Kad lauku un pilsētas skolās dažāds redzesloks

Par pilsoniskās izglītības starptautisko pētījumu pie mums, Latvijā

Andris Kangro, Dr. asoc. prof., Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktors,

Andrejs Geske, Latvijas Universitātes Latvijas Nacionālā pētījumu centra vadītājs,

Svetlana Drivdale-Karuškina, LU Izglītības pētniecības institūta pētniece, - "Latvijas Vēstnesim"

Izglītībai un tās kvalitātei pēdējā laikā pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Tas ir labi saprotams, jo tieši izglītības potenciāls ir noteicošais jebkuras valsts attīstībā. Diemžēl nereti Latvijas izglītības situācijas raksturojums ir nekonkrēts, tāpēc arī uz tā bāzes nevar piedāvāt konkrētus ieteikumus uzlabojumiem. Tikai kvantitatīvu mērīšanas metožu ieviešana ļauj gūt objektīvu un skaitliski izsakāmu izglītības sistēmas efektivitātes raksturojumu. Rietumu pasaulē šādas metodes tika izmantotas jau no piecdesmito gadu vidus, bet Latvijas zinātnieki šādās starptautiskās programmās sāka piedalīties tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Viena no šādām programmām ir Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas (The International Association for Evaluation of Educational Achievement - IEA) "Civilzinību izglītības pētījums", kurā novērtēta pilsoniskās izglītības kvalitāte un kuru mūsu valstī veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (PPF) Izglītības pētniecības institūta zinātnieki. Nupat pabeigta vienlaikus 32 valstīs 1999.gadā veiktā pētījuma nacionālo rezultātu pirmā apkopošana, kas dod iespēju izteikt vairākus secinājumus par Latvijas skolēnu zināšanām, prasmēm, viedokļiem un attieksmēm pilsoniskā izglītībā, kā arī par skolotāju un direktoru domām šajos jautājumos. Starptautiskie salīdzinājumi šī pētījuma ietvaros būs zināmi tikai 2001.gada martā.

Pētījuma dalībnieki

Pamatpētījumā mēs uzaicinājām piedalīties 150 skolu astoto klašu skolēnus. Skolu izvēlē tika ņemts vērā gan skolu sadalījums pēc Latvijas novadiem, gan pēc pilsētām un laukiem, gan pēc mācībvalodas. Objektīvu iemeslu dēļ nepiedalījās 12 skolas, ar 8 skolām mums neizdevās sadarboties. Pavisam piedalījās 130 skolu 2500 astoto klašu skolēni.

Latvijas skolēnu sasniegumu analīze

Pētījumā visi skolēni pildīja vienu un to pašu kognitīvo (zināšanu un prasmju) testu. Tajā bija 38 vairākatbilžu izvēles jautājumi, skolēnam bija jāatzīmē viena atbilde no četrām. Pēc satura uzdevumus var dalīt šādās grupās: tiesības un likumi; demokrātiska valsts; spējas interpretēt un kritiski vērtēt politiskas ziņas; ekonomika.

Skolēnu sasniegumu (pareizo atbilžu skaita) vērtējumā īpaša uzmanība jāpievērš diviem aspektiem. Pirmkārt, jāatzīmē ļoti lielā atšķirība starp skolēniem ar augstākiem sasniegumiem un skolēniem ar zemākiem sasniegumiem. Piemēram, labākie 10% vidēji pareizi atbildējuši uz 33 jautājumiem, vājākie 10% skolēnu - uz 12 jautājumiem, kas apmēram atbilst minēšanas līmenim. No vienas puses, 10 % grupa nav liela, tie klasē ir tikai 2 vai 3 skolēni, no otras puses, tie ir apmēram 3500 skolēni no visiem astoto klašu skolēniem. Šiem skolēniem nav ne zināšanu, ne prasmju pilsoniskās izglītības jautājumos. Ja ģimenēs nav pievērsta pietiekama uzmanība šiem jautājumiem, tad arī skola nav spējusi daudz līdzēt. Līdzīga aina vērojama sasniegumu sadalījumā klašu līmenī (vidējoti sasniegumi klasē). Ir skolas, kurās skolēnu sasniegumi ir ļoti, ļoti zemi.

Līdzīgi rezultāti jau bija arī Trešajā starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu pētījumā (TIMSS). Dažas mūsu klases bija pasaules labāko skaitā, bet dažas - Āfrikas valstu līmenī. Tātad varam uzdot pirmo jautājumu - kas tās par skolām un klasēm, kurās skolēniem ir ļoti augsti un ļoti zemi rezultāti?

Sasniegumu atšķirības dažādos slāņos

Viens no skolēnu sasniegumu atšķirību pētīšanas līdzekļiem ir visu Latvijas skolēnu sadalīšana atsevišķos slāņos (lielās grupās) un sasniegumu salīdzināšana šo slāņu skolēniem. Iespējamie un plaši lietotie dalījumi ir pēc skolēnu dzimuma (meitenes un zēni), pēc mācībvalodas skolā (skolēni ar latviešu un krievu mācībvalodu), pēc urbanizācijas (skolēni no Rīgas, pilsētām, laukiem); pēc dzīvesvietas (Latvijas novadi).

Vislielākās atšķirības ir redzamas, dalot skolēnus slāņos pēc urbanizācijas. Vissliktākajā lauku sklolas 8. klasē vidēji pareizi atbildēts uz 11, bet sliktākajā Rīgas klasē vidēji pareizi atbildēts uz 16 jautājumiem. Labākā Rīgas klase vidēji pareizi atbildējusi uz 33, labākā lauku klase - uz 26 jautājumiem. Vidējie sasniegumi Rīgas klasēs ir 24,2 pareizas atbildes, lauku klasēs - 18,7. Citu pilsētu (izņemot Rīgas) skolēnu sasniegumi ir vidēji sliktāki nekā Rīgas skolēniem, bet labāki nekā lauku skolēniem. Tātad varam teikt, ka lauku skolēnu zināšanas un prasmes pilsoniskajā izglītībā ir ievērojami zemākas nekā pilsētu skolēniem.

Protams, skola nav vienīgais skolēnu informācijas avots - ievērojama nozīme pilsoniskajā izglītībā ir ģimenei, plašsaziņas līdzekļiem un citiem faktoriem, tomēr lauku skolu nespēja kompensēt lauku sabiedrībai raksturīgos ierobežojumus atklājas visai spilgti.

Nākamo aplūkosim dalījumu pēc mācībvalodas. Sasniegumi skolēniem ar latviešu un krievu mācībvalodu ir ļoti līdzīgi, tomēr krievu skolēniem izdevies pareizi veikt vidēji par diviem uzdevumiem vairāk. Tas izraisa virkni jautājumu. Vai krievu skolas ir labākas pilsoniskajā izglītībā? Vai krievu skolēni ir sabiedriski un politiski aktīvāki? Vai ar krievu skolēniem ģimenēs vairāk runā par šiem jautājumiem? Aplūkojot 1.tabulu, redzams, ka gan Rīgā, gan lielajās pilsētās, gan mazajās pilsētās un laukos sasniegumi skolēniem ar dažādām mācībvalodām ir gandrīz vienādi. Tā kā krievu valodā runājošie skolēni daudz vairāk dzīvo Rīgā un lielajās pilsētās, tad arī kopumā krievu skolēnu sasniegumi ir augstāki. Tātad arī šajā aspektā dominē lauku un pilsētas nevienlīdzības problēmas.

Skolēnu skaita klasē korelācijas koeficients ar skolēnu sasniegumiem ir 0,14. Tas nav augsts, bet ir statistiski nozīmīgs. Tas nozīmē, ka klasēs ar lielāku skolēnu skaitu to sasniegumi ir labāki. Taču korelācijas koeficients ne vienmēr parāda cēloņsakarības. Ņemot vērā arī citus faktorus, nevar izdarīt secinājumu, ka lielās klases ir augstu sasniegumu veicinātājs. Tomēr droši var secināt, ka lielās klases nav ierobežojums augstiem sasniegumiem. Līdzīgi rezultāti par Latvijas skolām ir iegūti arī Trešajā starptautiskajā matemātikas un dabaszinātņu pētījumā. Tas apstiprinās arī starptautiskajā salīdzinājumā, piemēram, astoto klašu grupā TIMSS pētījuma dalībvalstīs vislielākās klases ir Korejā, Singapūrā un Kolumbijā. Pirmajām divām valstīm ir visaugstākie sasniegumi matemātikā, bet Kolumbijai kopā ar Dienvidāfriku - vissliktākie.

1. tabula. Skolēnu sasniegumi atkarībā no dzīvesvietas un mācībvalodas

Sasniegumu atšķirības grupās

Skolēnu aptaujās bija jautājumi par grāmatu skaitu mājās un vecāku izglītību. Visi iepriekšējie starptautiski salīdzinošie skolēnu sasniegumu pētījumi ir parādījuši, ka šiem parametriem ir cieša saite ar skolēnu sasniegumiem. Grāmatu skaits un vecāku izglītība tieši neatspoguļo ģimenes ekonomisko stāvokli, bet raksturo ģimenes attieksmi pret kultūru, zināšanām, izglītību kopumā.

Šeit var ievest jaunu mainīgo - ģimenes izglītības iespēju indeksu (ĢIII). Tā konstrukcija ir šāda: ja mātei ir pabeigta vai nepabeigta augstākā izglītība, tad ĢIII tiek iekļauts viens punkts. Tas pats tiek darīts, ja tēvam ir pabeigta vai nepabeigta augstākā izglītība. Tā kā tradicionāli Latvijas ģimenēs ir daudz grāmatu, tad punktu indeksam dod tikai grāmatu skaits virs 200. Tātad mainīgajam ĢIII var būt četras vērtības - no 0 līdz 4. 2. tabulā ir parādīts katras grupas lielums un vidējie sasniegumi. Skolēniem ar zemu ĢIII ir daudz grūtāk iegūt augstus rādītājus sasniegumos, bet tas, protams, nav neiespējami.

2. tabula. Skolēnu sasniegumi atkarībā no piederības kādai ģimenes izglītības iespēju indeksa grupai

Viens no skaidrojumiem Rīgas un lielo pilsētu skolēnu salīdzinoši augstākiem sasniegumiem ir lielāks skolēnu skaits šajās grupās ar augstāku ĢIII. Piemēram, mazās pilsētās un laukos skolēnu ar ĢIII=0 ir 50%, bet Rīgā - tikai 29%. Skolēnu ar ĢIII=3 Rīgā ir 17%, citās grupās - tikai 6%. Tomēr ir vēl kādi citi faktori, kas ietekmē skolēnu sasniegumus pilsētās un laukos. To atklāj 3. tabula, kurā parādīti skolēnu sasniegumi dažādos slāņos un dažādās grupās. Katrā ĢIII grupā skolēniem no slāņa ar augstāku urbanizācijas pakāpi ir augstāki sasniegumi.

3. tabula. Skolēnu sasniegumi dalījumā pēc slāņiem un ģimenes izglītības iespēju indeksa (ĢIII) grupām

Lai veiktu vēl plašāku analīzi, pētījumā tika iesaistīti arī desmito klašu skolēni. Tā bija atsevišķa programma, kuru skolās realizēja 2000.gada pavasarī un kurā piedalījās ap 2800 skolēnu. Tagad jau varam izdarīt pirmos salīdzinājumus. Daļa 8. un 10. klases skolēnu testu uzdevumu bija atšķirīgi, bet 16 uzdevumi abos testos - vienādi. Uz šo uzdevumu bāzes tika veikta salīdzinoša analīze. Pētījumā 1999.gadā tika iesaistītas arī 12 devītās klases.

8. klases skolēni pareizi atbildēja vidēji uz 51% uzdevumu, 9. klases skolēni - uz 62%, bet 10. klases - uz 67%. Sasniegumi mazāk mainījušies no devītās uz desmito klasi, bet daudz vairāk no astotās uz devīto.

Secinājumi par skolēnu sasniegumiem

Starptautiskais pētījums parādīja, ka Latvijā ir ievērojama sasniegumu atšķirība pilsoniskajā izglītībā starp lauku un pilsētu skolēniem. Visaugstākie sasniegumi ir Rīgas skolēniem, pēc tam lielo pilsētu skolēniem, viszemākie - ir mazpilsētu un lauku skolēniem. Milzīga ietekme uz vidējiem sasniegumiem ir ģimenes faktoriem. Ja ģimenē nav mācībām labvēlīgu apstākļu, skola nelabvēlīgo ietekmi nespēj kompensēt.

Latvijas skolēnu viedokļi par demokrātiju, pilsonību, valsti un dažādām sabiedrības grupām

Pilsoniskās izglītības pētījums ļauj spriest par Latvijas 8. klases skolēnu priekšstatiem par demokrātiju un pilsonību, par skolēnu pašreizējo un iecerēto pilsonisko aktivitāti, kā arī par viņu attieksmi pret valdību un valsts institūcijām, un pret dažādām sabiedrības grupām

• Skolēni visvairāk uzticas likumsargājošām institūcijām (ap 50%) un vismazāk - politiskajām partijām (ap 20%).

• Skolēni pauž viedokli, ka valstij ir jāuzņemas diezgan liela loma ekonomikā un vēl lielāka - sabiedrības labklājības celšanā.

• Tikai viena trešdaļa visu skolēnu izrāda interesi par politiku un uzskata, ka valsts ir atsaucīga pret parasto cilvēku vajadzībām.

• Skolēni diezgan aktīvi piedalītos vēlēšanās, kā arī sabiedriska rakstura darbībā. Mazāk skolēnu piedalītos politiski aktīvā darbībā politiskas partijas ietvaros un vismazāk - nelikumīgos protestos.

• Pašlaik tikai ap 10% skolēnu piedalās ar sabiedrisku darbu saistītās organizācijās.

• Skolēni visbiežāk diskutē par politiku ģimenē, retāk - ar līdzaudžiem un visretāk - ar skolotājiem.

• Skolēniem ir nepietiekamas zināšanas un pieredze par pilsoņu organizēto kopdarbību un par savām tiesībām ietekmēt valdību un likumus.

• Skolēniem nav skaidrības par cilvēktiesību normu attiecībām ar valsts likumiem.

• Skolēni uzskata, ka imigrantu un etnisko grupu politiskām tiesībām jābūt mazākām salīdzinājumā ar viņu sociālajām, kultūras un ekonomiskajām tiesībām.

Atšķirības viedokļos starp lielo pilsētu un lauku skolēniem

Pētījums ļauj saskatīt arī viedokļu atšķirības starp 8. klases skolēniem ar latviešu un krievu mācībvalodu, starp pilsētu un lauku skolēniem, starp meitenēm un zēniem. Kā iepriekš atzīmēts, mazo pilsētu un lauku skolēniem zināšanas un prasmes pilsoniskās izglītības jomā ir ievērojami zemākas nekā lielo pilsētu skolēniem. Savukārt šo skolēnu viedokļi nozīmīgi atšķiras tikai dažos jautājumos. Viedokļu līdzību varēja ietekmēt tas, ka: 1) lauku skolēni izmanto plašsaziņas līdzekļus tikpat daudz kā lielo pilsētu skolēni un 2) lauku skolēni ir tikpat aktīvi vai aktivāki sabiedrības un skolas dzīvē kā lielo pilsētu skolēni.

• Lauku skolēni atšķiras ar stiprāku valstiskās piederības izjūtu, kas izpaužas viņu attieksmē pret valsts simboliem un pret valsti vispār.

• Lauku skolēnu nostāja pret dažādu etnisku grupu, kā arī imigrantu tiesībām ir negatīvāka salīdzinājumā ar citu skolēnu viedokļiem.

• Lauku skolēni vairāk uzticas Latvijas institūcijām nekā lielo pilsētu skolēni.

• Lauku skolēni vairāk nekā lielo pilsētu skolēni ir gatavi uzņemties gan politiskus, gan sabiedriskus pilsoņa pienākumus.

• Mazo pilsētu un lauku skolēnu attieksmes atšķiras arī jautājumos par vārda un preses brīvību un par pilsonisko nepakļaušanos, kas var norādīt uz šo tēmu vājāku pārzināšanu.

Atšķirības viedokļos starp meitenēm un zēniem

Meiteņu un zēnu atbildes visvairāk atšķiras šādos jautājumos: attieksme pret sieviešu un citu sabiedrības grupu tiesībām; interese par politiku un skolas dzīvi, ar to saistītā uzvedība.

• Meitenes vairāk nekā zēni iestājas par dažādu sabiedrības grupu politiskajām un sociālajām tiesībām, sieviešu tiesības ieskaitot.

• Meitenes vairāk nekā zēnus raksturo miermīlīga uzvedība un viedokļi.

• Meitenēm ir mazāka interese par politiku, bet lielāka - par piedalīšanos skolas dzīvē un sabiedriskajās aktivitātēs.

• Mazāk meiteņu lieto informācijas un komunikācijas tehnološijas kā politisko aktualitāšu un starptautisko ziņu ieguves avotu.

• Gan meiteņu, gan zēnu attieksmes ir pretrunīgākas, spriežot par konkrētām situācijām vai izplatītiem pieņēmumiem. Mazāk pretrunīgas ir atbildes uz vispārīga rakstura jautājumiem.

Atšķirības viedokļos starp skolēniem no skolām ar latviešu un krievu mācībvalodu

Kaut gan kopumā uzticība valsts institūcijām ir zema visiem skolēniem, latviešu skolu skolēni tām uzticas nedaudz vairāk nekā krievu skolu skolēni.

• Latviešu skolu skolēni mazāk uzticas valdībai un politiķiem un vislielākos draudus demokrātijai saredz valdības korupcijā.

• Krievu skolu skolēniem vairāk nekā latviešu skolēniem svarīga liekas vārda brīvība un iespēja protestēt pret netaisnīgu likumu.

• Krievu skolēni kopumā biežāk diskutē par politiku nekā latviešu skolēni.

• Krievu skolu skolēni vairāk atbalsta visu sabiedrības grupu (vīrieši un sievietes, etniskās grupas, imigranti, antidemokrātiskās grupas) tiesības, kaut gan dažos gadījumos krievu skolu audzēkņu attieksme pret sieviešu tiesībām ir pretrunīga.

• Latviešu skolu audzēkņi pārmaiņas Latvijā pēc 1989. gada uztver vairāk pozitīvi, bet krievu skolēni - vairāk negatīvi, taču kopumā pozitīvas atbildes sniedza tikai apmēram puse no visiem skolēniem.

Skolotāju viedokļi un sagatavotība pilsoniskās izglītības sniegšanai

Skolotāju priekšstati par pilsonisko izglītību

• Par pilsoniskās izglītības svarīgāko saturu Latvijas skolotāji uzskata ar demokrātiju saistītas tēmas. Retāk minētas tādas tēmas kā starptautiskās attiecības, plašsaziņas līdzekļu lietošana, sabiedrības daudzveidība un saderība.

• Daudz vairāk skolotāju nekā skolēnu iestājās par visām pilsoņa aktivitātēm. Īpaši daudz skolotāju uzsvēra pilsoņa informētības nozīmi. Vienīgā aktivitāte, pret kuru skolotāju nostāja ir izteikti noraidoša, ir iesaistīšanās politiskajās partijās. Tādējādi ne tikai skolēni, bet arī paši skolotāji pret pievienošanos politiskajām partijām izturas noraidoši.

• Skolotājiem liekas, ka pilsoniskajā izglītībā zināšanu, prasmju attieksmju vērtību apguve ir vienlīdz nozīmīga.

Cik droši skolotāji jūtas pilsoniskās izglītības tematikā?

• Skolotājiem mazāk svarīgas liekas galvenokārt tās tēmas, par kurām viņiem pietrūkst zināšanu. Vismazāk skolotāju ir gatavi runāt par starptautiskām organizācijām un problēmām, piemēram, par cilvēku migrāciju (ap 50% skolotāju). Tikai 31% skolotāju ir gatavi runāt par tieslietu sistēmu.

• Gatavojoties nodarbībām pilsoniskajā izglītībā, skolotāji vienlīdz bieži izmanto kā mācību literatūru, tā pašu radītus materiālus. Tomēr puse skolotāju uzsver, ka vajadzīgi labāki materiāli.

Cik droši skolotāji jūtas, lietojot dažādas mācību metodes?

• Skolotājiem un skolēniem nav vienota viedokļa par mācību stundās izmantotajām metodēm. Skolēni uzsver tradicionālo mācību metožu lomu.

• Skolotāji visretāk izmantojuši tādas aktīvas mācību metodes kā skolēnu līdzdalība sabiedriskās aktivitātēs, grupu darbs un lomu spēles. Daudziem skolotājiem trūkst arī iemaņu diskusiju vadīšanā par strīdīgiem jautājumiem.

• Skolotāji biežāk novērtē skolēnu zināšanas, bet ir nepieciešami vēl citi vērtēšanas veidi, lai spriestu par skolēnu attieksmju un prasmju attīstību.

2001. gadā būs pieejami pētījuma starptautiskie dati, kas palīdzēs izvērtēt un turpināt analizēt arī nacionālos rezultātus, tādējādi iegūstot pilnīgāku Latvijas pilsoniskās izglītības starptautisko salīdzinošo novērtējumu IEA asociācijas Civilzinību izglītības pētījuma ietvaros.