Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija sēdē

 

MK: Par valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktoru

Ministru kabinets 6.jūnija sēdē pieņēma rīkojumu “Par A.Magoni”, saskaņā ar Publisko aģentūru likumu Armands Magone apstiprināts valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktora amatā.

Armands Magone studējis Rīgas Tehniskās universitātes Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē, automatizēto vadības sistēmu specialitātē, ieguvis sistēmtehnikas inženiera diplomu.

Strādājis Rīgas Tehniskās universitātes Automatizēto sistēmu katedrā, Valsts statistikas komitejas Galvenajā skaitļošanas centrā, akciju sabiedrībā “SWH” un akciju sabiedrībā “SWH Informatīvās sistēmas”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” Informatīvajā skaitļošanas centrā, Ventspils pilsētas domē par izpilddirektora vietnieku informācijas tehnoloģiju jautājumos.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Albānijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu

Ministru kabinets otrdien, 6.jūnijā, apstiprināja Eiropas Kopienu un to dalībvalstu un Albānijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanu. Tā paredzēta Briselē 12.jūnijā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes ārlietu ministru sanāksmē.

Minēto līgumu parakstīs visu 25 Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri. Pēc parakstīšanas līgumu ratificēs gan visu ES dalībvalstu, gan Albānijas parlaments. Līdz brīdim, kad līgums stāsies spēkā, tiks piemērots Pagaidu līgums par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu un Albāniju. Eiropas Komisija sarunas ar Albāniju par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma slēgšanu oficiāli sāka 2003.gada 31.janvārī. Sarunas tika pabeigtas 2006.gada 18.februārī. Nolīgums ir svarīgs solis ceļā uz Albānijas integrāciju Eiropas Savienībā, tas veido Eiropas Savienības un Albānijas līgumtiesisko attiecību bāzi.

Līguma teksta pilnā versija latviešu valodā pieejama internetā: http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/06/st08/st08164.lv06.pdf

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par enerģētikas politikai paredzētās summas sadalījumu

Ministru kabineta (MK) 6.jūnija sēdē apstiprināts enerģētikas politikai paredzētās apropriācijas summas sadalījums 2006.gadam, akceptējot atbilstošu MK rīkojumu.

Rīkojuma projekts nosaka likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam” enerģētikas politikai paredzētās apropriācijas summas sadalījumu starp projektiem, kuri iesniegti Eiropas Reģionālās attīstības fonda atklātajam konkursam 1.prioritātes “Ilgtspējīgas attīstības veicināšana” 1.pasākuma “Vides infrastruktūras un tūrisma uzlabošana” 4.aktivitātei “Siltumapgādes sistēmu uzlabošana” 2.apakšaktivitāte “Siltumapgādes sistēmu modernizācija atbilstoši vides prasībām un energoefektivitātes paaugstināšana gan siltumapgādes sistēmas ražošanas un sadales pusē, gan gala patērētāja pusē” un Valsts investīciju programmai.

Rīkojums nosaka šādu Ekonomikas ministrijas programmas “Enerģētikas politika” finansējuma (7000000 latu) sadalījumu:

1.1. Gulbenes rajona Lejasciema pagasta padomei projekta “Bērnu dārza renovācija. 3. kārta” īstenošanai – 40000 latu;

1.2. Balvu rajona padomei projekta “Balvu slimnīcas ēku kompleksa energoef-ektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 20000 latu;

1.3. Gulbenes rajona padomei projekta “Siltumenerģijas zudumu samazināšana Gulbenes rajona padomes sabiedriskajās ēkās” īstenošanai – 35 000 latu;

1.4. Gulbenes rajona Daukstes pagasta padomei projekta “Siltumenerģijas zudumu samazināšana Daukstes pamatskolā” īstenošanai – 25000 latu;

1.5. Rēzeknes rajona Lendžu pagasta padomei projekta “Lendžu ciemata energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 25000 latu;

1.6. Balvu rajona Šķilbēnu pagasta padomei projekta “Rekavas vidusskolas ēkas siltināšana un siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 25 000 latu;

1.7. Balvu rajona Viļakas pilsētas domei projekta “Viļakas pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 78 406 lati;

1.8. Cēsu rajona Raunas pagasta padomei projekta “Raunas vidusskolas pirmsskolas – sākumskolas siltumapgādes sistēmas attīstība” īstenošanai – 45 000 latu;

1.9. Saldus rajona Novadnieku pagasta padomei projekta “Novadnieku pagasta sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas ēkas energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 40 000 latu;

1.10. Ogres rajona Ogres novada domei “Siltumenerģijas ekonomija un energoef-ektivitātes uzlabošana Ogres Amatniecības vidusskolā” īstenošanai – 182 519 lati;

1.11. Rēzeknes rajona Lūznavas pagasta padomei projekta “Lūznavas sabiedriskā sektora lietotāju siltumapgādes sistēmas attīstība” īstenošanai – 30 000 latu;

1.12. Tukuma rajona padomei projekta “Siltumenerģijas zudumu samazināšana Tukuma slimnīcā” īstenošanai – 60 000 latu;

1.13. Jelgavas rajona Jelgavas pilsētas domei projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam” īstenošanai – 172588 lati;

1.14. Balvu rajona Žīguru pagasta padomei projekta “Žīguru ciema siltumapgādes sistēmas modernizācija” īstenošanai – 30000 latu;

1.15. Ludzas rajona Ludzas pilsētas domei projekta “Siltumapgādes sistēmas optimizācija Ludzas pilsētā atbilstoši vides prasībām” īstenošanai – 191811 latu;

1.16. Talsu rajona Laidzes pagasta padomei projekta “Laidzes pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 30000 latu;

1.17. Ogres rajona Lielvārdes novada domei projekta “Energoefektivitātes paaugstināšanas un vides kvalitātes nodrošināšana trīs Lielvārdes sabiedriskās lietošanas ēkās” īstenošanai – 199996 lati;

1.18. Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta padomei projekta “Jaunsvirlaukas pagasta sabiedriskā sektora ēku energoef-ektivitātes paaugstināšanas projekts” īstenošanai – 30000 latu;

1.19. Tukuma rajona Tumes pagasta padomei projekta “Tumes centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 40 000 latu;

1.20. Ludzas rajona padomei projekta “Siltumapgādes sistēmas uzlabošana un energoefektivitātes paaugstināšana Ludzas rajona padomes iestādēs” īstenošanai – 30000 latu;

1.21. Ogres rajona Suntažu pagasta padomei projekta “Suntažu ciemata siltum-apgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 40000 latu;

1.22. Alūksnes rajona Virešu pagasta padomei projekta “Sikšņu pamatskolas siltumenerģijas zudumu samazināšana un siltuma apgādes sistēmas energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 30000 latu;

1.23. Daugavpils rajona Ilūkstes novada domei projekta “Ilūkstes novada centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 40000 latu;

1.24. Aizkraukles rajona Kokneses pagasta padomei projekta “Kokneses pašvaldības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana un siltumapgādes modernizācija” īstenošanai – 197468 lati;

1.25. Jelgavas rajona padomei projekta “Siltumenerģijas zudumu samazināšana Jelgavas rajona pašvaldības iestādēs” īstenošanai – 65000 latu;

1.26. Tukuma rajona Pūres pagasta padomei projekta “Pūres pamatskolas energoefektivitātes uzlabošana” īstenošanai – 40000 latu;

1.27. Gulbenes rajona Gulbenes pilsētas domei projekta “Gulbenes pilsētas siltumtīklu rekonstrukcija” īstenošanai – 330000 latu;

1.28. Cēsu rajona padomei projekta “Cēsu rajona slimnīcas siltumapgādes sistēmu energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 40000 latu;

1.29. Valkas rajona Valkas pilsētas domei projekta “Valkas pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 352000 latu;

1.30. Preiļu rajona Līvānu novada domei projekta “Līvānu novada izglītības iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana gala patērētāja pusē” īstenošanai – 260000 latu;

1.31. Talsu rajona Talsu pilsētas domei projekta “Talsu pilsētas centralizētās siltum-apgādes sistēmas rekonstrukcijas 2. un 3.kārta” īstenošanai – 427366 lati;

1.32. Krāslavas rajona Krāslavas novada domei projekta “Krāslavas pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija, paaugstinot to energoefektivitāti un nodrošinot atbilstību vides aizsardzības prasībām un bērnudārza energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 100000 latu;

1.33. Liepājas rajona Liepājas pilsētas domei projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana trijās Liepājas pilsētas izglītības iestādēs” īstenošanai – 123000 latu;

1.34. Rīgas rajona Salaspils novada domei projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Rīgas rajona Salaspils sabiedriskajās ēkās” īstenošanai – 150000 latu;

1.35. Preiļu rajona Preiļu novada domei projekta “Preiļu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas 7.kārta” īstenošanai – 240000 latu;

1.36. Rēzeknes rajona Mākoņkalna pagasta padomei projekta “Siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 30000 latu;

1.37. Madonas rajona Ērgļu pagasta padomei projekta “Ērgļu centralizētās siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 35000 latu;

1.38. Kuldīgas rajona Kuldīga pilsētas domei projekta “Kuldīgas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 360000 latu;

1.39. Liepājas rajona Cīravas pagasta padomei projekta “Vienotas siltumapgādes sistēmas izveide Cīravā” īstenošanai – 50089 lati;

1.40. Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei projekta “Ķekavas vidusskolas siltināšana” īstenošanai – 80000 latu;

1.41. Tukuma rajona Kandavas novada domei projekta “Kandavas Mākslas skolas energoefektivitātes paaugstināšanas 1.kārta” īstenošanai – 23928 lati;

1.42. Tukuma rajona Kandavas novada domei projekta “Kandavas novada Zemītes pamatskolas energoefektivitātes paaugstināšana” īstenošanai – 33600 latu;

1.43. Liepājas rajona Kazdangas pagasta padomei projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana Māteru Jura Kazdangas pamatskolas ēkai” īstenošanai – 48762 lati;

1.44. Liepājas rajona Nīcas pagasta padomei projekta “Energoefektivitātes paaugstināšana, veicot ēdināšanas bloka rekonstrukciju Liepājas rajona Nīcas vidusskolā” īstenošanai – 30000 latu;

1.45. Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta padomei projekta “Sociālās palīdzības centra siltināšana Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta Jubilejas ielā 3” īstenošanai – 16200 latu;

1.46. Liepājas rajona Aizputes pilsētas domei projekta “Aizputes pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa” energoefektivitāte” īstenošanai – 50000 latu;

1.47. Jēkabpils rajona padomei projekta “Pašvaldības aģentūras “Jēkabpils pansionāts” ēkas siltināšana” īstenošanai – 30000 latu;

1.48. Talsu rajona Sabiles novada domei projekta “Sabiles centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 25000 latu;

1.49. Jēkabpils rajona Jēkabpils pilsētas domei projekta “Jēkabpils pilsētas Bebru ielas mikrorajona siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 600000 latu;

1.50. Cēsu rajona Cēsu pilsētas domei projekta “Cēsu siltumapgādes modernizācija: Maģistrālo siltumtrašu rekonstrukcija no Rūpniecības un E.Veidenbauma ielas krustojuma līdz Valmieras ielai Nr.17” īstenošanai – 310000 latu;

1.51. Ventspils rajona Ventspils pilsētas domei projekta “Ventspils pilsētas Ventas labā krasta siltumapgādes sistēmas modernizācija, pilsētas vides infrastruktūras rekonstrukcija” īstenošanai – 350000 latu;

1.52. Dobeles rajona Auces pilsētas domei projekta “Auces centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 75000 latu;

1.53. Daugavpils rajona Daugavpils pilsētas domei projekta “Daugavpils pilsētas Ruģeļu dzīvojamā rajona siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 165267 lati;

1.54. Aizkraukles rajona Aizkraukles novada domei projekta “Aizkraukles centralizētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 118000 latu;

1.55. Madonas rajona Madonas pilsētas domei projekta “Siltumtrašu un siltummezglu rekonstrukcija Madonas pilsētā” īstenošanai – 290000 latu;

1.56. Dobeles rajona Dobeles pilsētas domei projekta “Dobeles pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija” īstenošanai – 200000 latu;

1.57. Balvu rajona Balvu pilsētas domei projekta “Siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija Balvu pilsētā” īstenošanai – 131000 latu;

1.58. Liepājas rajona Durbes novada domei projekta “Durbes novada siltumapgādes sistēmu optimizācija un modernizācija” īstenošanai – 70000 latu;

1.59. Liepājas rajona Sakas novada domei projekta “Sakas novada domes projektam “Pāvilostas pilsētas siltumapgādes rekonstrukcijas 2.kārta” īstenošanai – 65000 latu;

1.60. Rēzeknes rajona Rēzeknes pilsētas domei projekta “Rēzeknes 5.vidusskolas energoefektivitātes uzlabošana” īstenošanai – 20000 latu;

1.61. Valkas rajona Blomes pagasta padomei projekta “Blomes pamatskolas energoefektivitātes uzlabošana” īstenošanai – 28000 latu.

 

EM: Par Tūrisma attīstības rīcības plānu 2006.gadam

Otrdien, 6.jūnijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais “Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plāns 2006.gadam”, kurā ietverti pasākumi tūrisma attīstības veicināšanai, noteiktas atbildīgās institūcijas, paredzamais finansējums, kā arī izpildes termiņi un novērtēšanas rādītāji.

Paredzēto pasākumu īstenošana ļaus sasniegt tūrisma nozares īpatsvara pieaugumu Latvijas iekšzemes kopproduktā. Plānā paredzēts Latviju pozicionēt kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, attīstīt ienākošo un vietējo tūrismu, kā arī veicināt sadarbību starp Latvijas tūrisma industrijas pārstāvjiem, starptautiskajiem partneriem un valsts interešu pārstāvniecību Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā.

2006.gadā paredzēts sasniegt būtisku tūrisma nozares izaugsmi. Sasniedzamie politikas rezultāti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir ieņēmumu pieaugums no ārvalstu ceļotājiem par 15%,ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums par 10%, ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilguma palielinājums līdz 2,5 diennaktīm untūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugums par 500 cilvēkiem.

Rīcības plānā ietverto pasākumu īstenošanai paredzēti 122 751 175 lati. Piemēram, tūrisma informatīvo materiālu izdošanai un dalībai starptautiskos tūrisma gadatirgos atvēlēti 209000 latu, lidostas “Rīga” skrejceļu pagarināšanas un apgaismojuma sistēmas modernizācijas uzsākšanai paredzēti 16, 5 miljoni latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām

Ministru kabineta (MK) otrdienas, 6.jūnija, sēdē apstiprināta jauna redakcija likumam par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām – likums ir precizēts atbilstoši Komerclikumā lietotajai terminoloģijai, kā arī ir atjaunots to kapitālsabiedrību saraksts, kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi.

Sabiedrisko un reliģisko organizāciju uzņēmumi, to vidū arī invalīdu biedrību uzņēmumi, ir pārveidoti par kapitālsabiedrībām un ierakstīti komercreģistrā. Savukārt saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likumu sabiedriskās organizācijas un to apvienības bija jāiereģistrē biedrību un nodibinājumu reģistrā līdz 2005.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, lai invalīdu biedrību, medicīniska rakstura fondu, kā arī citu labdarības fondu dibinātajām kapitālsabiedrībām radītu iespēju turpināt piemērot UIN atlaidi, pašreiz spēkā esošais likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” ir jāaizstāj ar jaunu likumu.

Likumprojektā “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām” ir iekļauts saraksts ar 16 kapitālsabiedrībām (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA)), kurām būs tiesības piemērot UIN atlaidi. Likums arī paredz, ka šīs organizācijas tiek atbrīvotas no UIN maksāšanas, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kuras ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām UIN summām.

Likumprojektā iekļautās kapitālsabiedrības ir:

1) Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS Zīmju valodas centrs”;

2) Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS Komunikācijas centrs”;

3) Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS Surdotehniskās palīdzības centrs”;

4) Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS kultūras centrs “Rītausma””;

5) Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS Dane”;

6) Latvijas Nedzirdīgo savienības SIA “LNS nekustamie īpašumi”;

7) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centrs”;

8) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “Liepājas Pērkonīte”;

9) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “Strazdumuiža”;

10) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “Neredzīgo biedrības Liepājas uzņēmums”;

11) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums”;

12) SIA “Latvijas Neredzīgo biedrības “Daugavpils uzņēmums””;

13) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “LNB Jugla”;

14) Latvijas Neredzīgo biedrības SIA “Brailinform”;

15) Latvijas Invalīdu biedrības SIA “Asni – Madona”;

16) biedrības “Maltas Ordeņa palīdzības dienests” SIA “Rīgas psihoneiroloģisko slimnieku rehabilitācija”.

Šobrīd ar likumu par UIN atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem apstiprinātajā sarakstā ir iekļauti 13 uzņēmumi, kuru izmantotā uzņēmumu ienākuma atlaide vidēji laikā no 2002. līdz 2004.gadam bija 18 000 latu. Šo uzņēmumu dibinātājiem pārskaitītā summa vidēji no 2002. līdz 2004.gadam bija 247 000 latu.

Līdz ar jaunā likuma stāšanos spēkā par spēku zaudējušu tiks atzīts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem

Ministru kabinets 6.jūnijā izskatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvo ziņojumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem par veiktajiem darījumiem, īstenojot Šengenas konvencijas finanšu programmas finansētos projektus.

Valdība piekrita piešķirt IeM papildu finansējumu pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem – nepilnus 8,7 miljonus latu – par veiktajiem darījumiem, īstenojot Šengenas finanšu palīdzības programmas finansētos projektus.

Saskaņā ar aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, Latvijai ir pieejami 79,7 miljoni eiro Eiropas Savienības ārējās robežas stiprināšanai.

Tomēr ne aktā, ne arī Eiropas Komisijas lēmumā “Par Šengenas konvencijas finanšu programmas vadību un uzraudzību” nav norādīts par īpašu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību.

2004.gada 10.marta Eiropas Komisijas Regulā noteikts, ka PVN var tikt attiecināts uz programmas finansējumu tikai tādā gadījumā, ja tas nav atgūstams. Tā kā programmas finansējuma saņēmēji neveic ar PVN apliekamus darījumus un PVN nevar atgūt, šīs izmaksas var uzskatīt par attiecināmām programmas izmaksām. Tātad daļu no pieejamā programmas finansējuma var novirzīt PVN segšanai, tādējādi ievērojami samazinot to preču un pakalpojumu apjomu, kas var tikt iegādāts programmas ietvaros.

Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos nav iestrādāta īpaša PVN piemērošanas kārtība darījumiem, tāpēc programmas īstenošanas gaitā PVN ir piemērojams likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” vispārnoteiktajā kārtībā. Veicot darījumus par iegādēm un pakalpojumiem, programmas finansējuma saņēmējiem jāmaksā PVN.

Lai sasniegtu programmas mērķus, programmas izvirzīto prioritāšu finansējums ir nepietiekams. PVN samaksai piešķirtais papildu finansējums novirzīs visus programmas ietvaros pieejamos finanšu līdzekļus tās prioritāšu īstenošanai un programmas mērķa sasniegšanai. Papildu finansējuma nepiešķiršana apdraudētu vairāku stratēģiski svarīgu projektu, kas nepieciešami, lai Latvija 2007.gadā varētu pievienoties Šengenas līgumam, savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitiku

Valdības 6.jūnija sēdē izskatīta un apstiprināta Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 37.§) “Par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitiku” 4.1.apakšpunktā dotā uzdevuma izpildes gaita.

Informatīvais ziņojums sagatavots saskaņā ar sanāksmes par Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.47 37.§) “Par darba tirgus attīstības prognozi un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitiku” doto uzdevumu izpildes gaitu šā gada 17.februāra protokola Nr.3 2.paragrāfa 3.punktu.

Ar minētā protokollēmuma 4.1.apakš-punktu Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Labklājības ministriju un Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi tika uzdots sagatavot valsts attīstībai atbilstošu augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pēc nozarēm proporciju struktūras modeli (koncepciju). Izglītības un zinātnes ministrijai dotais uzdevums ir viens no uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu darba tirgus attīstībai atbilstošu augstākās izglītības piedāvājumu, kura īstenošana ļautu efektīvāk izmantot pieejamos resursus, veicinātu nodarbinātības pieaugumu un nacionālās konkurētspējas izaugsmi.

Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pēc nozarēm proporciju struktūras modelis (koncepcija) ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments, kas noteiks augstākās izglītības rīcībpolitiku ilgākam laika posmam. Tā pamatā jābūt valsts ilgtermiņa stratēģiskajiem dokumentiem, kuros būtu akceptēta valsts attīstības stratēģija kopumā, tās ekonomiskā virzība un darba tirgus attīstības perspektīvas.

Darba grupa Ekonomikas ministrijas vadībā saskaņā ar protokollēmuma 2.punktu ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem, kā uzlabot kārtību, kādā atbildīgās institūcijas iegūst, uzkrāj informāciju un apmainās ar to, kā arī koordinē savu darbību, funkciju un uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu savlaicīgu un padziļinātu darba tirgus prognožu sagatavošanu un attiecīgu politikas plānošanas dokumentu izstrādi. Informatīvajā ziņojumā ir analizēti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus pieprasījuma prognozēšanā un attīstībā iesaistīto institūciju veicamie pienākumi un uzdevumi.

Darba grupa ir izveidojusi vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas vispārējo shēmu, kas ietver četrus galvenos informatīvo plūsmu blokus: demogrāfiskās situācijas analīze; makroekonomiskie un nozaru attīstības rādītāji; darbaspēka pieprasījums profesiju griezumā; izglītības piedāvājums jeb darbaspēka piedāvājums profesiju griezumā.

Vispirms tiek sagatavotas demogrāfiskās situācijas prognozes, uz kurām pamatojoties tiek gatavotas darba tirgus pieprasījuma prognozes. Savukārt saskaņā ar tām tiek sagatavotas izglītības piedāvājuma jeb darba tirgus piedāvājuma prognozes.

Secināts, ka pieejamā informācija un pētījumi katrā no blokiem ir nepietiekami, lai sagatavotu kvalitatīvu vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēšanas un darbaspēka jeb izglītības piedāvājuma modeli.

Darba grupa ir apkopojusi informāciju par darba tirgus prognozēšanas jomā veiktiem un uzsāktiem pētījumiem un secinājusi, ka tie aptver ļoti plašu ar darba tirgus problēmām saistītu jautājumu loku un to mērķis ir veikt Latvijas darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma analīzi, identificēt būtiskākās darba tirgus funkcionēšanas problēmas pašreiz un nākotnē, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai. Laika posmā no 2004. līdz 2007.gadam darba tirgus pētījumiem piesaistīti apjomīgi finanšu līdzekļi un cilvēkresursi. To pētniecības objekts tiešā veidā ir saistīts ar darba tirgus prognožu sagatavošanai nepieciešamās informācijas plūsmu veidošanas, apstrādes un izmantošanas nosacījumu izpēti, kā arī ar atbilstošās prognozēšanas sistēmas un instrumentārija izstrādi. Pētījumu rezultāti, tai skaitā priekšlikumi par ieteicamo modeli, kā valstī organizēt darba tirgus prognozēšanu, tiks apkopoti 2007.gadā. Darba grupa ir secinājusi, ka pašreiz, kad vēl nav pabeigti ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Labklājības ministrijas uzsāktie darba tirgus pētījumi, būtu jāapsver, vai nekavējoties jāuzsāk darbs, lai izveidotu darba tirgus prognozēšanas sistēmu.

Ņemot vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka doto uzdevumu – sagatavot valsts attīstībai atbilstošu augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pēc nozarēm proporciju struktūras modeli (koncepciju) – būs iespējams kvalitatīvi veikt tikai pēc darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpētes un pilnveidošanas iespēju analīzes. Labklājības ministrijas darba tirgus pētījumu ietvaros to gatavo Latvijas Universitātes pētnieku grupa profesores L.Frolovas vadībā. Saskaņā ar minētā pētījuma aktivitāšu grafiku 2006.gada oktobrī tiek plānota darba tirgus prognozēšanas modeļa pārbaudes pabeigšana testa režīmā. Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar pētnieku grupu izmantos darba tirgus prognozēšanas modeli, sagatavojot valsts attīstībai atbilstoša augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pēc nozarēm proporciju struktūras modeļa (koncepcijas) projektu, kuru plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2006.gada 1.novembrim.

IZM: Par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām

Valdības 6.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām”.

Ministru kabineta noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (2004.gada 4.novembra likuma redakcijā) 6.panta 1.punktā Ministru kabinetam dotajam deleģējumam un nosaka specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” norādītajām reglamentētajām profesijām.

Noteikumu projekts sagatavots sadarbībā ar Veselības ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju. Noteikumu projekts attiecas uz izglītības un zinātnes politiku profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas jomā, un tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteikto prasību izpildi. Ar šiem noteikumiem netiks pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu normas.

 

IZM: Par Rēzeknes rajona Bērzgales pagasta nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā

Valdība otrdien, 6.jūnijā, izskatīja un apstiprināja Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rēzeknes rajona Bērzgales pagasta Bērzgalē saglabāšanu valsts īpašumā”.

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Rēzeknes rajona Bērzgales pagasta Bērzgalē saglabāšanu valsts īpašumā” paredz saglabāt valsts īpašumā Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā valstij piekrītošo nekustamo īpašumu, kuru lieto Latgales Amatniecības meistaru skola.

Atbilstoši Latvijas Valsts vēstures arhīva 1992.gada 16.septembra izziņai Nr.3-11/15644 zemesgabals, uz kura izvietota galdnieku darbnīca Ozolkalna ielā 4, Bērzgalē, kuru pašlaik lieto Latgales Amatniecības meistaru skola, 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai personai. Bērzgales pagasta padomes 2003.gada 22.septembra izziņa Nr.3-11/442 apliecina, ka bijušie zemesgabala īpašnieki un to mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai. Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Ozolkalna ielā 4, Bērzgales pagasta Bērzgalē, piekrīt valstij.

Uz minētā zemesgabala atrodas Latgales Amatniecības meistaru skolas bilancē esošā galdniecības darbnīcas ēka. Galdniecības darbnīcas pirmās kārtas rekonstrukcija ar Rēzeknes rajona būvvaldes 2005.gada 22.jūnija aktu pieņemta ekspluatācijā. Līdz rekonstrukcijai minētā būve tika izmantota kā katlumāja. Ar Valsts pieņemšanas komisijas 1983.gada 31.septembra aktu katlumāja bija pieņemta ekspluatācijā. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu Latvijas Amatniecības meistaru skolas lietojumā esošā galdniecības darbnīca piekrīt valstij.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par līdzdalību Eiropas kooperatīvo sabiedrību lēmumu pieņemšanā

Pārņemot Eiropas Savienības direktīvas prasības, Labklājības ministrija (LM) iecerējusi veicināt Eiropas kooperatīvo sabiedrību darbinieku līdzdalību un iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, tādējādi nodrošinot sociālā dialoga attīstību starp kooperatīvo sabiedrību dibinātājiem un darbiniekiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā “Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā”, kas otrdien, 6.jūnijā, akceptēts valdībā. Par minētā likuma projekta apstiprināšanu vēl jālemj Saeimai.

Atbilstoši akceptētajam projektam darbinieku līdzdalību lēmumu pieņemšanā plānots nodrošināt, ja Eiropas kooperatīvo sabiedrību paredzēts reģistrēt Latvijā vai arī ja Latvijā reģistrētā kooperatīvā sabiedrība tieši piedalās Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanā.

Likumprojektā ir paredzēts, ka, izstrādājot Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanas projektu, tās dibinātājiem ir jāuzsāk sarunas ar darbinieku pārstāvjiem par viņu turpmāko iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. Šajās sarunās darbinieki tiek informēti par pašām kooperatīvajām sabiedrībām, tajās nodarbināto cilvēku skaitu un notiekošajiem pasākumiem, kas tieši saistīti ar viņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Iepriekšminēto sarunu norisei ir jāizveido speciāla sarunu grupa, kurā ir pārstāvēti dibinātāju kooperatīvo sabiedrību un atkarīgo jeb meitas kooperatīvo sabiedrību darbinieki. Tās skaitlisko sastāvu nosaka proporcionāli katrā dalībvalstī esošo dibinātāju kooperatīvo sabiedrību darbinieku skaitam.

Saskaņā ar likumprojektu sarunas tiek sāktas uzreiz pēc speciālās sarunu grupas izveidošanas, un tās notiek ne ilgāk kā sešus mēnešus. Tomēr gadījumos, kad sarunas nav iespējams pabeigt iepriekšminētajā laikā, tās, abām pusēm vienojoties, var tikt pagarinātas līdz vienam gadam.

Atbilstoši apstiprinātajam dokumentam ir noteikts, ka visas vienošanās par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, informēšanu, konsultēšanu un līdzdalību Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā ir slēdzamas rakstveidā. Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība, kuras mērķis ir sniegt pakalpojumus tās biedru saimnieciskās darbības efektivitātes paaugstināšanai. To darbu reglamentē Kooperatīvo sabiedrību likums un Komerclikums.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumu

Valdība otrdien, 6.jūnijā, akceptēja Eiropas kooperatīvo sabiedrību likumu. Likums bija nepieciešams, jo Eiropas Padome 2003.gadā pieņēma regulu par Eiropas kooperatīvās sabiedrības statūtiem, paredzot, ka Kopienas teritorijā var izveidot Eiropas kooperatīvo sabiedrību. Tāpēc bija nepieciešams arī regulējums nacionālajos normatīvajos aktos, norādīts likuma anotācijā.

Minētās regulas mērķis ir nodrošināt mehānismu, kā fiziskas un juridiskas personas no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm var izveidot kooperatīvo sabiedrību, kā arī veicināt pārrobežu apvienošanos starp kooperatīvajām sabiedrībām no dažādām dalībvalstīm.

Pieņemtā regula piedāvā vairākas iespējas pārrobežu sadarbības veicināšanai, piemēram, kooperatīvo sabiedrību pārrobežu apvienošanos vai kooperatīvās sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti bez Eiropas kooperatīvās sabiedrības likvidācijas procedūras. Izstrādātais likuma projekts nosaka kooperatīvajās sabiedrības piemērojamās normas tiktāl, ciktāl šos jautājumus neregulē 2003.gada regula. Tas nosaka kooperatīvo sabiedrību dibināšanas nosacījumus, noteikumus juridiskās adreses maiņai uz citu dalībvalsti, pārvaldes noteikumus, jo atsevišķos gadījumos regula tieši nosaka, ka attiecīgos jautājumus nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālie normatīvie akti. Eiropas kooperatīvo sabiedrību reģistrāciju veiks Uzņēmumu reģistrs.

Līdz ar likuma pieņemšanu būs jāizstrādā arī Ministru kabineta noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra žurnālā par EKS.

Izstrādājot likumu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Krājaizdevu sabiedrību asociāciju. Likums vēl jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem informācijas atklātības likumā

Valdība otrdien, 6.jūnijā, akceptēja grozījumus informācijas atklātības likumā, kas paredz NATO informāciju “Unclassified” un Eiropas Savienības (ES) informāciju “Limite” atzīt par atsevišķu ierobežotas pieejamības informācijas kategoriju, paredzot, ka ar šo informāciju varēs iepazīties tikai ierobežots personu loks, veicot darba vai dienesta pienākumus.

Šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu NATO un ES institūciju radītās informācijas drošību. Lai gan NATO un ES šī informācija netiek uzskatīta par klasificētu, tā nav arī vispārpieejama informācija. Īpaši aktuāls šīs informācijas statuss kļūst pašlaik – NATO sanāksmes sagatavošanās laikā, kad būtiski palielinās saņemtās informācijas apjoms.

Latvijā jau ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu NATO un ES klasificētās informācijas “Cosmic top Secret”, “Top secret”, “Secret”, “Confidential”, “Restricted” drošību, taču sadarbības gaitā tiek saņemta arī informācija, kas apzīmēta kā “Unclassified” un “Limite”, teikts likuma grozījumu anotācijā. Pašlaik Latvijas normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā aizsargājama šādi apzīmēta informācija, tāpēc tās izmantošana un aizsardzība tiek skaidrota atšķirīgi.

Tā kā līdz šim “Unclassified” un “Limite” informācijas aprite netika reglamentēta, Datu valsts inspekcijai (DVI) kā informācijas atklātības likumu uzraugošai iestādei ir nepieciešamas vēl divas štata vietas kapacitātes nodrošināšanai, jo palielināsies kontroles darba apjoms, kā arī būs jānodrošina valsts iestāžu darbinieku apmācība un sabiedrības informēšana.

Likuma grozījumu autori prognozē, ka līdz ar informācijas atklātības likuma grozījumiem DVI gada laikā papildus izskatīs 40–80 kontroles lietas saistībā ar “Unclassified” un “Limite” informāciju, un var prognozēt, ka būs nepieciešamas 10–20 juridiskas konsultācijas nedēļā pa tālruni vai klātienē. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas gadījumā

Valdība otrdien, 6.jūnijā, apstiprināja maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas gadījumā.

Likumā par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā tika iekļautas Eiropas Padomes un Parlamenta direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, un bija nepieciešami arī attiecīgi noteikumi, teikts noteikumu paskaidrojuma rakstā.

Izstrādātie noteikumi reglamentē darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos.

Noteikumi reglamentē arī pieteikumu veidlapu formas darbinieku prasījumu apmierināšanai pārrobežu maksātnespējas gadījumā, pieteikumiem pievienojamos dokumentus, pieteikumu izskatīšanas kārtību, Maksātnespējas administrācijas lēmuma pieņemšanas un naudas līdzekļu izmaksas kārtību un termiņus, Maksātnespējas administrācijas tiesības pieprasīt papildu informāciju un likvidatora pienākumu sniegt pieprasīto informāciju, kā arī informēt aģentūru par iespējām izlietot kreditora tiesības un atgūt darbinieku prasījumu apmierināšanai piešķirtos naudas līdzekļus.

Noteikumu ieviešanai nav nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta.

 

TM: Par Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem Aglonā kā valsts nozīmes pasākumu

Valdība otrdien, 6.jūnijā, noteica Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, kas notiks Aglonā šogad no 12. līdz 15.augustam un 2007.gadā no 12.līdz 15.augustam, par valsts nozīmes pasākumiem, kā arī apstiprināja to nodrošināšanas un drošības plānu.

Rīgas arhibīskaps metropolīts kardināls Jānis Pujats šā gada februārī lūdza valdību atzīt ikgadējos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus šogad un nākamajā gadā par valsts nozīmes pasākumiem un piedalīties to norises izdevumu segšanā, teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā.

Svētku rīkošanai Romas Katoļu baznīcas Latvijā vadība ir pilnvarojusi reliģisko organizāciju “Aglonas bazilikas draudze”. Rīkotāji aprēķinājuši, ka no valsts budžeta nepieciešami 95540 lati svētku rīkošanas un norises nodrošināšanai. Šā gada aprīlī Satiksmes ministrija jau izteica gatavību veikt autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus piešķirto valsts budžeta līdzekļu (1400 latu) apmērā saskaņā ar darbu daudzumu un izmaksu tāmi. Tādējādi svētku sagatavošanas un to norises izdevumu 2006.gada aprēķins tika samazināts līdz 94140 latiem, norādīts paskaidrojuma rakstā.

Tāpat svētku norises nodrošināšanai nepieciešami 4200 lati dziļurbuma aku stingra režīma aizsargjoslas ierīkošanai, 12433 lati ūdens attīrīšanas un dzidrināšanas pasākumiem un 13556 lati medicīniskajai apkalpošanai. Līdzekļi nepieciešami arī dzeramā ūdens iegādei, sabiedrisko tualešu nomai, TV translācijai, videoattēla palielināšanai, atkritumu savākšanai un konteineru nomai, dzeramā ūdens mikrobioloģiskajai un fizikāli ķīmiskajai izmeklēšanai, nepārtrauktās elektroapgādes nodrošināšanai, organizatoriskiem izdevumiem, apskaņošanas veikšanai, notekūdeņu un kanalizācijas sistēmas, santehnisko ierīču un ārējo tualešu darbības nodrošināšanai, kā arī apsardzei un neparedzētiem izdevumiem.

Valdība nolēma piešķirt Tieslietu ministrijai nepieciešamos līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2006.gadam un uzdeva tieslietu ministram vienoties ar svētku rīkotājiem par termiņiem, kādos iesniedzams pārskats par pasākumu. Arī TM līdz šā gada 1.novembrim būs jāatskaitās valdībai par pasākumu drošības nodrošināšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Valdība arī nolēma jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados skatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

TM: Par jaunas ēkas celtniecību Administratīvās apgabaltiesas vajadzībām

Valdība otrdien, 6.jūnijā, iepazinās ar Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja ieceri celt jaunu ēku Rīgā, Jēzus baznīcas ielā 6, kurā atradīsies Administratīvā apgabaltiesa laikā no 2007. līdz 2010.gadam, līdz ekspluatācijā tiks nodotas renovētas Administratīvajai apgabaltiesai paredzētās telpas Brīvības bulvārī 34.

Pašlaik Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa kopā ar Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesu ir izvietota Rīgā, Antonijas ielā 6. Kopējā šīm tiesām pieejamā telpu platība ir 2633m², lai gan, ņemot vērā administratīvo tiesu specifiku, vienam tiesnešu sastāvam ir nepieciešamas darba telpas 100–110m² platībā. Lai nodrošinātu gan tiesas spriešanai piemērotus apstākļus (tiesas ēkā jābūt nodalītām apmeklētājiem un tiesnešiem pieejamajām telpām, tiesas zālē jābūt divām ieejām – vienai apmeklētājiem, otrai tiesnešiem), gan arī adekvātu tiesas saimniecisko darbību, nolemts pārvietot Administratīvo apgabaltiesu uz piemērotākām telpām.

Tā kā ne VAS “Tiesu namu aģentūra”, ne TM rīcībā atbilstošu telpu pašlaik nav, valdībai tika lūgts atbalstīt TM ieceri celt jaunu ēku Jēzus baznīcas ielā.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka piedāvājumu būvēt jauno ēku izteikusi SIA “RB Invest”. Jaunās tiesas ēkas kopējā platība būtu 2264,40m², un tā tiek plānota sešos stāvos. Paredzētas deviņas tiesas zāles, 20 tiesnešu kabineti, 20 kabineti tiesnešu palīgiem, kabineti sekretāriem, arhīva telpas, telpas tiesu datortīkla apkalpošanai, kā arī atbilstošas saimniecības telpas. Ievērojot pašreizējo tiesnešu sastāvu skaitu, vienam Administratīvās apgabaltiesas tiesnešu sastāvam jaunajās telpās būs pieejami 119 m². Turklāt tiesu telpu kapacitāte būs pietiekama, lai nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus vēl trim jauniem tiesnešu sastāviem, uzsver ziņojuma autori.

Ēkas celtniecības cikls ir aptuveni 12 mēneši, celtniecības darbi tiks pabeigti 2007.gada martā un ēku varēs nodot ekspluatācijā. Lai šo ēku nomātu, TM ik mēnesi būs nepieciešami 26923 lati. Valdība nolēma jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu skatīt vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Saskaņā ar sertificētu nekustamo īpašumu vērtēšanas ekspertu sniegto atzinumu, apbūves gabala pašreizējā tirgus vērtība ir 457000 latu, bet pēc ēkas būvniecības objekta kopējā vērtība būs 3164467 lati, teikts informatīvajā ziņojumā.

Pēc celtniecības darbu pabeigšanas nekustamais īpašums ar tam pieguļošo zemes platību saskaņā ar pirkuma līgumu pāries VAS “Tiesu namu aģentūra” īpašumā. Slēdzamā pirkuma līguma summa par ēku un tai pieguļošo zemi būs ekvivalenta vērtēšanas atzinumā norādītajai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kārtību, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

Ministru kabineta (MK) 6.jūnija sēdē tika akceptēti Vides ministrijas izstrādātie MK noteikumu projekti “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.87 “Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi”” un “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (“Natura 2000”)”.

MK noteikumu grozījumu projekts par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, precizē informāciju, kas nepieciešama paredzētās darbības pieteikuma sagatavošanai, papildinot pieteikumu ar informāciju par Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju.

Šis noteikumu projekts nosaka prasības informācijai, kura jāņem vērā, ja darbības īstenošana varētu negatīvi ietekmēt “Natura 2000” teritoriju, kā arī precizē darba ziņojumā iekļaujamo informāciju un nosaka papildu prasības gadījumā, ja paredzētās darbības īstenošana var būtiski ietekmēt “Natura 2000” teritoriju.

Savukārt MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (“Natura 2000”)” nosaka atsevišķo kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz “Natura 2000” teritoriju. Tiks vienkāršotas administratīvās procedūras, paredzot ietekmi uz “Natura 2000” teritoriju vērtēt šajā noteikumu projektā ietvertajā atsevišķajā kārtībā, nepiemērojot pilnā ietekmes novērtējuma procedūru (ja vien darbība nav minēta likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. un 2.pielikumā).

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006.–2012.gadam

Ministru kabineta 6.jūnija sēdē akceptēta Vides ministrijas sagatavotā “Latvāņu izplatības ierobežošanas nacionālā programma 2006.–2012.gadam”.

Latvijā saasinās problēmas, ko izraisa invazīvās augu sugas Sosnovska latvāņa ietekme uz ekosistēmu. Tā visa rezultātā tiek negatīvi ietekmēta bioloģiskā daudzveidība Latvijā, un latvāņu audzes rada arī nopietnus draudus cilvēku veselībai.

Vides ministrijas sagatavotās programmas mērķis ir, ieviešot koordinētu latvāņu ierobežošanas sistēmu valstī, samazināt latvāņa kā invazīvas nezāles izplatību Latvijā.

Programma paredz latvāņu ierobežošanas sistēmas izveidi, t.i., atbildības noteikšanas un sodīšanas politikas un sistēmas izstrādāšanu, finanšu piesaistes, sadales un administrēšanas principu precizēšanu, kā arī atbalsta saņēmējiem domāto noteikumu izstrādāšanu, atrisinot arī latvāņu ierobežošanu zemēs, kuru zemes īpašnieki vai lietotāji to neveic.

Latvāņu izplatības ierobežošanas programmas īstenošanai nepieciešami 15 351 800 latu, tai skaitā procesa nodrošināšanas izmaksas (arī administratīvās) ir aptuveni 3 351 800 latu, latvāņu apkarošanas izmaksas – aptuveni 12 miljoni latu. Kā iespējamie finansēšanas avoti šīs programmas realizēšanai tiek minēti gan valsts pamatbudžeta, gan Eiropas Savienības strukturālo fondu un citu avotu līdzekļi.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa