Par debatēm par Eiropas nākotni

Eiropas Parlaments turpina iesaistīties debatēs par Eiropas Savienības nākotni. Pēc 8. un 9.maija tikšanās ar dalībvalstu parlamentiem un pirms nākamās parlamentu tikšanās decembrī Parlaments 31.maijā sāka jaunu diskusiju ciklu ar 25 dalībvalstu valdību vadītājiem. Pirmais tika iztaujāts Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats, kas savas domas par Eiropas nākotni nesen izklāstījis grāmatā “Eiropas Savienotās Valstis”.

Gijs Verhofstats uzskata – lai izkļūtu no konstitucionālās krīzes, kurā Eiropas ieslīgusi jau labu brīdi pirms negatīvajiem referendumu rezultātiem Francijā un Nīderlandē, Eiropai jāpiemēro divkārša stratēģija. Tai jāturpina konstitucionālā līguma ratifikācija un paralēli jāvirzās “politiskas savienības” virzienā, balstoties uz “eiro grupas” darbības principiem.

Eiropas konstitūcijas ratifikācija

Aicinot turpināt konstitucionālā līguma ratifikāciju, nemainot tā tekstu, Beļģijas premjerministrs atgādināja par konstitucionālajam līgumam pievienoto 30.deklarāciju. Tā paredz – gadījumā, ja divu gadu laikā kopš līguma parakstīšanas četras piektdaļas dalībvalstu to ratificējušas un ja ratifikācijas gaitā radušas grūtības, Padome atkal izskata šo jautājumu. Konstitucionālais līgums ratificēts jau 15 valstīs. Tā kā ratifikācija četrās piektdaļās valstu jeb 20 dalībvalstīs “nepavisam nav utopija”, tad, pēc G.Verhofstata domām, “ja mums izdosies panākt šo kvorumu, mēs būsim pilnīgi jaunas situācijas priekšā, un tā mums pavērs jaunus apvāršņus”.

Ciešāka integrācija

Tomēr laika intervālā, līdz dalībvalstis sasniedz vajadzīgo kvorumu, “nekas netraucē” ceļā uz tālāku integrāciju. Lai Eiropas Savienība spētu stāties pretī mūsdienu izaicinājumiem ekonomikā, politikā un no drošības viedokļa, “politiska savienība ir vienīgā izeja”. Starpvaldību un koordinācijas metode, ko ES piemēro savu Lisabonas konkurētspējas un izaugsmes mērķu sasniegšanai, nav devusi un nedos gaidītos rezultātus. G.Verhostats aicina veidot “sociālekonomisku pārvaldību”, balstoties uz “eiro grupas” darbības principiem. Tajā varētu iesaistīties visas valstis, kas to vēlas, ne tikai eirozonas dalībnieces.

G.Verhoftats uzskata, ka paplašināšanās jāturpina un ka nav pareiza ideja, ka jāizvēlas “starp Turciju vai konstitūciju” – paplašināšanos un ciešāku integrāciju. Premjerministrs uzskata, ka paplašināšanās ir labākā garantija mieram. Kritizējot tos eiropiešus, kam ir “īsa atmiņa”, viņš atgādināja, ka tikai pēdējā paplašināšanās – “2004.gada 1.maijs bija īstās Otrā pasaules kara beigas”.

Politisko grupu viedokļi

Hanss Gerts Peterings (Vācija) izteica prieku par Gija Verhofstata aicinājumu turpināt ratifikāciju un apsveica Igauniju ar nesen tās parlamentā ratificēto konstitucionālo līgumu. Tomēr deputāts bija piesardzīgs attiecībā uz līguma nosaukumu un norādīja, ka mērķis pieņemt “Eiropas konstitūciju” varētu būt “pārāk ambiciozs”.

Sociāldemokrātu grupas vadītājs Martins Šulcs (Vācija) uzskata, ka Eiropas Savienībai izdosies panākt ratifikāciju četrās piektdaļās dalībvalstu. Viņš pārmeta valdību vadītājiem divkosību, līgumu Romā parakstot, bet savās valstīs ieņemot citu, sev ērtāku nostāju. “Eiropai ir vajadzīga drosme,” viņš teica.

Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Greiems Votsons (Apvienotā Karaliste) norādīja: “Tas, ka 15 valstis līgumu ratificējušas un tām sekos Somija, neliecina, ka konstitūcija būtu apglabāta.” Turklāt Eiropas pilsoņi uzticoties ES, piemēram, energoapgādes jautājumā, kur bez kopīgas rīcības neiztikt. “Konstitūcija būtu ļoti labi visu salikusi pa vietām,” viņš teica.

Zaļo pārstāve Monika Frasoni (Itālija) būtībā piekrita G.Verhofstata viedoklim konstitūcijas jautājumā, tomēr iebilda, ka izaugsmes un konkurētspējas mērķu jomā “mums tomēr nevajadzētu balstīties uz ASV, Ķīnas un Indijas ekonomikas modeli”, kas neļauj ilgtspējīgi izmantot dabas resursus.

Fransiss Vērss (Francija) atbalstīja viedokli, ka krīze Eiropā radusies tāpēc, ka Eiropa nav pietiekami federāla, tomēr nepiekrita, ka Eiropai būtu vairāk jāintegrējas NATO un jāveicina militārā kapacitāte. Tā vietā ES būtu jācīnās pret bezdarbu un jānodrošina iedzīvotāju sociālās tiesības.

Eiroskeptiski noskaņotais Naidžels Pols Faredžs (Apvienotā Karaliste) nosodīja G.Verhofstata “augstprātīgo” pieeju, pamācot visai Eiropai, kā rīkoties. Nostāja, kas ignorē Francijas un Nīderlandes tautu viedokļus, viņaprāt, apdraud valstu pašnoteikšanās pamatus.

Nāciju grupas pārstāvis Braiens Krovlejs (Īrija) norādīja, ka “nepiekrīt pilnībā visam Verhofstata teiktajam”, un aicināja ņemt vērā iedzīvotāju bažas. Viņš uzskata, ka konstitucionālo līgumu vajadzētu“saukt par vēl vienu līgumu”, nevis konstitūciju. “Piekrītu, ka iedzīvotāji vēlas vairāk Eiropas. Taču, ja saka, ka viņiem arī jāpiedalās ES nodokļu maksājumos un militārajos spēkos, viņi iebilst.” Tāpēc nevar pretstatīt federālu un konfederālu Eiropu. ES nevar kopēt citus modeļus – tai vajadzīgs savs risinājums.

Eiropas Parlamenta preses dienests