Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē

LM: Par papildinājumiem un precizējumiem Profesiju klasifikatorā

Lai precizētu un papildinātu Profesiju klasifikatoru ar jaunām profesijām, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru. Minētie grozījumi izsludināti Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē.

Saskaņā ar LM izstrādātajiem grozījumiem klasifikators papildināts ar vairākām jaunām profesijām, piemēram, izglītības iestādes bibliotekārs, tulkotājgids, preču pārdevējs (mājās), Ministru kabineta preses sekretārs, speciālās izglītības skolotājs u.c.

Klasifikatorā profesiju nosaukumi ir papildināti arī ar palīgvārdiem vai arī tās ir izslēgtas no profesiju klasifikatora, tādējādi novēršot vienādu profesiju nosaukumu atkārtošanos ar atšķirīgiem profesiju kodiem dažādās jomās.

Tā, piemēram, profesijas “agronoms” nosaukums ir papildināts ar palīgvārdu “zinātnes jomā”, kas nosaka šīs profesijas pārstāvju darbības jomu, profesijas nosaukums “pētnieks” ir papildināts ar palīgvārdu “izglītības jomā” u.c. Bet no Profesiju klasifikatora atsevišķās grupas “Gaisa kuģu vadīšanas vecākie speciālisti” profesiju uzskaitījuma svītrotas tādas profesijas kā, piemēram, vecākais lidotājs, lidotājs u.tml.

Profesiju klasifikatorā profesijas pēc starptautiski atzītiem kodiem ir klasificētas deviņās pamatgrupās, balstoties uz profesiju profesionālās kvalifikācijas līmeni (teorētisko un praktisko sagatavotību, kas ļauj veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Šobrīd klasifikatorā ietverts vairāk nekā 3000 profesiju.

Profesiju klasifikators tiek aktualizēts pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai jebkurš interesents var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par Profesiju klasifikatoru, kurus iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz katra gada 1.jūlijam un 1.decembrim.

Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

Profesiju klasifikators ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikācijas versiju Eiropas Savienībā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par grozījumiem transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”.

Noteikumu projektā paredzēta kārtība bezceļu transportlīdzekļu reģistrācijai. Precizēts arī regulējums transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numura zīmju izsniegšanai un transportlīdzekļu agregātu numuru salīdzināšanai. Noteikumos atrunāta atsevišķās situācijās (mantojot auto, ievedot no ārvalstīm vai reģistrējot operatīvo transportu) transportlīdzekļu un numurēto agregātu reģistrācijai noteiktā kārtība. Noteikumu projektā precizēta kārtība, lai transportlīdzeklim reģistrētu vēsturiskā spēkrata statusu. Grozījumi izstrādāti saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu, ievērojot tajā izdarītos grozījumus pagājušā gada maijā un decembrī.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par pamatnostādnēm brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikā

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē izskatīts nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas pamatnostādņu projekts 2006.–2010. gadam.

Pamatnostādņu projektā uzsvērts, ka soda mērķis ir “vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas”. Tomēr reāli vairāk nekā puse no notiesātajiem, kas izcietuši sodu un ir atbrīvoti no ieslodzījuma vietām, atkārtoti nonāk tiesas priekšā.

Tas nozīmē, ka attiecībā uz šiem notiesātajiem kriminālsodu izpildes uzdevums un soda mērķis nav izpildīts, jo soda izpildes laikā ar viņiem nav veikti resocializācijas pasākumi vai arī tie nav atbilduši nepieciešamībai.

Pamatnostādņu projektā norādīts, ka kriminālprocesā netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība nepilngadīgajiem apcietinātajiem, kuri apcietinājumā atrodas daudz sliktākos apstākļos nekā nepilngadīgie notiesātie, lai gan apcietināto personu vainu tiesa vēl nav pierādījusi. Tādēļ ir nepieciešama jauna valsts politika brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildē, un nepilngadīgo apcietinājuma izpildes politika jāveido kopā ar nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda izpildes politiku.

Pamatnostādņu autori uzsver divas galvenās problēmas nepilngadīgo ieslodzījuma izpildē un piedāvā to iespējamos risinājuma veidus. Pirmkārt, ieslodzījuma laikā ir nepietiekama bērna tiesību aizsardzība. Otrkārt, Latvijas sodu izpildes kodeksā netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība nepilngadīgajiem apcietinātajiem un notiesātajiem kā īpašai ieslodzīto kategorijai.

Tāpēc pamatnostādņu projektā tiek piedāvāts nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas un apcietinājuma izpildes politiku veidot, balstoties uz individualizācijas, resocializācijas, normalizācijas, profesionalitātes, līdzdalības, kā arī nepārtrauktības, pēctecības un samērības principa.

Nepilngadīgo personu brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes politikas mērķi ir nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošu nepilngadīgo aprūpi ieslodzījumā saskaņā ar Latvijai saistošajiem starptautiskajiem standartiem, nodrošināt nepilngadīgo ieslodzīto atbilstošu sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju un nodrošināt visu nepilngadīgo ieslodzīto aprūpes institūciju piesaisti atbilstoši to kompetencei, piesaistot arī nevalstisko sektoru, teikts pamatnostādņu projekta kopsavilkumā.

Pamatnostādņu autori norāda, ka to izpildes process dalāms trīs posmos: pirmais (2006.gads) – politikas plānošanas dokumenta “Nepilngadīgo brīvības atņemšanas soda un apcietinājuma izpildes pamatnostādņu īstenošanas programma 2007.–2010.gadam” izstrāde un pieņemšana Ministru kabinetā, otrais (2007.–2010.gads) – programmas īstenošana, bet trešais – tālākas darbības plānošana.

Pamatnostādņu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu un Labklājības ministrijai, kā arī Ģenerālprokuratūrai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts kancelejai un sabiedriskās politikas centram “Providus”, Valsts cilvēktiesību birojam, Cilvēktiesību un etnisko studiju centram.

TM: Par VZD maksas pakalpojumu aprēķināšanu un apmaksu

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē izskatīts noteikumu projekts par Valsts zemes dienesta (VZD) maksas pakalpojumu aprēķināšanas un apmaksas kārtību. Pašlaik spēkā esošie noteikumi par VZD sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka vienīgi VZD sniegto maksas pakalpojumu izcenojumus, nevis pakalpojumu apmaksas kārtību.

Izstrādātais noteikumu projekts regulēs kārtību, kādā persona, kas pieprasa pakalpojuma izpildi, izņemot kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu, maksā par nekustamā īpašuma objekta vai zemes vienības daļas noteikšanu un nekustamā īpašuma veidošanu, kadastra objekta un kadastra datu reģistrāciju un kadastra datu aktualizāciju, kadastra informācijas sagatavošanu un izsniegšanu par savu kadastra objektu, kā arī par kadastra informācijas sagatavošanu, izmantošanu un pieejamības nodrošināšanu un statistiskās un analītiskās informācijas sagatavošanu, izmantojot kadastra informāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka pirms pakalpojuma izpildes klientam tas ir jāapmaksā pilnā apmērā. 30% priekšapmaksa būs piemērojama tikai gadījumos, ja pakalpojuma veids sevī ietvers pakārtotos darbus. Tāpat klientiem būs tiesības 30 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas apstrīdēt maksu par pakalpojumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu VZD. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Veselības ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina valdībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMSILS: Par valsts programmas “Čigāni (romi) Latvijā” projektu

Valsts sekretāru 8.jūnija sanāksmē izsludināts Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadībā izstrādātais valsts programmas “Čigāni (romi) Latvijā” projekts. Šīs programmas mērķis ir veicināt čigānu (romu) kopienas iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, nodrošinot diskriminācijas apkarošanu un vienādu iespēju nodrošināšanu čigānu (romu) kopienai izglītības, nodarbinātības un cilvēktiesību jomā.

Pašlaik, līdz šā gada 19.jūnijam, notiek programmas “Čigāni (romi) Latvijā” sabiedriskā apspriešana – ikviens interesents var izteikt savu viedokli, komentāru vai uzdot jautājumu par programmu sekretariāta mājaslapā www.integracija.gov.lv un portālos www.politika.lv un www.dialogi.lv. Līdz šim sabiedriskās apspriedes semināri notikuši Preiļos un Tukumā, plānots, ka tādi notiks arī 12.jūnijā Ventspilī, 16.jūnijā Jelgavā un 19.jūnijā Rīgā.

Valsts programma “Čigāni (romi) Latvijā” ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas paredzēts trim gadiem, un to izstrādāja starpinstitucionāla darba grupa Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadībā, piedaloties čigānu (romu) nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Čigānu (romu) kultūra ir neatņemama Latvijas kultūru dažādības sastāvdaļa. Čigānu (romu) kopienas attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar čigānu (romu) tautas identitātes saglabāšanu globalizācijas apstākļos. Latvijā čigāni (romi) dzīvo jau kopš 16.gadsimta. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iedzīvotāju reģistra datiem, 2006.gada sākumā Latvijā dzīvo 8498 čigāni (romu), tas ir, 0,3% Latvijas iedzīvotāju. Taču čigānu (romu) NVO līderi un pētnieki izsaka pieņēmumus, ka Latvijā varētu būt no 15000 līdz 18000 čigānu (romu).

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts