Par sadarbību ar Franciju ekonomikā

Šajās dienās pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas ielūguma mūsu valstī uzturējās Francijas ietekmīgākās lielrūpnieku organizācijas MEDEF delegācija. Organizācija apvieno pusotru miljonu Francijas uzņēmumu, un delegācijā bija pārstāvētas enerģētikas, celtniecības, lauksaimniecības tehnikas un vēl vairāku citu nozaru firmas. Delegācijas mērķis bija iepazīties ar Latvijas ekonomisko stāvokli un investīciju iespējām mūsu valstī, kā arī gūt papildu informāciju par Latvijas attiecībām ar kaimiņvalstīm un atrast jaunus sadarbības partnerus.

Attēlā: Francijas vēstniece Latvijā Luīza Avona un MEDEF delegācijas vadītājs, Baltijas Valstu komitejas priekšsēdētājs Remī Robinē–Difo

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

MEDEF delegācija tikās ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu un citām mūsu valsts vadošajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Attīstības aģentūras, Darba devēju un Rūpnieku konfederāciju vadītājiem.

Vakar, 14. decembrī, vizītes beidzamajā dienā, notika MEDEF delegācijas preses konference, kurā piedalījās arī Francijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece mūsu valstī Luīza Avona. Uzrunājot žurnālistus, vēstniece teica:

— Francijas vēstniecība izsaka prieku par šīs vizītes sekmīgu norisi, jo MEDEF apmeklējums Latvijā notiek, atsaucoties uz Latvijas Valsts prezidentes ielūgumu, ko Vaira Vīķe–Freibergas kundze šī gada 23. maijā, savas Francijas vizītes laikā, izteica MEDEF prezidentam Fransuā Perigo. Zīmīgi, ka šī vizīte notiek tūlīt pēc Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vadītāju Nicas apspriedes, kuras lēmums pavēra durvis uz ES visām kandidātvalstīm, tai skaitā arī Latvijai. Jaunās Eiropas celtniecību veic valstu un valdību vadītāji, taču ne mazāka loma šajā procesā ir saimnieciskās dzīves vadītājiem. Tiklīdz Latvija būs iestājusies ES, jūs ieņemsiet savu likumīgo vietu Eiropā. Mēs par to ļoti priecāsimies, jo ne velti Francija savas prezidentūras laikā par galveno prioritāti uzskatīja ES paplašināšanu.

Pēc tam žurnālistus uzrunāja MEDEF delegācijas vadītājs, MEDEF Parīzes nodaļas prezidents un Baltijas Valstu komitejas priekšsēdētājs Remī Robinē–Difo:

— Es pilnībā pievienojos visam, ko nupat teica vēstnieces kundze. Latvijas Valsts prezidente šogad maijā izteica vēlmi, lai mūsu delegācija Latviju apmeklētu vēl 2000. gadā, un tagad mēs to esam izdarījuši. Vakar Latvijas Valsts prezidente, tiekoties ar mūsu delegāciju, pavēstīja, ka augstu vērtē Nicas apspriedē deklarēto ES atvērto durvju principu. Varētu teikt, ka mūsu delegācijas sastāvs ir ne vien plašs, bet arī zīmīgs: delegācijā pārstāvētas gan firmas, kam jau ir pat sešus gadus ilgi ekonomiskie kontakti ar Latviju, gan arī firmas, kas tikai domā par šādiem kontaktiem un investīcijām jūsu valstī. No šī viedokļa MEDEF delegācijas vizīte bijusi ļoti lietderīga un sekmīga. Mēs jau esam ieplānojuši arī Francijas vidējo un mazo uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijā nākamā gada jūnijā, kad iecerēta arī plaša Francijas tehnoloģijas izstāde Ķīpsalā.

"Latvijas Vēstnesis": — Mani interesē Francijas vēstnieces Avonas kundzes un MEDEF delegācijas vadītāja Difo kunga — diplomātes un biznesmeņa — viedoklis vienā un tajā pašā aspektā: kā, jūsuprāt, Nicas apspriedes lēmumi iespaidos Latvijas un Francijas ekonomisko attiecību tālāko virzību?

L.Avona: — Pats svarīgākais, pēc mūsu pārliecības, ir tas, ka Nicas apspriedē tika strādāts pie aktuālajām Eiropas institūciju reformām, kas nepieciešamas ES tālākai paplašināšanai. Latvija jau gandrīz desmit gadus gatavojas iestājai ES. Nicas apspriede apstiprināja, ka tas būs iespējams, ja vien Latvija turpinās savas reformas. Ja šis process Latvijā noritēs tikpat sekmīgi kā līdz šim, tad Latvija varētu būt starp pirmajām kandidātvalstīm, kas tiks uzņemtas ES. Tas ir ļoti daudzsološi gan mūsu valstu sadarbības attīstībai, gan arī Latvijas sadarbībai ar visām ES dalībvalstīm kopumā. Bez tam, kad Latvija būs kļuvusi pilntiesīga ES dalībvalsts, jums būs daudz vieglāk pieejams arī viss milzīgais ES tirgus.

R.Robinē–Difo: — Protams, Latvijas iestāšanās ES atvieglos gan abu mūsu valstu ekonomisko sadarbību, gan arī Latvijas ārējo tirdzniecību ar visām ES dalībvalstīm kopumā. Taču, pēc manas pārliecības, īpaši svarīgs būs brīdis, kad Latvija pievienosies eiro zonai. Tad jums kļūs vieglāka jau pati ekonomiskā domāšana. Iedomājieties, ja jums tagad kabatās būtu eiro tāpat kā man, tad mūsu sarunas un pat domāšana par ekonomisko sadarbību būtu daudz vienkāršāka un psiholoģiski ērtāka. Nicas apspriedes lēmumi liek domāt, ka tieši tāda arī būs turpmākā attīstība un Latvija strauji atgriezīsies Rietumeiropā. Latvija jau arī nekad nav pametusi Rietumeiropu. Ar savu augsto intelektu, ar savu valodu jūs, latvieši, vienmēr esat bijuši, esat un būsiet Rietumeiropā. Nicas apspriedes lēmumi rada pārliecību, ka jau relatīvi drīz ES papildināsies ar jaunām dalībvalstīm. Tas nesīs arī vispārcilvēcisku bagātināšanos. Visi ES valstu pilsoņi kļūs intelektuāli, morāli un cilvēciski bagātāki. Bagātināsies visas ES tautas. Protams, saglabājot katra savu valodu un savu savdabību. Iegūs visi. Tēlaini sakot, iegūs gan tie, kas baudīs šo summu kopumā, gan arī atsevišķie summu veidojošie komponenti. Tādējādi tas būs dubults ieguvums katram. Francijas prezidents un mūsu valdība domās dzīvo līdzi mūsu delegācijas vizītei. Par šo interesi liecina arī Francijas vēstnieces un viņas padomnieku klātbūtne vizītes laikā un arī šajā preses konferencē. Mūsu valstu vadītāji jau ir sadevušies rokās. Tagad rokās jāsadodas arī Latvijas un Francijas uzņēmējiem. Tam ir visas iespējas. Mēs gan runājam atšķirīgās valodās, taču starp mums valda simtprocentīga saprašanās.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors