Ministru kabineta rīkojums Nr.401

Rīgā 2006.gada 31.maijā (prot. Nr.28 36.§)

Par Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2008.gadam

1. Apstiprināt Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2008.gadam (turpmāk — programma).

2. Noteikt Zemkopības ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

3.  2006.gadā programma īstenojama no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Valsts augu aizsardzības dienestam programmā paredzēto pasākumu īstenošanai 2007. un 2008.gadā izskatīt vienlaikus ar citu ministriju un centrālo valsts iestāžu vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu attiecīgajam gadam.

5. Zemkopības ministrijai katru gadu līdz 1.februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas uzdevumu izpildi iepriekšējā gadā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Zemkopības ministrs M.Roze

Apstiprināta ar

Ministru kabineta

2006.gada 31.maija rīkojumu Nr.401

Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programma 2006.–2008.gadam

1. Programmas sasaiste ar valdības politiku

Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programma 2006.–2008.gadam izstrādāta, pamatojoties uz 2004.gada 1.decembra Deklarāciju par Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību un valdības rīcības plānu.

Rīcības plāna 17.3.7.apakšpunkts paredz nodrošināt tādu valsts un Eiropas Savienības atbalstu laukiem un lauksaimniecībai, kas garantētu nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju, kā arī paredz izstrādāt un īstenot ilgtermiņa fitosanitāro pasākumu programmu augu karantīnas organisma — kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus (turpmāk — kartupeļu gaišā gredzenpuve) — izplatības ierobežošanai.

Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas un apkarošanas nepieciešamību nosaka šādi normatīvie akti:

1) Augu aizsardzības likums, kura mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību augu aizsardzības jomā, lai nepieļautu kaitīgo organismu ievešanu, ieviešanos un izplatīšanos valsts teritorijā un Eiropas Savienībā;

2) Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.218 “Augu karantīnas noteikumi”;

3) Ministru kabineta 2003.gada 12.augusta noteikumi Nr.446 “Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”;

4) Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumi Nr.569 “Kartupeļu gaišās gredzenpuves apkarošanas un izplatības ierobežošanas kārtība”.

Programmas projektam nav sasaistes ar plānošanas reģionu attīstības programmām.

2. Situācijas un vides apraksts

Pēdējos gados viena no aktuālākajām problēmām Latvijā kartupeļu audzēšanas saimniecībās ir kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošana.

Kartupeļu gaišā gredzenpuve ir augu karantīnas organisms, kas bojā kartupeļu bumbuļus, tādējādi samazinot kartupeļu ražu, atsevišķos gadījumos pat līdz 50 %. Slimību ir grūti konstatēt, jo tās vizuālie simptomi neparādās vai arī tiek noslēpti ar citu slimību simptomiem. Šis organisms galvenokārt tiek izplatīts saimniecībā ar inficētiem kartupeļu bumbuļiem, gadu no gada stādot neatjaunotu kartupeļu sēklas materiālu. Kartupeļu gaišo gredzenpuvi nav iespējams apkarot ar tradicionālajām augu aizsardzības metodēm, apstrādājot augus ar augu aizsardzības līdzekļiem veģetācijas periodā.

Lai ierobežotu un apkarotu kartupeļu gaišo gredzenpuvi, nepieciešams izpildīt normatīvajos aktos noteiktos fitosanitāros pasākumus. Necīnoties ar šīs slimības izplatību un neievērojot preventīvos pasākumus, var rasties zaudējumi:

1) valstij, jo, neievērojot Eiropas Savienības augu veselības un kontroles direktīvās noteiktos fitosanitāros pasākumus kartupeļu gaišās gredzenpuves ierobežošanai un apkarošanai, Eiropas Komisija var noteikt ierobežojumus Latvijai kartupeļu pārvietošanai Eiropas Kopienā, t.i., aizliegt izvest kartupeļus no Latvijas uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, nodrošināt kontroles mehānismus šīs prasības izpildei, kā arī piemērot soda sankcijas;

2) kartupeļu audzētājiem, jo baktēriju izraisītās vadaudu destrukcijas dēļ augi vīst un pakāpeniski aiziet bojā. Vērojama kartupeļu bumbuļu puve uz lauka un glabāšanas vietās. Ja infekcija ir stipra, ražas zudumi var sasniegt pat līdz 50 %. Infekcijai izplatoties, pastāv lielāks risks, ka kartupeļu gaišā gredzenpuve ieviesīsies arī citu kartupeļu audzētāju saimniecībās un būs nepieciešama saimnieciskās darbības pārstrukturizēšana, jo noteiktie fitosanitārie pasākumi kartupeļu ražošanai nosaka da­žādus ierobežojumus un aizlie­gu­mus.

Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk — dienests) kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības pārbaudes uzsāka 1998.gadā un kartupeļu gaišo gredzenpuvi atklāja septiņās saimniecībās. 1999.gadā šis organisms tika iekļauts Ministru kabineta apstiprinātajā augu karantīnas organismu sarakstā. No 1999.gada dienests katru gadu pārbauda kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības un uzrauga fitosanitāro pasākumu izpildi.

Papildus sēklas kartupeļu audzēšanas saimniecību pārbaudēm dienests 2003.gadā uzsāka pārtikas kartupeļu audzēšanas saimniecību pārbaudes, apsekojot 119 saimniecības un noņemot 458 paraugus. Kaitīgo organismu konstatēja 16 kartupeļu audzēšanas saimniecībās, kas bija 15 % no visām pārbaudītajām saimniecībām 2003.gadā.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā noteica prasību, ka dienestā jāreģistrējas kartupeļu audzētājiem, kuri audzē kartupeļus platībās, kas lielākas par vienu hektāru, tāpēc tika uzsāktas intensīvas reģistrēto pārtikas kartupeļu audzētāju pārbaudes, pārbaudot 2004.gada ražas kartupeļus 349 saimniecībās un izanalizējot 871 paraugu. Kartupeļu gaišo gredzenpuvi atklāja 16 % no pārbaudītajām saimniecībām 2004.gadā, t.sk. vienā kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecībā. 2005.gada ražas kartupeļi pārbaudīti 260 saimniecībās, izanalizējot 738 parau­gus. Kartupeļu gaišā gredzenpuve tika atklāta 8 % no pārbaudītajām saim­niecībām. 2003., 2004. un 2005.gada (līdz 01.01.2006.) kartupeļu ražas pārbaužu rezultāti norādīti 1.tabulā.

1.tabula

Pārbaužu rezultāti

Lielāks analizēto paraugu skaits rada lielāku iespējamību, ka infekcija tiks atklāta lielākā skaitā saimniecību, kas savukārt rada nepieciešamību veikt pasākumu kompleksu valsts līmenī, lai ierobežotu slimības izplatību.

Kartupeļu gaišā gredzenpuve Latvijā nav konstatēta tikai Aizkraukles un Krāslavas rajonā.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka, precīzi ievērojot normatīvajos aktos noteiktos fitosanitāros pasākumus, ir iespējams ierobežot kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību.

Galvenie fitosanitārie pasākumi, kuri jāievēro inficētajās kartupeļu audzēšanas saimniecībās, ir šādi:

1) saimniecībā izaudzēto kartupeļu pilnīga nomaiņa — divus gadus pēc infekcijas konstatēšanas ir jāiegādājas un stādīšanai jāizmanto tikai sertificēts sēklas materiāls;

2) visu ar inficētajiem un iespējami inficētajiem kartupeļiem saskarē bijušo noliktavu, iekārtu, tehnikas un taras tīrīšana un dezinfekcija ar efektīviem augu aizsardzības līdzekļiem, kas tieši paredzēti baktērijas Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus iznīcināšanai;

3) kartupeļu tirdzniecības ierobežošana;

4) inficētajā laukā pārziemojušo kartupeļu iznīcināšana turpmākajos divos gados.

Minēto fitosanitāro pasākumu piemērošanu un izpildi kavējošie faktori ir šādi:

1) pašreiz saimniecības izmanto pašu izaudzētu stādīšanai paredzēto materiālu, kas nav atbilstoši pārbaudīts un kas varētu būt iespējamais infekcijas izplatīšanās avots;

2) 2004.gadā valstī sagatavotas 3781,43 tonnas sertificēta kartupeļu sēklas materiāla, un šim apjomam ir tendence samazināties. Minētais apjoms nenodrošinās kartupeļu audzēšanas saimniecībām iespējas nomainīt sēklas materiālu. Tāpēc nepieciešams valsts atbalsts sēklaudzēšanas jomā;

3) dienestā nav reģistrējušās visas saimniecības, kuras audzē tirdzniecībai paredzētus kartupeļus platībās, kas lielākas par vienu hektāru. Līdz 2005.gada 1.februārim dienests bija reģistrējis 1330 saimniecības, kuras kopā 2004.gadā audzēja kartupeļus 8001,44 ha platībā;

4) Latvijā ir reģistrēts tikai viens dezinfekcijas līdzeklis, tāpēc kartupeļu audzētājiem nav iespējas izvēlēties piemērotāko un lētāko dezinfekcijas līdzekli;

5) dienesta laboratorijas iespējas neļauj izanalizēt kartupeļu paraugus tādā daudzumā, kādā būtu nepieciešams.

3. Programmas mērķis un apakšmērķi

Programmas mērķis ir uzlabot kar­tupeļu produkcijas kvalitāti un pa­augstināt kartupeļu ražību.

Programmas apakšmērķi:

1) attīstīt kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecības;

2) nodrošināt kartupeļu audzētāju kon­ku­rētspēju Eiropas Savienības kopējā tirgū.

4. Programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

Īstenojot programmu, tiks sasniegts politikas rezultāts — kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatība kārtējā gadā pārbaudītajās saimniecībās nepārsniegs viena procenta robežas.

Programmas uzdevumi katram darbības virzienam:

1. Nodrošināt, lai četru gadu laikā kartupeļu audzēšanas saimniecības ar sertificētu sēklas materiālu nomainītu visus saimniecībā audzētos kartupeļus, ik gadu atjaunojot stādīšanai paredzēto materiālu 25 % platībā:

1.1. jārada normatīvo aktu bāze, kas paredzētu, ka kartupeļu audzētājiem regulāri jāatjauno izmantotais sēklas materiāls. Paredzēt administratīvo atbildību par kartupeļu audzētāju nereģistrēšanos dienestā un dienesta piemēroto fitosanitāro pasākumu nepildīšanu;

1.2. jānodrošina valsts atbalsts, piešķirot subsīdijas 50 % apmērā par sertificēta sēklas materiāla iegādi kartupeļu audzētājiem. Šīs normas ieviešana stimulētu arī sēklaudzēšanas saimniecību attīstību, jo ievērojami palielinātos pieprasījums pēc sertificēta sēklas materiāla;

1.3. nepieciešams izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē kartupeļu sēklaudzēšanas kārtību, lai radītu kartupeļu sēklaudzēšanas sistēmu, kas nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc Latvijā izaudzēta sertificēta kartupeļu sēklas materiāla. Normatīvajā aktā ir jāparedz sēklas kartupeļu ražošanas nodalīšana no pārtikas kartupeļu ražošanas un jānosaka augstākas prasības sēklas materiālam;

1.4. nepieciešama informācijas apmaiņa ar Lauku atbalsta dienestu par kartupeļu audzētājiem un platībām. Lai dienests varētu veikt efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, nepieciešama visu to pārtikas kartupeļu audzētāju reģistrācija, kuri audzē kartupeļus platībā, kas lielāka par vienu hektāru.

2. Veikt pētījumus par dažādiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai noteiktu to piemērotību un efektivitāti kartupeļu gaišās gredzenpuves iznīcināšanai, un izstrādāt šādu dezinfekcijas līdzekļu sarakstu, norādot lietošanas devas, koncentrāciju un citus lietošanas nosacījumus.

3. Ieviest atbalsta pasākumu sistēmu fitosanitāro pasākumu izpildes nodrošināšanai, lai nesamazinātos kartupeļu ražošana:

3.1. jāparedz subsīdiju piešķiršana kartupeļu audzētājiem, kuru saimniecībā ir konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve un kuri izpildījuši dienesta noteiktos fitosanitāros pasākumus. Atbalsts jāparedz par saražotajiem sēklas kartupeļiem (kartupeļiem, kuriem veikta lauku apskate) 50 % apmērā no zaudējumiem, kas ir pierādāmi un radušies, sēklai paredzētos kartupeļus realizējot pārtikai, lopbarībai vai iznīcinot;

3.2. jāparedz subsīdijas par sertificētu sēklas kartupeļu iegādi tādā daudzumā, lai apstādītu 50 % no tajā gadā saimniecībā apstādītās kartupeļu platības, kad konstatēta gredzenpuve, un subsīdijas 100 % apmērā par iegādātajiem un izlietotajiem dezinfekcijas līdzekļiem un saimniecībā veikto dezinfekciju. Tāpat atbalsts nepieciešams otrajā gadā (ja kartupeļu gaišā gredzenpuve saimniecībā vairs netiek konstatēta) — par sertificētu sēklas kartupeļu iegādi tādā daudzumā, lai apstādītu 50 % no platības, kas bija apstādīta ar kartupeļiem, kad tika konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve, kā arī par saimniecībā apstādītām kartupeļu platībām un par iegādātajiem un izlietotajiem dezinfekcijas līdzekļiem un saimniecībā veikto dezinfekciju 100 % apmērā.

4. Nodrošināt efektīvāku dienestā reģistrēto kartupeļu audzēšanas saimniecību valsts uzraudzību un kontroli:

4.1. lai apzinātu kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatību visās dienestā reģistrētajās kartupeļu audzēšanas saimniecībās, nepieciešams četru gadu periodā pakāpeniski ņemt kartupeļu paraugus visās šajās saimniecībās. Pēc četru gadu perioda šīs saimniecības pastāvīgi jāuzrauga. Kopumā viena gada laikā dienestam jānoņem un laboratorijā jāizanalizē līdz 1250 parau­giem, kas ir par 40 % vairāk nekā dienests veic pašreiz. Lai varētu nodrošināt pieaugošo paraugu analīžu apjomu, nepieciešama jauna laboratorijas ēka;

4.2. izveidot un ieviest ģeogrāfiskās informācijas sistēmu ar iespēju norādīt ar karantīnas organismu inficētās platības, izmantojot Lauku atbalsta dienestā esošās lauku bloku kartes;

4.3. informēt sabiedrību par kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības sekām un apkarošanas nozīmīgumu. Ievietot dienesta mājas lapā internetā aktuālo informāciju un to saimniecību sarakstu, kurās konstatēta kartupeļu gaišā gredzenpuve.

Programmas darbības rezultāti un rādītāji, galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, uzdevumu izpildes laiks un nepieciešamais finansējums norādīts 2.tabulā.

2.tabula

Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2008.gadam darbības rezultāti, veicamie uzdevumi un nepieciešamais finansējums

5. Par programmas ieviešanu atbildīgās institūcijas

Par Kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmas 2006.–2008.gadam ieviešanu ir atbildīga Zemkopības ministrija.

6. Programmas ieviešanas un pārskata sniegšanas kārtība

Zemkopības ministrija katru gadu līdz 1.februārim iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas uzdevumu izpildi iepriekšējā gadā.

Zemkopības ministrs M.Roze