Marta Jaksona, Tulkošanas un terminoloģijas centra direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

— Kā zināms, Latvijai, tāpat kā pārējām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, līdz iestāšanās brīdim ES jānodrošina visu ES likumdošanas aktu (aptuveni 100 tūkstoši lappušu) pieejamība arī latviešu valodā. Latvijā ar ES likumdošanas tulkošanu nodarbojas Tulkošanas un terminoloģijas centrs. Kā jums šis darbs veicas, un cik ES likumdošanas aktu (acquis communautaire) jau pārtulkots latviski?

— Līdz šī gada beigām latviski būsim iztulkojuši aptuveni 28 tūkstošus lapu. Tas, protams, ir samērā maz. Tomēr jāsaprot, ka darba apjoms atkarīgs no tā, cik resursu šim nolūkam atvēlēts. Līdzekļu ir par maz, un ir nepieciešami ievērojami papildu resursi.

Arī pēdējā Eiropas Komisijas (EK) Progresa ziņojumā par Latviju teikts, ka Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) budžets vērtējams kā kritisks. Ziņojumā norādīts: lai pabeigtu tulkošanas darbu līdz iestāšanās brīdim, šim procesam būtu nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro (līdzšinējais TTC pamtbudžets ir tikai 160 tūkstoši latu gadā). Vajadzīga ievērojama naudas summa, bet tas ir viens no Latvijas mājasdarbiem, kas jāpaveic, ja vēlamies kļūt par ES dalībvalsti.

Tomēr, neraugoties uz nelielo finansējumu, jāatzīst, ka, manuprāt, esam paveikuši jau ievērojamu daļu darba. Priecē fakts, ka nākamā gada budžetā TTC ir piešķirts papildu finansējums, kas ļauj mums saglabāt darbiniekus, kuri pēdējos divus gadus "Phare" programmas ietvaros strādāja TTC un kuru atalgojums tika finansēts no ES līdzekļiem.

Tas ir nozīmīgs ieguvums mūsu darbā un ļaus palielināt tulkošanas jaudu. Nākamajā gadā plānojam iztulkot jau 16 – 20 tūkstošus lapaspušu. Cerams, ka mums piešķirtie līdzekļi no valsts budžeta ar katru gadu kļūs lielāki un TTC spēs iztulkot visus ES likumdošanas aktus.

— Raugoties uz līdz šim iztulkoto likumdošanas apjomu — kā Latvija izskatās uz pārējo kandidātvalstu fona?

— Citās kanidātvalstīs situācija tulkošanas jomā ir nedaudz labāka nekā Latvijā. Vislabāk tulkošana veicas Ungārijā, kur tas jau pabeigts. Savukārt Igaunijā ES likumdošanas aktu tulkošana tika sākta jau 1995. gadā, un arī tulkošanas budžets mūsu kaimiņvalstīm ir lielāks nekā Latvijā. Tādējādi arī iztulkoto lapu skaits tur ir lielāks. Salīdzinot pēc iztulkoto lapu skaita, situācija Latvijā ir viena no sliktākajām.

Tomēr tulkošanas process nav vērtējams tik vienkārši. Iespējams veikt salīdzinājumu arī pēc izrediģēto lapu skaita, jo, lai tulkošanas process būtu pilnīgs, jāveic arī iztulkoto lappušu literārā un juridiskā rediģēšana. Un pēc šī rādītāja Latvijas pozīcijas jau ir ievērojami labākas, jo latviešu valodā tulkoto lapu skaits ir gandrīz vienāds ar izrediģēto lapu skaitu. Mēs ļoti nopietni pievēršamies kvalitātei, lai iztulkotie tiesiskie akti būtu arī juridiski korekti, lai ar tiem jau tagad varētu strādāt speciālisti un tie tiktu ieviesti brīdī, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Jo liela daļa ES likumdošanas stāsies spēkā iestāšanās brīdī un būs tieši piemērojama.

— Ielūkojoties TTC interneta mājaslapā, redzams, ka centrā strādā tikai astoņi pastāvīgie tulki un vēl mazāks skaits valodas redaktoru. Vai pašreizējais tulku skaits ir pietiekams, lai TTC spētu iztulkot visu ES likumdošanas kopumu tik īsā laikā?

— TTC tulkošanas darbā diezgan aktīvi sadarbojas ar ārštata tulkiem. Mēs pašlaik izmantojam aptuveni 25 ārštata tulkus, bet kopā mums ir 40 ārštata tulku, kas varētu veikt ES likumdošanas tulkošanu.

Protams, arī šāds tulku skaits ir ievērojami par mazu, jo Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, vajadzēs vēl vismaz aptuveni 200 tulkus, kuri veiktu kārtējo tulkošanu latviešu valodā. TTC šobrīd strādā arī pie tā, lai būtu šādi cilvēki ar specifiskām zināšanām par ES un speciālo terminoloģiju. Tādēļ mēs sadarbojamies ar Latvijas Universitāti, Rīgas Juridisko augstskolu un citām mācību iestādēm.

— Vai pašreizējo kvalificēto tulku Latvijā būs pietiekami, lai Latvija spētu nodrošināt visu nepieciešamo tulku skaitu darbam ES iestādēs, kad Latvija tur darbosies jau kā pilntiesīga dalībvalsts? Šodien galvenais uzsvars tiek likts uz angļu valodu, tomēr, cik zināms, daudzās ES institūcijās darbs norit franču valodā un ES jau pašlaik ir 11 oficiālās darba valodas. Vai mūsu valstī būs pietiekams skaits tulku, kuri šo darbu varētu veikt?

— Pašreizējais kvalificētu tulku skaits, kuri varētu strādāt ES institūcijās, nav pietiekams. Tieši tādēļ, kā jau minēju, mēs sadarbojamies ar augstskolām un cenšamies veicināt tulku izglītošanos ES jautājumos.

Runājot par franču valodas zināšanām, jāatzīst, ka tās Latvijā ir nepietiekamas, tomēr vērojama tendence, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju apgūst franču valodu. Bet, kas attiecas uz pārējām ES oficiālajām valodām, tad tulkošanas ziņā tā nav lielākā problēma, jo liela daļa tulkojumu ES jau pašlaik norit pastarpināti — caur angļu valodu.

— Runājot par ES likumdošanas tulkošanas juridisko precizitāti — vai TTC strādājošie tulki un redaktori ir pietiekami labi speciālisti, lai izprastu un precīzi pārtulkotu visai sarežģītos ES terminus visās tautsaimniecības nozarēs?

— Jā, likumdošanas tulkošana ir visai sarežģīts darbs, ir jāsaskaras ar visspecifiskākajiem terminiem ļoti dažādās nozarēs. Tādēļ TTC ļoti aktīvi meklē kontaktus un sadarbojas ar ministrijām un nozaru speciālistiem, lai noskaidrotu, ko nozīmē kāds konkrēts termins un kāds ir tā vislabākais ekvivalents latviešu valodā vai arī — varbūt tas jau tiek lietots.

Katrā ziņā mēs cenšamies, lai tulkojumi būtu kvalitatīvi un lai tos varētu izmantot visu nozaru speciālisti. Gadījumos, kad kāds konkrēts termins dažādās nozarēs tiek lietots ar dažādu nozīmi, mūsu uzdevums ir panākt vienotu risinājumu, vienotu terminoloģiju.

— Nupat TTC ir laidis klajā vairākas jaunas grāmatas, un viena no tām ir "Angļu – latviešu lauksaimniecības terminu vārdnīca". Vai ir iecerēts veidot līdzīgas vārdnīcas arī citām nozarēm?

— Tuvākajā laikā nav plānots veidot līdzīgus izdevumus. Šādu vārdnīcu un rokasgrāmatu veidošana prasa ievērojamu finansu un darbaspēka ieguldījumu, līdz ar to malā paliek citi darbi, mūsu iztulkoto lapu skaits nepalielinās.

Pašlaik mēs par savu galveno uzdevumu uzskatām likumdošanas tulkošanu. Ar ES "Phare" programmas atbalstu tiek strādāts, lai tuvākajā laikā izveidotu visu iztulkoto likumdošanas aktu pilnu tekstu datu bāzi internetā, kura būtu brīvi pieejama ikvienam. Tādējādi nākamajā gadā TTC darbība koncentrēsies galvenokārt uz to, lai tiktu iztulkots iespējami lielāks likumdošanas apjoms un visi tulkojumi būtu pieejami politiķiem, juristiem un visai sabiedrībai.

— Kad šāda tulkoto likumdošanas aktu datu bāze internetā varētu būt pieejama, un kā tulkoto likumdošanas aktu publiskošana noritējusi līdz šim?

— Datu bāze ar visiem TTC tulkotajiem tiesību aktiem, gan Eiropas Savienības, gan Latvijas internetā varētu būt pieejama, sākot ar nākamā gada februāri. Mūsuprāt, šāda datu bāze internetā ir ļoti labs risinājums: ņemot vērā faktu, ka gandrīz visās Latvijas rajonu bibliotēkās ir datori ar interneta pieslēgumu, šie tiesiskie akti kļūs pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā arī jebkurā citā pasaules vietā.

Pašlaik mūsu interneta mājaslapā ir saraksts ar mūsu tulkotajiem tiesību aktiem, un ikviens tur atrod interesējošo dokumentu, to var saņemt pie mums uz vietas.

— Kas vēl bez pašlaik tik aktuālās ES likumdošanas tulkošanas ietilpst TTC darba uzdevumos?

— Blakus ES likumdošanas tulkošanai latviešu valodā TTC veic arī Latvijas Republikas tiesību aktu tulkošanu angļu valodā. Tāpat TTC veic dažādu starptautisko līgumu tulkošanu un citu tiesību aktu tulkošanu. Pavisam neilgi TTC sastāvā darbojas arī NATO tulkojumu grupa.

TTC uzdevumos ietilpst arī tulkošanas metodoloģijas izstrādāšana. Šajā jomā mūsu jaunākais veikums ir nupat izdotās divas rokasgrāmatas ES un Latvijas tiesību aktu tulkošanai.

Arī pats tulkošanas process nebūt nav tik vienkāršs. Tajā ietilpst tulkošana, terminu izstrāde, valodas un juridiskā redakcija, tulkojumu saskaņošana ar nozaru ministrijām, tulkojumu apkopošana datu bāzēs un citi papildu uzdevumi.

— Jūs jau minējāt, ka norit visai aktīva sadarbība ar dažādām ministrijām un nozaru speciālistiem. Kādas vēl institūcijas ir jūsu sadarbības partneri, un kāds ir starptautiskais atbalsts TTC darbībā?

— Latvijā TTC sadarbības partneri ir Latvijas valdība un valsts pārvaldes iestādes, Eiropas Integrācijas birojs. Nozīmīga ir sadarbība ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. Ļoti veiksmīgi sadarbojamies ar ārvalstu vēstniecībām un vairāku ES dalībvalstu valdībām.

Kā jau minēju, nozīmīgu atbalstu TTC darbībai sniedz ES "Phare" programma, kas, piemēram, pagājušajā gadā finansēja aptuveni 9 tūkstošu ES likumdošanas lappušu tulkošanu. Tāpat TTC atbalsta Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūra (CIDA), kas savus projektus īsteno vairāk nekā 100 jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīs.

Īpašs nopelns TTC darbībā ir tieši dažādiem starptautiskajiem donoriem. Pirmā mūsu izdotā grāmata "Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, konsolidēta versija" tapa ar Somijas vēstniecības atbalstu, bet nupat izdoto četru grāmatu iespiešanu finansēja ES "Phare" programma. Mēs darām visu, lai centra darbam vairāk piesaistītu dažādus atbalstītājus, jo šim atbalstam ir milzīga loma centra darbā un attīstībā. Aptuvenos skaitļos ap 70 procentu kapitālieguldījumu TTC nākuši tieši no dažādiem atbalstītājiem un tikai mazāk nekā trešdaļa — no valsts budžeta.

— Man tomēr dažkārt nācies dzirdēt pārmetumus par ES normatīvo aktu latvisko tulkojumu kvalitāti un precizitāti. Kas attiecas uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma tulkojumu, dažkārt lektori par atsevišķiem līguma pantiem labprātāk atsaucas uz anglisko, ne latvisko versiju. Kā jūs vērtējat šādu kritiku? Vai pašreizējos tulkojumus nepieciešamības gadījumā iespējams grozīt?

— Protams, pašreizējais tulkojums nekādā ziņā nav galīgs, un līdz iestāšanās brīdim mums ir visas tiesības šos tulkojumus rediģēt.

Kritika par neprecizitātēm vai labākiem risinājumiem vērtējama tikai pozitīvi. Bet jāatzīst, ka līdz šim mēs esam saņēmuši visai maz pamatotu norādījumu par kvalitāti vai kāda termina tulkojuma neprecizitātēm. Tas ir jautājums, ko mēs gribētu risināt arvien labāk. Protams, TTC darbinieki nevar būt vienlīdz labi eksperti visās jomās — gan transportā, gan lauksaimniecībā, gan konstitucionālajās tiesībās. Tādēļ mūsu darbā ļoti svarīgs ir dažādu nozaru speciālistu viedoklis.

Ļoti bieži gadās, ka mēs no kādas trešās personas uzzinām par neapmierinātību ar kāda konkrēta tulkojuma vai termina precizitāti, bet cilvēki negriežas tieši pie mums, lai to norādītu. Pavisam nesen man bija saruna ar vienu no vadošajām Somijas tulkošanas centra juridiskajām redaktorēm, kura stāstīja par līdzīgu pieredzi Somijā. Proti, tulkošanas procesa laikā bijis visai maz atsauksmju no ministrijām un speciālistiem, bet iebildumi parādījušies tikai iestāšanās brīdī, kad ir ļoti sarežģīti vēl ko grozīt.

Katrā ziņā tā ir joma, kurai mums turpmāk jāpievērš īpaša uzmanība, un tas būs viens no mūsu darbības virzieniem nākamajam gadam. Tomēr jāatzīmē, ka arī pašlaik šajā jomā ir visai labas iestrādes. Valsts kanceleja rīko starpministriju sanāksmi, kurā tiek apspriesti dažādi termini, ko piedāvā ministrijas un TTC, vēl ir arī Zinātņu akadēmijas juridiskā apakškomisija. Tādēļ es ceru, ka darbs šajā jomā būs arvien aktīvāks, mēs, protams, esam ieinteresēti, lai būtu kvalitatīvāka terminoloģija un visi šo terminoloģiju arī lietotu.

— Kas notiks, ja līdzekļu trūkuma dēļ līdz Latvijas iestāšanās brīdim ES tā arī nebūs pārtulkoti visi ES tiesību akti? Vai šāda situācija ir pieļaujama? Kā šis process norisinājies iepriekšējās ES paplašināšanās kārtās?

— Protams, lai Latvija kļūtu par ES dalībvalsti, visiem ES likumdošanas aktiem ir jābūt iztulkotiem valsts valodā.

Runājot par iepriekšējām paplašināšanās kārtām, jāsaka, ka tulkošanas process noritēja nedaudz atšķirīgi. Daļa pašreizējo dalībvalstu, iestājoties ES, jau bija Eiropas brīvās tirdzniecības zonā, tādejādi šajās valstīs acquis jau daļēji darbojās, līdz ar to zināms darba procents jau bija paveikts.

Mūsu valsts uzdevums — visiem ES likumdošanas aktiem jābūt iztulkotiem latviešu valodā, un šiem dokumentiem jābūt brīvi pieejamiem ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo tiem būs likuma spēks un tie attieksies uz visiem.

Tādēļ es ļoti ceru, ka arī Latvijā tiks rasti līdzekļi, lai šo darbu sekmīgi paveiktu. Pirmais solis šajā virzienā jau ir sperts — mēs esam saņēmuši papildu finansējumu nākamajam gadam, un es ceru, ka 2002. un 2003. gadā šie līdzekļi būs arvien lielāki.

— Tulkošanas darbā tiek ieguldīti valsts budžeta līdzekļi, TTC aktīvi strādā, lai pēc iespējas ātrāk visi ES likumdošanas akti būtu iztulkoti. Tomēr ir iespējama situācija, ka referendumā, kas varētu notikt pēc dažiem gadiem, Latvijas tauta nobalso pret iestāšanos ES. Kas šādā situācijā notiktu ar TTC līdz šim paveikto un kāda būtu iespējamā nākotnes perspektīva?

— Es gribētu runāt ne tikai par TTC darbību, bet par visu Eiropas integrācijas procesu kopumā. Manuprāt, šajā darbā galvenais nav rezultāts, vai mēs iestājamies ES vai ne, bet gan pats process. Mēs sakārtojam savas valsts ekonomiku atbilstoši Rietumeiropas standartiem, un līdzīgi mēs sakārtojam arī savu tulkošanas nozari. Proti, bez tā, ka mēs nodrošinām integrācijas vajadzībām nepieciešamos tulkojumus, mēs sakārtojam terminoloģiju, izstrādājam tulkošanas metodiku un veicam citus arī ārpus integrācijas procesa noderīgus un nepieciešamus darbus. Katrā ziņā tas nav lieks darbs un lieka resursu izšķērdēšana.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"