Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 31. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks atbildēm uz izziņotajiem jautājumiem.

Uz deputātu jautājumiem atbildes sniedz ministri.

Pirmais ir deputātu Plinera, Sokolovska, Kabanova, Aleksejeva, Tolmačova un Buzajeva jautājums ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par bezvīzu ieceļošanas kārtību”.

Ministrs bija sniedzis rakstisku atbildi, kura deputātus neapmierināja. Tāpēc šodien ministrs ir ieradies, lai sniegtu mutisku atbildi.

Lūdzu, ministra kungs!

A.Pabriks (ārlietu ministrs).

Labdien, cienītie deputāti! Klausītāji! Esmu ieradies, lai mutiski vēlreiz apliecinātu to informāciju, ko sniedzu arī rakstiski.

Jautājums bija par to, vai Ārlietu ministrija plāno veicināt bezvīzu ieceļošanas kārtības attiecināšanu arī uz Latvijas nepilsoņiem.

Gribētu teikt, ka pirmām kārtām šo lietu kopumā veicina visa valsts integrācijas politika, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka, ja cilvēks grib dalīties vienās un tajās pašās tiesībās un pienākumos ar tās valsts pilsoņiem, kurā viņš dzīvo, visātrākais un visvienkāršākais ceļš ir vienkārši iegūt Latvijas pilsonību.

Attiecībā uz vienlīdzību es uzskatu, ka nepilsoņi var izmantot visas mūsu vēstniecības un to sniegtos pakalpojumus– kā vienmēr– , un tas nozīmē, ka mēs esam daudz tālāk savu tiesību piemērošanā pastāvīgajiem iedzīvotājiem nekā varbūt daža laba cita Eiropas un tai tuvu stāvoša valsts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Paldies, ministra kungs. Vai jautājuma iesniedzēji vēlas uzdot papildu jautājumus? Vēlas. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Pirmkārt, paldies ministra kungam par izsmeļošo atbildi, bet papildu jautājumi tomēr ir.

Pirmais. Pabrika kungs, vai jūs varētu paskaidrot, kāpēc starp 66 valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi par bezvīzu režīmu, tomēr ir septiņas (teiksim, Dānija un Horvātija), kuras izplatīja bezvīzu režīmu arī uz mūsu nepilsoņiem. Vai tas ir mūsu Ārlietu ministrijas iniciatīvas rezultāts vai attiecīga mūsu ārvalstu partneru vēlme, vai nu arī laimīgs gadījums?

A.Pabriks.

Es domāju, ka konkrētajā gadījumā tā bija konkrēto valstu vēlme apiet, teiksim tā, divpusējās diskusijas un sniegt vēl vairāk priekšrocību šādām iedzīvotāju grupām, kā viņas to atzina par vajadzīgu.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai ir vēl otrs papildu jautājums? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam.

V.Buzajevs.

Un otrais jautājums. Savā atbildē jūs raksturojat situāciju tikai Eiropas Savienības ietvaros. Taču eksistē vēl vismaz 40 valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis un kurās bezvīzu režīms tiek izplatīts tikai uz Latvijas pilsoņiem. Ko jūs plānojat darīt ar attiecīgajiem esošajiem un topošajiem divpusējiem līgumiem?

A.Pabriks.

Cienītais deputāta kungs! Jūsu informācija, protams, nav pilnīga, jo Eiropas Savienība, protams, regulē arī iespējas slēgt divpusējos līgumus ar trešajām valstīm. To es savā atbildē minēju.

Tomēr ir, protams, atsevišķas valstis, tādas kā, piemēram, Rietumsamoa, Sentlūsija un Horvātija, kurās nepilsoņi var uz attiecīgo laika sprīdi ieceļot bez vīzām.

Attiecībā uz iespējām ceļot bez vīzām vēl arī uz virkni citu valstu ir jāteic, ka jāskatās, kā tas ir atsevišķi katrā konkrētajā valstī, protams.

Taču otrām kārtām, es domāju, paši nepilsoņi varētu ļoti labi sev palīdzēt, vienkārši kļūstot par šīs valsts pilsoņiem, ja viņi uzskata šo valsti par sava, teiksim tā, patriotisma mērķi.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vai citiem klātesošajiem deputātiem ir papildu jautājumi par bezvīzu ieceļošanas kārtību? Citi deputāti jautājumus uzdot nevēlas. Paldies, ministra kungs. Jautājums ir izskatīts.

A.Pabriks.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja.

Nākamais ir deputātu Latkovska, Druvietes, Šadurska, Āboltiņas un Kariņa jautājums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai”.

Ministru prezidents ir pilnvarojis sniegt atbildes izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu, kultūras ministri Helēnu Demakovu un finanšu ministru Oskaru Spurdziņu. Ministri ir snieguši rakstiskas atbildes. Vai rakstiskās atbildes apmierina jautājuma iesniedzējus?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Šadurskim!

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Mēs, uzdodami šos savus jautājumus, vēlējāmies noskaidrot, vai izglītības un zinātnes ministres realizētā politika ir saskaņota ar Ministru prezidentu un ar valdības politiku. Taču izglītības un zinātnes ministre laikam nebija īsti sapratusi mūsu jautājumus, jo viņa atbild, ka viņas politiku ir augstu novērtējis EDSO augstais komisārs Ekeusa kungs. Mūs interesē Kalvīša kungs, nevis Ekeusa kungs. Tāpēc mēs nekādi nevaram būt apmierināti ar šīm atbildēm.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tā kā jūs neesat apmierināti ar šo atbildi, es jūs informēju, ka ir saņemtas Rivžas kundzes, Demakovas kundzes un Spurdziņa kunga vēstules par to, ka viņi šobrīd ir kavēti būt klāt šajā sēdē un tāpēc mutiskas atbildes var sniegt tikai nākamajā izziņotajā jautājumu un atbilžu sēdē. Sakarā ar to jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Plinera, Tolmačova, Sokolovska, Alesejeva un Buzajeva jautājums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti”. Ir saņemta ministres rakstiska atbilde. Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs neesam apmierināti, un ir neapmierināti arī gan skolēni, gan viņu vecāki. Mēs gribējām redzēt pašu ministres kundzi.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tā kā ministre ir informējusi par to, ka viņa šodien nevar būt klāt, lai sniegtu mutisku atbildi, jautājums tiek pārcelts.

Nākamais ir deputātu Plinera, Buzajeva, Sokolovska, Aleksejeva, Tolmačova un Kabanova jautājums izglītības un zinātnes ministrei Baibai Rivžai “Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministres rakstiska atbilde. Vai atbilde apmierina jautājuma iesniedzējus?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Mēs esam apmierināti tikai daļēji. BNS melīgās ziņas tika noliegtas, bet ir papildu jautājumi ministres kundzei, un mēs laipni gaidīsim viņu.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Tā kā ministres kundze ir informējusi, ka viņa šodien nevar būt klāt, šis jautājums tiek pārcelts, lai ministre varētu sniegt mutisku atbildi.

Paldies. Visi jautājumi izskatīti.