijām nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu programmā paredzēto uzdevumu īstenošanai 2007.gadā un turpmākajos gados izskatīt vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

4. Noteikt, ka programmā norādītās institūcijas ir atbildīgas par tām uzdoto uzdevumu izpildi noteiktā laikā.

5. Programmā norādītajām institūcijām ne retāk kā reizi sešos mēnešos (līdz 15.janvārim un 15.jūlijam) iesniegt Iekšlietu ministrijā informāciju par programmā paredzēto uzdevumu izpildi vai izpildes gaitu.

6. Iekšlietu ministram katru gadu līdz 1.martam (laikposmā no 2007.gada līdz 2011.gadam) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

(Ministru kabineta

2006.gada 31.maija rīkojums Nr.390)

Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programmas 2006.–2010.gadam kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Organizētās noziedzības grupējumu darbības sekas ir valstij nodokļos nesamaksātas naudas summas, prostitūcijā un narkotiku lietošanā iesaistīti jaunieši, sprāgstvielu un šaujamieroču lietošanas upuri, kā arī korumpētas amatpersonas.

Varam uzskatīt, ka organizētā noziedzība ir pastāvīgi funkcionējošas vadāmu noziedznieku apvienības, kurām noziedzība ir bizness un kuras izmanto korupciju un vardarbību, lai veidotu aizsardzības sistēmu pret sociālo kontroli. Tā ir alternatīva, paralēli valstiskiem veidojumiem funkcionējoša sistēma, kas veidojas no organizētu noziedzīgu struktūru un citu struktūru darbības. Minēto struktūru mērķis ir iegūt vai realizēt nelegālus ienākumus.

Eiropas Savienības valstīs noziedzības apkarošanas jomā organizētās noziedzības apkarošana ir prioritāte — cīnoties pret to kompleksi, tiek apkarots noziedzības kodols un tādējādi novērsts cilvēku dzīvības un veselības apdraudējums, kā arī valsts un sabiedrības aplaupīšana. Diemžēl Latvijā visbiežāk tiek atklāti konkrēti noziedzīgi nodarījumi un notiesāti to tiešie izpildītāji, bet reti izdodas pierādīt vienota organizētās noziedzības grupējuma vainu daudzos visdažādākajās jomās pastrādātos noziedzīgos nodarījumos. Par to liecina arī statistika — 2004.gadā reģistrēti 45 organizētā grupā izdarīti noziedzīgi nodarījumi, ierosinātas 38 krimināllietas, 133 personām uzrādīta apsūdzība. Savukārt par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu organizētā grupā notiesātas 29 personas. 2005.gada deviņos mēnešos reģistrēti 77 organizētā grupā izdarīti noziedzīgi nodarījumi, ierosinātas 13 krimināllietas, 53 personām uzrādīta apsūdzība. Turklāt jāņem vērā, ka terminu “organizēta grupa” var piemērot arī citām — ar organizēto noziedzību nesaistītām — noziedznieku grupām (piemēram, dzīvokļu apzadzējiem).

Cīņu ar organizēto noziedzību apgrūtina:

• nepilnības likumdošanā, arī tas, ka Krimināllikuma normas nav pietiekami efektīvas tieši organizētās noziedzības grupējumu apkarošanas jomā;

• vienotas izpratnes trūkums valstī par organizētās noziedzības būtību;

• tiesībaizsardzības iestāžu darbības nepietiekama koordinācija un sadarbība — iestādes darbojas katra savā jomā, atbilstoši savām prioritātēm, taču organizētās noziedzības apkarošanai nepieciešama kompleksa cīņa visās jomās;

• organizētās noziedzības pārstāvju rīcībā esošo noziedzīgi iegūto līdzekļu nepietiekama atsavināšana;

• tiesībaizsardzības iestāžu nepietiekams finansiālais un materiāltehniskais nodrošinājums, kvalificētu kadru trūkums, kā arī citi iemesli.

Lai mazinātu organizētās noziedzības ietekmi uz valsts ekonomiku un novērstu pastāvīgos draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un mantiskajām interesēm, nepieciešama efektīva, valdības atbalstīta programma organizētās noziedzības novēršanai, apkarošanai un samazināšanai.

Šī programma ir sagatavota PHARE projekta LE01/IB/JH/02/LE01.04.03 “Organizētās noziedzības novēršana, apkarošana un samazināšana” ietvaros. Programmas mērķis ir radīt apstākļus efektīvai organizētās noziedzības novēršanai, apkarošanai un samazināšanai, veidojot vienotu (kompleksu) tiesībaizsardzības iestāžu darbības mehānismu, pilnveidojot likumdošanu un gūstot sabiedrības atbalstu šajā cīņā.

Programmā noteikti šādi rīcības virzieni:

• nodrošināt tiesībaizsardzības iestāžu vienotu izpratni par organizētās noziedzības grupējumu būtību un pasākumiem, kas veicami šo grupējumu apkarošanai, pilnveidot sadarbību ar citām iestādēm un sabiedrību;

• padarīt efektīvāku cīņu ar organizētās noziedzības grupējumiem, pilnveidojot operatīvo darbību, izmeklēšanu, personu speciālo aizsardzību un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu apzināšanā un konfiscēšanā;

• padarīt operatīvāku un mērķtiecīgāku tiesībaizsardzības iestāžu darbu organizētās noziedzības apkarošanā, izveidojot efektīvas informācijas aprites un analīzes sistēmas;

• paaugstināt organizēto noziedzību apkarojošo darbinieku profesionālo kvalifikāciju.

2. Piedāvātais risinājums vai risinājuma variants

Programmā noteikto mērķu sasniegšanai nav paredzēti vairāki risinājuma varianti, taču ir noteikti galvenie uzdevumi.

3. Nepieciešamais papildu finansējums un paredzētais finansēšanas avots

2007.gadā — 4460000 latu.

2008.gadā — 3249000 latu.

2009.gadā — 3563100 latu.

2010.gadā — 3317700 latu.

Finansēšanas avots — likumā par valsts budžetu kārtējam gadam paredzētie finanšu līdzekļi.

Jautājums par programmas īstenošanai nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados izskatāms kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu vidēja termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars