Par padomju totalitārisma izpēti – plašā, starptautiskā tvērumā

Politiķi un eksperti, kas ceturtdien, 8.jūnijā, uzstājās Eiropas Parlamentā (EP) notikušajā konferencē “Eiropas vēstures apvienošana”, ierosināja izveidot starptautisku komisiju totalitārā komunisma noziegumu izmeklēšanai, kā arī nodibināt starptautisku zinātniski pētniecisku institūtu, kas pētītu padomju totalitārisma politiskos, vēsturiskos un tiesiskos aspektus.

Institūta izstrādātie pētījumi varētu kalpot kā lietišķi pierādījumi, lai panāktu padomju režīma noziegumu starptautisku nosodīšanu. Konferences dalībnieki aicināja arī Eiropas Parlamentu, pieņemot rezolūciju, tuvākajā laikā oficiāli nosodīt totalitāro komunismu, tādējādi paužot atbalstu Baltijas valstu centieniem panākt vēsturisko taisnīgumu.

EP deputāts Aldis Kušķis uzskata, ka “Eiropai nepieciešami kvalitatīvi projekti, kas veicinātu padomju totalitārā komunisma nosodīšanu un režīma upuru ciešanu atzīšanu starptautiskā līmenī. Šī konference bija viens no šādiem projektiem. Mūsu pienākums ir neapstāties pie paveiktā un turpināt strādāt, lai vairotu atbalstu Eiropas politiķu un pilsoņu vidū”.

Atklājot konferenci, Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas priekšsēdētājs Hanss Gerts Peterings uzsvēra, ka “Eiropas Savienība varēs turpināt pilnvērtīgu virzību uz priekšu tikai tad, kad pagātnes noziegumi būs izvērtēti un nosodīti”, atzīstot, ka “padomju totalitārisms ir bijis tikpat noziedzīgs kā nacisms”.

Konferences pirmo paneļdiskusiju “Dzelzs priekškars un Rietumu sirdsapziņa” vadīja Sandra Kalniete, kas ir arī konferences koncepcijas autore. S.Kalnietes norādīja, ka “izpratnē par 20.gadsimta vēsturi Austrumeiropu un Rietumeiropu arvien šķir vislielākā viedokļu dažādība. Pēc dzelzs priekškara krišanas, kad tika atvērti arhīvi un sākās padomju totalitārisma noziegumu izpēte, rietumvalstis vairs nevarēja apstrīdēt patiesību un apsūdzēt pārspīlējumos tos intelektuāļus, kas jau gadu desmitiem bija brīdinājuši par staļinisma zvērībām”. Pirmajā paneļdiskusijā piedalījās arī bijušais Igaunijas premjerministrs Marts Lārs un Viskonsīnas universitātes emeritētais vēstures profesors Ērihs Sīns.

Otrā diskusijas daļa bija veltīta nacistu un padomju totalitāro režīmu politisko, vēsturisko un tiesisko aspektu analīzei. Ekseteres Universitātes vēstures profesors Ričards Overijs minēja vairākas pazīmes, kas bijušas kopīgas “diviem utopiskiem 20.gadsimta izmēģinājumiem”, proti, nacisma un padomju totalitārā komunisma režīmiem. Vēsturnieks uzskata, ka abu diktatūru dzīvotspēju nodrošināja liela iedzīvotāju skaita aktīva līdzdalība sistēmas darbības nodrošināšanā, tendence pakļaut kontrolei jebkuras kultūras izpausmes, vienas partijas diktatūra, jauna morālo vērtību koda izstrāde, kas nacisma gadījumā kā absolūto vērtību izvirzīja ideju par rases tīrību, bet komunismā – revolūciju.

Trešajā diskusiju daļā piedalījās Krievijas organizācijas “Memoriāls” prezidents un vēsturnieks Sergejs Kovaļovs, kā arī Sorbonnas universitātes modernās vēstures profesore Fransuāza Tomā. S.Kovaļovs atzina, ka “Rietumeiropa vēsturiski ir spējusi pievērt acis uz notiekošo, un tās vienaldzība pret Staļina pastrādātajiem noziegumiem ir tikai daļējs PSRS specdienestu nopelns, kas Eiropas žurnālistiem un intelektuāļiem spēja radīt maldīgu priekšstatu par valstī notiekošo”. Pārējo paveica “rietumvalstu vadītāji, kas apzināti slēpa patiesību par pastrādātajiem noziegumiem”. Pēc S.Kovaļova domām, līdzīga “politiski korekta” Eiropas vadītāju pieeja Krievijai ir raksturīga arī mūsdienās.

Konferenci “Eiropas vēstures apvienošana” organizēja trīs Eiropas Parlamenta deputāti no Baltijas valstīm – Aldis Kušķis, Tūne Kelams no Igaunijas un Vītauts Landsberģis no Lietuvas. Tās galvenais mērķis bija vairot eiropiešu izpratni par komunistisko režīmu pastrādātajiem noziegumiem Austrumeiropā un Centrāleiropā. Konference notika Eiropas Parlamentā Briselē ar labēji centrisko partiju apvienības – Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas atbalstu.

Eiropas Parlamenta preses centrs