Mūsu valstīm ir kopīga pagātne un arī kopīga nākotne

Piektdien, 15. decembrī, Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu prezidenti

Rīgā 15.decembrī triju Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā: Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus

Piektdien, 15. decembrī, atkal, šoreiz Rīgā, tikās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga, Lennarts Meri un Valds Adamkus. Pēc prezidentu un delegāciju trīspusējām sarunām V. Vīķe-Freiberga, L. Meri un V. Adamkus iepazinās ar Latvijas Gaisa kontroles centru un tikās ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo bruņoto spēku komandieriem. Prezidenti apmeklēja arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kur tikās ar visu trīs Baltijas valstu darījumu aprindu pārstāvjiem.

Preses konferencē

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— Mēs esam runājuši par trīs Baltijas valstu kopējo sadarbību, par mūsu kopīgajiem mērķiem, par savu nākotnes stratēģiju. Šīs tikšanās laikā mēs spējām apstiprināt un vēlreiz apliecināt, ka mums, trim Baltijas valstīm, ir vienādi ārpolitiskie mērķi — iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Ka mēs esam vienoti savās pūlēs virzīties uz priekšu, lai šos mērķus sasniegtu. Esam vienoti gatavībā cits citu atbalstīt un palīdzēt, lai nonāktu pie šiem mērķiem pēc iespējas ātrāk.

 

Lietuvas prezidents Valds Adamkus:

— Šī Rīgas tikšanās atkal apstiprināja trīs Baltijas valstu — Latvijas, Igaunijas un Lietuvas — galveno ārpolitisko mērķu kopību un mūsu nopietno attieksmi pret šiem kopīgajiem mērķiem, mūsu uzticību galvenajiem savas ārpolitikas mērķiem.

Mēs no jauna apstiprinājām savu kopīgo pozīciju, ka visas trīs valstis stingri apņēmušās iestāties ES un ļoti stingri vēlas integrēties NATO. Es gribu apgalvot, ka visā tikšanās laikā nepavīdēja ne mirklis šaubu par Baltijas valstu ciešo apņēmību iestāties aliansē un gatavību apvienot savas pūles, lai visas trīs valstis kļūtu NATO locekles. Varbūt mūsu stratēģija varētu būt atšķirīga, taču tā būs veltīta vienam vienīgam mērķim - lai visas trīs mūsu valstis kļūtu šīs organizācijas dalībvalstis. Nesen Briselē beidzās tikšanās, kuru mūsu aizsardzības ministri noslēdza ar deklarāciju, ka mēs strādājam kopā un ka ikvienas mūsu valsts iestāšanās NATO būtu visas demokrātiskās sabiedrības uzvara. Runājot par Lietuvas centieniem iestāties NATO, es varu apliecināt, ka visi mūsu centieni tiks koordinēti ar Latviju un Igauniju un ka mēs domāsim par to, lai visas trīs mūsu valstis tiktu uzņemtas šajā organizācijā. Runājot par ES, uzskatu, ka mēs ļoti sekmīgi tuvojamies arī šim savas ārpolitikas otrajam mērķim, un Nicas apspriede, kas beidzās tikai pirms dažām dienām, rāda, ka Eiropas sabiedrība ir gatava uzņemt mūs savā saimē.

 

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

 

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidentu tikšanās komunikē

Rīga, 2000.gada 15.decembris

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas prezidenti tikās Rīgā saskaņā ar regulāru konsultāciju praksi, kas dod iespēju apspriest tādus ārpolitikas jautājumus kā Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās, ASV un Baltijas partnerība, kā arī reģionālā un trīspusējā sadarbība.

Apspriežot ES paplašināšanos, prezidenti augstu novērtēja Nicas Starpvaldību konferences sekmīgo noslēgumu un atzīmēja Francijas prezidentūras lomu šajā sakarā.

Prezidenti izteica cerību, ka 2004.gadā Latvija, Igaunija un Lietuva piedalīsies nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Prezidenti apsveica Savienības iniciatīvu gaidāmās Zviedrijas un Beļģijas prezidentūras laikā veicināt dziļu un plašu Eiropas Savienības turpmākās attīstības apspriešanu, iesaistot arī kandidātvalstis. Prezidenti izteica atbalstu lēmumam par iestāšanās sarunas noslēgušo kandidātvalstu uzaicināšanu piedalīties 2004.gada Starpvaldību konferencē un to valstu, kas šīs sarunas vēl nebūs noslēgušas, uzaicināšanu novērotāju statusā.

Prezidenti atkārtoti apstiprināja, ka Baltijas valstu kopīgais drošības mērķis ir dalība NATO. Šajā sakarā prezidenti vienojās par sadarbību, mudinot NATO dalībvalstis, lai tās nākamajā sammitā atbalstītu Baltijas valstu uzaicināšanu iestāties aliansē.

Prezidenti atzīmēja deviņu NATO kandidātvalstu sekmīgo sadarbību, kas tika ierosināta Viļņas konferencē 2000.gada 19.maijā, un atzinīgi novērtēja gaidāmo "devītnieka" premjerministru tikšanos Bratislavā 2001.gada maijā, kā arī aizsardzības ministru tikšanos Rīgā 2001.gada jūnijā.

Prezidenti pozitīvi novērtēja trīspusējo sadarbību aizsardzībā un atzina kopējo militāro projektu nozīmi, kas paplašina nacionālās aizsardzības iespējas un dod ieguldījumu eiroatlantiskajā drošībā.

Prezidenti atzīmēja Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības būtisku attīstību kopš Baltijas valstu un ASV hartas parakstīšanas 1998.gadā. Prezidenti izmanto gadījumu, lai atkārtoti izteiktu atzinību par Savienoto Valstu pašreizējās administrācijas nozīmīgo ieguldījumu Baltijas valstu un ASV hartas izstrādē un īstenošanā.

Prezidenti bija pārliecināti, ka Baltijas valstu un ASV partnerības harta nostiprina Savienoto Valstu iesaistīšanos Baltijas reģionā un Eiropā, kam ir ārkārtīgi svarīga nozīme vienotas un brīvas Eiropas izveidē.

Prezidenti izsaka apņēmību sadarboties ar prezidenta Buša administrāciju gan kopējo mērķu sasniegšanā, gan Baltijas valstu un ASV hartas kā transatlantiskās integrācijas procesa neatņemamas sastāvdaļas nostiprināšanas ietvaros. Viņi apsveic jaunievēlētā prezidenta Džordža V.Buša uzticību NATO paplašināšanas procesam un kandidātvalstu pilnīgai integrācijai transatlantiskās kopienas ekonomiskajās, politiskajās un drošības institūcijās.

Prezidenti vēlreiz uzsver konstruktīva dialoga ar Krieviju nozīmi, kas īstenojams biznesa garā un balstīts uz labu kaimiņattiecību pragmatisko vērtību savstarpējas izpratnes eiroatlantiskās integrācijas kontekstā.

Prezidenti atzinīgi vērtē Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības attīstību pēdējā laikā, kad sadarbība notiek jaunā — astoņu valstu — līmenī pretstatā iepriekšējai "5+3" formulai.

Prezidenti uzteic Zviedrijas iniciatīvu pasludināt 2000.gadu par Baltijas valstu gadu, kura ietvaros tika īstenoti nozīmīgi projekti.

Nākamā prezidentu tikšanās paredzēta 2001.gadā Tallinā, Igaunijā.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Igaunijas prezidents Lennarts Meri:

—Es varu piebilst, ka neapšaubāmi iespaidu uz mūsu tikšanos atstāja ES dalībvalstu vadītāju Nicas apspriedes lēmumi, kas ir ļoti nozīmīgi trīs Baltijas valstu centieniem iestāties ES. Nicas lēmumi ļauj domāt, ka ļoti drīz Baltijas valstis kļūs par ES dalībvalstīm, un mēs par to jūtam dziļu gandarījumu. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir kopīga pagātne un arī kopīga nākotne, un šī izjūta vieno trīs Baltijas valstis.

"Latvijas Vēstnesis":

— Vai arī Baltijas valstu prezidentu tikšanās laikā bija jūtams - emocionāli vai psiholoģiski - nesenās Nicas apspriedes iespaids?

V.Vīķe-Freiberga:

- Es domāju, ka šeit, Rīgā, mūsu galvenā kopīgā izjūta, kā jau prezidents Meri atzīmēja, ir dziļš gandarījums. Nicas apspriedes lēmumi dod gandarījumu par to, ka ES durvis joprojām ir atvērtas. Ka ES ir gatava uzņemt jaunas dalībvalstis jau 2003. gadā. Tas saskan arī ar mūsu centieniem būt gataviem uz šo laiku.

— Jautājums Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei -Freibergai. Vai jūs piekrītat Lietuvas pozīcijai, ka vienas Baltijas valsts uzņemšana NATO būtu vērtējama kā visu trīs Baltijas valstu panākums?

V. Vīķe - Freiberga:

— Domāju, ka vēl ir pietiekami ilgs laiks līdz nākamajai NATO dalībvalstu vadītāju apspriedei, kad varētu tikt pieņemti turpmākie lēmumi par NATO paplašināšanu. Būtu pāragri kādai no mūsu valstīm šajā brīdī izstāties no sacensības. Mūsu pozīcija ir tāda, ka mēs visi ātri virzāmies uz priekšu un mūsu mērķis ir visiem kopīgi iestāties NATO. Latvija sekmīgi pilda savus mājas darbus ceļā uz NATO. Vēl ir daudz darāmā, un mēs esam šajā procesā. Redzēsim, kādi lēmumi šajā jomā tiks pieņemti NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē 2002. gadā.

L. Meri:

— Es piekrītu Latvijas prezidentes viedoklim.

V. Adamkus:

— Ja kāds šaubās par Baltijas valstu vienotību un iedomājas, ka trīs Baltijas valstis ir sašķeltas ceļā uz ES un NATO, tad es jums varu apgalvot, ka tas ir absolūti nepareizi. Mēs runājam vienā balsī, apliecinot mūsu kopīgos centienus, un mūsu ārpolitiskie mērķi ir kopīgi. Varbūt dažkārt mēs virzībā uz tiem izvēlamies dažādus ceļus, taču mūsu gaita ir kopīga.

— Kā jūs, trīs Baltijas valstu prezidenti, vērtējat faktu, ka par Krievijas valsts himnu izraudzīta vecās PSRS himnas melodija? Kāda ir jūsu reakcija? Vai tas neliecina par nostalģiju Krievijā pēc padomju laikiem?

V. Vīķe - Freiberga:

— Krievija, tāpat kā jebkura suverēna valsts, var izvēlēties nacionālos simbolus pēc saviem ieskatiem. Protams, valsts simboliem ir sava simboliska vērtība, un šajā gadījumā valsts himnas melodija liek padomāt. Taču mums ir jāciena Krievijas parlamenta izvēle. Tā ir viņu valsts un viņu himna, un tās bija viņu izvēles tiesības.

V. Adamkus:

— Es piekrītu tikko izteiktajam viedoklim. Tā ir Krievijas parlamenta izvēle. Es domāju, lai viņi spēlē, kuru melodiju vēlas. Galvenais ir, lai valsts ietu demokrātijas un progresa ceļu, dodot savu ieguldījumu Eiropas brīvu valstu ideālu piepildīšanā.

— Kādu jūs iedomājaties Baltijas valstu nākotni?

V. Adamkus:

— Mans redzējums ir ļoti skaidrs. Mēs, visas trīs Baltijas valstis, būsim spēcīgākas un konkurētspējīgas Eiropas ģimenē. Mēs, visas trīs Baltijas valstis, dosim savu kultūras un zinātnes ieguldījumu Eiropai. Mēs saglabāsim un tālāk nostiprināsim savu nacionālo un kultūras identitāti. Mēs būsim spēcīgas un vienlīdzīgas Eiropas valstu saimes locekles.

V. Vīķe-Freiberga:

— Es domāju, mūsu valstis būs plaukstošas. Katrai mūsu valstij būs savs individuālais veidols, taču mēs dosim katra savu intelektuālo ieguldījumu kopīgajā Eiropas ģimenē. Mēs cieši sadarbosimies gan ar kaimiņvalstīm, gan ar visām šī reģiona valstīm, kļūstot šajā sadarbībā aizvien spēcīgākas.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti atbildēja arī uz citiem žurnālistu jautājumiem, kā arī apliecināja optimismu par ASV jaunās administrācijas apņēmību uzturēt labas attiecības ar Baltijas valstīm, turpinot īstenot ASV un Baltijas valstu hartas principus.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Igaunijas prezidents Lennarts Meri 15. decembrī apmeklēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. V.Vīķe–Freiberga, uzrunājot kolēģus no Baltijas valstīm un uzņēmējus, atzīmēja šajā dienā notikušo triju Baltijas valstu prezidentu tikšanos, kurā uzsvērta triju Baltijas valstu kopīgo mērķu un centienu vienotība ceļā uz ES un NATO. Šie centieni, norādīja prezidente, garantēs mieru un drošību Baltijas reģionā, kas ir priekšnoteikums veiksmīgai uzņēmējdarbībai, labklājībai valstī un iedzīvotāju drošībai. Novēlot trim Baltijas valstīm izaugsmi, labklājību un draudzību arī nākotnē, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju jau šobrīd ir cieša un to apliecina arī ekonomiskie un tirdznieciskie sakari starp valstīm.

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri	Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga	Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
Rīgā, 15.decembrī, triju Baltijas valstu delegāciju tikšanās laikā: Latvijas Valsts prezidentes padomnieks ārlietu jautājumos Andrejs Pildegovičs, Valsts prezidentes Kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, Ārlietu ministrijas 1.politiskā departamenta direktore Baiba Laizāne; Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri, Lietuvas Republikas prezidents Valds Adamkus              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"
Lennarts Meri, Vaira Vīķe–Freiberga, Valds Adamkus pirms kopējas preses konferences lidostā "Rīga" Latvijas Gaisa satiksmes telpās	Triju Baltijas valstu prezidenti un Nacionālo bruņoto spēku komandieri Latvijas Gaisa kontroles centrā Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

 

Valsts prezidenta preses dienests