Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) hidroelektrostacija — būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves — hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;

3) hidrotehnisko būvju valdītājs — īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas būvē, lieto vai uztur hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli.

2.pants. Likums nosaka hidroelektrostaciju (turpmāk — HES) hidrotehnisko būvju valdītāju darbības tiesiskos pamatus, kā arī organizatoriskos pasākumus, kas veicami, lai panāktu esošo, atjaunojamo un jaunbūvējamo HES hidrotehnisko būvju drošumu, un valsts institūciju, kura uzrauga un kontrolē hidrotehnisko būvju drošumu.

3.pants. (1) Ir šādas HES hidrotehnisko būvju drošuma klases:

1) A klase — būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2) B klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

3) C klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

(2) HES hidrotehnisko būvju drošuma klasi nosaka projektēšanas uzdevumā.

4.pants. HES valdītājs atbild par savā valdījumā esošo hidrotehnisko būvju drošumu. HES valdītājs veic pasākumus, lai šīs būves neradītu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, nenodarītu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējumu videi. A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību pret iespējamiem draudiem iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, iespējamu zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam un iespējamu kaitējumu videi. Apdrošinātāja atbildības limitu nosaka Ministru kabinets.

5.pants. HES valdītāja pienākums ir iesniegt apstiprināšanai Valsts būvinspekcijā HES hidrotehnisko būvju drošuma programmu (turpmāk — drošuma programma). Drošuma programmā ietveramo pasākumu kompleksu HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērošanai un pārbaudīšanai un drošas ekspluatācijas kritērijus, kā arī to izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets.

6.pants. Drošuma programmas izpildi A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaikus ar būvdarbiem, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm — pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

7.pants. Drošuma programmas izpildei nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. HES valdītājam ir tiesības ekspluatēt HES, ja saņemts HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikāts. HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu izsniedz un anulē Valsts būvinspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos.

9.pants. HES valdītājs iesniedz Valsts būvinspekcijai HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju, kurā ir pārskats par drošuma programmas izpildi. HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas saturu, iesniegšanas termiņus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

11.pants. Ja kāda no HES hidrotehniskajām būvēm zaudē noturību vai stiprību un notiek nekontrolēta ūdens noplūde, kas var radīt draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, zaudējumu fizisko un juridisko personu īpašumam vai kaitējumu videi, HES valdītājs, ievērojot drošuma programmu, nekavējoties par to ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, kā arī elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram un veic apziņošanu Civilās aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.

12.pants. Šā likuma ievērošanu kontrolē Valsts būvinspekcija.

Pārejas noteikumi

1. Likuma 4.panta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

2. Valsts būvinspekcija ekspluatācijā esošajām HES hidrotehniskajām būvēm atbilstoši šā likuma 3.pantam līdz 2001.gada 30.jūnijam nosaka drošuma klases.

3. Attiecībā uz tām HES, kuras pieņemtas ekspluatācijā pirms šā likuma spēkā stāšanās, hidrotehnisko būvju valdītāji:

1) līdz 2001.gada 31.decembrim iesniedz Valsts būvinspekcijā apstiprināšanai HES hidrotehnisko būvju drošuma programmas;

2) līdz 2003.gada 31.martam saņem šā likuma 8.pantā minēto HES hidrotehnisko būvju drošuma sertifikātu.

Likums stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 7.decembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2000.gada 20.decembrī