Ministru kabineta rīkojums Nr.417

Rīgā 2006.gada 6.jūnijā (prot. Nr.30 78.§)

Par Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēm 2006.—2010.gadam

1. Atbalstīt Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.—2010.gadam (turpmāk — pamatnostādnes).

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Ārlietu ministrijai līdz 2007.gada 30.novembrim iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas plānu.

4. Ārlietu ministrijai, sākot ar 2007.gadu, reizi divos gados līdz 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par pamat­nostādņu īstenošanas gaitu.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ārlietu ministrs A.Pabriks

(Ministru kabineta

2006.gada 6.jūnija rīkojums Nr.417)

Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu 2006.–2010.gadam
kopsavilkums

Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam (turpmāk — ārpolitikas pamatnostādnes) ir publiski pieejams vidējā termiņa politikas do­kuments. Tajā noteikti Latvijas ārpolitikas pamatprincipi, attīstības mērķi un uz­de­vumi turpmākajiem pieciem gadiem.

Līdz Latvijas iestāšanās laikam Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk — NATO) Latvijas ārpolitikas virzienus noteica 1995.gadā Saeimas pieņemtais dokuments “Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam”.

Saskaņā ar Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību Ārlietu sadaļas 1.punktu ārpolitikas pamatnostādnes iezīmē pēctecīgu valsts ārpolitikas virzienu un praksi turpmākajiem pieciem gadiem. Ārpolitikas īstenošanā ir svarīgi, lai definētos mērķus atbalstītu lielākā daļa sabiedrības. Tāpēc ir būtiski, lai ārpo­litikas pamatnostādnes veicinātu Latvijas sabiedrības iesaistīšanos diskusijā par valsts ārpolitiku.

Ārpolitikas pamatnostādnēs Ārlietu ministrija piedāvā redzējumu par to, kādi ir Latvijas ārpolitikas pamati — principi un mērķi, kā arī norāda ārpolitikas galvenos rīcības virzienus:

1) nacionālās drošības stiprināšana ciešā mijiedarbībā ar citām ES un NATO dalībvalstīm;

2) Latvijas tautsaimniecības attīstībai labvēlīgas ārējās ekonomiskās vides veidošana un Latvijas ekonomisko interešu pārstāvība ES un pasaulē;

3) Baltijas jūras reģiona konkurētspējas veicināšana;

4) ES vienotības stiprināšana un konkurētspējas palielināšana;

5) Latvijas attiecību stiprināšana ar trešajām valstīm;

6) Latviešu diasporas stiprināšana un pilsoņu interešu aizstāvība ārvalstīs;

7) Latvijas tēla atpazīstamības veicināšana pasaulē.

Kopumā ārpolitikas virzieni apliecina — kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO tās ārpolitika ir kļuvusi sarežģītāka, palielinājies sasniedzamo mērķu un uzdevumu skaits. Efektīvā ārpolitikas īstenošanā izšķiroša nozīme būs valsts amatpersonu un diplomātu diplomātiskajām prasmēm un iemaņām, pārstāvot Latvijas valsti.

Latvijas ārpolitikas īstenošanā un ietekmes palielināšanā nozīmīga loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas sniedz nopietnu ieguldījumu tā sauktajā tau­tas diplomātijā. Pilsoņu iesaistīšana ir būtisks elements veiksmīgas ārpoli­tikas veidošanā.

Latvijas ārpolitikas mērķis ir savas valsts starptautiskās ietekmes palielināšana. Latvijas ārpolitika ir balstīta uz Eiropas vispārējām cilvēciskām, kā arī Latvijai īpašām vērtībām, kas veido mūsu sabiedrības identitāti un norāda uz Latvijas piederību Eiropai, vienlaikus atšķirot to no citām valstīm. Saskaņā ar šīm vērtībām un pragmatiski īstenojot savas intereses, Latvija liek pamatu savas ietekmes palielināšanai.

Priekšnosacījumi, lai sekmīgi īstenotu ietekmes palielināšanu:

1) visu iesaistīto valsts pārvaldes iestāžu vai institūciju darba efektivitāte, koordinācija, kā arī spēja precīzi definēt Latvijas intereses un efektīvi izmantot pieejamos starptautiskos instrumentus;

2) Latvijas spēja aktīvi piedalīties — īpaši ES un NATO — lēmumu pie­ņem­šanas un politiku formulēšanas procesā, veicot sistemātisku interešu aizstāvības un atbalsta veidošanas darbu visā politikas cikla laikā;

3) Latvijas spēja nodrošināt nacionālo kadru sagatavošanu darbam ES institūcijās un citās starptautiskajās organizācijās;

4)  valstu sadarbības mehānismu izvērtēšana ārpolitikas mērķu sasnieg­šanā, pārbaudot gan divpusējo, gan trīspusējo sadarbības modeļu iespējas. Lai uzlabotu līdzšinējo sadarbību valstu attiecībās, jāpievērš uzmanība sadarbībai starp valstu vadītājiem, ārlietu ministriem, uzņēmējiem, akadēmiķiem, sabied­riskajām organizācijām, kā arī būtiska loma ir studentu apmaiņas nodrošināšanā;

5) jaunu Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršana Latvijas ārpolitikas aktivizācijai;

6) Latvijas spēja stiprināt profesionālo rīcībspēju ārpolitikas analīzē un sa­darbības attīstīšana ar akadēmisko vidi;

7) Ārlietu ministrijas spēja veicināt sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem un ekspertiem par Latvijas ārpolitikas mērķiem un uzdevumiem.

Jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu īstenošanai ir izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta pieprasījumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam. 2007.gadā nepieciešamais finansējums diplomātisko pārstāvniecību tīkla paplašināšanai, kaimiņu politikas un attīstības sadarbības politikas attīstīšanai un īstenošanai, kā arī starptautiskajai palīdzībai un Latvijas tēla popularizēšanai ir pieprasīts, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas.

Ārlietu ministrs A.Pabriks