Piedaloties Baltijas jūras valstu padomes premjerministru sanāksmē Reikjavīkā 7. – 8.jūnijā

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus

Ministru prezidents Aigars Kalvītis ceturtdien, 8.jūnijā, piedaloties Baltijas jūras valstu padomes premjerministru sanāksmē Reikjavīkā, uzstājās ar runu, kurā uzsvēra Baltijas reģiona lomu, izaugsmes iespējas un ciešāku sadarbību starp valstīm.

Tikšanās laikā 11 Baltijas jūras valstu, Islandes un Norvēģijas premjerministri pārrunāja Baltijas jūras reģiona attīstību: straujo ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, enerģētikas jautājumus un ar globalizāciju saistītos izaicinājumus – klimata izmaiņas, nepieciešamību uzlabot iedzīvotāju izglītību un kvalifikāciju.

Aigars Kalvītis savā uzrunā atzina, ka Baltijas reģions ir kļuvis par vienu no konkurētspējīgākajiem reģioniem Eiropā. Kā būtiskākās reģiona prioritātes Ministru prezidents atzīmēja investīcijas modernā, konkurētspējīgā un radošā mūžu ilgā izglītībā; reģiona priekšrocību definēšanu un konkurētspējas stiprināšanu; labas pārvaldes augsto standartu – demokrātijas, efektivitātes un ilgtspējības saglabāšanu.

Izglītības jomā premjers kā galveno minēja lielāku atbalstu universitātēm un pētniecības institūtiem, piesaistot jaunus un talantīgus cilvēkus.

“Lai veicinātu reģiona konkurētspēju, jāveicina brīva preču, pakalpojumu un darbaspēka kustība, jālikvidē šķēršļi tirdzniecībai un investīcijām, kā arī diskriminējoši tarifi,” atzina Ministru prezidents. Būtiska ir reģiona valstu sadarbība lielākas caurskatāmības panākšanā celtniecības sektorā. Jāattīsta efektīva ekonomiskā sadarbība gan reģiona iekšienē, gan ārpus tā, jāuzlabo transporta infrastruktūra.

A.Kalvītis īpašu uzmanību pievērsa drošai un ilgtspējīgai enerģijas apgādei reģionā. Valdības vadītājs uzsvēra, ka jāveido integrēts enerģijas tirgus, jāsekmē nediskriminējoša pieeja un caurskatāmība energoresursu piegādēs. Liela uzmanība jāpievērš arī Baltijas jūras ekoloģijas jautājumiem.

A.Kalvītis savā runā aicināja turpināt reģionālo sadarbību terorisma, organizētās noziedzības un cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kā arī veikt profilaktiskus aizsardzības pasākumus cīņai pret HIV un AIDS izplatību reģionā.

Ministru prezidents akcentēja Baltijas jūras valstu padomes lielo potenciālu starpvaldību sadarbībā un dialogā, risinot reģiona problēmas un izaicinājumus. “Svarīgi ir darboties dažādos līmeņos, lai īstenotu stratēģiski nozīmīgus projektus,” teica A.Kalvītis.

Tiekoties ar Krievijas premjerministru

Baltijas jūras valstu padomes premjerministru sanāksmes laikā notika divpusēja Latvijas Republikas Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un Krievijas Federācijas premjera Mihaila Fradkova tikšanās.

Aigars Kalvītis uzsvēra tikšanās vēsturisko nozīmi un norādīja uz nepieciešamību veidot pragmatisku, uz konkrētu sadarbību vērstu dialogu starp abām kaimiņvalstīm. Ministru prezidents atzina: “Bieži dialoga un savstarpējo kontaktu trūkums veido mītus, kuri ar laiku kļūst par reāliem šķēršļiem jebkādai sadarbībai. Esmu gandarīts, ka šodien Reikjavīkā bija iespēja tikties un uzsākt kaimiņvalstu starpā nepieciešamo dialogu.” Savukārt M.Fradkovs norādīja, ka tādi jautājumi kā minoritāšu tiesības, Otrā pasaules kara veterānu jautājumi un neskaidrība ap Latvijas un Krievijas robežlīgumu kavē attīstīt abu valstu dialogu.

Sarunas sākumā Aigars Kalvītis atzinīgi novērtēja maija beigās notikušo Pareizticīgo baznīcas patriarha Aleksija II vizīti Latvijā, kas iezīmēja savstarpēju sapratni un sadarbību starp abām valstīm.

Sarunas laikā Krievijas premjers uzaicināja un iesniedza oficiālu ielūgumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Kalvītim 13.un 14.jūnijā apmeklēt 10. Pēterburgas Starptautisko ekonomisko forumu, kuru atklās Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins. Tikšanās laikā Latvijas pārstāvji skāra jautājumu par divpusējiem līgumiem, kurus jau tuvākajā laikā varētu sagatavot parakstīšanai, īpaši akcentējot līgumus par starpvaldību komisijas izveidošanu, ekonomisko sadarbību un neaplikšanu ar dubultnodokli. Krievijas premjers M.Fradkovs norādīja, ka ir panākta principiāla vienošanās par ekspertu sarunām gan par starpvaldību komisijas līgumu, gan ekonomiskās sadarbības līgumu šā gada 20. un 21.jūnijā.

Sarunas laikā abu valdību vadītāji pieskārās arī jautājumam par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. A.Kalvītis informēja, ka Latvijas valdības pieņemtā vienpusējā deklarācija saistīta ar Latvijas Republikas vēsturiskās izveidošanās faktu interpretāciju un nav uzskatāma par teritoriālu pretenziju pieteikumu Krievijai.

Ministru prezidents iepazīstināja un iesniedza M.Fradkovam Latvijas pozīcijas izklāstu par iespējām veidot atvieglotu robežšķērsošanas režīmu pierobežas iedzīvotājiem un aicināja jau tuvākajā laikā organizēt abu valstu konsulāro dienestu ekspertu sarunas, kuru laikā puses varētu risināt pierobežas iedzīvotājiem aktuālos jautājumus.

A.Kalvītis un M.Fradkovs pārrunāja energoapgādes drošības jautājumus un Latvijas interesi veidot pieslēgumu Vācijas – Krievijas gāzes vadam. Notika arī īsa viedokļu apmaiņa par kopējas sadarbības iespējām veidot tranzīta koridoru no Ķīnas uz Eiropu.

A.Kalvītis un M.Fradkovs apsprieda jautājumus saistībā ar sabiedrības integrāciju Latvijā. Ministru prezidents norādīja, ka bieži vien izteikumos par Latviju vērojamas neprecizitātes un nepilnības. Īpaši tas attiecas uz nepilsoņu tiesībām Latvijā. A.Kalvītis norādīja, ka Latvija ir mērķtiecīgi strādājusi pie integrācijas politikas izveides un tās īstenošanas.

“Tas nav bijis viegls process, bet šodien varam teikt, ka ir sasniegti labi rezultāti. Valdība vienmēr ir aicinājusi nepilsoņus piedalīties integrācijas procesā un kļūt par Latvijas pilsoņiem. Turklāt Latvijā nepilsoņiem tiek nodrošinātas visas sociālās garantijas un konsulārā palīdzība ārvalstīs. Skaitļi runā paši par sevi – kopš 1995.gada nepilsoņu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū ir samazinājies no 29% uz 18%, un 95% jaundzimušo ir Latvijas pilsoņi. Šodien notikusī tikšanās apliecina to, ka Latvijai daudz intensīvāk ir jāinformē starptautiskā un arī Krievijas sabiedrība par sabiedrības integrācijas jautājumiem Latvijā,” uzsvēra A.Kalvītis.

Sarunas noslēgumā Ministru prezidents uzaicināja Krievijas Federācijas premjeru apmeklēt Latviju, lai apspriestu abu valstu sadarbības iespējas.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments