Par Eiropas Savienības Padomes lēmumiem

Latvija ar gandarījumu konstatē, ka Nicas ES Padomes lēmumi atbilst Latvijas formulētajām nacionālajām interesēm.

Latvija aktīvi izmantoja Portugāles un Francijas ES prezidentūras piedāvātās iespējas paust savu nostāju Starpvaldību konferences dienas kārtības jautājumos kā divpusējo konsultāciju laikā ar dalībvalstīm, tā arī piedaloties Eiropas konferencēs Sošo šā gada 23. novembrī un Nicā šā gada 7. decembrī.

No Nicas ES Padomes lēmumiem Latvija sagaidīja sekojošo:

— Starpvaldību konferences rezultātiem ir jārada attiecīgs institucionālais ietvars paplašinātās ES efektīvai funkcionēšanai;

— katrai dalībvalstij ir jānodrošina iespēja nominēt savu nacionālo komisāru;

— balsu svara sadalījumā Padomē ir jāatspoguļojas esošajam līdzsvaram starp lielajām un mazajām dalībvalstīm, kā arī iedzīvotāju skaitam;

— ievērojami ir jāpaplašina kvalificētā vairākuma balsojuma lietošana, samazinot to jomu skaitu, kas izlemjamas ar vienbalsību. Vienbalsība saglabājama konstitucionālos jautājumos un lemjot par jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Ir panākta vienošanās par vienu no galvenajām ES reformām, kas bija nepieciešama, lai ES varētu uzņemt jaunas dalībvalstis, sākot ar 2002. gada beigām. Nicas ES Padomes rezultāti (kas pagaidām vēl ir provizoriski) ir jāiekļauj ES līguma tekstā, un tie ir jāratificē ES dalībvalstu parlamentiem.

Nicas lēmumi apstiprina, ka paplašināšanās ir realitāte, jo lēmumi pieņemti, ievērojot kandidātvalstu drīzu dalību ES. LR kā nākamā dalībvalsts zina, kādā institucionālajā ietvarā tā darbosies.

Francijas prezidentūra izpildīja dotos solījumus attiecībā uz ES paplašināšanās procesu. Sarunas ir veiksmīgi virzījušās uz priekšu, " de facto" ir likvidēts ES kandidātvalstu dalījums grupās, ir sākta diskusija par kandidātvalstu pārejas periodu un izņēmumu pieprasījumiem.

Latvija uzskata, ka ES Padomē apstiprinātā Eiropas Komisijas paplašināšanās stratēģija nodrošinās iestāšanās sarunu raitāku norisi, diferenciācijas un valstu individuālās virzības principu ievērošanu sarunās, kā arī pavērs iespēju panākt sarunas agrāk uzsākušās valstis.

Latvijas attīstība ļauj cerēt, ka 2004. gadā būsim dalībvalsts un varēsim piedalīties 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Ārlietu ministrija apsveic dalībvalstu atbalstu procesam, kas sāksies pēc Nicas konferences, un jaunas starpvaldību konferences sasaukšanai 2004. gadā. Tas ļaus Latvijai piedalīties lēmumu pieņemšanā par turpmāko ES attīstību un tieši pārstāvēt Latvijas nacionālās intereses ES institūcijās.

Ārlietu ministrijas preses centrs