Par NATO kandidātvalstu ārlietu ministru tikšanos

Piektdien, 15.decembrī pēc Latvijas iniciatīvas Briselē tikās deviņu NATO kandidātvalstu — Latvijas, Albānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Maķedonijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas — ārlietu ministri. Sēdes vadītājs Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš aicināja klātesošos ministrus turpināt koordinētu sadarbību deviņu valstu starpā, lai panāktu tālāku NATO paplašināšanos un kandidātvalstu uzaicināšanu dalībai aliansē.

NATO kandidātvalstu ārlietu ministri pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā aicināja NATO turpināt paplašināšanos, pauda apņēmību turpināt sadarbību un sniegt savstarpēju atbalstu NATO kritēriju izpildē. Paziņojumā atbalstīti NATO un Eiropas Savienības veiktie pasākumi tālākai stabilitātes nostiprināšanai Balkānos, kā arī pausta deviņu valstu apņēmība dot savu ieguldījumu šī mērķa sasniegšanai.

Sēdes otrajā daļā deviņu valstu ministriem pievienojās ASV valsts sekretāre Madelaine Olbraita, Čehijas, Polijas un Ungārijas ārlietu ministri. M. Olbraita savā uzrunā uzsvēra ASV nemainīgo interesi NATO paplašināšanā, jauno dalībvalstu un kandidātvalstu nozīmi no alianses viedokļa, kā arī sadarbības nepieciešamību šo valstu starpā.

Sēdes nobeigumā Bulgārijas ārlietu ministre Nadežda Mihailova pasniedza M. Olbraitai deviņu kandidātvalstu dāvanu — stilizētu skulptūru, kas simbolizē NATO paplašināšanos.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

Godātie kolēģi!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Vispirms es gribu pateikties Dr. Petrišam ( Dr.Petrisch ) par vērtīgo ziņojumu par situāciju Bosnijā un Hercegovinā un tās tuvumā. Viņa uzstāšanās skaidri ilustrēja reģionālās sadarbības nozīmi miera un stabilitātes stiprināšanā Eiropā.

Baltijas reģionā reģionālai sadarbībai ir bijusi liela nozīme vismaz pēdējos desmit gadus. Daudzas divpusējas, trīspusējas un daudzpusējas iniciatīvas dod ieguldījumu Baltijas reģiona stabilitātes nostiprināšanā. Tur piedalās daudzas valstis, kas iesaistījušās notikumos Balkānos — citas NATO kandidātvalstis, alianses dalībvalstis, militāriem blokiem nepievienojušās valstis un arī Krievija.

Galvenais ir cieša praktiskā sadarbība ar tuvākajām kaimiņvalstīm — Igauniju un Lietuvu. Kopš 1994.gada mums ir izveidots kopīgs miera uzturēšanas bataljons BALTBAT, kura galvenā mītne atrodas netālu no Rīgas. Visām trim Baltijas valstīm ir kopīga izglītības un mācību iestāde — Baltijas Aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), kas atrodas Igaunijā.

Tā sagatavo jaunu virsnieku un aizsardzības speciālistu paaudzi, un, ģenerālsekretāra kungs, jūs piedalījāties tās svinīgajā atklāšanā, kaut gan tajā laikā bijāt citā amatā. Mums ir kopīga Baltijas valstu gaisa telpas kontroles sistēma (BALTNET) un kopīgs jūras spēku eskadrons (BALTRON). Notiek darbs pie kopīgas apgādes programmas sagatavošanas un kopīga apakšvirsnieku apmācība. Šīs sadarbības pamatā ir kopīgas vērtības un kopīgi ārpolitikas un drošības politikas mērķi.

Baltijas valstu sadarbība ir nozīmīga, jo tā sekmē mūsu panākumus, īstenojot Rīcības plānu dalībai NATO. Tomēr šī plāna ietvaros sadarbība ir plašāka un ietver daudz vairāk jomu. Šajā procesā sabiedroto padomam un vērtējumam ir būtiska nozīme. Latvija uzskata, ka piedalīšanās šajā procesā ir ļoti svarīga, lai sagatavotos uzņemšanai aliansē. Mēs ticam, ka tas netiks izmantots kā instruments alianses paplašināšanas kavēšanai.

Mēs atzīstam, ka ir ļoti svarīgi īstenot plānus, kas iesniegti Rīcības plāna dalībai aliansē procesa ietvaros. Lai pasvītrotu šī plāna īstenošanas un aizsardzības spēju paaugstināšanas nozīmi, Latvijas aizsardzības budžets ir konsekventi palielinājies un ir panākta politiska vienprātība palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

Sadarbības palielināšanai starp Eiropas valstīm arī jābūt instrumentam, kas nodrošina eventuālas krīzes pārvarēšanu un miera uzturēšanu Eiropā bez NATO tiešas iejaukšanās. Latvija dos ieguldījumu Eiropas aizsardzības spēju palielināšanā. Bet tas nekādā ziņā nedrīkst notikt uz transatlantisko saišu rēķina, kas, kā parāda NATO operācijas Kosovā, Bosnijā un Hercegovinā, pilnībā saglabā savu izšķirošo nozīmi mūsdienu pasaulē. Latvija redz sevi kā patiesu Eiropas valstu partneri un tajā pašā laikā kā uzticamu atlantisko partneri, tāpēc mēs esam gatavi sekmēt un stiprināt sadarbību abos virzienos.

Latvija vienmēr ir īstenojusi konsekventu politiku, lai uzturētu labas attiecības ar kaimiņvalstīm, ieskaitot Krieviju. Mēs esam apņēmušies turpināt nesenās aktīvās apmaiņas valdību, parlamentu un NATO līmenī. Vienlaikus mēs pieliekam lielas pūles, lai izstrādātu praktiskus pārrobežu un reģionālus sadarbības projektus. Mēs sagaidām, ka mūsu kaimiņvalstis novērtēs ieguvumu, ko dod sadarbības politika.

Nobeigumā es vēlos informēt jūs par jaunāko sadarbībā starp NATO kandidātvalstīm — Viļņas devītnieku jeb V 9, kā mūs tagad sauc. Mums šorīt bija ārlietu ministru sanāksme, kurā mēs izvērtējām sadarbības aktivitātes un apspriedām sadarbības iespējas nākamajā gadā. Mēs vienojāmies par kopīgu paziņojumu, kurā pausts atbalsts NATO paplašināšanai. Mēs vēlreiz apstiprinājām mūsu valstu uzticību politikai, kas vērsta uz to, lai pabeigtu vienotas un brīvas Eiropas izveidi, un mūsu apņemšanos iestāties aliansē nākamajā sammitā 2002. gadā. Mēs atbalstām NATO un ES mērķi stabilizēt situāciju Eiropas dienvidaustrumos, un mēs esam gatavi dot savu ieguldījumu šajā procesā. Mēs augstu novērtējam to, ka ASV valsts sekretāre Olbraita un Čehijas, Ungārijas un Polijas ministri varēja piedalīties šajā sanāksmē. Mēs esam gandarīti par viņu atbalstu mūsu sadarbībai.

Paldies, priekšsēdētāja kungs!

"Latvijas Vēstneša"

( Gunta Štrauhmane )

neoficiāls tulkojums

— Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē

Vakar, 18. decembrī, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē ārlietu ministrs Indulis Bērziņš pastāstīja, kā izpildīta Latvijas Republikas Stratēģija integrācijai Eiropas Savienībā (ES). 11. decembrī ar to saistītais ziņojums tika izskatīts Eiropas Integrācijas padomē.

Saeima 2000. gada 9. februārī apstiprināja "Latvijas Republikas Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā" un noteica, ka ārlietu ministram divas reizes gadā ir jāziņo par tās izpildi.

Stratēģija tika pieņemta brīdī, kad Latvijas un ES attiecībās bija sācies kvalitatīvi jauns posms — iestāšanās sarunas ar ES. Pēdējā Eiropas Komisijas progresa ziņojumā ir atzinīgi novērtēts fakts, ka Latvija izstrādājusi Stratēģiju integrācijai ES un paredzējusi regulāras atskaites par tās īstenošanu.

Ziņojumu izstrādāja Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Integrācijas biroju un nozaru ministrijām. Ziņojums ir publisks dokuments, kas domāts plašai sabiedrībai, un tā uzdevums ir sniegt kopainu par Latvijas attīstību 2000.gadā un noskaidrot vēl darāmo kontekstā ar virzību uz ES.

Ziņojums parāda, ka liela valdības un Saeimas darba daļa ir saistīta ar integrāciju ES. Valsts reformas būtu jāveic neatkarīgi no mūsu virzības uz ES, piemēram, darba vietu drošība, profesionālo kvalifikāciju atzīšana, veterinārās uzraudzības sakārtošana, valsts robežu nostiprināšana. Komisijas regulārie ziņojumi, kuros vērtētas Latvijas reformas un iestāšanās sarunas, kalpo par iekšējo reformu katalizatoru un paātrinātāju.

Vērtējot Latvijas eirointegrācijas ceļu, ir vērojamas šādas tendences: aptaujas liecina par sabiedrības atbalstu integrācijai ES. Latvijā konsekventi tiek turpinātas iekšējās reformas, un to apstiprina jau trešais pēc kārtas pozitīvais Eiropas Komisijas progresa ziņojums; Saeimas politiskās partijas un valdības ir spējušas nodrošināt reformu nepārtrauktību. Latvijas virzība uz ES un tās kvalitāte ir atkarīga no viendabīgas valsts attīstības, tādēļ ir svarīgi nodrošināt visu Stratēģijā minēto sektoru attīstību.

Ziņojums ir kritisks dokuments, jo tajā minētas arī risināmās problēmas, piemēram, bezdarbnieku pārkvalifikācija, sabiedrības veselība, lopkopības produktu ražošanas sadrumstalotība, narkotiku nelegālā tirdzniecība u.c. Joprojām ir nepietiekams finansējums vairākiem sektoriem — rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma aizsardzībai, ierobežojot pirātismu, statistikai, uzņēmējdarbības veicināšanai, pētniecībai, policijai, austrumu robežas izbūvei.

Latvijas virzība iestāšanās sarunās ir atkarīga arī no pieņemtajiem un ieviestajiem likumdošanas aktiem, piemēram, grozījumu pieņemšana Apsardzes likumā ļaus aizvērt sarunu sadaļu "Brīva kapitāla kustība".

Latvijas virzība uz ES lielā mērā ir atkarīga no valdības un Saeimas darba, no sabiedrības iesaistes, izpratnes un atbalsta veicamajiem uzdevumiem, tāpēc jāturpina dialogs ar sabiedrību par ES jautājumiem. To sekmēs arī pirmais ziņojums par Latvijas Stratēģijas integrācijai ES izpildi.

Ārlietu ministrijas preses centrs