Valsts sekretāru 2006.gada 1.jūnija sanāksmē

IZM: Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā Cēsīs

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Cēsīs saglabāšanu valsts īpašumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Cēsīs saglabāšanu valsts īpašumā” paredz sakārtot Cēsu sanatorijas internātpamatskolas rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 1994.gada 3.jūnija izziņai Nr. Par-122 nekustamais īpašums, kura lietotājs pašreiz ir Cēsu sanatorijas internātpamatskola, 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas valstij Izglītības ministrijas Skolu departamenta personā. Valsts vēstures arhīva 1993.gada 8.marta izziņa Nr. B-83 apliecina, ka nekustamais īpašums Cēsīs, Dārza ielā 32, nacionalizēts 1940.gada 3.novembrī, tās īpašnieks bija Izglītības ministrija.

Cēsu pilsētas dome ar 1997.gada 3.jūlija lēmumu Nr.150 piekrita nodot valsts īpašumā zemesgabalus un ēkas, kurās izvietota Cēsu sanatorijas internātskola un internāts. Cēsu pilsētas domes Zemes komisija apliecina, ka uz vēsturiskajiem zemesgabaliem Cēsīs citi bijušo īpašnieku vai to mantinieku zemes pieprasījumi nav saņemti un informē, ka pilsētas pašvaldības rīcībā nav lēmuma par Dārza ielas nosau­kuma maiņu.

Uz nekustamo īpašumu (namīpašumu) Cēsīs, Bērzaines ielā 34, 1994.gada 31.martā īpašuma tiesību atjaunošanai pieteicās I.Krišjāne. Ar Cēsu pilsētas domes lēmumu Nr.189 nolemts neatjaunot īpašuma tiesības pieteicējai. Vidzemes apgabaltiesa 2006.gada 18.janvāra izziņā informē, ka Vidzemes apgabaltiesā nav saņemts I.Krišjānes prasības pieteikums par īpašuma tiesību atzīšanu uz īpašumu Cēsīs, Bērzaines ielā 34. Cēsu pilsētas domes 2005.gada 29.decembra izziņa apliecina, ka citi pieteikumi uz namīpašuma denacionalizāciju Bērzaines ielā 34 (tagad Bērzaines ielā 34, Dārtas ielā 1, Māras ielā 1 un Māras ielā 3) Cēsīs, Cēsu pilsētas Zemes un namīpašumu denacionalizācijas komisijā, nav saņemti un ēkas nav denacionalizētas. Saskaņā ar Civillikumu nekustamās bezīpašnieka lietas piekrīt valstij.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par grozījumiem darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā

Lai izskaustu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, tādējādi samazinot finansiālus zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, Labklājības ministrija (LM) ierosina noteikt ģimenes ārstam pienākumu pēc 60 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina.

Bet gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ģimenes ārstam būs pienākums nosūtīt pacientu uz Valsts darba ekspertīzes ārstu komisiju (VDEĀK), kura lems par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā.

Šāds ierosinājums balstīts uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu analīzi par slimības pabalstiem, kā arī uz darba devēju un Medicīniskās aprūpes un darbspēju ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) sniegto informāciju par darbspējas lapu izmantošanu. Tie norādījuši, ka atsevišķos gadījumos darba ņēmēji darbnespējas lapas izmanto negodprātīgi un, pamatojoties uz nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, izvairās no darba. Turklāt šādi gadījumi kļūst arvien vairāk izplatīti un rada arvien lielākus zaudējumus gan darba devējiem, gan valstij kopumā.

VSAA dati arī liecina, ka ar katru gadu pieaug pārejošas darbnespējas gadījumu kopējais skaits un to ilgums un līdz ar to arī slimības pabalstos izmaksāto valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu apjoms. Tā, piemēram, 2001.gadā slimības pabalstu izmaksai VSAA izlietoja 9,54 miljonus latus, bet 2005.gadā gandrīz trīs reizes vairāk – 27,26 miljonus latus. Pēc LM speciālistu domām, minēto izdevumu zināmu pieaugumu dod arī ikgadējs vidējās algas pieaugums un nelegālās nodarbinātības mērķtiecīga samazināšana.

Šāda LM iecere iekļauta ministrijas izstrādātajos grozījumos darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā, kuri izsludināti Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē.

LM speciālisti uzskata, ka pēc jauno normu ieviešanas tiks nodrošināta cilvēku ātrāka atgriešanās darba tirgū, kā arī tiks samazināts to cilvēku skaits, kuriem tiek noteikta invaliditāte. Tāpat, izskaužot nepamatotus pārejošas darbnespējas gadījumus, tiks samazināti valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un darba devēju izdevumi.

Grozījumi arī paredz darbnespējas lapās iekļaut jaunu pārejošās darbnespējas cēloni – ceļu satiksmes negadījumu, līdz ar to tiks nodrošināta precīza ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem slimības pabalstos izmaksāto valsts budžeta līdzekļu atgūšana.

Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu konkrētam cilvēkam ārsts vai ārsta palīgs var izsniegt vienpersonīgi, nekonsultējoties ar citiem ārstiem speciālistiem. Turklāt nevienā no normatīvajiem aktiem nav precīzi noteikts, pēc cik ilga atveseļošanās perioda cilvēks nosūtāms uz VDEĀK invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Līdz ar to ne visām personām, kuras ilgstoši slimo, tiek nodrošināta efektīva ārstēšana un nepieciešamā rehabilitācija.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par kadastra objekta reģistrācijas un datu aktualizācijas noteikumiem

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē izskatīts kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumu projekts.

Noteikumu projekts reglamentēs kārtību, kādā kadastra informācijas sistēmā reģistrē kadastra objektus un aktualizē kadastra datus. Tie noteiks arī kadastra objekta identifikatora veidošanas principus, piešķiršanas kārtību un klasifikāciju, kadastra datu saturu un to labošanas un uzturēšanas kārtību, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma reģistrācijas un aktualizācijas kārtību.

Noteikumi regulēs kārtību, kādā kadastra informācijas sistēmā ierakstīs nekustamā īpašuma nodokļa objektu, ierakstāmās ziņas un kārtību, kādā dzēš ierakstu par kadastra objektu.

Noteikumos būs regulēta arī kadastra kartes veidošanas kārtība, attēlojamo datu saturs, mēroga noteiktība, attēlošanas un uzturēšanas kārtība un pieļaujamās nesaistes robežas, izlīdzinot nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas robežu datus. Notikumu projektā nosaukti arī kadastra objektu reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kritēriji, kārtība un iesniedzamie dokumenti.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālajai trīspusējai sadarbības padomei. Noteikumi jāpieņem valdībai.

TM: Par Latvijas un Rumānijas savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē izskatīts Latvijas un Rumānijas valdības līguma projekts par savstarpēju klasificētās informācijas aizsardzību.

Līgums noteiks aizsardzības pasākumus (pieejas kārtību klasificētai informācijai, klasificētās informācijas nodošanu, pavairošanu, tulkošanu, iznīcināšanu, drošības prasību pārkāpumu izmeklēšanu) klasificētai informācijai, ar kuru abas valstis apmainījušās, kā arī noteiks nacionālās drošības iestādes, kas būs atbildīgas par līguma ieviešanu un pārraudzību.

Līguma projektā arī paredzēta iespēja vienas puses pārstāvjiem piedalīties otras puses klasificēta līguma izpildē, ja tam reģistrācijas valsts nacionālās drošības iestāde ir izsniegusi industriālās drošības sertifikātu, un personas, kas ir iesaistītas klasificētā līguma izpildē, saņēmušas atbilstošas speciālās atļaujas.

Līguma projekts izstrādāts Latvijas un Rumānijas ekspertu konsultāciju laikā 2005. un 2006.gadā, un to parakstīt ir paredzēts uzdot Latvijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Rumānijā.

Līguma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas un Iekšlietu ministrijai.

TM: Par grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā par administratīvā pārkāpuma lietu izdevumiem

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē izskatīts projekts grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK). Grozījumi izstrādāti, lai likumā noteiktu, kam ir pienākums segt izdevumus, kas radušies, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu.

Kā teikts grozījumu projekta anotācijā, iepazīstoties ar Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem grozījumiem attiecībā uz izdevumu segšanas kārtību, valdība uzdeva TM izstrādāt likumprojektu par grozījumiem, nosakot juridiskajai vai fiziskajai personai, par kuru ir pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un kurai uzlikts administratīvais sods, pienākumu segt izdevumus, kas radušies saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanai un glabāšanu.

Vienlaikus sagatavoti arī grozījumi jautājumā par administratīvā soda uzlikšanu gadījumos, kad pārkāpti fizisko personu datu apstrādes nosacījumi. Kā teikts grozījumu anotācijā, praksē bieži nav iespējams piemērot administratīvo sodu par pārkāpumiem fiziskas personas datu apstrādes jomā, jo lietas apstākļu izvērtēšana nepieciešamās informācijas iegūšanai aizņem vairākus mēnešus, bet saskaņā ar APK administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas.

Fizisko personu datu aizsardzības jomā attiecībā uz pārkāpumiem, kas nav ilgstoši, fakts par fiziskas personas datu nelikumīgu apstrādi var kļūt zināms tikai vairākus mēnešus pēc nelikumīgās darbības veikšanas. Tā kā ir noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš pagājis, nākas pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu.

Līdz ar šiem grozījumiem paredzēts noteikt, ka administratīvo sodu par pārkāpumiem fiziskās personas datu aizsardzības jomā var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Satiksmes, Vides, Veselības un Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Grozījumu projekts vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem

Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem”.

Izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka:

– šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt;

– vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu;

– kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē sēra dioksīda emisiju no stacionārajiem piesārņojuma avotiem;

– izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos.

Minētais noteikumu projekts pārņems ES direktīvas 1999/32/EK un 2005/33/EK prasības. Latvijas normatīvajos aktos direktīva 1999/32/EK jau ir pārņemta ar 2004.gada 2.marta noteikumiem Nr.125 “Noteikumi par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrās degvielas veidiem”. Iestrādājot direktīvas 2005/33/EK prasības iepriekš minētajos noteikumos, būtu būtiski jāgroza esošā teksta redakcija un jāpapildina tā ar jaunām prasībām, tādēļ nolemts izdot jaunus MK noteikumus.

Noteikumu prasības neattieksies uz dīzeļdegvielu, kas noteikta benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par koku ciršanas kārtību ārpus meža zemes

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes, kas izsludināta Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē.

Noteikumu projektā noteiktas iestādes, ar kurām saskaņojama koku ciršana ārpus meža zemes, kā arī saskaņošanas kārtība. Šajos noteikumos paredzētais saskaņojums nav nepieciešams, ja tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem vai arī koku ciršana tiek veikta, lai uzturētu meliorācijas sistēmas un atbrīvotu lauksaimniecības zemes no apauguma.

Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši savai kompetencei kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācijas, Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un pašvaldības.

ZM: Par infekcijas slimību uzraudzības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā veic uzraudzību un informācijas apmaiņu par infekcijas slimībām, ar kurām slimo gan dzīvnieki, gan cilvēki, par šo slimību ierosinātājiem, kā arī par šo ierosinātāju antimikrobo rezistenci”, kas izsludināts Valsts sekretāru 1.jūnija sanāksmē.

Noteikumu projekts paredz sadarbību starp Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un valsts aģentūru “Sabiedrības veselības aģentūra”, realizējot cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgo infekcijas slimību kontroli, apkarošanu, izpēti, infekcijas slimību izraisītāju antimikrobās rezistences noteikšanu, epidemioloģiskās un epizootoloģiskās situācijas izpēti Latvijā un informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai.

Jaunajā kārtībā noteikts, ka valstī jāveic infekcijas slimību un to izraisītāju regulāra uzraudzība. Noteikumu projekts arī paredz epizootoloģisko un epidemioloģisko izmeklēšanu zoonozes uzliesmojuma gadījumā, kas saistīts ar pārtikas produktu lietošanu un informācijas apmaiņu par zoonozēm un to izraisītājiem.

Noteikumu ieviešanai būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbību pārtikas nozarē, jo PVD un Sabiedrības veselības aģentūrai ir pienākums veikt epizootoloģisko un epidemioloģisko izmeklēšanu, ierobežot inficētas pārtikas apriti, ja pēc pārtikas patēriņa parādās cilvēku saslimšana.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa