Saeimas priekšsēdētājs

— tiekoties ar Šveices ārlietu ministru

Vakar, 18.decembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Šveices Konfederācijas ārlietu ministru Jozefu Deisu ( Joseph Deiss ).

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, kā arī Eiropas Savienības (ES) un NATO paplašināšanas procesu norisi.

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume uzsvēra, ka Latvijas un Šveices attiecības raksturojamas kā sakārtotas un pozitīvas, un izteica cerību, ka šī vizīte dos impulsu divpusējās sadarbības pilnveidošanai, kā arī sekmēs regulāru politisko dialogu par abām valstīm būtiskiem Eiropas un starptautiskās sadarbības jautājumiem. J.Straume sacīja, ka būtu svarīgi attīstīt sadarbību ne tikai valdību, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, bet arī abu valstu parlamentu vidū.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī Nicas sammita norisi. Šveices ārlietu ministrs informēja, ka Šveice ir ieinteresēta, lai Zviedrijas prezidentūras laikā ES dalībvalstis ratificētu septiņus Šveices un ES divpusējos līgumus, tostarp par personu un pakalpojumu brīvu kustību, lauksaimniecību, kā arī par gaisa satiksmi un pētniecību. Savukārt J.Straume pauda gandarījumu par Nicas konferences noslēgumu un tās pieņemtajiem lēmumiem, kas apstiprina — paplašināšanās turpināsies, un jaunu dalībvalstu uzņemšana netiks kavēta. Svarīgi, ka arī turpmāk tiks saglabāta individuāla pieeja katras kandidātvalsts gatavībai kļūt par šīs organizācijas pilntiesīgu dalībnieci. Saeimas priekšsēdētājs pastāstīja, ka Latvijas valdība akceptējusi gandrīz visas sarunu pozīcijas un mūsu valsts ir gatava ātrai un kvalitatīvai sākto sarunu turpināšanai. Šajā procesā nozīmīga loma ir valdības un parlamenta sadarbībai, un Latvijā tā raksturojama kā veiksmīga. Ir skaidrs plāns, kā tālāk pilnveidojama Latvijas likumdošanas sistēma, skaidri definētas prioritātes, kā arī apzinātas nozares, kuru atbilstībai ES normām vēl jāiegulda liels darbs, piemēram, valsts pārvaldes reformas īstenošanā un 3.pilāra jautājumos — iekšlietās un tieslietās.

Runājot par svarīgākajiem jautājumiem, kas pašlaik tiek izskatīti Saeimā, J.Straume uzsvēra, ka nupat Latvijas parlaments pieņēmis nākamā gada valsts budžetu, kurā skaidri redzamas mūsu prioritātes — lielāks finansējums paredzēts aizsardzībai un izglītībai. Savukārt pagājušonedēļ pieņemts valsts aizsardzības finansēšanas likums, kurā noteikts, kā līdz 2002.gadam panākt Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. J.Straume arī pastāstīja, ka piecas no sešām parlamentā pārstāvētajām frakcijām paudušas konsekventu atbalstu Latvijas virzībai uz dalību Ziemeļatlantijas aliansē, par to izteikušies arī 60% Latvijas iedzīvotāju.

Tikšanās noslēgumā Saeimas priekšsēdētājs, atbildot uz jautājumu par Latvijas un Krievijas attiecībām, uzsvēra, ka lielā mērā šīs attiecības atkarīgas no Krievijas, ASV un ES kopīgās izpratnes par mūsu visu nākotni.

Saeimas preses dienests

Tikšanas laikā: Šveices Konfederācijas ārlietu ministrs Jozefs Deiss; Latvijas Republikas Saeimas sekretāre Silvija Dreimane un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— tiekoties ar Baltijas jūras valstu padomes komisāriem

Vakar Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās arī ar Baltijas jūras valstu padomes Politiskās komitejas komisāri Helli Degnu (attēlā).

Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja iepriekšējā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) komisāra Oles Espersena uzsākto programmu demokrātisko procesu veicināšanai Baltijas jūras reģionā un tās ietvaros rīkotos seminārus par likumdošanas uzlabošanu.

H.Degna arī iepazīstināja ar izmaiņām organizācijas darbā, jo nesen pieņemts jauns komisāra mandāts, kas nosaka, ka komisāra pamatuzdevums ir demokrātiskas attīstības veicināšana BJVP dalībvalstīs. Jaunā Politiskās komitejas komisāre par savas darbības galvenajiem uzdevumiem uzskata demokrātijas attīstības veicināšanu BJVP dalībvalstīs un likumdošanas uzlabošanas semināru rīkošanu. H.Degna informēja, ka Dānijā notiks seminārs, kas veltīts ombudsmeņa institūcijas jautājumiem, un izteica cerību, ka tajā piedalīsies arī Latvijas pārstāvji. Kā zināms, mūsu valstī noris spraiga diskusija par iespējamo izvēli — veidot ombudsmeņa institūciju vai paplašināt jau esošā Valsts cilvēktiesību biroja darbību.

Bez jau minētajiem semināriem par likumdošanas uzlabošanu būtisku lomu iecerēts pievērst tādiem demokrātijas apdraudējumiem kā ekonomiskā noziedzība, korupcija un cilvēku tirdzniecība. H.Degna arī informēja, ka BJVP dalībvalstu pilsoņiem būs iespēja vērsties ar sūdzībām par demokrātijas pārkāpumiem komisāres birojā Kopenhāgenā.

Par svarīgu aspektu savā darbībā komisāre uzskata sadarbību starp valdību, parlamentu un nevalstiskajām organizācijām un jautājumu par demokrātijas kultūras paaugstināšanu. H.Degna sacīja, ka šīs vizītes ietvaros viņa izvēlēsies Ārlietu ministrijas darbiniekus, kas turpmāk strādās viņas birojā Dānijā.