Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 31. maijā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 31.maijā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un V.Buzajeva jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra nr.140)
“Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5946)

2. Deputātu A.Latkovska, I.Druvietes, K.Šadurska, S.Āboltiņas un A.K.Kariņa jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.142)
“Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5992)

3. Deputātu J.Plinera, A.Tolmačova, J.Sokolovska, A.Aleksejeva un V.Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei B.Rivžai (jautājumu reģistra nr.143)
“Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

4. Deputātu J.Plinera, V.Buzajeva, J.Sokolovska, A.Aleksejeva, A.Tolmačova un N.Kabanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei B.Rivžai (jautājumu reģistra nr.144)
“Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 29.maijā

Pielikums

“Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr.2004-15-0106 17.punktam, nepilsoņiem noteiktās tiesības un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies pret šīm personām, liecina, ka nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98.panta, kas, citastarp, noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā ievietotā informācija liecina par to, ka Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas uz 72 valstīm, bet Latvijas nepilsoņi – tikai uz 7 valstīm.

Šajā sakarā lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ārlietu ministrija plāno veicināt bezvīzu ieceļošanas kārtības attiecināšanu uz Latvijas nepilsoņiem?

2. Vai Ārlietu ministrija ievēro Latvijas nepilsoņu intereses, saskaņojot starptautiskos līgumus par bezvīzu ieceļošanas kārtību?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,
A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, V.Buzajevs, A.Zālītis

Rīgā 2006.gada 17.maijā

Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai

1. Vai izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas (ZZS) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Jāņa Strazdiņa (ZZS) pieļautā atkāpšanās no mazākumtautību izglītošanas daļēji latviešu valodā, nenoraidot Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītāja Igora Pimenova izstrādāto Mazākumtautību izglītības likumu, ir saskaņota ar Ministru prezidentu un atbilst valdības politikai? Vai spēsiet novērst sabiedrības šķelšanos un šī likuma ietvaros provocētos krievu skolu aizstāvības štāba protestus?

2. Vai Jūsu vadītā valdība atteiksies no Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamo īpašumu nodošanas augstskolām, kuras kļūst par atvasinātām publiskām personām, lai apsaimniekotu savus īpašumus pašas, neveidojot arī specializētu izglītības īpašumu apsaimniekotāju? Tā vietā ēkas un zemi ir paredzēts nodot Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”. Kā tas sekmēs augstskolu, skolu un sporta centru attīstību, īpaši ja objekti tiks nodoti privatizācijai, kā paredz Baibas Rivžas rīkojums?

3. Kāpēc Ministru kabineta rīkojumā “Par valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” vienīgais izņēmums augstskolu vidū, kam iespējama nekustamo īpašumu atsevišķa pārvaldīšana, ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte, ar ko saistīta gan Baiba Rivža, gan Jūs?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti A.Latkovskis, I.Druviete,
K.Šadurskis, S.Āboltiņa, A.K.Kariņš

Rīgā 2006.gada 18.maijā

Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti

2006.gada 11.maijā vispārizglītojošo skolu 6.klasēs notika ieskaite skolēnu dzimtajā valodā. Skolām, kas strādā pēc mazākumtautību programmām (krievu valodā), tika piedāvāta zemas metodiskās kvalitātes ieskaite, kurā:

1) diskā esošajam ierakstam bija zema skaņas kvalitāte un skolēni slikti dzirdēja tekstu;

2) ierakstā esošās programmas viesis runāja ar stipru akcentu un skolēni slikti uztvēra dzirdēto;

3) savā tekstā runājošais pielaida runas kļūdas;

4) tika piedāvāts pārāk liels teksta apjoms un skolēniem bija grūti sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem tam atvēlētajā laikā;

5) 5. un 6. uzdevums attiecās uz sadaļu “Sintakse”, kura tiek apgūta tikai 7.–8.klasē.

Visi šie trūkumi noveda pie tā, ka daudzu krievu skolu skolēni nevarēja veiksmīgi nokārtot ieskaiti.

Sakarā ar augstākminēto lūdzu atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) kā varēja rasties situācija, kad zemas metodiskās kvalitātes ieskaite skolēnu dzimtajā valodā tika nosūtīta uz skolām;

2) vai Izglītības un zinātnes ministrija piedāvās skolām anulēt to uzdevumu rezultātus, kuri bija skolēniem neskaidri un nevarēja tikt izpildīti;

3) kādi pasākumi ir jāveic, lai nākotnē šādas ieskaites tiktu gatavotas daudz rūpīgāk un tajās nebūtu metodiska rakstura kļūdu?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, A.Tolmačovs, J.Sokolovskis,
A.Aleksejevs, V.Buzajevs

Rīgā 2006.gada 24.maijā

Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu

2006.gada 23.maijā ziņu aģentūra BNS ar atsauci uz Valsts kancelejas Komunikācijas departamentu (skat. pielikumā) izplatīja informāciju par to, ka valdība 24.maijā spriedīs par finansējuma sadales kārtību mācību grāmatu iegādei mazākumtautību skolām līdz 2007.gadam. Paziņojumā teikts, ka naudas sadales kārtība būs spēkā līdz 2007.gadam, kad beigsies vidusskolu pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Sakarā ar augstākminēto paziņojumu lūdzam atbildēt uz jautājumu:

Balstoties uz kādiem normatīvajiem aktiem tiek plānota mazākumtautību vidusskolu pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā līdz 2007.gadam?

Pielikumā: BNS 2006.gada 23.maija paziņojums (1.lapa)

LR 8.Saeimas deputāti: J.Pliners, V.Buzajevs, J.Sokolovskis,
A.Aleksejevs, A.Tolmačovs, N.Kabanovs

Rīgā 2006.gada 24.maijā

Pielikums

Valdība spriedīs par kārtību mācību grāmatu iegādei mazākumtautību skolām līdz 2007.gadam

23.maijs, BNS. Valdība spriedīs par finansējuma sadales kārtību mācību grāmatu iegādei mazākumtautību skolām līdz 2007.gadam, aģentūra BNS uzzināja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Grozījumi kārtībā, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi, paredz, ka līdz 2007.gada 31.decembrim Izglītības un zinātnes ministrija sadala finansējumu 10% apjomā no valsts budžetā kārtējam gadam mācību literatūras iegādei iedalītās summas vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Līdzekļi paredzēti mācību grāmatām, kas nepieciešamas mācību priekšmetu apguvei valsts valodā. Tos saņems pašvaldību dibinātās skolas.

Šī kārtība neattiecas uz visu tipu internātskolām, kurām līdzekļi mācību literatūras iegādei ir paredzēti valsts budžetā.

Naudas sadales kārtība būs spēkā līdz 2007.gadam, kad beigsies vidusskolu pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā. Ministrija lēš, ka līdz tam laikam skolas tām nepieciešamo mācību literatūru valsts valodā būs iepirkušas.