Par jaunu integrētas jūrniecības politikas redzējumu

Eiropas Komisija trešdien, 7.jūnijā, publicējusi Zaļo grāmatu “Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku: Eiropas redzējums okeāniem un jūrām”, interesējoties par ES pilsoņu redzējumu attiecībā uz okeānu un jūru nākotni, un uzsākot plašāko apspriešanas pasākumu ES vēsturē. Viedokļu aptauja tapusi, aizvien pieaugot apziņai par nozīmīgo lomu, kas jūrai jau ir kā Eiropas pārticības avotam, gan par tās spēju turpmāk nodrošināt vairāk darba vietu un celt labklājības līmeni. Šā pasākuma rezultāti ļaus Eiropas Komisijai skaidrāk definēt jaunu integrētas jūrniecības politikas redzējumu.

Zaļās grāmatas būtiskākais jautājums ? vai Eiropa var atļauties pārvaldīt savas jūras un okeānus norobežoti, savstarpēji nesaistītās nozarēs? Vai tomēr nav pienācis laiks izstrādāt pilnībā integrētu jūrniecības politiku, kas ļautu izmantot līdz šim neapgūto izaugsmes un darba vietu radīšanas potenciālu, vienlaikus stiprinot jūras vides aizsardzību? Un ja tā, kā to īstenot?

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, kurš bija šā procesa iniciators, teica: “Eiropa jau izsenis ir izmantojusi jūrniecības sniegtos ieguvumus. Tomēr mēs varam darīt daudz vairāk, lai mūsu jūras un okeāni ļautu vairot Eiropas pilsoņu pārticību un labklājību. Šodien publicētā Zaļā grāmata sniedz mums visiem iespēju kopīgiem spēkiem rast veidu, kā to vislabāk īstenot. Es aicinu ikvienu lemt par to, kādai būtu jābūt turpmākajai ES jūrniecības politikai, lai tā ievērojami vairotu darba vietu skaitu, vienlaikus aizsargājot jūras vidi.”

“Pieaugot un kļūstot daudzveidīgākai mūsu darbībai jūrniecībā, pieaug arī saskaņotas rīcības un plānošanas vajadzība, lai novērstu pretrunas un optimizētu ieguvumu, ko mums sniedz jūra. Visaptveroša pieeja ļautu mums apvienot ekonomisko izaugsmi un efektīvu jūras vides aizsardzību, kā arī vairāk iesaistīt ieinteresētās personas. Šis ir projekts, kurā dalībvalstis, reģioni, rūpniecības aprindas, NVO un sabiedrība kopumā ir ieinteresēti rast vislabāko risinājumu, veidojot mūsu turpmāko saikni ar jūru,” teica Eiropas zivsaimniecības un jūras lietu komisārs Džo Borgs.

Transports, pārvadājumi, tirdzniecība, piekrastes un ostas rūpniecība, ārzona, tradicionālā un alternatīvā enerģētika, zivsaimniecība, akvakultūra, jūras pētniecība, tūrisms – neskaitāmas cilvēka darbības jomas bieži vien ietekmē cita citu un var nozīmīgi iespaidot mūsu okeānus un to uzturētās dzīves kvalitāti. Tomēr nereti jūras vidi ietekmējošās nozares darbojas savstarpēji nesaistīti – katrā no tām ir savas struktūras, savas tradīcijas un redzējums, un to darbību regulē atšķirīgi noteikumi. Taču visas šīs jomas ir atkarīgas no viena un tā paša resursa.

Zaļās grāmatas mērķis ir parādīt šo dažādo jomu savstarpējo saistību un atkarību – saiknes, ko pastāvošajās procedūrās nereti aizmirst ņemt vērā. Tajā, piemēram, norādīts, ka ostas infrastruktūras pilnveidē jāizsver vietējo ekosistēmu aizsardzība, piekrastes akvakultūras un tūrisma attīstības veicināšana, kā arī ar ārējo tirdzniecību saistītās ekonomikas izaugsmes priekšrocības. Tajā aplūkots, kā, piemēram, zvejas kuģi, konteinerkuģi, izpriecu kuģi, naftas uzņēmumi un vēja ģeneratoru kompleksi mēģina rast savu vietu aizvien pārblīvētākajos ūdeņos. Tajā arī uzsvērts, ka dažādo jautājumu gūzmas ciešāka saistība ir nevis izņēmums, bet gan likumsakarība, jo tā atspoguļo Eiropas jūru bagātību un daudzveidību, kas ir visa pamatā.

Rodas jautājums – vai ir iespējams turpināt pārvaldīt un pilnveidot visas šīs dažādās darbības, kas nereti pārklājas, atrauti citu no citas? Vai nav pienācis laiks Eiropai investēt patiesi integrētā politikas pieejā, ja vēlamies sekmīgi panākt rosīgu un ilgtspējīgu jūrniecības ekonomiku 21.gadsimtā un tālākā nākotnē?

Zaļā grāmata ir izstrādāta, pamatojoties uz Eiropas Komisijas 2005.gada martā pieņemto lēmumu uzsākt apspriešanos par Eiropas jūru nākotni. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M. Barrozu aicināja komisāru Dž. Borgu “uzņemties jūrniecības politikas darba grupas vadību, lai uzsāktu plašu apspriešanos par turpmāko ES jūrniecības politiku”.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa