Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē

EM: Par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību privatizāciju,piesaistot privāto kapitālu

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodots Ekonomikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācijas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā veicama valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, t.i., palielinot valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kā iesniedzams privatizācijas ierosinājums un privatizācijas priekšlikumi, kā tiek novērtētas valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, un kārtību, kā tiek palielināts valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību pamatkapitāls.

Veicot privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, par privatizācijas subjektu var būt jebkura persona, kura atbilst likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 4.panta prasībām.

Tiesības ierosināt veikt valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi ir jebkurai personai, kura vēlas ieguldīt privāto kapitālu valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Privatizācijas ierosinājums ir jāiesniedz attiecīgi Privatizācijas aģentūrā vai pašvaldībā, kurā jānorāda privātā kapitāla ieguldītājs, kā arī ieguldāmā privātā kapitāla apjoms.

Rīkojumu par valsts kapitālsabiedrības nodošanu privatizācijai ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, ja valsts kapitālsabiedrība nav nodota privatizācijai, izdod Ministru kabinets. Lēmumu par privatizācijai nodotas valsts kapitālsabiedrības privatizāciju, izmantojot privātā kapitāla piesaistīšanas metodi, pieņem Privatizācijas aģentūra. Savukārt lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības nodošanu privatizācijai ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi pieņem attiecīgās pašvaldības dome (padome).

Privatizējamās valsts kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) novērtēšanu organizē Privatizācijas aģentūra, savukārt privatizējamās pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu (akciju) novērtēšanu organizē pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 2.panta ceturto daļu, ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi veicamās privatizācijas kārtību regulē Ministru kabineta noteikumi.

Iepriekšminētie MK noteikumi vēl jāakceptē Ministru kabinetā. Pieņemot šos MK noteikumus, spēku zaudēs 1994.gada 15.novembra MK noteikumi Nr.216 “Par kārtību, kādā veicama privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi”.Bija jāizstrādā jauni MK noteikumi, jo spēkā ir stājies Komerclikums, likums “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un grozījumi likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par nekustamā īpašuma nodokli īpašuma pazīmju klasifikācijā

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kas reglamentēs ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas sistēmu. Noteikumu projekts izsludināts Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē.

MK noteikumi attieksies uz likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” minēto ar NĪN neapliekamo nekustamo īpašumu un nekustamo īpašumu, par kuru aprēķinātajam nodoklim piemērojama 50% atlaide, un noteiks šo īpašumu pazīmju klasifikāciju.

Atbilstoši likumam par NĪN ar nodokli neapliek pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome vai padome, kā arī tās izveidotās iestādes, neapliek arī ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru neizmanto saimnieciskajā darbībā, zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās u.c. Savukārt ar NĪN 50% apmērā atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” tiek aplikts politiski represēto personu nekustamais īpašums. MK noteikumi “Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmju klasifikācijas noteikumi” paredzēs, ka ar NĪN neapliekamā nekustamā īpašuma pazīmes klasificējamas kategorijās, klasēs, grupās un apakšgrupās, nosakot pazīmju klasifikācijas kodu, kas ir ciparu veidā izteikts identifikators. Pazīmju klasifikācija ietverta MK noteikumu pielikumā. Šī pazīmju klasifikācija saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu ir nepieciešama vietējai pašvaldībai NĪN administrēšanai.

Noteikumu projektā paredzēts, ka ar NĪN neapliekamā nekustamā īpašuma klasifikācijas kodu ieraksta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un izmanto nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Kodu ieraksta vai dzēš, pamatojoties uz pašvaldības sniegto informāciju par savā administratīvajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri nav pilnībā vai daļēji apliekami ar nodokli.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu””.

Spēkā esošie noteikumi nosaka, ka profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumi ir pieci – kvalifikācijas eksāmens un četri eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos atbilstoši īstenojamajai izglītības programmai: valodas un komunikatīvo zinību jomā, matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību jomā, kā arī sociālo zinību un kultūrizglītības jomā. Normatīvajā aktā nav minēti atbilstošās jomas konkrēti mācību priekšmeti, kuros kārtojami centralizētie eksāmeni vidējās izglītības ieguvei.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.marta rīkojuma Nr.204 “Par koncepciju “Priekšlikumi centralizēto eksāmenu sistēmas pilnveidošanai”” 3.punktu. Noteikumu projekts nosaka četrus centralizētus eksāmenus vispārizglītojošos mācību priekšmetos: latviešu valodā un literatūrā, pirmajā svešvalodā (angļu, vācu, franču vai krievu), matemātikā un audzēkņa izvēlētā mācību priekšmetā, kura apjoms nav mazāks par 105 mācību stundām. Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem piektais eksāmens profesionālās vidējās izglītības programmās ir kvalifikācijas eksāmens.

IZM: Par jaunu Banku augstskolas satversmi

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai likumprojektu “Par Banku augstskolas satversmi”.

2006.gada 6.aprīlī spēkā stājās grozījumi Augstskolu likumā, un to pārejas noteikumu 18. un 19.punkts paredz augstskolām nodrošināt savu satversmju atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, kā arī saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešajā daļā noteikto, ka valsts dibināto augstskolu satversmi un tās grozījumus tajā pieņem attiecīgās augstskolas satversmes sapulce un pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma ar likumu apstiprina Saeima.

Pašreiz spēkā esošā Banku augstskolas satversme tika apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 9.decembra rīkojumu Nr.588 “Par Banku augstskolas satversmes apstiprināšanu” un grozījumi – ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr.635 “Par Banku augstskolas satversmes grozījumu apstiprināšanu”.

Ar šo likumprojektu apstiprināta jauna Banku augstskolas satversme, kura nosaka Banku augstskolas darbības pamatvirzienus, uzdevumus un akadēmisko brīvību, juridisko statusu – tiek noteikts, ka tā ir atvasināta publiska persona. Satversme ietver jaunu jēdzienu “ievēlēšanas vieta” un nosaka akadēmijas personāla (akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo) sastāvu un tiesības. Satversme nosaka Banku augstskolas pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir: satversmes sapulce, senāts, rektors, revīzijas komisija un akadēmiskā šķīrējtiesa, kā arī nosaka to struktūru un kompetenci. Noteikts arī Banku augstskolas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība, Satversmes pieņemšanas un grozījumu izdarīšanas kārtība, kā arī Banku augstskolas reorganizācijas vai likvidācijas kārtība.

IZM: Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu Latvijas Universitātes (LU) valdījumā”.

IZM sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par nekustamo īpašumu saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu LU” paredz sakārtot LU rīcībā esošo valsts nekustamo īpašumu.

Nekustamais īpašums Rīgā, Aspāzijas bulvārī 5, saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 20.maija izziņu 1940.gada 21.jūlijā piederēja Latvijas valstij. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1999.gada 2.marta izziņā informēja, ka īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Rīgā, Aspāzijas bulvārī 5, bijušie zemes īpašnieki vai to mantinieki likumā noteiktajā termiņā nav pieteikušies. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu, zemesgabals Rīgā, Aspāzijas bulvārī 5, piekrīt valstij. Pašreiz uz zemesgabala 5122m² platībā Rīgā, Aspāzijas bulvārī 5, izvietotas LU lietojumā esošās četras būves. Augstskolas ēka, kantora ēka un garāža būvētas līdz 1940.gada 21.jūlijam. Noliktavas ēka uzbūvēta 1984.gadā, un par tās atbilstību ekspluatācijā nodotā objekta noteikumiem informē Rīgas pilsētas būvvaldes 2002.gada 4.septembra izziņa, un, pamatojoties uz likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu, noliktava piekrīt valstij.

Nekustamais īpašums, ko pašlaik lieto LU Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, atbilstoši 1996.gada 17.aprīlī izsniegtajam pieprasāmā zemesgabala plānam izvietots uz zemesgabaliem 93.grupā. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.decembra izziņu nekustamais īpašums 93.grupā 1940.gada 21.jūlijā piederēja privātpersonai. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.decembra izziņu nekustamais īpašums kā atsevišķa hipotekāra vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1997.gada 20.marta izziņa apliecina, ka zemesgabala Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 1998.gada 4.augusta izziņa apliecina, ka bijušā īpašnieka pieteikums īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, ir noraidīts. Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Rīgā, Jūrmalas gatvē Nr.74/76, uz kura izvietotas Latvijas Universitātes rīcībā esošās ēkas un būves, piekrīt valstij.

LU lietojumā esošu desmit ēku vidū ir mācību darbnīca, kuras ekspluatācija uzsākta 1920.gadā. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2003.gada 23.janvāra izziņu, ēkas, kuras izvietotas uz gruntsgabala Rīgā, Jūrmalas gatvē (Anniņmuižas) 74, 1943.gadā piederēja privātpersonai. Rīgas Kurzemes rajona izpilddirekcijas 2003.gada 20.janvāra izziņa informē, ka ar Rīgas domes 1998.gada 15.decembra lēmumu atteikts denacionalizēt no 1900.gada ekspluatācijā esošo namīpašumu, kuru LU lieto kā mācību darbnīcu.

Augstskolas ēka pieņemta ekspluatācijā ar 1955.gada 31.augusta Valsts komisijas aktu. Dienesta viesnīca pieņemta ekspluatācijā ar 1961.gada 31.augusta Valsts komisijas aktu. Rīgas pilsētas būvvaldes 2003.gada 11.februāra izziņa apliecina, ka mācību laboratorijas korpusam – jaunbūvei – būvprojekts ir saskaņots noteiktajā kārtībā. Par sešām būvēm Rīgas pilsētas būvvaldes izziņā ir norāde, ka tām nav konstatētas patvaļīgas būvniecības pazīmes. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu un 37.pantu projektā uzskaitītas ēkas (būves) Rīgā, Jūrmalas gatvē 74/76, piekrīt valstij.

LU lietojumā esošais nekustamais īpašums Rīgā, Skanstes ielā 3, izvietots uz zemesgabaliem. Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.oktobra izziņai nekustamais īpašums Rīgā 1940.gada 21.jūlijā piederēja juridiskai personai. Saskaņā ar Valsts vēstures arhīva 2002.gada 11.oktobra izziņu nekustamais īpašums 1940.gada 21.jūlijā piederēja Rīgas pilsētai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2002.gada 1.augusta izziņa apliecina, ka uz zemesgabalu Rīgā, Skanstes ielā, bijušais īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2002.gada 1.augusta izziņa apliecina, ka zemesgabals Rīgā, Skanstes ielā 3, līdz 1994.gada 1.jūnijam ir bijis Rīgas pilsētas īpašums. Kā apliecina garāžām piesaistāma zemesgabala projekta 2002.gada 31.jūlija saskaņojumi Rīgas domes Īpašuma departamenta Zemju pārvaldē, Arhitektūras pārvaldes Pilsētplānošanas daļā un pie Vidzemes priekšpilsētas galvenā arhitekta, zemesgabals piešķirts lietošanai LU, zemes piederība ir saskaņota. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” zemesgabals Rīgā, Skanstes ielā 3, uz kura izvietotas LU rīcībā esošās būves, piekrīt valstij.

Uz zemesgabala Rīgā, Skanstes ielā 3, izvietotas piecas būves, kuru ekspluatācija sākta 1974.gadā. Akti par būvju pieņemšanu ekspluatācijā nav saglabājušies, un, pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvinspekcijas rīcībā esošajiem dokumentiem, 2003.gada 7.oktobrī izsniegtā izziņa apliecina būvju piederību valstij. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantu piecas būves Rīgā, Skanstes ielā 3, piekrīt valstij.

IZM: Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts nekustamā īpašuma objektu nodošanu Rundāles pagasta pašvaldības īpašumā”. IZM iesniegtais Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Rundāles pagasta padomes 2005.gada 15.septembra sēdes protokollēmumu par Saulaines profesionālās vidusskolas komunālās saimniecības pārņemšanu pagasta pašvaldības īpašumā. Komunālā saimniecība galvenokārt noslogota ar pašvaldības notekūdeņu attīrīšanu.

Rundāles pagasta padome par saviem līdzekļiem ir izstrādājusi tehnisko projektu un tehniski ekonomisko pamatojumu Rundāles pagasta ūdenssaimniecības attīstībai. Projekta īstenošana nav pieļaujama nošķirti no attīrīšanas iekārtām, ūdensvada un kanalizācijas cauruļvadu trasēm, kuras lieto Saulaines profesionālā vidusskola un Rundāles pagasta komunālais dienests. Projekta īstenošanai Rundāles pagasta padome iesniegusi attiecīgus dokumentus Vides ministrijā finansējuma saņemšanai no ERAF līdzekļiem. Nododamais valsts nekustamais īpašums ir seši zemesgabali, divas būves, ūdensvads un kanalizācijas cauruļvadu tīkli (inženierkomunikācijas).

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa