Taps svētvieta dievnamam, kas pacēlies no drupām

Vakar, 18.decembrī, Sv.Pētera baznīcā sabiedrība tika iepazīstināta ar jaunā baznīcas altāra projektu

Kā velti Rīgai tās 800.dzimšanas dienā Sv.Pētera baznīcai paredzēts dāvināt kokā grieztu altāri. Tas būs Rīgas Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņu diplomdarbs. Projektu, kura konsultants ir mākslas zinātņu doktors profesors Ojārs Spārītis, atbalsta latviešu–vācbaltu centrs "Domus Rigensis" un sabiedrības "Ingmare" un "Roadeks". Altāra iesvētīšana iecerēta 2001.gada jūnijā.

Uz projekta prezentāciju bija aicināti Sv.Pētera baznīcas draudzes locekļi un garīdzniecības pārstāvji, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciālisti, mākslinieki un Amatniecības vidusskolas audzēkņi un viņu vecāki.

Projekta autoriem, mācītājiem, māksliniekiem un jaunajiem amatniekiem sirsnīgi pateicās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Savā uzrunā viņš sacīja:

— Pavisam tuvu ir Ziemassvētki un jaunais gadsimts, un mēs cits citam gribam sacīt daudz vēlējumu. Mums ir daudz vēlēšanos, daudz prasību. Bet visu šo vēlējumu kopsaucējs ir — lai būtu vairāk svētuma. Vairāk svētuma sabiedrībā, valsts pārvaldē, mūsu ģimenēs, savstarpējās attiecībās un itin visās jomās. Altāris ir tā vieta, kur koncentrējas visas svētās lietas un domas sarunai ar Dievu. Šis altāris pacelsies Svētā Pētera baznīcā, visskaistākajā Rīgas baznīcā, kas bija sagrauta, gulēja drupās, tika atjaunota un atkal paceļas stalta un dzīva.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā arhitekta Andreja Holcmaņa vārds ieņem goda vietu to kultūras cilvēku sarakstā, kas pēckara gados visneatlaidīgāk cīnījās par sagrautā dievnama atjaunošanu. Vēlot labu ceļavēju projekta īstenotājiem, viņš sacīja:

— Toreiz, kad ar tādām grūtībām panācām baznīcas atjaunošanu, piedzīvodami šai cīniņā daudz nepatikšanu, mēs nevarējām pat iedomāties, ka te kādreiz būs arī altāris. Kaut gan mēs par projektu bijām informēti, es, ieraugot šo filigrāno darbu, esmu patiesi pārsteigts. Tā ir neogotika, kas ļoti labi iederēsies šajā gotiskajā celtnē. Acīmredzot ir izvēlēts vienīgais pareizais ceļš, izlemjot radīt precīzu kopiju, par paraugu ņemot ļoti labu pagājušajā gadsimtā radītu neogotikas oriģināldarbu.

Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas vadītājs Arvīds Verza savu audzēkņu un viņu vecāku vārdā izteica gandarījumu par iespēju dot kaut ko paliekošu sabiedrībai un apzināties, ka šis darbs ir vajadzīgs un tiek novērtēts. Pedagogs aicināja iznākt priekšā visus deviņus diplomandus, kuriem jaunais altāris būs viņu meistarstiķis. Izgatavotais modelis ļauj tikai apjaust tā sarežģīto konstrukciju, kas sastāvēs no divsimt kokgriezumiem. Altāris būs darināts ozolā, pamatīgā, mūžīgā materiālā.

Profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja mākslas maģistres Maijas Avotas veidotās skices un izteica pārliecību, ka Ķelnes kokgriezēja 1853.gadā darinātais neogotikas darbs atdzims altārī, kas būs atbilstīgs Rīgai un šai senajai gotiskajai celtnei, kas sevi pierādījusi kā mākslas centru un pirmām kārtām — dievnamu. Svētā Pētera baznīcā, kas tiek atjaunota jau kopš septiņdesmitajiem gadiem, jaunajā gadu tūkstotī tiks iesvētīts jaunais altāris. Dziedējot kara un okupācijas gadu cirstās brūces, Rīga aizpilda tukšumus, atgūstot ne tikai savu kādreizējo formu, bet arī saturu.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Evaņģēliski luteriskās

Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags

Projekta konsultants

prof. Dr. art. Ojārs Spārītis

Svētā Pētera baznīcas altāra makets

Amatniecības vidusskolas

koka mākslinieciskās apstrādes

nodaļas vadītājs Arvīds Verza

Amatniecības vidusskolas Koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas audzēkņi, kuru diplomdarbs būs atjaunotais altāris

Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas

galvenais arhitekts Andrejs Holcmanis