Ministru kabineta noteikumi Nr.400

Rīgā 2006.gada 16.maijā (prot. Nr.27 30.§)

Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 9.punktu, 12.panta otro un 2.¹ daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. cisterna – stacionāra virszemes, pazemes vai uz peldošā līdzekļa izvietota degvielas glabātava degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē;

1.2. degvielas apjoms – pēdējos trijos gados lielākais kopējais degvielas daudzums, kas gada laikā pārsūknēts degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes cisternās;

1.3. darba zona – vieta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, kur notiek degvielas uzpildes stacijai vai naftas bāzei raksturīgās darbības, piemēram, cisternu, transportlīdzekļu degvielas tvertņu un pārnēsājamo degvielas tvertņu uzpilde ar degvielu, kā arī transportlīdzekļu tehniskā apkope;

1.4. peldoša degvielas uzpildes stacija – mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertņu uzpildes vieta uz ūdens, kurā uzstādīta degvielas uzpildes iekārta;

1.5. pretinfiltrācijas segums – grunts pārklājums (segums), kas nodrošina filtrācijas koeficientu, ne lielāku par 10^-9 m/s;

1.6. tvaiki – gāzveida savienojumi, ko izdala degviela;

1.7. tvaiku atsūknēšanas sistēma – aprīkojuma komplekts, ar kuru savāc un uzglabā tvaikus, ja ar degvielu tiek uzpildītas autotransporta, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnes, cisternas degvielas uzpildes stacijā vai pārvietojamās cisternas naftas bāzē;

1.8. pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšana – tvaiku savākšana no degvielas uzpildes stacijas cisternas tās uzpildes laikā un novadīšana pārvietojamajā cisternā, ar kuru tvaiki tiek nogādāti uz naftas bāzi pagaidu uzglabāšanai, pārstrādei vai sadedzināšanai;

1.9. otrās pakāpes tvaiku atsūknēšana – tvaiku savākšana no transporta un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnes un novadīšana degvielas uzpildes stacijas cisternā transporta un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnes uzpildes laikā;

1.10. tvaiku pagaidu uzglabāšana – tālākai transportēšanai uz pārstrādi paredzēto tvaiku pagaidu uzglabāšana naftas bāzes cisternā ar slēgtu jumtu. Tvaiku transportēšana no vienas cisternas uz otru cisternu vienā un tajā pašā naftas bāzē vai degvielas uzpildes stacijā nav uzskatāma par tvaiku pagaidu uzglabāšanu;

1.11. tvaiku pārstrādes iekārta – iekārta tvaiku (arī tvaiku no jebkuras naftas bāzes bufera rezervuāru sistēmas) pārstrādei degvielā;

1.12. uzpildes iekārta – jebkura iekārta degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē, ar kuru degviela tiek iepildīta pārvietojamās cisternās un transporta līdzekļu un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertnēs, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētā tarā.

2. Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju (transportlīdzekļu un mehānismu, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu degvielas tvertņu, kā arī īpaši šim nolūkam paredzētas taras uzpildes vietas, kurās uzstādīta degvielas uzpildes iekārta), naftas bāzu (ierobežotas teritorijas, kuras izmanto degvielas, arī naftas produktu, uzglabāšanai, pārstrādei un iepildīšanai cisternās un pārvietojamajās cisternās) un pārvietojamo cisternu (speciāli aprīkotas tvertnes, ko transportē pa autoceļu, dzelzceļu vai ūdeni un kuras izmanto degvielas pārvadāšanai no vienas naftas bāzes uz otru vai no naftas bāzes uz degvielas uzpildes staciju) ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības un kvalitātes normatīvus pazemes ūdeņiem un gruntij.

 

II. Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes pazemes ūdeņu aizsardzība

3. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes būvprojektēšanas sagatavošanas periodā operators nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, novērtējot to sākotnējo piesārņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem grunts un pazemes ūdeņu vērtēšanas kritērijiem (ja pazemes ūdens līmenis ir dziļāks par 10 m vai līdz šim dziļumam ir izplatīti ieži ar filtrācijas koeficientu, mazāku par 1 x 10^-5 cm/s, nodrošina tikai grunts piesārņojuma izpēti). Pārskatu par sākotnējo piesārņojumu operators saskaņo ar Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi (turpmāk – reģionālā vides pārvalde). Pārskatā ir iekļauts apraksts par pazemes ūdeņu novērošanas sistēmu, kas ierīkota, pamatojoties uz pazemes ūdeņu izpētes rezultātiem un šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

4. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas izveidošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Pazemes ūdeņu novērošanas sistēmas projektu degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators saskaņo ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru. Operators pazemes ūdens monitoringa urbumu tīkla tehnisko pasi (3.pielikums) iesniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā triju mēnešu laikā pēc urbuma ierīkošanas.

5. Novērojot pazemes ūdeņus degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes ekspluatācijas laikā, atkarībā no novērošanas sistēmas īpatnībām un pamatojoties uz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā noteiktajām prasībām, operators nodrošina pazemes ūdens līmeņa un peldošo naftas produktu slāņa biezuma mērījumus urbumos, nosaka izšķīdušo naftas produktu koncentrāciju pazemes ūdeņu paraugos vai, ja tehniski nav iespējams noņemt pazemes ūdens paraugu, mēra gaistošo naftas produktu koncentrāciju cilmiežu gaisā. Operators katru gadu līdz 1.martam iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pazemes ūdeņu novērošanas rezultātus (4.pielikums) par iepriek­šējo gadu.

6. Pazemes ūdeņu novērošanu operators nodrošina ne retāk kā divas reizes gadā. Ja piecu gadu laikā nav notikusi degvielas noplūde, pazemes ūdeņi novēroti vismaz divus gadus un to rezultāti saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem liecina par stabili labu pazemes ūdeņu stāvokli, reģionālā vides pārvalde pēc operatora iesnieguma samazina novērošanas biežumu degvielas uzpildes stacijās vai naftas bāzēs līdz reizei gadā vai divos gados.

7. Ja degvielas uzpildes staciju vai naftas bāzi slēdz vai no tās aizvāc cisternas, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators pirms degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes slēgšanas nodrošina pazemes ūdeņu un grunts izpēti, pamatojoties uz šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem grunts un pazemes ūdeņu vērtēšanas kritērijiem. Pārskatu par pazemes ūdeņu un grunts piesārņojuma izpēti operators saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi.

8. Komersantam, kas veic šo noteikumu 3., 4., 5. un 7.punktā noteiktos darbus, nepieciešama Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence.

9. Pazemes ūdeņu paraugos nosaka benzola, toluola, etilbenzola un ksilola koncentrāciju, izmantojot metodiku, kur mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir vismaz 0,01 mg/l. Grunts paraugos nosaka naftas produktu kopsummu, izmantojot metodiku, pēc kuras mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 100 mg/kg.

10. Ņemt pazemes ūdeņu un grunts kvalitātes paraugus un veikt analīzes atļauts tikai akreditētām laboratorijām.

11. Ja pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes norāda, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz stipra piesārņojuma līmeni, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nekavējoties nodrošina atkārtotas pazemes ūdeņu kvalitātes analīzes. Ja atkārtotās analīzes apstiprina, ka piesārņotājvielu koncentrācija pārsniedz paaugstināta piesārņojuma līmeni, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators:

11.1. informē reģionālo vides pārvaldi par pazemes ūdeņu kvalitātes analīžu rezultātiem;

11.2. nodrošina piesārņoto vietu izpēti, lai noskaidrotu piesārņojuma avotu, un informē reģionālo vides pārvaldi par izpētes rezultātiem;

11.3. ja piesārņojuma avots ir degvielas uzpildes stacijā vai naftas bāzē veiktās darbības, operators nodrošina piesārņojuma novēršanu un piesārņoto vietu sanāciju.

12. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nekavējoties ziņo reģionālajai vides pārvaldei, ja degvielas noplūdes dēļ cisternā parādījies ūdens vai pazemes ūdeņu novērošanas akās parādījušies peldoši naftas produkti, pazemes ūdeņos parādījusies naftas produktu plēvīte vai, izmantojot attiecīgu metodi (sistēmu), ir konstatēta degvielas noplūde cisternā vai cauruļvadā. Reģionālā vides pārvalde par attiecīgo degvielas noplūdi ziņo teritoriālajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībai.

13. Pēc degvielas noplūdes atklāšanas degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina:

13.1. bojāto cisternu un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;

13.2. bojāto cisternu un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;

13.3. cisternu un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem vai uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo cisternu un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;

13.4. pazemes ūdeņu izpēti, ja pārbaudē tiek konstatēts, ka attiecīgo cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;

13.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja pazemes ūdeņu izpētē tiek atklāts degvielas noplūdes avots. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nekavējoties noskaidro piesārņojuma izplatību pazemes ūdeņos, lai noteiktu videi radītos zaudējumus;

13.6. cisternu un cauruļvadu turpmāku ekspluatāciju, ja pazemes ūdeņu novērtējums neatklāj bīstamu naftas produktu radīto piesārņojumu.

14. Ja pēc noplūdes vidē nonāk vairāk nekā 300 litru naftas produktu, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators četru nedēļu laikā pēc noplūdes konstatēšanas iesniedz reģionālajā vides pārvaldē rakstisku ziņojumu par veiktajiem noplūdes seku likvidēšanas pasākumiem (ziņojumā minot noplūdes vietu, laiku, noplūdušo naftas produktu daudzumu, veikto noplūdes seku pasākumu sarakstu un citu informāciju, saistītu ar naftas produktu noplūdes seku likvidācijas pasākumiem) un degvielas noplūdes vietas un pazemes ūdeņu piesārņojuma novērtējumu, kā arī sanācijas programmu, kas sastādīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par piesārņojumu.

15. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina:

15.1. ūdens un degvielas necaurlaidīga pretinfiltrācijas seguma noklāšanu darba zonā ap uzpildes iekārtām un cisternu uzpildes iekārtām (5.pielikums);

15.2. degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu virszemes un pazemes cisternām un cauruļvadiem (6.pielikums).

 

III. Pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas degvielas uzpildes stacijās

16. Degvielas uzpildes stacijās, kurās uzglabā degvielu ar piesātinātu tvaiku spiedienu 27,6 kilopaskāli un vairāk (izņemot sašķidrināto gāzi, ko paredzēts izmantot par degvielu autotransporta, mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu iekšdedzes dzinējos), degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina pirmās un otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmu iebūvēšanu un darbību atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajām prasībām un ražotāja norādījumiem. Attiecīgajās sistēmās jāievēro šādi nosacījumi:

16.1. pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmās kopējie degvielas zudumi, kas rodas, uzpildot degvielas uzpildes stacijas cisternas, gada laikā nepārsniedz 0,01 svara procentu no degvielas apjoma;

16.2. otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmai jāatsūknē vismaz 90 svara procenti degvielas tvaiku.

17. Degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas sistēmas dinamiskā pretspiediena, šķidruma aizsprosta un noplūdes pārbaužu veikšanu vismaz reizi trijos gados, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. pārbaudes veic akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas;

17.2. pārbaudes datumu, rezultātus un pārbaudītāja nosaukumu ieraksta degvielas uzpildes stacijas ekspluatācijas žurnālā;

17.3. ja attiecīgās sistēmas darbības pārbaudē konstatēti trūkumi, degvielas uzpildes stacijas operators veic nepieciešamos pasākumus to novēršanai.

18. Ja degvielas uzpildes stacijā degvielas apjoms ir mazāks par 100 m³ gadā, attiecīgo staciju var neaprīkot ar tvaiku atsūknēšanas sistēmām.

 

IV. Tvaiku savākšana un pārstrādāšana, kā arī uzglabāšana naftas bāzēs un transportējot degvielu no degvielas uzpildes stacijas uz naftas bāzi

19. Šī nodaļa attiecas uz naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām, kuras uzglabā, izplata un transportē Latvijas teritorijā un valsts iekšējos
ūdeņos degvielu (izņemot sašķidrināto gāzi, ko paredzēts izmantot par
degvielu autotransporta iekšdedzes dzinējos) ar piesātināta tvaika spiedienu 27,6 kilopaskāli un vairāk.

20. Naftas bāzes operators nodrošina, lai degvielas un tvaiku uzglabāšana naftas bāzes cisternās, kā arī tvaiku uzglabāšanas cisternas atbilstu šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajām prasībām un degvielas zudumi, uzglabājot un uzpildot šo degvielu naftas bāzes cisternās, gada laikā nepārsniegtu 0,01 svara procentu no degvielas apjoma.

21. Naftas bāzes operators nodrošina, lai degvielas tvaiku savākšanas un pārstrādes iekārtas atbilstu šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām un degvielas zudumi, uzpildot un iztukšojot pārvietojamās cisternas naftas bāzē, gada laikā nepārsniegtu 0,005 svara procentus no degvielas apjoma.

22. Pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi šo noteikumu 20. un 21.punktā noteikto degvielas zudumu samazināšanai var izmantot citus tehniskus risinājumus, ja tie ir vismaz tikpat efektīvi kā šo noteikumu 8. un 9.pielikumā noteiktie.

23. Ja naftas bāzē ir autocisternu uzpildīšanas iekārtas, naftas bāzes operators nodrošina, lai tās ir apgādātas ar vismaz vienu pārsūknēšanas iekārtu, kura atbilst tādu autocisternu tehniskajām prasībām, kuras uzpilda no apakšas (10.pielikums).

24. Naftas bāzēs, kur tiek uzpildīti kuģi, tvaiku pārstrādes iekārtu var aizstāt ar tvaiku sadedzināšanas iekārtu, ja tvaiku pārstrāde ir bīstama vai tehniski neiespējama atgriezenisko tvaiku dēļ.

25. Ja naftas bāzē degvielas apjoms ir mazāks par 25000 tonnu gadā, tvaiku tūlītēju pārstrādi naftas bāzē var aizstāt ar tvaiku pagaidu uzglabāšanu, ja ar reģionālo vides pārvaldi ir saskaņoti tvaiku pārstrādes tehniskie risinājumi.

26. Ja ekspluatācijā esošā naftas bāzē degvielas apjoms ir mazāks par 10000 tonnu gadā, pēc saskaņošanas ar reģionālo vides pārvaldi un valsts aģentūru "Sabiedrības veselības aģentūra" operators var nepiemērot šo notei­kumu 21. un 23.punkta prasības, ja tvaiku noplūdes ierobežošana nodrošina tādu gaisa kvalitāti, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

27. Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai tvaiki, kas tiek iepildīti degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes cisternās ar nekustīgo jumtu pagaidu uzglabāšanai, pa hermētisku vadu tiek novadīti atpakaļ pārvietojamajā cisternā, kas pievedusi degvielu.

28. Pārvietojamo cisternu operators nodrošina, lai pārvietojamās cisternas, kas piegādā degvielu degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm, būtu projektētas un tiktu darbinātas atbilstoši šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajām prasībām. Šī punkta prasības attiecas uz šādām pārvietojamajām cisternām:

28.1. autocisternām, dzelzceļa cisternām un tankkuģu tilpnēm;

28.2. pirms 2001.gada 1.marta ekspluatācijā nodotajām dzelzceļa cisternām un kuģu kravas tilpnēm, ja tās tiek uzpildītas naftas bāzēs, kurām piemēro šo noteikumu 21.punkta prasības;

28.3. ekspluatācijā esošajām autocisternām, kuras pārveidotas par auto­cisternām, kas uzpildāmas no apakšas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajām prasībām.

29. Pārvietojamo cisternu valdītājs, kas pārvadā degvielu, nodrošina pārvietojamo cisternu hermētiskuma un vakuuma/spiediena vārsta darbības pārbaudes atbilstoši prasībām, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas 1957.gada 30.septembra Eiropas valstu nolīgumā par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR) vai Starptautisko dzelzceļa pārvadājumu starpvaldību organizācijas (OTIF) 1980.gada 9.maija Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) B papildinājuma "Vienveida noteikumi attiecībā uz kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu" (CIM) I pielikumā "Bīstamo kravu starptautisko dzelzceļa pārvadājumu noteikumi’’ (RID), kā arī normatīvajos aktos par transportējamām spiedieniekārtām.

 

V. Vides prasības peldošajām degvielas uzpildes stacijām

30. Degvielas uzpildes iekārta, cisternas un aprīkojums, kas nodrošina peldošās degvielas uzpildes stacijas darbību, atrodas uz peldoša līdzekļa, kurš reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu reģistrāciju Latvijas kuģu reģistrā.

31. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina degvielas noplūdes aizsardzības un konstatēšanas metožu (sistēmu) lietošanu cisternām un cauruļvadiem, kas izvietoti uz peldošā līdzekļa (6.pielikums).

32. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nodrošina šo degvielas uzpildes staciju darbību saskaņā ar šo noteikumu 12.pielikumā noteiktajām vides prasībām peldošajām degvielas uzpildes stacijām.

33. Peldošā līdzekļa ārējais un iekšējais apvalks (cisterna) nodrošina normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecībā uz uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu un atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām. Peldošā līdzekļa operators nodrošina ekspluatācijas periodiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgajiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem bīstamu iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

34. Mazizmēra kuģošanas līdzekļus un jahtas aizliegts uzpildīt ar degvielu, ja viļņu augstums attiecīgajā ūdenstilpē ir vairāk nekā 1 metrs vai vēja ātrums lielāks par 10 m/s.

35. Peldošās degvielas uzpildes stacijas operators nekavējoties jebkurā veidā ziņo reģionālajai vides pārvaldei par to, ka cisternā iekļuvis ūdens vai ir redzama naftas produktu noplūde no degvielas uzpildes stacijas, vai, izmantojot attiecīgo metodi (sistēmu), konstatēta degvielas noplūde cisternā vai cauruļvadā. Reģionālā vides pārvalde par attiecīgo degvielas noplūdi ziņo teritoriālajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībai.

36. Pēc degvielas noplūdes atklāšanas peldošajā degvielas uzpildes stacijā operators nodrošina:

36.1. bojāto cisternu un cauruļvadu ekspluatācijas pārtraukšanu līdz noplūdes cēloņa atklāšanai un novēršanai;

36.2. bojāto cisternu un cauruļvadu iztukšošanu, lai novērstu naftas produktu turpmāku noplūdi;

36.3. cisternu un cauruļvadu hermētiskuma un izturības pārbaudes saskaņā ar degvielas uzpildes staciju tehnoloģisko iekārtu tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem vai uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu rezervuāru tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem. Ja pārbaudē netiek konstatēta neatbilstība minēto normatīvo aktu prasībām, attiecīgo cisternu un cauruļvadu ekspluatāciju var turpināt;

36.4. virszemes ūdeņu piesārņojuma izpēti, ja pārbaudē konstatēts, ka attiecīgo cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība nav pietiekama vai ja cisternu un cauruļvadu hermētiskums un izturība ir pietiekama, bet vide tiek piesārņota ar naftas produktiem;

36.5. nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai pārtrauktu turpmāko degvielas noplūdi un izplatīšanos vidē, ja atklāts naftas produktu noplūdes avots, kā arī pasākumus naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai.

37. Ja pēc noplūdes vidē nonāk vairāk nekā 100 litru naftas produktu, degvielas uzpildes stacijas operators divu nedēļu laikā pēc noplūdes konstatēšanas iesniedz reģionālajā vides pārvaldē rakstisku ziņojumu par veiktajiem noplūdes seku likvidēšanas pasākumiem (ziņojumā minot noplūdes vietu, laiku, noplūdušo naftas produktu daudzumu, veikto noplūdes seku pasākumu sarakstu un citu informāciju, saistītu ar naftas produktu noplūdes seku likvidācijas pasākumiem).

38. Uz peldošajām degvielas uzpildes stacijām neattiecas šo noteikumu
II nodaļa, 44.6., 45.1., 45.2., 45.3. un 45.4.apakš­punkts, 13.pielikuma 6.2., 6.5., 7.2. un 9.2.apakšpunkts.

 

VI. Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes cisternu un cauruļvadu darbināšana

39. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai stacijā vai naftas bāzē tiktu lietotas tikai tādas cisternas, kas atbilst noteikumiem par uzliesmojošu, sprādzienbīstamu un kaitīgu vielu uzglabāšanas rezervuāru projektēšanu, uzstādīšanu, atbilstības novērtēšanu, kā arī tirgus uzraudzības prasībām. Šo cisternu lietošanas laikā degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina periodiskas pārbaudes saskaņā ar attiecīgiem tehniskās uzraudzības normatīvajiem aktiem.

40. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai cisternas tiktu uzpildītas saskaņā ar šo noteikumu 10.pielikumā noteiktajām prasībām.

41. Ja viena vai vairākas cisternas īslaicīgi (no trijiem mēnešiem līdz diviem gadiem) netiek izmantotas (netiek uzpildītas ar degvielu vai no tām netiek atsūknēta degviela), degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina šo noteikumu 13.pielikumā noteikto prasību izpildi.

42. Ja cisterna netiek izmantota vairāk nekā piecus gadus, degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai tā kopā ar cauruļvadiem tiktu pārvērsta nelietojamā stāvoklī un aizvākta atbilstoši šo noteikumu 13.pielikumā noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina pazemes ūdens novērtēšanu.

43. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators divas nedēļas pirms attiecīgo darbu uzsākšanas rakstiski ziņo reģionālajai vides pārvaldei par cisternu attīrīšanu, pārvēršanu nelietojamā stāvoklī un aizvākšanu.

44. Četras nedēļas pēc šo noteikumu 42.punktā minēto darbu pabeigšanas degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators iesniedz reģionālajā vides pārvaldē rakstisku ziņojumu, kurā norāda:

44.1. aizvākto cisternu bijušo izvietojumu;

44.2. cisternās uzglabātās degvielas markas;

44.3. cisternu materiālu un tilpumu;

44.4. cisternu tehnisko stāvokli;

44.5. cisternu likvidēšanas veidu un vietu;

44.6. grunts vai pazemes ūdeņu izpētes rezultātus.

 

VII. Degvielas uzpildes stacijas un naftas bāzes darbināšanas vispārīgās vides aizsardzības prasības

45. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operatoram nepieciešami šādi dokumenti:

45.1. pārskats par pazemes ūdeņu un grunts sākotnējo izpēti;

45.2. pazemes ūdeņu novērošanas rezultāti;

45.3. grunts un pazemes ūdeņu izpētes rezultāti šādos gadījumos:

45.3.1. degvielas noplūde;

45.3.2. degvielas uzpildes stacijas slēgšana;

45.3.3. cisternu aizvākšana;

45.3.4. degvielas uzpildes stacijas slēgšana un cisternu aizvākšana;

45.4. dati par notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīšanu no nogulsnēm un naftas produktiem;

45.5. rīcības plāns, ja notikusi degvielas noplūde;

45.6. civilās aizsardzības plāns;

45.7. ugunsdrošības instrukcija un citi dokumenti atbilstoši normatīvajiem aktiem par ugunsdrošību;

45.8. kontroles dati cisternu īslaicīgas neizmantošanas laikā;

45.9. informācija par cisternu aizvākšanu un pārvēršanu nelietojamā stāvoklī;

45.10. atļauja vai apliecinājums atbilstoši normatīvajiem aktiem par A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām un, ja nepieciešams, ūdens resursu lietošanas atļauja.

46. Degvielas uzpildes stacijas vai naftas bāzes operators nodrošina, lai šo noteikumu 45.punktā noteiktā informācija ir pieejama valsts un pašvaldības kontroles institūcijām.

 

VIII. Noslēguma jautājumi

47. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 3.augusta noteikumus Nr.269 "Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 248./250.nr.; 2002, 15.nr.).

48. Ekspluatācijā esošajām degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm šo noteikumu 4. un 15.punkta prasības piemērojamas saskaņā ar šādu grafiku:

48.1. naftas bāzēm un degvielas uzpildes stacijām, kuras būvatļauju vai atļauju darboties saņēmušas no 1985.gada 1.janvāra līdz 1990.gada 1.janvārim, – ar 2006.gada 31.decembri;

48.2. naftas bāzēm un degvielas uzpildes stacijām, kuras būvatļauju vai atļauju darboties saņēmušas no 1990.gada 1.janvāra līdz 2000.gada 1.martam, – ar 2009.gada 31.decembri.

49. Ekspluatācijā esošajām degvielas uzpildes stacijām, kuru degvielas apjoms ir no 100 m³ līdz 1000 m³ un kas būvatļauju vai atļauju darboties saņēmušas līdz 2000.gada 1.martam, šo noteikumu III nodaļas prasības pirmās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmām piemērojamas, sākot ar 2008.gada 31.decembri.

50. Šo noteikumu III nodaļas prasības otrās pakāpes tvaiku atsūknēšanas un kontroles sistēmām piemērojamas degvielas uzpildes stacijām, kas saņēmušas būvatļauju pēc 2000.gada 1.marta.

51. Ekspluatācijā esošajām naftas bāzēm, kuru degvielas apjoms ir mazāks par 25000 tonnu gadā un kuras saņēmušas būv­atļauju līdz 2000.gada 1.martam, šo noteikumu 22.punkts piemērojams ar 2008.gada 31.decembri.

52. Ekspluatācijā esošajām naftas bāzēm, kuru degvielas apjoms ir mazāks par 25000 tonnu gadā un kuras saņēmušas būvatļauju līdz 2000.gada 1.martam, šo noteikumu 22. un 24.punkts piemērojams ar 2008.gada 31.decembri.

53. Šo noteikumu prasības attiecībā uz ekspluatācijā esošajām peldošajām degvielas uzpildes stacijām piemērojamas, sākot ar 2006.gada 1.jūliju.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra Direktīvas 94/63/EK par kontroli attiecībā uz gaistošu organisko savienojumu (GOS) emisiju, ko rada benzīna glabāšana un nosūtīšana no termināļiem uz degvielas uzpildes stacijām.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 9.jūniju.

 

Pielikumi 1-13

ZIP 77 kb