Par Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru tikšanos

Sadarbības līgumu parakstīšanas laikā: Igaunijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Tarmo Kouts, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube, Lietuvas Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Jons Kronkaitis              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Piektdien, 15. decembrī, Baltijas valstu nacionālo bruņoto spēku komandieri, noslēdzot divas dienas ilgušo tikšanos Rīgā, parakstīja dokumentus par triju valstu kopējo aizsardzības projektu attīstību nākamajā gadā. Kopumā tika parakstīti trīspadsmit dažādi dokumenti par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbību Baltijas bataljona ("Baltbat"), Baltijas valstu jūras eskadras ("Baltron") un Baltijas valstu kopējās gaisa telpas kontroles ("Baltnet") ietvaros. Bruņoto spēku komandieri vienojās par plānotajām aktivitātēm, attīstības plāniem un 2001. gada budžetu.

Igaunijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Tarmo Kouts augstu novērtēja starpvalstu sadarbību aizsardzībā. Viņš norādīja, ka laba sadarbība starp Baltijas valstīm aizsardzībā kļuvusi jau par tradīciju, un izteica cerību, ka šī sadarbība būs daudz sekmīgāka, nekā tas bija līdz 1940. gadam.

T. Kouts pēc dokumentu parakstīšanas par lielo ieguldījumu starpvalstu drošības sadarbības veicināšanā Latvijas un Lietuvas nacionālo bruņoto spēku komandieriem Raimondam Graubem un Jonam Kronkaitim pasniedza Igaunijas bruņoto spēku goda zīmes.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube atzinīgi novērtēja Baltijas valstu sadarbību un viņam pasniegto goda zīmi vērtēja kā pagodinājumu visiem Latvijas bruņotajiem spēkiem. Kā norādīja R. Graube, lielais parakstīto dokumentu skaits liecina par plaši attīstīto sadarbību drošības jomā starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Īpašu uzmanību pulkvedis R. Graube vērsa uz "Baltnet" projektu, kura ietvaros izveidota Baltijas valstu kopējās gaisa telpas novērošanas sistēma. Šī sistēma dod iespēju vienlaikus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā redzēt, kas notiek virs visām trim Baltijas valstīm. Šādas sistēmas izveide ir triju Baltijas valstu savstarpējās uzticības apliecinājums. Tikai vienotībā ir Baltijas valstu spēks, uzvēra R. Graube.

Arī Lietuvas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, brigādes ģenerālis Jons Kronkaitis ļoti atzinīgi novērtēja līdzšinējo Baltijas valstu sadarbību drošības jomā. Viņš norādīja, ka, veidojot dažādus kopējus sadarbības projektus, Baltijas valstis daudz sekmīgāk spēs sagatavoties integrācijai NATO. Bet arī gadījumā, ja Latvijai, Lietuvai vai Igaunijai nāksies cīnīties atsevišķi, tās būs ļoti labi sagatavotas, lai darbotos arī katra par sevi, atzina J.Kronkaitis. Savukārt T.Kouts norādīja, ka blakus tam, lai sagatavotos iestājai NATO, Baltijas bruņotajiem spēkiem vairāk jāstrādā arī ar sabiedrību. Armija, kura nav sabiedrības atbalstīta, ir vāja, armijai un tautai jābūt vienotai, uzsvēra T.Kouts.

Atbildot uz jautājumu par Lietuvas amatpersonu izteikumiem, ka Lietuva pirmā no Baltijas valstīm varētu tikt uzņemta NATO, visi bruņoto spēku komandieri norādīja, ka lēmumi par to, kad kura no valstīm tiks uzņemta NATO, ir politiski un par to izlems politiķi. "Mēs esam militārpersonas, mūsu sadarbība ir ļoti laba, un mēs strādāsim, lai tā turpinātos," norādīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris R. Graube.

Igaunijas bruņoto spēku komandieris T.Kouts pauda cerību, ka visas trīs Baltijas valstis NATO tiks uzņemtas vienlaikus. "Bet gadījumā, ja Lietuva būs pirmā, mēs tikai priecāsimies," teica T. Kouts. Arī Lietuvas bruņoto spēku komandieris J.Kronkaitis izteica vēlmi, lai Latvija, Lietuva un Igaunija NATO tiktu uzņemtas kopā, bet viņš norādīja, ka noteicošais faktors attiecīgo lēmumu pieņemšanā būs katras valsts atbilstība NATO izvirzītajiem kritērijiem. J.Kronkaitis atkārtoti uzvēra kopējo sadarbības projektu nozīmi un izteica cerību, ka nākotnē līdzīgi kā šodien pie viena galda varētu sēdēt un kopējos Baltijas drošības jautājumus pārrunāt bijušie studiju biedri, kuri pašlaik izglītojas Baltijas aizsardzības koledžā Tartu.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors